Latvijas Gazpromizācija un Latvijas nodevēji, kas to atbalsta

Te ir tie nodevēji, kas slegtā sēdē atbalstīja Krivijas monopola turpināšanu Latvijas enerģētikas jomā.
Lūdzu neaizmirstiet visus šos izsvētrot nākošajās vēlēšanās:

Vjačeslavs Dombrovskis(RP) Priekšsēdētājs
Jānis Dūklavs(ZZS) Priekšsēdētāja biedrs
Jānis Tutins(SC) Sekretārs
Zanda Kalniņa-Lukaševica(RP)
Dzintars Kudums (VL-TB/LNNK)
Ingmārs Līdaka(ZZS)
Romāns Naudiņš(VL-TB/LNNK)
Klāvs Olšteins(Olšteina "sešinieks")
Dmitrijs Rodionovs(SC)
Artūrs Rubiks(SC)
Edvards Smiltēns (VIENOTĪBA)
Dzintars Zaķis(VIENOTĪBA)
Ivars Zariņš(SC)

Krišjānis Kariņš: Latvija Krievijas gāzes gūstā

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/krisjanis-karins-latvija-krievijas-gazes-gusta.d?id=43106188

Krišjānis Kariņš, Eiropas Parlamenta deputāts (Vienotība)

28. februāris 2013

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti pārsteidza ar pēkšņu lēmumu virzīt likumdošanu, kas nostiprinātu "Gazprom" (Latvijas gāze) monopola tiesības mūsu valstī. Doma mums tiek pasniegta gan no otras puses - "atlikt" gāzes tirgus liberalizāciju - taču rezultāts ir tieši tas pats.

