Šeit apkopota informācija par politiķiem, lai vēlētāji to varētu izmantot saraksta izvēlei, kā arī plusu vilkšanai un nevēlamo kandidātu izsvītrošanai. Neaizmirstiet, ka vēlēšanu laikā Jūs pieņemat deputātu darbā. Kandidāta izbrāķēšanai nav vajadzīgs augstākās tiesas lēmums par kandidāta vainu vai nevainīgumu. Izsvītrojiet kandidātu, ja ir pat mazākā aizdomu ēna par negodīgumu, kā arī tad, ja cilvēks nav kvalificēts rakstīt un analizēt likumus un budžetu.
Saeimas vēlēšanas, 2010
sestdiena, 2011. gada 30. jūlijs
Štokenbergs apmelo VL
http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/paradnieks-un-dzintars-no-stokenberga-grib-piedzit-10-000-latu-13894793
Partijas Visu Latvijai! līdzpriekšsēdētāji Raivis Dzintars un Imants Parādnieks vērsušies Rīgas Centra rajona tiesā ar prasību pret tieslietu ministru un iekšlietu ministra pienākumu izpildītāju Aigaru Štokenbergu (Vienotība) par nepatiesiem, godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem.
R.Dzintars norādīja, ka prasības pieteikumā Visu Latvijai! lūdz tiesai uzlikt par pienākumu A.Štokenbergam atsaukt intervijā Sestdienai, kā arī portālā diena.lv paustos nepatiesos, godu un cieņu aizskarošos izteikumus par partiju Visu Latvijai! un tās biedriem.
Prasības pieteikumā tiek lūgts tiesu piedzīt no A.Štokenberga mantisku kompensāciju 10 000 latu apjomā, bet kuras galīgā apjoma noteikšana ir tiesas kompetencē, un piedzīt no tieslietu ministra partijas tiesāšanās izdevumus.
Partijas pārstāvji par nepatiesām un godu un cieņu aizskarošām uzskata divas epizodes no Sestdienā publicētās A.Štokenberga intervijas.
Pirmā epizode ir par A.Štokenberga intervijas laikā pausto izteikumu par Visu Latvijai-TB/LNNK Saeimas deputātiem kā ekstrēmistiem. "Vadoties no A.Štokenberga teiktā, Visu Latvijai! pārstāvji secina, ka, pēc tieslietu ministra domām, Visu Latvijai! piekopj ekstrēmismu, proti, galējus uzskatus un līdzekļus savu politisko mērķu sasniegšanai, savukārt Nacionālās apvienības biedri - Saeimā ievēlētie deputāti - ir ekstrēmisti, proti, cilvēki ar galējiem politiskiem uzskatiem, kas atzīst galējus uzskatus savus politisko mērķu sasniegšanai," teikts prasības pieteikumā.
Visu Latvijai! uzskata, ka šie izteikumi ir atzīstami par nepatiesiem un godu un cieņu aizskarošiem. "Visu Latvijai! un Nacionālā apvienība kopš to dibināšanas brīža ir darbojušās stingri likuma ietvaros. Politiskie mērķi ir vispārzināmi un publiski pieejami, un tie nav atzīstami par ekstrēmiem, tāpat kā par ekstrēmiem nav atzīstami līdzekļi šo izvirzīto mērķu sasniegšanai. Neviena no atbildētāja pieminētajām personām nekad nav paudusi ekstrēmus uzskatus, ko apliecina fakts, ka tiesībsargājošās iestādes nekad pret minētajām personām nav vērsušās par šādu izteikumu vai citu darbību veikšanu," teikts prasības pieteikumā.
Otrā epziode ir par A.Štokenberga izteikumiem saistībā ar šaudīšanos pie Arta Pabrika mājas pirms dažiem gadiem. "No šiem izteikumiem izriet, ka ir fakti jeb ziņas, ka Visu Latvijai! biedri pie Arta Pabrika dzīvesvietas ir pielietojuši šaujamieročus, tāpēc Visu Latvijai! darbība ir uzskatāma par ekstrēmismu un attiecīgi tās biedri par ekstrēmistiem. Faktiski atbildētājs apgalvo, ka Visu Latvijai! ir izdarījusi smagu noziedzīgu nodarījumu. Visu Latvijai! šos izteikumus uzskata par klaji apmelojošiem un tāpēc tās un tās biedru godu un cieņu sevišķi smagi aizskarošiem, jo Visu Latvijai! un tās biedriem nav bijusi netieša vai attāla saistība ar atbildētāja minēto gadījumu," uzsvērts prasības pieteikumā.
