Rāda ziņas ar etiķeti einārs repše. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti einārs repše. Rādīt visas ziņas
ceturtdiena, 2013. gada 19. septembris
Repšes biedrības forums pulcē arī daudzas sabiedrībā pazīstamas personas
Idejas var rasties arī kafejnīcās
Uz Attīstības forumu Mazajā ģildē vakar bija pulcējušies ap 150 cilvēku. Ievadvārdus teica biedrības vadītājs Einars Repše, kas uzsvēra, ka cilvēki šeit pulcināti, lai smeltos iedvesmu idejām Latvijas izaugsmei. "Mūsu problēmas nav unikālas un neredzētas, un ceram, ka tās šodien dos ieguldījumu mācību procesā," teica E. Repše, "cilvēki mēdz doties atvaļinājumos bez plāna un izplānotā atpūtā, taču parasti vislabāk izdevušies atvaļinājumi ir tie, kuros viss ir rūpīgi izplānots. Mums nepieciešams plāns un mērķi."
Kā pirmais lektors forumā uzstājās Izraēlas žurnālists Sauls Singers, līdzautors grāmatai "Uzņēmēju nācija" – par to, kāpēc Izraēlai izdevies sasniegt ekonomikas brīnumu. Savā uzrunā viņš atstāstīja to, kāpēc Izraēlā rodas inovācijas un jaunas idejas. Lielu lomu, taču ne būtiskāko spēlējot tehnoloģijas un to attīstība, taču veiksmes pamatā esot uzņēmēju vēlme riskēt. Kā skaidroja S. Singers, būtisks elements pārejā no skolas uz darba dzīvi ir obligātais militārais dienests, kas izraēliešiem ieaudzina prasmes, kā veidot komandu un plānot. "Pati Izraēlas valsts sākās ar traku ideju, un tai bija daudz apņēmības to īstenot realitātē," stāstīja S. Singers.
Viņš uzsvēra, ka "tehnoloģiskie parki" valstīm ir nepieciešami, taču tie nav garantija nākotnes attīstībai, jo uzņēmējdarbības idejas cilvēkiem bieži rodas kafejnīcās. Tāpat viņš norādīja, ka Izraēlai pastāv vietējais tirgus, taču reģionā, kuru ieskauj arābu valstis, tas nav bijis īpaši attīstīts, tādēļ izraēlieši meklējuši laimi globālajā biznesā krietni ārpus savas mazās valsts.
Pēc uzrunas S. Singeram jautāju, kādus mērķus varētu uzstādīt Latvija, un viņš norādīja, ka katrai valstij ir savas spēcīgās puses, kas prasmīgi jāizmanto. "Jūsu daba ir jūsu vērtība, tajā ir Latvijas spēks. Tāpat Latvijai ir citas stiprās puses, kas nav citām nācijām. 25 tūkstoši jūsu tautiešu var sanākt estrādē, lai nodziedātu vairākas dziesmas. Ne katra nācija uz to spējīga," sprieda S. Singers. Viņš arī norādīja, ka Latvijai ir būtiska gan reģionālā sadarbība, gan darbošanās globālajā tirgū, aicinot Latviju sadarboties ar Izraēlu.
Jāizmanto krīzes iespējas
Tālāk forumā uzstājās attīstības tendenču pētnieks no Zviedrijas Stefans Landins, kas norādīja, ka dažādu pasaules valstu progresa vai lejupslīdes pamatā bieži vien ir līdzīgas tendences, no kurām iespējams mācīties, lai pielāgotos un reaģētu uz iespējamām pārmaiņām. Somijas organizācijas "Finpro" prezidents Kari Heirinens uzsvēra, ka Somija pirms PSRS sabrukuma uz padomju valsti eksportējusi 25 procentus no savām precēm un eksistējusi gandrīz pilnīga nodarbinātība. Taču pēc PSRS sabrukuma un citiem notikumiem Somija nonākusi dziļā recesijā un valstī bijis ļoti augsts bezdarbs. Tomēr Somija spējusi pielāgoties jaunajiem apstākļiem un iziet no krīzes. Viņš norādīja, ka mūsdienās būtisku lomu starptautiskajā biznesā spēlē mārketings, piemēram, šobrīd "Finpro", kas veicina somu kompāniju starptautisko izaugsmi un piesaista ārējās investīcijas, kopumā ir 68 pārstāvniecības 50 pasaules valstīs.
Par Zviedrijas pieredzi, pārvarot ekonomisko krīzi 20. gadsimta 70. gados un 90. gadu sākumā, referēja ekonomists un rakstnieks Klāss Eklunds.
Viņš norādīja, ka krīze tolaik likusi zviedriem darīt lietas, kuras viņi nedarītu, piemēram, tika īstenotas dažādas iestrēgušas reformas, kā arī samazināti nodokļi. "Nekad nenovērtējiet par zemu labu krīzi. Sakodiet zobus un veiciet saprātīgas reformas. Sarunā ar mani viņš ieteica Latvijai veidot dažādus pētniecības centrus.
"No Latvijas veiksmes stāsta mēs pašlaik redzam atkopšanos no krīzes un recesijas. Taču mēs vēl nezinām, cik šīs tendences ir ilgtspējīgas, tādēļ ir jāpaiet vairākiem gadiem, lai secinātu," sprieda K. Eklunds un norādīja, ka Latvijai būtisks izaicinājums ir demogrāfijas jautājumi un emigrācija un būtu svētīgi, ja izdotos panākt aizbraukušo tautiešu atgriešanos. "Kad jūs būsiet ārā no krīzes, jūsu biznesa aprindām un valdībai ir jāpadomā un jārada tāda vide, kas derīga ilgtermiņa biznesam," sacīja K. Eklunds, norādot gan, ka katras valsts stāsts ir īpašs un nepastāv viena iedarbīga recepte visām valstīm.
Politiķi, uzņēmēji, diplomāti
Forumu apmeklēja arī daudzas sabiedrībā pazīstamas personas – starp tiem bija ekonomists Mārtiņš Bondars, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Jānis Endziņš, Latvijas Darbadevēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs, bijusī Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis un Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs, bijušais Rīgas domnieks Edmunds Krastiņš, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka, Reformu partijas priekšsēdētājs Edmunds Demiters. Uz žurnālistu jautājumu, vai nākotnē RP varētu startēt nākamajās Saeimas vēlēšanās kopā ar iespējamo E. Repšes partiju, E. Demiters atbildēja, ka par šo jautājumu partijā neesot spriests.
otrdiena, 2013. gada 13. augusts
Latvijas Attīstībai - krievmīļu (Repšes) mēģinājums dabūt SC valdībā
Vai zināt kāpēc JL sašķēlās un izveidojās Pilsoniskā savienība? Tāpēc, ka JL vadība (Repše un viņa tuvākie - Jaunups un Titavs) izdarīja spiedienu par varas dalīšanu ar krieviem, bet patriotiski noskaņotais flangs (Vaidere, Šadurskis, u.c.) tam negribēja piekrist. Dažos Latvijas novados tajā laikā jau bija koalīcija, kur ietilpa JL + SC. Jaunups un Titavs aizvien atklātāk aicinaja uz brīvprātīgu varas dalīšanu ar SC / krieviem. To atbalstīja arī Repše, jo viņam bija vismaz miljonu liels parāds no kāda krievu baņķiera (lasi - revolveris pie deniņiem). Līdz ar to Repšem tajā laikā neizdevās ievest SC valdībā. Visas pazīmes rāda, ka tagad viņš dibina jaunu partiju lai to izdarītu. Piemēram, krievu nauda + Šlesera atbalsts, utml.
Latvijas Attīstībai (LA) dibināšana ir nodevība pret latviešu interesēm vismaz 2 iemeslu dēļ:
a) tas sašķels latviešu vēlētāju balsis un daudzas tiks pazaudētas, balsojot par sīkpartijām, kas paliks zem 5% barjeras (un to vidū būs arī RP un LA);
b) ja LA dabūs vairāk kā 5% un iekļūs saeimā, tad jau agrāk dzirdētās Repšes un Co prasības par varas atdošanu SC'am parādīsies no jauna un tiks realizētas.
NEBALSOJIET par Repši un LA!!
Neaizmirstiet, ka Latvijā pie varas joprojam ir post-komunistiskā nomenklatūra VDK vadībā, kuras mērķis ir (a) sagrābt naudiņu sev (b) atdot Latviju krieviem.
Nākamgad gaidāmās Saeimas un Eiropas parlamenta vēlēšanas likušas sarosīties arī jauniem politisko spēku veidotājiem. Trešdien uz pirmo Attīstības forumu sanāca ekspremjera Einara Repšes domubiedri, kas jau rudenī varētu izveidot jaunu politisko spēku - Latvijas Attīstības partiju.
Trešdien uz pirmo Latvijas attīstības forumu pulcējās ekspremjera Einara Repšes domubiedri, no kuriem daļa bija manīti pirms 10.Saeimas vēlēšanām izveidotajā apvienībā „Par Labu Latviju”. Arī šodienas foruma diskusija atgādināja jau iepriekš minētās partijas pasākumu.
Preses pārstāvjiem pasākuma norisi filmēt nebija ļauts, taču klausīties varēja jebkurš interesents.
Biedrība „Latvijas attīstībai” par savu prioritāti izvirzījusi valsts pārvaldes modeļa maiņu un uzņēmīguma veicināšanu, jo tieši uzņēmīgi cilvēki, pēc biedrības domām, ir vienīgā cerība Latvijas pastāvēšanai.
„Labklājīgas valstis jebkur pasaulē ir mērķtiecīgu lēmumu un grūtā darbā īstenotu pārmaiņu rezultāts. Ja redzam, ka valsts pārvalde nespēj strādāt vienam stratēģiskam mērķim – attīstībai, bet drīzāk atražo pati sevi, tad mums šāds pārvaldes modelis ir nekavējoties jāmaina,” klāstīja Repše. Biedrībā uzskata, ka jāpalielina balsu skaits Valsts prezidenta ievēlēšanai un īpašas nepieciešamības gadījumā premjeram varētu būt pat tiesības rosināt atlaist Saeimu.
„Valdībai ir jāstrādā kā vienotai un atbildīgai komandai, tāpēc piedāvājam Ministru prezidentam plašākas pilnvaras valdības sastādīšanā, kā arī iespēju sasaukt jaunas Saeimas vēlēšanas, ja parlamenta darbība kļūst nekonstruktīva un valstij būtiski lēmumi iestieg politiskos ķīviņos,” teic biedrības eksperts Edgars Jaunups.
Biedrībā ir izveidotas divas ekspertu darba grupas – viena izstrādā valsts pārvaldes reformas projektu, otra – ekonomikas attīstības programmu. Biedrībā iesaistījies uzņēmējs Mārtiņs Bondars, kuru vēl nesen kā glābšanas salmiņu uzlūkoja Reformu partija. Viņš gan nedod skaidru atbildi, vai varētu būt arī jaunās partijas dibinātājs. Savukārt citi labprāt jau tagad būtu gatavi dibināt partiju.
Pēc trešdien notikušā pasākuma gan vēl nav īsti skaidri zināms, kad jaunā partija varētu tikt dibināta. Politologs Filips Rajevskis norāda, ka daudz būs atkarīgs no pašas partijas piedāvājuma sabiedrībai.
Ziemā ar stāstiem par Singapūru kā mazu zvejnieku ciematu, tagad ar klipiem, kuros piedalās arī Mārtiņš Bondars un Uldis Osis- pēdējā laikā arvien skaļāk par sevi atgādina ekspremjera, bijušā Latvijas Bankas prezidenta un partijas „Jaunais laiks” radītāja Einara Repšes vadītā biedrība „Latvijas attīstībai”. Repše ar domubiedriem vairs neslēpj plānus veidot jaunu partiju un cīnīties par varu nākamajā rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.
Latvijas Attīstībai (LA) dibināšana ir nodevība pret latviešu interesēm vismaz 2 iemeslu dēļ:
a) tas sašķels latviešu vēlētāju balsis un daudzas tiks pazaudētas, balsojot par sīkpartijām, kas paliks zem 5% barjeras (un to vidū būs arī RP un LA);
b) ja LA dabūs vairāk kā 5% un iekļūs saeimā, tad jau agrāk dzirdētās Repšes un Co prasības par varas atdošanu SC'am parādīsies no jauna un tiks realizētas.
NEBALSOJIET par Repši un LA!!
Neaizmirstiet, ka Latvijā pie varas joprojam ir post-komunistiskā nomenklatūra VDK vadībā, kuras mērķis ir (a) sagrābt naudiņu sev (b) atdot Latviju krieviem.
Sanāk iespējamie Repšes partijas dibinātāji
http://www.lsm.lv/lv/zinas/latvija/sanak-iespejamie-repshes-partijas-dibinataji.a58843/#!aid=58843Nākamgad gaidāmās Saeimas un Eiropas parlamenta vēlēšanas likušas sarosīties arī jauniem politisko spēku veidotājiem. Trešdien uz pirmo Attīstības forumu sanāca ekspremjera Einara Repšes domubiedri, kas jau rudenī varētu izveidot jaunu politisko spēku - Latvijas Attīstības partiju.
Trešdien uz pirmo Latvijas attīstības forumu pulcējās ekspremjera Einara Repšes domubiedri, no kuriem daļa bija manīti pirms 10.Saeimas vēlēšanām izveidotajā apvienībā „Par Labu Latviju”. Arī šodienas foruma diskusija atgādināja jau iepriekš minētās partijas pasākumu.
Preses pārstāvjiem pasākuma norisi filmēt nebija ļauts, taču klausīties varēja jebkurš interesents.
Biedrība „Latvijas attīstībai” par savu prioritāti izvirzījusi valsts pārvaldes modeļa maiņu un uzņēmīguma veicināšanu, jo tieši uzņēmīgi cilvēki, pēc biedrības domām, ir vienīgā cerība Latvijas pastāvēšanai.
„Labklājīgas valstis jebkur pasaulē ir mērķtiecīgu lēmumu un grūtā darbā īstenotu pārmaiņu rezultāts. Ja redzam, ka valsts pārvalde nespēj strādāt vienam stratēģiskam mērķim – attīstībai, bet drīzāk atražo pati sevi, tad mums šāds pārvaldes modelis ir nekavējoties jāmaina,” klāstīja Repše. Biedrībā uzskata, ka jāpalielina balsu skaits Valsts prezidenta ievēlēšanai un īpašas nepieciešamības gadījumā premjeram varētu būt pat tiesības rosināt atlaist Saeimu.
„Valdībai ir jāstrādā kā vienotai un atbildīgai komandai, tāpēc piedāvājam Ministru prezidentam plašākas pilnvaras valdības sastādīšanā, kā arī iespēju sasaukt jaunas Saeimas vēlēšanas, ja parlamenta darbība kļūst nekonstruktīva un valstij būtiski lēmumi iestieg politiskos ķīviņos,” teic biedrības eksperts Edgars Jaunups.
Biedrībā ir izveidotas divas ekspertu darba grupas – viena izstrādā valsts pārvaldes reformas projektu, otra – ekonomikas attīstības programmu. Biedrībā iesaistījies uzņēmējs Mārtiņs Bondars, kuru vēl nesen kā glābšanas salmiņu uzlūkoja Reformu partija. Viņš gan nedod skaidru atbildi, vai varētu būt arī jaunās partijas dibinātājs. Savukārt citi labprāt jau tagad būtu gatavi dibināt partiju.
Pēc trešdien notikušā pasākuma gan vēl nav īsti skaidri zināms, kad jaunā partija varētu tikt dibināta. Politologs Filips Rajevskis norāda, ka daudz būs atkarīgs no pašas partijas piedāvājuma sabiedrībai.
«Latvijas attīstībai» aktīvi gatavojas iesoļot partiju rindās
http://www.lsm.lv/lv/analize/latvijas-attiistiibai-aktiivi-gatavojas-iesoljot-partiju-rindas.a62525/#!aid=62525Ziemā ar stāstiem par Singapūru kā mazu zvejnieku ciematu, tagad ar klipiem, kuros piedalās arī Mārtiņš Bondars un Uldis Osis- pēdējā laikā arvien skaļāk par sevi atgādina ekspremjera, bijušā Latvijas Bankas prezidenta un partijas „Jaunais laiks” radītāja Einara Repšes vadītā biedrība „Latvijas attīstībai”. Repše ar domubiedriem vairs neslēpj plānus veidot jaunu partiju un cīnīties par varu nākamajā rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.
Repšes biedrība - "Vienotības" un JL cita versija?
Bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs un eksbaņķieris Mārtiņš Bondars, ekonomists Uldis Osis, fiziķis un politiķis Einars Repše. Šī trijotne pēdējo nedēļu laikā regulāri uzrunā televīzijas skatītājus un radio klausītājus, aicinot apmeklēt biedrības „Latvijas attīstībai” mājaslapu.
