Valdis Liepins (RP) atbalsta sadarbību ar SC (ar minimāliem nosacījumiem)

RP kongresā skaidri izskan gatavība sadarboties ar SC (kritizē gan sevi, gan arī citas partijas)

LETA, 2013. gada 13. jūlijā 

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/471287-rp_kongresa_kritize_gan_sevi_gan_ari_citas_partijas 

RP valdes priekšsēdētājs Valdis Zatlers, vērtējot citus politiskos spēkus, norādīja, ka lielākā nekonsekvence ir vērojama no Ministru prezidenta Valda Dombrovska partijas «Vienotība», jo nav saprotams, kā pēkšņi var tikt ieslēgta atpakaļgaita lēmumam, kas pieņemts valdībā un par ko ir nobalsots Saeimā. Runa ir par diskusijām, vai no 2014.gada samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli no 24% līdz 22%, par ko iepriekš panākta vienošanās.
Savukārt nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) atsevišķos gadījumos ir pārkāpusi koalīcijas līgumu. Dažos balsojumos parādās apvienības personīgās intereses, un

bieži vien lozungi VL-TB/LNNK ir pirmajā vietā, bet praktiskā darbība neseko,

pauda Zatlers.

Repšes partiju nosauc par apvienību «Par labu Latvijai Nr.2.»
Viņaprāt, uz biedrības «Latvijas attīstībai» pamata topošā partija vērtējama kā apvienība «Par labu Latvijai Nr.2.». Pašlaik nav tik liels protesta balsu skaits, līdz ar to šai grupai neesot nākotnes - viņiem nāksies meklēt sabiedrotos, prognozēja RP valdes priekšsēdētājs.

Saeimas deputāts Valdis Liepiņš brīdināja, ka RP 12.Saeimā neiekļūs, ja netiks skaidri pateikts, ka RP valdībā nesadarbosies ar apvienību «Saskaņas centrs» (SC), kamēr tā neatteiksies no tādiem cilvēkiem kā parlamenta deputāti Irina Cvetkova un Nikolajs Kabanovs un Eiropas Parlamenta deputāts Alfrēds Rubiks.

Tomēr tālākajās RP biedru debatēs izskanēja arī doma, ka,

lai gan kopā ar SC nevajag iet, bet pie sarunu galda ar apvienību sēsties būtu iespējams.

Tāpat debatēs tika norādīts uz nepieciešamību kļūt paškritiskākiem. RP Rīgas mēra kandidāte pašvaldību vēlēšanās Inga Antāne norādīja, ka daudzi biedri neticēja uzvarai pašvaldību vēlēšanās. Tāpat arī problēmas radīja finanšu, cilvēkresursu un administratīvo resursu trūkums. Šīs grūtības ir jāspēj atrisināt, gatavojoties 12.Saeimas vēlēšanās.
Kongresā uzrunu viesa statusā teica biedrības «Demokrātiskie patrioti» valdes locekle Ieva Brante, kura norādīja uz nepieciešamību veidot labāku Latviju.

Svarīgi ir, lai būtu lieli mērķi, jo «pieņemt izaicinājumus darīt ir patiesā atmoda».

Viņa pauda nepieciešamību pēc «jaunas politiskās kultūras, jaunas paaudzes un jauniem mērķiem.»

Kā ziņots, šodien Lielajā ģildē notiek RP otrais kongress, kurā plānots ievēlēt jaunu partijas vadītāju jeb valdes priekšsēdētāju un jaunu valdi.
Uz RP valdes priekšsēdētāja amatu kandidē RP valdes loceklis un partijas Kurzemes reģiona nodaļas vadītājs Jānis Vilnītis, RP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Demiters un RP valdes loceklis Romualds Ražuks.

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis savu kandidatūru uz valdes priekšsēdētāja amatu ir atsaucis.