"Ņemot vērā visus iepriekš minētos atbildētāja izteikumus gan katru atsevišķi, gan visus kopā to savstarpējā kopsakarībā, secināms, ka atbildētājs par Visu Latvijai! un tās biedriem ir paudis nepatiesas un godu un cieņu aizskarošas ziņas, atbilstoši kurām Visu Latvijai! un tās biedru darbība ir raksturojama kā ekstrēmisms, proti, galēju uzskatu un līdzekļu izmantošana savā politiskajā darbībā, kas izpaužas kā šaujamieroču nelikumīga lietošana un ekstrēmu uzskatu paušana."
Līdz ar to prasītājs uzskata, ka, atbilstoši Civillikuma normām, Visu Latvijai! ir likumiskas tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar godu un cieņu. Tāpat prasītājs norāda, ka atbilstoši Civillikumam, ja kāds prettiesiski aizskar godu un cieņu, tad viņam jādod mantiska kompensācija. Konkrētajā gadījumā prasītājs uzskata, ka atbilstoša atlīdzība būtu desmit tūkstoši latu. Tomēr atbilstoši likumam, kompensācijas apmēru noteiks tiesa
otrdiena, 2010. gada 21. decembris
«Visu Latvijai» taktika – draudzīga, bet nepiekāpīga opozīcija
21.12.2010. Ģirts Zvirbulis
Bez garām debatēm un diskusijām, toties ar dziesmām un mielošanos svētdien notika partijas "Visu Latvijai" ("VL") kongress
Partijas kopsapulce tika atklāta ar gaišreģa Eižena Finka un brīvības cīnītāja Gunāra Astras citātiem par latviešu tautas atmodu. Svinīgās noskaņas stiprināšanai uzstājās folkloras kopa "Putni" un grupa "SkyForger". Pirms pasākuma partijas līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pastāstīja, ka kopsapulce vairāk domāta kā svinīga sanākšana, lai kopīgi sagaidītu Ziemassvētkus un atskatītos uz šogad paveikto.
Gads vislatviešiem tiešām ir bijis veiksmīgs, jo izdevies ne vien izveidot apvienību ar "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, bet kopīgiem spēkiem iegūt astoņas vietas parlamentā, turklāt sešas no tām ieguvuši tieši "VL" pārstāvji. Iespējams, tieši tādēļ kongress šoreiz bija īpaši kupli apmeklēts – Rīgas Latviešu biedrības nama zāle bija stāvgrūdām pilna, un līdzās partijas delegātiem tajā bija arī daudz viesu – gan partneri no "TB"/LNNK, gan bijušie vislatvieši (piemēram, Ieva Nikoleta Dāboliņa, kas partiju ar skandālu pameta pirms četriem gadiem). Savās uzrunās partijas līderi uzsvēra, ka par savējiem uzskata ne tikai partijas biedrus, bet visus, kam ir līdzīga vērtību sistēma. Kongresa laikā tika grozīti arī partijas statūti, lai atvieglotu atgriešanos partijā tiem bijušajiem vislatviešiem, kas no partijas atskaitīti tikai biedra naudas nemaksāšanas dēļ.
"Nākamajā Saeimā mēs jau būsim pavisam citā skaitā un ar pavisam citu ietekmi!" klātesošos savā uzrunā uzmundrināja R. Dzintars. "VL" politiskā taktika nākamajiem četriem gadiem būšot "draudzīgā opozīcija", kas savu priekšlikumu atbalstam meklēs sabiedrotos valdošās koalīcijas rindās. "Atšķirībā no daudziem kolēģiem parlamenta sēdēm mēs gatavojamies. Tādēļ atkrīt deputātus pazemojošā īkšķa cilāšana un dažādu krāsu kartīšu vicināšana," stāstīja R. Dzintars. Tajā pašā laikā "VL" deputāti parlamentā noteikti nākšot ar tādiem priekšlikumiem, kas, visticamāk, nesaņems vairākuma atbalstu, bet piespiedīs politiskos konkurentus atklāt savu patieso seju. Kā piemēru var minēt "Vienotības" un ZZS noraidītos Imigrācijas likuma grozījumus.
"Šodien mūs neņem valdībā, bet tas nekas – rīt mēs paši sastādīsim valdību," optimistiskos uzmundrinājumus turpināja otrs partijas līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks. Viņš arī skarbi kritizēja pašreizējo ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski ("Vienotība"/Pilsoniskā savienība) par norobežošanos no sava partijas biedra Aivara Sluča.