Dienu pirms Saeimas Tautsaimniecības komisijas savdabīgā lēmuma tajā paviesojās Latvijas gāzes vadītājs ar priekšlikumu likumā nostiprināt viņa vadītā uzņēmuma monopola tiesības mūsu valstī. Presē lasāms, ka pretī viņš solīja gāzes cenu atlaides. Kā klaušu laikos, muižkungs bija ieradies pie saviem dzimtcilvēkiem ar priekšlikumu, pretī solot rītdien savu padoto nenopērt. Ir ļoti grūti saprast, kas motivēja Saeimas deputātus (neviens no klātesošiem nenobalsoja pret) tik ātri bez publiskām diskusijām piekrist šādai prasībai - gandrīz vai ultimātam. Tā vietā, lai Latvijas likumos stiprinātu gāzes monopolista tiesības, mūsu likumdevējiem būtu jāstrādā kopā ar ekonomikas ministru, lai 2017.gadā (kad beigsies privatizācijā noteiktais monopola stāvoklis) būtu izstrādāta likumdošana, kas veicinātu veselīgu konkurenci gāzes sektorā. Diemžēl šajā jomā darīts gauži maz, varētu pat teikt - nekas.
Kad 1997.gadā Latvijas gāze bija bankrota priekšā, toreizējā valdība nodeva privatizācijai šo valstij piederošo uzņēmumu, kā rezultātā Krievijas Gazprom guva faktisko kontroli pār to. Lai saldinātu privatizācijas noteikumus, šim uzņēmumam iedeva 20 gadu tiesības (līdz 2017.gadam) būt par monopola gāzes piegādātāju Latvijā, ar papildus eksluzīvām tiesībām izmantot vērtīgo Inčukalna pazemes gāzes krātuvi. Kopš tā laika, uzņēmums ir attīstījies, ieguldījis infrastruktūrā un veiksmīgi pelnījis naudu, par ko mēs visi esam maksājuši caur gāzes un elektrības tarifiem. Krievijas Gazprom ir papildus izmantojis Inčukalna krātuvi savām vajadzībām, ziemas mēnešos eksportējot gāzi no Latvijas atpakaļ uz Rietumkrieviju, kur viņiem pašiem trūkst kapacitātes sevi nodrošināt ziemas mēnešos. Latvija kalpo kā bezmaksas gāzes noliktava Krievijai.
Visus šos gadus mūsu gāzes tarifus ir noteikusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kas aprēķina tos pēc noteiktām formulām, balstoties uz gāzes iepirkumu cenām un uzņēmuma izmaksu struktūru. Ir svarīgi atzīmēt, ka Gazprom kā mātes uzņēmums ir varējis tiešā veidā kontrolēt sava meitas uzņēmuma Latvijas gāzes iepirkuma cenu. Kā labi atceramies, 20% un pat 30% cenu kāpumi gada laikā nav bijusi reta parādība. Kur nav konkurences, monopolists dara tā, kā pašam liekas labāk. Mūsu izvēle visus šos gadus ir bijusi - vai nu piekrist gāzes tarifiem, vai arī ziemā salt. Skarba izvēle.
Eiropas Savienības likumdošana ir visnotaļ precīzi tēmēta uz patērētāju (iedzīvotāju) aizsardzību no jebkura monopola diktāta. Tā, piemēram, telekomunikāciju tirgus ir kļuvis atvērts konkurencei, no kā esam ieguvuši zemus, operatoru savstarpēji konkurējošus tarifus. Arī enerģētikā ES likumdošana ir vērsusies pret monopoliem, spiežot visām valstīm atvērt enerģētikas tirgu konkurencei, atdalot sadales tīklus no enerģētikas ražotāja. Gāzes tirgus arī ir pakļauts konkurences noteikumiem, taču Somijai, Latvijai un Igaunijai ir "atruna" no šīm prasībām tik ilgi, kamēr joprojām fiziski esam izolēti no pārējiem Eiropas gāzes tīkliem un savienoti vienīgi ar Krievijas gāzes piegādātāju. Galu galā, nevar būt konkurences, ja fiziski nevienam citam uzņēmumam kā Gazprom nav iespēja izmantot esošos sadales tīklus.
No Eiropas Savienības ir pieejams finansējums sašķidrinātās gāzes termināļa (SGT) būvniecībai Baltijas tirgū. Baltijas valstu gāzes tīklu izolētību no pārējās Eiropas var izbeigt vai nu būvējot gāzes vada savienojumu no Polijas uz Lietuvu, vai arī ceļot reģionālo SGT. Šāds terminālis varētu uzņemt gāzi, kas tiek transportēta kuģu kravās atdzesētā un sašķidrinātā formā. Pēdējos gados tā ir bijusi pat uz pusi lētāka nekā cauruļvadu gāze. Valstis, kurās ir SGT, ir daudz ieguvušas pēdējos gados - to iedzīvotājiem ir krietni zemākas gāzes cenas, nekā mums. Lai šādu termināli uzceltu, nepieciešama Baltijas valstu vienošanās par kopēju projektu. Diemžēl šī vienošanās joprojām nav panākta, tā reāli apdraudot Eiropas līdzfinansējuma saņemšanu un termināla celtniecību.
Protams, šī situācija ir visnotaļ izdevīga Gazprom monopolam. Šis uzņēmums labi saprot, ka tiklīdz būtu SGT, izbeigtos, tā iespējas mums diktēt savas cenas. Konkurence to vairs nepieļautu. Šādā kontekstā arī ir jāuztver Latvijas gāzes vadītāja ierašanos Saeimas komisijā ar savu priekšlikumu - monopols cenšas visiem līdzekļiem nostiprināt un pagarināt savas privilēģijas. Ja mūsu likumdošana stiprinātu gāzes monopola tiesības, tas jo vairāk attālinātu iespēju, ka jebkad kāds konkurents nopietni domātu par darbības izvēršanu Baltijas tirgū. Šodien par likuma pieņemšanu (paklausīšanu) Gazprom var pretī solīt lētākas cenas, taču - kas būs rītdien? Varbūt rīt atkal draudēs cenas celt, ja netiek grozīts kāds cits likums. Varbūt ar laiku valdības ministri arī būs jāmaina, kad monopolists to pieprasītu?
Bieži nākas sastapties ar citu valstu ekspertu pētījumiem un rakstiem, kuros norādīts, ka Krievijas valdība (kura kontrolē Gazprom) reāli spēj ietekmēt Latvijas politisko eliti. Diemžēl šis Saeimas komisijas lēmums tiešā veidā to apstiprina. Mums kā sabiedrībai ir pienākums apturēt šādu absurdu lēmumu pieņemšanu, kas pakļautu mūs vēl dziļāk gāzes monopolam, attālinot jebkuru iespēju mums tikt vaļā no tā apskāvieniem. Ja ir kāds drauds Latvijas neatkarībai, tad tas ir šis. Valsts, kas vairs nevar brīvi pati pieņemt savus lēmumus ir zaudējusi savu suverenitāti. Mums savējā ir modri jāsargā.

