Arnolds Babris ir viens no iniciatoriem jaunajai partijai "par prezidentalu republiku".
Pirms tam Babris ir strādājis Latvijas Satversmes aizsardzības birojā (SAB, priekšsēdētaja vietnieks), bet vēl pirms tam - VDK / KGB.
Pēdēja laikā Babris nodarbojas galvenokārt ar biznesu (šprotes, zivju pārstrāde un eksports uz Krieviju), jo pēc Latvijas iestāšanās NATO viņam vairs netika pagarināta pielaide slepenajiem dokumentiem, kas bija vajadzīgs darbam SAB.
2010. gada martā eks-čekists Babris kopā ar eks-čekistu Savicki ir vienojušies par kopīgu sadarbību LPP/LC un Aināra šlesera labā, skat :
http://www.kompromat.lv/item.php?docid=readn&id=5761
(Čekisti raujas pie varas):
Бывший офицер Бюро по защите Конституции (Satversmes aizsardzības birojs, SAB) Арнольд Бабрис организует партию «Латвия – президентская республика». В свою очередь, бывший полковник КГБ Юрис Савицис хочет работать со Шлесерсом.
Вице-мэр Риги и председатель ЛПП/ЛЦ Айнар Шлесерс организует общественную организацию предпринимателей, которая в дальнейшем то ли сольется с ЛПП/ЛЦ, а то ли каким-то иным общественно значимым образом поддержит его на октябрьских выборах в Сейм.
Президент Itera Latvia, бывший полковник КГБ Юрис Савицкис сообщил передаче 100.pants (100-я статья) телеканала LTV, что он тоже наблюдал это собрание предпринимателей, присутствуя на нем, и видел, как выступает Шлесерс. На вопрос, вступит ли он в эту общественную организацию, Савицкис ответил:
- Если будет нормальная программа.
В этой группе предпринимателей около 50 человек, туда входят также некоторые главы самоуправлений.
LNT Ziņas наблюдали, что эти «предприниматели Шлесерса» в понедельник вечером обедали вместе с Андрисом Шкеле, а также с пиарщиком Эриком Стендзениексом. Кто именно войдет в объединение «предпринимателей Шлесерса», будет обнародовано 29 марта. Пока же движение координирует владелица АО Kolonna Иева Плауде, прославившаяся идеей Латвии, как нового американского Гуантанамо.
В свою очередь, бывший латвийский разведчик, в прошлом офицер Бюро по защите Конституции Арнольд Бабрис создает партию «Латвия – президентская республика». Хотя у него и есть общие дела с вице-мэром Риги, однако новая партия, по словам экс-чекиста, не связана со Шлесерсом.
Citas saites par so tēmu:
Рекомендуем на данную тему:
КГБ и SAB объединились в дружбе со Шлесерсом (документ)
http://www.kompromat.lv/item.php?docid=readn&id=5662
Шлесерс непрочь отдать экс-чекистам Даугаву для развлечений
http://www.kompromat.lv/item.php?docid=readn&id=5434
Как гласит информация "Firmas.lv", единственным членом правления этой фирмы является советский экс-чекист, миллионер Юрий Шабашов. Принадлежит эта с всего 2000 латами уставного капитала фирма, правда, не ему, а другому, уже латвийскому экс-чекисту Арнольду Бабрису (вынужден был уволиться из Бюро по защите Конституции через какое-то время после скандала в связи с убийством в 2001 году честного таможенника Вячеслава Лисцова, который был застрелен из пистолета, состоявшего на учете в Бюро по защите Конституции). Бабрису принадлежит 20 % в фирме "Baltic Strategic Security Alliance", которой принадлежит 20 процентов же в фирме SIA "P.V.B.", которая, собственно, и хочет арендовать Даугаву в самом центре Риги.
Латышский экс-чекист: «В Латвии слишком мало олигархов»
http://www.kompromat.lv/item.php?docid=readn&id=5400
Arnolds Babris dod interviju DDD avīzei.
в Латвии у Бабриса есть политический опыт. Он даже баллотировался по списку Консервативной партии, созданной под эгидой банкира Белоконя – в Европарламент, оба, Бабрис и Белоконь, набрали смешное количество пунктов и никуда не прошли. А ныне Бабрис создал общественную организацию с двусмысленным названием: «Политическая лаборатория», - которое говорит о том, что Бабрис может рискнуть снова полезть в политику.
