Krievu valodu? Nē, paldies!

Krievu valodu? Nē, paldies!
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=371649:krievu-valodu-n-paldies&catid=93:la-komentri&Itemid=440%20class=

29.01.2013 Vilis Vītols

Atkal ir izvirzīts jautājums, vai visiem latviešiem jāprot krievu valoda. Tas savukārt noved pie nākamā – vai tā jāmāca skolās? Manā skatījumā, latviešu tauta uz šiem jautājumiem jau ir devusi nepārprotamu atbildi pagājušā gada referendumā.
Šāda prasība vājinātu vēl vairāk latviešu valodas jau tā apdraudēto stāvokli. Apsveicami ir ministra Ķīļa pūliņi reformēt un uzlabot Latvijas izglītības sistēmu. Reformas būtu arī īstais brīdis uzsākt pakāpenisku pāreju uz latviešu valodu valsts finansētajās krievu skolās un bērnudārzos. Bet mēģināsim palūkoties uz visu to mazliet plašākā kontekstā.
Krievijas centieni
Kopš Putina nākšanas pie varas ir ļoti skaidri redzami Krievijas centieni atgūt pazaudētās "republikas" jeb kolonijas – čečenu valsts atjaunota iekarošana, iebrukums Gruzijā, Abrenes piesavināšanās, destabilizējošā darbība Ukrainā, krievu diasporas izmantošana spriedzes radīšanai Latvijā, manipulācijas ar naftu un gāzi utt. Pamazām Krievijai paliek arvien grūtāk lietot tiešu agresiju, kā to bija iespējams darīt vēl pagājušajā gadsimtā. Tādēļ tās ģeopolitikas veidotāji jau kopš vairākiem gadiem izstrādājuši jaunu stratēģiju. Tagad tos pašus mērķus mēģina sasniegt ar "maigo varu". Tai izgudrots arī jauns jēdziens – "krievu pasaule", kas neattiecas tik daudz uz

Krieviju, cik tieši uz kaimiņvalstīm. To veido tajās dzīvojošie krievi un tie vietējie, kas iegūst ziņas un viedokļus no krievu medijiem, jūsmo par krievu kultūru, kam viss krieviskais tiek pamazām "ieskalots smadzenēs". Lai tas notiktu, viņiem jāprot krievu valoda.

Ļoti precīzi un dokumentēti "krievu pasaules" paplašināšanu izskaidro Andis Kudors no Austrumeiropas politikas pētījumu centra (www.appc.lv).

Krievu grāmatas kaimiņvalsts skolām, krievu operas, lugas, TV programmas, svētku svinēšana, pieminekļu atjaunošana Krievijas varoņiem un vēl daudzi citi sīki darbiņi, tas viss ir daļa no šīs politikas, bet svarīgākā šajos centienos ir krievu valoda. Tieši tādēļ jebkura šīs valodas stiprināšana Latvijā ir palīdzība Krievijas ilgtermiņa mērķu īstenošanai.

Var jau tā darīt, nav nekā nelikumīga, bet, lai nevienam nebūtu šaubu – iemācīt kādam mūsu bērnam krievu valodu ir sekmēt "krievu pasaules" paplašināšanu, veicināt viņu stratēģiskos mērķus, pievienot savu smilšu graudiņu lēnai Latvijas graušanai. Ja daudzi tā darīs, tā kļūs par lielu, liktenīgu kļūdu un novedīs pie krievu šovinistu mērķu īstenošanas Latvijā.
Mēs zinām, kas sūkstās!
Paskatīsimies mazliet uz argumentiem, kas mums tiek "skaloti" par labu krievu valodai. Visvairāk dzirdētais ir apkalpojošajā sektorā – nedabūsi darbu. Jā, diskriminējošā prasība pastāv Latvijas uzņēmumos, jo mūsu valdošajai elitei nav drosmes to novērst. Bet vai mūsu bērnu nākotne jāsaista tieši ar krievu apkalpošanu? Četrpadsmit gadus tagad dzīvoju atkal Latvijā un šajā laikā man ir bijusi izdevība kā akcionāram piedalīties vairākos Latvijas uzņēmumos. Nevienā no tiem nevienam darbiniekam nav tikušas pieprasītas krievu valodas zināšanas. Neviens uzņēmums no tā nav cietis. Tāpat pats personīgi, mani bērni un mazbērni nerunā krieviski, un nekādas grūtības no tā nevienam nav radušās.