"Visu Latvijai" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis mudināja partijas biedrus jau tagad sākt gatavoties pašvaldību vēlēšanām un apzināt spēcīgākos un profesionālākos kandidātus, lai savā pašvaldībā spētu ne tikai iegūt nacionālo spēku pārsvaru, bet arī godam izmantot vēlētāju doto uzticības kredītu.
Kongresa laikā notika arī partijas vadības vēlēšanas. Bez kādiem pārsteigumiem par partijas līdzpriekšsēdētājiem tika ievēlēti pašreizējie līderi – R. Dzintars un I. Parādnieks (citu kandidātu uz šīm vietām nemaz nebija). "Visu Latvijai" valdē darbosies Einārs Cilinskis, Jānis Dombrava, Egils Helmanis, Ieva Holma, Jānis Iesalnieks, Arnis Neretnieks un Konstantīns Pupurs.
svētdiena, 2010. gada 22. augusts
Hārdijs Parādnieks, VL, #16 Rīgas saraksts
Dzimšanas gads: 1987
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Viskonsīnas-Superior Universitāte, ASV, 2009, biznesa vadība, bakalaurs
Darba vieta un amats: SIA "AGNI SALONS", direktors
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā valoda
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: neprecējies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas) - nav
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads) - nav
3. Nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām - nav
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
60000 LVL
5. Kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
25139 LVL
6. Kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu
SIA "AGNI SALONS" 120000 LVL (600 gab.)
Vai šis jaunietis gadījumā nav Imanta parādnieka dēls?
ceturtdiena, 2010. gada 22. jūlijs
VL-TB/LNNK sarakstu līderi – Riga, Vidzeme
http://www.delfi.lv/news/national/politics/vl-tblnnk-sarakstu-lideri--rasnacs-dzintars-berzins-paradnieks-un-tabuns.d?id=33151975 Defli, 22. jul.
Apvienība "Visu Latvijai!"- "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK" (VL-TB/LNNK) Saeimas vēlēšanu kandidātu saraksti vēl ir saskaņošanas procesā, taču ir droši zināmi pirmie četri sarakstu līderi katrā no vēlēšanu apgabaliem, informē apvienība.
Rīgas vēlēšanu apgabalā apvienības saraksta pirmajā vietā ir Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs (TB/LNNK), otrajā vietā – "Visu Latvijai" (VL) valdes loceklis Einārs Cilinskis, trešajā – sabiedriskās organizācijas "Vītolu fonds" padomes locekle un kādreizējā partijas "Jaunais laiks" (JL) biedre Laura Bulmane (šobrīd bezpartejiskā). Savukārt ar ceturto numuru startē "Visu Latvijai" valdes loceklis Dmitrijs Mironovs.
Vidzemes vēlēšanu apgabalā pirmie četri kandidāti ir "Visu Latvijai" līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, satiksmes ministra biroja vadītājs Emīls Jakrins (TB/LNNK), Saeimas deputāts Visvaldis Lācis ("Visu Latvijai") un Valmieras pilsētas domes deputāts Romāns Naudiņš (TB/LNNK).
Ar pirmo numuru Kurzemes vēlēšanu apgabalā startē TB/LNNK valdes priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš, ar otro – "Visu Latvijai" valdes loceklis Jānis Iesalnieks, ar trešo – Talsu ģimnāzijas direktore un TB/LNNK valdes locekle Inguna Raituma, bet ar ceturto – "Lauku sēta pilsētā" projekta asistents Raivis Blumfelds ("Visu Latvijai").
Zemgales vēlēšanu apgabalā apvienības saraksta pirmajā vietā ir "Visu Latvijai" līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks, otrajā vietā – satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), trešajā vietā – Latviešu nacionālistu kluba vadītājs Jānis Sils (bezpartejiskais), bet ceturtajā – Saeimas deputāts Juris Dobelis (TB/LNNK).
Savukārt Latgales vēlēšanu apgabalā ar pirmo kārtas numuru kandidē Saeimas deputāts Pēteris Tabūns (TB/LNNK), ar otro – Latgales studentu centra valdes loceklis Mareks Gabrišs ("Visu Latvijai" biedra kandidāts), ar trešo – Balvu novada domes deputāts Pēteris Kalniņš (TB/LNNK). Savukārt ceturtajā vietā ir bijusī Daugavpils teātra direktore Inese Laizāne ("Visu Latvijai" biedra kandidāte).