Saukļi par to, ka valstij beidzot jāieklausās uzņēmējos; nedaudzi, bet ļoti dāsni ziedotāji; milzīgi reklāmas apjomi, politiķu sanāksmes ar miljonāriem - šo pazīmju kopums veicinājis to, ka „Latvijas attīstībai” nereti tiek salīdzināta ar nu jau likvidēto politisko projektu „Par labu Latviju!”. Repše gan apgalvo, ka līdzība ir tikai virspusēja: „Es varu stāstīt par to, ko mēs darām. Un galvenais - mums, salīdzinot ar kādiem agrākiem politiskiem pasākumiem un iniciatīvām, ir pavisam citi mērķi, un to nav iespējams neredzēt. Jūs un jebkurš cilvēks to var redzēt, piedaloties un iesaistoties mūsu darbībā. Mēs esam pietiekami atvērta organizācija. Mūsu reklāmas arī ir uz to orientētas, lai reklamētu attīstības ideju, iesaistīšanās ideju. Mūsu mājas lapa, mūsu Wiki lapa - tur ir iespējams arī neklātienē rediģēt mūsu programmatiskos dokumentus. Vislabāk to ir konstatēt iesaistoties un redzēt, kas notiek patiesībā.”
Ar Repši un senu viņa politisko līdzgaitnieku Edgaru Jaunupu, kas arī ir viens no „Latvijas Attīstībai” dibinātājiem, tiekamies modernas Rīgas centra biroju ēkas sestajā stāvā. Dažus stāvus zemāk atrodas vairākas reklāmas firmas, kas saistītas ar biedrības dibinātāju, bijušo „Vienotības” priekšvēlēšanu kampaņu autoru Aināru Ščipčinski. Starp „Latvijas attīstībai” dibinātājiem ir arī vairāki citi agrākie „Vienotības” vai „Jaunā laika” ziedotāji.
Tomēr tagadējais „Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars, kurš savulaik politikā ienāca tieši līdz ar „Jaunā laika” dibināšanu, noliedz, ka partijas spice savulaik būtu devusies pie Repšes bailēs zaudēt sponsorus. „Tiešām mūsu kopējie braucieni pie Einara uz mājām Ikšķilē: tas bija 2.februāris, mums zīmīgs datums 02.02.02, kas ir „Jaunā laika” dibināšanas laiks. Mēs tradicionāli diezgan šajā laikā vienkārši pasēžam, parunājamies. Tas tāda ierasta tradīcija. Un tas sakrita ar informāciju par potenciāli dibināmo partiju. Mēs nevis atrunāti braucām, bet pajautājām Einaram, vai tā ir taisnība, uz ko viņš tajā brīdī ļoti diplomātiski teica ne jā, ne nē. Tā ka neviens nav atrunājis,” skaidroja Kampars.
Maza, speciālistu partija?
Šī gada sākumā Repše un arī Jaunups no „Vienotības” izstājušies, tāpēc Repše var atklāti runāt par partijas dibināšanas plāniem. „Partijā, ko mēs veidojam, tajā jau šobrīd ir pieteikušies pāri par simts interesentu, ar kuriem mēs katru dienu tiekamies, pārrunājam, viņus vērtējam, iesaistām, strādājam. Ja saskaita kopā tos cilvēkus, kas negrib stāties partijā, bet labprāt nāk uz mūsu pasākumiem, piedalās, diskutē, bet nav vēlēšanās startēt tālāk politikā, tad tādu jau ir stipri pāri 200 kopā. Mūsu nolūks ir, protams, uz partijas dibināšanas brīdi pulcināt ļoti kvalitatīvus 250 cilvēkus. Vairāk mums arī nebūtu nepieciešams, jo mūsu uzstādījums ir kvalitāte nevis masveidīgums vai biedri par katru cenu,” klāsta Repše.
Mārtiņš Bondars, kurš redzams biedrības reklāmās, visai izvairīgi runā par to, viņš būs viens no partijas līderiem un kandidāts uz augstiem amatiem: „Tur vēl ļoti tālu līdz politiskam spēkam. Tur milzīgs ceļš ejam. Šodien teikt, ka viņi ieņems šādu vai tādu nišu, ir neiespējami. Nezinu, kuri cilvēki ir piekrituši piedalīties politiskā spēkā, kuri cilvēki no biedrības izteikuši vēlmi, ka viņi patiešām ies un darbosies tālāk politikā, bet tie cilvēki ir pietiekoši dažādi. Un ir jāspēj par kaut ko vienoties, lai varētu iet zem viena karoga.” Solījumi atbalstīt uzņēmējdarbību ir pārāk vispārīga programma, secināms no Bondara teiktā.
Savu dalību partijas tapšanā konkrētāk apstiprina atsevišķi tās finansētāji, piemēram, advokāts Aldis Gobzems: „Manuprāt, beidzot valstī ir pienācis laiks, ka politikā ir jāiesaistās cilvēkiem, kas bijuši vai ir veiksmīgi savās profesijās, spējuši pierādīt to, ka viņi ir vērā ņemami, pildot savus ikdienas pienākumus. Arī es sevi uzskatu pie tiem, kas ir veiksmīgi savā profesijā, un mans pienākums ir iesiatsīties sabiedriskos procesos.”
Kategorisku „nē” dalībai partijā nesaka arī biedrības dibinātājs - sens Ventspils tranzītbiznesa spēlētājs Olafs Berķis. „Godīgi sakot, tā ir diezgan liela izšķiršanās, un šobrīd vēl esmu pārdomās. Kas attiecas uz domnīcu, biedrībā es viennozīmīgi palikšu un tajā darbošos. Vai es stāšos politiskajā partijā, ja tāda tiks veidota, nezinu, jo es esmu šobrīd „Latvijai un Ventspilij” partijas biedrs. Tātad man būtu jāstājas ārā no turienes, bet neesmu īpaši pieradis „mētāties”. Lai gan pēc pārliecības es esmu pilnīgi drošs „Attīstības fans,” teic Berķis.
Vismaz kā padomdevējs partijā grasās darboties arī ekonomists Uldis Osis, kurš pirms dažiem gadiem bija „Par labu Latviju” ekonomikas programmas rakstītājs. Tomēr viņš, līdzīgi kā Repše, apgalvo - starp abām organizācijām ir būtiskas atšķirības: „Faktiski mēs atbalstām uzņēmīgus cilvēkus ar iniciatīvu, konstruktīvi netradicionāli domājošus, vērstus uz inovāciju. Un tas attiecas uz dažādām jomām: ne tikai uz uzņēmējdarbību, bet arī kultūras jomu, sociālajiem jautājumiem, veselības aprūpē, izglītībā. Uzņēmēju vide arī nav viennozīmīgi, tā ir ļoti atšķirīga. „Par labu Latviju” bija vairāk vērsta uz varas iegūšanu. Šie uzņēmēji, kas atbalsta „Latvijas attīstībai”, nav tendēti uz varu. Un vismaz biedrībā mēs nejūtam tādu presingu kā tas bija „Par labu Latviju”,” apgalvo Osis.
Repšes biedrību jau vērtē kā politisku spēku
Atbalsts „Latvijas attīstībai” nāk arī no it kā negaidītas puses. Visumā atzinīgi par biedrību izsakās viens no tā dēvētajiem oligarhiem, „Par labu Latviju” iniciētājs Ainārs Šlesers. Nav teikts, ka vēsture atkārtosies un uzņēmēju došanās politikā atkal būs lemta neveiksmei, pārliecināts Šlesers: „Tajā laikā bija izveidojusies situācija, kas nebija labvēlīga politiskai apvienībai „Par labu Latviju” un ir jāsaka – tas, ko Repše ar saviem domubiedriem mēģina izmocīt, taisīt programmu, domāju, ka gala rezultātā, ja salīdzināsiet ekonomisko programmu, ko piedāvāja „Par labu Latviju”, tā būs diezgan līdzīga ar to, ko piedāvās šī attīstības biedrība. Jo tās labās jau kaut kur ir apkopotas, jautājums, vai pietiek gudrības un politiskās gribas realizēt.”
„Lai arī Repše ir bijis mans politiskais oponents, bet iniciatīva nolikt to, kas bijis pagātnēm, malā, apvienot spēkus un domāt par attīstību, es esmu gatavs pat savu oponentu atbalstīt, jo viņa idejas šodien man šķiet simpātiskas,” teic Šlesers.
Jau tagad „Latvijas attīstībai” faktiski nodēvēta par politisko spēku kādā Valsts prezidenta Andra Bērziņa preses dienesta relīzē. Tas notika pēc Repšes iniciētās sarunas Melngalvju namā, kurā pārrunāti iespējamie uzlabojumi valsts pārvaldes sistēmā. „Runājot par politisko spēku, faktiski to būtu grūti nodēvēt kā nebūt citādāk, jo Repšes kungs pats savos izteikumos minējis – ja viņa spēks pārtaptu par partiju, tad viņam ir pārliecība par kvotu, ko viņš varētu ieņemt Saeimā. Tātad nenoliedzami šāda ambīcija šai sabiedriskai organizācijai ir. Valsts prezidents šo tikšanos nodefinēja kā publisku tieši tāpēc, lai nebūtu nekādas spekulācijas par tēmu, ka prezidents tiekas ar kādu bijušo vai topošo politiķi paslepus vai par to neinformējot. Līdz ar to viss bija publiski,” tikšanos komentēja prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.
Biedrībai ir pamatīgi finanšu resursi - pērn tie bija gandrīz 200 000 latu. Tā ne vien reklamējas medijos, bet arī organizē forumus un jauniešu nometnes. Repšes bijušajiem partijas biedriem „Vienotībā” tas viss tomēr nedaudz kremt, noprotams no Kampara paustā. „Šī biedrība, kurai ir iespējas iegūt finansējumu no juridiskām personām un kura šādā veidā apmaksā visu gan reklāmas pasākumu, gan visas aktivitātes. Bet tā tomēr nav politisko partiju finansēšanas likuma zināma papildus interpretācija. Bet ja tā ir zināma sagatavošanās startam politikā izmanto savu ļoti lielo finanšu resursu un apiet politisko partiju finansēšanu, kas pārējām politiskajām partijām ir obligāts”
„Mēs redzam, ka tā konkurence parādās līdzīga kā tas bija tajos laikos, kad vieniem šī nauda no kaut kurienes nāca un citiem tās naudas nav bijis - tā kā mums šobrīd,” norāda Kampars.
Kamparam gan nepiekrīt bijušais „Jaunā laika” ģenerālsekretārs Edgars Jaunups. „Nekas neētisks nav reklāmā. Neētiski ir tad ja tu divas-trīs nedēļas pirms vēlēšanām „iegrūd” naudu televīzijā vai radio ļoti lielā intensitātē, sajauc vēlētājam galvu, ka viņš vēlēšanu dienā izdara izvēli, balstoties uz šīm reklāmām, ko viņš ļoti blīvi sajutis pēdējās nedēļās. Tā ir problēma, parādība, ar ko ir jācīnās. (..) Bet izmantot reklāmu, lai piesaistītu cilvēkus, konkurētu cilvēku galvā ar informāciju, tajā skaitā, ka ir šāda iespēja iesaistīties biedrības organizētajās diskusijās, nākt ar savām idejām gadu pirms vēlēšanām, šajā procesā nav nekas neētisks,” apgalvo Jaunups.„Latvijas attīstībai” finansējumu pagājušajā gadā nodrošināja daži lielie ziedotāji.
Ziedotāji naudu nežēlo
Vairāk nekā pusi - 100 000 latu - piešķīra brāļiem Belokoņiem piederošā „Baltic International Bank”. Starp ziedotājiem bija arī uzņēmumi „Norma-S” un „Naftimpeks,” kuru amatpersonas vēsturiski atbalstījušas „Par labu Latviju!”.
Jaunups šos faktus mēģina noliegt, taču tad viņam talkā nāk Repše. „Es tiešām domāju, ka jūs alojaties… Kuri tad tie būtu?” vaicā Jaunups. Taču pēc ziedotāju vārdu nosaukšanas skaidrošanas stafeti pārņem Repše: „Redziet, daudzi cilvēki jau toreiz tika arī maldināti un ticēja organizācijai „Par labu Latviju” un rūgti pēc tam vīlās. Daudzi uzņēmēji tiešām toreiz ticēja, ka tas būs jauns sākums par labu Latviju un atbalstīja šo. Tā ka šeit "a apriori" tiešām nesaskatu neko sliktu.”
Repše apgalvo - biedrībā visi esot vienojušies, ka nekāda favorītisma pret ziedotājiem nebūšot. Topošā partija atbalstīs politiku, kas nākšot par labu nevis atsevišķiem uzņēmumiem, bet gan kādai nozarei kopumā. Uz jautājumu, vai „Latvijas attīstībai” darbosies kā nebanku kreditētāju vai nerezidentu banku lobijs, Jaunups atbild noraidoši, tomēr piebilst: „Mēs nekādā mērā neesam populistiski un neskrienam ar krustu pa priekšu. (..) Un nemēģinām kādu gānīt, ka šī nozare uzņēmējdarbībā ir slikta vai laba. Tas nav profesionāli un tā pret tautsaimniecību kopumā nedrīkst attiekties.”
Atsevišķi biedrības dibinātāji savulaik gan ir izjutuši valsts labvēlību. Tā, piemēram, Donātam Vaitaitim pastarpināti piederošais jaunais bioetanola ražotnes projekts SIA „JP Termināls” teju 25 miljonu latu apmērā pirms dažiem gadiem bija iekļauts valsts galvojuma saņēmēju sarakstā, taču pērn neilgi pēc biedrības dibināšanas no tā izslēgts.
Bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs un eksbaņķieris Mārtiņš Bondars, ekonomists Uldis Osis, fiziķis un politiķis Einars Repše. Šī trijotne pēdējo nedēļu laikā regulāri uzrunā televīzijas skatītājus un radio klausītājus, aicinot apmeklēt biedrības „Latvijas attīstībai” mājaslapu.
Saukļi par to, ka valstij beidzot jāieklausās uzņēmējos; nedaudzi, bet ļoti dāsni ziedotāji; milzīgi reklāmas apjomi, politiķu sanāksmes ar miljonāriem - šo pazīmju kopums veicinājis to, ka „Latvijas attīstībai” nereti tiek salīdzināta ar nu jau likvidēto politisko projektu „Par labu Latviju!”. Repše gan apgalvo, ka līdzība ir tikai virspusēja: „Es varu stāstīt par to, ko mēs darām. Un galvenais - mums, salīdzinot ar kādiem agrākiem politiskiem pasākumiem un iniciatīvām, ir pavisam citi mērķi, un to nav iespējams neredzēt. Jūs un jebkurš cilvēks to var redzēt, piedaloties un iesaistoties mūsu darbībā. Mēs esam pietiekami atvērta organizācija. Mūsu reklāmas arī ir uz to orientētas, lai reklamētu attīstības ideju, iesaistīšanās ideju. Mūsu mājas lapa, mūsu Wiki lapa - tur ir iespējams arī neklātienē rediģēt mūsu programmatiskos dokumentus. Vislabāk to ir konstatēt iesaistoties un redzēt, kas notiek patiesībā.”
Ar Repši un senu viņa politisko līdzgaitnieku Edgaru Jaunupu, kas arī ir viens no „Latvijas Attīstībai” dibinātājiem, tiekamies modernas Rīgas centra biroju ēkas sestajā stāvā. Dažus stāvus zemāk atrodas vairākas reklāmas firmas, kas saistītas ar biedrības dibinātāju, bijušo „Vienotības” priekšvēlēšanu kampaņu autoru Aināru Ščipčinski. Starp „Latvijas attīstībai” dibinātājiem ir arī vairāki citi agrākie „Vienotības” vai „Jaunā laika” ziedotāji.
Tomēr tagadējais „Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars, kurš savulaik politikā ienāca tieši līdz ar „Jaunā laika” dibināšanu, noliedz, ka partijas spice savulaik būtu devusies pie Repšes bailēs zaudēt sponsorus. „Tiešām mūsu kopējie braucieni pie Einara uz mājām Ikšķilē: tas bija 2.februāris, mums zīmīgs datums 02.02.02, kas ir „Jaunā laika” dibināšanas laiks. Mēs tradicionāli diezgan šajā laikā vienkārši pasēžam, parunājamies. Tas tāda ierasta tradīcija. Un tas sakrita ar informāciju par potenciāli dibināmo partiju. Mēs nevis atrunāti braucām, bet pajautājām Einaram, vai tā ir taisnība, uz ko viņš tajā brīdī ļoti diplomātiski teica ne jā, ne nē. Tā ka neviens nav atrunājis,” skaidroja Kampars.
Maza, speciālistu partija?
Šī gada sākumā Repše un arī Jaunups no „Vienotības” izstājušies, tāpēc Repše var atklāti runāt par partijas dibināšanas plāniem. „Partijā, ko mēs veidojam, tajā jau šobrīd ir pieteikušies pāri par simts interesentu, ar kuriem mēs katru dienu tiekamies, pārrunājam, viņus vērtējam, iesaistām, strādājam. Ja saskaita kopā tos cilvēkus, kas negrib stāties partijā, bet labprāt nāk uz mūsu pasākumiem, piedalās, diskutē, bet nav vēlēšanās startēt tālāk politikā, tad tādu jau ir stipri pāri 200 kopā. Mūsu nolūks ir, protams, uz partijas dibināšanas brīdi pulcināt ļoti kvalitatīvus 250 cilvēkus. Vairāk mums arī nebūtu nepieciešams, jo mūsu uzstādījums ir kvalitāte nevis masveidīgums vai biedri par katru cenu,” klāsta Repše.
