"Demokrātiskie patrioti" sevi redz kā centriski kreisu politisko spēku, kas nesadarbosies ar SC

13.09.2013 Māra Libeka  http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=390599:qdemokrtiskie-patriotiq-dibins-partiju&Itemid=436 

Līdz jaunajam gadam biedrība "Demokrātiskie patrioti" pārtaps par partiju ar kreisiem akcentiem, paziņoja biedrības valdes priekšsēdētāja, Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Cipule, kura patlaban pārstāv Nacionālo apvienību.

Biedrība aktīvi darbojoties jau divus gadus, un tās biedri esot pārliecinājušies, ka valstī ir dziļa sociālā krīze un veidojas arī politiskās krīzes situācija. Tas pamanāms, vērojot koalīciju, kurai arvien grūtāk nonākt pie vienotiem valstiskiem lēmumiem. "Valdības darba kārtību nosaka nevis mērķtiecīgs komandas darbs, bet politisko partiju nepārtraukta cīņa koalīcijā, kur ministriem iedalīta marionešu vai vairoga funkcija," saka 
Cipule.
Patlaban biedrība izstrādā labklājības programmu, kas topot ļoti grūti. Būšot arī nacionālās ekonomikas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas programma. Dominēšot centriski kreisais ekonomiskais virziens, kas kontrastēšot ar pašreizējo labējo ekonomiku.
L. Cipule negrasās pamest parlamentārās sekretāres amatu, jo, viņasprāt, tas būtu bezatbildīgi. Viņa atzina, ka veselības ministres Ingrīdas Circenes īstenotā veselības aprūpes politika ir gan "Demokrātisko patriotu", gan arī Cipules prioritāte.
Biedrības valdē strādā arī Saeimas deputāte no Reformu partijas juriste Inga Bite. Viņa uzskata, ka "Demokrātiskie patrioti" patlaban ir vienīgā organizācija, kas kā partija veidojas nevis aiz alkām pēc varas, bet balstoties uz kopīgu valstisku Latvijas attīstības redzējumu. Vai deputāte gatavojas izstāties no Reformu partijas? "Lēmumu pieņemšu tad, kad tiks dibināta jaunā partija," atbildēja I. Bite.
"Demokrātiskie patrioti" izveidojās no atsevišķiem Pilsoniskās savienības biedriem, kas nevēlējās iestāties "Vienotības" sastāvā. Biedrības mērķis bija pirms Saeimas vēlēšanām uzsākt sadarbību ar Nacionālo apvienību, izveidojot lielāku politiski konservatīvo spēku, taču tas neizdevās.
Viens no biedrības dibinātājiem ir pašreizējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš ir Nacionālās apvienības biedrs. Ministrs neesot piedalījies sapulcēs, kur lemts par jaunas partijas veidošanu, taču ir informēts par visu, kas notiek biedrībā. "Man ir ļoti daudz darba ministra amatā. Ja biedrība vēlas nopietnāk iet uz priekšu, es par to priecāšos, " sacīja ministrs.
Viens no biedrības dibinātājiem ir arī pašreizējais neatkarīgais deputāts Dāvis Stalts, kurš Nacionālo apvienību pameta Ķemeru sanatorijas jautājuma dēļ. Viņam šķita, ka partija nav pietiekami ieinteresēta nozīmīgā arhitektūras pieminekļa atjaunošanā. D. Stalts ir pārliecināts, ka nacionālās intereses nevar īstenot bez kopīgas Baltijas valstu sadarbības, īpaši enerģētiskajā un militārajā jomā.
Biedrības darbā aktīvi iesaistījies arī atvaļinātais Latvijas armijas virsnieks, Aizsardzības ministrijas Rekrutēšanas un jaunsardzes centra direktors Druvis Kleins, kā arī bijušais muitas vadītājs Kalvis Vītoliņš, kurš kandidējis arī uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatu.
Biedrība ir saistīta ar bijušā Eiropas Parlamenta deputāta Guntara Krasta vārdu. Viņš gan atzina, ka esot samērā pasīvs valdes loceklis, jo daudz strādājot savā privātajā biznesā, taču neatsaka biedrībai, kad nepieciešamas konsultācijas.
Patlaban "Demokrātiskajos patriotos" ir 120 biedri, taču L. Cipule ir pārliecināta, ka līdz partijas dibināšanai tajā būs vairāk nekā likumā prasītie 200 biedri, kas nepieciešami, lai partiju reģistrētu. Biedrībai būšot sava interneta mājas lapa, kurā tiks publicēta topošās partijas programma. Tad arī varēs pārliecināties, vai sabiedrība atbalsta vai noraida šādas partijas veidošanu.
D. Stalts pastāstīja, ka biedrība ir ievadījusi sarunas ar reģionālajām partijām par vienota spēka veidošanu un ka vienīgā partija, ar kuru nekāda sadarbība nav un nebūs iespējama, esot "Saskaņas centrs".
Kas sponsorēs jauno partiju? l. Cipule apgalvoja, ka diezgan daudz varot izdarīt arī ar samērā ierobežotiem finanšu resursiem, taču, ja partijas idejas sabiedrībai būs vajadzīgs, atradīšoties arī finansiālie atbalstītāji. Nauda nekādā gadījumā netikšot pieņemta no lieliem finanšu avotiem.