Par RP līdera Demitera vietniekiem ievēl Sondori-Kukuli un Ozoliņu
Par Reformu partijas (RP) līdera jeb valdes priekšsēdētāja Edmunda Demitera vietniekiem ievēlēti divi valdes locekļi, Sandra Sondore-Kukule (attēlā) un Jānis Ozoliņš, informēja RP Saeimas frakcijas preses sekretārs Kaspars Odiņš. RP valde Sondori-Kukuli ievēlējusi par Demitera vietnieci organizatoriskajos un administratīvajos jautājumos, bet Saeimas deputāts Ozoliņš būs vietnieks finanšu pārraudzības jautājumos.
Kā ziņots, 13. jūlijā partijas kongresā ievēlēja RP valdi, kas sastāv no valdes priekšsēdētāja, pieciem reģionu pārstāvjiem un desmit valdes locekļiem. Kā valdes locekļi tika ievēlēti bijušais valdes priekšsēdētājs Valdis Zatlers, izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, Saeimas deputāti Vilnis Ķirsis, Ozoliņš un Inita Bišofa, RP līdzšinējās valdes locekles Sondore-Kukule un Sarma Freiberga un Kokneses mērs Dainis Vingris.
Kā reģionu pārstāvji valdē ievēlēti Vilnītis, RP Rīgas mēra amata kandidāte 1. jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās Inga Antāne, līdzšinējie valdes locekļi Romualds Ražuks un Edmunds Jurēvics un bijusī Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova. Jau vēstīts, ka par RP valdes priekšsēdētāju jeb partijas vadītāju 13. jūlijā tika ievēlēts partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Demiters. (leta.lv)

Ražukam - problēmas ar pielaidi valsts noslēpumam?

29.10.2011 LETA
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=332272:raukam-var-rasties-problmas-ar-pielaidi-valsts-noslpumam&catid=72:politika&Itemid=95 

Par Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju ievēlētajam Zatlera Reformu partijas (ZRP) deputātam Romualdam Ražukam (attēlā) var rasties problēmas saņemt augstākā līmeņa pielaidi valsts noslēpumam, liecina portāla "pietiek.com" rīcībā esošā informācija. Politiķis pirmdien, 31.oktobrī, Satversmes aizsardzības birojā (SAB) iesniegs nepieciešamos dokumentus un neredz šķēršļus augstākā līmeņa pielaides saņemšanai. Bez šīs pielaides Ražuks nekvalificēsies Ārlietu komisijas priekšsēdētāja amatam.

Kā portālam stāstījuši informēti avoti, Ražukam problēmas var radīt tas, ka viņam savulaik anulēta NATO pielaide. Turklāt tas noticis pēc Briseles, ne Latvijas drošības dienestu iniciatīvas. Saskaņā ar instrukcijām personai, kurai reiz anulēta pielaide, otrreiz mūžā tā vairs netiek izsniegta, portālam neoficiāli skaidrojuši ar drošības dienestiem saistīti avoti.

Tiesa, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājam obligāti nav nepieciešama NATO pielaide. Kā "pietiek.com" norādīja divi bijušie šīs komisijas vadītāji Andris Bērziņš un Ojārs Kalniņš, viņiem SAB izsniedzis augstākā līmeņa pielaidi valsts noslēpumam jeb tā dēvēto nacionālo pielaidi, bet NATO pielaide nav izsniegta, jo acīmredzot nav bijusi nepieciešama. "NATO pielaide nebija obligāta, jo Ārlietu komisija ļoti reti skata NATO dokumentus," skaidroja Kalniņš.

SAB pats izvērtē, kāda līmeņa pielaide nepieciešama konkrētā amatā. Ja SAB uzskatīs, ka apstākļi, kādos Ražuks zaudējis NATO pielaidi, liek apšaubīt viņa atbilstību arī augstākā līmeņa nacionālās pielaides saņemšanai, politiķim var nākties pamest Ārlietu komisijas priekšsēdētāja amatu, raksta portāls.

Ražuks no 2004.gada rudenī konkurencē ar vairāku citu valstu pārstāvjiem tika izraudzīts amatam NATO. No 2005.gada februāra viņš bija NATO pārstāvis Kaukāzā ar mītnes vietu Tbilisi. Ražuka darbs bija saistīts ar NATO Partnerattiecības mieram programmas pārraudzīšanu un realizēšanu Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā. Viņa darbs bija saistīts ar politikas un drošības jautājumiem, starpinstitucionālo un individuālo sadarbību.