Mārtiņš Bondars, kurš redzams biedrības reklāmās, visai izvairīgi runā par to, viņš būs viens no partijas līderiem un kandidāts uz augstiem amatiem: „Tur vēl ļoti tālu līdz politiskam spēkam. Tur milzīgs ceļš ejam. Šodien teikt, ka viņi ieņems šādu vai tādu nišu, ir neiespējami. Nezinu, kuri cilvēki ir piekrituši piedalīties politiskā spēkā, kuri cilvēki no biedrības izteikuši vēlmi, ka viņi patiešām ies un darbosies tālāk politikā, bet tie cilvēki ir pietiekoši dažādi. Un ir jāspēj par kaut ko vienoties, lai varētu iet zem viena karoga.” Solījumi atbalstīt uzņēmējdarbību ir pārāk vispārīga programma, secināms no Bondara teiktā.
Savu dalību partijas tapšanā konkrētāk apstiprina atsevišķi tās finansētāji, piemēram, advokāts Aldis Gobzems: „Manuprāt, beidzot valstī ir pienācis laiks, ka politikā ir jāiesaistās cilvēkiem, kas bijuši vai ir veiksmīgi savās profesijās, spējuši pierādīt to, ka viņi ir vērā ņemami, pildot savus ikdienas pienākumus. Arī es sevi uzskatu pie tiem, kas ir veiksmīgi savā profesijā, un mans pienākums ir iesiatsīties sabiedriskos procesos.”
Kategorisku „nē” dalībai partijā nesaka arī biedrības dibinātājs - sens Ventspils tranzītbiznesa spēlētājs Olafs Berķis. „Godīgi sakot, tā ir diezgan liela izšķiršanās, un šobrīd vēl esmu pārdomās. Kas attiecas uz domnīcu, biedrībā es viennozīmīgi palikšu un tajā darbošos. Vai es stāšos politiskajā partijā, ja tāda tiks veidota, nezinu, jo es esmu šobrīd „Latvijai un Ventspilij” partijas biedrs. Tātad man būtu jāstājas ārā no turienes, bet neesmu īpaši pieradis „mētāties”. Lai gan pēc pārliecības es esmu pilnīgi drošs „Attīstības fans,” teic Berķis.
Vismaz kā padomdevējs partijā grasās darboties arī ekonomists Uldis Osis, kurš pirms dažiem gadiem bija „Par labu Latviju” ekonomikas programmas rakstītājs. Tomēr viņš, līdzīgi kā Repše, apgalvo - starp abām organizācijām ir būtiskas atšķirības: „Faktiski mēs atbalstām uzņēmīgus cilvēkus ar iniciatīvu, konstruktīvi netradicionāli domājošus, vērstus uz inovāciju. Un tas attiecas uz dažādām jomām: ne tikai uz uzņēmējdarbību, bet arī kultūras jomu, sociālajiem jautājumiem, veselības aprūpē, izglītībā. Uzņēmēju vide arī nav viennozīmīgi, tā ir ļoti atšķirīga. „Par labu Latviju” bija vairāk vērsta uz varas iegūšanu. Šie uzņēmēji, kas atbalsta „Latvijas attīstībai”, nav tendēti uz varu. Un vismaz biedrībā mēs nejūtam tādu presingu kā tas bija „Par labu Latviju”,” apgalvo Osis.
Repšes biedrību jau vērtē kā politisku spēku
Atbalsts „Latvijas attīstībai” nāk arī no it kā negaidītas puses. Visumā atzinīgi par biedrību izsakās viens no tā dēvētajiem oligarhiem, „Par labu Latviju” iniciētājs Ainārs Šlesers. Nav teikts, ka vēsture atkārtosies un uzņēmēju došanās politikā atkal būs lemta neveiksmei, pārliecināts Šlesers: „Tajā laikā bija izveidojusies situācija, kas nebija labvēlīga politiskai apvienībai „Par labu Latviju” un ir jāsaka – tas, ko Repše ar saviem domubiedriem mēģina izmocīt, taisīt programmu, domāju, ka gala rezultātā, ja salīdzināsiet ekonomisko programmu, ko piedāvāja „Par labu Latviju”, tā būs diezgan līdzīga ar to, ko piedāvās šī attīstības biedrība. Jo tās labās jau kaut kur ir apkopotas, jautājums, vai pietiek gudrības un politiskās gribas realizēt.”
„Lai arī Repše ir bijis mans politiskais oponents, bet iniciatīva nolikt to, kas bijis pagātnēm, malā, apvienot spēkus un domāt par attīstību, es esmu gatavs pat savu oponentu atbalstīt, jo viņa idejas šodien man šķiet simpātiskas,” teic Šlesers.
Jau tagad „Latvijas attīstībai” faktiski nodēvēta par politisko spēku kādā Valsts prezidenta Andra Bērziņa preses dienesta relīzē. Tas notika pēc Repšes iniciētās sarunas Melngalvju namā, kurā pārrunāti iespējamie uzlabojumi valsts pārvaldes sistēmā. „Runājot par politisko spēku, faktiski to būtu grūti nodēvēt kā nebūt citādāk, jo Repšes kungs pats savos izteikumos minējis – ja viņa spēks pārtaptu par partiju, tad viņam ir pārliecība par kvotu, ko viņš varētu ieņemt Saeimā. Tātad nenoliedzami šāda ambīcija šai sabiedriskai organizācijai ir. Valsts prezidents šo tikšanos nodefinēja kā publisku tieši tāpēc, lai nebūtu nekādas spekulācijas par tēmu, ka prezidents tiekas ar kādu bijušo vai topošo politiķi paslepus vai par to neinformējot. Līdz ar to viss bija publiski,” tikšanos komentēja prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.
Biedrībai ir pamatīgi finanšu resursi - pērn tie bija gandrīz 200 000 latu. Tā ne vien reklamējas medijos, bet arī organizē forumus un jauniešu nometnes. Repšes bijušajiem partijas biedriem „Vienotībā” tas viss tomēr nedaudz kremt, noprotams no Kampara paustā. „Šī biedrība, kurai ir iespējas iegūt finansējumu no juridiskām personām un kura šādā veidā apmaksā visu gan reklāmas pasākumu, gan visas aktivitātes. Bet tā tomēr nav politisko partiju finansēšanas likuma zināma papildus interpretācija. Bet ja tā ir zināma sagatavošanās startam politikā izmanto savu ļoti lielo finanšu resursu un apiet politisko partiju finansēšanu, kas pārējām politiskajām partijām ir obligāts”
„Mēs redzam, ka tā konkurence parādās līdzīga kā tas bija tajos laikos, kad vieniem šī nauda no kaut kurienes nāca un citiem tās naudas nav bijis - tā kā mums šobrīd,” norāda Kampars.
Kamparam gan nepiekrīt bijušais „Jaunā laika” ģenerālsekretārs Edgars Jaunups. „Nekas neētisks nav reklāmā. Neētiski ir tad ja tu divas-trīs nedēļas pirms vēlēšanām „iegrūd” naudu televīzijā vai radio ļoti lielā intensitātē, sajauc vēlētājam galvu, ka viņš vēlēšanu dienā izdara izvēli, balstoties uz šīm reklāmām, ko viņš ļoti blīvi sajutis pēdējās nedēļās. Tā ir problēma, parādība, ar ko ir jācīnās. (..) Bet izmantot reklāmu, lai piesaistītu cilvēkus, konkurētu cilvēku galvā ar informāciju, tajā skaitā, ka ir šāda iespēja iesaistīties biedrības organizētajās diskusijās, nākt ar savām idejām gadu pirms vēlēšanām, šajā procesā nav nekas neētisks,” apgalvo Jaunups.„Latvijas attīstībai” finansējumu pagājušajā gadā nodrošināja daži lielie ziedotāji.
Ziedotāji naudu nežēlo
Vairāk nekā pusi - 100 000 latu - piešķīra brāļiem Belokoņiem piederošā „Baltic International Bank”. Starp ziedotājiem bija arī uzņēmumi „Norma-S” un „Naftimpeks,” kuru amatpersonas vēsturiski atbalstījušas „Par labu Latviju!”.
Jaunups šos faktus mēģina noliegt, taču tad viņam talkā nāk Repše. „Es tiešām domāju, ka jūs alojaties… Kuri tad tie būtu?” vaicā Jaunups. Taču pēc ziedotāju vārdu nosaukšanas skaidrošanas stafeti pārņem Repše: „Redziet, daudzi cilvēki jau toreiz tika arī maldināti un ticēja organizācijai „Par labu Latviju” un rūgti pēc tam vīlās. Daudzi uzņēmēji tiešām toreiz ticēja, ka tas būs jauns sākums par labu Latviju un atbalstīja šo. Tā ka šeit "a apriori" tiešām nesaskatu neko sliktu.”
Repše apgalvo - biedrībā visi esot vienojušies, ka nekāda favorītisma pret ziedotājiem nebūšot. Topošā partija atbalstīs politiku, kas nākšot par labu nevis atsevišķiem uzņēmumiem, bet gan kādai nozarei kopumā. Uz jautājumu, vai „Latvijas attīstībai” darbosies kā nebanku kreditētāju vai nerezidentu banku lobijs, Jaunups atbild noraidoši, tomēr piebilst: „Mēs nekādā mērā neesam populistiski un neskrienam ar krustu pa priekšu. (..) Un nemēģinām kādu gānīt, ka šī nozare uzņēmējdarbībā ir slikta vai laba. Tas nav profesionāli un tā pret tautsaimniecību kopumā nedrīkst attiekties.”
Atsevišķi biedrības dibinātāji savulaik gan ir izjutuši valsts labvēlību. Tā, piemēram, Donātam Vaitaitim pastarpināti piederošais jaunais bioetanola ražotnes projekts SIA „JP Termināls” teju 25 miljonu latu apmērā pirms dažiem gadiem bija iekļauts valsts galvojuma saņēmēju sarakstā, taču pērn neilgi pēc biedrības dibināšanas no tā izslēgts.
piektdiena, 2012. gada 2. novembris
Maskavas pakalpiņi
No Latvijas Avīzes, drukātās versijas, 2012.g. 2. novembrī:
skat 7.lpp.: http://mod2.la.lv/main1.php?dat=2012-11-02&type=la
Maskavas pakalpiņi ir visi Latvijas politiķi un partijas, kas saka un apgalvo, ka Latvijas galvenā un gandrīz vienīgā problēma ir ekonomiskā, un tikai viņi zina kā to risināt. Patiesībā Latvijai nav nekādas unikālas, speciālas ekonomiskās problēmas, kas nebūtu visur citur pasaulē. Latvija ir par mazu un Latvijas ekonomija nevar iet uz augšu, ja visapkārt pasaulē ekonomija iet uz leju. Pēdējos 100 gados Eiropā visi iedomājamie ekonomijas modeli tika izmēģināti. Mums nevajag par to vairs strīdēties, bet tikai pieņemt visefektīvākos no tiem, piemēram, Vācijas vai Anglijas vai Igaunijas un viss. Korupcija, Latvijas izzagšana un oligarhi ir politiska problēma, nevis ekonomiska.
Pēdējie, kas tā runā, Repše/Balokoņs/Vaitaitis/Mierkalns u.c., ir tikai vēl viens jauns oligarhu grupējums, kas grib tikt pie siles, un nākotnē būs vēl citi. Esiet uzmanīgi, neatbalstiet tādus, ne arī tos, kas slavē Krievijas tirgu, jo cik šprotes tad Krievijā pārdeva VVF, Pabriks un Kalvītis par Abrenes atdošanu?
BET Latvijā tiešām ir speciāla, unikāla problēma, kas nav nekur citur pasaulē, un tā ir OKUPĀCIJAS SEKAS. Tās risināšanai nevar lietot citu valstu pieredzi, jo tādas nav. Mums tā jāatrisina pašiem. Tādēļ visām latviešu partijām jāapvienojas ap OKUPĀCIJAS SEKU LIKVIDĒŠANAS programmu.
Tagad ir īstais laiks krieviem atgriezties savā tēvzemē. Nesen Vladivostokā Putins lepni solīja Hilarijai Klintonei attīstīt Krievijas Āzijas daļu (t.i. 3/4 no Krievijas). Bet ar ko? Ar vjetnamiešu, korejiešu un ķīniešu darbiniekiem nepietiks – tad Krievijai jāatdod Sibīrija Ķīnai tagad un nav vērts tērēt laiku. Bet laimīgā kārtā gandrīz 3 miljoni nevajadzīgu krievu ir Baltijā un Kēnigsbergā (Karalaučos) un tos Putins var dabūt atpakaļ. Liela daļa no šiem ir militāristu un čekistu bērni, mazbērni un citi ģimenes locekli. Latvija piemēram no dzimšanas vecāki viņiem māca nīst latviešus, ka Latvija ir Krievijas daļa, ka Latvijas neatkarība 1918.g. bija nejauša kļūda utt. Visi šie krievi ir sabojāti un var dzīvot mierīgi tikai Krievijā, sevišķi Krievijā, kādu to veido Putins. Ja kāda zeme ir okupēta, kā Latvija bija, tad, kad okupācija beidzas, visiem okupantiem jādodas prom, jo viņi nevar dzīvot mierīgi un priecīgi starp cilvēkiem pār kuriem viņiem nesen bija vara. Visi psihologi to pateiks. Krievijas Āzijā ir tik daudz visādas bagātības, ka Maskava tur var maksāt 2 vai 3 reiz lielākas algas un arī ūdens un vide tur ir daudz tīrāki nekā Maskavā.
Latvijā tikai tie krievi, kas bija Latvijā pirms 1939.g. un viņu pēcteči paturēs Latvijas pilsonību automātiski. Vēl varbūt 10% var palikt, bet mēs viņus pārbaudīsim vienu pēc otra vai viņi ir lojāli latviskai Latvijai un vai mums viņi ir vajadzīgi un noderīgi (un pietiekoši izglītoti).
Pēc tam mēs ķersimies klāt mūsu pašu kolaboracionistiem un nodevējiem, kā to darīja Norvēģijā pēc 1945.g. Tas, ka Gorbunovs, Godmanis, Aldermane, Kargins un simtiem viņiem līdzīgu vēl staigā brīvi, ir ārprāts.
Pēc tam vajadzīga godīga jauna privatizācija, no kuras visi latvieši iegūtu, ne tikai oligarhi.
Tādēļ partijas, kas runā tikai par ekonomiskām lietām, novērš uzmanību no OKUPĀCIJAS SEKU likvidēšanas, un tas ir tieši tas, ko Maskava grib. Okupācijas laikos latvieši nevarēja runāt par nacionālām lietām, par brīvu Latviju, nevarēja runāt par krievu noziegumiem pret latviešiem, nevarēja kritizēt krievus, nevarēja krievus saukt par okupantiem un kolonistiem, nevarēja teikt lai viņi brauc prom, nevarēja nerunāt krieviski ja krievs to gribēja. Daudzas no šīm lietām ir spēkā vēl šodien, tādēļ nevar teikt, ka Latvija ir īsti brīva. Latvija ir tikai daļēji brīva un ir pēdējais laiks atbrīvot Latviju pilnīgi. Latviešiem jābalso tikai par partijām un cilvēkiem, kas uzņemas un sola to darīt.
Aivars Slucis
skat 7.lpp.: http://mod2.la.lv/main1.php?dat=2012-11-02&type=la
Maskavas pakalpiņi ir visi Latvijas politiķi un partijas, kas saka un apgalvo, ka Latvijas galvenā un gandrīz vienīgā problēma ir ekonomiskā, un tikai viņi zina kā to risināt. Patiesībā Latvijai nav nekādas unikālas, speciālas ekonomiskās problēmas, kas nebūtu visur citur pasaulē. Latvija ir par mazu un Latvijas ekonomija nevar iet uz augšu, ja visapkārt pasaulē ekonomija iet uz leju. Pēdējos 100 gados Eiropā visi iedomājamie ekonomijas modeli tika izmēģināti. Mums nevajag par to vairs strīdēties, bet tikai pieņemt visefektīvākos no tiem, piemēram, Vācijas vai Anglijas vai Igaunijas un viss. Korupcija, Latvijas izzagšana un oligarhi ir politiska problēma, nevis ekonomiska.
Pēdējie, kas tā runā, Repše/Balokoņs/Vaitaitis/Mierkalns u.c., ir tikai vēl viens jauns oligarhu grupējums, kas grib tikt pie siles, un nākotnē būs vēl citi. Esiet uzmanīgi, neatbalstiet tādus, ne arī tos, kas slavē Krievijas tirgu, jo cik šprotes tad Krievijā pārdeva VVF, Pabriks un Kalvītis par Abrenes atdošanu?
BET Latvijā tiešām ir speciāla, unikāla problēma, kas nav nekur citur pasaulē, un tā ir OKUPĀCIJAS SEKAS. Tās risināšanai nevar lietot citu valstu pieredzi, jo tādas nav. Mums tā jāatrisina pašiem. Tādēļ visām latviešu partijām jāapvienojas ap OKUPĀCIJAS SEKU LIKVIDĒŠANAS programmu.