Demokrātiskie patrioti" plāno startēt gan EP, gan Saeimas vēlēšanās

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=390547:qdemokrtiskie-patriotiq-plno-startt-gan-ep-gan-saeimas-vlans&Itemid=436 

Biedrība "Demokrātiskie patrioti" partijā plāno pārtapt līdz nākamajam gadam un 2014.gadā startēt gan Eiropas Parlamenta (EP), gan Saeimas vēlēšanās, šodien preses konferencē pastāstīja biedrības valdes priekšsēdētāja un Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāre Liene Cipule.


Cipule skaidroja, ka partiju nolemts dibināt, jo valstī joprojām ir vērojamas ekonomiskās krīzes sekas, kas izpaužas ar "samērā dziļo sociālo krīzi", un varētu teikt, ka valstī veidojas arī politiskās krīzes situācija. Biedrības vadītāja pauda viedokli, ka koalīcijas partiju attiecības patlaban šķiet tādas, ka tām ir arvien grūtāk pie vienotā valstiskā lēmuma. Tāpat Cipule saskata riskus, ka arī uz nākamajām Saeimas vēlēšanām šīs partijas "apzināti vai arī nepazināti" novājina viena otru. Tāpēc vēlētājiem ir nepieciešamas alternatīvas, secina viņa.
Cipule arī pauda, ka pašreizējā koalīcija lēmumus pieņem "diezgan lielā steigā, necaurredzami, nedemokrātiski un brīžiem arī bezatbildīgi", jo katram koalīcijā esot savas ambīcijas.
"Demokrātisko patriotu" dibinātājs Saeimas deputāts Dāvis Stalts, taujāts par turpmākajām attiecībām ar koalīciju un atbalstu tai, skaidroja, ka biedrības uzstādījumi jāsāk pildīt jau tagad, nevis tikai 12.Saeimā - ja būs jāpieņem lēmums, kas būs pretrunā ar biedrības pārliecību, tad, domāju, ka koalīcijā par šo jautājumu būs jārunā. "Nevaru tagad viennozīmīgi atbildēt, ka mēs esam koalīcijas sastāvā," piebilda Stalts.
Atbildot uz jautājumu, vai biedrības pārstāvji varētu neatbalstīt valdību, Stalts sacīja, ka tās esot "spekulācijas par tēmu "kas notiks, ja notiks"".
"Demokrātisko patriotu" valdes sastāvā ir vēl viena Saeimas deputāte no Reformu partijas (RP) Inga Bite. Viņa norādīja, ka pašlaik no partijas vēl nav izstājusies, bet "tas jautājums noteikti tiks izlemts", kad biedrība pārtaps partijā.
Arī Cipule pagaidām plāno turpināt pildīt VM parlamentārās sekretāres pienākumus.
Pēc Cipules teiktā, patlaban aptuveni 40% cilvēku nezina, par ko balsot, vai neplāno piedalīties vēlēšanās, tātad ir pietiekami liels to cilvēku daudzums sabiedrībā, kuri jūtas izstumti no demokrātiskiem procesiem.
Jaunā politiskā spēka mērķis paredz "apturēt sociālo krīzi un veidot valstisku politiku", dibinot partiju, tā darbosies "paplašinātas centriskās politikas ietvarā". Proti, pēc biedrības pārstāvju domām, Latvijā ir nepieciešama kreisāka politika attiecībā uz nabadzības mazināšanu, veselības aprūpi, demogrāfiju, saglabājot centriski labējo politiku uzņēmējdarbības vides nodrošināšanā un nacionālās ekonomikas jomā.
