Zaķis, Dombrovskis, Vējonis izklaidējas Gruzijā kopā ar Citadeles pircējiem

Tosts par Citadeli Gruzijā - politiķi un pircēji kopīgi izklaidējas

Db.lv, 2014. gada 19. septembris 09:13

Augusta sākums, vasaras pilnbrieda baudīšana Gruzijā, nevis domīgas ministru sejas valdības sēžu zālē - šāds, izrādās, bijis patiesais fons valdības sarunām par valstij piederošās bankas Citadele pārdošanu.

Laikraksta Diena atklājums par politiķu un bankas pircēja ASV investīciju fonda Ripplewood Holdings oficiālā pārstāvja eksbaņķiera Valda Sikšņa kopīgu brīvdienu ceļojumu dienās, kad izšķīrās bankas liktenis, ceturtdien darīja nervozus vairākus šī brauciena dalībniekus. Viens no viņiem - Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis - uzskata, ka šis bijis privāts brauciens, tāpēc viņam «nav pienākuma jebkam par jebko atskaitīties». Otrs līdzbraucējs - valdošās partijas kandidāts eirokomisāra amatam Valdis Dombrovskis, kurš ceļojumā ar Ripplewood pārstāvi un kolēģiem politiķiem devies kopā ar dzīvesbiedri Āriju, - ar īsziņas starpniecību uzsvēra, ka izdevumus sedzis pats, turklāt viņam Citadeles pārdošanā neesot bijusi nekāda loma. «Visus atvaļinājuma izdevumus gan sev, gan kundzei sedzu no personiskajiem līdzekļiem. Lēmumu pieņemšanā par Citadeles bankas pārdošanu neesmu iesaistīts, neesmu vedis nekādas sarunas ne ar vienu no potenciālajiem bankas investoriem vai to pārstāvjiem,» uzsver ekspremjers.

«Ne es personīgi, ne Callidus Capital, ne Ripplewood nav apmaksājuši neviena Latvijas politiķa rēķinus,» pēc diennakti ilgām pārdomām īsziņā lakoniski atbildēja arī V. Siksnis. Ekspremjers V. Dombrovskis savu saikni ar šo personu nekomentēja. To, ka visu apmaksājis pats, uzsver arī trešais līdzbraucējs no politiķu vidus - aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), kurš kompānijā juties lieks un atgriezies agrāk par pārējiem.

Tikai divas dienas pirms raibās kompānijas kopīgās izlidošanas uz saulaino Gruziju - 29. jūlijā - Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdība lielā slepenībā aiz slēgtām durvīm bija izlēmusi piešķirt ekskluzīvu statusu vienam no diviem reālākajiem Citadeles pircējiem - tieši V. Sikšņa pārstāvētajam ASV investīciju fondam Ripplewood Holdings. Investoram tika dots laiks līdz 25. augustam sagatavot saistošo piedāvājumu un izlemt, vai piekrīt valdības nosauktajai minimālajai cenai - 113 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka augsne darījumam tika gatavota tieši laikā, kad Ripplewood oficiālais pārstāvis kopā ar valdības vadošās partijas Vienotība ietekmīgajiem politiķiem Dz. Zaķi un Valdi Dombrovski atpūtās Gruzijā.

Vējonis (ZZS) un Sondore-Kukule (ZRP) nesaka 'nē' sadarbībai ar SC pašvaldībās

LETA 22. jūlijs 2012 

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) viens no redzamākajiem politiķiem Raimonds Vējonis nesaka "nē" sadarbībai ar "Saskaņas centru" (SC) pašvaldībās.

"Nevajag dramatizēt runas par sadarbību ar SC pašvaldībās. Socioloģiskās aptaujas prognozē, ka SC nākamajās Rīgas domes vēlēšanās varētu gūt tik pārliecinošu uzvaru, ka nekādi koalīcijas partneri tam nebūs vajadzīgi. Bet jebkurā gadījumā tie būs vēlēšanu rezultāti, kuros iedzīvotāji paudīs savu atbalstu vienai vai otrai partijai. Koalīcijai ir liela nozīme parlamenta politikā, bet pašvaldībās jau tagad daudzas un dažādas partijas sadarbojas ar SC. Pašvaldībām ir jārisina galvenokārt saimnieciski, ne politiski jautājumi. Un jāstrādā ir tiem deputātiem, kurus vēlētāji ir ievēlējuši, neatkarīgi no viņu nacionālā sastāva un politiskās pārliecības," intervijā teica Vējonis.
Vērtējot Reformu partijas (RP) valdes locekles Sandras Sondores-Kukules izteikumus par iespējām Rīgas domē sadarboties ar SC, Vējonis tos nodēvēja par esošās valdības koalīcijas iekšējām "spēlītēm".
"Ar šādiem paziņojumiem RP mēģina koalīcijā "izsist" labākas pozīcijas vienā vai otrā jautājumā. Patlaban koalīcijas partijas risina sarunas par kopīga deputātu kandidātu saraksta veidošanu Rīgas domes vēlēšanām. Ar šādiem Sondores-Kukules paziņojumiem, iespējams, tiek mēģināts iegūt RP kandidātiem augstākas vietas kopējā sarakstā, piedraudot, ka pretējā gadījumā RP var iet kopā ar SC. Manuprāt, tās ir iekšpartijas un iekškoalīcijas cīņas," izteicās politiķis.

PARTIJAS, PAR KURĀM LATVIEŠI NEDRĪKST BALSOT

SC – oligarhu partija, pie tam krievu oligarhu (Kargins, Krasovickis, Stepanovs, Savickis, Gazprom oligarhi un Parex blēži).
SC vienmēr kā mašīna vienbalsīgi balsoja pret visām latviešu interesēm Saeimā (Latvijā latviešu intereses ir galvenās intereses). SC ir parakstījis sadarbības līgumu ar Krievijas valdošo čekistu partiju un Ķīnas komunistu partiju. Ja jums nepatīk, ka Aivars Lembergs dod Saeimai pavēles, tad kā jums patiks, kad Vladimirs Putins to darīs? SC galvenais mērķis ir Latvijas pārkrievošana.
Šlesera reformu partija -LC/LPP – oligarha Šlesera partija. Latvijas izsaimniekošanas un izzagšanas partija. Rīgas Domē viņi strādā kopā ar SC.
ZZS – sarkano baronu un veco komunistu partija. Lemberga kabatas partija. Ar katru gadu tā ir palikusi negodīgāka un pretlatviskāka līdz pat šodienai, kad viņu tuvākais sabiedrotais ir SC. Ja Saeima nebūtu atlaista, rudenī viņi droši vien gāztu Dombrovska valdību un taisītu savu valdību ar SC un PLL (SC-29; ZZS-22; PLL-8 = 59).
VIENOTĪBA un ZATLERA partijas – viņas nav korumpētas, nav zem oligarhu kontroles, bet arī nav patriotiskas, nav nacionālas, nav latviskas. Tās kontrolē kosmopolīti, internacionālisti un sorosisti. Ar tādiem valdībā latviska Latvija nebūs un tas viņiem ir vienalga. Šie cilvēki nīst visu kas ir nacionāls un patriotisks. Viņi neatbalsta okupācijas seku likvidēšanu. Viņi neatbalsta krievu repatriāciju kaut pat Putins to prasa. Viņi ir pret latviešu valodu kā vienīgo valodu visās valsts apmaksātās skolās, kaut gan tad latviešu bērni Latgalē varētu iet uz latviešu skolām.
Šie cilvēki piekāpjas un iztop krieviem visur. Viņi melo par "lieliem spiedieniem" no Rietumiem, ES un EDSA. (EDSA taču ir Krievijas filiāle). Viņu dēļ tiek sodīti latviešu darbinieki, policisti, ārsti par to, ka grib lietot valsts valodu. Viņu dēļ jaunie latvieši, kas neprot krievu valodu, nevar dabūt darbu Latvijā un viņiem jābrauc prom. Viņu dēļ krievi paliek agresīvāki, negodīgāki un šovinistiskāki ar katru gadu. Vienotības vadoņi kā Āboltiņa un Jaunups ir gatavi noliegt okupāciju un veidot valdību ar SC. Un Vienotībā taču ir Štokenbergs un Pabriks un ar to jau viss ir izteikts.
Zatlers ir teicis, ka Latvijā ir vislabākie krievi pasaulē, ka vajag bezvīzu režīmu ar Krieviju, ka Latvijā vairs nav okupanti, un ka vajag dot automātiski pilsonību visiem krievu bērniem, kaut gan tie varbūt nezina nevienu vārdu latviski. Starp Zatlera padomniekiem ir Vasīlijs Meļņiks un citi šaubīgi tipi. Zatlers arī ir gatavs sadarboties ar SC, kaut gan viņš ir teicis, ka nesadarbosies ar oligarhu partijām. Varbūt Zatlers domā, ka krievu oligarhi ir labāki nekā latviešu oligarhi.
Ja lielākā daļa krievi, kas ienāca Latvijā pēc 1939.g. un viņu pēcteči būtu atstājuši Latviju 1991/92.g., tad varētu runāt tā, kā tagad runā Vienotība un Zatlers, bet tas vēl nav noticis un tādēļ vēl nevar.
Arī godīgie krievi, kas grib palikt latviskā Latvijā, nevar balsot par šīm partijām.
Pēdējos tūkstoš gados latvieši nav vienmēr rīkojošies pareizi, godīgi, varonīgi. Mums bija Kaupo, bija nodevēji, bija gļēvuli. Bet šad un tad latvieši saņēmās un pārsteidza pasauli. Varbūt atkal ir pienācis tāds laiks, taisnības laiks, Lāčplēša laiks, latviešu laiks.
Tādēļ balsosim par Nacionālo Apvienību VL-TB/LNNK.
Tikai iedomājieties, kā tas būtu, ja VL-TB/LNNK dabūtu 51 vietu Saeimā?