http://www.ir.lv/2013/2/28/ka-saeimas-deputati-uz-krievijas-aka-uzkeras

Kā Saeimas deputāti uz Krievijas gāzes āķa uzķērās

Iestāšanās eirozonā ģeopolitiski nespēs kompensēt gāzes tirgus liberalizācijas "nokaušanas" efektu

Roberts Zīle 28.februāris 2013

 Latvijas gāzes" sagatavotie Enerģētikas likuma grozījumi, kurus vakar atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības komisija, pārsvītro jebkādas izredzes uz konkurenci Latvijas gāzes tirgū pārskatāmā nākotne. Ja tie izpelnīsies Saeimas vairākuma atbalstu, tiks nodarīts būtisks kaitējums Latvijas ekonomikas konkurētspējai, kā arī veicināta politiskā atkarība no Krievijas.

Diemžēl gāzes monopola lobijs Latvijas politikā ir tik spēcīgs, ka Saeimas deputāti ir gatavi pat uz visai neordināru rīcību - aiz slēgtām durvīm darīt valdības darbu, pieņemot lēmumu, kas faktiski robežojas ar valsts stratēģiskās politikas maiņu.

Neskatoties uz to, ka valdībai ir jārisina sarunas ar "Latvijas gāzes" privātā īpašnieka "Gazprom" pārstāvjiem par tirgus liberalizāciju, un tagad tiek gatavots valdības atzinums par t.s. ES trešās enerģētikas paketes ieviešanu Latvijā, uz ko attiecas arī Tautsaimniecības komisijas atbalstītie likuma grozījumi, Saeimas deputāti ir pasteigušies "ielikt kāju durvīs", no savas puses faktiski pasakot, ka nekāda tirgus liberalizācija Latvijā nav vajadzīga. Citiem vārdiem - lai tiktu uz īsu audienci pie Krievijas premjera, Latvijai ir jānoliecas tik zemu, ka tas kļūst pat uzkrītoši nepieklājīgi".

Likuma grozījumos piedāvātā gāzes tirgus liberalizācijas atlikšana līdz brīdim, kad Latvija tieši pievienosies jebkuras ES dalībvalsts, izņemot Igaunijas, Lietuvas un Somijas, savstarpēji savienotai sistēmai, pēc būtības nozīmē, ka šāda savienošana nekad nenotiks.
Tas ir vistas un olas princips - mēs nevaram gaidīt trešās puses investoru ienākšanu tirgū, iekams nav sagatavota attiecīga likumdošana, kas nodrošina viņiem brīvu piekļuvi gāzes pārvadei, vai arī tiesības šādu pārvades tīklu veidot pašiem. Savukārt "Latvijas gāze" un Saeimas Tautsaimniecības komisija piedāvā piekļuvi tirgum ieviest likumdošanā tikai tad, kad šādi investori būs parādījušies. Tas ir absurds,
Ja Saeima atbalstīs ierosinātos Enerģētikas likuma grozījumus, tiks pielikts trekns punkts kopīgam un ES finansiāli atbalstītam sašķidrinātās gāzes terminālim Baltijas valstīs. Protams, ar dažādu "investoru" aktivitātēm šis projekts jau iepriekš ir "veiksmīgi" novilcināts, iedragājot Latvijas iespējas par to vienoties politiskā līmenī.
Tikmēr mūsu kaimiņi savu mājasdarbu likumdošanas sagatavošanā ir izdarījuši - Lietuvā ir nodrošināta trešās puses pieeja gāzes tīkliem no 2014., bet Igaunijā - no 2015. gada 1. janvāra. Šobrīd Latvija ir tā, kas ne tikai atsakās liberalizēt savu tirgu, bet traucē to darīt arī pārējām Baltijas valstīm.
Svarīgi arī saprast, ka ES gāzes tirgus liberalizācijas direktīvas izņēmuma punkts, kas ļauj liberalizāciju atlikt Somijai, Igaunijai un Latvijai, nebija Briseles vēlme - to panāca šo valstu gāzes uzņēmumi un atbildīgās ministrijas. Šīs valstis no šī izņēmuma stāvokļa var atteikties jebkurā brīdī, ko sekmīgi izdarīja Igaunija. To labi saprot arī "Latvijas gāze", kas gatavojas strādāt ar sašķidrinātās gāzes sezonālo uzglabāšanu, kas varētu tikt ņemta no šķidrās gāzes termināļa Lietuvā.