Kaut arī biedrības pārstāvji iestājās par "valstisku nacionālismu", viņi "nedala cilvēkus pēc etniskās izcelsmes". Tāpat "Demokrātiskie patrioti" uzsver nacionālās ekonomikas un uzņēmējdarbības vides nozīmi, kā arī nepieciešamību apkarot ēnu ekonomiku.
Patlaban biedrībai ir vairāk nekā 120 atbalstītāju un biedru, un līdz šim netika strādāts būtiski uz "masveida biedru piesaisti", savukārt ar šodienas paziņojumu šis darbs sāksies, pastāstīja Cipule. Vienlaikus politiķe pauda pārliecību, ka līdz partijas dibināšanai biedrībai noteikti būs vairāk nekā 200 biedru.
Patlaban "Demokrātiskie patrioti" nenosauc iespējamo premjera kandidātu no savas partijas, jo personāliju vērtēšana notikšot vēlāk.
Jau vēstīts, ka "Demokrātisko patriotu" pilnsapulcē ievēlēta jauna valde, kuras uzdevums ir sagatavot biedrību partijas veidošanai.
Biedrības jaunajā valdē strādās valdes priekšsēdētāja Liene Cipule, biedrības dibinātājs un valdes priekšsēdētājas vietnieks Dāvis Stalts, valdes locekļi Inga Bite, Kalvis Vītoliņš, Druvis Kleins, Edmunds Griģis un Guntars Krasts.

"Vienotība" Rīgas domē sākusi šķelties

http://zinas.nra.lv/latvija/riga/50088-vienotiba-rigas-dome-sakusi-skelties.htm

Otrdiena, 21.jūnijs (2011), plkst.12:57 | Kristaps Kārkliņš
Īsi pēc Pilsoniskās savienības (PS) kongresa, kas notika 11. jūnijā, pieci Rīgas domes deputāti no Vienotību veidojošā frakciju bloka to ir pametuši un pievienojušies jaunai frakcijai – biedrībai Demokrātiskie patrioti. Tā cer sadarboties ar prezidentu Valdi Zatleru un apsver iespēju slēgt sadarbības līgumu ar nacionālo apvienību. Tikmēr Rīgas domē jaunās frakcijas deputāti sola strādāt opozīcijā un neatbalstīt Saskaņas centru.

Šīs biedrības dibinātāji ir trīs personas – domnieks Dāvis Stalts, advokāts Jānis Bordāns un juriste Ieva Brante. Viņi ir arī vienīgie Demokrātisko patriotu biedri. «Esam opozīcijas frakcija un neplānojam izvērst kardinālas pārmaiņas. Tāpat kā līdz šim turpināsim strādāt rīdzinieku labā,» Neatkarīgajai apgalvo D. Stalts.

Viņš neslēpj, ka pagaidām izvēlētā forma – biedrība – dod lielākas iespējas iesaistīties cilvēkiem no malas, jo tas neuzliek par pienākumu kļūt par kādas partijas biedru. «Virkne cilvēku vēlas līdzdarboties, taču viņi negrib būt kādā partijā, tāpēc mums ir iespēja viņus iesaistīt darba grupās, lēmumu pieņemšanā,» uzsver jaundibinātās biedrības priekšsēdētājs D. Stalts.