Dievs sVētī Latviju
aiVars sLucis

"Mums noteikti jāuzvar, un mēs uzvarēsim" Gunārs Astra, 1983 gada 15 decembrī

Oligarhu kapusvētki

OLIGARHU kapusvētki.


Ideja rīkot tādu ceremoniju radās jauniešiem prezidenta vēlēšanu dienā, kad pie Saeimas nama pulcējās Valda Zatlera piekritēji, kas atbalstīja šīs Saeimas atlaišanu, jo Zatlers bija teicis, ka deputāti pieņem likumus šauru ļaužu interesēs, oligarhu interesēs, dod brīvību shēmotājiem, kas spēj apiet visus ierobežojumus. Visu valsti bija nokaitinājusi KNAB vadītāja Normunda Vilnīša lieta, kad viņš biroja darbu bija organizējis tā, ka šī iestāde „ķēra” mazos likumpārkāpējus, bet lielajiem klāt neķērās. Bija radīta ilūzija, ka darbs notiek, tikai rezultātu nav. Kādu laiku tādu darba imitāciju var nepamanīt, bet gāja mēneši un neviens nespēja neko šim vadītājam padarīt. Viņš atkārtoja: „mani iecēla Saeima, tikai tā mani var atcelt”. Neviens no trim oligarhiem šo vadītāju nekritizēja.

Zatlers, ierosinot atlaist Saeimu, teica, ka notiekot valsts nozagšana, ka uz ārzonu bankām aizplūstot lielas summas, tā rīkojoties oligarhi. 2009.g. uz ofšoriem no Latvijas aizgājuši 523 miljoni latu, ka no nenomaksātiem nodokļiem valsts budžets nav saņēmis 27,8 miljonus latu, ka ZZS deputāti izvairās no šo jautājumu apspriešanas. Neticība valsts institūcijām arvien pieaug, vāji strādā tieslietu sistēma. Katru nedēļu Valsts Kontrole dažādās valsts iestādēs atklāj nopietnus finansiālus pārkāpumus, bet sodu nesaņem neviens. Par to ziņo TV. Kad jaunais valsts prezidents Andris Bērziņš 2. jūnijā iznāca no Saeimas nama, kāda jauniešu grupa to sagaidīja ar saucieniem: „Oligarhiem – nē!” Kāds ierosināja sarīkot oligarhu kapusvētkus, lai publiski tos nosodītu. Spontāni radās doma tos sarīkot Daugavā uz AB dambja. Šo informāciju ātri izplatīja internetā un 8. jūnijā tur pulcējās apmēram 8000 cilvēku. Nekādu negadījumi nav bijuši. TV kameru priekšā Šķēle un Šlesers, dīvaini smaidot, teica, ka priecājoties par tādām aktivitātēm, bet Lembergs teica, ka tās apdraudot viņa ģimeni.

8.jūnija vakarā notika TV raidījums „KAS NOTIEK LATVIJĀ?”, ko vada Jānis Domburs. Raidījumā piedalījās politiķi, deputāti, ārsti, dažādi speciālisti. Jautājums bija kopējs – Kā vērtējat jaunākos notikumus Latvijas politikā un sabiedrībā? TV skatītāji bija aicināti atbildēt uz jautājumiem:

1) oligarhu kapusvētki ir pareiza akcija,

2) aplama akcija

3)oligarhu problēma politikā ir oligarhi

4) nav oligarhi.

Aptaujas rezultāti;

1) 554 , 2) 79, 3) 1300, 4)174

ATIS SKALBERGS

Andris Bērziņš (no zzs un šķēles grupas) - prezidents

PAR JAUNO PREZIDENTU


Medijos vislielākā interese ir par jauno valsts prezidentu Andri Bērziņu. TV raidījumā „De facto”, ko vada Ilze Nagla un Jānis Geste, redzējām skaistu māju, kas uzcelta Amatas novadā un pieder jaunajam prezidentam. Tas skaitās viesu nams un uzcelts par ES fonda līdzekļiem, celtniecībā izlietojot 178 000 latu. Kā viesu nams tas nav darbojies nevienu dienu, jo tā celta un lietota kā privātmāja. AB visādi taisnojas, melo, bet nespēj neko pierādīt. Fakti liecina par negodīgu fonda līdzekļu izlietojumu. Šī raidījuma operators filmējis dažādu politiķu sarunas no liela attāluma tieši 2. jūnijā, prezidenta vēlēšanu laikā. Speciālists , kas prot lasīt pēc lūpu kustībām apstiprināja to, ka ZZS deputāti vienojās ar SC deputātiem, lai tie balso par AB. Visplašākās ziņas par jauno prezidentu publicētas žurnālā „IR” Nr22 (2011.g.2.-8. jūnijs.). Raksta autore ir Anda Burve – Rozīte par viņu saka, ka viņš ir neietekmējams jebkuros apstākļos, ka galva viņam strādā kā skaitļošanas mašīna. Bērziņa mugurkaulam par labu liecina dzirdētais, ka savulaik viņš cīnījies pret Andra Šķēles plānu pievienot Unibankai bankrotējošo Zemes banku, kā arī iebildis pret to, ka valstij piederošo Unibanku privatizē Parex, raksta autore. Runājot par privāto dzīvi, laulībā ar Dzintru Bērziņu dzimis dēls Aigars un meita Eva, kas tagad dzīvo Skandināvijā un pieņēmusi vīra, tumšādaina amerikāņa uzvārdu Manavaduge. Bērziņam ir seši mazbērni. Pēc šķiršanās ar Dzintru Bērziņu pēc daudziem gadiem sastapis tagadējo dzīves draudzeni Daci Seisumu. Viņa ir ārste endokrinoloģe, strādā Stradiņu slimnīcā. Abi dzīvo kopā desmit gadus, viņiem ir sešus gadus vecs dēls Kristaps. Raksta autore uzzinājusi, ka Bērziņam ir 20 gadus veca meita, kura nenes tēva uzvārdu. Dace Seisuma saka, ka ar dzīves draugu ir norunājuši, ka uz pieņemšanām, vizītēm viņam būs jābrauc vienam. „Esam pielāgojušies – viņš nemaisās medicīnā, es – politikā.”

ATIS SKALBERGS

ZRP - Zatlera Reformu partija

Zatlera Reformu Partija 2011.g.augustā reklamējas visaktīvāk, saka , ka tā nešķiro latviešus un krievus, labos un sliktos, ka viss virzīts uz valsts ekonomiku. Par ekonomikas jautājumiem partijā atbildīgais ir Vjačeslavs Dombrovskis, runā ar lielu akcentu, jo ir krievs, uzsver, ka studējis ASV, augustā notika šīs partijas kongress, kurā par premjermistra kandidātu izvirzīja 30 gadus jauno uzņēmēju Edmundu Sprūdžu, viņu intervēja „Latviešu Avīze”( 13. augustā.) Runājot par sadarbību ar citām partijām, viņš saka, ka koalīcijā neies ar oligarhu partijām-ZZS, LPP/LC. Arī partnerība ar SC būtu visai sarežģīta, grāvis starp ZRP un SC nav nepārlecams, taču atstarpe ir diezgan liela, ar viņiem jāstrādā pragmatiski, ar naida kurināšanu mēs dabūsim tikai naidu pretī. Arī ar Nacionālo Apvienību ir paplats grāvis starpā, tuvākais partneris ir „Vienotība”. 11. Saeimas vēlēšanas notiks 17. Septembrī.


ATIS SKALBERGS

Kalniete par PS sadarbību ar SC

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/sandra-kalniete-vienotiba-starp-principiem-un-realpolitiku.d?id=38965153
Sandra Kalniete: 'Vienotība' starp principiem un reālpolitiku,
EP deputāte (Vienotība) 08. jūnijs 2011

Politiskais virpulis, kuru izraisījusi politiskās korupcijas izmeklēšana, Saeimas atlaišana un Valsts prezidenta vēlēšanas, atkal ir raisījis diskusijas par kompromisiem politikā. Par to robežām, politisko ētiku un pamatvērtībām. Daudzi šajās dažās dienās šķiet atskārtuši, ka mums pašlaik ir tikai un vienīgi tāda Saeima, kurā jebkāds vairākums un valdība ir iespējama, tikai vienojoties ar politiķiem, kuru balsojumi ir stingri saistīti ar politbiznesa darījumiem aizkulisēs un kas runā vienu, bet dara citu.

Izvēlē Vienotībai ir ļoti ierobežota - vai nu ZZS vai SC, jo ar Nacionālās apvienības atbalstu vien nepietiek. Līdzšinējā sadarbība ar tagadējiem Vienotības partneriem ZZS ir grūta, jo viņiem svarīgāks par tiesiskumu ir un acīmredzot arī būs atsevišķu partiju saimnieku personīgā drošība un īpašās biznesa intereses. Šajā ziņā ZZS īpaši labi saprotas ar SC un PLL. Tāpēc daudzi izeju no politiskās stagnācijas redz Vienotības koalīcijā ar SC jau tagad un tūlīt. Citi cer uz neoligarhisko partiju vairākumu nākošajà Saeimas sastāvā, kamēr trešie liek cerības uz gudru un godīgu tautas ievēlētu prezidentu kaut kad nākotnē.

Daži cienījami politiskie komentētāji par vienu no galvenajām Vienotības iekšējām problēmām uzskata PS šķietami kategorisko nostāju pret jebkādu sadarbību ar SC. Un tūdaļ pat piedāvā šķietami vienkāršu recepti - nodalīt PS "nacionālo spārnu", lai nekavējoties varētu izveidot koalīciju ar SC.