Tagad ir īstais laiks krieviem atgriezties savā tēvzemē. Nesen Vladivostokā Putins lepni solīja Hilarijai Klintonei attīstīt Krievijas Āzijas daļu (t.i. 3/4 no Krievijas). Bet ar ko? Ar vjetnamiešu, korejiešu un ķīniešu darbiniekiem nepietiks – tad Krievijai jāatdod Sibīrija Ķīnai tagad un nav vērts tērēt laiku. Bet laimīgā kārtā gandrīz 3 miljoni nevajadzīgu krievu ir Baltijā un Kēnigsbergā (Karalaučos) un tos Putins var dabūt atpakaļ. Liela daļa no šiem ir militāristu un čekistu bērni, mazbērni un citi ģimenes locekli. Latvija piemēram no dzimšanas vecāki viņiem māca nīst latviešus, ka Latvija ir Krievijas daļa, ka Latvijas neatkarība 1918.g. bija nejauša kļūda utt. Visi šie krievi ir sabojāti un var dzīvot mierīgi tikai Krievijā, sevišķi Krievijā, kādu to veido Putins. Ja kāda zeme ir okupēta, kā Latvija bija, tad, kad okupācija beidzas, visiem okupantiem jādodas prom, jo viņi nevar dzīvot mierīgi un priecīgi starp cilvēkiem pār kuriem viņiem nesen bija vara. Visi psihologi to pateiks. Krievijas Āzijā ir tik daudz visādas bagātības, ka Maskava tur var maksāt 2 vai 3 reiz lielākas algas un arī ūdens un vide tur ir daudz tīrāki nekā Maskavā.
Latvijā tikai tie krievi, kas bija Latvijā pirms 1939.g. un viņu pēcteči paturēs Latvijas pilsonību automātiski. Vēl varbūt 10% var palikt, bet mēs viņus pārbaudīsim vienu pēc otra vai viņi ir lojāli latviskai Latvijai un vai mums viņi ir vajadzīgi un noderīgi (un pietiekoši izglītoti).
Pēc tam mēs ķersimies klāt mūsu pašu kolaboracionistiem un nodevējiem, kā to darīja Norvēģijā pēc 1945.g. Tas, ka Gorbunovs, Godmanis, Aldermane, Kargins un simtiem viņiem līdzīgu vēl staigā brīvi, ir ārprāts.
Pēc tam vajadzīga godīga jauna privatizācija, no kuras visi latvieši iegūtu, ne tikai oligarhi.
Tādēļ partijas, kas runā tikai par ekonomiskām lietām, novērš uzmanību no OKUPĀCIJAS SEKU likvidēšanas, un tas ir tieši tas, ko Maskava grib. Okupācijas laikos latvieši nevarēja runāt par nacionālām lietām, par brīvu Latviju, nevarēja runāt par krievu noziegumiem pret latviešiem, nevarēja kritizēt krievus, nevarēja krievus saukt par okupantiem un kolonistiem, nevarēja teikt lai viņi brauc prom, nevarēja nerunāt krieviski ja krievs to gribēja. Daudzas no šīm lietām ir spēkā vēl šodien, tādēļ nevar teikt, ka Latvija ir īsti brīva. Latvija ir tikai daļēji brīva un ir pēdējais laiks atbrīvot Latviju pilnīgi. Latviešiem jābalso tikai par partijām un cilvēkiem, kas uzņemas un sola to darīt.
Aivars Slucis
trešdiena, 2010. gada 2. jūnijs
Ēlerte krievu laikrakstam Telegrafs
Ēlerte: Būs jāizvēlas starp ekstrēmistiem un bariņu oligarhu
LETA, 2010. g. 24. martā
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/324269-elerte_bus_jaizvelas_starp_ekstremistiem_un_barinu_oligarhu
Laikraksta "Diena" bijušās galvenās redaktores Sarmītes Ēlertes un domubiedru nodibinātās "Meierovica biedrības" mērķis ir veicināt un attīstīt komunikāciju starp Latvijas sabiedrību un politiķiem, intervijā laikrakstam "Telegraf" saka Ēlerte.
Ēlerte norāda, ka neplāno kādas personas no biedrības virzīt partiju apvienībā "Vienotība", "ja nu vien viņi paši to vēlēsies darīt..". Līdz maijam vairāki cilvēki solījuši sniegt Ēlertei atbildi par vēlmi iesaistīties politikā..
"Vienotības" bažas par deputātu vietu skaita iespējamu samazināšanos politiķiem Saeimā, ja "Meierovica biedrība" piedāvās maksimāli daudz bezpartejisku cilvēku, Ēlerte dēvē par normālu pašsaglabāšanās tieksmi. "Bet parlaments nav darba vieta, par kuru būtu jācīnās. "Vienotībai" ir jādomā, kā sasniegt maksimālo ietekmi nākamajā Saeimā. Ir labi, ka trīs partijas nolemj būt kopā, taču ar to nepietiek. Gatavība sadarboties ar tiešās demokrātijas formām "Vienotību" var tikai stiprināt," uzskata Ēlerte un piebilst, ka runa varētu būt par 3-5 deputātu vietām bezpartejiskiem deputātiem.
Par labu sasniegumu Ēlerte uzskata iespēju jaunajā Saeimā izveidot koalīciju ar vēl vienu partiju, bet ne ar divām. "Lietussargu revolūcijas" mērķis bija atlaist rīcībnespējīgu Saeimu - pašlaik mums ir fantastiska iespēja ievēlēt jaunu kvalitatīvu Saeimu.
Tas ir tā vērts, lai par to pacīnītos, uzskata biedrības pārstāve.
Izvēle - ekstrēmisti vai oligarhi.
Pēc viņas teiktā, koalīcijas veidošanai būs jāizvēlas starp nacionālistiski noskaņotu partiju "Visu Latvijai!", kas balansē uz ekstrēmisma robežas, un bariņu oligarhu un "Saskaņas centru", kas biedējot Ēlerti ar savām attiecībām ar autoritatīvo Krieviju. "Tā būs mazākā ļaunuma izvēle; lai izvēlētos, būs jāredz personālijas - kas tieši iekļūs Saeimā," piebilst Ēlerte. Viņa gan "Vienotībā" neredzot "Visu Latvijai!".
Viņa ir pārliecināta, ka nākamajā Saeimā nebūs pašreizējo personu. Nākamajā Saeimā jebkura partiju kombinācija būs kompromiss, "demokrātija ir kompromiss. Pašlaik ir grūti izraudzīties mazāko ļaunumu. Korupcija kā sistēma nozīmē, ka Latvija vienmēr būs neattīstīta valsts. Ir atsevišķi principi, no kuriem nākotnē nevajadzētu atteikties, - nacionāla valsts kā bāze integrācijai un orientācija uz Rietumiem."
Uzņēmēji pārdodas par šprotu bundžiņu.
..Ēlerte uzskata, ka tuvākajā nākotnē Krievijā saglabāsies autoritāra valdība, kas mēģinās paplašināt ietekmes jomas. Pēc notikumiem Gruzijā viens no Latvijas uzdevumiem esot savas drošības nostiprināšana. Krievu tanki Latvijā gan nenākšot, drīzāk būšot mēģinājumi ietekmēt Latviju caur ES un NATO politiku, tāpēc te daudz kas būs atkarīgs no tā, kas veidos jauno valdību.
Ēlerte intervijā norāda, ka "Meierovica biedrība" iestājas par sistemātisku Latvijas attīstību. Problēmas esot tad, kad daži uzņēmēji ir gatavi pārdot savu ģeopolitisko orientāciju par šprotu bundžiņu.
Uz jautājumu, vai viņa neuzticas ne oligarhiem, kas pārdodas par šprotu bundžiņu, ne "saskaņiešiem", Ēlerte norāda, ka SC var daudz runāt par savām programmām, bet pēc būtības tā ir tikai viena - etniskā - jautājuma partija.
"Tāpēc viņi spēja nosūtīt dzimtenes nodevēju uz Eiroparlamentu - lai gan man ir grūti saprast, kas var būt kopīgs Rubikam ar Ušakovu.
No otras puses, daudz ļauna darījuši Dobelis un Tabūns", kurus uztver kā sabiedrības vairākuma viedokļa paudējus.
Ēlerte uzskata, ka Latvijā stabila attīstība nebūs iespējama, kamēr būs spēkā etniskā balsošana.
"Latvijas demokrātiskajai valstij ir pilnīgi vienalga, kas ir bijis okupētājs. Var sākt skaitīt, cik gājuši bojā padomju, cik vācu okupācijas laikā, taču doma ir cita: pirms kara Latvija bija neatkarīga valsts, un okupācija ir noziegums. Jebkura cilvēka, politiķa, valsts pienākums ir tikt skaidrībā ar savu pagātni. Un tas, ka Latvija tad nebija noteicēja par sevi, neatceļ nepieciešamību saprast, kas toreiz notika," skaidro Ēlerte.
Viņu nesatraucot iespēja, ka SC izveidot koalīciju ar oligarhiem "bez viņas": "Latiņa ir jāceļ augstu - gan priekš citiem, gan sevis. Jā, koalīcija bez mums ir iespējama, un tas būs ļoti slikti Latvijai."
Šlesers Latviju vedot pie ilgstošas atpalicības.
Komentējot pašreizējo situāciju valdībā, no kuras nesen izstājās Tautas partija, atstājot valdību mazākumā, Ēlerte uzskata, ka pagaidām var iztikt ar šo premjeru un šo valdību līdz vēlēšanām, "kooperēšanās iespējama ar visiem. Tagad nav tādas situācijas, lai dzīvotu bez valdības. Līdz vēlēšanām nav tik daudz laika atlicis, var padzīvot arī ar mazākuma valdību."
Viņasprāt, Šlesers (LPP/LC) ir viens no pašreizējās sistēmas arhitektiem, kas Latviju ved pie ilgstošas atpalicības.
"Šī sistēma ir pretrunā ar atklātu konkurenci, ar iniciatīvu un sabiedrības attīstību. Situācija līdz vēlēšanām ir īpaši kritisks laiks - Dombrovskim ir jāatrod atbalsts, lai Latvija būtu rīcībspējīga," piebilst Ēlerte.
Viņa uzskata, ka galvenā atbildība par pašreizējo ekonomisko situāciju jāuzņemas valstij, kurai jau ilgu laiku bija iespēja apturēt kreditēšanas bumu bankās. "Es runāju par Aigara Kalvīša kā bijušā premjera un tolaik vislielākās partijas vadītāja atbildību. Eksperti mūs brīdināja, bet Kalvītis viņus nedzirdēja un palielināja valsts izdevumus. Tā ir viņa politiskā atbildība," norāda Ēlerte.
"Jaunā laika" (JL) atbildību viņa šajā situācijā nesaskatot, jo "tā nebija sistēmas daļa. Lai gan Latvijā vienmēr būs koalīcijas valdības, taču JL šo sistēmu neradīja. Varbūt Repše arī nodarbojās ar dīvainu biznesu, bet tas ir viņa personīgais prāts, muļķības, aizraušanās, nekas vairāk.".
Pēc Ēlertes teiktā, pašlaik "Vienotība" izstrādā kopīgu programmu - tajā neesot neatrisināmu pretrunu. "Domāju, ka rezultātā nebūs ne krasi labēju, ne krasi kreisu ekonomisku uzstādījumu," piebilda Ēlerte
LETA, 2010. g. 24. martā
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/324269-elerte_bus_jaizvelas_starp_ekstremistiem_un_barinu_oligarhu
Laikraksta "Diena" bijušās galvenās redaktores Sarmītes Ēlertes un domubiedru nodibinātās "Meierovica biedrības" mērķis ir veicināt un attīstīt komunikāciju starp Latvijas sabiedrību un politiķiem, intervijā laikrakstam "Telegraf" saka Ēlerte.
Ēlerte norāda, ka neplāno kādas personas no biedrības virzīt partiju apvienībā "Vienotība", "ja nu vien viņi paši to vēlēsies darīt..". Līdz maijam vairāki cilvēki solījuši sniegt Ēlertei atbildi par vēlmi iesaistīties politikā..
"Vienotības" bažas par deputātu vietu skaita iespējamu samazināšanos politiķiem Saeimā, ja "Meierovica biedrība" piedāvās maksimāli daudz bezpartejisku cilvēku, Ēlerte dēvē par normālu pašsaglabāšanās tieksmi. "Bet parlaments nav darba vieta, par kuru būtu jācīnās. "Vienotībai" ir jādomā, kā sasniegt maksimālo ietekmi nākamajā Saeimā. Ir labi, ka trīs partijas nolemj būt kopā, taču ar to nepietiek. Gatavība sadarboties ar tiešās demokrātijas formām "Vienotību" var tikai stiprināt," uzskata Ēlerte un piebilst, ka runa varētu būt par 3-5 deputātu vietām bezpartejiskiem deputātiem.
Par labu sasniegumu Ēlerte uzskata iespēju jaunajā Saeimā izveidot koalīciju ar vēl vienu partiju, bet ne ar divām. "Lietussargu revolūcijas" mērķis bija atlaist rīcībnespējīgu Saeimu - pašlaik mums ir fantastiska iespēja ievēlēt jaunu kvalitatīvu Saeimu.
Tas ir tā vērts, lai par to pacīnītos, uzskata biedrības pārstāve.
Izvēle - ekstrēmisti vai oligarhi.
Pēc viņas teiktā, koalīcijas veidošanai būs jāizvēlas starp nacionālistiski noskaņotu partiju "Visu Latvijai!", kas balansē uz ekstrēmisma robežas, un bariņu oligarhu un "Saskaņas centru", kas biedējot Ēlerti ar savām attiecībām ar autoritatīvo Krieviju. "Tā būs mazākā ļaunuma izvēle; lai izvēlētos, būs jāredz personālijas - kas tieši iekļūs Saeimā," piebilst Ēlerte. Viņa gan "Vienotībā" neredzot "Visu Latvijai!".
Viņa ir pārliecināta, ka nākamajā Saeimā nebūs pašreizējo personu. Nākamajā Saeimā jebkura partiju kombinācija būs kompromiss, "demokrātija ir kompromiss. Pašlaik ir grūti izraudzīties mazāko ļaunumu. Korupcija kā sistēma nozīmē, ka Latvija vienmēr būs neattīstīta valsts. Ir atsevišķi principi, no kuriem nākotnē nevajadzētu atteikties, - nacionāla valsts kā bāze integrācijai un orientācija uz Rietumiem."
Uzņēmēji pārdodas par šprotu bundžiņu.
..Ēlerte uzskata, ka tuvākajā nākotnē Krievijā saglabāsies autoritāra valdība, kas mēģinās paplašināt ietekmes jomas. Pēc notikumiem Gruzijā viens no Latvijas uzdevumiem esot savas drošības nostiprināšana. Krievu tanki Latvijā gan nenākšot, drīzāk būšot mēģinājumi ietekmēt Latviju caur ES un NATO politiku, tāpēc te daudz kas būs atkarīgs no tā, kas veidos jauno valdību.
Ēlerte intervijā norāda, ka "Meierovica biedrība" iestājas par sistemātisku Latvijas attīstību. Problēmas esot tad, kad daži uzņēmēji ir gatavi pārdot savu ģeopolitisko orientāciju par šprotu bundžiņu.
Uz jautājumu, vai viņa neuzticas ne oligarhiem, kas pārdodas par šprotu bundžiņu, ne "saskaņiešiem", Ēlerte norāda, ka SC var daudz runāt par savām programmām, bet pēc būtības tā ir tikai viena - etniskā - jautājuma partija.
"Tāpēc viņi spēja nosūtīt dzimtenes nodevēju uz Eiroparlamentu - lai gan man ir grūti saprast, kas var būt kopīgs Rubikam ar Ušakovu.
No otras puses, daudz ļauna darījuši Dobelis un Tabūns", kurus uztver kā sabiedrības vairākuma viedokļa paudējus.
Ēlerte uzskata, ka Latvijā stabila attīstība nebūs iespējama, kamēr būs spēkā etniskā balsošana.
"Latvijas demokrātiskajai valstij ir pilnīgi vienalga, kas ir bijis okupētājs. Var sākt skaitīt, cik gājuši bojā padomju, cik vācu okupācijas laikā, taču doma ir cita: pirms kara Latvija bija neatkarīga valsts, un okupācija ir noziegums. Jebkura cilvēka, politiķa, valsts pienākums ir tikt skaidrībā ar savu pagātni. Un tas, ka Latvija tad nebija noteicēja par sevi, neatceļ nepieciešamību saprast, kas toreiz notika," skaidro Ēlerte.
Viņu nesatraucot iespēja, ka SC izveidot koalīciju ar oligarhiem "bez viņas": "Latiņa ir jāceļ augstu - gan priekš citiem, gan sevis. Jā, koalīcija bez mums ir iespējama, un tas būs ļoti slikti Latvijai."
Šlesers Latviju vedot pie ilgstošas atpalicības.
Komentējot pašreizējo situāciju valdībā, no kuras nesen izstājās Tautas partija, atstājot valdību mazākumā, Ēlerte uzskata, ka pagaidām var iztikt ar šo premjeru un šo valdību līdz vēlēšanām, "kooperēšanās iespējama ar visiem. Tagad nav tādas situācijas, lai dzīvotu bez valdības. Līdz vēlēšanām nav tik daudz laika atlicis, var padzīvot arī ar mazākuma valdību."
Viņasprāt, Šlesers (LPP/LC) ir viens no pašreizējās sistēmas arhitektiem, kas Latviju ved pie ilgstošas atpalicības.
"Šī sistēma ir pretrunā ar atklātu konkurenci, ar iniciatīvu un sabiedrības attīstību. Situācija līdz vēlēšanām ir īpaši kritisks laiks - Dombrovskim ir jāatrod atbalsts, lai Latvija būtu rīcībspējīga," piebilst Ēlerte.