NATO pārstāvja vieta Latvijai bija uzticēta līdz 2006.gada septembrim. Ražuks neslēpj, ka bija cerējis - NATO pagarinās viņa līgumu, tomēr tas nav noticis, nepaskaidrojot iemeslus. Viņam neesot ziņu, ka NATO līdz ar līguma nepagarināšanu būtu anulējis pielaidi alianses noslēpumiem. Pēc "pietiek.com" rīcībā esošās informācijas, NATO vēlējies atbrīvoties no Ražuka pēc tam, kad viņš piefiksēts tiekamies "ar nepareizajiem puišiem no Austrumiem". Ražuks arī neesot bijis disciplinēts, bijuši gadījumi, kad viņš uz vairākām nedēļām pazudis un nav bijis atrodams, raksta portāls.

"Muļķības!" šādu informāciju noraida Ražuks. "Man ir pietiekami liela pieredze, lai es saprastu, kas ir kas. Kā man var nebūt kontaktu ar šādiem cilvēkiem, strādājot Dienvidkaukāzā?" vaicā politiķis.

Ražuks sarunā ar "pietiek.com" atteicās apspriest jautājumu, kā rīkosies, ja pielaidi nesaņems un nevarēs vadīt komisiju. "Man nav nekādu šaubu par sevi, es esmu bijis kopā ar šo valsti no paša sākuma. Lai kompetentie orgāni pārbauda, bet man nav šaubu, ka šī pielaide būs," uzsvēra politiķis, kurš bija viens no Atmodas laika aktīvistiem un Latvijas Tautas frontes redzamākajām sejām.

Kad Ražuks politiskas vienošanās rezultātā ieguva Ārlietu komisijas priekšsēdētāja amatu, Saeimas kuluāros izskanēja, ka to ZRP viņam izcīnīja, baidoties, ka arī viņš var pievienoties ZRP šķeltniekiem. Vēl dažas stundas iepriekš tika spriests, ka Ražuks saņems tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja vietnieka amatu.

Pats Ražuks portālam "pietiek.com" gan noliedz, ka amats nepieciešams, lai viņu noturētu partijā. "Es būšu ar Zatleru līdz galam," uzsvēris deputāts.

ZRP politiskie staiguļi

Zatlera partijas sarakstā daudz politisko staiguļu


24.augusts (2011), Uldis Dreiblats
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/54258-zatlera-partijas-saraksta-daudz-politisko-staigulu.htm

Politikas zinātājiem nebija nekādu šaubu, ka Zatlera reformu partiju (ZRP) veidos raiba kompānija, tomēr realitāte ir pārsniegusi prognozes, kuru ticamība izrietēja no tā, ka ZRP radās ātri, turklāt tās dibināšanas iemesls nebija kādai sabiedrības daļai būtiska problēma, ko vajadzētu risināt ar politiskām metodēm; ZRP radās, pateicoties konkrētam notikumam – Valda Zatlera rosinājumam atlaist Saeimu.

Tikko publiskotais ZRP deputātu kandidātu saraksts liecina, ka līdz šim, šķiet, vēl nekad nav redzēts politiskais spēks, kurā tik lielā intensitātē sajaucas pretenzijas uz nopietnu politisku darbību un mēģinājumi atrisināt personiskas problēmas, vēlme atrast biznesa lobijus un pat vienkāršs šarlatānisms, kas gan politiskai videi bieži vien ir tuvs.


Visvairāk par deputātu kandidātiem var liecināt anketas ailīte Darba vieta un amati.


ZRP deputātu kandidātiem šajā ailītē redzami ieraksti, kuri nevienu neatstās vienaldzīgu. Ir ieraksti, kas raisa cieņu, kā arī liek uzdot jautājumus - ar kādiem oligarhiem partija taisās cīnīties?


Vērtīgie bezdarbnieki


Atbilstīgi iesniegtajām anketām, ZRP deputātu kandidāti ir divi bezdarbnieki un viena mājsaimniece. No šiem partijai vērtīgākā, šķiet, būs Helēna Ruduša, kura mācījusies Eriksona universitātē Vankūverā, iegūstot izglītību neirolingvistiskajā programmēšanā (t.i., cita cilvēka vai cilvēku grupas hipnotiskā pakļaušanā, izmantojot manipulācijas ar vārda spēku). Nav tikai saprotams, kāpēc cilvēks ar šādu izglītību nevar atrast darbu.


