Einārs Cilinskis, VL, TB/LNNK, #2 Rīgas saraksts

http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=10&cbutton=84258930315

Dzimšanas gads: 1963
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Rīgas Tehniskā universitāte, 1999, starptautisko ekonomisko sakaru vadīšana, maģistrs
Rīgas Tehniskā universitāte, 1997, uzņēmējdarbības ekonomika, bakalaurs
Rīgas Tehniskā universitāte, 1986, bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmiskās tehnoloģijas, ķīmiķis - inženieris
Darba vieta un amats: Vides ministrija, programmu vadītājs
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā valoda
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: neprecējies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
dzīvoklis Rīga (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads)
traktors T-25H3 , izl.gads:1993, reģ.gads:1993
traktors Belarus 920,3 - Y1 , izl.gads:2007, reģ.gads:2008
vieglā automašīna Mazda 6 , izl.gads:2006, reģ.gads:2006
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
A/S "Latvijas krājbanka" 1441,45 LVL
A/S "Parex banka" 1460,67 EUR
A/S "Parex banka" 2151,69 LVL

http://www.ltn.lv/~ap-klubs/c.htm
Dzimis 1963. g. 28. augustā Rīgā. Tēvs bija šoferis, Māte - ķīmiķe.

Beidzis Rīgas 50. vidusskolu (1981. g.), pēc tam RPI Ķīmijas fakultāti (1986. g.) ar ķīmiķa inženiera diplomu. RTU ieguvis bakalaura grādu uzņēmējdarbības ekonomikas specialitātē (1997. g.) un ekonomikas maģistra grādu specialitātē “ārējo ekonomisko sakaru vadīšana” (1999. g.).
Strādājis LZA Organiskās sintēzes institūtā par laborantu, jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku, asistentu peptīdu ķīmijas jomā un dažos citos darbos (1983-1995). Vairāku zinātnisku publikāciju autors. Bijis Rīgas padomes, vēlāk Rīgas Domes deputāts (1989-1997), kur darbojies kā Vides aizsardzības komitejas, vēlāk Pilsētas drošības un kārtības komitejas priekšsēdētājs. Ievēlēts par AP deputātu (1990-1993), bijis Vides aizsardzības komisijas sekretārs. Saeimā strādājis par LNNK frakcijas konsultantu un dažādos laikos bijis deputātu E. Berklava, J. Dobeļa un A. Kiršteina palīgs (1993-1997). Kopš 1997. gada strādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā par valsts sekretāra padomnieku, no 1998. gada - par valsts sekretāra vietnieku, Eiropas integrācijas nodaļas vadītāju.
1988. gadā iestājies VAK, LNNK un LTF. Ievēlēts par LR Pilsoņu kongresa delegātu un tā Latvijas Komitejas locekli. Bijis LNNK biedrs, līdz šī organizācija apvienojās ar apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”, pēc tam apvienības “TB/LNNK” biedrs. Vairākkārt bijis LNNK padomes un valdes loceklis, arī LNNK priekšsēdētāja vietnieks. Šobrīd ir TB/LNNK valdes loceklis.
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Brīvajā laikā nodarbojas ar sportu (vieglatlētiku), klausās mūziku un lasa grāmatas.

http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156318757

Einārs Cilinskis: "Kādēļ es iestājos «Visu Latvijai!» "
Pēc vairāk nekā 20 gadiem LNNK, vēlāk "TB"/LNNK sastāvā (kopš 1988. gada vasaras sapulcēm Arkādijas parkā) esmu pieņēmis lēmumu izstāties no apvienības un iestāties partijā "Visu Latvijai!". Savu bijušo partiju es nekritizēšu un nekomentēšu, novēlu tai veiksmīgi pārvarēt grūtības.

Kādēļ "Visu Latvijai!"? Tādēļ, ka tā ir gandrīz vienīgā partija, kam ir skaidra ideoloģija un redzējums, ko tā vēlas panākt. Šie mērķi un ideāli ir atbilstoši maniem uzskatiem.