Jau ziņots, ka TB/LNNK un partija "Visu Latvijai" jūlija sākumā nodibināja jaunu politisko partiju apvienību un kopīgi startēs rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās
svētdiena, 2010. gada 4. jūlijs
VL/TB/LNNK dibināšanas kongresā sola stiprināt latviešu valodu
4. jūlijs 2010
Solot stiprināt latviešu valodu, tostarp noteikt obligātas mācības latviešu valodā jau no bērnudārza, un iesaistīt politikā jaunatni, svētdien ar 300 delegātu balsīm "par", nevienam neiebilstot un neatturoties, tika nodibināta nacionālā apvienība "Visu Latvijai – TB/LNNK" (VL/TB/LNNK).
Apvienības dibināšanas kongresā nolemts, ka apvienības darbības mērķis ir "latviskas, demokrātiskas, tiesiskas un ekonomiski plaukstošas Latvijas valsts droša nākotne Eiropas valstu saimē kā garants latviešu nācijas pastāvēšanai, attīstībai, latvisko vērtību sistēmas un tikumības uzturēšanai un izkopšanai, kā arī okupācijas un kolonizācijas seku likvidēšana".
Kongresu atklāja bungu un dūdu grupas "Auļi" muzikāls priekšnesums, savukārt kongresa atklāšanas uzrunu teica apvienības vecākais dalībnieks, Saeimas deputāts Visvaldis Lācis, kurš, atsaucoties uz Romas impērijas romiešu liktoru varas zīmi, sacīja, ka šobrīd tiek izveidots nacionālo spēku "saišķis", ko nevarēs pārlauzt.
TB/LNNK priekšsēdētājs, Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle, uzrunājot kongresu, norādīja, ka ekonomikas un sociālajā jomā nevajag mānīt cilvēkus, solot, ka var pārtraukt Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma programmu. "Tikai "diletanti var teikt, ka varēsim aizņemties kaut kur citur," sacīja Zīle.
Taču ar aizdevējiem jaunajai valdībai būtu jārunā, ka "kaut ko mēs tomēr gribam darīt savādāk", uzsvēra Zīle. Ja vienošanos neizdosies panākt, ekonomiskās krīzes un bezdarba sekas Latvijā būs neatgriezeniskas, uzskata politiķis.
Zīle arī norādīja, ka jaunā apvienība ekonomiski vēlas palīdzēt jaunajām ģimenēm ar valsts galvojumu pirmā mājokļa iegādei, jāpalīdz arī mazajiem uzņēmumiem, savukārt enerģētikas jomā jābūt uzmanīgiem, jo "daudz ko tagad var nopirkt lētāk, tāpēc jāuzmanās, lai Latvijas uzņēmumi nenonāk lielvaru ietekmē".
Zīle arī aicināja nākotnē neaizrauties ar Satversmes grozīšanu, darot to tikai ļoti būtiskos jautājumos, kā arī pauda uzskatu, ka ir laiks padomāt par dubultpilsonības atļaušanu trimdas latviešiem, jo tas ļaus tiem cilvēkiem pasaulē, kas jūtas kā latvieši, nezaudēt saikni ar dzimteni.
"Visu Latvijai!" (VL) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars vispirms kongresa dalībniekiem stāstīja savu sapni par valsti, kurā nacionālās vērtības ir godā un cieņā. Dzintars uzsvēra, ka jaunības degsmi pārstāvošās VL un pieredzējušās TB/LNNK sadarbība ir beidzot īstenota iespēja izveidot patiesu nacionālo spēku apvienību.
Dzintars uzsvēra, ka jaunveidojamā apvienība ir vienīgā no šogad tapušajām, ko vieno skaidra ideoloģija un vienots mērķis. Viņš uzskata, ka šobrīd ideoloģiska skaidrība ir tikai par diviem spēkiem: viens no tiem ir apvienība "Saskaņas centrs", kura mērķis vienmēr būšot Krievijas interešu aizstāvēšana, bet otrs – svētdien izveidotā nacionālo spēku apvienība.
VL līderis uzsvēra, ka VL/TB/LNNK iestāsies par krietni stingrākām valodas normām. "Par katru cenu gribam iekļaut programmā punktu, ka atteikt darbu tikai krievu valodas nezināšanas dēļ nav pieļaujams," sacīja Dzintars.
Viņš arī uzsvēra, ka ļoti būtiska nozīme ir kopīgām vērtībām un emocijām, ko pierāda arī tas, ka dzimstība bija lielāka nevis pēc māmiņu algu ieviešanas, bet Trešās atmodas laikā. Tāpēc būtu jāveido vienota jaunatnes patriotiskā organizācija, uzskata politiķis.