Esmu pārliecināta, ka steiga ar koalīcijas veidošanu ir pseidoproblēma un piedāvātā Vienotības sašķelšana ir pseidorisinājums. Mehāniska partneru nomaiņa bez skaidras vienošanās par valstiskajām pamatvērtībām un tiesiskuma principiem nenāktu par labu ne sabiedrībai, ne Vienotībai. Politiskā kopdzīve ar Latvijas valstiskuma pamatprincipu ignorētājiem, kuri vajadzības gadījumā "aizlienē" savas balsis oligarhiem nav ne ar ko labāka par kopdzīvi ar vēl nenotiesātu cinisku politbiznesa multimiljonāru. Pēc būtības es neredzu lielas atšķirības starp ZZS un SC. Atšķiras . vien retorika. Vieni piekopj nacionālpatriotisku, otri - prokrievisku, kamēr darbos abi biežāk raugās austrumu nekā Eiropas virzienā. Un tas, ka ar SC zīmolu nesaistās lieli kampšanas skandāli drīzāk ir KNAB ierobežotās rīcībspējas rezultāts, nevis jaunas pārvaldes kultūras pierādījums Rīgas domē, kur SC saimnieko roku rokā ar AŠ2.

Tomēr vēsturiskā realitāte ir tāda, ka Latvijas labā Vienotībai ir jāspēj sadarboties ar abiem politiskajiem spēkiem, taču ka šīs sadarbības mērķis nevar būt vienkārši parlamentārā vairākuma nodrošināšana politiskās varas īstenošanai vai tikai tās saglabāšanai. Tai ir jācenšas mainīt arī partneru attieksmi un rīcību principiālos jautājumos.

Es, tāpat kā absolūtais PS un Vienotības biedru vairākums, uzskatu, ka Vienotības sadarbībai gan ar ZZS un PLL, gan SC ir jābalstās vismaz uz dažiem fundamentāliem principiem:

1. Likumsargiem un tiesu varai ir jāspēj netraucēti darīt savu darbu jebkuru noziegumu izmeklēšanā un sodīšanā.
2. Lielās naudas iespējas ietekmēt vēlēšanu rezultātus un politiķu lēmumus ir konsekventi jāsamazina ( par konkrētiem risinājumiem mēs runājam jau gadu gadiem un gadu gadiem tie tiek noraidīti)
3. Latvijas Republikas Satversmē un Neatkarības atjaunošanas deklarācijā noteiktie valstiskuma tiesiskie principi ir absolūti, un nevis vēsturnieku komisijās vai publicistu konferencēs noskaidrojami. Tas attiecas gan uz valstiskuma nepārtrauktību, gan okupāciju prettiesiskumu, gan latviešu valodas lomu valstī un sabiedrībā.
4. Latvijai ir jāīsteno arvien ciešāka integrācija Eiropas Savienībā, tai skaitā eirozonā.

Ja mēs vienojamies par šiem principiem un un rakstiski tos apstiprinam, pēc tam godīgi un konsekventi tos īstenojam, mēs varam sadarboties gan ar ZZS, gan PLL, gan Saskaņas centru. Un tad nav vajadzīga ne kādas Vienotības daļas izolēšana, ne strauja pārmešanās no vieniem politiskajiem partneriem pie otriem.

ZZS ministri Lemberga ietekmi sauc par fantāzijām vai noliedz

http://www.delfi.lv/news/national/politics/zzs-ministri-lemberga-ietekmi-sauc-par-fantazijam-vai-noliedz-liekot-roku-uz-sirds.d?id=38833769
http://www.delfi.lv/ 01. jūnijs 2011

Ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu cieši saistītās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji Valda Dombrovska (V) valdībā arī pēc tam, kad Valsts prezidents Valdis Zatlers publiski nosaucis Lembergu par oligarhu, apgalvo, ka viņu ministrijās Lemberga ietekme neesot jūtama, bet izbijušu Ventspils tranzītbiznesa menedžeru iecelšanu valsts uzņēmumu vadībā skaidro ar viņu profesionalitāti.

Zatlers ierosinājumu atlaist Saeimu pamatoja arī ar aicinājumu tautai neļaut "vairot oligarhu peļņu" un "apzagt savu valsti", kā arī pieminēja valdību, kas "visvairāk skatās uz to, ko saka kāds cilvēks ārpus Saeimas", ar to dodams mājienu par Ventspils pašvaldības deputātu Lembergu.

Arī Dombrovskis pirmdien atzina, ka Lemberga ietekmi uz valdību "neapšaubāmi nevar noliegt". Lembergs pats uz koalīcijas sēdēm nenāk, taču viņa viedoklis nāk caur "tiem kolēģiem, kas ir ZZS pusē pie koalīcijas sarunu galda, un kurā vietā tā ir partijas politika, bet kurā - Lemberga ietekme, to precīzāk var nodefinēt pati ZZS," sacīja premjers.

Otrdien pirmajā valdības sēdē pēc prezidenta uzrunas tautai labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) portālam "Delfi" pauda gatavību, "roku uz sirds liekot, simtprocentīgi pateikt, ka Labklājības ministrijā (LM) nav Lemberga ietekmes". "Es šādu ietekmi neesmu ne redzējusi, ne jutusi," apgalvoja Jurševska, kas pirms kļūšanas par ministri vairākus gadus bija LM Komunikācijas nodaļas vadītāja.

Jurševskas laikā par AS "Latvijas Kuģniecība" (LK) padomes locekli kā valstij piederošo 10% LK akciju pārvaldītājas - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) - pārstāve kļuva Olga Pētersone, ilggadēja "Ventspils Naftas" (VN) prezidente. Neilgi pirms tam Pētersone amatu LK padomē bija zaudējusi pēc tam, kad pārsvaru pār tā saukto "Lemberga nometni" LK guva starptautiskā koncerna "Vitol" pārstāvji.

Tieši Pētersone ir tā, kas šobrīd pārmet LK informācijas slēpšanu, viņas neaicināšanu uz padomes sēdēm, un, kā noprotams, pēc viņas iniciatīvas VSAA vērsās ar iesniegumu pret LK tagadējiem īpašniekiem un vadību vairākās tiesībsargājošās iestādēs. VSAA izskaidro to ar aizdomām, ka reālā tirgus cenām neatbilstošās jeb pazeminātās LK kuģu frakts likmes "var būt saistītas ar to iznomāšanu ar LK šābrīža vadību saistītiem uzņēmumiem no "Vitol" grupas, tas ir, "Vitol" grupa tos iznomā pati sev, un peļņa tādā veidā nepaliek Latvijā".

VSAA apgalvoja, ka šogad ieplānotie "apzinātie zaudējumi" nodarīs kaitējumu LK mazākuma akcionāru, tostarp Latvijas valsts, interesēm, tomēr LM atzina, ka kopš privatizācijas LK dividendes ne reizi nav izmaksājusi.

Jurševska portālam "Delfi" uzsvēra, ka "negribētu vilkt kādas paralēles ar publiskajā telpā izskanējušo "oligarhu lietu", runājot par Pētersones kandidatūru". Pētersone esot izvēlēta, jo jau iepriekš darbojusies LK padomē, un galvenais bija "kompetence profesionalitāte un zināšanas par darbu, kas viņai kā valsts pilnvarniecei jāveic", apgalvo ministre.

Pētersoni Jurševskai ieteicis iepriekšējais valsts pilnvarnieks - ZZS pārstāvis Kārlis Boldiševics, kurš darbojas gan Saeimas frakcijā kā konsultants, gan "Latvijas valsts mežu" valdē, bet savulaik bijis arī ZZS ģenerālsekretārs. Ministre viņam uzticējusies kā cilvēkam, "kurš pārzina" šo lietu.

Tikmēr LK kā prasītāja vērsusies tiesā pret zvērināta advokāta Andra Grūtupa biroju un vairākiem bijušajiem LK padomes un valdes locekļiem, to skaitā Pētersoni un Edvīnu Bērziņu, lūdzot piedzīt no advokātu biroja pēc prasītāja domām nepamatoti samaksāto honorāru.

Portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka LK pašreizējās vadības ieskatā Grūtupa birojs pērn no uzņēmuma, ko tobrīd vēl kontrolēja tā sauktā "Lemberga nometne", nepamatoti saņēmis honorāru 175 tūkstošu latu apmērā. Prasības būtība skar pērn novembrī noslēgtos vairākus līgumus par juridisko pakalpojumu sniegšanu starp LK, Grūtupa biroju un bijušajām LK amatpersonām.

Jurševska portālam "Delfi" apgalvoja, ka viņa neesot informēta, ka pret Pētersoni būtu civilprasība, bet, "kamēr nav pierādījumu, mēs nevaram tiesāt cilvēku". Ministre arī pauda pārliecību, ka Pētersone, šobrīd vēršoties pret LK, "šajā gadījumā aizstāv valsts, ne kādas citas intereses".

Gada sākumā Pētersone nonākusi amatā arī Jurševskas priekšteča Ulda Auguļa (ZZS) vadītās Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzītajā VAS "Latvijas Autoceļu uzturētājs" (LAU), kļūstot par valdes locekli. Augulis to skaidro ar to, ka viņa ir "ļoti laba menedžere".

"Paskatieties menedžerus, viņu dzīves gājumus, viņu izglītību un kvalifikācijas, un tad vērtējiet," noliedzot Lemberga ietekmi un saucot to par "fantāzijām" sacīja Augulis, lūgts skaidrot, piemēram, Edvīna Bērziņa un Lemberga ģimenei daļēji piederošās ostas velkoņu kompānijas "Amberholdings" bijušā vadītāja Armīna Kronberga iecelšanu VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdē.