Rāda ziņas ar etiķeti juris savickis. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti juris savickis. Rādīt visas ziņas
svētdiena, 2010. gada 13. jūnijs
Juris Savickis - VDK, Itera Latvia
Juris Savickis - Par Labu Latviju līderu sarakstā un gatavojas kļūt par 10. Saeimas deputāta kandidātu:
http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-labu-latviju-vadis-ulmanis-par-kandidesanu-vel-nezina-1555.d?id=32458507
Juris Savickis - VDK / KGB centrālā aparāta darbinieks:
http://tautastribunals.eu/?p=364
Itera Latvia par katru cenu mēģina uzturēt Latvijā monolcenas uz gāzi un iepērk gāzi tikai caur Krieviju. Itera Latvia darbības rezultāta 100% no gāzes, ko izmanto Latvijā, nāk no Krievijas, savukārt Krievija diktē paaugstinātas cenas, kas neatbilst pasaules gāzes tirgus cenām.
Piemēram, 2009. gada pavasarī pasaules naftas un gāzes cenas bija kritušās apmēram trīskārtīgi, bet Latvijas Gāze (sadarbibā ar Itera Latvia un Krievijas Gazprom un ar Latvijas cenu uzraudzības iestāžu atbalstu - Velentīna Andrejeva) pauagstināja gāzes cenas par apmēram 30%.
Līdzīga situācija ir arī 2010. gada pavasarī - pasaules naftas un gāzes cenas turās ne pārāk augstā līmenī un pat samazinās, bet Latvijā cenas tiek paaugstinātas atkal par 1/3.
Rezultātā tiek veikta Latvijas "gazpromizācija" - Latvijas iedzīvotaji is spiesti maksāt vienīgajam monopolpiegādātājam nesamērīgi augstas cenas un uz tā rēķina Gazporm, Itera Latvija un Latvijas Gāze gust nesamērīgu austu peļņu, ko savukārt izmanto lai veiktu propagandu un aģitāciju prokrievisko partiju labā (LPP/LC, PLL, SC).
Savicka biogrāfija (krieviski) un references uz rakstiem par viņa darbību:
http://www.kompromat.lv/item.php?docid=personnel&id=115
В 1970 г. окончил Рижский политехнический институт.
В 1970-72 гг. преподаватель Рижского политехнического института.
В 1972-1991гг. офицер внешней разведки СССР.
В 1991-95 гг. президент ООО Elssa.
В 1995-98 гг. вице-президент, с 2001г. зам. Председателя Совета АО «ВЭФбанк».
В 1996-97 гг. член совета АО Krajbanka.
С 1997г. президент Itera Latvija.
C 1999 г. член Совета, зам. Председателя Совета АО Latvijas Gaze.
C 2000 г. член Совета Олайнского ХФЗ АО «Олайнфарм».
С 2001 г. член Совета АО Eesti Gaas.
http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-labu-latviju-vadis-ulmanis-par-kandidesanu-vel-nezina-1555.d?id=32458507
Juris Savickis - VDK / KGB centrālā aparāta darbinieks:
http://tautastribunals.eu/?p=364
Itera Latvia par katru cenu mēģina uzturēt Latvijā monolcenas uz gāzi un iepērk gāzi tikai caur Krieviju. Itera Latvia darbības rezultāta 100% no gāzes, ko izmanto Latvijā, nāk no Krievijas, savukārt Krievija diktē paaugstinātas cenas, kas neatbilst pasaules gāzes tirgus cenām.
Piemēram, 2009. gada pavasarī pasaules naftas un gāzes cenas bija kritušās apmēram trīskārtīgi, bet Latvijas Gāze (sadarbibā ar Itera Latvia un Krievijas Gazprom un ar Latvijas cenu uzraudzības iestāžu atbalstu - Velentīna Andrejeva) pauagstināja gāzes cenas par apmēram 30%.
Līdzīga situācija ir arī 2010. gada pavasarī - pasaules naftas un gāzes cenas turās ne pārāk augstā līmenī un pat samazinās, bet Latvijā cenas tiek paaugstinātas atkal par 1/3.
Rezultātā tiek veikta Latvijas "gazpromizācija" - Latvijas iedzīvotaji is spiesti maksāt vienīgajam monopolpiegādātājam nesamērīgi augstas cenas un uz tā rēķina Gazporm, Itera Latvija un Latvijas Gāze gust nesamērīgu austu peļņu, ko savukārt izmanto lai veiktu propagandu un aģitāciju prokrievisko partiju labā (LPP/LC, PLL, SC).
Savicka biogrāfija (krieviski) un references uz rakstiem par viņa darbību:
http://www.kompromat.lv/item.php?docid=personnel&id=115
В 1970 г. окончил Рижский политехнический институт.