Arī TB/LNNK priekšsēdētāja vietnieks, bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš savā uzrunā akcentēja jaunatnes lielo nozīmi, solot iesaistīt jauniešus sociālpolitiskajos procesos. Apvienībai nevajadzētu "uzsūkt pārbēdzējus ar lielu stāžu citās partijās" , bet potenciālajam pienesumam jānāk no jaunatnes.
Bērziņš pauda viedokli, ka no valsts budžeta būtu jāapmaksā tikai izglītība valsts valodā. Viņaprāt, valsts un pašvaldību izglītības iestādēs mācībām jau no bērnudārza būtu jānotiek tikai latviešu valodā.
Savukārt otrs VL līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks runāja par seno labiešu godīguma likumu, jo "jānovelk robežšķirtne iepriekšējo savtīgumu un jauno godīgumu". Viņš norādīja, ka tirgoņa tikums tiek mērīts pēc viņa maka biezuma, bet godīgo labiešu tikums mīt viņu sirdī. Tāpēc Parādnieks nepiekrīt apvienības "Par labu Latviju!" sludinātajam, ka biznesmeņiem jāiet politikā. Viņaprāt, tie var darboties kā eksperti un padomdevēji, taču plašāks redzējums par valsts pārvaldi būs cilvēkiem, kas nav konkrēti ieinteresēti savā personiskajā biznesā.
Parādnieks arī aicināja, lai nacionālās apvienības forma atbilst saturam, proti, piepildīt to ar nacionālajām vērtībām, un salīdzināja latviešus ar bitēm, kas ir čaklas un, ja daudzas aizstāv savu stropu no lāča, tad tas viņām neko nevar padarīt.
Par VL/TB/LNNK valdes priekšsēdētāju svētdien tika ievēlēts Zīle. Viņa vietnieki būs Bērziņš un Dzintars. Apvienības valdē kongress ievēlēja arī VL pārstāvi Vides ministrijas valsts sekretāra vietnieku Eināru Cilinski un VL locekli Jāni Iesalnieku, savukārt no TB/LNNK - Zīli, Bērziņu, TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Māri Grīnblatu un Balvu mēru Jāni Trupovnieku.
Pēc ievēlēšanas Zīle pauda cerību, ka pēc četriem gadiem, kas būs pavadīti 10.Saeimā "ja arī ne visi runās latviešu valodā, tad nevienam nebūs jākaunas par to, ka viņš runā latviski". Viņš arī pauda cerību, ka līdz tam Latvija būs pārvarējusi krīzi un ekonomika vairs nebūs "mazs rumpītis ar uzblīdušu ūdensgalvu – nekustamo īpašumu nozari". Zīle cer, ka Latvijā būs nostiprinājies vidusslānis un aizvien vairāk cilvēku atgriezīsies no Lielbritānijas un Īrijas.
Zīle norādīja, ka priekšvēlēšanu laikā apvienības kandidātiem jābūt "saspringtiem labā nozīmē", taču aicināja ar cieņu izturēties pret konkurentiem ne tikai no citām partijām, bet arī no sava saraksta, aicinot parādīt, ka "es esmu labākais, nevis tie citi ir sliktāki".
"Lai mums veicas, un ceru, ka jau rudenī mēs piedalīsimies valdības veidošanā, un, iespējams, to arī veidosim,' sacīja Zīle
svētdiena, 2010. gada 11. aprīlis
Visu Latvijai
«Visu Latvijai!» (abreviatūra VL) ir 2006. gada 14. janvārī dibināta nacionāli konservatīva politiskā partija, kas izveidojusies uz 2000. gadā radušās nacionālpatriotiskās jauniešu apvienības «Visu Latvijai!» bāzes. Partijas pamatmērķis ir latviešu tautas interešu aizstāvība, latvisko vērtību sistēmas un tikumības uzturēšana un izkopšana, padomju okupācijas seku novēršana, latviskas, tiesiskas un saimnieciski plaukstošas Latvijas valsts attīstība.[1] Partijas biedru retorikā šie mērķi bieži saistīti ar jēdzienu "latviska Latvija". Citu partiju un līdzīgas ievirzes organizāciju vidū "Visu Latvijai!" visai bieži izceļas ar labi iestudētām ielu akcijām.[2] Partija nav pārstāvēta Saeimā, bet 9. Saeimas vēlēšanās 2006. gadā to atbalstīja 1,48% vēlētāju, tādējādi tā bija trešā populārākā partija, no tām, kas Saeimā neiekļuva. Partija nav pārstāvēta Eiropas Parlamentā, bet 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās to atbalstīja 2,81% vēlētāju. Pēc 2009. gada pašvaldību vēlēšanām "Visu Latvijai!" ir pārstāvēta 7 pašvaldībās, no kurām 4 tā ir valdošajā koalīcijā. Šobrīd (pēc 2010. gada marta Latvijas Faktu aptaujas) tā ir 5. populārākā partija Latvijā.