Līdzīgi kā pirms 20 gadiem šobrīd atkal ir izšķirošs brīdis latviešu tautai. Varētu teikt – kas gan ir tagadējās grūtības? Toreiz bija okupācija, krievu karaspēks, pilnīga atkarība no Maskavas, tagad mēs esam neatkarīga valsts ES un NATO sastāvā, kādas gan te var būt analoģijas? Jā, situācija ir atšķirīga, taāu vairākos aspektos sliktāka nekā toreiz. Valsts attīstībai nav mērķa un virzības, valda neuzticība politiskajiem līderiem un demokrātiskajam procesam kopumā. Sliktāki ir demogrāfiskie rādītāji. Daudzus ekonomiskā krīze var skart sāpīgāk nekā 90. gadu sākumā (piemēram, toreiz bija daudz mazāks risks pazaudēt vienīgo mājokli). Tūkstošiem latviešu ir brīvprātīgi devušies ekonomiskā emigrācijā, un pastāv iespēja, ka nākamais emigrācijas vilnis būs daudz lielāks, jo ekonomiskā izaugsme Eiropā atsāksies ātrāk nekā Latvijā, bet atalgojuma atšķirības būs pat lielākas nekā "treknajos gados".

Pagājušās vēlēšanas, neskatoties uz vairākiem panākumiem, tomēr kopumā nebija pietiekami sekmīgas "Visu Latvijai!". Rezultāti ir jāanalizē, bet tagad partijai ir jāizvirza jauni mērķi un uzdevumi. Līdz šim politiskās partijas ir barojušas vēlētāju tikai ar tukšiem solījumiem, bukletiem un klipiem. Savukārt reālie labumi – labi apmaksāti amati bez nopietniem pienākumiem tika šauram savējo lokam. Sabiedrība ieguva politisko korupciju, nepareizu ekonomisko politiku, kuras ietekmē strauji pieauga nevienlīdzība un galu galā, protams, arī ārēju apstākļu iespaidā, valsts bankrotēja. Līdz ar to jāsaprot, ka solījumi un saukļi, arī pilnīgi pareizi, neradīs sabiedrībā īpašu atsaucību. Tādēļ "Visu Latvijai!" uzdevums šajā brīdī ir palīdzēt organizēt sabiedrības solidaritātes tīklu tādā veidā, ka cilvēkiem, kas ir nonākuši bezizejas situācijā, būtu iespējas saņemt praktisku palīdzību, savukārt turīgākiem latviešiem, kas būtu gatavi kādam palīdzēt, bet nezina īsti, kā un vai šī palīdzība nonāks līdz konkrētam cilvēkam, radītu šādu iespēju. "Visu Latvijai" šādu rīcību jau ir paziņojusi, tagad tā jāaizpilda ar konkrētu saturu.

"Visu Latvijai" ir jābūt visaptverošai ekonomiskai – vai īstenībā plašāk – valsts attīstības programmai, gan īstermiņa, gan ilgākam laikam, tāpat uz nākotni orientētam, konkrētam un īstenojamam redzējumam visās nozīmīgākajās nozarēs, arī skaidram piedāvājumam reformēt politisko sistēmu valstī. Nav pareizi mēģināt nozaru programmas sacerēt tikai savu biedru lokā – ir jāpiesaista nozaru profesionāļi. Ļoti būtiska ir sadarbības attīstīšana ar nevalstiskajām organizācijām – gan politikas izstrādē, gan arī lai īstenotu minētos sociālos mērķus.

Mērķis nākamajās vēlēšanās nekādā gadījumā nedrīkst būt tikai 5% barjeras pārvarēšana, laiks mācībām ir pagājis, tagad par mērķi ir jābūt reālai politiskai varai valstī, kas nozīmē nopietnu un būtisku pārstāvniecību parlamentā. Gan lai sekmīgi startētu vēlēšanās, gan arī īstenotu iepriekš minētos uzdevumus. "Visu Latvijai!" ir būtiski un steidzami jāpaplašina biedru un it īpaši atbalstītāju loks, faktiski jākļūst par masu kustību. Pilnīgi noteikti arī nākotnē "Visu Latvijai!" jāpaliek uz jaunatni orientētai partijai. Neatkarīgi no partijas attīstības ir jāizvērtē priekšvēlēšanu koalīcijas iespējas ar citām latviešu partijām, taāu apzinoties arī riskus – vēlētājs neatbalstīs koalīciju, kuras sastāvā būs cilvēki, kas pagātnē izcēlušies ar negodīgu rīcību.