Tas pats attiecoties arī uz īpaši izveidotās LDz struktūras - Iekšējās drošības direkcijas vadītāju, bijušo Satversmes aizsardzības biroja direktoru Laini Kamaldiņu, kurš iepriekš vadījis LK drošības dienestu.

Gada sākumā nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcionāru sapulcē tika iecelta jauna uzņēmuma padome, kurā SM virzīja arī Lemberga ģimenes locekļiem daļēji piederošās SIA "LSF Holdings" darbinieci Santu Glāznieci, kas šobrīd kļuvusi par lidsabiedrības padomes priekšsēdētāju. Augulis arī šajā SM lēmumā noliedza jelkādu Lemberga ietekmi, saukdams to par "fantāzijām" un apgalvodams, ka "uzņēmumos lēmumus pieņem uzņēmumu vadība, ministrijā lēmumus pieņem valsts sekretārs un ministrs".

Augulis arī norādīja, ka ministrijās parasti "nav kaut kādas ietekmes no pašvaldībām". Pēc jautājuma, kāpēc pirmdienas vakarā Saeimā ZZS frakcijā telpās viņš ticies ar Lembergu, ministrs aizsvilās un aicināja "nestāstīt muļķības", apgalvojot, ka tur notikusi ZZS valdes sēde.

Portāls "Delfi" gan novēroja, ka ZZS frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa kabinetā notiekošo sanāksmi Augulis atstāja viens no pēdējiem - labu brīdi pēc tam, kad prom bija devušies pats kabineta saimnieks un arī ZZS vadītājs, vides ministrs Raimonds Vējonis. Pēc satiksmes ministra telpu atstāja vien Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs un Rīgas Brīvostas valdes locekļa vietnieks Viesturs Silenieks, kura vārds figurē "oligarhu lietā", un Lembergs.

"Tas, kurš aiziet ātrāk, kurš aiziet vēlāk - kāda tam starpībā?" neizpratnē bija Augulis, apgalvojot, ka neesot tā, ka viņš tiktos tieši ar Lembergu. Uzreiz pēc tam viņš gan piebilda, ka runā ar daudziem pašvaldību vadītājiem, piemēram ar Liepājas, Jelgavas, Dobeles un Krāslavas.

Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS), kuram, tāpat kā Augulim, padomnieces amatā strādā Ventspils domes izpilddirektora vietniece Kristīne Krasovska, kura ir arī Lemberga vietniece partijas "Latvijai un Ventspilij" vadībā un pārstāv partiju koalīcijas sarunās, par Lemberga ietekmi bija lakonisks. Viņš apgalvoja, ka Lemberga ietekmi ministrijā neesot izjutis un tādu mēģinājumu nemaz neesot bijis.

ZZS priekšsēdētāju, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Raimondu Vējoni iztaujāt portālam "Delfi" otrdien neizdevās, bet zemkopības ministrs Jānis Dūklavs valdības sēdē nepiedalījās. Savukārt veselības ministrs Juris Bārzdiņš ir deleģēts no Liepājas partijas, kuras pārstāvis Saeimā Oskars Zīds sola balsot par Zatleru.

Dombrovskis, kurš paziņojis, ka ir "būtiski konsekventi strādāt pie oligarhu ietekmes mazināšanas", otrdien tomēr joprojām atturīgi komentēja SM pārvaldīto valsts uzņēmumu kadru politiku. "Par kapitālsabiedrībām tas arī neapšaubāmi būs viens no jautājumiem, kas būs jārunā [koalīcijā tuvākajā laikā]," sacīja Dombrovskis, piebilstot, ka "airBaltic" audita rezultātiem drīzumā jānonāk valdībā.

Par oligarhu ietekmi Latvijas politikā aizvien atklātāk sāka runāt šonedēļ, pēc pagājušajā nedēļā uzsāktās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vērienīgas operācijās, kuras ietvaros notika kratīšanas uzņēmumos un īpašumos, kas saistīti ar trīs ietekmīgajiem, par oligarhiem dēvētajiem politiķiem - Ventspils mēru Aivaru Lembergu, LPP/LC līderi Aināru Šleseru, un Tautas partijas dibinātāju Andri Šķēli. Lietā kopumā figurē 11 personas, tostarp sešas amatpersonas, un 26 uzņēmumi.

Šīs lietas ietvaros KNAB lūdza Saeimu atļaut kratīšanu deputāta Šlesera dzīvesvietās, taču parlamenta deputāti izšķīrās šādu atļauju nedot.

Šis Saeimas lēmums lika Zatleram izšķirties rosināt Saeimas atlaišanu, un ārkārtas uzrunā tautai sestdien vakarā prezidents tieši oligarhu ietekmi uz parlamenta lēmumiem minēja kā vienu no svarīgākajiem sava lēmuma iemesliem. Vēlākos savas rīcības komentāros prezidents precizēja, ka, viņaprāt, Latvijā ir trīs oligarhi - Lembergs, Šķēle un Šlesers.

Tautas nobalsošana par Zatlera rosināto Saeimas atlaišanu notiks 23.jūlijā, savukārt jau šo ceturtdien Saeimas deputāti vēlēs Valsts prezidentu.

Vējonis aiziet, jo apvainojies (ZZS)

26.05.2011 Māra Libeka
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=316626:vjonis-aiziet-jo-apvainojies&catid=72:politika&Itemid=95
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis vairs nevēlas vadīt Zaļo un zemnieku savienību, jo gribot vairāk laika veltīt pašvaldībām un vides lietām.



ZZS valde oficiālo lēmumu pieņems pirmdien. Bet neoficiāli politiskajās aizkulisēs tiek apstiprināts, ka Vējonis ir apvainojies, jo nav izvirzīts Valsts prezidenta amatam, uz ko ļoti cerēja. Cerībām bija pamats, jo par viņu kā iespējamo Rīgas pils saimnieku Saeimā runāja ne viens vien – Vējonim esot pietiekami liela pieredze valsts lietās, braukādams komandējumos pa ārzemēm, labi apguvis angļu valodu... Kāda Vējonim tuvu stāvoša amatpersona sacīja, ka bijusi pat ļoti pārsteigta par ministra svešvalodas zināšanām – redz, tā malēniešu izloksne, svešā mēlē runājot, nemaz neesot jūtama! Šī persona, kas nevēlējās publiskot savu uzvārdu, sacīja, ka vides ministrs bijis viens no reālākajiem kandidātiem ārlietu ministra amatam pēc tam, kad ministra krēslu bija spiests atstāt Māris Riekstiņš. Arī tad Vējonis vīlās, jo cerēja uz ārlietu ministra portfeli un pat valdības veidošanas karstumā paspējis aizbraukt uz Maskavu, kur Krievijas valdošā partija "Vienotā Krievija" rīkoja ekologu konferenci. Tur nejauši saticies ar Krievijas valdības vadītāju Putinu.

Bet pirms pašvaldību vēlēšanām Latvijas Zaļās partijas valde Vējoni izvirzīja Rīgas domes priekšsēdētāja amatam.
Vides ministram visu laiku bijušas klusas cerības ieņemt kādu par vides ministru redzamāku amatu, tomēr tās nav piepildījušās. Kad sapnis jau bija tik tuvu īstenībai, atkal nekā – ZZS nevirza savu priekšsēdētāju, bet nāk klajā ar paziņojumu par Andri Bērziņu kā iespējamo Rīgas pils saimnieku. Šoreiz Vējonis neizturēja un protestēja, paziņojot, ka ZZS var meklēt citu priekšsēdētāju.
Dažas personas, kas labi pazīst ministru Vējoni, norādīja, ka labi vien esot, ka viņu neizvirzīja, jo viņš, lūk, nespējot rūpēties par cilvēkiem – visus treknos gadus Vides ministrijas darbiniekiem bijušas viszemākās algas, salīdzinot ar citām ministrijām. Krīzes laikā pat tās apcirptas. Vējoņa balss nav bijusi dzirdama ne par Vaidavas HES būvniecību, ne Baltezera problēmām, ne arī mežziņu dienesta nīdēšanu.

Vējonis patlaban ir ārvalstu komandējumā un nebija sazvanāms, bet viņam tuvu stāvošais Ingmars Līdaka centās pārliecināt, ka Vējonis nemaz neesot apvainojies un ka paziņošana par partijas vadošā amata atstāšanu vienlaikus ar Andra Bērziņa kandidatūras izvirzīšanu tāda sakritība vien esot. Vides ministrs ļoti daudz braucot komandējumos ārpus Latvijas, tāpēc neesot laika pildīt ZZS vadītāja pienākumus – Vējonis esot bijis pat priecīgs, ka viņa kandidatūra oficiāli neesot apspriesta.