Viņa uzskata, ka galvenā atbildība par pašreizējo ekonomisko situāciju jāuzņemas valstij, kurai jau ilgu laiku bija iespēja apturēt kreditēšanas bumu bankās. "Es runāju par Aigara Kalvīša kā bijušā premjera un tolaik vislielākās partijas vadītāja atbildību. Eksperti mūs brīdināja, bet Kalvītis viņus nedzirdēja un palielināja valsts izdevumus. Tā ir viņa politiskā atbildība," norāda Ēlerte.
"Jaunā laika" (JL) atbildību viņa šajā situācijā nesaskatot, jo "tā nebija sistēmas daļa. Lai gan Latvijā vienmēr būs koalīcijas valdības, taču JL šo sistēmu neradīja. Varbūt Repše arī nodarbojās ar dīvainu biznesu, bet tas ir viņa personīgais prāts, muļķības, aizraušanās, nekas vairāk.".
Pēc Ēlertes teiktā, pašlaik "Vienotība" izstrādā kopīgu programmu - tajā neesot neatrisināmu pretrunu. "Domāju, ka rezultātā nebūs ne krasi labēju, ne krasi kreisu ekonomisku uzstādījumu," piebilda Ēlerte
ceturtdiena, 2010. gada 8. aprīlis
Politiķi veido uzkrājumus nebaltām dienām
Politiķi veido uzkrājumus nebaltām dienām
08.04.2010. LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=75959
Autors: ĢIRTS ZVIRBULIS
Valsts amatpersonu deklarācijas liecina, ka politiķi sākuši taupīt – veido uzkrājumus nebaltām dienām un vairs nedižojas ar kupliem autoparkiem. Dažam labam "uz papīra" pat nepieder savs mājoklis.
Valsts prezidents Valdis Zatlers, spriežot pēc amatpersonas deklarācijas, dzīvo pieticīgi. Pirmajai personai nepieder nekādi nekustamie īpašumi un pat neviens transportlīdzeklis. Skaidrā naudā prezidents iekrājis 2000 latu, bet vēl bankas kontos glabā aptuveni 18 000 latu. Vienīgie viņa ienākumi ir darba alga, un pērn prezidents kopumā saņēmis 38 391,29 latus. V. Zatlers nav arī veicis nekādus vērā ņemamus darījumus, kā arī nav ne aizdevis, ne aizņēmies summas, kas pārsniegtu 20 minimālās mēnešalgas.
Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pērn darba algā nopelnījis nedaudz vairāk kā 20 000 latu un vēl saņēmis 6263 eiro lielu kompensāciju no Eiropas Parlamenta. Premjeram pieder dzīvoklis Rīgā, zeme Jūrmalā un dārza māja ar zemi Carnikavas novadā, kā arī 1998. gada izlaiduma automašīna "SAAB 93". Dombrovskis savā deklarācijā arī norādījis uzkrājumus dažādās valūtās par kopējo summu aptuveni 40 000 latu apmērā. Premjers arī izsniedzis aizdevumu 178 788,56 eiro apmērā.
No trim augstākajām valsts amatpersonām vislielākie ienākumi bijuši Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem, kurš pērn kopumā nopelnījis vairāk nekā 40 000 latu.
Daudzem uzkrājumi, Repšem – parādi un pabalsts.
Par darbu parlamentā Saeimas priekšsēdētājs G. Daudze saņēmis 28 063,28 latu algu un kompensāciju – 6800 latus. Turklāt paralēli Saeimas priekšsēdētāja pienākumiem Daudze turpina strādāt par ārstu anestezeologu Ventspils slimnīcā, kur pērn nopelnījis 4670 latus. Vēl aptuveni 1000 latus viņš saņēmis no VSAA un VID par iepriekš pārmaksātiem nodokļiem. Saeimas priekšsēdētājam pieder privātmāja un zeme Ventspilī, bet nav pašam sava transportlīdzekļa. Saeimas priekšsēdētājs bankas kontā uzkrājis aptuveni 18 000 latu. Viņš arī ir brīvs no parādsaistībām un pats nevienam nav aizdevis vērā ņemamas summas.
Vislielākais parādnieks no augstākajām amatpersonām ir finanšu ministrs Einars Repše, kura parādsaistības pērn bijušas 901 690 latu apmērā. Tas gan ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš, kad Repšes parāds bija apmēram 965 tūkstoši latu. Finanšu ministra ienākumi pērn bijuši nedaudz vairāk kā 131 000 latu. Lauvas tiesu no tiem veido savu īpašuma daļu pārdošana uzņēmumā "Belokoņa un Repšes ieguldījumu pārvaldes sabiedrība". Saeimā Repše 2009. gadā nopelnījis 3141 latu un vēl 1281 latu saņēmis kompensācijā, bet ministra amatā saņēmis algā 17 816 latus un kompensācijās – 2080 latu. Repše pērn arī saņēmis pabalstu no VSAA 2343 latu apmērā. Finanšu ministram ir arī vērā ņemama transportlīdzekļu kolekcija – divi KTM markas motocikli, automašīna "Honda CRV", lidmašīna "Flightstar 2SC" un traktors "Kubota ST30 Alpha". Tāpat viņam pieder zeme un dzīvojamā ēka Ikšķilē, un vairāki nekustamie īpašumi Kaunatas un Barkavas pagastos.
Deputāti uzkrāj un aizdod
No Saeimas deputātiem lieli ienākumi bijuši Ilmai Čepānei (PS), kura pērn nopelnījusi vairāk nekā 53 000 latu. Paralēli Saeimas deputātes algai (18711,16 lati gadā) un parlamenta maksātajai kompensācijai (4846,07 lati) viņa strādā par pasniedzēju Latvijas Universitātē, kur pērn algā saņēmusi 19 439,41 latu. Turklāt deputāte nesen arī sasniedza pensijas vecumu un pērn pensijā saņēma 9197,39 latus. Čepānei pieder dzīvoklis Rīgā un zeme Jērcēnu pagastā, kā arī 2003. gada izlaiduma automašīna "Nissan X Trail". Deputāte arī deklarējusi parādsaistības 132 286,84 eiro apmērā.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis vērā ņemamus ienākumus pērn guvis gan no darbības Saeimā (21 586,82 latu alga un 1620 latu kompensācija), gan no savas zemnieku saimniecības "Priedule" (kopumā 25 550,95 lati). Brigmanis arī saņēmis depozīta procentus no "SEB bankas" (2753,95 eiro) un "Swedbank" (261,03 lati), kā arī slimības pabalstu 862,85 latu apmērā. Deputātam arī pieder virkne nekustamo īpašumu gan Pūres pagastā, gan Jelgavā, bet – netipiski zemniekam – viņam īpašumā nav neviena transportlīdzekļa. Toties kā kārtīgs zemnieks viņš ir iekrājis nebaltām dienām – Brigmanis deklarējis bezskaidras naudas uzkrājumus 77 527 latu apmērā. Deputātam nav nekādu parādsaistību, un arī citiem viņš nav aizdevis lielas summas.
Deputāts Kārlis Leiškalns pērn Saeimā nopelnījis 19 529 latus. Vēl 6000 latus viņš saņēmis algā Latvijas Ostu asociācijā, kur ieņem izpilddirektora amatu. Leiškalns savā deklarācijā arī apzinīgi norādījis divus santīmus, ko saņēmis dividendēs no AS "Swedbank". Atšķirībā no Brigmaņa un Čepānes Leiškalns nekādus uzkrājumus nav veidojis, toties izsniedzis aizdevumu 70 000 eiro apmērā. Leiškalnam kopīpašumā ar sievu Anitu pieder ēkas un zeme Abavas pagastā, Užavas pagastā un Jūrmalā. Leiškalns arī deklarējis, ka viņam pieder "vairāk nekā simts gleznu un zīmējumu".
08.04.2010. LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=75959
Autors: ĢIRTS ZVIRBULIS
Valsts amatpersonu deklarācijas liecina, ka politiķi sākuši taupīt – veido uzkrājumus nebaltām dienām un vairs nedižojas ar kupliem autoparkiem. Dažam labam "uz papīra" pat nepieder savs mājoklis.
Valsts prezidents Valdis Zatlers, spriežot pēc amatpersonas deklarācijas, dzīvo pieticīgi. Pirmajai personai nepieder nekādi nekustamie īpašumi un pat neviens transportlīdzeklis. Skaidrā naudā prezidents iekrājis 2000 latu, bet vēl bankas kontos glabā aptuveni 18 000 latu. Vienīgie viņa ienākumi ir darba alga, un pērn prezidents kopumā saņēmis 38 391,29 latus. V. Zatlers nav arī veicis nekādus vērā ņemamus darījumus, kā arī nav ne aizdevis, ne aizņēmies summas, kas pārsniegtu 20 minimālās mēnešalgas.
Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pērn darba algā nopelnījis nedaudz vairāk kā 20 000 latu un vēl saņēmis 6263 eiro lielu kompensāciju no Eiropas Parlamenta. Premjeram pieder dzīvoklis Rīgā, zeme Jūrmalā un dārza māja ar zemi Carnikavas novadā, kā arī 1998. gada izlaiduma automašīna "SAAB 93". Dombrovskis savā deklarācijā arī norādījis uzkrājumus dažādās valūtās par kopējo summu aptuveni 40 000 latu apmērā. Premjers arī izsniedzis aizdevumu 178 788,56 eiro apmērā.
No trim augstākajām valsts amatpersonām vislielākie ienākumi bijuši Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem, kurš pērn kopumā nopelnījis vairāk nekā 40 000 latu.
Daudzem uzkrājumi, Repšem – parādi un pabalsts.
Par darbu parlamentā Saeimas priekšsēdētājs G. Daudze saņēmis 28 063,28 latu algu un kompensāciju – 6800 latus. Turklāt paralēli Saeimas priekšsēdētāja pienākumiem Daudze turpina strādāt par ārstu anestezeologu Ventspils slimnīcā, kur pērn nopelnījis 4670 latus. Vēl aptuveni 1000 latus viņš saņēmis no VSAA un VID par iepriekš pārmaksātiem nodokļiem. Saeimas priekšsēdētājam pieder privātmāja un zeme Ventspilī, bet nav pašam sava transportlīdzekļa. Saeimas priekšsēdētājs bankas kontā uzkrājis aptuveni 18 000 latu. Viņš arī ir brīvs no parādsaistībām un pats nevienam nav aizdevis vērā ņemamas summas.
Vislielākais parādnieks no augstākajām amatpersonām ir finanšu ministrs Einars Repše, kura parādsaistības pērn bijušas 901 690 latu apmērā. Tas gan ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš, kad Repšes parāds bija apmēram 965 tūkstoši latu. Finanšu ministra ienākumi pērn bijuši nedaudz vairāk kā 131 000 latu. Lauvas tiesu no tiem veido savu īpašuma daļu pārdošana uzņēmumā "Belokoņa un Repšes ieguldījumu pārvaldes sabiedrība". Saeimā Repše 2009. gadā nopelnījis 3141 latu un vēl 1281 latu saņēmis kompensācijā, bet ministra amatā saņēmis algā 17 816 latus un kompensācijās – 2080 latu. Repše pērn arī saņēmis pabalstu no VSAA 2343 latu apmērā. Finanšu ministram ir arī vērā ņemama transportlīdzekļu kolekcija – divi KTM markas motocikli, automašīna "Honda CRV", lidmašīna "Flightstar 2SC" un traktors "Kubota ST30 Alpha". Tāpat viņam pieder zeme un dzīvojamā ēka Ikšķilē, un vairāki nekustamie īpašumi Kaunatas un Barkavas pagastos.
Deputāti uzkrāj un aizdod
No Saeimas deputātiem lieli ienākumi bijuši Ilmai Čepānei (PS), kura pērn nopelnījusi vairāk nekā 53 000 latu. Paralēli Saeimas deputātes algai (18711,16 lati gadā) un parlamenta maksātajai kompensācijai (4846,07 lati) viņa strādā par pasniedzēju Latvijas Universitātē, kur pērn algā saņēmusi 19 439,41 latu. Turklāt deputāte nesen arī sasniedza pensijas vecumu un pērn pensijā saņēma 9197,39 latus. Čepānei pieder dzīvoklis Rīgā un zeme Jērcēnu pagastā, kā arī 2003. gada izlaiduma automašīna "Nissan X Trail". Deputāte arī deklarējusi parādsaistības 132 286,84 eiro apmērā.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis vērā ņemamus ienākumus pērn guvis gan no darbības Saeimā (21 586,82 latu alga un 1620 latu kompensācija), gan no savas zemnieku saimniecības "Priedule" (kopumā 25 550,95 lati). Brigmanis arī saņēmis depozīta procentus no "SEB bankas" (2753,95 eiro) un "Swedbank" (261,03 lati), kā arī slimības pabalstu 862,85 latu apmērā. Deputātam arī pieder virkne nekustamo īpašumu gan Pūres pagastā, gan Jelgavā, bet – netipiski zemniekam – viņam īpašumā nav neviena transportlīdzekļa. Toties kā kārtīgs zemnieks viņš ir iekrājis nebaltām dienām – Brigmanis deklarējis bezskaidras naudas uzkrājumus 77 527 latu apmērā. Deputātam nav nekādu parādsaistību, un arī citiem viņš nav aizdevis lielas summas.
Deputāts Kārlis Leiškalns pērn Saeimā nopelnījis 19 529 latus. Vēl 6000 latus viņš saņēmis algā Latvijas Ostu asociācijā, kur ieņem izpilddirektora amatu. Leiškalns savā deklarācijā arī apzinīgi norādījis divus santīmus, ko saņēmis dividendēs no AS "Swedbank". Atšķirībā no Brigmaņa un Čepānes Leiškalns nekādus uzkrājumus nav veidojis, toties izsniedzis aizdevumu 70 000 eiro apmērā. Leiškalnam kopīpašumā ar sievu Anitu pieder ēkas un zeme Abavas pagastā, Užavas pagastā un Jūrmalā. Leiškalns arī deklarējis, ka viņam pieder "vairāk nekā simts gleznu un zīmējumu".
trešdiena, 2010. gada 7. aprīlis
Eduarda Berklava politiskais testaments
Atis Skalbergs, nra.lv, 2009. gada 6. janvārī:
http://zinas.nra.lv/viedokli/atis-skalbergs/303-eduarda-berklava-politiskais-testaments.htm
2008. gada decembrī latviešu patriotiskās biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā", „Vilki”, ”Latvijas Nacionālo karavīru biedrība”, „Latvijas Nacionālo partizānu apvienība”, „Latviešu virsnieku apvienība”, apvienība „Tēvijas sargs”, „Latviešu nacionālistu klubs” un dažas citas atklātā vēstulē aicināja latviešu politiskās partijas apvienoties, lai veidotu vienu kopīgu sarakstu gaidāmajām pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanām 6. jūnijā.
"Īpaši tas attiecas uz "Visu Latvijai!", "TB"/LNNK, "Pilsoniskā savienība", "Jaunais laiks"," teikts vēstulē. Tādu novēlējumu savā laikā izteicis Eduards Berklavs.
Atcerēsimies skaitļus, cik procentu balsu saņēma mazās partijas un apvienības 9. Saeimas vēlēšanās 2007. gada oktobrī. „Visu Latvijai!” – 1,49 %, „Jaunie demokrāti” – 1,26 %, „Latviešu Latvija” – 0,19 %, "Nacionālā spēka savienība” – 0,13 %, „Tēvzemes savienība” – 0,12 %. Šīs balsis, kā saka, bija vējā palaistas. Apvienojoties, balsojot tikai par vienu kopēju sarakstu, tās būtu mērķtiecīgi izlietotas. Ja visas labējās latviešu partijas un apvienības atbalstītu tikai vienu, kopīgu sarakstu, tas būtu panākums. Mūsu ienaidnieki ir ieinteresēti, lai latviešu patriotiskie spēki būtu sašķelti. Kremļa specdienesti vēlas, lai dažādi dīvaiņi ar brašiem lozungiem un nacionālistiskiem saukļiem musinātu cilvēkus. Politiski mazizglītots vēlētājs var "uzrauties" uz šādiem „patriotiem”. Un viņu balsis būs izniekotas.
Veidot vienu kopīgu nacionālo spēku sarakstu bija Eduarda Berklava novēlējums jeb politiskais testaments. Es pēdējo reizi Eduardu Berklavu intervēju 2004. gada 17. jūlijā. Pilns intervijas teksts publicēts manā grāmatā „Gods kalpot Latvijai!” (399. lpp.). Svarīgāko no šīs sarunas es atkārtošu:
- Kura partija 8. Saeimā viskonsekventāk aizstāv Latvijas valsts intereses?
E. Berklavs: - Labākas partijas Saeimā par "TB"/LNNK nav. Nevar teikt, ka tā ir ideāla. Bet labākas nav.
- Kā Jūs vērtējat A. Šlesera rūpes par V. Žirinovski, lai viņš drīkstētu iebraukt Latvijā, un Ē. Jēkabsona rūpes par J. Kobzona iebraukšanu?
E. Berklavs: - Vairāk sevi sakompromitēt diez vai ir iespējams.
- Ja Jums būtu vara, ko Jūs Latvijā nekavējoties liktu mainīt?