Šodien te dzīvojošie Latvijai lojālie krievi, izņemot pavisam vecus cilvēkus un, protams, nelabojamos šovinistus, pietiekami labi saprot un runā latviešu valodā. To esmu konstatējis katru reizi, kad kāds mani uzrunā krieviski un es viņam paskaidroju, ka krieviski nerunāju. Tādēļ prasība pēc krievu valodas zināšanām ir tikai uzņēmuma īpašnieku apzināta vai neapzināta Krievijas stratēģijas atbalstīšana. Nepirksim neko no šādiem uzņēmumiem!

Runājot par mūsu drosmes trūkumu, kas sevī iekļauj piekāpību un vēlmi pielabināties, jāpiemin 18. janvāra "Latvijas Avīzē" publicētā ziņa. Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome diskutē par sabiedriskā medija koncepciju. Neskatoties uz visiem zināmo krievvalodīgās televīzijas nospiedošo, postošo lomu Latvijas mediju telpā, tiek izmēģināts uzspiest krievu valodu Latvijas valsts televīzijai. Kā parasts, lieto "sarkanās zivs" metodi – runā par kaut kādām politiķu "galvām", lai novērstu uzmanību no būtiskā. Patiesie mērķi parādās teikumā "nodrošināt reprezentatīvu etnisko grupu pārstāvniecību (vismaz 1/3 intervēto ir jābūt mazākumtautību pārstāvjiem)", jo "mazākumtautību pārstāvji sūkstoties...". Mēs zinām, kas sūkstās, mēs zinām, kura ir vienīgā mazākumtautība, kas jūtas apspiesta Latvijā. Mēs zinām arī, ka šīs intervijas nebūs ne igauņu, ne ebreju, ne poļu valodā. Tātad raidījumu krievu valodā mums nepietiek, vajag vairāk! Bet neviens neieminas, ka šāda "galvu" pārstāvniecība būtu ieviešama krievvalodīgajā televīzijā, lai tur varētu paust savus uzskatus arī pamatnācijas pārstāvji. Nebūšu pārsteigts, ja latvieši atkal piekāpsies šīs jaunās neiedomājamās nekaunības priekšā.
Vispirms apgūsim angļu, ķīniešu, spāņu valodu
Nākamais arguments krievu valodas mācīšanai – svešvalodu zināšanas ir priekšrocība, tādēļ jāmācās krievu valoda. Svešvalodu prasme noteikti ir priekšrocība, tikai – par kādu valodu ir runa? Šodien starptautiskās sazināšanās instruments ir angļu valoda. To neviens neapšaubīs, lai gan daudziem tas kremt. Starptautiskajās finansēs, tirdzniecībā, diplomātijā, zinātnē, tūrismā un aviācijā tiek lietota angļu valoda. To ieteicams apgūt kā pirmo svešvalodu. Jautājums ir, kādu otru valodu mācīties. Latvijā nav ne mazākās jēgas tērēt laiku un resursus ar krievu valodas mācīšanos. Tas ir kā ražot preci, kuras piedāvājums jau ir pārāk liels, kuras saražots par daudz. Latvijā netrūkst krievu valodas pratēju, turpretim mums labi noderētu vairāk ķīniešu, spāņu, franču un citu svešvalodu zinātāju. Īpaši ķīniešu valoda ir svarīga, jo pēc neilga laika

Ķīna būs pasaules varenākā ekonomika un lielākais tirgus. Latvijas uzņēmējiem, kas pratīs uz šo valsti eksportēt, var droši pareģot gandrīz neierobežotas izaugsmes un peļņas iespējas. No Krievijas nekas liels nav sagaidāms. Jau šodien mūsu ekonomiskās attiecības ar Igauniju ir lielākas nekā ar Krieviju. Kā imports, tā eksports uz Krieviju ir 10% līmenī. Ja arī rastos iespēja to palielināt, šo attiecību apkalpošanai Latvijā cilvēku netrūkst.

