Demokrāti.lv

Wikipēdija: http://lv.wikipedia.org/wiki/Demokr%C4%81ti.lv
- 2004. g. 1. oktobrī Saeimas deputāti Māris Gulbis un Ināra Ostrovska izstājās no frakcijas "Jaunais laiks".
- 2005. g. 11. jūnijā ar viņu līdzdalību tika nodibināta partija "Jaunie Demokrāti".
- 2006. g. Saeimas vēlēšanās ieguva 1.27% balsu.
- 2009. g. pārdēvēta par "Demokrāti.lv".

Mājas lapa: http://www.demokrati.lv/

"Demokrāti.lv" partijas kongresā aicina vērsties pret genocīdu Latvijā
Diena.lv: LETA , Sestdiena, 10. aprīlis
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/demokrati-lv-partijas-kongresa-aicina-versties-pret-genocidu-latvija

Sestdien "Demokrāti.lv" partijas 6.kongresā aicināja vērsties pret genocīdu Latvijā un atgūt latviešu tautas pašnoteikšanās tiesības. Pretējā gadījumā Latvijas Republikas Satversme kļūs par svešvārdu, partijas kongresā norādīja tās valdes priekšsēdētājs Edgars Jansons.

"Patlaban Latvijā ir starptautiski uzspiesta dienas kārtība, kuras rezultātā pensionāriem netiek indeksētas pensijas, skolotājiem, policistiem, mediķiem ir jārēķinās ar izdzīvošanas algām vai izbraukšanu uz citām valstīm, uzņēmējdarbībai tiek uzspiesti jauni un lielāki nodokļi, aktīvās iedzīvotāju grupas slīgst hipotekāro kredītu jūgā, "smadzenes" (zinātnieki) un "darba rokas (amatnieki) pamet valsti, jo nevar uzturēt savas ģimenes," norādīja Jansons.



Bezdarbnieku skaits tuvojas 250 000, lauku rajoni tiek pamesti, valsts budžets faktiski apkalpo ārējos kreditorus, "izspiežot pēdējo sulu" no palikušajiem nodokļu maksātājiem. "Šīs tendences rada absolūtu iedzīvotāju pašplūsmu un neaizsargātību, jo tautas kalpi baidās atzīt, ka pašreiz neaizstāvēt savas tautas intereses ir tas pats, kas kara laikos masveidā iznīcināt iedzīvotājus un tautas ar genocīda metodēm," atzina Jansons.

Partijas valdes priekšsēdētājs tēlaini norādīja, ka "Latvija ir kā apjucis un apmaldījies mazs puišelis dižozolu mežā, kuram jāpalīdz orientēties."

Valsti visu šo laiku ir vadījuši vieni un tie paši politiķi, mainot tikai partiju nosaukumus un vietu pozīcijā vai opozīcijā. Latvijas problēma ir tā, ka nav reālas opozīcijas. Partijas tikai samainās vietām.

"Mūsu pamatmērķis ir tautas labklājība. Lai to sasniegtu, valsts ir jāvada profesionāļiem, nevis politiķiem," uzskata "Demokrāti.lv.

Partijas valdes priekšsēdētājs izteica gatavību kandidēt 10.Saeimas vēlēšanās, aicinot veidot partiju aliansi ar citām mazajām partijām.

Tāpēc "Demokrāti.lv" aicina pieņemt tādu līdzdalības formu tautas mērķu sasniegšanā, kas nav tikai šauras grupas un domubiedru pulciņa intereses, bet gan svarīgākie šīs dienas uzstādījumi Latvijas dienas kārtībai ar tūlītēju rīcību, aicinot tautu līdzdarboties.

Partijas izstrādātais deklarācijas projekts paredz atjaunot cukurrūpniecību un zivsaimniekiem nozvejas kvotas Baltijas jūrā un Ziemeļatlantijā, aizliegt Eiropas Savienības (ES) vajadzībām izmantot Latviju bīstamo atkritumu glabāšanai, neļaut Latviju izmantot nelegālo bēgļu nometņu izvietošanai, jo tas Latvijas budžetam radīs ievērojamus izdevumus u.c.

Deklarācijas projekts paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis jāsamazina no 26% līdz 15%, PVN jāsamazina no 21% līdz 15%, jāievieš progresīvais ienākuma nodoklis algai, kas lielāka par 2000 latiem mēnesī (bruto), uzņēmuma ienākumu nodoklim jābūt 0% apmērā un jāievieš dividenžu nodoklis - 25% apmērā.

Partijā patlaban darbojas 223 biedri. Kongresā bija ieradušies 50 partijas biedri no vairākām Latvijas pašvaldībām. Partijā tika uzņemti trīs jauni biedri.

Kongresā par valdes priekšsēdētāju ievēlēts E.Jansons, bet valdē darbosies Kaspars Bahmanis, Kristaps Bergmanis, Aivars Graikstis, Māris Rožkalns, Mārīte Teivāne, Uldis Vizbulis, Dace Zabiņako, Sigunds Zavickis, Einārs Graudiņš un Arnis Āķis.

Kongresā tika pieņemts lēmums izstrādāt deklarāciju "Nost ar genocīdu Latvijā".