Varētu likties, ka izvirzītie uzdevumi ir pārāk ambiciozi un grūti īstenojami. Taču atcerēsimies vēstures pieredzi – kādi uzdevumi stāvēja priekšā Kārļa Ulmaņa pagaidu valdībai 1919. gadā, atrodoties uz kuģa "Saratov", kad gandrīz visa Latvijas teritorija bija svešzemju spēku varā? Taāu toreiz viņiem, tāpat kā 1988. gadā LNNK dibinātājiem, bija skaidrs redzējums par neatkarīgu Latviju un savas patiesības apziņa. Toreiz tas deva rezultātus visgrūtākajā situācijā, un tāpat tas būs tagad.

Cilinskis atzīst, ka 27 miljonu izšķērdētājus nemeklēs (25.03.2009, Lembergs.info)

Rīgas Domes (RD) Pretkorupcijas komisijas vadītājs Einārs Cilinskis (TB/LNNK) atrunājas, ka komisijas spēkos nav atrast, kas Dienvidu tilta celtniecībā izšķērdējis 27 miljonus latu. «Mums jau nav tā kompetence, lai noskaidrotu, kurš pie kā ir vainīgs.»

RD trešdien izskatīs Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumu par Dienvidu tiltu, raksta laikraksts «Neatkarīgā».

«Skatīsim, kādā veidā RD konkrēti ieviesīs VK uzdevumus,» laikrakstam taisnojas Cilinskis. Viņš stāsta, ka vainīgo meklēšana esot Ģenerālprokuratūras ziņā, kas tad arī tālāk lems, vai ierosināt krimināllietu par vērienīgu līdzekļu izšķērdēšanu.

Tāpat pārsteidzoša ir RD Revīzijas komisijas darbība, jo tā nav plānojusi ķerties pie vērienīgā būvobjekta izdevumu ķidāšanas. «Mums ir aktuāli gandrīz visi jautājumi. Kāpēc mums tur būtu jāiejaucas?» retoriski vaicā Revīzijas komisijas priekšsēdētājs Gintauts Āboltiņš-Āboliņš.

VL-TB/LNNK sarakstu līderi – Kurzeme, Zemgale, Latgale

http://www.delfi.lv/news/national/politics/vl-tblnnk-sarakstu-lideri--rasnacs-dzintars-berzins-paradnieks-un-tabuns.d?id=33151975 22 Jul, 2010


Apvienība "Visu Latvijai!"- "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK" (VL-TB/LNNK) Saeimas vēlēšanu kandidātu saraksti vēl ir saskaņošanas procesā, taču ir droši zināmi pirmie četri sarakstu līderi katrā no vēlēšanu apgabaliem, informē apvienība.

Ar pirmo numuru Kurzemes vēlēšanu apgabalā startē TB/LNNK valdes priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš, ar otro – "Visu Latvijai" valdes loceklis Jānis Iesalnieks, ar trešo – Talsu ģimnāzijas direktore un TB/LNNK valdes locekle Inguna Raituma, bet ar ceturto – "Lauku sēta pilsētā" projekta asistents Raivis Blumfelds ("Visu Latvijai").

Zemgales vēlēšanu apgabalā apvienības saraksta pirmajā vietā ir "Visu Latvijai" līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks, otrajā vietā – satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), trešajā vietā – Latviešu nacionālistu kluba vadītājs Jānis Sils (bezpartejiskais), bet ceturtajā – Saeimas deputāts Juris Dobelis (TB/LNNK).

Savukārt Latgales vēlēšanu apgabalā ar pirmo kārtas numuru kandidē Saeimas deputāts Pēteris Tabūns (TB/LNNK), ar otro – Latgales studentu centra valdes loceklis Mareks Gabrišs ("Visu Latvijai" biedra kandidāts), ar trešo – Balvu novada domes deputāts Pēteris Kalniņš (TB/LNNK). Savukārt ceturtajā vietā ir bijusī Daugavpils teātra direktore Inese Laizāne ("Visu Latvijai" biedra kandidāte).

Jau ziņots, ka TB/LNNK un partija "Visu Latvijai" jūlija sākumā nodibināja jaunu politisko partiju apvienību un kopīgi startēs rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.