В 1970-72 гг. преподаватель Рижского политехнического института.
В 1972-1991гг. офицер внешней разведки СССР.
В 1991-95 гг. президент ООО Elssa.
В 1995-98 гг. вице-президент, с 2001г. зам. Председателя Совета АО «ВЭФбанк».
В 1996-97 гг. член совета АО Krajbanka.
С 1997г. президент Itera Latvija.
C 1999 г. член Совета, зам. Председателя Совета АО Latvijas Gaze.
C 2000 г. член Совета Олайнского ХФЗ АО «Олайнфарм».
С 2001 г. член Совета АО Eesti Gaas.
sestdiena, 2010. gada 12. jūnijs
'Par labu Latviju' vadīs Ulmanis
www.DELFI.lv, 12. jūnijs 2010
http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-labu-latviju-vadis-ulmanis-par-kandidesanu-vel-nezina-1555.d?id=32458507
Par sestdien dibinātas politiskās apvienības "Par Labu Latviju" (PLL) valdes priekšsēdētāju ievēlēts bijušais prezidents Guntis Ulmanis. Viņš gan pagaidām nezina, vai kandidēs 10.Saeimas vēlēšanās no PLL saraksta, jo par kandidātiem vēlāk lems valde.
Ulmanis pēc foruma preses konferencē atzina, ka par dalību šajā politiskajā apvienībā viņu "viskonkrētāk uzrunāja viņa sirdsapziņā". Iesaistīties kustībā viņš esot nolēmis pirms mēneša, taču nevarot atcerēties, kuri konkrēti cilvēki viņu aicināja pievienoties.
Vēlāk Ulmanis žurnālistiem gan atzina - savā ziņā "es nonācu tur, kur nonācu, tāpēc, ka būtu pretestība pret diviem līdzpriekšsēdētājiem". Līdz šim kustības redzamākie atbalstīji bija (AŠ)2 – Tautas partijas līderis Andris Šķēle un LPP/LC līderis Ainārs Šlesers.
Ulmanis noliedza, ka par apvienības vadītāju izvēlēts "tikai kā izkārtne". "Sabiedrībā kaut kā iegājies, ka runā par Šķēli un Šleseru, Šleseru un šķēli, bet redziet, kāds ir šīs valdes sastāvs – tā nav kaut kāda izkārtne," sacīja Ulmanis.
Viņš arī uzsvēra, ka viņu ne ar Šķēli, ne ar Šleseru nekad nav saistījušas biznesa intereses, bet tikai interese par politiku – par ko viņi "diskutējuši dienām un naktīm". Tāpat Ulmanis atzina, ka Šķeles dibinātā trasta "Yhe Yew Tree Trust" saistīšana ar digitālās televīzijas afērā iesaistīto uzņēmumu "Kempmayer Media" , šobrīd nav šķērslis sadarbībai. Tai pat laikā Ulmanis atzina – ja likumsargi atklās kādus pārkāpumus, "mūsu ceļi šķirsies".
Iepriekš sabiedrisko kustību "Par labu Latviju" vadīja komerctelevīzijas LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis. Gada sākumā SKDS veiktais pētījums liecināja, ka Ulmanis ir populārs sabiedrībā – viņš bija reitingu septītniekā līdz ar eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, viņa darbību pozitīvi vērtēja 46,9% respondentu.
Ulmanis, uzrunājot foruma dalībniekus, sacīja: "Es ticu, ka šie cilvēki, kas ir zālē un tie, kas stāv aiz jums, kas jūs izvirzījuši, ir gatavi savu laiku veltīt tautas labumam". Ulmanis norādīja, ka nekādi neatgriezeniskie zaudējumi un nekādas katastrofas kopš neatkarīgas atgūšanas Latvijā nav notikuši.
Viņš arī pastāstīja, ka sestdien, nākot uz Ķīpsalas halli, kur notiek forums, viņam pretim brauca divas automašīnas, kuru braukšanas stilu varēja raksturot kā "ārprātīgu" un pauda cerību, ka "mūsu vidū nav ārprātīgu vadītāju".
Viņš arī norādīja, ka apvienībai ir ļoti spēcīgs intelektuālais potenciāls, taču viņš pats nebaidās no iekšējās konkurences.
Tāpat valdē no Tautas partijas ievēlēti Andris Šķēle un Mārtiņš Zemītis, no LPP/LC – Ainārs Šlesers un Normunds Teteris, no partijas "Ogres Novadam" – Edvīns Bartkevičs, no partijas "Latgales Tauta" - Mečislavs Vēveris, no partijas "Vienotā Rēzekne" – Juris Pietkevičs, no tautas kustības "Par labu Latviju" – uzņēmēji Atis Sausnītis, Juris Savickis, Aleksejs Šeiņins Aleksandrs Milovs, Aivars Ločmelis un Gunts Rāvis.