Mājas lapa: http://www.visulatvijai.lv/news.php
No Delfi.lv: http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319019
'Factum' aptauja: vēlēšanās uzvarētu SC un 'Vienotība'
Ja Saeimas vēlēšanas notiktu marta nogalē, tajās uzvarētu "Saskaņas centrs" (SC) un "Vienotība", bet kopumā Saeimā iekļūtu astoņas partijas, liecina pētījumu studijas "Factum" veiktā aptauja.
Aptaujas dati liecina, ka SC iegūtu Saeimā 32 vietas,
"Vienotība" - 21 vietu,
ZZS – 11 vietas,
"Visu Latvijai" - 10 vietas,
TB/LNNK – astoņus deputātu mandātus,
apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" – 7 vietas,
Tautas partija – 6, bet
LPP/LC - 5 vietas.
Kalvis Apsītis:
Iespējamās stratēģijas 2010. gada Saeimas vēlēšanās:
http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319015
"(1) Ar "Vienotību" partijai VL! ir līdzīgs rīcības stils. To vēl grūti nosaukt par ideoloģiju, bet ir acīmredzamas atšķirības domāšanā starp partijām, kuras uzrunā vēlētāju ar baloniem, konfeti, enerģijas dzērieniem un bezmaksas popmūzikas koncertiem, un tādām partijām, kuras rīko lietussargu mītiņus vai lāpu gājienus. Ir politiķi, kuri labāk jūtas televīzijas marketinga un profesionāli sataisītu reklāmas klipu pasaulē, un ir atkal tie, kuriem labāk patīk Internets un indivīdu iniciatīva. "Vienotības" un VL! atbalstītājus vieno arī nepatika pret korumpēto eliti un visa veida necaurspīdīgu un neefektīvu valsts pārvaldi, ko simbolizē vecās varas partijas.
Latviešu tautas intereses spētu efektīvi aizstāvēt vienīgi pietiekami masveidīga partija, nevis neliels nišas veidojums. Zinot, Eduarda Berklava pozitīvo attieksmi pret JL un TB/LNNK (kuras ideju turpinātāja lielā mērā ir "Pilsoniskā Savienība"), mums ir nopietni jāapsver viņa novēlējums par visiem nacionālistiem vienotu sarakstu. Protams, daudzi no mums iztēlojās "ceturto atmodu" citādi nevis Sarmītes Ēlertes "lietussargu" iesaiņojumā - bet tādi nu izrādījušies mūsu likteņa biedri. Ja nevari viņus uzvarēt - pievienojies [7].
Protams, sadarbība ar "Vienotību" nebūs viegla - un nebūtu vēlams nonākt līdz nemotivētiem apvainojumiem attiecīgi "radikālismā" vai "liberālismā". Tie visi ir tikai tukši vārdi, bet saraksts, kura partijas viena otru apkaros, nams, kurš pats ar sevi būs ienaidā, nevarēs pastāvēt.
(2) Ar TB/LNNK partijai VL! ir līdzīgāks elektorāts - tie ir nacionālisti vēl lielākā mērā nekā Pilsoniskās Savienības atbalstītāji. Savstarpēja saprašanās ar TB/LNNK ierindas biedriem nevarētu radīt nekādas problēmas. No otras puses, TB/LNNK vadības stils ļoti atšķiras no VL! un "Vienotības" stila. Ja TB/LNNK un VL! startēs kopā, tad var rasties nevēlama situācija, kur tēvzemieši sagādās lielāku finansējumu un organizatorisko kapacitāti atbilstoši viņu darbības mērogam, kurš vēl nesen bija iespaidīgs. Sadarbībai jānotiek savstarpēji izdevīgā veidā - un šāda līdztiesīgas un savstarpēji izdevīgas sadarbības formula starp VL! un TB/LNNK vēl būtu jāatrod.
(3) VL! var balotēties paši savā sarakstā vai kopā ar citiem nelieliem spēkiem - "Libertas", u.c. Šajā gadījumā izpaliek intrigas, bet asāk nekā jebkad izvirzās jautājums par procentu barjeras pārsniegšanu un finansēm – protams, uzturot partijas reputāciju un finansiālo neatkarību no atsevišķiem lieliem, bet negodprātīgiem sponsoriem.