E. Berklavs: - Jārod kāds kodols, kas izstrādātu programmu, lai apvienotu nacionāli patriotiskos spēkus. Nākamajās pašvaldību vēlēšanās un 9. Saeimas vēlēšanās jāiet ar vienu kopēju deputātu sarakstu. Tas ir galvenais, kas jāpanāk. Tad varēs būt stabila valdība, kas darbosies Latvijas interesēs. Pretējā gadījumā, ja būs desmit politiskās partijas un grupas, kas Saeimā nemaz netiks, tad tā kņada turpināsies, kad pie būtiskiem jautājumiem gandrīz netiek. Jāapvienojas nacionāli patriotiskiem spēkiem vienā apvienībā un jāiet ar vienu sarakstu. Tas ir kardināls pasākums!
- Vai Jūs izvirzītu Einaru Repši par jauno Latvijas premjerministra kandidātu?
E. Berklavs: - Nē! Es neizvirzītu. Partijā nevar skaldīt kā ar cirvi. "Jaunais laiks" ir pieņemama partija, bet E. Repše nav tas cilvēks, kas spēj vienoties ar citiem. Viņš ir patoloģiski iedomīgs par savu vienpersonisko viedokli. Ar tādu nostāju nevar veidot spēcīgu koalīciju. E. Repše nebūs tas, kas pats noliks pilnvaras.
Pārlasot šīs E. Berklava atbildes, vairums latviešu teiks, ka tās ir godīgas un pareizas. Tie ir pravietiski vārdi, kuros jāieklausās. Tos teicis cilvēks, kas par savu uzticību Latvijai daudzas reizes bijis tuvu nāvei. Mūs šodien var glābt vienotība, gudrība, drosme. Uz apvienības "TB"/LNNK bāzes jāveido šis kopīgais deputātu kandidātu saraksts Eiroparlamenta vēlēšanām un deputātu kandidātu saraksti konkrēti katrai pašvaldībai.
http://zinas.nra.lv/viedokli/atis-skalbergs/303-eduarda-berklava-politiskais-testaments.htm
2008. gada decembrī latviešu patriotiskās biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā", „Vilki”, ”Latvijas Nacionālo karavīru biedrība”, „Latvijas Nacionālo partizānu apvienība”, „Latviešu virsnieku apvienība”, apvienība „Tēvijas sargs”, „Latviešu nacionālistu klubs” un dažas citas atklātā vēstulē aicināja latviešu politiskās partijas apvienoties, lai veidotu vienu kopīgu sarakstu gaidāmajām pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanām 6. jūnijā.
"Īpaši tas attiecas uz "Visu Latvijai!", "TB"/LNNK, "Pilsoniskā savienība", "Jaunais laiks"," teikts vēstulē. Tādu novēlējumu savā laikā izteicis Eduards Berklavs.
Atcerēsimies skaitļus, cik procentu balsu saņēma mazās partijas un apvienības 9. Saeimas vēlēšanās 2007. gada oktobrī. „Visu Latvijai!” – 1,49 %, „Jaunie demokrāti” – 1,26 %, „Latviešu Latvija” – 0,19 %, "Nacionālā spēka savienība” – 0,13 %, „Tēvzemes savienība” – 0,12 %. Šīs balsis, kā saka, bija vējā palaistas. Apvienojoties, balsojot tikai par vienu kopēju sarakstu, tās būtu mērķtiecīgi izlietotas. Ja visas labējās latviešu partijas un apvienības atbalstītu tikai vienu, kopīgu sarakstu, tas būtu panākums. Mūsu ienaidnieki ir ieinteresēti, lai latviešu patriotiskie spēki būtu sašķelti. Kremļa specdienesti vēlas, lai dažādi dīvaiņi ar brašiem lozungiem un nacionālistiskiem saukļiem musinātu cilvēkus. Politiski mazizglītots vēlētājs var "uzrauties" uz šādiem „patriotiem”. Un viņu balsis būs izniekotas.
Veidot vienu kopīgu nacionālo spēku sarakstu bija Eduarda Berklava novēlējums jeb politiskais testaments. Es pēdējo reizi Eduardu Berklavu intervēju 2004. gada 17. jūlijā. Pilns intervijas teksts publicēts manā grāmatā „Gods kalpot Latvijai!” (399. lpp.). Svarīgāko no šīs sarunas es atkārtošu:
- Kura partija 8. Saeimā viskonsekventāk aizstāv Latvijas valsts intereses?
E. Berklavs: - Labākas partijas Saeimā par "TB"/LNNK nav. Nevar teikt, ka tā ir ideāla. Bet labākas nav.
- Kā Jūs vērtējat A. Šlesera rūpes par V. Žirinovski, lai viņš drīkstētu iebraukt Latvijā, un Ē. Jēkabsona rūpes par J. Kobzona iebraukšanu?
E. Berklavs: - Vairāk sevi sakompromitēt diez vai ir iespējams.
- Ja Jums būtu vara, ko Jūs Latvijā nekavējoties liktu mainīt?
E. Berklavs: - Jārod kāds kodols, kas izstrādātu programmu, lai apvienotu nacionāli patriotiskos spēkus. Nākamajās pašvaldību vēlēšanās un 9. Saeimas vēlēšanās jāiet ar vienu kopēju deputātu sarakstu. Tas ir galvenais, kas jāpanāk. Tad varēs būt stabila valdība, kas darbosies Latvijas interesēs. Pretējā gadījumā, ja būs desmit politiskās partijas un grupas, kas Saeimā nemaz netiks, tad tā kņada turpināsies, kad pie būtiskiem jautājumiem gandrīz netiek. Jāapvienojas nacionāli patriotiskiem spēkiem vienā apvienībā un jāiet ar vienu sarakstu. Tas ir kardināls pasākums!
- Vai Jūs izvirzītu Einaru Repši par jauno Latvijas premjerministra kandidātu?
E. Berklavs: - Nē! Es neizvirzītu. Partijā nevar skaldīt kā ar cirvi. "Jaunais laiks" ir pieņemama partija, bet E. Repše nav tas cilvēks, kas spēj vienoties ar citiem. Viņš ir patoloģiski iedomīgs par savu vienpersonisko viedokli. Ar tādu nostāju nevar veidot spēcīgu koalīciju. E. Repše nebūs tas, kas pats noliks pilnvaras.
Pārlasot šīs E. Berklava atbildes, vairums latviešu teiks, ka tās ir godīgas un pareizas. Tie ir pravietiski vārdi, kuros jāieklausās. Tos teicis cilvēks, kas par savu uzticību Latvijai daudzas reizes bijis tuvu nāvei. Mūs šodien var glābt vienotība, gudrība, drosme. Uz apvienības "TB"/LNNK bāzes jāveido šis kopīgais deputātu kandidātu saraksts Eiroparlamenta vēlēšanām un deputātu kandidātu saraksti konkrēti katrai pašvaldībai.
Inguna Sudraba strādā valsts kontrolē un Parex bankā
Inguna Sudraba ir strādājusi 1.5 gadus augstā amatā Prex bankā. Kā zināms, daudzi promaskaviski noskaņotie politiķi ir tikuši atalgoti ar iespēju 'uzkrāt taukus' Prex bankā pēc "labi padarīta darba" valdībā, piemēram Andris Bēriņš (lpp/lc), Valdis Birkavs (lpp,lc) u.c.
Zīmīgi, ka Sundrabas atbalstīšanu publiski uzsācis tāds promaskavisks elements, kā N.Grostiņš.
Antra Gabre, 2009. g. 18. aprīlī, nra.lv: http://www.nra.lv/zinas/20839-inguna-sudraba-kontrole-valsti-un-sevi.htm
Inguna Sudraba kontrolē valsti un sevi.
"Reputācija un profesionālisms augstāk par visu
Šā iemesla dēļ viņa saasināti reaģēja uz bijušā satiksmes ministra Aināra Šlesera pārmetumiem, ka valsts kontroliere strādājot savu draugu interesēs (ar to domājot viņas kādreizējo darbavietu Parex banku). Zinot, cik būtiska Ingunai Sudrabai ir profesionālā reputācija, ir tikai loģiski, ka valsts kontroliere iesūdzēja politiķi tiesā par goda un cieņas aizskaršanu. Šo rīcību varētu uzskatīt par zināmu emocionālu nesavaldību, kas uz āru gan tika pasniegta korekti. Varbūt mazliet, nu, tikai kripatiņu ļaujot saprast, ka aiz nosvērtās ārienes tomēr slēpjas jūtīgs un emocionāls cilvēks. "Tie nebija vienkārši vārdi, kas tika pateikti. Tie bija pārmetumi kā vadītājai, kura izmanto valsts resursus savām personīgajām interesēm vai dara darbu savu draugu interesēs. Tieši tāpēc uzskatu, ka man ir jāaizstāv savs gods un cieņa. Uzskatu, ka jebkurš negatīvais vārds atgriezīsies atpakaļ trīskāršā apmērā," savu pozīciju pamato Inguna Sudraba, atbildot uz jautājumu, kāpēc vērsusies tiesā, bet nav uzsākusi publisku polemiku. Starp citu, Ingunas Sudrabas ienākumu deklarācija par 2007. gadu liecina, ka viņa Parex bankā bija noguldījusi aptuveni 8200 latu. Gadu vēlāk tie bija sarukuši līdz 400 latiem, bet lauvas tiesa aizcelta uz citu banku. Valsts kontroliere paskaidroja, ka tā rīkojusies ētisku un profesionālu apsvērumu dēļ – lai nevarētu pārmest interešu konfliktu, veicot revīziju Parex bankā."
"Līdzīgi viņa rīkojās, kad saņēma tautpartijieša un toreizējā finanšu ministra Gundara Bērziņa uzaicinājumu kļūt par valsts kontrolieri. Tolaik Inguna Sudraba pēc aiziešanas no Finanšu ministrijas pusotru gadu bija nostrādājusi Parex bankā. "
"Kad viņa strādāja Finanšu ministrijā, valdību vadīja Jaunā laika Einars Repše, bet ministriju –
viņa partijas biedrs Valdis Dombrovskis. Pēc nesaskaņām ar Repši Inguna Sudraba savu 11 gadu ilgo veiksmīgo karjeru šajā iestādē pārtrauca. Viņa uzskatīja, ka likuma prasības ir augstākas par visu, un nespēja samierināties Einara Repšes valdības rīcību, budžeta problēmās vainojot Finanšu ministrijas ierēdņus. Šogad Valdis Dombrovskis, kļūstot par Ministru prezidentu, bija ieradies uz konsultācijām pie Ingunas Sudrabas. Līdz šim Jaunais laiks neslēpa savas antipātijas pret valsts kontrolieri, tomēr spēja atteikties no politiskā bērnišķīguma slimības un atzīt, ka viņas reputācija sabiedrībā ir būtisks iegansts, lai paspiestu Sudrabas roku un novēlētu laimes otrajā amata termiņā. Ne velti viņa tika minēta kā iespējamā vadītāja gan KNAB, gan valdībā. Pat Jaunā laika līdere Solvita Āboltiņa publiski izteica, ka viens no cilvēkiem, kurš varētu izvest valsti no krīzes, pieņemot nepopulārus lēmumus, un kuram tauta tik un tā uzticētos, ir Inguna Sudraba. Būtiskāk tomēr skanēja citi viņas teiktie vārdi par valsts kontrolieri – valsts intereses viņai ir svarīgākas par jebkurām citām interesēm."
Zīmīgi, ka Sundrabas atbalstīšanu publiski uzsācis tāds promaskavisks elements, kā N.Grostiņš.
Antra Gabre, 2009. g. 18. aprīlī, nra.lv: http://www.nra.lv/zinas/20839-inguna-sudraba-kontrole-valsti-un-sevi.htm
Inguna Sudraba kontrolē valsti un sevi.
"Reputācija un profesionālisms augstāk par visu
Šā iemesla dēļ viņa saasināti reaģēja uz bijušā satiksmes ministra Aināra Šlesera pārmetumiem, ka valsts kontroliere strādājot savu draugu interesēs (ar to domājot viņas kādreizējo darbavietu Parex banku). Zinot, cik būtiska Ingunai Sudrabai ir profesionālā reputācija, ir tikai loģiski, ka valsts kontroliere iesūdzēja politiķi tiesā par goda un cieņas aizskaršanu. Šo rīcību varētu uzskatīt par zināmu emocionālu nesavaldību, kas uz āru gan tika pasniegta korekti. Varbūt mazliet, nu, tikai kripatiņu ļaujot saprast, ka aiz nosvērtās ārienes tomēr slēpjas jūtīgs un emocionāls cilvēks. "Tie nebija vienkārši vārdi, kas tika pateikti. Tie bija pārmetumi kā vadītājai, kura izmanto valsts resursus savām personīgajām interesēm vai dara darbu savu draugu interesēs. Tieši tāpēc uzskatu, ka man ir jāaizstāv savs gods un cieņa. Uzskatu, ka jebkurš negatīvais vārds atgriezīsies atpakaļ trīskāršā apmērā," savu pozīciju pamato Inguna Sudraba, atbildot uz jautājumu, kāpēc vērsusies tiesā, bet nav uzsākusi publisku polemiku. Starp citu, Ingunas Sudrabas ienākumu deklarācija par 2007. gadu liecina, ka viņa Parex bankā bija noguldījusi aptuveni 8200 latu. Gadu vēlāk tie bija sarukuši līdz 400 latiem, bet lauvas tiesa aizcelta uz citu banku. Valsts kontroliere paskaidroja, ka tā rīkojusies ētisku un profesionālu apsvērumu dēļ – lai nevarētu pārmest interešu konfliktu, veicot revīziju Parex bankā."
"Līdzīgi viņa rīkojās, kad saņēma tautpartijieša un toreizējā finanšu ministra Gundara Bērziņa uzaicinājumu kļūt par valsts kontrolieri. Tolaik Inguna Sudraba pēc aiziešanas no Finanšu ministrijas pusotru gadu bija nostrādājusi Parex bankā. "
"Kad viņa strādāja Finanšu ministrijā, valdību vadīja Jaunā laika Einars Repše, bet ministriju –
viņa partijas biedrs Valdis Dombrovskis. Pēc nesaskaņām ar Repši Inguna Sudraba savu 11 gadu ilgo veiksmīgo karjeru šajā iestādē pārtrauca. Viņa uzskatīja, ka likuma prasības ir augstākas par visu, un nespēja samierināties Einara Repšes valdības rīcību, budžeta problēmās vainojot Finanšu ministrijas ierēdņus. Šogad Valdis Dombrovskis, kļūstot par Ministru prezidentu, bija ieradies uz konsultācijām pie Ingunas Sudrabas. Līdz šim Jaunais laiks neslēpa savas antipātijas pret valsts kontrolieri, tomēr spēja atteikties no politiskā bērnišķīguma slimības un atzīt, ka viņas reputācija sabiedrībā ir būtisks iegansts, lai paspiestu Sudrabas roku un novēlētu laimes otrajā amata termiņā. Ne velti viņa tika minēta kā iespējamā vadītāja gan KNAB, gan valdībā. Pat Jaunā laika līdere Solvita Āboltiņa publiski izteica, ka viens no cilvēkiem, kurš varētu izvest valsti no krīzes, pieņemot nepopulārus lēmumus, un kuram tauta tik un tā uzticētos, ir Inguna Sudraba. Būtiskāk tomēr skanēja citi viņas teiktie vārdi par valsts kontrolieri – valsts intereses viņai ir svarīgākas par jebkurām citām interesēm."
sestdiena, 2010. gada 3. aprīlis
Kārlis Sarkans, Dr. ekon.
Skat: http://www.varutautai.lv/?page_id=248
Spēcīgs līderis Latvijai bez padomju laika bagāžas, gatavs SAKĀRTOT LATVIJU !
Dzimis: Toronto, Kanādā
Pilsonība: Latvijas un Kanādas
Vecums: 46 gadi
Valodas: pirmā valoda Angļu, otrā Latviešu, nedaudz apguvis arī: Ķīniešu, Krievu, Vācu, Japāņu, Arābu valodu.
Izglītība:
» Doktorantūra Ekonomikā Latvijas Universitātē
» Maģistratūra Finansēs Wharton School of the University of Pennsylvania (skaitās labākā finansu apmācība pasaulē)
» Bakalaura Inženiera grāds Toronto Universitātē
Pieredze:
» Investīciju vadītājs – Apbalvojums kā labākais fonds pasaulē, saņemts 2006.g. un 1997.g.
» Populārs pasniedzējs Latvijas Universitātē- Finanšu Sarunas un Vērtspapīru Portfeļa Vadība.
» Pasniedz lekcijas arī Lihtenšteinas Universitātē.
Ģimenes Vēsture:
Kārļa vectēvs bija Latvijas Bankas direktors Ulmaņa laikā un pirmajā grupā tika izsūtīts no Latvijas, nogalināts aiz robežas. Vecmāte un tante bija izsūtītas Sibīriju. Tēvs aizbēga projām uz Vāciju un tad uz Kanādu. Kārļa onkulis bija Jānis Liepiņš, Rīgas Sv. Jāņa Baznīcas un Rīgas Doma Baznīcas mācītājs.
Valdības uzskati:
Valdības pārstāvji nedrīkst vienlaicīgi pārstāvēt gan tautu, gan personīgās biznesa intereses. Tas ne tikai ir neētiski, bet arī nelikumīgi.
