Ušakovs: Nacionālisti jāpadara par apsmieklu (SC pa kremlinu norādīto taciņu iet uz varas pāņemšanu)

http://www.la.lv/nacionalisti-japadara-par-apsmieklu%e2%80%a9/

Ģirts Zvirbulis 11. novembris, 2013

Iespējams, jau nākamgad no sarunvalodas pazudīs vārdu salikums “politiskā apvienība “Saskaņas centrs”". Sestdien aizvadītajā sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” kongresā tika sperti vairāki soļi, kas liecina par mērķi atteikties no apvienības formāta.
Rubiks kļuvis par traucēkli

Jau vairākus mēnešus tiek runāts par to, ka “SC” veidojošās partijas – Jāņa Urbanoviča vadītā “Saskaņa” un Alfrēda Rubika Latvijas Sociālistiskā partija – nākamgad gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās varētu startēt atsevišķi. Tagad tas ir oficiāli – sestdien kongresā tika pieņemts lēmums Eiroparlamenta vēlēšanās veidot atsevišķu “Saskaņas” sarakstu. Partijas līderi atteikšanos no kopīga saraksta ar rubikiešiem skaidro ar to, ka “Saskaņa” vēlas Eiropas Parlamentā strādāt sociāldemokrātu grupā, bet Rubiks pievienojies tā sauktajai kreiso grupai. Ticamāk gan, kurvītis Rubikam iedots tādēļ, ka bez Alfrēda Petroviča “Saskaņai” ir lielākas izredzes piesaistīt latviešu vēlētāju balsis.
EP kandidātu saraksta sastādīšanu kongress uzticēja partijas valdei, tomēr vairāku iespējamo kandidātu vārdi jau tagad tiek minēti kuluāros. Visticamāk, saraksta līdera vieta tiks rezervēta Saeimas deputātam un “Saskaņas” starptautiskajam sekretāram Borisam Cilevičam, kurš 2009. gada vēlēšanās palika pirmais zem strīpas. Toreiz viņu apsteidza Alfrēds Rubiks un Aleksandrs Mirskis (kurš nu jau izslēgts no “Saskaņas” un izveidojis savu partiju “alternative.lv”). Arī pats Cilevičs sarunā nenoliedza, ka jūtas pietiekami pieredzējis un sagatavots darbam Eiroparlamentā. Augsta vieta sarakstā varētu atrasties Elizabetei Krivcovai. Plašākai sabiedrībai gan šī dāma vairāk zināma kā bēdīgi slavenā “Nepilsoņu kongresa” organizatore. Interese par startēšanu uz EP ir arī citiem “SC” Saeimas frakcijas pārstāvjiem, piemēram, Andrejam Klementjevam un Igoram Pimenovam.
Vēl viens apstāklis, kas liecina par vēlmi atteikties no apvienības formāta, ir fakts, ka par jauno partijas “Saskaņa” valdes priekšsēdētāju ievēlēts Nils Ušakovs, kurš līdz šim bija apvienības “Saskaņas centrs” priekšsēdētājs. Savukārt līdzšinējais partijas vadītājs Jānis Urbanovičs turpmāk būs priekšsēdētāja vietnieks. Šīs pārbīdes gan ir tīri formālas, jo praktiski abi politiskā spēka līderi turpinās veikt līdzšinējās funkcijas – Ušakovs būs partijas “seja”, bet Urbanovičs – faktiskais darba organizators.
Ušakovs lamā nacionālistus, Kabanovs atvainojas