PLL valde pirmo reizi uz sēdi sanāks jau pirmdien, un pagaidām, kamēr tai nav sava biroja, valdes sēdes notiks "Lido" kompleksā Krasta ielā.
Vēl nav izlemts, vai visi valdes locekļi kandidēs vēlēšanās, jo kandidātus izvirzīs valde. Arī pats Ulmanis vēl nevarēja atbildēt, vai kandidēs vēlēšanās. Viņš arī norādīja, ka apvienībai nav sava Valsts prezidenta amata kandidāta. Jautāts, vai viņš varētu pretendēt uz šo amatu vēlreiz, viņš pauda, ka politikā būtu jānāk jauniem cilvēkiem, netieši šādu iespēju noraidot.
Apvienība vēl lems par premjera amata kandidātu, taču Ulmanis atzina, ka jau ir skaidrs, kurš tas būšot. Savukārt Šlesers uz tiešu jautājumu, vai tas būs viņš, vien mulsi pasmaidīja.
Sestdien jautāts, ar cik lielu atbalstu apvienība rēķinās, Šķēle atbildēja: "Mēs neesam matemātiķi un kalkulētāji, mēs cīnāmies par uzvaru". Vairāki uzņēmēji, kas šobrīd kļuvuši par PLL valdes locekļiem, piemēram, Savickis no "Itera Latvia", holdinga "Baltijas Lāse" priekšsēdētājs Atis Sausnītis un Guntis Rāvis no "Skonto Būves", apgalvoja, ka neiesaistās politikā, lai palīdzētu tieši savam biznesam, taču nenoliedza, ka aizstāvēs visu uzņēmēju intereses un ka bizness labāk attīstīsies, "sakārtojot attiecības ar austrumiem, rietumiem, ziemeļiem un dienvidiem".
Savukārt apgāda "Petit" vadītājs Aleksejs Šeiņins sacīja, ka politisko darbu ar izdevēj darbu apvienos, jo savu avīžu saturu viņš neietekmē – tās viņš izlasot pat vēlāk, nekā abonenti. "Petit" izdod laikrakstus krievu valodā "Čas" un "Subbota", reklāmas avīzi "Rīgas Santīms" un citus.
Tautas partija, LPP/LC, partijas "Ogres novadam", "Latgales tauta", "Vienotā Rēzekne" un tautas kustība "Par labu Latviju" nobalsoja par politiskās apvienības programmu un parakstīja kustības "Par labu Latviju" manifestu un sadarbības memorandu, savukārt partija "Jaunlatvija", kas arī plāno pievienoties šai apvienībai, pagaidām ir tikai asociēta biedre, jo nav balsojusi par pievienošanos savā kongresā.
Portāls "Delfi" novēroja, ka uz PLL dibināšanu bija ieradušies četri autobusi ar 150 Latgales Transporta un sakaru tehnikuma audzēkņiem no Daugavpils, ko rīkoja mācību iestāde pēc pašu audzēkņu iniciatīvas, portālam "Delfi" apgalvoja kāda klases audzinātāja.
http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-labu-latviju-vadis-ulmanis-par-kandidesanu-vel-nezina-1555.d?id=32458507
Par sestdien dibinātas politiskās apvienības "Par Labu Latviju" (PLL) valdes priekšsēdētāju ievēlēts bijušais prezidents Guntis Ulmanis. Viņš gan pagaidām nezina, vai kandidēs 10.Saeimas vēlēšanās no PLL saraksta, jo par kandidātiem vēlāk lems valde.
Ulmanis pēc foruma preses konferencē atzina, ka par dalību šajā politiskajā apvienībā viņu "viskonkrētāk uzrunāja viņa sirdsapziņā". Iesaistīties kustībā viņš esot nolēmis pirms mēneša, taču nevarot atcerēties, kuri konkrēti cilvēki viņu aicināja pievienoties.
Vēlāk Ulmanis žurnālistiem gan atzina - savā ziņā "es nonācu tur, kur nonācu, tāpēc, ka būtu pretestība pret diviem līdzpriekšsēdētājiem". Līdz šim kustības redzamākie atbalstīji bija (AŠ)2 – Tautas partijas līderis Andris Šķēle un LPP/LC līderis Ainārs Šlesers.