Krievijas āķis, uz kura mēdz uzķerties arī Latvijas politiķi, šajā gadījumā ir skaidrs - ja neveiksiet tirgus liberalizāciju, jums būs viena gāzes cena, ja veiksiet - pilnīgi cita, daudz augstāka. Ja mēs šim spiedienam pakļaujamies, mēs faktiski ejam Ukrainas un Baltkrievijas ceļu, kur manipulācija ar gāzes cenām tiek izmantota kā Krievijas politiskās ietekmes instruments.

Turklāt sabojājam attiecības ar kaimiņiem un akcentējam Latvijas ģeopolitiskās virzības maiņu. Faktiski, ja mēs atsakāmies no gāzes tirgus liberalizācijas, argumenti par ģeopolitiskās drošības iegūšanu no eiro ieviešanas kļūst vienkārši smieklīgi. Tā nespēs kompensēt gāzes tirgus liberalizācijas "nokaušanas" efektu. Gāzes monopols kā ierocis ģeopolitisko interešu īstenošanai ir daudz spēcīgāks nekā piederība monetārai savienībai.
Pēc slānekļa gāzes masveida ieguves sākšanas pēdējos gados gāzes cena gan ASV, gan Eiropā ir krietni samazinājusies. Savukārt Latvijā t.s. gāzes "robežcena" kopš iestāšanās ES 2004.gadā ir trīskāršojusies. "Sekas šai tendencei ir acīm redzamas - neparādoties konkurencei gāzes tirgū, starpība starp to cenu, ko maksā gāzes un elektrības patērētāji Latvijā un citās ES valstīs, kuras nav atkarīgas no viena piegādātāja pieaugs aizvien un vairāk, samazinot Latvijas ekonomikas konkurētspēju un krasi palielinot iedzīvotāju rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem. To pierāda "Latvijas gāzes" vācu akcionāra E.O.N problēmas liberalizētā ES tirgū - viņu ilgtermiņa līguma ar Krieviju dabasgāzes cena tur nav konkurētspējīga.
Tādēļ Saeimai ir jāaptur šie steigā "izlobētie" likuma grozījumi un jāsagaida valdības un "Latvijas gāzes" akcionāru sarunu rezultāts, kā arī valdības lēmums šajā jautājumā.
Autors ir Eiropas Parlamenta deputāts, Nacionālā apvienība

Meklējiet (sa)Rakstos! (jaunas paaudzes ienākšana)

Ieva Nikoleta Dāboliņa (Latvija Amerikā, 9.9.2010)

....gribas izsaukties, pārlasot Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā publicēto partiju apvienību piedāvājumu.