Savā uzrunā kongresa delegātiem “Saskaņas” līderis Nils Ušakovs uzsvēra, ka viens no partijas galvenajiem uzdevumiem esot rūpēties par latviešu valodas un kultūras attīstīšanu, saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm. “Bet vienlaikus mums vēl efektīvāk jārūpējas par nacionālajām minoritātēm, vēl sīvāk jācīnās pret rusofobiju, ksenofobiju un nacionālismu, kas daudziem politiķiem ir teju vienīgais kapitāls. Ja runājam par nacionālistiem, mums ir vienalga, vai tie ir latviešu vai krievu nacionālisti! Mūsu uzdevums ir viņus padarīt vai nu par nepieskaramiem politiskiem margināļiem, vai par apsmieklu, kas viņi pēc būtības arī ir,” teica Ušakovs. Gan viņš, gan citi runātāji žēlojās, ka labējās partijas pret “Saskaņu” izvēršot apmelošanas kampaņu.
Uz šī fona izcēlās Nikolajs Kabanovs, kurš uzrunā atzina, ka viņa feļetons laikrakstā “Vesti segodņa”, kurā izsmieti Dziesmu un deju svētki, esot bijusi politiska kļūda. “No šīs tribīnes vēlos atklāti atvainoties visiem partijas biedriem, kas piedalījās Dziesmu un deju svētku organizēšanā, visiem tiem biedriem, kam tā ir svēta lieta,” teica deputāts. Pēc neoficiālas informācijas, Kabanovam bijušas smagas pārrunas ar partijas līderiem, kuriem viņa provokatīvie izgājieni tā apnikuši, ka deputāts bijis pavisam tuvu izslēgšanai no partijas. Ja neskaita Rubika atstumšanu un Kabanova kaunināšanu, citas politiskas pārmaiņas kongresā nebija vērojamas.
Mērķē uz valdību

Partija par savām pozīcijām jūtas stabila. Kongresā Ušakovs teica: “Mēs esam populārākais politiskais spēks Latvijā kopš 2008. gada, un reitingi rezultējas konsekventā atbalsta pieaugumā no vēlētājiem. Ar katru gadu vēlēšanu rezultāti uzlabojas. Mēs pašreiz esam vienīgais politiskais spēks, par ko balso gan latvieši, gan nelatvieši. Rīgā par mums nobalsoja vairāk latviešu nekā par Nacionālo apvienību vai “Vienotību”.” Saskaņieši ir droši par vietu nākamajā valdībā, tādēļ kongresā tika pieņemta arī rezolūcija “Par priekšdarbiem partijas dalībai valsts izpildvarā”, kurā uzdod partijas valdei gatavot biedrus darbam valsts pārvaldes institūcijās un izstrādāt “Latvijas sociāldemokrātiskās valdības darbības plānu”.
Uzziņa

Partijas “Saskaņa” jaunā valde. Valdes priekšsēdētājs: Nils Ušakovs. Valdes priekšsēdētāja vietnieks: Jānis Urbanovičs. Valdes locekļi: Valērijs Agešins, Sergejs Dolgopolovs, Vitālijs Azarevičs, Ivans Ribakovs, Oļegs Agafonovs, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Igors Pimenovs, Boriss Cilevičs, Maksims Tolstojs, Aleksandrs Sakovskis, Mihails Kameneckis, Aivars Bergers, Andrejs Elksniņš, Elizabete Krivcova, Sergejs Mir-skis, Sergejs Potapkins, Ivars Zariņš, Vitālijs Orlovs.

Urbanovičs aicinatu uz ārpusparlamentārām aktivitātēm

http://www.ir.lv/2011/10/6/urbanovics-pielauj-aicinat-uz-arpusparlamentaram-aktivitatem

Urbanovičs var aicināt uz “ārpusparlamentārām aktivitātēm”

Intervijā krievu radio SC līderis uzsver vēlmi miermīlīgi panākt vienošanos par koalīciju, pretējā gadījumā pieļauj plānu B.

Viens no apvienības "Saskaņas centrs" (SC) premjera amata kandidātiem Jānis Urbanovičs 4.oktobrī intervijā krievu radio "Radio Baltkom" (http://www.youtube.com/watch?v=CXiQdiooj2A&feature=player_embedded) vairākkārt uzsvēra, ka, SC nenonākot valdībā, varētu tikt izteikts aicinājums šā politiskā spēka atbalstītājiem sākt "ārpusparlamentāras aktivitātes".
Krievu valodā notiekošajā radio intervijā Urbanovičam tika pārmesta SC pasivitāte koalīcijas veidošanas sarunās, pazemošanās un gatavība piekāpties visā. Urbanovičs taisnojās par angažētu žurnālistu uzbrukumiem un norādīja, ka pie sirds ņem SC vēlētāju izteikto kritiku, skaidrojot - vispirms par koalīciju jāmēģina vienoties miermīlīgā veidā, bet, ja tas nesanāktu, būtu "morāls pamats un pat pienākums aicināt savus vēlētājus uz ārpusparlamenta aktivitātēm".