Vienotību veidojošo PS frakciju ir pametuši D. Stalts, Dainis Stalts, Jānis Vahers, Jānis Atis Krūmiņš un Aldis Bukovskis. Līdz ar to opozīcijai Rīgas domē ir vairs 17, nevis 22 balsis. Valdošajai koalīcijai, ko veido Saskaņas centrs ar 25 deputātiem un LPP/LC ar 12 deputātiem, Rīgas domē ir pārliecinošs vairākums – 37 deputāti.

D. Stalts neslēpj, ka Vienotības bloku varētu pamest un jaunajai frakcijai pievienoties vēl četri deputāti. Starp tiem, kuri lūkojas Demokrātisko patriotu virzienā, tiek minēti Jānis Mārtiņš Skuja, Arta Sakne, Jānis Mārtiņš Zandbergs un Mārtiņš Šics. Jaunās frakcijas vadītājs D. Stalts skaidro, ka biedrība Demokrātiskie patrioti savā darbībā un nostādnēs grib atgriezties pie tām pamatvērtībām, kuras savulaik pieņēma PS un kuras partiju apvienībā Vienotība pamazām tikušas nobīdītas malā.

Pašlaik PS Rīgas domes frakcijā ir palikuši deviņi deputāti, no kuriem trīs – Juris Viņķelis, Māris Puriņš un Tālis Veismanis – skaidri pauduši atbalstu partijai Vienotība un ir gatavi tajā strādāt. Pārējie seši deputāti skaidro, ka ir iestājušies partijā PS, tāpēc būs tās biedri līdz dienai, kad partija tiks likvidēta. Daļa deputātu jau tagad ir apgalvojuši, ka pēc PS likvidēšanas iestāsies biedrībā Demokrātiskie patrioti, bet vairāki Rīgas domes deputāti un pašreizējie PS biedri apsver iespēju no politikas aiziet pavisam.

«Interesi iesaistīties jaunajā biedrībā ir izrādījuši vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki, tostarp arī bijušās militārās personas un žurnālisti,» norāda D. Stalts. Lūgts precizēt, kuri tieši ir interesējušies par dalību šajā biedrībā, viņš piesauc Rekrutēšanas un jaunsardzes centra direktora Druvja Kleina vārdu. Savukārt no žurnālistiem viņš min Latvijas Televīzijas raidījuma Viss notiek veidotāju Ilmāru Latkovski, kurš ir uzrunāts iesaistīties šajā biedrībā.

Skeptisks par šādu rīcību ir Rīgas domes Vienotības frakciju bloka deputāts Olafs Pulks, kurš uzsver, ka visu šo laiku tieši no D. Stalta ir bijis ļoti maz iniciatīvu. «Visi aizgājušie deputāti, izņemot Daini Staltu, bija ļoti klusi. Domes darbā pienesumu no viņiem neesmu izjutis. Nav skaidrs, kas viņiem nepatika. Ja viņi neatbalstīs Saskaņas centra koalīciju, tad mēs noteikti sadarbosimies. Attiecībā uz V. Zatlera ieceri darboties politikā – nezinu, vai V. Zatleram viņi ir vajadzīgi,» Neatkarīgajai stāsta O. Pulks.

Savukārt Demokrātisko patriotu līderis D. Stalts uz jautājumu, vai viņam ir bijusi tikšanās ar prezidentu par iespējamu iesaistīšanos šajā biedrībā, neatbild.

Biedrība Demokrātiskie patrioti paziņojusi par iespējamu tuvināšanos ar nacionālo apvienību VL!-TB/LNNK. Tomēr biedrības politiskās nākotnes plāni varētu būt saistīti arī ar lūkošanos nepārvēlētā prezidenta V. Zatlera virzienā, kurš devis mājienus par jaunas politiskas partijas izveidi.