(4) Var piedalīties, balsojot un aģitējot, bet nekandidējot. Tāda parasti ir interešu grupu un nevalstisko organizāciju politika. Protams, latviešu nacionālisms var uzvarēt arī tad, ja Saeimā neatrodas neviens "nacionālistisks" saraksts, bet dažādu sarakstu deputāti respektē nacionālisma vērtības. Ja VL! atbalstītāji draudzīgi ķersies pie "Vienotības" sarakstu grozīšanas, tad pietiek ar dažiem procentiem cilvēku, lai viņu mērķi tiktu sadzirdēti. Un tādējādi var panākt lielāku ietekmi nekā startējot paši un paliekot zem barjeras. No otras puses, VL! Aktīvākie biedri var nebūt mierā ar šādu malāstāvētāju un arbitru lomu - viņi visdrīzāk grib būt iekšā partiju politikas procesā - nevis deleģēt šīs tiesības citu partiju kandidātiem"
"Lieta tāda, ka Saskaņas Centrs un PCTVL spēlē pavisam citā laukumā nekā, teiksim, Šlesers. Viņiem nav visu laiku jāatgādina vēlētājiem par savu esamību un vēlētāju pienākumu, jo to pietiekami cītīgi dara Krievijas plašsaziņas līdzekļi, kuru izmaksas neviens KNAB neuzskaita. Apbrīnojama ir tā principialitāte, kuru kampaņas finansēšanas ierobežošanā izrāda Lolita Čigāne, Iveta Kažoka un citi mūsdienu Latvijas liberālie domātāji[5],[6]. Jo finansēšanas reforma visvairāk sitīs pa viņu atbalstīto sarakstu "Vienotība", kas nevar rēķināties ar Krievijas mēdiju slēptajām reklāmām un arī neizrīkojas mēdiju telpā gluži tā, kā to dara LPP ar savu reklāmas guru Ē.Stendzenieku"
sestdiena, 2010. gada 10. aprīlis
TB/LNNK un Vienotība (Kristovskis, Diena)
Ināra Egle , Sestdiena, 10. aprīlis (2010)
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/kristovskis-nav-pret-tb-lnnk-bet-velas-ari-visu-latvijai-2010-04-10-1
Latvijas labā Pilsoniskās savienības (PS) un arī Vienotības līderis Ģirts Valdis Kristovskis ir gatavs strādāt kopā apvienībā ar saviem bijušajiem partijas biedriem no Tēvzemei un brīvībai/LNNK, «lai kādas sāpīgas atmiņas ir palikušas pagātnē». Taču viņš Dienai atzina, ka nevarot runāt par TB/LNNK ienākšanu Vienotībā, nerunājot par sadarbību ar Visu Latvijai!.
Viņaprāt, pie sarunu galda ir jāsēž ar visiem. TB/LNNK varētu būt iespējas uz atsevišķa asociētā dalībnieka līguma pamata iekļauties Vienotībā. Taču TB/LNNK līderis Roberts Zīle uzsvēra, ka arī partijā ir dažādi viedokļi, tāpēc līdz 17. aprīlī paredzētajam kongresam partijas valde nenāks klajā ar skaidru viedokli par turpmāko. Savukārt Vienotībai pirms izšķiršanās par jauniem sabiedrotajiem ir svarīgi zināt, kāds ir TB/LNNK biedru vairākuma viedoklis.
Pirms četriem gadiem, kad TB/LNNK izstrādāja stratēģiju nākamajiem četriem gadiem līdz 10. Saeimas vēlēšanām, tās mērķis bija panākt, lai tieši uz TB/LNNK bāzes konsolidētos labējās konservatīvās partijas, cerībā, ka tēvzemieši būs tie, kuri veidos nākamo valdību pēc 10. Saeimas vēlēšanām. Tagad partija ir nonākusi situācijā, kurā tās līderi atzinuši, ka TB/LNNK viena ar atsevišķu sarakstu nespēj iekļūt Saeimā. Iespaidu uz TB/LNNK atstāja arī tās šķelšanās pirms pāris gadiem, kad no TB/LNNK aizgāja Ģ. V. Kristovskis kopā ar domubiedriem, iesaistoties PS veidošanā.