Ulmanis noliedza, ka par apvienības vadītāju izvēlēts "tikai kā izkārtne". "Sabiedrībā kaut kā iegājies, ka runā par Šķēli un Šleseru, Šleseru un šķēli, bet redziet, kāds ir šīs valdes sastāvs – tā nav kaut kāda izkārtne," sacīja Ulmanis.
Viņš arī uzsvēra, ka viņu ne ar Šķēli, ne ar Šleseru nekad nav saistījušas biznesa intereses, bet tikai interese par politiku – par ko viņi "diskutējuši dienām un naktīm". Tāpat Ulmanis atzina, ka Šķeles dibinātā trasta "Yhe Yew Tree Trust" saistīšana ar digitālās televīzijas afērā iesaistīto uzņēmumu "Kempmayer Media" , šobrīd nav šķērslis sadarbībai. Tai pat laikā Ulmanis atzina – ja likumsargi atklās kādus pārkāpumus, "mūsu ceļi šķirsies".
Iepriekš sabiedrisko kustību "Par labu Latviju" vadīja komerctelevīzijas LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis. Gada sākumā SKDS veiktais pētījums liecināja, ka Ulmanis ir populārs sabiedrībā – viņš bija reitingu septītniekā līdz ar eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, viņa darbību pozitīvi vērtēja 46,9% respondentu.
Ulmanis, uzrunājot foruma dalībniekus, sacīja: "Es ticu, ka šie cilvēki, kas ir zālē un tie, kas stāv aiz jums, kas jūs izvirzījuši, ir gatavi savu laiku veltīt tautas labumam". Ulmanis norādīja, ka nekādi neatgriezeniskie zaudējumi un nekādas katastrofas kopš neatkarīgas atgūšanas Latvijā nav notikuši.
Viņš arī pastāstīja, ka sestdien, nākot uz Ķīpsalas halli, kur notiek forums, viņam pretim brauca divas automašīnas, kuru braukšanas stilu varēja raksturot kā "ārprātīgu" un pauda cerību, ka "mūsu vidū nav ārprātīgu vadītāju".
Viņš arī norādīja, ka apvienībai ir ļoti spēcīgs intelektuālais potenciāls, taču viņš pats nebaidās no iekšējās konkurences.
Tāpat valdē no Tautas partijas ievēlēti Andris Šķēle un Mārtiņš Zemītis, no LPP/LC – Ainārs Šlesers un Normunds Teteris, no partijas "Ogres Novadam" – Edvīns Bartkevičs, no partijas "Latgales Tauta" - Mečislavs Vēveris, no partijas "Vienotā Rēzekne" – Juris Pietkevičs, no tautas kustības "Par labu Latviju" – uzņēmēji Atis Sausnītis, Juris Savickis, Aleksejs Šeiņins Aleksandrs Milovs, Aivars Ločmelis un Gunts Rāvis.
PLL valde pirmo reizi uz sēdi sanāks jau pirmdien, un pagaidām, kamēr tai nav sava biroja, valdes sēdes notiks "Lido" kompleksā Krasta ielā.
Vēl nav izlemts, vai visi valdes locekļi kandidēs vēlēšanās, jo kandidātus izvirzīs valde. Arī pats Ulmanis vēl nevarēja atbildēt, vai kandidēs vēlēšanās. Viņš arī norādīja, ka apvienībai nav sava Valsts prezidenta amata kandidāta. Jautāts, vai viņš varētu pretendēt uz šo amatu vēlreiz, viņš pauda, ka politikā būtu jānāk jauniem cilvēkiem, netieši šādu iespēju noraidot.
Apvienība vēl lems par premjera amata kandidātu, taču Ulmanis atzina, ka jau ir skaidrs, kurš tas būšot. Savukārt Šlesers uz tiešu jautājumu, vai tas būs viņš, vien mulsi pasmaidīja.
Sestdien jautāts, ar cik lielu atbalstu apvienība rēķinās, Šķēle atbildēja: "Mēs neesam matemātiķi un kalkulētāji, mēs cīnāmies par uzvaru". Vairāki uzņēmēji, kas šobrīd kļuvuši par PLL valdes locekļiem, piemēram, Savickis no "Itera Latvia", holdinga "Baltijas Lāse" priekšsēdētājs Atis Sausnītis un Guntis Rāvis no "Skonto Būves", apgalvoja, ka neiesaistās politikā, lai palīdzētu tieši savam biznesam, taču nenoliedza, ka aizstāvēs visu uzņēmēju intereses un ka bizness labāk attīstīsies, "sakārtojot attiecības ar austrumiem, rietumiem, ziemeļiem un dienvidiem".