Janis Bordāns - jauns ierēdnis Dombrovska birojā, PS, Vienotības saraksts #11

Sestdiena, 5.jūnijs (2010), Edgars Gertners
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/24576-premjera-biroja-jauns-ierednis.htm

No nākamās trešdienas premjera Valda Dombrovska birojā būs jauns ierēdnis – parlamentārais sekretārs. Tāds palīgs līdz šim nevienam Ministru kabineta vadītājam nav bijis. Amatā iecelts zvērināts advokāts Jānis Bordāns.  

Komentējot, kāpēc premjera birojā radīta jauna štata vieta, V. Dombrovska palīdze Līga Krapāne norāda, ka darba apjoms esot pārāk liels. "Mēs esam tikai pieci cilvēki, un šis ir vismazākais no premjera birojiem, kāds bijis. Atgādinu, ka padomniece Eiropas Savienības jautājumos Elīna Melngaile aizgāja un viņas vieta ir tukša," saka L. Krapāne. Iemeslus, kāpēc V. Dombrovskis izvēlējies tieši J. Bordānu, viņa palīdze nekomentē. "Konkurss uz šādu vietu nav jārīko, tā ir premjera izvēle," teic L. Krapāne.

Jaunā parlamentārā sekretāra alga būs tāda pati kā pārējiem premjera štata padomniekiem – 1145 lati pirms nodokļu nomaksas. Jāpiebilst, ka J. Bordāns 5. Saeimas laikā bijis Latvijas ceļa frakcijas deputāts. Savulaik viņš aizstāvējis Pēteri Šmidri un 2004. gadā panācis labvēlīgu spriedumu, liekot žurnālistei Ilzei Jaunalksnei atsaukt nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu informāciju par telekomunikāciju kompāniju Baltkom TV un tās valdes priekšsēdētāju P. Šmidri. No Latvijas Televīzijas tika piedzīta arī kompensācija 3000 latu. J. Bordāns advokāta praksi nolēmis pārtraukt, jo pretējā gadījumā jauno amatu nevarētu ieņemt.

http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=63200130330

Dzimšanas gads: 1967
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Latvijas Universitāte, 1992, jurists
Darba vietas un amati: Ministru kabinets, Ministru prezidenta padomnieks
   Ministru kabinets, Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs
   Biedrība "In Patria Credere", valdes priekšsēdētājs
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: precējies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
   māja ar zemi Rīga (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads)
   automašīna Audi A4 , izl.gads:1995, reģ.gads:1995
   automašīna Honda CRV , izl.gads:2007, reģ.gads:2007
7. Kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus
1100 LVL
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
   AS "Swedbank" 32832 EUR
   AS "Swedbank" 3517 LVL

Jaunās paaudzes ienākšana: Ieva Nikoleta Dāboliņa:

Dzimis 1967.gadā, absolvējis Latvijas Universitāti 1992.gadā ar jurista diplomu. Precējies, ģimenē audzina trīs bērnus. Zvērināts advokāts, kā jurists specializējies autortiesību jomā, šobrīd ir Ministru prezidenta padomnieks un parlamentārais sekretārs.

„Pilsoniskās Savienības” dibinātājs un biedrības "In Patria Credere" valdes priekšsēdētājs, biedrību „Karate Klubs „Tori” un „Japan Karate Association Latvija” sekretārs un biedrs.
Jānis Bordāns piedalījies vairāku likumprojektu virzīšanā un apspriešanā, lai nodrošinātu latviešu valodas tiesības uz pastāvēšanu publiskajā telpā, vairāku publikāciju autors autortiesību aizsardzības jomā.

Nopietni interesējas par Latvijas vēsturi un politiskajiem procesiem. Agrā jaunībā bijis Saeimas deputāts no ekskomunistu partijas „Latvijas Ceļš” un uzskata par savu morālu pienākumu darīt visu, lai mazinātu tās un līdzīgu spēku ietekmi šodienas Latvijas politikā.
Stiprās puses – ideālisms savienojumā ar laba taktiķa dotībām, izcila profesionālā pieredze, koleģialitāte, augstas darba spējas un atbildības sajūta. Vājās puses – mēra vairāk kā septiņas reizes, lai izlemtu.