Tagad no Ģ. V. Kristovska labvēlības daļēji ir atkarīgas TB/LNNK iespējas startēt vēlēšanās. Tiesa, noteicošās ir TB/LNNK sarunas ar Jauno laiku, jo tieši caur premjera partiju, kas ir apvienībā ietekmīgākais politiskais spēks, tēvzemieši var pretendēt uz iespēju startēt vēlēšanās zem Vienotības karoga. No abu partiju līdzšinējām sarunām izriet, ka tas varētu notikt uz cienījamiem noteikumiem ar ne mazāk kā desmit vietām kandidātu sarakstā. Taču tam būs nepieciešama visu Vienotību veidojošo partiju piekrišana. R. Zīle atzina, ka neskaidrības rada arī tas, ka nav zināms, kā veidosies Sarmītes Ēlertes vadītās Meierovica biedrības sadarbība ar Vienotību. S. Ēlerte nesen medijos esot paudusi prieku, ka TB/LNNK nav iekļuvusi Rīgas domē, tas partijas biedriem neesot palicis nepamanīts. Jau rakstīts, ka pēc partiju pasūtījuma veiktie pētījumi liecina, ka Vienotības vēlētājs kopīgajā kandidātu sarakstā varētu svītrot tēvzemiešus.
TB/LNNK nav vienprātības par vēlamāko rīcību, jo ir biedri un pat nodaļas, kas uzskata, ka ir jāveido apvienība kopā ar Visu Latvijai!, piesaistot citus nacionālos spēkus. Saeimas deputāts Pēteris Tabūns atbalsta šo viedokli, jo pie vēlētājiem esot jāiet ar ideoloģiski skaidru piedāvājumu, kas balstīts uz nacionālajām vērtībām. Viņam esot grūti iedomāties, kā varētu atrasties vienotā komandā ar S. Ēlerti, kura negatīvi izteikusies par atsevišķiem partijas biedriem, kuru vidū ir arī P. Tabūns. Viņam pieņemama šķistu sadarbība arī ar Zaļo un Zemnieku savienību, ar kuru ir notikušas sarunas.
Partijas valdei uz kongresu vajadzētu iet jau ar skaidru piedāvājumu par to, kā partija varētu pieteikt sevi vēlēšanās, uzskata valdes loceklis, bijušais Rīgas mērs Jānis Birks. Viņš pats vēlēšanās varētu nekandidēt, bet bija jaušams, ka atbalsta sadarbību ar Vienotību. R. Zīle cer, ka izdosies vienoties par saprātīgu kompromisu, un pauž gandarījumu, ka arī Ģ. V. Kristovskis ir gatavs aizmirst seno laiku aizvainojumus svarīgu mērķu vārdā. Taču R. Zīlem ir grūti komentēt to, ka TB/LNNK iekļaušanās Vienotībā ir saistīta ar Visu Latvijai!, jo abām partijām sarunas notiek atsevišķi. Visu Latvijai! tās ir ar Pilsonisko savienību, bet TB/LNNK - ar Jauno laiku.
VIEDOKĻI
Imants Parādnieks, Visu Latvijai! līdzpriekšsēdētājs:
Latviešu tautas intereses vislabāk varētu aizstāvēt liela organizācija un Vienotība uz tādas statusu pretendē. Mēs ceram, ka tā būs uz nacionālo interešu aizstāvības pamata veidota apvienība. Taču ir iespējams, ka Vienotībā ieiet tikai Tēvzemei un brīvībai/LNNK, bet Visu Latvijai! tiek atstāta ārpus apvienības. Visu Latvijai! strādā ar jauno paaudzi, jo tā mainīs Latvijas virzību, bet apvienības veidotāji vairs nav politikā jaunie. Mēs no Vienotības sagaidām godīgu attieksmi pret mums, ja reiz runā par godīgu attieksmi politikā, tad viscaur ir jābūt godīgiem. Ja Visu Latvijai! paliks ārpusē, tad tā startēs vēlēšanās kopā ar citiem nacionāli domājošiem cilvēkiem.
Edgars Jaunups, Jaunā laika pārstāvis Vienotības veidošanas sarunās:
Skaidrība par Vienotības sastāvu vajadzētu būt, vēlākais, līdz maija sākumam. Piekrītu Ģirtam Valdim Kristovskim, ka sarunas jāturpina ar abām partijām, bet beigās būs lēmuma pieņemšana. Piekrītu arī tam, ka latviešu vēlētāju balsis nevajadzētu šķelt, bet ir jautājums, vai vienošanās ir iespējama? Ja sarunās ar TB/LNNK man ir sajūta, ka tas ir iespējams, jo tā tomēr ir politikā pieredzējusi partija, tad Visu Latvijai! līdz šim ir redzēta pozicionējamies tikai vienā jautājumā. Taču mums kā premjera partijai un, cerams, ka arī kā premjera partijai nākotnē, būs svarīgs atbalsts daudzos nopietnos jautājumos.