Savukārt apgāda "Petit" vadītājs Aleksejs Šeiņins sacīja, ka politisko darbu ar izdevēj darbu apvienos, jo savu avīžu saturu viņš neietekmē – tās viņš izlasot pat vēlāk, nekā abonenti. "Petit" izdod laikrakstus krievu valodā "Čas" un "Subbota", reklāmas avīzi "Rīgas Santīms" un citus.
Tautas partija, LPP/LC, partijas "Ogres novadam", "Latgales tauta", "Vienotā Rēzekne" un tautas kustība "Par labu Latviju" nobalsoja par politiskās apvienības programmu un parakstīja kustības "Par labu Latviju" manifestu un sadarbības memorandu, savukārt partija "Jaunlatvija", kas arī plāno pievienoties šai apvienībai, pagaidām ir tikai asociēta biedre, jo nav balsojusi par pievienošanos savā kongresā.
Portāls "Delfi" novēroja, ka uz PLL dibināšanu bija ieradušies četri autobusi ar 150 Latgales Transporta un sakaru tehnikuma audzēkņiem no Daugavpils, ko rīkoja mācību iestāde pēc pašu audzēkņu iniciatīvas, portālam "Delfi" apgalvoja kāda klases audzinātāja.
otrdiena, 2010. gada 6. aprīlis
Ķirsons vēlas, lai uzņēmēji un politiķi pirms vēlēšanām slēgtu vienošanos
LETA, Diena.lv: http://www.diena.lv/lat/politics/hot/kirsons-velas-lai-uznemeji-un-politiki-pirms-velesanam-slegtu-vienosanos
Nesen tapušās kustības Par labu Latviju! iniciators Gunārs Ķirsons vēlas, lai starp uzņēmējiem un politiķiem pirms rudenī gaidāmajām vēlēšanām tiktu slēgts līgums, lai abas “puses strādātu kopā un sadarbotos Latvijas labā”.
Viņš norādīja, ka līgumu slēgtu sabiedriska organizācija, ko vēl vajag nodibināt un kas ekonomista Ulda Oša vadībā apvienos juristus, ekonomistus un finansistus. Viņi arī sagatavos līguma versiju. Jautāts, ko konkrēti šajā līgumā no politiķiem varētu prasīt, G.Ķirsons minēja nodokļu stabilitāti, norādot, ka par pārējiem virzieniem šobrīd vēl ir pāragri runāt.
Pēc G.Ķirsona teiktā, līgumu varētu slēgt ar jebkuru partiju, kas piekristu tajā politiķiem izvirzītajiem nosacījumiem. Par tām partijām, kas tiem piekritīs, topošā organizācija aicinās arī balsot Saeimas vēlēšanās, piebilda uzņēmējs.
Jautāts, vai uzņēmēju interešu aizstāvību nenodrošina jau šobrīd darbojošās organizācijas, piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija, Ģ.Ķirsons noteica, ka šī organizācija, viņparāt, ir vāja.
Diena jau ziņoja, ka kustības Par labu Latviju! aicinājumu pirmdien parakstījusi 46 cilvēku liela iniciatīvas grupa. Šī ir kustība, kuru pirms pāris nedēļām pieteica politiķis Ainārs Šlesers (LPP/LC) kā ietekmīgu uzņēmēju kustību.
Līdz 12.aprīlim kustība aicina pievienoties arī citus, bet pēc tam varētu notikt apvienības dibināšana. Sākusi darboties arī kustības mājas lapa parlabulatviju.lv.
Tikšanās notika Lido atpūtas kompleksā, kur bija ieradušies arī Tautas partijas līderis Andris Šķēle un LPP/LC līderis Ainārs Šlesers, bet viņi nav parakstījuši aicinājumu, jo par to vēl nav lēmušas partijas.
Aicinājumu parakstījuši uzņēmēji Gunārs Ķirsons, Guntis Belēvičs, Aleksejs Šeiņins, Guntis Rāvis, Juris Savickis, Viesturs Koziols, Ivars Kalvišķis, Uldis Osis, Dainis Liepiņš, Andrejs Ēķis un citi.
Nesen tapušās kustības Par labu Latviju! iniciators Gunārs Ķirsons vēlas, lai starp uzņēmējiem un politiķiem pirms rudenī gaidāmajām vēlēšanām tiktu slēgts līgums, lai abas “puses strādātu kopā un sadarbotos Latvijas labā”.