Prezidenta pretendentu tikšanās

PRETENDENTU TIKŠANAS.
Aktuāls ir jautājums, kas būs Latvijas valsts prezidents?
Vienu dienu pirmskandidātu pieteikšanas termiņa beigām pieci ZZS partijas biedri pieteica savu kandidātu prezidenta vēlēšanām. Tas ir Saeimas deputāts, tautsaimniecības komisijas vadītājs Andris Bērziņš . 25. maijā viņš tikās ar „Saskaņas Centra” deputātiem un meklēja atbalstu. Pēc tikšanās SC teica, ka atbalstīs prezidenta vēlēšanās to kandidātu, kas garantēs šai apvienībai vietu valdībā. Tai pašā 25. maijā TV raidījumā „Kas notiek Latvijā?”, ko vada Jānis Domburs, tikās abi prezidenta amata kandidāti publiskās debatēs. Tika apspriesti visdažādākie temati. Andrim Bērziņam ir 66 gadi, viņš ir finansists, miljonārs, citi cilvēki viņam parādā divus miljonus eiro, viņam pieder 35 nekustāmie īpašumi, pensija ir viena no lielākajām Latvijā. Uz visiem jautājumiem V. Zatlers atbildēja pārliecinošāk, dziļāk, profesionālāk. A.Bērziņš smīnēja un nebija saprotams, kāpēc viņš vēlas būt valsts prezidents. Kādā sarunā viņš teicis, ka padomju represijās vainīgi bijuši paši latvieši .Tas saniknojis daudzus. „Latvijas Avīze” saņēmusi daudzu sašutušu cilvēku zvanus, kas nosodījuši šādu kandidātu.
Rīdzinieks Zigfrīds Kalējs saka: „Man rūp Latvijas nākotne, bet ja mums būs tāds prezidents, tad zaudēsim valodu, zemi un tautu”. Pats A.Bērziņš saka: „Es neuzņemtos šo gaļasmašīnu, ja nenovērtētu savas izredzes tikt ievēlētam.” Viņu šim amatam ieteicis Lembergs. Saeima par šo jautājumu balsos 2. Jūnijā.
ATIS SKALBERGS

Iveta Grigule, ZZS, izslēgta no LZP

Iveta Grigule
Dzimšanas gads: 1964
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Mārupes novads
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Rīgas 2. vidusskola, 1983, vidējā izglītība
Latvijas Kultūras akadēmija, 1998, mākslas bakalaura grāds kultūras socioloģijas programmā
Latvijas Universitāte, Ekonomikas un vadības fakultāte, Starptautisko attiecību institūts, 2000, ārējo sakaru struktūrvienības vadītāja kvalifikācija
Darba vietas un amati: Mārupes novada dome, deputāte
Latvijas Zaļā partija, valdes locekle
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latviete
Ģimenes stāvoklis: nav norādīts
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
dzīvojamā māja Mārupes novads (īpašumā)
dzīvoklis Siguldā (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads) - nav
3. Nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām - nav
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
119800 EUR
5. Kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas - nav
6. Kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu
SIA RAI Consulting 200 LVL (10 gab.)
7. Kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus
32000 LVL
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
Nordea banka 2000 LVL
9. Kandidātam piederošie vērtspapīri sadalījumā pa to veidiem [norādot to veidu, skaitu, summu (nominālvērtībā) un juridiskās personas - vērtspapīru eminenta - nosaukumu, privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norādot tikai to skaitu] - nav

Deputātu kandidāts(-e) ir norādījis(-usi), ka nav sadarbojies(-usies) ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.


http://www.kandidatiuzdelnas.lv/kandidati-un-partijas/155-iveta-grigule/
Bijusi Mārupes novada domes deputāte (2009 - 2010). Iepriekš bijusi Hanzas dienu biroja vadītāja Rīgas domē, strādājusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā par departamenta direktori, bijusi Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektora Gata Trukšņa (LPP) palīdze, pašvaldības SIA "Jūrmalas attīstības projekti" valdes priekšsēdētāja (līdz šā gada jūnijam).


Kandidātam ir lieli skaidras naudas uzkrājumi (sākot no 10 tūkst. LVL) un/vai lielas parādsaistības (sākot no 150 tūkst. LVL ), neskaidri finanšu darījumi
Četros no pieciem gadiem, kad iesniegusi valsts amatpersonas deklarāciju, norādījusi lielus skaidrās naudas uzkrājumus. 2001.gadā, kad sāka darbu Rīgas domē kā Hanzas dienu biroja vadītāja, tie bija 53 500 latu, 2004.gadā, kad atstāja šo amatu – 28 800 latu.2005.gadā saskaņā ar deklarāciju iegādājusies dzīvokli Jūrmalā tikai par 3532 latiem, turklāt summu sakritība liek domāt, ka, neraugoties uz tobrīd nepilnus 30 tūkstošus latu lielajiem skaidras naudas uzkrājumiem, pirkumam ņēmusi kredītu.2009.gadā, kad kļuva par Jūrmalas pašvaldības SIA “Jūrmalas attīstības projekti” vadītāju, deklarējusi 33 678 latu skaidras naudas uzkrājumus.

Kandidāts ir vairākkārtīgi mainījis politiskās partijas
2001.gadā ievēlēta Mārupes pagasta pašvaldībā no Jaunās kristīgās partijas. 2005.gadā iestājās Latvijas Zaļajā partijā, no kuras kandidēja uz Mārupes novada domi, bet netika ievēlēta.

No Zaļās partijas izslēdz deputāti Griguli 
http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/prezidents/no-zalas-partijas-izsledz-deputati-griguli.d?id=38876483
www.DELFI.lv 02. jūnijs 2011

Latvijas zaļā partija (LZP) valde trešdien nolēma izslēgt no partijas Saeimas deputāti Ivetu Griguli, liecina paziņojums partijas mājas lapā internetā.

LZP mājas lapā kā izslēgšanas iemesli minēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sods "par nelikumībām 10. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā, kā rezultātā LZP un ZZS tiek liegts valsts finansējums nākamās priekšvēlēšanu kampaņas izdevumu segšanai (95 015,50 lati)".

Tāpat viņai pārmests LZP statūtu pārkāpums, "paužot viedokli par valdes lēmumiem vēl pirms valdes sēde ir notikusi, turklāt lēmums pēc valdes sēdes ir bijis atšķirīgs no Grigules iepriekš paustā". Tāpat izslēgšanas iemesls ir "publiska viedokļa paušana, kas ir pretrunā ar LZP programmu" un "Saeimas balsojums par/pret KNAB kratīšanu Šlesera dzīvesvietā Jūrmalā un Rīgā, kas cēlis neslavu Latvijas Zaļajai partijai visas valsts mērogā, un kā rezultātā Valsts prezidents Valdis Zatlers ierosinājis Saeimas atlaišanu".

Plašāk nav izskaidrots, kādus viedokļus Grigule paudusi.

Grigule žurnālistiem uzsvēra, ka par šādu partijas lēmumu vēl oficiāli nav informēta, taču pauda pārsteigumu, kā valde varēja viņu izslēgt, jo saskaņā ar partijas statūtiem valdes locekli var izslēgt tikai ar kongresa lēmumu.

Grigule pagaidām nevēlējās komentēt iespēju, vai viņa varētu strādāt kā neatkarīgā deputāte vai iestāties kādā citā Zaļo un zemnieku apvienībā ietilpstošā partijā.

Viņa norādīja, ka ar visu prezidenta vēlēšanu procesu viņai nav bijis laikā "noskaidrot, kas notiek ģimenē", ar to domājot partiju.

Viņa norādīja, ka vismaz līdz 23.jūlijam strādās Saeimā un neplāno pievienoties jaunievēlētā Andra Bērziņa komandai Rīgas pilī, piemēram, vadot prezidenta kanceleju.

'Vienotība' un ZZS turpinās sadarbību nākamajā Saeimā

http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/vienotiba-un-zzs-turpinas-sadarbibu-nakamaja-saeima-valdibu-cer-apstiprinat-2novembri.d?id=34421811

Saskaņā ar provizoriskajiem 10.Saeimas vēlēšanu rezultātiem visvairāk balsis ieguvusī partiju apvienība "Vienotība" un trešo lielāko vēlētāju atbalstu saņēmusī Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) turpinās sadarbību arī nākamajā Saeimā, svētdien vienojās abu politisko spēku līderi.



Partijas jau vienojušās par laika grafiku, lai 2. novembrī, kad uz pirmo sēdi sanāks 10.Saeima, varētu apstiprināt valdību, pēc tikšanās ar ZZS pārstāvjiem žurnālistiem pastāstīja premjers Valdis Dombrovskis (JL). Tāpat plānots laikus pārrunāt starptautiskā aizdevuma programmas turpināšanu.

Saskaņā ar provizoriskiem vēlēšanu rezultātiem "Vienotībai" kopā ar ZZS ir 55 balsis parlamentā, tāpēc abi spēki var turpināt kopīgo darbu koalīcijā, taču tā ir jāpaplašina, pēc tikšanās žurnālistiem atzina ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Kā iespējamie partneri nakamajā koalīcijā tiek izvērtēti gan VL-TB/LNNK, ar ko "Vienotība" tiekas svētdien uzreiz pēc ZZS, gan apvienība "Saskaņas centrs", ar kuru "Vienotībai" tikšanās paredzēta pirmdien. VL-TB/LNNK ietilpstošie "tēvzemieši" Dombrovska vadītajā valdībā strādā jau šobrīd, bet arī ar SC "Vienotība" meklēs "saskares punktus", atzina Dombrovskis, vērtējot, kurš no spēkiem būtu tīkamāks koalīcijas partneris.

Arī Brigmanis atteicās nosaukt, kurš no šiem spēkiem ZZS būtu politiski simpātiskāks, sakot "te nav skaistumkonkurss, svarīgākais ir vienošanās par darāmajiem darbiem".

Dombrovskis norādīja, ka sarunās piedalījās visu "Vienotības" veidojošo partiju līderi un "nepārvaramus iebildumus pret sadarbību ar ZZS partneri, Ventspils mēra Aivara Lemberga vadīto partiju "Latvijai un Ventspilij" neviens neizteica".

Gan Dombrovskis, gan Brigmanis apgalvoja, ka par iespējamo amatu sadali valdībā šobrīd runāt ir pāragri, jo vispirms jāpabeidz sarunas ar visiem iespējamajiem partneriem.