Juris Dobelis - TB/LNNK, #4 Zemgales saraksts

CVK informacija:
http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&cbutton=24222039180

Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK
Dzimšanas gads : 1940
Ārvalstu pilsonība : Nav
Dzīves vieta : Rīgas rajons Babītes pagasts
Izglītība : augstākā Pabeigtas šādas mācību iestādes : Rīgas Politehniskais institūts, 1963, inženieris-tehnologs, silikātu tehnoloģija
Darba vietas un amati : Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai''/LNNK, valdes loceklis
LR Saeima, deputāts
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums : dzimtā
Tautība : latvietis
Ģimenes stāvoklis : precējies
Īpašumi :
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi - nav
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi) - nav
3. Nekustamie īpašumi, kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām - nav
4. Kandidāta parādsaistību kopējā summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas - nav
5. Kandidāta izsniegto aizdevumu kopējā summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas - nav
6. Kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas) - nav
7. Kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus - nav
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus - nav
9. Kandidātam piederošie vērtspapīri sadalījumā pa to veidiem (privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norādīt tikai to skaitu) - nav
Deputātu kandidāts(-e) ir norādījis(-usi), ka nav sadarbojies(-usies) ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.
*******************************************
http://www.gramata21.lv/users/dobelis_juris/

ķīmiķis, inženieris tehnologs,
pašvaldību un valsts darbinieks, politiķis.
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.)
un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi

Dzimis 1940. g. 8. jūlijā.

Mācījies Rīgas 36. vidusskolā, kuru absolvējis 1958. gadā ar izcilību. Iestājies RPI Ķīmijas fakultātē, kuru pabeidzis 1963. gadā, iegūstot inženiera tehnologa specialitāti.

Darba gaitas sācis 1963. gadā stikla rūpnīcā "Sarkandaugava" kā maiņas priekšnieks. No 1963. līdz 1964. gadam bijis maiņas priekšnieks Rīgas Porcelāna un fajansa rūpnīcā, tad dienējis Padomju armijā. Pēc dienesta (1965. g.) atgriezies Rīgas Porcelāna un fajansa rūpnīcā, pēc tam pārgājis darbā uz Koksnes ķīmijas institūtu, kur bijis aspirants (1966-1969). 1969. gadā kļuvis par ķīmijas skolotāju Rīgas 25. vidusskolā, kur strādājis līdz 1971. gadam. Pēc tam līdz 1974. gadam bijis grupas vadītājs Sintētiskās izolācijas speciālajā konstruktoru birojā, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Olaines Praktiskās bioķīmijas institūtā (1974-1984), inženieris tehniskajā centrā "Laukceltnieks" (1984- 1990).
Aktīvi iesaistījies dažādu sabiedrisko organizāciju veidošanā un darbībā. Laikā no 1970. līdz 1988. gadam bijis neformālo grupējumu pārstāvis un darbojies latviešu nacionālās pašapziņas kopšanā, modinot interesi par Latvijas vēstures un kultūras mantojuma saglabāšanu. Šajā laikā aktīvi iesaistījies latviešu karavīru piemiņas vietu apsekošanā un kopšanā. No 1988. līdz 1993. gadam Latvijas Kultūras fondā bijis latviešu karavīru piemiņas vietu kopšanas grupas vadītājs, kā arī Latvijas Brāļu kapu komitejas biedrs, piedalījies šis komitejas atjaunošanā. Bez tam darbojies Vides Aizsardzības Klubā gan kā domnieks, gan kā ierindas biedrs (1988-1990).
Aizstāvējis disertāciju un ieguvis ķīmijas zinātņu kandidāta grādu. Publicējis vairākus rakstus par ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas problemātiku. Publicējies arī avīzēs par vēstures, kultūras un politikas jautājumiem. Brīvajā laikā aizraujas ar vēstures un filozofijas problemātiku, nodarbojas ar kolekcionēšanu.
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Saņēmis LR Aizsardzības ministrijas apbalvojumu "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā" (1999. g.).
******************************************
http://lv.wikipedia.org/wiki/Juris_Dobelis

J. Dobelis pazīstams kā aktīvākais un nepiekāpīgākais orators Latvijas parlamentā, vairākos sasaukumos viņš ir bijis visvairāk debatējušais parlamentārietis, vienlaikus ir daudz kritizēts par pārlieku agresīviem un nekorektiem izteikumiem no Saeimas tribīnes.