J.Bordāns: Ar parlamentā pieņemtu aktu par okupācijas nosodījumu ir par maz

Autors Jaāis Bordāns, zvērināts advokāts, raksts pieejams LA mājas lapā, 30.03.2010:
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=75573

Žurnālisti un dažu masu mediju redakciju pozīcija diskusijās par Latvijas valstij eksistenciāli svarīgiem jautājumiem nereti mēdz būt provokatīvi. Kur novelkama robeža starp vārda brīvību un sistemātisku darbošanos, kurinot nacionālo naidu, sistemātisku darbošanos, kas ir pretlikumīga?

Viena un tā pati rīcība vai viens un tas pats izteiksmes veids atšķirīgos apstākļos un tā izvēlētā kontekstā var būt gan pamudinājums sabiedrības attīstībai un garīgai izaugsmei, gan spēj nostrādāt par katalizatoru ne ar ko neattaisnotam naidam vai pat vardarbībai.

Vai tagad, kad pagājis relatīvi īss laiks pēc Latvijas okupācijas, pēc genocīda faktu apzināšanas, pēc intensīvas nacionālās pašcieņas pazemošanas, ko piekopa okupācijas režīms, ir juridiski attaisnojama sabiedrības provocēšana ar jautājumu: "Vai Latvijas valsts ir "liktenīgas kļūdas" rezultāts?" Juridiski nevar liegt iespēju apspriest Latvijas valsts rašanās apstākļus. Tieši 18. novembrī, valsts proklamēšanas gadadienā, šo jautājumu uzdot, manuprāt, var tikai divu veidu cilvēki: tie, kurus mēdz dēvēt par "Dieva dotiem cilvēciņiem", un no viņiem nav ko prasīt atbildību, vai arī patiesi augstas inteliģences ļaudis, kas ir sabiedrībā autoritātes un savu zināšanu un ētiskās kapacitātes dēļ šādu jautājumu spēj izanalizēt, neaizvainojot neviena jūtas un sniedzot kādu dziļāku atklāsmi, kuru viņi ir spējīgi saredzēt. Visos pārējos gadījumos šādas sarunas ir tikai tukšas balamutes pļāpas, kas sabiedrības dzīvē ienes tikai apjukumu, satraukumu, naidu un provocē kādu devu zemisku jūtu. Tā var kvalificēt bēdīgi slaveno 2009. gada 18. novembra raidījumu "Bez cenzūras", bet ne tikai – ir arī citi līdzīgi pasākumi. Uzskatu, ka par tādu pašu musināšanu var saukt žurnālista Andreja Mamikina iepriekš gatavoto 9. maija raidījumu, kurā piedalījās vēsturnieks un leģionārs, Saeimas deputāts Visvaldis Lācis. Mamikins to dēvēja par diskusiju. Taču to tikpat labi var kvalificēt arī par provokāciju un nacionālā naida kurināšanu. Uzdodiet sev jautājumu: kāpēc tieši 9. maijā un ne citā datumā krievu auditorijai tiek piedāvāta latviešu leģiona tēma, bet tieši 18. novembrī jāapsmej Latvijas valsts nodibināšana? Ir dzirdēti apgalvojumi, ka to vēloties paši skatītāji, tas vajadzīgs TV kanāla reitingiem. Bet tādā gadījumā tā ir apzināta, mantkārīgos nolūkos veikta kūdīšana, nerēķinoties ar visai paredzamām sekām sabiedrības, it īpaši jaunatnes apziņā.

Demokrātija īpaši ievainojama ir tās sākuma – nenobriedušas attīstības – posmā, kamēr to vāji izprot sabiedrība un īsti neprot aizsargāt valsts. Ar demokrātiju un vārda brīvību savā aģitācijā vienlīdz sekmīgi Krievijas pirmajā demokrātiskajā periodā 1917. gadā piesedzās boļševiki un Vācijas Veimāras Republikā – revanšisti nacisti. Viņi demagoģiski pārvērta demokrātiju savā pretmetā, apzināti spēlējot uz sabiedrības cilvēciskām vājībām, naivumu un arī zemiskām jūtām.