"Pirmkārt, lai iegūtu tiesības un pat pienākumu saukt savus vēlētājus uz ārpusparlamenta aktivitātēm, mums vispirms jāizmanto visas savas zināšanas un pieaugušo ietekmi, kam ir atbalsts ne tikai Latvijā, lai mēģinātu vienoties ar mieru," intervijā saka Urbanovičs, norādot, ka "izvest ielās cilvēkus ir ļoti viegli, bet pēc tam atsaukt grūti. Tas ir pierādīts." Tādēļ vispirms jāmēģina darīt visu, lai panāktu vienošanos miermīlīgā veidā, tikai tad, ja neizdotos, "būtu morālas tiesības teikt, ziniet, lai cik par jums balsotu, kaut jūs iegūtu 51%, vienalga parlamentāra izeja jūsu taisnībai nebūtu šajā valstī, tas nozīmē, ka vajag piespiest lietai".

Intervijas laikā viņš vairākkārt uzsver, ka sarunas vēl turpinās un jādara viss, lai izdotos sarunu ceļā panākt rezultātu. "Pacietieties vēl pāris nedēļu, mēs neesam paši dumjākie sarunu vedēji," saka Urbanovičs, atkārtoti norādot - ja SC līderi izdarīšot visu un SC tomēr netiks paņemta valdībā, tad būs ne vien pamats, bet arī pienākums aicināt uz ārpusparlamentārām aktivitātēm.

Vaicāts, kādas tās varētu būt, Urbanovičs atbildēja - ja viņš to atklātu, tad viņu aicinātu uz Drošības policiju. Pēc viņa teiktā, šādā gadījumā SC vēlētāji būtu atgrūsti no varas un apvienība, solidarizējoties ar vēlētājiem, ķertos pie plāna B.

Ir.lv pirms radio intervijas noklausīšanās sazinājās ar Urbanoviču un vaicāja, vai tiesa medijos izskanējušajam, ka viņš šajā intervijā pieļāvis, ka, SC nenonākot koalīcijā, varētu būt aicinājums uz protestiem. Urbanovičs atbildēja, ka tie esot klaji meli. Tomēr tas gluži neatbilst tam, kas saklausāms radiointervijas ierakstā, ko var noklausīties, atverot saiti ziņas pirmajā rindkopā.

ZRP: valsti vadīs ķēkša un kučieris

http://zinas.nra.lv/viedokli/elita-veidemane/54269-valsti-vadis-keksa-un-kucieris.htm
24.augusts (2011)  Elita Veidemane

Priekšvēlēšanu izteicienu zelta fondā, protams, iekļausies Zatlera Reformu partijas (ZRP) premjera amata kandidāta Edmunda Sprūdža sulīgais izteiciens par to, ka viņš nejūtas kā kāpurķēde, ko var mest zem tanka.

Kamēr jauneklis nevēra vaļā muti, tikmēr vēl varēja cerēt, ka aiz gaišajām, valsts nākotnē vērstajām acīm slēpjas gadiem neraksturīgs viedums un dzelžaini pragmatisks prāts, kas ne tikai izvedīs valsti no stagnācijas, bet arī ievedīs plaukstošā pārticībā. Tomēr «kāpurķēde», kuru jaunais censonis acīmredzami nesaprata, kur bāzt, iecēla viņu Latvijas intelekta milžu pirmajā desmitniekā, kurā jau dižojas, piemēram, «nothing special» un «skaistums nāk no iekšām».


Ārkārtas vēlēšanu saspringtā priekšgaisotne izvilina no politiķiem daudzas runas pērles. Nule Jānis Urbanovičs (SC), nervozi atskaldīdamies no kāda žurnālista, teju vai krita histērijā, mēģinādams pierādīt, ka Latvijā ir aparteīds, jo te «cilvēki tiek dalīti labajos un sliktajos, pilsoņi tiek dalīti». Ko ar to domāja Urbanoviča kungs, droši vien nezina ne viņš pats, ne viņa sponsori. Bet skanēja labi. Tomēr, iedziļinoties politiķu domu bezdibeņos, nevajag viņus nosodīt vai citādi pazemināt: viņi domā tikai par mūsu kopīgo labumu, proti, par to, lai mēs, vientiesīgie vēlētāji, nobalsotu pareizi, tas ir, nobalsotu par gaišo nākotni kopā ar konkrētajiem laimes nesējiem.