Tad vēl esmu dzirdējis īpaši dīvaino argumentu, ka, lūk, krieviem esot tūkstoš gadu ilga, liela kultūra un tādēļ jāmācās krievu valoda. Vai kāda kultūra ir liela vai maza, tas ir ļoti subjektīvs jēdziens. Liela izskatās jebkura kultūra tam, kas nepazīst neko citu. Protams, krieviem ir sava kultūra, un labi, ka viņi to ciena. Bet tāda ir visām tautām, arī Austrālijas aborigēniem. Ja kāds grib mācīties svešvalodu kultūras dēļ, tad jau vērtīgāk būtu apgūt klasisko grieķu vai latīņu valodu. Tajās oriģinālā valodā iepazīstamas daudz senākas un iespaidīgākas kultūras.
Arī morālas dabas iemesls

Iepriekš uzskaitītie iemesli, kādēļ latviešiem nevajag mācīties krievu valodu, nāk no politikas, ekonomikas un kultūras jomām. Bet ir arī morālas dabas iemesls to nedarīt. Tas saistās ar mūsu vēsturisko pieredzi ar Krieviju. Jau 1481. gadā krievu un tatāru armija laupīdama, slepkavodama un dedzinādama iebrūk latviešu apdzīvotajā teritorijā. 1558. gadā sākas Jāņa Briesmīgā iebrukums, kura laikā tiek pastrādātas neiedomājamas mežonības pret latviešu tautu. No Briesmīgā laikiem uzglabājušās kāda ceļotāja piezīmes ar pazīstamo citātu: ceļā no Rīgas līdz Tērbatai nedzirdēju ne gaili dziedam, ne suni rejam. Par Pētera I iebrukumu stāsta Šeremetjeva vēstule caram: ...ienaidnieka zemē nav vairs ko postīt... no Rīgas līdz Valkai viss ir iznīcināts... Tad Sarkanais terors pēc Pirmā pasaules kara, 1937. – 1938. gada Staļina tīrīšanās noslepkavotie 72 000 latviešu, Baigais gads un 14. jūnijs, 25. marts, gulagā nobendētie karagūstekņi. Vēl tādi "sīkumi" kā klaušas un dzimtbūšana, Kauguru nemieros nošautie, 1905. gadā nošautie, pēc Otrā pasaules kara nošautie (zemnieki, kurus turēja aizdomā par nacionālo partizānu atbalstīšanu). Mācīties tās valsts valodu, kas pastrādājusi šos briesmu darbus pret mūsējiem? Nē, paldies!

Top Latvijas Likteņdārzs

28. augustā TV pirmajā kanālā skatījām  četru stundu garu tiešraidi no Kokneses, kur jau vairākus gadus top Latvijas Likteņdārzs- piemiņas vieta visiem latviešiem,kas cieta no sarkano okupantu noziegumiem. Iekārtot šādu Likteņdārzu ierosināja latvietis Vilis Vītols, atgriezies no Venecuelas. Viņš arī ziedoja naudu, lai varētu praktiski uzsākt šajā salā, ko no visām pusēm apskalo Daugava, veidot dārzu, kur tuvinieki, draugi varētu stādīt augļu kokus par piemiņu izsūtītajiem, okupantu iznīcinātajiem cilvēkiem. Ir jau izdarīts liels darbs, šo svēto ideju realizējot.  Ir uzcelts skaists amfi teātris ābeļu alejas galā, izveidots ceļš apkārt salai, uzsākta laivu piestātnes izbūve , iestādīti daudzi kociņi. Tā ir svētvieta, kur cilvēki piemin komunisma upurus  un smeļas spēkus dzīvei. Tiešraides laikā uz salas pie Kokneses pilsdrupām dziedāja kori vairāku diriģentu vadībā.Tika izdziedātas skaistākās un patriotiskākās dziesmas. Solo dziedāja Ieva Akurātere un Renārs Kaupers. Visu laiku TV skatītāji  pa tālruni 90006483 varēja ziedot Likteņdārza fondam. Viens zvans- viens lats. TV ekrāna stūrī visu laiku mainījās skaitļi, jo visu laiku cilvēki ziedoja.  Četru stundu laikā tika ziedoti vairāk nekā 29 000 latu. Pērn bija saziedoti 5 200 latu. Ziedot var ne tikai pa tālruni, bet arī iegādājoties ziedojumu zīmes 5 un 10 latu vērtībā . Ziedotāji ir arī uzņēmumi , kas palīdz ar materiāliem, tehniku, darba spēku . Tā ir tautas svētvieta un tāda ir tautas attieksme pret to. Ar uzticību Latvijai, brīvībai, neatkarībai mēs uzvarēsim.
Atis Skalbergs

Vilis Vītols: Vienotībai jāpieņem arī Visu Latvijai!