Ir pret korupciju un būtu gatavs ieviest nāves sodu, ja tauta par to nobalsotu vairumā. Tomēr jābūt vismaz obligātam cietumsodam no 1 līdz 6 gadiem ar pilnīgu mantas konfiskāciju.
Tauta tiks aizstāvēta izveidojot brīvo tirgu, kur firmām ir jāsacenšas ar konkurentu firmām, nodrošinot iedzīvotājiem zemākās cenas par labāku preci vai pakalpojumu.
Gatavs atteikties no savām biznesa interesēm, ja tiks iecelts valdības amatā.
Papildus:
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas gribēju palīdzēt Latvijai un ienācu kopā ar Amerikāņu latvieti Cerbuli, kas uzstādīja Rīgas Fondu biržu. Izveidoju vērtspapīru brokeru firmu, kam bija kapitāla daļas arī no Latvijas Depozītu Bankas. Līdz ar to, redzēju visu, kas notika brīvības sākumā, ieskaitot privatizācijas procesu ar oligarhu iekārtošanos, bet diemžēl toreiz nevarēju ietekmēt neko savādāk. Tagad, ar iegūto dzīves pieredzi, ir skaidrs ko un kā jārisina, lai sakārtotu Latviju!
Man nav nekādās saistības vai solījumi oligarhiem vai citiem cilvēkiem vai organizācijām, vai svešām valstīm, kas varētu ietekmēt manu vienīgo darbu – aizstāvēt Latvijas tautu un sakārtot Latviju.
NEKAD neesmu krimināli sodīts vai uzsākts kāds kriminālprocess.
NAV slēptie atbalstītāji aizmugurē, kam ir sasolītas kaut kādas lietas, kad sākšu sakārtot Latviju. Vājas īpašības varētu būt:
Ģimenes stāvoklis – šķīries – bet tas neietekmēs manu darbu, lai aizstāvētu tautu.
Komercstrīdi – Ir bijuši daži pēdējo 20 gadu laikā, sakarā ar to, ka es biju valdē vairākās firmās. Visas lietas jau sen ir nokārtotas. – Tas neietekmēs manu darbu valdībā vai tautas aizstāvēšanā, ja nu vienīgi ir padarījis mani spēcīgāku
Labākās publikācijas:
Profesors ieliek valdībai atzīmi:
http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/8778/profesors-ieliek-valdibai-atzimi
Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums bija viens no visaugstākajiem pasaulē, vairākus gadus pārsniedzot pieaugumu pat Ķīnā. Pēc ekonomikas teorijas būtu loģiski, ja valdība veidotu budžeta pārpalikumu un uzkrātu naudu, lai nosargātu mūs no nākamās krīzes, tā būtu saprātīga rīcība no tautas pārstāvju puses. Taču skatoties uz iepriekšējiem gadiem, paveras «cita» ekonomikas teorijas prakse.
Skatieties!
Gads Budžetā pārtēriņš Ministru Prezidenti Vadošā partija
1999 – 165 milj. latu: Andris Šķēle/Vilis Krištopans LC/TP
2000 – 132 milj. latu: Andris Šķēle/Andris Bērziņš TP/LC
2001 – 109 milj. latu: Andris Bērziņš LC
2002 – 131 milj. latu: Andris Bērziņš/Einars Repše LC/JL
2003 – 104 milj. latu: Einars Repše JL
2004 – 77 milj. latu: E.Repše/I.Emsis/A.Kalvītis JL/LZP/TP
2005 – 37 milj. latu: Aigars Kalvītis TP
2006 – 53 milj. latu: Aigars Kalvītis TP
2007 – 47 milj. latu: Aigars Kalvītis/Ivars Godmanis TP/LC
2008 – 672 milj. latu: Ivars Godmanis LC
2009* – 700 milj. latu: Valdis Dombrovskis JL
* prognoze
Dati: no Centrālās statistikas pārvaldes un LR Ministru kabineta
Ja kāds vēlētos speciāli kaitēt Latvijas ilgtermiņa ekonomikas attīstībai, tad nebūtu iespējams rīkoties vēl veiksmīgāk par šīm grupām.
Mans nosaukums visiem būtu «Deficītu karaļi» ar novērtējumu par darbu «FAILED» (izgāzušies). Desmit baļļu sistēmā es valdības ministriem ieliktu atzīmi «1». Balli «1» tikai tāpēc, ka vēl joprojām brīnumainā kārtā uz pasaules ir mazs zemes lauciņš, kuru sauc par Latvijas Republiku;
Kārlis Sarkans: Ne tikai 0% Iedzīvotāju Ienākumu Nodoklis, bet arī Budžeta Pārpalikums !
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=29513507
Lai iekustinātu ekonomiku un izveidotu daudz jaunu un īstu darba vietu, mums steidzami jāsamazina nodokļi, lai beidzot Latvija varētu stipri atšķirties no citām grūstošām valstīm. Tīģervalstis Āzijā tieši tā izdarīja attīstības laikā, un tagad tās ir bagātākās valstīs pasaulē. Pielietojot sekojošo programmu, nebūtu jāsamazina pensijas vai izglītības izdevumi.
1. Samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli uz 0%, samazināt juridisko personu ienākumu nodokli uz 0%, uzreiz samazināt sociālās iemaksas uz 10% un pēc 6 mēnešiem uz 0%. Mazliet pacelt akcīzes nodokli x 1,21.
2. Drastiski samazināt valdības izmaksas, pārstrukturēt valdību un atteikties no vairākām funkcijām, kas bremzē ekonomikas un darba vietu attīstību.
Šodien Latvijā ir viena no vislielākajam un visneefektīvākajām valdībām pasaulē. Mēs aizņemamies arvien vairāk un vairāk naudas, lai barotu tikai "kungus", tādā veidā mēs atdodam svešām valstīm mūsu tautas nākotni. Tikai valdības parāds vien ir gandrīz 60% no IKP un, skatoties uz mūsu nākotnes demogrāfiju un esošo emigrāciju, mēs jau šodien pārsniedzam iespēju vispār kādreiz atmaksāt parādus.
Vairākums skatās uz citām pasaules valstīm (tīšām meklē sliktākos piemērus pasaulē), kurām ir daudz lielāks budžeta deficīts, tādējādi mēģinot pamatot mūsu deficītu. Visām valstīm, kurām nākotnē ir ilgtermiņa ekonomiskā attīstība, nevienai nav bijis budžeta deficīts 10% līdz 13% no IKP un neviena no tām, pēdējo 10 gadu ekonomikas pieauguma laikā, nepārtērēja gada budžetu, kā arī neiztukšoja sociālā uzkrājuma kases, kā to darīja Latvijā. Īsumā, Latvijas valdībai nav tiesības tagad pārtērēt budžetu!
No pašas valdības publicētā 2010. gada budžeta, ir redzami sekojoši dati:
Ienākumi kopā sastāda 3.862 miljardi Ls.
Ja mēs samazinātu nodokļus, kā minēts pirmajā punktā (pirmajos sešos mēnešos) un nedaudz paceltu akcīzes nodokli, ienākums būtu 2.953 miljardi Ls.
Izdevumi kopā sastāda 4,4 miljardi Ls.
No tiem 0.823 ir saistīti ar ES programmām un 0.945 ir pensijām, ko mēs neaiztiksim.
Samazinot valdības izmaksas, kā minēts otrajā punktā, izmaksas būtu 2.690 miljardi Ls.
Veicot tik straujas izmaiņas īstermiņā bezdarba līmenis pieaugs, kamēr valsts pārvalžu darbinieki pārorientēsies uz privāto sektoru un eksportēs. Cilvēkiem jāpāriet no izdevumu sektora, kas neko neražo, uz privāto uzņēmējdarbību ar augstu pievienoto vērtību, tas, protams, prasa laiku.
Tādā veidā Latvijai būtu budžeta pārpalikums, un mēs visi varētu daudz ātrāk attīstīties un kļūt par jauno Tīģervalsti ES, ar eksportu un daudz reālām darba vietām ... taču šodienas vadības rīcība novedīs mūs līdz bankrotam un pārvērtīs par tukšu zemesgabalu.
Skat. arī: http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/8778/vai-daleji-nodoklu-samazinajums-uz-0-ir-utopisks
Lūdz Latvijai vairāk neizsniegt kredītu
http://db.lv/r/167874-ludz-latvijai-vairak-neizsniegt-kreditu
Haiti palīdzēs Latvijai!
http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/8778/haiti-palidzes-latvijai?comments=2#comments
Latvijas Gāze pakalpojumu pārdod par 237% dārgāk nekā citviet?
http://www.tvnet.lv/zinas/tava_balss/297142
Pagājušajā ziemā A/S Latvijas Gāze pārdeva Latvijas iedzīvotājiem gāzi par 237% dārgāk, nekā par to maksāja Kanādas iedzīvotāji. Latvijas Gāze ir uzcenojusi virsū gandrīz dubultīgi no savas iepirkšanas cenas
Gāze ir viena no nepieciešamākajām precēm katram iedzīvotājam ikdienas dzīvē, kā arī valstij, lai attīstītu ražošanu un uzņēmējdarbību. Tādi monopolisti kā Latvijas Gāze ir vainīgi, ka samazinās uzņēmēji un uzņēmējdarbība, ir apgrūtināta dzīve visiem ... un ar savu darbību ir pacēlusi bezdarbnieku skaitu un paātrinājusi emigrāciju no Latvijas. .
Pēc man pieejamās informācijas pagājušajā ziemā A/S Latvijas Gāze no Krievijas iepirka dabasgāzi vidēji par Ls 0,24 kubikmetrā. Krievijas firmas par Ls 0,24 (ieskaitot peļņu) izdara sekojošo: • atrod dabasgāzi, • izsūknē ārā no zemes, vietās, kur nav ceļu • sakompresē • attransportē līdz cauruļvadiem • nosūta pa dārgām, pašu uzstādītām caurulēm gandrīz 3000 km līdz Latvijas robežai .
Latvijas Gāze tad uzliek papildus Ls 0,24 par kubikmetru, un par to viņi: • sūta caur vecām caurulēm no padomju laikā un izsūta rēķinus. ..... neizklausās, ka ir nopelnījuši tos Ls 0,24.
Kanādā šo procesu veic vairākas privātas konkurējošas firmas, kurām ir jāizdara tas pats, kas jāizdara Krievijas firmām un Latvijas Gāzei, un vēl jānopelna klāt peļņai ... viss par Ls 0,20 par kubikmetru. Ceļš no atradnēm līdz galvaspilsētai Kanādā ir tāds pats kā no Krievijas līdz Latvijai, bet Kanādā algas līmenis ir 10 reizes augstāks. .
Kāpēc mūsu valdība aizsargā tādu kaitīgu monopolu un apstiprina tik augstas cenas pret mums? To nav grūti saprast. .
Mums ir jāveido valdība, kas aizstāv tautu, nevis valdības kabatas, kas atļautu konkurencei darboties gāzes tirgū.
Spēcīgs līderis Latvijai bez padomju laika bagāžas, gatavs SAKĀRTOT LATVIJU !
Dzimis: Toronto, Kanādā
Pilsonība: Latvijas un Kanādas
Vecums: 46 gadi
Valodas: pirmā valoda Angļu, otrā Latviešu, nedaudz apguvis arī: Ķīniešu, Krievu, Vācu, Japāņu, Arābu valodu.
Izglītība:
» Doktorantūra Ekonomikā Latvijas Universitātē
» Maģistratūra Finansēs Wharton School of the University of Pennsylvania (skaitās labākā finansu apmācība pasaulē)
» Bakalaura Inženiera grāds Toronto Universitātē
Pieredze:
» Investīciju vadītājs – Apbalvojums kā labākais fonds pasaulē, saņemts 2006.g. un 1997.g.
» Populārs pasniedzējs Latvijas Universitātē- Finanšu Sarunas un Vērtspapīru Portfeļa Vadība.
» Pasniedz lekcijas arī Lihtenšteinas Universitātē.
Ģimenes Vēsture:
Kārļa vectēvs bija Latvijas Bankas direktors Ulmaņa laikā un pirmajā grupā tika izsūtīts no Latvijas, nogalināts aiz robežas. Vecmāte un tante bija izsūtītas Sibīriju. Tēvs aizbēga projām uz Vāciju un tad uz Kanādu. Kārļa onkulis bija Jānis Liepiņš, Rīgas Sv. Jāņa Baznīcas un Rīgas Doma Baznīcas mācītājs.
Valdības uzskati:
Valdības pārstāvji nedrīkst vienlaicīgi pārstāvēt gan tautu, gan personīgās biznesa intereses. Tas ne tikai ir neētiski, bet arī nelikumīgi.
Ir pret korupciju un būtu gatavs ieviest nāves sodu, ja tauta par to nobalsotu vairumā. Tomēr jābūt vismaz obligātam cietumsodam no 1 līdz 6 gadiem ar pilnīgu mantas konfiskāciju.
Tauta tiks aizstāvēta izveidojot brīvo tirgu, kur firmām ir jāsacenšas ar konkurentu firmām, nodrošinot iedzīvotājiem zemākās cenas par labāku preci vai pakalpojumu.
Gatavs atteikties no savām biznesa interesēm, ja tiks iecelts valdības amatā.
Papildus:
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas gribēju palīdzēt Latvijai un ienācu kopā ar Amerikāņu latvieti Cerbuli, kas uzstādīja Rīgas Fondu biržu. Izveidoju vērtspapīru brokeru firmu, kam bija kapitāla daļas arī no Latvijas Depozītu Bankas. Līdz ar to, redzēju visu, kas notika brīvības sākumā, ieskaitot privatizācijas procesu ar oligarhu iekārtošanos, bet diemžēl toreiz nevarēju ietekmēt neko savādāk. Tagad, ar iegūto dzīves pieredzi, ir skaidrs ko un kā jārisina, lai sakārtotu Latviju!
Man nav nekādās saistības vai solījumi oligarhiem vai citiem cilvēkiem vai organizācijām, vai svešām valstīm, kas varētu ietekmēt manu vienīgo darbu – aizstāvēt Latvijas tautu un sakārtot Latviju.
NEKAD neesmu krimināli sodīts vai uzsākts kāds kriminālprocess.
NAV slēptie atbalstītāji aizmugurē, kam ir sasolītas kaut kādas lietas, kad sākšu sakārtot Latviju. Vājas īpašības varētu būt:
Ģimenes stāvoklis – šķīries – bet tas neietekmēs manu darbu, lai aizstāvētu tautu.
Komercstrīdi – Ir bijuši daži pēdējo 20 gadu laikā, sakarā ar to, ka es biju valdē vairākās firmās. Visas lietas jau sen ir nokārtotas. – Tas neietekmēs manu darbu valdībā vai tautas aizstāvēšanā, ja nu vienīgi ir padarījis mani spēcīgāku
Labākās publikācijas:
Profesors ieliek valdībai atzīmi:
http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/8778/profesors-ieliek-valdibai-atzimi
Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums bija viens no visaugstākajiem pasaulē, vairākus gadus pārsniedzot pieaugumu pat Ķīnā. Pēc ekonomikas teorijas būtu loģiski, ja valdība veidotu budžeta pārpalikumu un uzkrātu naudu, lai nosargātu mūs no nākamās krīzes, tā būtu saprātīga rīcība no tautas pārstāvju puses. Taču skatoties uz iepriekšējiem gadiem, paveras «cita» ekonomikas teorijas prakse.
Skatieties!
Gads Budžetā pārtēriņš Ministru Prezidenti Vadošā partija
1999 – 165 milj. latu: Andris Šķēle/Vilis Krištopans LC/TP
2000 – 132 milj. latu: Andris Šķēle/Andris Bērziņš TP/LC
2001 – 109 milj. latu: Andris Bērziņš LC
2002 – 131 milj. latu: Andris Bērziņš/Einars Repše LC/JL
2003 – 104 milj. latu: Einars Repše JL
2004 – 77 milj. latu: E.Repše/I.Emsis/A.Kalvītis JL/LZP/TP
2005 – 37 milj. latu: Aigars Kalvītis TP
2006 – 53 milj. latu: Aigars Kalvītis TP
2007 – 47 milj. latu: Aigars Kalvītis/Ivars Godmanis TP/LC
2008 – 672 milj. latu: Ivars Godmanis LC
2009* – 700 milj. latu: Valdis Dombrovskis JL
* prognoze
Dati: no Centrālās statistikas pārvaldes un LR Ministru kabineta
Ja kāds vēlētos speciāli kaitēt Latvijas ilgtermiņa ekonomikas attīstībai, tad nebūtu iespējams rīkoties vēl veiksmīgāk par šīm grupām.
Mans nosaukums visiem būtu «Deficītu karaļi» ar novērtējumu par darbu «FAILED» (izgāzušies). Desmit baļļu sistēmā es valdības ministriem ieliktu atzīmi «1». Balli «1» tikai tāpēc, ka vēl joprojām brīnumainā kārtā uz pasaules ir mazs zemes lauciņš, kuru sauc par Latvijas Republiku;
Kārlis Sarkans: Ne tikai 0% Iedzīvotāju Ienākumu Nodoklis, bet arī Budžeta Pārpalikums !