Ēlerte krievu laikrakstam Telegrafs

Ēlerte: Būs jāizvēlas starp ekstrēmistiem un bariņu oligarhu
LETA, 2010. g. 24. martā
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/324269-elerte_bus_jaizvelas_starp_ekstremistiem_un_barinu_oligarhu

Laikraksta "Diena" bijušās galvenās redaktores Sarmītes Ēlertes un domubiedru nodibinātās "Meierovica biedrības" mērķis ir veicināt un attīstīt komunikāciju starp Latvijas sabiedrību un politiķiem, intervijā laikrakstam "Telegraf" saka Ēlerte.

Ēlerte norāda, ka neplāno kādas personas no biedrības virzīt partiju apvienībā "Vienotība", "ja nu vien viņi paši to vēlēsies darīt..". Līdz maijam vairāki cilvēki solījuši sniegt Ēlertei atbildi par vēlmi iesaistīties politikā..

"Vienotības" bažas par deputātu vietu skaita iespējamu samazināšanos politiķiem Saeimā, ja "Meierovica biedrība" piedāvās maksimāli daudz bezpartejisku cilvēku, Ēlerte dēvē par normālu pašsaglabāšanās tieksmi. "Bet parlaments nav darba vieta, par kuru būtu jācīnās. "Vienotībai" ir jādomā, kā sasniegt maksimālo ietekmi nākamajā Saeimā. Ir labi, ka trīs partijas nolemj būt kopā, taču ar to nepietiek. Gatavība sadarboties ar tiešās demokrātijas formām "Vienotību" var tikai stiprināt," uzskata Ēlerte un piebilst, ka runa varētu būt par 3-5 deputātu vietām bezpartejiskiem deputātiem.

Par labu sasniegumu Ēlerte uzskata iespēju jaunajā Saeimā izveidot koalīciju ar vēl vienu partiju, bet ne ar divām. "Lietussargu revolūcijas" mērķis bija atlaist rīcībnespējīgu Saeimu - pašlaik mums ir fantastiska iespēja ievēlēt jaunu kvalitatīvu Saeimu.
Tas ir tā vērts, lai par to pacīnītos, uzskata biedrības pārstāve.

Izvēle - ekstrēmisti vai oligarhi.
Pēc viņas teiktā, koalīcijas veidošanai būs jāizvēlas starp nacionālistiski noskaņotu partiju "Visu Latvijai!", kas balansē uz ekstrēmisma robežas, un bariņu oligarhu un "Saskaņas centru", kas biedējot Ēlerti ar savām attiecībām ar autoritatīvo Krieviju. "Tā būs mazākā ļaunuma izvēle; lai izvēlētos, būs jāredz personālijas - kas tieši iekļūs Saeimā," piebilst Ēlerte. Viņa gan "Vienotībā" neredzot "Visu Latvijai!".

Viņa ir pārliecināta, ka nākamajā Saeimā nebūs pašreizējo personu. Nākamajā Saeimā jebkura partiju kombinācija būs kompromiss, "demokrātija ir kompromiss. Pašlaik ir grūti izraudzīties mazāko ļaunumu. Korupcija kā sistēma nozīmē, ka Latvija vienmēr būs neattīstīta valsts. Ir atsevišķi principi, no kuriem nākotnē nevajadzētu atteikties, - nacionāla valsts kā bāze integrācijai un orientācija uz Rietumiem."

Uzņēmēji pārdodas par šprotu bundžiņu.
..Ēlerte uzskata, ka tuvākajā nākotnē Krievijā saglabāsies autoritāra valdība, kas mēģinās paplašināt ietekmes jomas. Pēc notikumiem Gruzijā viens no Latvijas uzdevumiem esot savas drošības nostiprināšana. Krievu tanki Latvijā gan nenākšot, drīzāk būšot mēģinājumi ietekmēt Latviju caur ES un NATO politiku, tāpēc te daudz kas būs atkarīgs no tā, kas veidos jauno valdību.