Viņš norādīja, ka līgumu slēgtu sabiedriska organizācija, ko vēl vajag nodibināt un kas ekonomista Ulda Oša vadībā apvienos juristus, ekonomistus un finansistus. Viņi arī sagatavos līguma versiju. Jautāts, ko konkrēti šajā līgumā no politiķiem varētu prasīt, G.Ķirsons minēja nodokļu stabilitāti, norādot, ka par pārējiem virzieniem šobrīd vēl ir pāragri runāt.
Pēc G.Ķirsona teiktā, līgumu varētu slēgt ar jebkuru partiju, kas piekristu tajā politiķiem izvirzītajiem nosacījumiem. Par tām partijām, kas tiem piekritīs, topošā organizācija aicinās arī balsot Saeimas vēlēšanās, piebilda uzņēmējs.
Jautāts, vai uzņēmēju interešu aizstāvību nenodrošina jau šobrīd darbojošās organizācijas, piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija, Ģ.Ķirsons noteica, ka šī organizācija, viņparāt, ir vāja.
Diena jau ziņoja, ka kustības Par labu Latviju! aicinājumu pirmdien parakstījusi 46 cilvēku liela iniciatīvas grupa. Šī ir kustība, kuru pirms pāris nedēļām pieteica politiķis Ainārs Šlesers (LPP/LC) kā ietekmīgu uzņēmēju kustību.
Līdz 12.aprīlim kustība aicina pievienoties arī citus, bet pēc tam varētu notikt apvienības dibināšana. Sākusi darboties arī kustības mājas lapa parlabulatviju.lv.
Tikšanās notika Lido atpūtas kompleksā, kur bija ieradušies arī Tautas partijas līderis Andris Šķēle un LPP/LC līderis Ainārs Šlesers, bet viņi nav parakstījuši aicinājumu, jo par to vēl nav lēmušas partijas.
Aicinājumu parakstījuši uzņēmēji Gunārs Ķirsons, Guntis Belēvičs, Aleksejs Šeiņins, Guntis Rāvis, Juris Savickis, Viesturs Koziols, Ivars Kalvišķis, Uldis Osis, Dainis Liepiņš, Andrejs Ēķis un citi.
trešdiena, 2010. gada 31. marts
Izveido kustību "Par labu Latviju"
Uzņēmēji un pašvaldību vadītāji izveido kustību "Par labu Latviju".
Raksts no LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=75544, autors Ģirts Zvirbulis.
Dažādi uzņēmēji un pašvaldību vadītāji (lielākoties no LPP/"LC" un Tautas partijas pārvaldītiem reģioniem) vakar izveidoja kustību "Par labu Latviju". Līdz šim kā kustības iespējamais nosaukums bija minēts "Par varenu Latviju".
Kopumā kustības aicinājumu parakstījuši 46 cilvēki. Parakstīšana turpināšoties līdz 12. aprīlim, pēc tam tiks dibināta sabiedriskā organizācija.
Iniciatīvas grupas sanākšanā "Lido" atpūtas kompleksā piedalījās arī Ainārs Šlesers (LPP/"LC") un Andris Šķēle (TP), bet viņi pagaidām aicinājumu nav parakstījuši.
"Mēs, labas gribas un brīva prāta cilvēki, vienojamies, lai aizstāvētu Latvijas nacionālās intereses šā jēdziena plašākajā nozīmē. Tas nozīmē cīnīties ne vien par Latvijas kultūru, bet arī labklājību. Tas nozīmē konkurēt ar pasauli ne vien sportā, bet arī ekonomikā. Tas nozīmē cienīt citas valstis, bet zināt arī savas intereses. Mēs nākam, lai darītu Latviju labāku," teikts aicinājumā.
Aicinājumu parakstījuši uzņēmēji Gunārs Ķirsons, Guntis Belēvičs, Andrejs Ēķis, Guntis Rāvis, Juris Savickis, Atis Sausnītis, Ivars Strautiņš, Dainis Liepiņš un citi. Savukārt no pašvaldībām – Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs, Ogres mērs Edvīns Bartkevičs, Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics, Cēsu mērs Gints Šķenders, Valmieras mērs Inesis Boķis, Preiļu mērs Aldis Adamovičs, Stopiņu novada mērs Jānis Pumpurs, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa un citi.