Patlaban diemžēl vēl grūti pateikt, vai Latvijas valsts un tiesu institūcijām ir pietiekamas zināšanas un prasmes, lai novērtētu draudus demokrātijai. Drošības policija (DP) ir atteikusies uzsākt kriminālprocesu par reliģiskas organizācijas organizētu latviešu daiļliteratūras un folkloras grāmatu publisku dedzināšanu. Tā nav bijusi ieinteresēta pat uzdot kādu jautājumu Aleksandram Djukovam, personai, kas publiski izteicās par Latvijas vēstniecības Krievijā nodedzināšanu un Latvijas pilsoņa, kinorežisora Edvīna Šnores nogalināšanu – pat tad, kad Djukovs bija ieradies Latvijā. Nav zināms, vai DP rīkotos tikpat bikli, ja kādā no krievu tautai svētām dienām tiktu dedzinātas Puškina un krievu biļinu grāmatas.

Nav šaubu, ka pilsoņu brīvības un tiesības ir aizsargājamas. Sodi piemērojami, vienīgi stingri ievērojot likumos noteiktās robežas, un šiem sodiem ir jābūt adekvātiem, tie nedrīkst būt pārspīlēti bargi. Taču dažādās tiesību nozarēs, gan tiesību socioloģijā, gan kriminālistikā, speciālisti daudzkārt nonākuši pie atziņas, ka tieši pārkāpumu atstāšana bez asa nosodījuma un vajadzības gadījumā – kaut vai neliela soda provocē nākamos noziegumus.

Līdzīgi strīdi notiek arī citās demokrātiskās valstīs. Piemēram, janvārī Lielbritānijā radikālu islāmistu grupa "Islam4UK" gatavojās organizēt gājienu, vēršoties pret Wootton Bassett pilsētas iedzīvotāju vēlmi izrādīt cieņu Afganistānā bojā gājušajiem karavīriem, kas nākuši no šīs vietas. "Islam4UK" aktīvisti atsaucās uz vārda brīvību un vēlējās demonstrēt, ka šie karavīri ir vainojami musulmaņu slepkavībās. Pilsētas vadība pasākumu aizliedza.

Tas, ka latvieši vēl arvien jūt nedrošību aizstāvēt savu cieņu un godu, manuprāt, ir manāms diskusijā par jau pieminēto Mamikina raidījumu. Kad ebrejs un inteliģents Latvijas patriots Ā. Kleckins vērsās pret šāda veida Mamikina uzskatu paušanu, norādot, ka tas aizskars cilvēku pašcieņu, tieši atsevišķi latvieši negaidīti solidarizējās "cīņā par Mamikina vārda brīvību".

Manuprāt, šādas tā sauktās žurnālistu diskusijas par nacionāliem un valstiskās neatkarības jautājumiem Latvijā mazāk saistītas ar demokrātijas problemātiku, bet vairāk – ar okupācijas seku problēmjautājumiem. Okupācijas laikā tika lietota īpaša veida terminoloģija. Okupācija nozīmēja atbrīvošanu, runāšana latviešu valodā nozīmēja nacionālismu, pirmskara Latvijas pieminēšana bija fašisms. Ir naivi domāt, ka šāda lietu kārtības uztvere varēja pagaist līdz ar neatkarības atjaunošanas formālu pasludināšanu. Lai pārvarētu šos aizspriedumus un bailes, nepietiek ar vienreizēju parlamenta pieņemtu aktu par okupācijas nosodījumu. Tikpat naivi ir domāt, ka likumi paši par sevi kaut ko nodrošina, ieskaitot demokrātiju. Tiesību ievērošana tiek nodrošināta, ja tiek izveidots labs likuma izpildes mehānisms, kurš tiek arī regulāri kontrolēts, un ir arī vērā ņemama sabiedrības daļa, kas šajā procesā ir nopietni ieinteresēta.