Deputāta kandidāts Ivars Jānis Graudiņš norādījis, ka ir Latvijas Lūgšanu Nama Visām Tautām vadītājs. Zigurds Plūme kā savu vienīgo amatu norādījis - Latvijas Filatēlistu savienības Rīgas nodaļas valdes loceklis.


Mārtiņš Vanags ieņem valdes locekļa amatus gan Makšķernieku organizāciju sadarbības padomē, gan Makšķernieku radošajā klubā. No pārējiem septiņiem norādītajiem amatiem un darbavietām var spriest, ka šis deputāta kandidāts ir ne tikai kaislīgs makšķernieks, bet vēl arī padomnieks, starpnieks, konsultants, prokūrists, ambasadors, paaudžu solidaritātes speciālists, nodokļu maksātājs un likvidators. Šis gan nav tas pats M. Vanags, kurš bija neaizvietojams padomnieks gandrīz visiem Tautas partijas ministriem, lai kādā jomā arī tie darbotos.


Savukārt Jānis Zālītis esot SIA Not Perfect (tulkojumā no angļu valodas - nav perfekts) klientu servisa vadītājs.


Pārbēdzēji


Gandrīz trešā daļa no zatleriešiem iepriekš reformas ir veikuši zem citiem karogiem, arī oligarhu karogiem - 31 deputātu kandidāts jau startējis vēlēšanās (pārsvarā neveiksmīgi) citu partiju sarakstos. Piemēram, LPP/LC vai tās sastāvdaļās pabijuši pašreizējie zatlerieši Jānis Ābele, Valters Frīdenbergs (iesakām pievērst uzmanību viņa autoparkam - tur ir gan antīkie spēkrati, gan bagātnieku iecienītais Lexus), Guntars Bilsēns, Inita Bišofa, Solvita Ūdre, Inga Vanaga un Guntars Viziņš. Inese Pelse nāk no Raimonda Munkevica vadītās Jūrmala - mūsu mājas. Iepriekš sociāldemokrātos pabijuši Sandra Sondore-Kukule, Renārs Zaļais, Meinards Mētelis un Valerjans Vizulis; ZZS - Oskars Zuģickis un Māris Freimanis. No partijas Par prezidentālu republiku nāk Jānis Letinskis, no Varakļānu Kopā savam novadam - Dainis Mjartāns, no Latvijas demokrātiskās partijas - Sarma Freiberga, no Saskaņas centra - Valdis Labinskis, bet no VL!-TB/LNNK - Andris Slišāns. Kristīgie demokrāti bijuši Elizabete Viļuma, Mārīte Rozenfelde un Andrejs Mūrnieks.


No Vienotības sastāvdaļām kādreiz vēlēšanās jau kandidējuši Klāvs Olšteins, Ventspils oligarha Olafa Berķa menedžeris Aivis Landmanis, Loreta Skaburska, Romualds Ražuks, Juris Viļums, Gunita Malnača, Dmitrijs Trofimovs, Ainis Dābols un Valdis Liepiņš.


Atņems pilsonību?


Par V. Liepiņu īpašs stāsts. Pirms sešiem gadiem, startējot pašvaldību vēlēšanās Jaunā laika sarakstā, viņš norādījis, ka bez Latvijas pilsonības viņam ir arī Kanādas pilsonība. Šogad jau viņš norāda, ka viņam ir vēl trešā - Lielbritānijas - pilsonība. Tas varētu nozīmēt, ka trešo pilsonību V. Liepiņš ieguvis pēdējo sešu gadu laikā (vai arī iepriekš melojis vēlētājiem).


Atbilstīgi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietnieka Jāņa Citskovska skaidrojumam, ārvalstīs nesen dzimuši bērni var iegūt vairākas pilsonības (kaut vai 10). Turpretī, ja kāds pieaudzis latvietis grib iegūt citas valsts pilsonību, tad viņam ir jāatsakās no Latvijas pavalstniecības. Ja kāda persona uzrakstīs PMLP iesniegumu šajā sakarā, PMLP varēs vērsties tiesā par Latvijas pilsonības atņemšanu.