"Valdību interesē tikai budžeta izdevumu daļa, un tā negrib saprast, ka budžeta ieņēmumi atkarīgi no uzņēmēju darba un radītās pievienotās vērtības. Tā vietā, lai palielinātu darba vietas, mēs aizņemamies naudu no starptautiskajiem aizdevējiem," uzskata viens no aicinājuma parakstītājiem – Rīgas Piena kombināta padomes priekšsēdētājs Ivars Strautiņš. Viņš arī pastāstīja, ka kustībā "Par labu Latviju" apvienojušies uzņēmēji jau esot par saviem līdzekļiem pasūtījuši valsts attīstības koncepciju, ko izstrādā dažādu nozaru eksperti un akadēmiķi. Pēc tam uzņēmēji lūgšot esošos politiķus un vēlēšanu kandidātus ar parakstu atbalstīt šo koncepciju. "Un tad mēs varēsim redzēt, kurus deputātu kandidātus šī kustība varēs atbalstīt," paskaidroja I. Strautiņš. Viņš gan apšaubīja iespēju, ka kustība "Par labu Latviju" pati varētu pārtapt par partiju.
Savukārt Ogres mērs Edvīns Bartkevičs pievienojies kustībai, jo šobrīd tā esot bezmaz vienīgā iespēja cīnīties ar pārāk smago birokrātiju. Viņš arī neizslēdza iespēju, ka "Par labu Latviju" varētu pārtapt no sabiedriskas organizācijas par politisku spēku.
Raksts no LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=75544, autors Ģirts Zvirbulis.
Dažādi uzņēmēji un pašvaldību vadītāji (lielākoties no LPP/"LC" un Tautas partijas pārvaldītiem reģioniem) vakar izveidoja kustību "Par labu Latviju". Līdz šim kā kustības iespējamais nosaukums bija minēts "Par varenu Latviju".
Kopumā kustības aicinājumu parakstījuši 46 cilvēki. Parakstīšana turpināšoties līdz 12. aprīlim, pēc tam tiks dibināta sabiedriskā organizācija.
Iniciatīvas grupas sanākšanā "Lido" atpūtas kompleksā piedalījās arī Ainārs Šlesers (LPP/"LC") un Andris Šķēle (TP), bet viņi pagaidām aicinājumu nav parakstījuši.
"Mēs, labas gribas un brīva prāta cilvēki, vienojamies, lai aizstāvētu Latvijas nacionālās intereses šā jēdziena plašākajā nozīmē. Tas nozīmē cīnīties ne vien par Latvijas kultūru, bet arī labklājību. Tas nozīmē konkurēt ar pasauli ne vien sportā, bet arī ekonomikā. Tas nozīmē cienīt citas valstis, bet zināt arī savas intereses. Mēs nākam, lai darītu Latviju labāku," teikts aicinājumā.
Aicinājumu parakstījuši uzņēmēji Gunārs Ķirsons, Guntis Belēvičs, Andrejs Ēķis, Guntis Rāvis, Juris Savickis, Atis Sausnītis, Ivars Strautiņš, Dainis Liepiņš un citi. Savukārt no pašvaldībām – Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs, Ogres mērs Edvīns Bartkevičs, Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics, Cēsu mērs Gints Šķenders, Valmieras mērs Inesis Boķis, Preiļu mērs Aldis Adamovičs, Stopiņu novada mērs Jānis Pumpurs, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa un citi.
"Valdību interesē tikai budžeta izdevumu daļa, un tā negrib saprast, ka budžeta ieņēmumi atkarīgi no uzņēmēju darba un radītās pievienotās vērtības. Tā vietā, lai palielinātu darba vietas, mēs aizņemamies naudu no starptautiskajiem aizdevējiem," uzskata viens no aicinājuma parakstītājiem – Rīgas Piena kombināta padomes priekšsēdētājs Ivars Strautiņš. Viņš arī pastāstīja, ka kustībā "Par labu Latviju" apvienojušies uzņēmēji jau esot par saviem līdzekļiem pasūtījuši valsts attīstības koncepciju, ko izstrādā dažādu nozaru eksperti un akadēmiķi. Pēc tam uzņēmēji lūgšot esošos politiķus un vēlēšanu kandidātus ar parakstu atbalstīt šo koncepciju. "Un tad mēs varēsim redzēt, kurus deputātu kandidātus šī kustība varēs atbalstīt," paskaidroja I. Strautiņš. Viņš gan apšaubīja iespēju, ka kustība "Par labu Latviju" pati varētu pārtapt par partiju.
Savukārt Ogres mērs Edvīns Bartkevičs pievienojies kustībai, jo šobrīd tā esot bezmaz vienīgā iespēja cīnīties ar pārāk smago birokrātiju. Viņš arī neizslēdza iespēju, ka "Par labu Latviju" varētu pārtapt no sabiedriskas organizācijas par politisku spēku.
Abonēt:
Ziņas (Atom)