Savukārt ZZS premjera amata kandidāts, Ventspils mērs Aivars Lembergs žurnālistiem atzina, ka "Vienotība" ir uzvarējusi vēlēšanās, tāpēc tai ir pirmā roka partneru izvēlē. Lembergs uzsvēra, ka viņam iebildumu nebūtu ne pret VL-TB/LNNK, kuru līderis Roberts Zīle savulaik bijis satiksmes ministrs un Lemberga sadarbība ar viņu bijusi veiksmīga, ne arī pret SC, jo pašlaik partijas "Ventspilij un Latvijai" pārstāvji veiksmīgi sadarbojas gan ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC), gan ar SC Saeimas frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču.

Lembergs atzina, ka Ventspils domē SC ir "asā" opozīcijā, taču "nevajadzētu Ventspils attiecības pārnest uz Rīgu". Lembergs arī uzsvēra,ka viņam nebūs jāsadarbojas ar konkrētiem atsevišķiem "Vienotības" deputātiem, jo likumdošanas darbā viņš neiesaistīsies, bet sadarbosies ar valdības ministriem.

Savukārt nacionālās apvienības VL-TB/LNNK līderis Roberts Zīle , kurš pārstāv apvienībā ietilpstošos "tēvzemiešus", pēc tikšanās ar Dombrovski guvis iespaidu, ka premjers vēlas turpināt darbu esošajā koalīcijā, proti, kopā ar ZZS un VL-TB/LNNK.

Zīle atzina, ka "priekšā ir vairāki smagi lēmumi" un viņš to apzinoties. VL-TB/LNNK respektēs Dombrovska pozīciju un to, ka "Vienotība" tiksies un pārrunās iespējamo sadarbību arī ar pašlaik opozīcijā esošajām apvienībām "Saskaņas centrs" (SC) un "Par labu Latviju" (PLL).

Tomēr Zīle uzsvēra, ka VL-TB/LNNK nostāja nestrādāt vienā koalīcijā ar SC paliek spēkā, un to pašu žurnālistiem sacīja arī VL vadītājs Raivis Dzintars. Vienlaikus Zīle atzina, ka kaut kāda veida sadarbība ar SC ir iespējama, taču par tās formu ir jālemj premjeram, kuram pirms tam jākonsultējas ar "Vienotības" līderiem.

Zīlem neesot iemesla neticēt, ka koalīcijas pamata modelis varētu nebūt tāds, kā to iepriekš nosauca premjers – proti, tiek saglabāta esošā koalīcija.

Zīle arī pauda pārliecību, ka ar 63 balsīm, ko pašlaik valdošā koalīcija ieguvusi saskaņā ar provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, tā būtu stabila.

Savukārt pēc provizoriskajiem rezultātiem 10.Saeimas vēlēšanās otro vietu ieguvušās SC līderis Jānis Urbanovičs vēlas vispirms redzēt tagadējā Ministru prezidenta un vēlēšanu uzvarētājas apvienības "Vienotība" premjera amata kandidāta Dombrovska piedāvājumu un tikai pēc tam runāt par iespējamo sadarbību.

Urbanovičs uzsvēra, ka pat nevēlas apspriest jautājumus par SC "ņemšanu koalīcijā vai sadarbības piedāvājumiem, pirms ir redzēts Dombrovska plāns".

"Sarunā ar Dombrovski mums galvenais ir, kas viņam padomā, jo neviens pirms vēlēšanām viņam neuzdeva jautājumus par darāmo, bet iztaujāja opozīciju un ekspertus," sacīja Urbanovičs.

Viņš uzskata, ka pilsoņi ir nobalsojuši pret pārmaiņām, tomēr ekonomiskās krīzes apstākļos esot vajadzīga liela koalīcija, kas būtu plašāka par 60 vietām parlamentā, lai varētu paveikt "lielus darbus".

Urbanovičs ir pārliecināts, ka "iegūto mandātu aritmētikai ir mazāka nozīme nekā konkrēto kandidātu plusiņu un svītrojumu ģeometrijai", uzsverot Saeimas sastāva nozīmi pirms sarunām par jebkādu sadarbību.

Jau vēstīts, ka apvienība "Vienotība" ir uzvarējusi 10.Saeimas vēlēšanās un, saņemot 31% vēlētāju atbalstu, iegūs 33 vietas parlamentā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti pēc 1003 no 1013 iecirkņu saskaitīšanas.

Otro vietu un 29 vietas Saeimā ieguvusi apvienība "Saskaņas centrs" (SC) ar 26% vēlētāju atbalstu, bet trešo vietu – Zaļo un Zemnieku savienība, kuru atbalstījuši 19,6% vēlētāju un kas ieņems 22 no 100 parlamenta krēsliem.

Pa astoņām vietām Saeimā ieguvušas apvienība "Par labu Latviju" un VL-TB/LNNK, kas katra saņēmušas 7,6% vēlētāju atbalstu.

27.sept: Aptauja: 'Vienotība' iegūtu 31 vietu, SC – 29

http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/aptauja-vienotiba-iegutu-31-vietu-sc--29.d?id=34296427

Ja Saeimas vēlēšanas notiktu pagājušajās nedēļas nogalē, "Vienotība" būtu panākusi līdz šim populārāko spēku – apvienību "Saskaņas Centrs" (SC), turklāt pēc saņemto mandātu skaita "Vienotība" SC pat apsteigtu, liecina socioloģisko aptauju kompānijas "GfK Baltic" jaunākie pētījumi.

Atbalsts SC, kas vairākas nedēļas bija saglabājusi pirmo vietu, ir nedaudz krities: par šo spēku būtu gatavi balsot 17% (pirms nedēļas 18%). Tikpat – 17% - varētu balsot arī par "Vienotību", taču šai apvienībai tas ir uzlabojums (pirms nedēļas 15%). Nedaudz pieaudzis arī atbalsts Zaļo un Zemnieku savienībai, par ko gatavi balsot 11% aptaujāto (pirms nedēļas 9%), kā arī "Par labu Latviju" (PLL) – 6% (pirms nedēļas 5%).

Nedaudz pieaudzis arī Nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-TB/LNNK un PCTVL atbalstītāju skaits. Par Nacionālo apvienību pēdējā aptaujā bija gatavi balsoti 4% (pirms nedēļas 3%), bet par PCTVL – 2% respondentu (pirms nedēļas 1%).

Nav mainījies to vēlētāju skaits, kas vēlēšanās nepiedalītos – 18% aptaujāto, savukārt 82% apņēmušies doties uz vēlēšanu iecirkņiem.

Pārrēķinot iespējamo vietu sadalījumu parlamentā, pieņemot, ka neizlēmušo balsis sadalīsies proporcionāli izlēmušo izvēlei, GfK aplēsa, ka "Vienotība" iegūtu 31 vietu, SC – 29 vietas, ZZS – 21 vietu, PLL – 11 deputātu mandātus, VL-TB/LNNK – astoņas vietas, bet PCTVL Saeimā neiekļūtu.

Aptaujas metode bijusi telefonintervijas ar datoratbalstu, 30% interviju notikušas, zvanot fiksētās līnijas abonentiem, 70% zvanot mobilo telefonu abonentiem. Pēdējā aptaujā piedalījušies 806 respondenti.

Līderu debates

Priekšvēlēšanu kampaņa sasniegusi savu kulmināciju. Tagad gan radio, gan TV rīko tikšanās ar politisko partiju vadītājiem un deputātu kandidātiem.2010. g. 22. Septembrī Latvijas Radio raidījumā ‘’Krustpunktā’’ tikās Ģirts Valdis Kristovskis un Nils Ušakovs. S C pārstāvis centās būt laipns un draudzīgs. Viņš solīja sadarboties ar Vienotības pārstāvjiem, kaut arī savās reklāmās visu vainu uzveļ V. Dombrovskim, it kā pasaules ekonomiskā krīze vispār nebūtu bijusi. Kristovskis noraida sadarbības iespējas ar SC, jo abām partijām ir būtiskas atšķirības ideoloģijā. SC ir naidīgs latviešiem, orientēts uz Krieviju. Nils uzsver, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā, ka krievi palīdzēs saglabāt latviešu valodu un kultūru , ka Rīgas Dome piešķīrusi Okupācijas muzejam 20 000 latu. Zvana radioklausītāji un saka, ka nedrīkst ticēt SC , jo viņu izdotajā reklāmas bukletā ‘’Tava avīze’’ ir divdomības. Latviskajā izdevumā teikts:’ ’Mums nevajag varu, mums vajag iespēju izglābt valsti ‘’. Bet krieviskajā variantā rakstīts: ‘’ Mēs uzspiedīsim savu varas formulu’’. Mūsu valstij vajadzīga jūsu balss. Tālāk dotas visādas melīgas pamācības, sevi iztēlojot par godīgiem politiķiem, par pārliecinošiem līderiem, kas ir par labām attiecībām ar Rietumiem un Austrumiem. Viņi nevēlas runāt par Latvijas okupāciju, par izvešanām, par padomju laika noziegumiem. Nils tēloja draudzīgu Rīgas mēru.
22. septembra vakarā TV notika piecu partiju līderu debates tiešraidē. A. Šlesers( PLL) runāja pašpārliecināti un izsauca klausītājos smieklus, R. Vējonis( ZZS) aizrādīja Šleseram, ka stulbums ir uzsākt Z iemeļu tilta būvi, ja Dienvidu tilts nav pabeigts. J. Urbanovičs ( SC) tēloja patriotu, kaut gan zināms , ka pirms tam viņš Latvijai piedāvāja pilsoņu karu. Dz. Rasnačs( TB/ LNNK) ieteica atlaist Rīgas Domi, jo tā ir promaskaviska, prasīja sodīt tos, kas nepieņem darbā tos, kas nezina krievu valodu. Kristovskis( Vienotība) vairums atbildēs bija vispārliecinošākais. Šādas debates notikušas visos piecos vēlēšanu apgabalos un tiešraidē tām varēja sekot līdzi visa valsts. Vai vēlētāji pratīs atšķirt meļus un taisnības aizstāvjus, būs zināms 3. oktobrī.