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=29513507
Lai iekustinātu ekonomiku un izveidotu daudz jaunu un īstu darba vietu, mums steidzami jāsamazina nodokļi, lai beidzot Latvija varētu stipri atšķirties no citām grūstošām valstīm. Tīģervalstis Āzijā tieši tā izdarīja attīstības laikā, un tagad tās ir bagātākās valstīs pasaulē. Pielietojot sekojošo programmu, nebūtu jāsamazina pensijas vai izglītības izdevumi.
1. Samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli uz 0%, samazināt juridisko personu ienākumu nodokli uz 0%, uzreiz samazināt sociālās iemaksas uz 10% un pēc 6 mēnešiem uz 0%. Mazliet pacelt akcīzes nodokli x 1,21.
2. Drastiski samazināt valdības izmaksas, pārstrukturēt valdību un atteikties no vairākām funkcijām, kas bremzē ekonomikas un darba vietu attīstību.
Šodien Latvijā ir viena no vislielākajam un visneefektīvākajām valdībām pasaulē. Mēs aizņemamies arvien vairāk un vairāk naudas, lai barotu tikai "kungus", tādā veidā mēs atdodam svešām valstīm mūsu tautas nākotni. Tikai valdības parāds vien ir gandrīz 60% no IKP un, skatoties uz mūsu nākotnes demogrāfiju un esošo emigrāciju, mēs jau šodien pārsniedzam iespēju vispār kādreiz atmaksāt parādus.
Vairākums skatās uz citām pasaules valstīm (tīšām meklē sliktākos piemērus pasaulē), kurām ir daudz lielāks budžeta deficīts, tādējādi mēģinot pamatot mūsu deficītu. Visām valstīm, kurām nākotnē ir ilgtermiņa ekonomiskā attīstība, nevienai nav bijis budžeta deficīts 10% līdz 13% no IKP un neviena no tām, pēdējo 10 gadu ekonomikas pieauguma laikā, nepārtērēja gada budžetu, kā arī neiztukšoja sociālā uzkrājuma kases, kā to darīja Latvijā. Īsumā, Latvijas valdībai nav tiesības tagad pārtērēt budžetu!
No pašas valdības publicētā 2010. gada budžeta, ir redzami sekojoši dati:
Ienākumi kopā sastāda 3.862 miljardi Ls.
Ja mēs samazinātu nodokļus, kā minēts pirmajā punktā (pirmajos sešos mēnešos) un nedaudz paceltu akcīzes nodokli, ienākums būtu 2.953 miljardi Ls.
Izdevumi kopā sastāda 4,4 miljardi Ls.
No tiem 0.823 ir saistīti ar ES programmām un 0.945 ir pensijām, ko mēs neaiztiksim.
Samazinot valdības izmaksas, kā minēts otrajā punktā, izmaksas būtu 2.690 miljardi Ls.
Veicot tik straujas izmaiņas īstermiņā bezdarba līmenis pieaugs, kamēr valsts pārvalžu darbinieki pārorientēsies uz privāto sektoru un eksportēs. Cilvēkiem jāpāriet no izdevumu sektora, kas neko neražo, uz privāto uzņēmējdarbību ar augstu pievienoto vērtību, tas, protams, prasa laiku.
Tādā veidā Latvijai būtu budžeta pārpalikums, un mēs visi varētu daudz ātrāk attīstīties un kļūt par jauno Tīģervalsti ES, ar eksportu un daudz reālām darba vietām ... taču šodienas vadības rīcība novedīs mūs līdz bankrotam un pārvērtīs par tukšu zemesgabalu.
Skat. arī: http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/8778/vai-daleji-nodoklu-samazinajums-uz-0-ir-utopisks
Lūdz Latvijai vairāk neizsniegt kredītu
http://db.lv/r/167874-ludz-latvijai-vairak-neizsniegt-kreditu
Haiti palīdzēs Latvijai!
http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/8778/haiti-palidzes-latvijai?comments=2#comments
Latvijas Gāze pakalpojumu pārdod par 237% dārgāk nekā citviet?
http://www.tvnet.lv/zinas/tava_balss/297142
Pagājušajā ziemā A/S Latvijas Gāze pārdeva Latvijas iedzīvotājiem gāzi par 237% dārgāk, nekā par to maksāja Kanādas iedzīvotāji. Latvijas Gāze ir uzcenojusi virsū gandrīz dubultīgi no savas iepirkšanas cenas
Gāze ir viena no nepieciešamākajām precēm katram iedzīvotājam ikdienas dzīvē, kā arī valstij, lai attīstītu ražošanu un uzņēmējdarbību. Tādi monopolisti kā Latvijas Gāze ir vainīgi, ka samazinās uzņēmēji un uzņēmējdarbība, ir apgrūtināta dzīve visiem ... un ar savu darbību ir pacēlusi bezdarbnieku skaitu un paātrinājusi emigrāciju no Latvijas. .
Pēc man pieejamās informācijas pagājušajā ziemā A/S Latvijas Gāze no Krievijas iepirka dabasgāzi vidēji par Ls 0,24 kubikmetrā. Krievijas firmas par Ls 0,24 (ieskaitot peļņu) izdara sekojošo: • atrod dabasgāzi, • izsūknē ārā no zemes, vietās, kur nav ceļu • sakompresē • attransportē līdz cauruļvadiem • nosūta pa dārgām, pašu uzstādītām caurulēm gandrīz 3000 km līdz Latvijas robežai .
Latvijas Gāze tad uzliek papildus Ls 0,24 par kubikmetru, un par to viņi: • sūta caur vecām caurulēm no padomju laikā un izsūta rēķinus. ..... neizklausās, ka ir nopelnījuši tos Ls 0,24.
Kanādā šo procesu veic vairākas privātas konkurējošas firmas, kurām ir jāizdara tas pats, kas jāizdara Krievijas firmām un Latvijas Gāzei, un vēl jānopelna klāt peļņai ... viss par Ls 0,20 par kubikmetru. Ceļš no atradnēm līdz galvaspilsētai Kanādā ir tāds pats kā no Krievijas līdz Latvijai, bet Kanādā algas līmenis ir 10 reizes augstāks. .
Kāpēc mūsu valdība aizsargā tādu kaitīgu monopolu un apstiprina tik augstas cenas pret mums? To nav grūti saprast. .
Mums ir jāveido valdība, kas aizstāv tautu, nevis valdības kabatas, kas atļautu konkurencei darboties gāzes tirgū.
piektdiena, 2010. gada 2. aprīlis
Jānis Domburs: Jauno biedrību, kustību un partiju jauno dziesmu vecie vēži
Publicēts KNL.lv un Delfi: http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=30986863
Pirmā aprīļa noskaņās jebkura pēdējās nedēļās jauntapušā politiskā pieteikuma negludumus un kūleņus, kas vakar bija vērojami "Kas notiek Latvijā?" tiešraidē, var vērtēt ar veselīgu smaidu. Pagaidām. Jo tuvāk vēlēšanām par šādiem uzstādījumiem smiekli vairs nenāks – krietni ātrāk nekā pēc pusgada no tiem, kas ir pieteikuši sevi kā iespējamos kandidātus uz Saeimas deputātu krēsliem vai arī šo deputātu ciešus līdzgaitniekus, pienāktos sagaidīt daudz skaidrākus piedāvājumus un to pamatojumus.
Virsrakstā minēto tekstu par veciem vēžiem, protams, nebūt nevar attiecināt uz visiem jauntopošajiem politisko kolonnu dalībniekiem – liela daļa no jaunajās "kulītēs" startējošajiem šādā ampluā sevi nekad vēl nebija pieteikuši. Vairāk ir runa par to, ka it kā jauno politisko risinājumu "dziesmu" paušanā izskan tik daudzas "vecajiem vēžiem" raksturīgās skaņas.
"Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām" ar Sarmīti Ēlerti priekšgalā sevi piesaka kā platformu sabiedriskai līdzdarbībai un ekspertīzei. Neapšaubāmi vajadzīgas un Latvijas politikā trūkstošas lietas. Tai pat laikā, acīmredzamā politiskā orientācija zem "Vienotības" lietussarga rada objektīvu pamatu šaubām par gaidāmās ekspertīzes objektivitāti. No otras puses, politiskā pozicionēšanās it kā loģiski prasītu arī kaut minimālu ideoloģisku pozicionēšanos, lai saprastu, kurā virzienā progresīvās pārmaiņas tiek saskatītas, tomēr tas pagaidām izpaliek. Ēlertes domubiedru lokā ir gan cilvēki, kuru dažādas pozīcijas varētu kvalificēt par liberālām, bet, vienlaikus, turpat līdzās ir "skandināvisko vērtību" kreisuma iezīmes. Iespējams, šis kokteilis ir tikai papildus ilustrācija pašas "Vienotības" ideoloģiskajai nevienotībai. Tikmēr Meierovica biedrības līdere pārī ar Lolitu Čigāni šos robus kompensē ar asu kritiku par līdzšinējo "politbiznesu" un šaubām par tā turpinājumu, kas, gluži loģiski, gūst lielas neapmierinātās publikas daļas atbalstu.
Kustības "Par labu Latviju!" iniciatorus, šķiet, būtu pārsteidzīgi un tuvredzīgi mest visus pār vienu kārti. Dažādību jau vakar studijā nodemonstrēja Gunāra Ķirsona un Gunta Belēviča duets, un arī pārējā uzņēmēju plejāde nav gluži klonēti no vienas olšūnas. Protams, vienošanās zem Andra Šķēles un Aināra Šlesera "jumta" ietver daudzus riskus – gan agrāko slikto precedentu stiprināšanas un personāliju dēļ, gan tāpēc, ka šī kustība var kļūt tikai par Ērika Stendzenieka pozitīvisma kampaņu Nr.2, kurā aiz krāšņas izkārtnes nav nekā jauna. Šai sakarībā zīmīgi, ka kustības saturiskos plānus tās iniciatori esot padarījuši par ārpakalpojumu, tos pasūtot izstrādāt kādiem nenosauktiem ekspertiem. Prezumpcija, ka Latvijas biznesmeņiem pašiem būs labākais plāns, ir kritizējama ne jau tikai daudzo koruptīvo aizdomu dēļ, bet arī tāpēc, ka ļoti liela daļa no Latvijas tā saucamā lielbiznesa līdz šim nebūt nav pierādījuši sevi kā pietiekami starptautiski konkurētspējīgus un ilgstspējīgus figurantus, kam varētu sekot konkurētspējīgas un ilgstspējīgas valsts veidošana, nevis tās iekšējo resursu pārdale.
Divu jaunu partiju tapšana, neiedziļinoties detaļās, ir uzmanības vērts sabiedrisko procesu atspulgs – starp kopskaitā vairākiem simtiem šo partiju radītāju ātri vien varētu izdalīt gan altruistiskus aktīvistus, gan aprēķinātājus, no kuriem daudzus vienotu totāla neizpratne par politikas procesu un satura komplicētību. Tai pat laikā, ņemot vērā pašreizējo varas partiju mazskaitlību un nekonsekvento "peldēšanu" starp dažādu sabiedrības grupu un slāņu interesēm, ļoti iespējams, ka Latvijas politikā vēl atrastos vietiņa kādas šaurākas sociālekonomiskas grupas cietai pārstāvniecībai. Protams, ar daudz pamatīgākiem cilvēkresursiem un konkrētākām pozīcijām.
Taču viena lieta, kas, sadalot pa dažādām "līgām", vieno jauno biedrību, kustību un partiju pieteikumus, ir secinājums, ka plašāku ļaužu grupu iesaistīties politikā var būt gan labā, gan arī sliktā ziņa. Jo, ja runa ir par kvalitatīvāku papildinājumu vai alternatīvu pašreizējam Latvijas valsts kursam, kura ass ir Godmaņa-Slaktera-Dombrovska-Repšes plāni starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros, tad šobrīd ar šādiem papildinājumiem un alternatīvām ir ļoti pašvaki, ja jārunā par konkrētu nozaru konkrētām reformām, un konkrētu valsts budžetu.
Video un citi raksti – http://www.knl.lv/
Pirmā aprīļa noskaņās jebkura pēdējās nedēļās jauntapušā politiskā pieteikuma negludumus un kūleņus, kas vakar bija vērojami "Kas notiek Latvijā?" tiešraidē, var vērtēt ar veselīgu smaidu. Pagaidām. Jo tuvāk vēlēšanām par šādiem uzstādījumiem smiekli vairs nenāks – krietni ātrāk nekā pēc pusgada no tiem, kas ir pieteikuši sevi kā iespējamos kandidātus uz Saeimas deputātu krēsliem vai arī šo deputātu ciešus līdzgaitniekus, pienāktos sagaidīt daudz skaidrākus piedāvājumus un to pamatojumus.
Virsrakstā minēto tekstu par veciem vēžiem, protams, nebūt nevar attiecināt uz visiem jauntopošajiem politisko kolonnu dalībniekiem – liela daļa no jaunajās "kulītēs" startējošajiem šādā ampluā sevi nekad vēl nebija pieteikuši. Vairāk ir runa par to, ka it kā jauno politisko risinājumu "dziesmu" paušanā izskan tik daudzas "vecajiem vēžiem" raksturīgās skaņas.
"Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām" ar Sarmīti Ēlerti priekšgalā sevi piesaka kā platformu sabiedriskai līdzdarbībai un ekspertīzei. Neapšaubāmi vajadzīgas un Latvijas politikā trūkstošas lietas. Tai pat laikā, acīmredzamā politiskā orientācija zem "Vienotības" lietussarga rada objektīvu pamatu šaubām par gaidāmās ekspertīzes objektivitāti. No otras puses, politiskā pozicionēšanās it kā loģiski prasītu arī kaut minimālu ideoloģisku pozicionēšanos, lai saprastu, kurā virzienā progresīvās pārmaiņas tiek saskatītas, tomēr tas pagaidām izpaliek. Ēlertes domubiedru lokā ir gan cilvēki, kuru dažādas pozīcijas varētu kvalificēt par liberālām, bet, vienlaikus, turpat līdzās ir "skandināvisko vērtību" kreisuma iezīmes. Iespējams, šis kokteilis ir tikai papildus ilustrācija pašas "Vienotības" ideoloģiskajai nevienotībai. Tikmēr Meierovica biedrības līdere pārī ar Lolitu Čigāni šos robus kompensē ar asu kritiku par līdzšinējo "politbiznesu" un šaubām par tā turpinājumu, kas, gluži loģiski, gūst lielas neapmierinātās publikas daļas atbalstu.
Kustības "Par labu Latviju!" iniciatorus, šķiet, būtu pārsteidzīgi un tuvredzīgi mest visus pār vienu kārti. Dažādību jau vakar studijā nodemonstrēja Gunāra Ķirsona un Gunta Belēviča duets, un arī pārējā uzņēmēju plejāde nav gluži klonēti no vienas olšūnas. Protams, vienošanās zem Andra Šķēles un Aināra Šlesera "jumta" ietver daudzus riskus – gan agrāko slikto precedentu stiprināšanas un personāliju dēļ, gan tāpēc, ka šī kustība var kļūt tikai par Ērika Stendzenieka pozitīvisma kampaņu Nr.2, kurā aiz krāšņas izkārtnes nav nekā jauna. Šai sakarībā zīmīgi, ka kustības saturiskos plānus tās iniciatori esot padarījuši par ārpakalpojumu, tos pasūtot izstrādāt kādiem nenosauktiem ekspertiem. Prezumpcija, ka Latvijas biznesmeņiem pašiem būs labākais plāns, ir kritizējama ne jau tikai daudzo koruptīvo aizdomu dēļ, bet arī tāpēc, ka ļoti liela daļa no Latvijas tā saucamā lielbiznesa līdz šim nebūt nav pierādījuši sevi kā pietiekami starptautiski konkurētspējīgus un ilgstspējīgus figurantus, kam varētu sekot konkurētspējīgas un ilgstspējīgas valsts veidošana, nevis tās iekšējo resursu pārdale.
Divu jaunu partiju tapšana, neiedziļinoties detaļās, ir uzmanības vērts sabiedrisko procesu atspulgs – starp kopskaitā vairākiem simtiem šo partiju radītāju ātri vien varētu izdalīt gan altruistiskus aktīvistus, gan aprēķinātājus, no kuriem daudzus vienotu totāla neizpratne par politikas procesu un satura komplicētību. Tai pat laikā, ņemot vērā pašreizējo varas partiju mazskaitlību un nekonsekvento "peldēšanu" starp dažādu sabiedrības grupu un slāņu interesēm, ļoti iespējams, ka Latvijas politikā vēl atrastos vietiņa kādas šaurākas sociālekonomiskas grupas cietai pārstāvniecībai. Protams, ar daudz pamatīgākiem cilvēkresursiem un konkrētākām pozīcijām.
Taču viena lieta, kas, sadalot pa dažādām "līgām", vieno jauno biedrību, kustību un partiju pieteikumus, ir secinājums, ka plašāku ļaužu grupu iesaistīties politikā var būt gan labā, gan arī sliktā ziņa. Jo, ja runa ir par kvalitatīvāku papildinājumu vai alternatīvu pašreizējam Latvijas valsts kursam, kura ass ir Godmaņa-Slaktera-Dombrovska-Repšes plāni starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros, tad šobrīd ar šādiem papildinājumiem un alternatīvām ir ļoti pašvaki, ja jārunā par konkrētu nozaru konkrētām reformām, un konkrētu valsts budžetu.
Video un citi raksti – http://www.knl.lv/
Abonēt:
Ziņas (Atom)