Ēlerte intervijā norāda, ka "Meierovica biedrība" iestājas par sistemātisku Latvijas attīstību. Problēmas esot tad, kad daži uzņēmēji ir gatavi pārdot savu ģeopolitisko orientāciju par šprotu bundžiņu.
Uz jautājumu, vai viņa neuzticas ne oligarhiem, kas pārdodas par šprotu bundžiņu, ne "saskaņiešiem", Ēlerte norāda, ka SC var daudz runāt par savām programmām, bet pēc būtības tā ir tikai viena - etniskā - jautājuma partija.
"Tāpēc viņi spēja nosūtīt dzimtenes nodevēju uz Eiroparlamentu - lai gan man ir grūti saprast, kas var būt kopīgs Rubikam ar Ušakovu.
No otras puses, daudz ļauna darījuši Dobelis un Tabūns", kurus uztver kā sabiedrības vairākuma viedokļa paudējus.
Ēlerte uzskata, ka Latvijā stabila attīstība nebūs iespējama, kamēr būs spēkā etniskā balsošana.
"Latvijas demokrātiskajai valstij ir pilnīgi vienalga, kas ir bijis okupētājs. Var sākt skaitīt, cik gājuši bojā padomju, cik vācu okupācijas laikā, taču doma ir cita: pirms kara Latvija bija neatkarīga valsts, un okupācija ir noziegums. Jebkura cilvēka, politiķa, valsts pienākums ir tikt skaidrībā ar savu pagātni. Un tas, ka Latvija tad nebija noteicēja par sevi, neatceļ nepieciešamību saprast, kas toreiz notika," skaidro Ēlerte.
Viņu nesatraucot iespēja, ka SC izveidot koalīciju ar oligarhiem "bez viņas": "Latiņa ir jāceļ augstu - gan priekš citiem, gan sevis. Jā, koalīcija bez mums ir iespējama, un tas būs ļoti slikti Latvijai."

Šlesers Latviju vedot pie ilgstošas atpalicības.
Komentējot pašreizējo situāciju valdībā, no kuras nesen izstājās Tautas partija, atstājot valdību mazākumā, Ēlerte uzskata, ka pagaidām var iztikt ar šo premjeru un šo valdību līdz vēlēšanām, "kooperēšanās iespējama ar visiem. Tagad nav tādas situācijas, lai dzīvotu bez valdības. Līdz vēlēšanām nav tik daudz laika atlicis, var padzīvot arī ar mazākuma valdību."

Viņasprāt, Šlesers (LPP/LC) ir viens no pašreizējās sistēmas arhitektiem, kas Latviju ved pie ilgstošas atpalicības.
"Šī sistēma ir pretrunā ar atklātu konkurenci, ar iniciatīvu un sabiedrības attīstību. Situācija līdz vēlēšanām ir īpaši kritisks laiks - Dombrovskim ir jāatrod atbalsts, lai Latvija būtu rīcībspējīga," piebilst Ēlerte.
Viņa uzskata, ka galvenā atbildība par pašreizējo ekonomisko situāciju jāuzņemas valstij, kurai jau ilgu laiku bija iespēja apturēt kreditēšanas bumu bankās. "Es runāju par Aigara Kalvīša kā bijušā premjera un tolaik vislielākās partijas vadītāja atbildību. Eksperti mūs brīdināja, bet Kalvītis viņus nedzirdēja un palielināja valsts izdevumus. Tā ir viņa politiskā atbildība," norāda Ēlerte.

"Jaunā laika" (JL) atbildību viņa šajā situācijā nesaskatot, jo "tā nebija sistēmas daļa. Lai gan Latvijā vienmēr būs koalīcijas valdības, taču JL šo sistēmu neradīja. Varbūt Repše arī nodarbojās ar dīvainu biznesu, bet tas ir viņa personīgais prāts, muļķības, aizraušanās, nekas vairāk.".