22.sept. aptauja: pieaug atbalsts līderiem SC un 'Vienotībai'

http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/aptauja-pieaug-atbalsts-lideriem-sc-un-vienotibai.d?id=34178481

Ja Saeimas vēlēšanas notiktu pagājušajās nedēļas nogalē, populārākā partija joprojām būtu "Saskaņas Centrs" (SC), par 3% apsteidzot "Vienotību", turklāt salīdzinājumā ar pagājušo nedēļu atbalsts abām partijām nedaudz pieaudzis, kamēr citiem spēkiem tas nav mainījies, liecina socioloģisko aptauju kompānijas "GfK Baltic" jaunākie pētījumi.

SC jau vairākas nedēļas saglabā pirmo vietu: par šo spēku būtu gatavi balsot 18% (pirms nedēļas 16%), bet par "Vienotību" – 15% (pirms nedēļas 13%). Zaļo un Zemnieku savienību tāpat kā pirms nedēļas atbalstītu 9% iedzīvotāju, bet "Par labu Latviju" – 5%.

Nedēļas laikā nemainījās arī Nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-TB/LNNK un PCTVL atbalstītāju skaits. Par Nacionālo apvienību pēdējā aptaujā bija gatavi balsoti 3%, bet par PCTVL – 1% respondentu.

Diezgan strauji pazeminājies to vēlētāju skaits, kas vēlēšanās nepiedalītos – 18% aptaujāto (pagājušajā nedēļā 25%).

Pārrēķinot iespējamo vietu sadalījumu parlamentā, pieņemot, ka neizlēmušo balsis sadalīsies proporcionāli izlēmušo izvēlei, GfK aplēsa, ka SC iegūtu 36 vietas, "Vienotība" – 31 vietu, ZZS – 19 vietas, PLL – astoņus deputātu mandātus, VL-TB/LNNK – sešas vietas, bet PCTVL Saeimā neiekļūtu.

Aptaujas metode bijusi telefonintervijas ar datoratbalstu, 30% interviju notikušas, zvanot fiksētās līnijas abonentiem, 70% zvanot mobilo telefonu abonentiem. Pēdējā aptaujā piedalījušies 803 respondenti.

'Factum' aptauja: Saeimā iekļūtu seši spēki

http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/factum-aptauja-saeima-ieklutu-sesi-speki.d?id=34081319
14. septembris 2010

Ja vēlēšanas notiktu septembra sākumā, Saeimā iekļūtu seši saraksti, bet visvairāk vietu iegūtu partiju apvienības "Vienotība" (27 vietas) un "Saskaņas centrs" (25 vietas), liecina aģentūras "Factum" veiktā pētījuma rezultāti.

Trešo vietu parlamentā iegūtu Zaļo un zemnieku savienība ar 18 vietām, "Visu Latvijai! un TB/LNNK" apvienība iegūtu 14 vietas, apvienība "Par labu Latviju!" - 10 vietas un apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" iegūtu sešas vietas.

Par kādu no pārējiem septiņiem vēlēšanu sarakstiem kopumā būtu gatavi balsot aptuveni 9% vēlētāju, kas tomēr atsevišķi nevienam no tiem nedod cerības pārvarēt piecu procentu barjeru

Aptauja: SC atkal līderos, sarūk PLL popularitāte (6.sept)

http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/aptauja-sc-atkal-lideros-saruk-pll-popularitate.d?id=33949723
www.DELFI.lv, 06. septembris 2010

Ja Saeimas vēlēšanas notiktu pagājušajā nedēļas nogalē, populārākā partija atkal būtu "Saskaņas Centrs" (SC), par 2% apsteidzot "Vienotību", nedaudz pieaudzis Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) atbalstītāju skaits, bet apvienības "Par labu Latviju" (PLL) popularitāte nedaudz sarukusi, liecina socioloģisko aptauju kompānijas "GfK Baltic" jaunākie pētījumi.



Pirms nedēļas "Vienotība" bija nedaudz apsteigusi SC un ieguvusi pirmo vietu, bet pēdējā aptaujā par SC būtu gatavi balsot 14%, bet par "Vienotību" – 12%. ZZS atbalstītu 8% iedzīvotāju (pirms nedēļas – 7%), PLL – 3% (pirms nedēļas – 5%).

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-TB/LNNK atbalstītāju skaits nedēļas laikā nav mainījies un bija 4%, tāpat nemainījās "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" pozīcijas – par to bija gatavi balsot 2% respondentu.

Vēlēšanās nepiedalītos 23% aptaujāto.

Pārrēķinot iespējamo vietu sadalījumu parlamentā, pieņemot, ka neizlēmušo balsis sadalīsies proporcionāli izlēmušo izvēlei, GfK aplēsa, ka SC iegūtu 31 vietu, "Vienotība" – 29 vietas, ZZS – 19 vietas, PLL – astoņus deputātu mandātus, VL-TB/LNNK – deviņas vietas un PCTVL – četrus mandātus.

Aptaujas metode bijusi telefonintervijas ar datoratbalstu, 30% interviju tikušas veiktas, zvanot fiksētās līnijas abonentiem, 70% zvanot mobilo telefonu abonentiem. Izlases metode fiksētajā tīklā bija stratificēta nejauša izlase, bet mobilajā tīklā - nejauša numuru ģenerēšana ar kontrolmainīgiem lielumiem - reģioni, vecums un dzimums. Pēdējā aptaujā piedalījušies 806 respondenti

Aptauja: 'Vienotība' popularitātē apsteidz SC

http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/aptauja-vienotiba-popularitate-apsteidz-sc.d?id=33824101

Pretēji iepriekšējās nedēļās konstatētajam, nedaudz vairāk nekā mēnesi pirms Saeimas vēlēšanām partiju popularitātes virsotnē izvirzījusies premjera Valda Dombrovska (JL) pārstāvētā politisko spēku apvienība "Vienotība".


Kompānijas "GfK" jaunākajā aptaujā konstatēts, ja Saeimas vēlēšanas notiktu pagājušajā nedēļā, tad "Vienotība" iegūtu 31 mandātu parlamentā, toties līdzšinējie līderi "Saskaņas centrs" (SC) - 30.

Vēl pirms tam SC aptaujā prognozēja 39, toties "Vienotība" - 33 mandātus.

Kā ierasts, trešā populārākā ir Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kurai aptaujā paredzēti 18 mandāti, savukārt "Par labu Latviju" (PLL) parlamentā varētu iegūt 12 vietas. Visbeidzot, deviņas vietas tiktu arī "VL - TB/LNNK" sarakstam.

Rēķinot procentuāli, "Vienotībai" un SC ir 13% vēlētāju atbalsts katrai. Vēl 7% ir ZZS, savukārt 5% -PLL.

Savukārt vaicāti par attieksmi pret dažiem no sarakstu līderiem, secināts, ka vispozitīvākā ir attieksme pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Viņu pozitīvi novērtējuši 52%. Vēl 41% pozitīvi vērtējis Dombrovski, 23% - PLL premjera kandidātu Aināru Šleseru, 16% - SC līderi Jāni Urbanoviču, bet 14% - Andri Šķēli.

Aptaujas metode bijusi telefonintervijas ar datoratbalstu, 30% interviju tikušas veiktas, zvanot fiksētās līnijas abonentiem, 70% zvanot mobilo telefonu abonentiem. Izlases metode fiksētajā tīklā bija stratificēta nejauša izlase, bet mobilajā tīklā - nejauša numuru ģenerēšana ar kontrolmainīgiem lielumiem - reģioni, vecums un dzimums. Pēdējā aptaujā piedalījušies 804 respondenti.

Vēlēšanu prognozes, 2010.g.23.aug

Saeimas vēlēšanas - iepriekšējā balsošana (var apskatīt arī +/- kandidātiem un var par tiem balsot):
http://velesanas2010.com/

http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/latvijas-fakti-mazinajies-atbalsts-partiju-reitingu-lideriem.d?id=33707389
'Latvijas fakti': mazinājies atbalsts partiju reitingu līderiem:
Partiju reitingu līderi augustā nav mainījušies, taču sabiedrības atbalsts tiem ir mazinājies, raksta portāls "Diena.lv", atsaucoties uz "Latvijas faktu" aptauju.

Aptauja liecina, ka augustā "Saskaņas centru" (SC) atbalstītu 17% vēlētāju, kamēr iepriekšējā mēnesī atbalstītāju skaits sasniedza 19,7%. Savukārt politisko apvienību "Vienotība" augustā atbalstītu 13,6% balsstiesīgo pretstatā 14,2% jūlijā, liecina dati.

Nedaudz samazinājies arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) reitings - no 11,3% līdz 10,6%.

Tālāk seko partiju apvienība "Par labu Latviju" (PLL), kuru augustā gatavi atbalstīt 5,3% aptaujāto, bet jūlijā - 5%.

Savukārt krietni pakāpies apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) reitings - augustā par to balsotu 4,9% pretstatā 2,8% jūlijā. Tikpat daudz - 4,9% - balsotu par nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, bet jūlijā par to bija gatavi balsot 5,1%.