Pārsvarā sarakstu augšgalos ir vārdi, kas apbružāti ziņu raidījumos un avīžu lappusēs. Vai viņi spēs izmainīt mūsu valsti? To rādīs laiks - līdz šim nav spējuši. Taču apzināti skopās ziņas kandidātu aprakstos CVK mājas lapā un arī pašu partiju portālos lobē pazīstamos politiķus, kas var noklusēt nepatīkamas lietas savās biogrāfijās, savukārt, nepazīstami jaunie kandidāti nevar izpelnīties plusiņus vēlēšanu biļetenā.
Atbildīgiem vēlētājiem, kas augstu vērtē savu balsi, būtu jāpievērš uzmanība tieši „jaunajai ražai” – jauniem, izglītotiem profesionāļiem un mērķtiecīgiem ideālistiem, kas parādījuši, ka spēj ziedot spēkus un laiku vispārējam labumam. Viņi ir tie, kas lauzīs korumpēto komunistu tradīcijas valsts vadībā un pieteiks sevi par VALSTSVĪRIEM, nevis politiķiem vien.
Ir rūpīgi jāpārdomā, kādas īpašības vajadzīgas cilvēkiem, kas kandidē uz šo augsto nosaukumu. Iegūta augstākā izglītība pierāda, ka cilvēkam ir cieņa pret zināšanām un ka viņš ir spējīgs ilgstoši strādāt, lai sasniegtu mērķi. Interese par Latvijas vēsturi apliecina spēju izprast lietu virzību un vienmēr rīkoties atbilstoši latviešu tautas interesēm. Nav iespējams mīlēt tautu vai zemi, ko nepazīsti un līdzšinējo politiķu darbība liecina, ka viņiem bieži trūkst elementāru vēstures zināšanu. Svarīga īpašība kandidātam ir ievirze strādāt sabiedrības labā – par to liecina bezatlīdzības darbs kādas cilvēku grupas, vietējās kopienas vai visas tautas labā. Profesionalitāte kādā tautai svarīgā jomā, jurisprudencē vai likumdošanā ir galvenais noteikums, lai darbs Saeimā būtu rezultatīvs.
Jāizslēdz prokrieviski orientēto „Saskaņas Centru” un tās partijas, par kurām skaidrs, ka tās 5% vēlētāju balsis nesavāks un Saeimas durvju slieksni nepārkāps. Nav vērts meklēt politiskās apvienības „Par Labu Latviju!” sarakstos. Šai apvienībai pieder masu mediji un neierobežoti resursi sevis reklamēšanai. Ir bail domāt, kas notiks, ja tās atkal tautu apmuļķos.
Vēlos pievērst uzmanību tiem kandidātiem, kuru līdzšinējā sabiedriskā, politiskā un profesionālā darbība, kas dažam sākusies pārsteidzoši agri, liek atcerēties mūsu valsts veidošanās un dibināšanas laiku.
Politikā un Saeimā jāienāk jaunai paaudzei, kam sveša kalpa domāšana!

Konstantīns Pupurs
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" Rīga, Nr. 6.

Sanita Stelpe, VIENOTĪBA (Pilsoniskā Savienība) Rīga, Nr. 7.
  
Antra Sakne, VIENOTĪBA (Pilsoniskā Savienība) Rīga, Nr. 19.

Jānis Bordāns, VIENOTĪBA (Pilsoniskā Savienība) Latgale, Nr. 11.


Jānis Sils

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (Nacionālistu klubs), Zemgale, Nr. 3.

Dzimis 1980.gadā, precējies, ģimenē aug 3 bērni. 2002. gadā absolvējis LU Sociālo zinātņu fakultāti iegūstot bakalaura grādu politikas zinātnē, 2006.gadā ieguvis izglītības zinātņu maģistra grādu. Uzņēmuma "Maksimuss Latvija" direktors (uzņēmums pārdod armijas un cīņas sporta preces).

Politikā darbojas 17 gadu vecuma, kopā ar Eduardu Berklavu vadījis laikraksta "Latviešu Patriots" izdošanu. Latviešu nacionālistu kluba vadītājs, neskaitāmu publikāciju autors (apkopotas www.janissils.lv)
Pedagoģiskais stāžs - deviņi gadi, no 1995. līdz 2004. bijis Jaunsargu instruktors, kopš 2004. gada tuvcīņas nodarbību vadītājs militārās tuvcīņas apvienībā „Tēvijas Sargi" un Zemessardzē. Latviešu folkloras cienītājs un dziesminieks.
Stiprās puses – neatlaidība un mērķtiecība, politiskā un sabiedriskā darba pieredze, dziļas zināšanas Latvijas vēsturē un politikā. Vājās puses – reizēm neadekvāts kaujinieciskums.
J.Sils: CVK ;

Jānis Iesalnieks

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Kurzeme, Nr. 2.