Kā ziņots, 2009.gada martā partija "Jaunie demokrāti", ko pirms dažiem gadiem dibināja Māris Gulbis ar saviem domubiedriem, kongresā mainīja nosaukumu uz "Demokrāti.lv.

Eduarda Berklava politiskais testaments

Atis Skalbergs, nra.lv, 2009. gada 6. janvārī:
http://zinas.nra.lv/viedokli/atis-skalbergs/303-eduarda-berklava-politiskais-testaments.htm

2008. gada decembrī latviešu patriotiskās biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā", „Vilki”, ”Latvijas Nacionālo karavīru biedrība”, „Latvijas Nacionālo partizānu apvienība”, „Latviešu virsnieku apvienība”, apvienība „Tēvijas sargs”, „Latviešu nacionālistu klubs” un dažas citas atklātā vēstulē aicināja latviešu politiskās partijas apvienoties, lai veidotu vienu kopīgu sarakstu gaidāmajām pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanām 6. jūnijā.

"Īpaši tas attiecas uz "Visu Latvijai!", "TB"/LNNK, "Pilsoniskā savienība", "Jaunais laiks"," teikts vēstulē. Tādu novēlējumu savā laikā izteicis Eduards Berklavs.

Atcerēsimies skaitļus, cik procentu balsu saņēma mazās partijas un apvienības 9. Saeimas vēlēšanās 2007. gada oktobrī. „Visu Latvijai!” – 1,49 %, „Jaunie demokrāti” – 1,26 %, „Latviešu Latvija” – 0,19 %, "Nacionālā spēka savienība” – 0,13 %, „Tēvzemes savienība” – 0,12 %. Šīs balsis, kā saka, bija vējā palaistas. Apvienojoties, balsojot tikai par vienu kopēju sarakstu, tās būtu mērķtiecīgi izlietotas. Ja visas labējās latviešu partijas un apvienības atbalstītu tikai vienu, kopīgu sarakstu, tas būtu panākums. Mūsu ienaidnieki ir ieinteresēti, lai latviešu patriotiskie spēki būtu sašķelti. Kremļa specdienesti vēlas, lai dažādi dīvaiņi ar brašiem lozungiem un nacionālistiskiem saukļiem musinātu cilvēkus. Politiski mazizglītots vēlētājs var "uzrauties" uz šādiem „patriotiem”. Un viņu balsis būs izniekotas.

Veidot vienu kopīgu nacionālo spēku sarakstu bija Eduarda Berklava novēlējums jeb politiskais testaments. Es pēdējo reizi Eduardu Berklavu intervēju 2004. gada 17. jūlijā. Pilns intervijas teksts publicēts manā grāmatā „Gods kalpot Latvijai!” (399. lpp.). Svarīgāko no šīs sarunas es atkārtošu:

- Kura partija 8. Saeimā viskonsekventāk aizstāv Latvijas valsts intereses?
E. Berklavs: - Labākas partijas Saeimā par "TB"/LNNK nav. Nevar teikt, ka tā ir ideāla. Bet labākas nav.

- Kā Jūs vērtējat A. Šlesera rūpes par V. Žirinovski, lai viņš drīkstētu iebraukt Latvijā, un Ē. Jēkabsona rūpes par J. Kobzona iebraukšanu?
E. Berklavs: - Vairāk sevi sakompromitēt diez vai ir iespējams.

- Ja Jums būtu vara, ko Jūs Latvijā nekavējoties liktu mainīt?
E. Berklavs: - Jārod kāds kodols, kas izstrādātu programmu, lai apvienotu nacionāli patriotiskos spēkus. Nākamajās pašvaldību vēlēšanās un 9. Saeimas vēlēšanās jāiet ar vienu kopēju deputātu sarakstu. Tas ir galvenais, kas jāpanāk. Tad varēs būt stabila valdība, kas darbosies Latvijas interesēs. Pretējā gadījumā, ja būs desmit politiskās partijas un grupas, kas Saeimā nemaz netiks, tad tā kņada turpināsies, kad pie būtiskiem jautājumiem gandrīz netiek. Jāapvienojas nacionāli patriotiskiem spēkiem vienā apvienībā un jāiet ar vienu sarakstu. Tas ir kardināls pasākums!

- Vai Jūs izvirzītu Einaru Repši par jauno Latvijas premjerministra kandidātu?
E. Berklavs: - Nē! Es neizvirzītu. Partijā nevar skaldīt kā ar cirvi. "Jaunais laiks" ir pieņemama partija, bet E. Repše nav tas cilvēks, kas spēj vienoties ar citiem. Viņš ir patoloģiski iedomīgs par savu vienpersonisko viedokli. Ar tādu nostāju nevar veidot spēcīgu koalīciju. E. Repše nebūs tas, kas pats noliks pilnvaras.

Pārlasot šīs E. Berklava atbildes, vairums latviešu teiks, ka tās ir godīgas un pareizas. Tie ir pravietiski vārdi, kuros jāieklausās. Tos teicis cilvēks, kas par savu uzticību Latvijai daudzas reizes bijis tuvu nāvei. Mūs šodien var glābt vienotība, gudrība, drosme. Uz apvienības "TB"/LNNK bāzes jāveido šis kopīgais deputātu kandidātu saraksts Eiroparlamenta vēlēšanām un deputātu kandidātu saraksti konkrēti katrai pašvaldībai.