Jaukajiem piemēriem ne velti izraudzījos Sprūdžu un Urbanoviču: tikko citētais aparteīda skaidrojums ir teju kā pirmās pakāpes brālēns Edmunda Sprūdža atklāsmei, ka «jāpārstāj dalīt sabiedrību krievos un latviešos, labajos un sliktajos». Gan viena, gan otra partija nav noliegusi savstarpēju sadarbību. Un būtu patiešām loģiski, ja ZRP un SC vienotos ilgā un kaislīgā aktā, vēlāk uz tādu savpatnu politiskā svinga pārtiju pieaicinot arī Vienotību, kuras motivācija būt pie varas gandrīz ne ar ko neatšķiras no divu iepriekšminēto veidojumu vēlmēm un mērķiem. Taču ir kāds jautājums, kas neļauj cerēt uz konsonansi šo triju partiju sadarbībā. Un tas ir premjera jautājums.

Kas mudina mazizglītotus ļaudis – tādus kā, piemēram, kāpurķēžu varonis – iedomāties, ka viņi spēj vadīt valsti bez pieredzes, zināšanām un izpratnes? Vai bonuss ir tas, kas šis varonis nezog? Ar kādu lidmašīnu būs drošāk lidot – ar tādu, kuru vada pilots, kas nezog, vai ar tādu, kura pilots prot vadīt lidaparātu? Lumpenproletariāta vadoņa Ļeņina izteiciens par katru ķēkšu, kas prot vadīt valsti, jāpaturpina ar viņa paša sacīto, kas parasti tiek noklusēts, proti, katra ķēkša prot vadīt valsti ne sliktāk par piedzērušu kučieri. Jaunajam, daudzsološajam valsts vadītājam tikai jāizvēlas loma, kas sirdij tuvāka – ķēkšas vai kučiera.


Tas, ka ZRP spice pilnā nopietnībā (sic!) piedāvā valsts trešās amatpersonas kandidātu, kurš pat nejēdz loģiski izklāstīt savas neesošās izglītības peripetijas, liecina par vienu no divām lietām: vai nu par pilnīgu intelektuālo impotenci, vai nu par blefošanu, proti, pēc vēlēšanām premjera godā izpeldēs kāds gluži cits kandidāts. Tiešām grūti noticēt, ka Ministru kabineta vadītāja amata potenciālais ieguvējs, laikam gribēdams parādīt savu bagāto un dziļo latviešu valodu, atbild tādā vieglā zeku žargonā: «Mēs esam gatavi šo jautājumu (par izglītību – E.V.) pārspļaut ar nopietnākiem un sabiedrībai aktuālākiem jautājumiem. Tas, ka tagad kādu nedēļu visi par to cepsies, nu ok, man ir bieza āda, es to pārdzīvošu.» (No portāla pietiek.com) Protams, mums ir bijušas valsts amatpersonas, kas demonstrējušas savas latviešu valodas ubadzību un pliekanumu, taču šis gadījums būtu kā dzirkstošs jauninājums, sak, «labi, davaj, tēma man ir, par ko to disertāciju rakstīt» – kā mīļi izteicās pats premjera amata kandidāts.


Zatlera Reformu partija pretendē – vismaz pati uzskata, ka pretendē – uz valstiska mēroga reformām, kas mainīs Latvijas tautas dzīvi. Protams, mainīs uz laimības un pārticības pusi. Pagaidām izskatās, ka ZRP, nu jau lejupslīdošās popularitātes burbuļu apdullināti, vienkārši bakstās ar dakšām politisko iespēju debesīs, dzenājot reitingu mākoņus. Bet vēlētāji, kurus ZRP, šķiet, uzskata par vientiešiem, ar nepacietību gaida, kad zatleristi, tikuši pie varas, dzimstību veicinās ar PVN paaugstināšanu zīdaiņu precēm, bet tautas fizisko un garīgo veselību uzlabos, paaugstinot nodokli apkurei, grāmatām un zālēm. Lai tā muļķa tauta beidzot nosalst, paliek duma un slima. Tādam plāniņam derēs gan ķēkša, gan piedzērušais kučieris.