Dzimis 1984. gadā Ventspilī, 2007. gadā ieguvis jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Šobrīd strādā par juristu SIA "Regumino" un turpina studijas maģistratūrā. Precējies, kopā ar sievu Aiju audzina divus dēlus Jāni un Nameju.

Politikā no 19 gadu vecuma, šobrīd ir partijas „Visu Latvijai!”, kā arī Nacionālās apvienības Valdes loceklis. Viņa vadībā mājas lapa www.visulatvijai.lv trīs gadu laikā kļuva par apmeklētāko politisko partiju portālu, šobrīd viņš vada lielāko latviešu nacionālistu interneta diskusiju forumu www.zemessargs.lv.
Jāņa Iesalnieka uzskati un plašās zināšanas vēsturē, politiskajos un sociālajos procesos pārstāvēti gan partijas mājās lapā, gan dažādos drukātajos un elektroniskajos masu medijos. Kopš Jāņa iesaistīšanās organizācijā gandrīz neviena tās rīkota akcija nav norisējusi bez viņa līdzdarbības; partijā galvenokārt nodarbojas ar dažādu interneta aktivitāšu koordinēšanu.
Stiprās puses – dziļa izpratne par nacionālisma ideoloģiju un vērtībām, neatlaidība, ideālisms, augstas darba spējas, parlamentārā darba pieredze kā deputāta palīgam. Vājās puses – emocionalitāte, aizstāvot savas idejas.
J.Iesalnieks: CVK;

Ansis Saliņš, VIENOTĪBA (Pilsoniskā Savienība) Zemgale, Nr. 5. 

Dzimis 1983.gadā, lauksaimniecības inženieris, zemnieks un uzņēmējs 2009.gadā ieguvis maģistra grādu Latvijas Lauksaimniecības universitātē un pašlaik turpina studijas LLU doktorantūrā.

Partijas dibinātājs un Revīzijas komisijas loceklis, viens no nedaudzajiem jaunajiem lauksaimniekiem tās sastāvā. Veiksmīgs lauksaimnieks ar 4 gadu pieredzi, kas apsaimnieko 240 hektārus Vietalvas pagastā.
Ansis Saliņš uzskata, ka lauki, lauksaimniecība un mežsaimniecība vienmēr būs Latvijas tautsaimniecības pamats un, ka valstij ne tikai jānodrošina sevi ar pārtikas produktiem, bet jāpanāk arī eksports. Kā īsts latviešu zemnieks viņš Saeimā cīnīsies, lai tiktu apturēta lauksaimniecības un mežsaimniecības zemju izpārdošana ārvalstniekiem un panāktu godīgu Eiropas atbalsta maksājumu sadalījumu starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm.
Stiprās puses – zinātkāre, koleģialitāte, augstas darba spējas un sadarbības prasmes. Jāuzlabo zināšanas par Latvijas vēsturi un politiku.
A.Saliņš: CVK;

Kārlis Kamradzis,
VIENOTĪBA (Pilsoniskā Savienība) Vidzeme, Nr. 21.

Dzimis 1960.gadā, beidzis Rīgas Politehnisko institūtu 1988.gadā kā inženieris mehāniķis, vēlāk studējis maģistratūrā. Jaungulbenes zemnieku saimniecības „Kalnzari” saimnieks, šobrīd strādā pie koka apkures granulu rūpnīcas projekta Madonas rajonā.

Kārlis Kamradzis ir Pilsoniskās Savienības Valdes loceklis kopš partijas dibināšanas un partijas panākumi 2009. gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā lielā mērā ir viņa kā nodaļas vadītāja nopelns. Bija galvenais iniciators no VIENOTĪBAS politiķu puses par vienota nacionālo spēku saraksta veidošanu kopā ar „Visu Latvijai!” un TB/LNNK. Darbojas Zemessardzē kopš tās dibināšanas, Studentu korporācijas SELONIJA filistru palīdzības biedrības valdes loceklis. Jau studiju gados izcēlies kā neformāls līderis.
Stiprās puses – sabiedriskā stāja un šarms, drosme un izlēmība, vadītāja un organizatora talants, vispusīgas zināšanas par enerģētiku un tās iespējām Latvijas tautsaimniecībā, valsts aizsardzības sistēmu, politiku un vēsturi. Vājās puses – pārāk liela paškritika.