Pēc Ēlertes teiktā, pašlaik "Vienotība" izstrādā kopīgu programmu - tajā neesot neatrisināmu pretrunu. "Domāju, ka rezultātā nebūs ne krasi labēju, ne krasi kreisu ekonomisku uzstādījumu," piebilda Ēlerte

Zatlers aicina nelietot vārdu 'okupants'

Neesmu pamanījis pa kuru laiku notikusi deokupācija, bet Zatlers laikam domā, ka okupantu Latvijā vairs nav. Nerunājot par milzīgo 5.kolonu un civilokupantu bariem, Zatlers laikam ir "piemirsis" par 22000 PSRS armijas un specdienestu virsniekiem un viņu ģimenēm, kas tika atstātas Latvijā un lielā mērā ietekmē tās dzīvi.
Skat diena.lv rakstu (teksts iekopēts no diena.lv, 2010.g.29.marta raksta):
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/zatlers-javienojas-ka-vards-okupants-vairs-netiks-lietots
"Valsts prezidents nenoliedz okupācijas faktu, tieši otrādi – skaidro lasītājam, kā Latvijas okupācijas fakts ir starptautiski atzīts, atbildot uz Diena.lv jautājumu, vai prezidents ar saviem izteikumiem laikrakstā Telegraf nav nonācis pretrunā ar Saeimas 1996.gadā pieņemto Deklarāciju par Latvijas okupāciju, skaidro Valsts prezidenta preses dienesta vadītāja Ilze Rassa. ..
Kā zināms, Latvijas Saeima 1996.gada 22.augustā pieņēma Deklarāciju par Latvijas okupāciju. Tajā teikts, ka «Latvijas Republikas Saeima apliecina, ka Latvija, neturot naidu un neprasot atriebību pagātnes dēļ, vienmēr neatlaidīgi atgādinās un aicinās saprast savas tautas traģisko likteni, jo pusgadsimtu ilgā okupācija ir izraisījusi smagas, pašu spēkiem vien grūti pārvaramas sekas. Latviju satrauc arī tas, ka Krievija nav atzinusi PSRS veikto Latvijas okupāciju un nevēlas balstī ties uz 1920.gada 11.augusta Latvijas un Krievijas miera līgumu, ar kuru Krievija uz mūžīgiem laikiem atteicās no pretenzijām uz Latvijas teritoriju».
«Gribu uzsvērt, ka Latvijā okupācija beidzās ar pēdējā padomju karaspēka pārstāvja aiziešanu, tāpēc šodien mums Latvijā jāvienojas par to, ka vārds «okupants» vairs netiks lietots,» atbildot uz krievu valodā iznākošā laikraksta Telegraf lasītāju jautājumiem, teicis Valsts prezidents Valdis Zatlers.

V.Zatlers arī norādījis, ka Latvijas tautai nepieciešama nevis integrācija, bet saliedētība un kopīga izpratne par to, ka savas valsts, tās simbolikas, likumu un valodas atzīšana garantē personības brīvību ārpus cilvēka nacionalitātes rāmjiem.

Valsts prezidentam liekas svarīgi, ka Latvijā dzīvojošo mazākumtautību pārstāvji sevi apzinātu kā, piemēram, Latvijas krievus, Latvijas poļus vai Latvijas ukraiņus. Viņš ikdienas komunikācijā ar iedzīvotājiem nekad nav atteicies lietot arī krievu valodu, ja tas nepieciešams.

Vaicāts, vai viņš atbalsta viedokli, ka prezidents ir jāievēl visai tautai, V.Zatlers atbild, ka neatbalsta prezidentālu valsts iekārtu, taču nav pret to, ka tauta parlamentārā valstī ievēlētu prezidentu.

Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK biedrs Juris Dobelis ir neizpratnē par V. Zatlera aicinājumu, nodēvējot to par valsts pirmās personas "jocīgu pārsteigumu".

"Tas ir galīgi nepieņemami. Tas viss ir samocīti, smieklīgi un liecina par stīvēšanos, kas nepieklājas prezidentam," sašutumu sarunā ar aģentūru BNS pauda Dobelis. Viņš atgādināja, ka kalendārā 17.jūnijs ir Latvijas okupācijas diena un šāds prezidenta paziņojums izklausās jocīgi, kamēr kalendārā ir šāda diena. "Varbūt beigās prezidents vispār neatzīs okupāciju?" piebilda deputāts. "Man tas nāk kā jocīgs pārsteigums. Protams, katram var būt savs viedoklis, bet Zatlers nav jebkurš, viņš ir Valsts prezidents," norādīja "tēvzemietis".