"Latvijas Avīzes" žurnālistu Voldemāra Krustiņa un Daces Kokarevičas saruna ar sabiedrisko darbinieku un mecenātu Vili Vītolu.
http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319016
Fragmenti:
"V. Krustiņš: – Jūsu nesen iznākušo grāmatu "Savējiem" izlasīs cilvēki, kuriem interesē Latvija. Grāmatas vērtība ir tā, ka esat pateicis atklāti savas domas. Šodien viens otrs politisks darbinieks un pat partija, kas skaitās ļoti progresīva, diez vai atļautos teikt to, ko jūs esat pateicis, un diez vai ļautu saviem biedriem paust tādus vērtējumus. Kopš grāmatas uzrakstīšanas jau pagājis laiks, ir jauni notikumi, jauni vērojumi un vērtējumi, tāpēc vaicāšu – ko vēl neesat pateicis un kad rakstīsit otru grāmatu?

V. Vītols: – Esmu laimīgā situācijā – nevēlos ieņemt kādu jaunu amatu. Turklāt esmu jau vecumā, kad cilvēks var atļauties teikt, ko domā. Jaunībā ir citādi – jāraugās, lai viss būtu pateikts politiski korekti. Jau tā šodien latviešu vidū ir tik daudz strīdu... Es centos rakstīt tā, lai nevienam neko nepārmestu. Un negribu jaukties politikā, jo tas nāk par sliktu fondiem, kuros darbojos. Otru grāmatu laikam neuzrakstīšu.

– Jūs esat bijis piesardzīgs politikā... Droši vien pareizi darāt. Jā, šīs mūsu grupas, partijas un dažādie veidojumi, kas ir politikā, ir dažādi un reizēm – dīvaini.

– Es domāju, ka "Vienotībai" vajadzētu pieņemt arī "Visu Latvijai!". No vienas puses, izskatītos tā kā par daudz uz labo pusi, bet, no otras puses, vajadzētu uzlūgt "Vienotībā" arī sociāldemokrātus. Tad jau būtu tāda maza Tautas fronte un uzvara oktobrī būtu gandrīz nodrošināta."

"– Sakiet, ko jūs domājat par nodokļiem, ko tagad sola arvien likt klāt mājām, zemesgabaliem?

– Mūsu nodokļu sistēma līdz šim bija ļoti nepareiza. Arī netaisna. Tiem cilvēkiem, kas pelna algu, bija uzkrauta visa lielā nasta. Turpretī dividendes, banku procenti un kapitāla pieaugums ar nodokļiem nebija aplikts.

– Tagad kapitāla piesaistīšanai dos dzīvesvietas atļaujas...

– Doma par tām uzturēšanās atļaujām nav slikta, tikai skaitļi ir nepareizi. Cik zinu, piemēram, lai Honkongas ķīnieši Kanādā dabūtu uzturēšanās atļaujas, viņiem vajadzēja ieguldīt vienu miljonu Kanādas dolāru. Ja Latvijā tie griesti būtu saprātīgi, piemēram, miljons eiro...

– Kanāda ieguldītāju acīs ir kaut kas cits un Latvija – kaut kas cits...

– Izmantojot šo iespēju, Kanādas rietumu krastā ir sabraukuši tik daudz ķīniešu, ka vankūverieši sāk nopietni uztraukties.

Ja tie skaitļi paliks tādi, kā paredzēts likuma pirmajā versijā, arī mums būs par ko uztraukties, jo tad varam citu vidū sagaidīt te dažādus nevēlamus elementus. Ja investors iegulda vienu miljonu eiro, tad cita lieta. Bet, ja griesti būs 25 000 lati, tad mums te sabrauks bariem tādu, kuri neko valstij nedos. Sauksim lietas īstajos vārdos – uzturēšanās atļaujas saņems iebraucēji no Austrumiem. Nevienam vācietim vai zviedram tāda atļauja nav vajadzīga. Mums jau tagad ir pamatīga pieredze ar iebraucējiem no Austrumiem. Liela daļa no viņiem izrāda necieņu pret latviešu valodu, to nemaz nemēģina iemācīties. Šie cilvēki nav nekādi investori, tie tikai padziļinās mūsu sociālās problēmas.

Vēl par īpašuma nodokļiem. Pagājušos astoņpadsmit gadus mēs bijām pieraduši, ka nodokļi kopumā bija zemi, izņemot tos nodokļus, ko cilvēki maksā sakarā ar algu. Bet citur tā nav. Piemēram, maniem vecākiem bija dzīvoklis Floridā. Viņi maksāja pusotru procentu gadā. Un īpašuma vērtību kontrolēja un pārskatīja ik pa diviem vai trim gadiem. Parasti nodokļi palielinājās.

– Viņiem droši vien bija kādi iekrājumi bankā?

– Bija gan."