Epizode: Kārlis Kamradzis kopā ar citiem studentiem 1988.gadā norāva plāksni ar okupācijas varas simbola, komunista Arvīda Janoviča Pelšes vārdu no Rīgas Politehniskā institūta sienas un iemeta to Daugavā. Par to tika ierosināta tiesvedība. Vēlāk, tā paša gada decembrī Kārlis brīvprātīgo vienības sastāvā devās palīgā Armēnijas zemestrīcē cietušajiem. To negaidīti ņēma vērā partijas komiteja, viņa „lietu” izskatot - brīvības vēji jau šalca pār Latviju.
K.Kamradzis: CVK;


Raivis Dzintars

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Vidzeme, Nr. 1.

Dzimis 1982.gadā, beidzis LU Socioloģijas fakultāti, politologs. Precējies, abi ar sievu Martu audzina dēlu Kārli un gaida otru bērniņu.
Kopš 2004.gada žurnālists „Latvijas Avīzē”, zemessargs ar vairāku gadu stāžu.
Partijas „Visu Latvijai!” dibinātājs un līdzpriekšsēdētājs, politikā darbojas jau kopš 16 gadu vecuma. Lielākā autoritāte un valstsvīra etalons - Kārlis Ulmanis. Raivja konsekventajiem uzskatiem un darbiem gadu gaitā var sekot līdzi gan viņa publikācijās „Latvijas Avīzē”, gan „Visu Latvijai!” mājas lapā un viņa profilā Draugos”. 2009.gadā izdevis rakstu krājumu „Pozitīvais nacionālisms”.
Raivja Dzintara organizētā akcija Abrenes aizstāvībai, kad puskaili latviešu jaunieši mīnus 20 grādu aukstumā stundu stāvēja pie Saeimas durvīm, plaši izskanēja visā pasaulē. Viņa neatlaidība un novatorisms ļāvis viņa vadītajai jauniešu ideālistu grupai pārtapt par politisko spēku, kas pārliecinoši pretendē uz Saeimu un padomju okupācijas laika tradīciju laušanu valsts pārvaldē.

Stiprās puses – oratora un rakstnieka talants, neparasti augstas darba spējas un organizatora prasmes, dziļas zināšanas par Latvijas vēsturi un politisko procesu izpratne. Vājās puses – nepatika pret kritiku.
R.Dzintars: CVK;

Romāns Naudiņš,

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" Vidzeme, Nr. 4.

Dzimis 1980.gadā, precējies, ģimenē aug dēls. 2001.gadā beidzis Latvijas policijas akadēmiju kā izziņas dienesta speciālists, mācījies arī Vācijas policijas institūtā.
Uzņēmējs, uzņēmuma „Baltijas Floristika” īpašnieks, kas visu savu ražoto produkciju eksportē uz Eiropas Savienības dalībvalstīm un īpašu uzmanību pievērš invalīdu nodarbināšanai. 2010.gadā paplašinājis ražošanu un radījis vairāk nekā 30 jaunu darba vietu.

Romāns Naudiņš politikā aktīvi darbojas jau 6 gadus un ir spējis saglabāt uzticību nacionālajiem ideāliem. TB/LNNK Valdes loceklis, 2009.gadā ievēlēts par Valmieras domes deputātu no apvienotā „Visu Latvijai!” un TB/LNNK saraksta. Uzskatāms par vienu no galvenajiem iniciatoriem partijas pašattīrīšanās procesā un Nacionālās apvienības izveidošanā kopā ar partiju "Visu Latvijai!". "Valmieras 4.kājnieku pulka pieminekļa fonda" dibinātājs un valdes loceklis.

Stiprās puses - optimisms, neatlaidība, mērķtiecība, augstas darba spējas, dziļas zināšanas par Latvijas vēsturi un politiku, praktiskā pieredze uzņēmējdarbībā. Vājās puses – slīpēts politiķa tēls.
R.Naudiņš: CVK;