«Piedod manus parādus»


Šokē dažu ZRP deputātu kandidātu parādi. Piemēram, Dmitrijs Trofimovs norāda, ka viņa parādsaistības ir gandrīz 1,7 miljoni latu. ZRP premjera kandidāts Edmunds Sprūdžs deklarē 242 000 latu un 125 000 eiro parādus. Elīna Siliņa esot parādā 288 000 eiro un


160 000 latu; A. Landmanis - 280 000 eiro. Valdemārs Gailītis deklarējis 2,5 miljonus eiro parādus un 3,5 miljonu aizdevumu. Jāpievērš uzmanība, ka deputāta kandidāts padomju laikos beidzis Viļņas Augstāko politisko skolu - šajā mācību iestādē vienkāršus ļaudis neuzņēma.


Citi oligarhi


Ainis Dābols ir parādā gandrīz miljonu eiro un 31 000 latu, bet aizdevis pusmiljonu eiro un 60 000 latu. A. Dābola ekonomiskā darbība (10 amati uzņēmējsabiedrībās un vērā ņemamās sabiedriskajās organizācijās) ļauj prognozēt, kādi oligarhi noteiks toni ZRP.


Neatkarīgā jau rakstīja par iepriekšminētā A. Landmaņa saistību ar Ventspils miljonāru oligarhu Olafu Berķi. Kā pagājušās piektdienas preses konferencē skaidroja Ventspils mērs Aivars Lembergs, pēc viņa domām, advokāts Artūrs Zvejsalnieks negaidīti tika izslēgts no ZRP tieši tāpēc, ka kaut kādās civillietās pārstāvējis O. Berķim naidīgu nometni - Šveices advokātu Rudolfu Meroni. Tieši A. Zvejsalnieka izslēgšana liecina, kuri oligarhi noteiks toni ZRP, teica A. Lembergs.


Tāpat uz oligarhijas klātbūtni ZRP norāda tas, ka tās deputātu kandidāts ir arī Edmunds Demiters - SIA Jaunalko īpašnieks un valdes priekšsēdētājs, kā arī Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības valdes priekšsēdētājs (pavisam deklarējis septiņus amatus). Tāpat jāpievērš uzmanība farmācijas biznesa vēlmei ietekmēt politiku caur ZRP - kā deputāta kandidāts pieteikts SIA Solepharm un Solepharm Pharmaceuticals valdes priekšsēdētājs Juris Ozols.


Lielākais ziedotājs ZRP ir miljonārs un politikas ietekmētājs Jūlijs Krūmiņš. Turpretī paši ZRP biedri ir diezgan skopi ziedotāji savai partijai. Piemēram, Inese Lībiņa-Egnere partijai ziedojusi 13 santīmus.


Sorosa roka


ZRP skaidri saskatāma arī sorosiešu ietekme. Deputātu kandidātu vidū ir divi ilggadējās Sorosa līdzgaitnieces Sarmītes Ēlertes izlolotās Meierovica biedrības biedri - Vjačeslavs Dombrovskis un J. Viļums. Tāpat publiski jau iepazīts ZRP valdes loceklis Viktors Makarovs, kurš kopā ar bijušo Sorosa fonds Latvija (SFL) izpilddirektora vietnieku Pēteri Viņķeli nodibinājis kārtējo SFL satelītu - Politikas centru Euro Civitas. Šīs sabiedriskās organizācijas vadīšana acīm-redzot V. Makarovam ir ienesīga nodarbošanās, jo viņš ir atļāvies uzņemties parādsaistības ierindas dar-barūķim nepieejamā apjomā - vairāk nekā 72 000 latu.


Tas tomēr nenozīmē, ka sorosiešu simpātijas piederēs ZRP, jo Vienotības sarakstā startē astoņi Meierovica biedrības pārstāvji, pieci dažādu Sorosa finansēto organizāciju pārstāvji un vairāki Sorosa stipendiāti.