Pirmo reizi aptaujā iekļauta Pēdējā partija, kas guvusi 1,2% lielu atbalstu, kā arī "Ražots Latvijā", par kuru balsotu 1,1%. Pārējo sīkpartiju reitingi ir zemāki, un arī "Atbildību" atbalsta vien 0,1%.

23,8% atzīst, ka nezina vai nav izlēmuši, par ko balsot, savukārt 16% nedomā piedalīties vēlēšanās.

"Latvijas faktu" vadītājs Aigars Freimanis portālam "Diena.lv" norāda, ka SC reitinga kritums ir izskaidrojams ar PCTVL kāpumu. Šo partiju vēlētāji mēdz mainīt savas prioritātes no viena politiskā spēka uz otru, un tas pierādījies jau ilgākā laika termiņā.

Savukārt "Vienotības" reitinga kritums, viņaprāt, hipotētiski varētu būt skaidrojams ar to, ka pētījumā pirmo reizi iekļauta Pēdējā partija, kas, pēc daudzu ekspertu atzinuma, ir alternatīva "Vienotībai". Viņš piebilst: Pēdējā partija var pretendēt uz to pašu elektorātu, uz ko "Vienotība".

Kritums redzams arī ZZS, tomēr tas, iespējams, noticis kļūdas robežās, teica eksperts. Viņš norādīja, ka ZZS elektorāts mēdz būt svārstīgs.

Freimanis piebildis, ka augusts ir sociāli depresīvs mēnesis divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, beidzas atvaļinājumi un cilvēkiem jāatgriežas darbā, kas krīzes laikā nav patīkami. Tāpat sākas skolu un augstskolu sezona ar neprognozējamām izmaksām. Plānotās ir daudz mazākas par reālajām izmaksām, atzīst sociologs.

"Latvijas fakti" izveidojuši arī grafiku, kurā redzams izlēmušo aptaujāto sadalījums. Tas rāda, ka 28,2% balsotu par SC, 22,5% - par "Vienotību", 17,6% - par ZZS, 8,8% - par PLL, 8,2% - par PCTVL, bet 8,1% - par "Visu Latvijai!"-Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.


http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/aptauja-sc-iegutu-39-vietas-vienotiba---33.d?id=33704665
GfK Baltic:
Ja Saeimas vēlēšanas notiktu pagājušajā nedēļas nogalē, "Saskaņas centrs" (SC) iegūtu 39 vietas parlamentā, "Vienotība" - 33 vietas, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 19 vietas, bet "Visu Latvijai! – TB/LNNK" – deviņas, liecina socioloģisko aptauju kompānijas "GfK Baltic" jaunākie pētījumi.

Savukārt apvienība "Par labu Latviju" (PLL) saskaņā ar "GfK Baltic" jaunākajiem pētījumiem netiktu Saeimā. Pirms nedēļas "GfK" respondentu atbildes ļāva izrēķināt, ka PLL saņemtu astoņas vietas parlamentā, bet nedēļas laikā atbalsts šim politiskajam spēkam ir krities.

Šādu vietu sadalījumu "GfK" izsecinājuši pēc pēdējās aptaujas datiem, kurā 78% respondentu atbildējuši, ka piedalīsies vēlēšanās, un no šiem potenciālajiem balsotājiem 18% savas balsis atdotu par SC, 14% par "Vienotību", 8% par ZZS, bet 4% par VL-TB/LNNK. Aptaujā 2% atbildējuši, ka balsos par PLL, 2% - ka par "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā", 1% - par "Atbildību" un 1% par "Par prezidentālu republiku". Šie četri spēki, pat pievienojot nesadalītās balsis, nepārvar 5% barjeru.

Pagājušajā nedēļā šādā aptaujā SC tika prognozētas 37 vietas, "Vienotībai" 30 vietas, ZZS – 18 vietas, PLL – astoņas, bet VL-TB/LNNK – septiņas vietas.

Vēl aptaujā uzdots jautājums, pret kuru no minētiem politiķiem respondentiem ir pozitīva attieksme, un atbildēs noskaidrots, ka 57% iedzīvotāju pozitīvi vērtē Aivaru Lembergu, 46% - Valdi Dombrovski, 21% - Aināru Šleseru, 17% - Jāni Urbanoviču un 12% - Andri Šķēli.

Aptaujas metode bijusi telefonintervijas ar datoratbalstu, 30% interviju tikušas veiktas, zvanot fiksētās līnijas abonentiem, 70% zvanot mobilo telefonu abonentiem. Izlases metode fiksētajā tīklā bija stratificēta nejauša izlase, bet mobilajā tīklā - nejauša numuru ģenerēšana ar kontrolmainīgiem lielumiem - reģioni, vecums un dzimums. Pēdējā aptaujā piedalījušies 804 respondenti.

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/343337-ja_velesanas_notiktu_augusta_saeima_ieklutu_pieci_politiskie_speki

LETA: Ja Saeimas vēlēšanas notiktu augusta sākumā, tad piecu procentu barjeru pārvarētu un parlamentā iekļūtu piecu politisko spēku saraksti, liecina aģentūras "Factum" veiktais pētījums.

Visvairāk vietu iegūtu partiju apvienības "Saskaņas centrs" un "Vienotība" - attiecīgi 31 un 27 vietas. Ar 18 deputātu vietām sekotu Zaļo un zemnieku savienība, ar 16 vietām - nacionālā apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un ar astoņām vietām - apvienība "Par labu Latviju!".

Vēlētāju atbalsts apvienībai "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" jau vairākus mēnešus svārstās 4% līdz 5% robežās. Gadījumā, ja apvienība pārvarētu piecu procentu barjeru, pārējie saraksti katrs saņemtu attiecīgi par vienu līdz divām vietām mazāk.

Citiem iesniegtajiem sarakstiem patlaban būtu mazas izredzes iegūt nepieciešamo balsu skaitu, lai piedalītos deputātu vietu sadalē. Pēdējai partijai un partijai "Par prezidentālu republiku" ir ap 2% atbalstītāju, bet par pārējiem savas balsis būtu gatavi atdot mazāk nekā 1% vēlētāju.
"Factum" vēlēšanu prognozes modelis veidots ar matemātiskās modelēšanas metodi, balstoties uz 2025 elektorālās izvēles mērījumiem. Pētījums veikts no 11.augusta līdz 18.augustam.

VDK / KGB aģenti vēlēšanu kandidātu sarakstos

LETA 10. augusts 2010

http://www.delfi.lv/news/national/politics/septini-kandidati-iespejams-bijusi-vdk-agenti-pieci-nedrikst-kandidet.d?id=33473525

Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs savā atzinumā Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) norādījis, ka centra rīcībā ir informācija, ka septiņi deputātu kandidāti varētu būt vai ir sadarbojušies ar bijušo LPSR Valsts drošības komiteju kā šī dienesta aģenti, informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.



Par "Saskaņas centra" deputātu kandidātu Ēriku Didrihsonu, partijas "Par prezidentālu republiku" deputātu kandidātu Aivaru Saliņu un partijas "Tautas kontrole" deputātu kandidātu Ēriku Tīrumu ir saņemti atzinumi, ka viņi varētu būt sadarbojušies ar LPSR Valsts drošības komiteju kā šī dienesta aģenti.

Savukārt par Zaļo un zemnieku savienības deputātu kandidātu Arvīdu Ulmi, Pēdējās partijas deputātu kandidātu Robertu Gobziņu, partijas "Daugava - Latvijai" deputātu kandidātiem Aivaru Āķi un Rolandu Zagorski Rolandu ir saņemti atzinumi, ka šie kandidāti ir bijuši LPSR Valsts drošības komitejas aģenti.

Vienlaikus Totalitārisma seku un dokumentēšanas centrs norāda, ka nevienā gadījumā sadarbības fakts nav konstatēts tiesas ceļā, jo nav tikušas ierosinātas pārbaudes lietas. Izņēmums ir Zaļo un zemnieku savienības deputātu kandidāts Ulme, par kura sadarbības faktu ar LPSR Valsts drošības komiteju lieta tika ierosināta un izbeigta, jo Ulme sadarbības faktu atzinis.

Saeimas vēlēšanu likums neaizliedz šīm personām kandidēt Saeimas vēlēšanās, taču sadarbība ar LPSR Valsts drošības komiteju ir jānorāda kandidātu sniegtajās ziņās par sevi, kas ir pieejamas vēlētājiem. Iesniedzot kandidātu sarakstus CVK, neviens no minētajiem deputātu kandidātiem sadarbības faktu ar LPSR Valsts drošības komiteju nav norādījis.

No Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegtajiem atzinumiem izriet, ka pieciem deputātu kandidātiem nav tiesību kandidēt Saeimas vēlēšanās, un CVK būs jāizskata jautājums par šo kandidātu svītrošanu no kandidātu sarakstiem.

Pārbaudot deputātu kandidātu sarakstus, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs ir konstatējis, ka uz partijas "PCTVL - Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" deputātu kandidātiem Oļegu Posadkovu un Sergeju Špaku, partiju apvienības "Ražots Latvijā" deputātu kandidātu Sergeju Simčaku un Kristīgi demokrātiskās savienības deputātu kandidātu Andri Grīnu attiecas Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 3.punktā minētie ierobežojumi, kas noteic, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja persona nav reabilitēta vai sodāmība dzēsta vai noņemta.

Bet uz partiju apvienības "Ražots Latvijā" deputātu kandidātu Zigrfrīdu Laicānu attiecas Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 4.punktā minētie ierobežojumi, kas noteic, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar psihiskiem traucējumiem, kas tām atņēmuši iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas.

Jautājums par augstāk minēto deputātu kandidātu svītrošanu no kandidātu sarakstiem tiks skatīts CVK sēdē 11.augustā plkst.11