VVF tikusies ar Urbanoviču, Āboltiņa gaida

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=316873:vvf-tikusies-ar-urbanoviu-boltia-gaida&catid=72:politika&Itemid=95
28.05.2011 Māra Libeka

Ja kādam šķiet, ka politiķu uzmanības centrā ir tikai divi oficiāli izvirzītie Valsts prezidenta amata kandidāti Valdis Zatlers un Andris Bērziņš, tad tā ir maldinoša pārliecība. 



Politiskajās aizkulisēs notiek aktīva rosīšanās un sarunas jau par nākamo Valsts prezidenta vēlēšanu kārtu, ja Zatleram un Bērziņam nebūs pietiekami daudz balsu. To, ka ne viens, ne otrs tās nesavāks, jau TV5 paredzēja "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, un tas ir zīmīgi.

Neoficiāli zināms, ka "Vienotības" spice kopā ar "Saskaņas centru" varētu izkalt plānu par savu kopīgu prezidenta kandidātu, jo, pēc kāda valdošo aprindu politiķu sacītā, šī esot reti izdevīga iespēja, lai aiz ietekmes vārtiem atstātu visus trīs sabiedrībai labi zināmos oligarhus, pār kuriem kārtējo reizi savilkti drūmi pelēki mākoņi – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs krata Andrim Šķēlem un Aivaram Lembergam piederošos īpašumus, bet pagaidām netiek klāt Šleseram, jo Saeima viņu aizsargā.

Par Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu kā nākamo Rīgas pils saimnieci aizkulisēs runā jau krietni pasen. Bet tagad, kad gaisā virmo ideja par kopīgu "Vienotības" un "Saskaņas centra" kandidātu, Āboltiņas izredzes kļūst arvien reālākas. Vēl jo vairāk tādēļ, ja atceramies faktu, ka Saeimas vēlēšanu naktī viņa paziņoja, ka valdība jāveido kopā ar Urbanoviča partiju. Tiesa, stipri jāšaubās, vai šādam notikumu pavērsienam būs gatava Pilsoniskā savienība.

Saeimā neoficiāli tiek spriests par to, ka Āboltiņas kandidatūra pa prātam būtu arī Aivaram Lembergam, jo līdz ar Āboltiņas ienākšanu Rīgas pilī "Vienotības" varas centrs vājinātos un būtu lielākas iespējas to sašķelt. Saeimas priekšsēdētājas preses sekretārs Aleksis Jarockis sacīja, ka neko par šādām aizkulišu runām nezinot un ka "Vienotībai" esot tikai viens mērķis – panākt, lai V. Zatleru ievēl atkārtoti.

Neoficiāli zināms, ka pie "Saskaņas centra" Saeimas frakcijas vadītāja Jāņa Urbanoviča viesojusies eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga (VVF), lai pārrunātu iespēju uzņemties valsts vadīšanu. J. Urbanovičs ne noliedza, ne apgalvoja, ka bijusi šāda tikšanās, bet viņa līdzgaitnieki, kas vēlējās palikt anonīmi, pastāstīja, ka saruna tiešām notikusi.

"Saskaņas centrs" amatam diezin vai virzīs valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu. Urbanovičam bijusi saruna ar Satversmes aizsardzības biroja priekšnieku Jāni Kažociņu, pēc kuras viņš kļuvis domīgs un nācis pie atziņas, ka pagaidām Sudraba jāatliek malā, vēsta politisko notikumu aculiecinieks.

Saeimas deputāts nerunā latviski: Kravcovs

KRAVCOVS – SC SIMBOLS


10. Saeimā no Saskaņas Centra ievēlētais deputāts Valerijs Kravcovs kļuvis ļoti populārs, jo viņš neprot valsts valodu un bēg no žurnālistiem. Cilvēki brīnas, kā tas var būt, ka viņš ir Latvijas pilsonis, bet nespēj pateikt pat dažus teikumus latviski. Izrādās, ka tajā laikā, kad viņš kārtojis pilsonības iegūšanu, viņš no Liepājas braucis uz Valmieru un tur to nokārtojis kopā ar citiem liepājniekiem. Lieta nodota pārbaudīšanai. Nacionālā bloka deputāti pieprasa izslēgt viņu no Saeimas, jo viņš nespēj saprast nevienu likumu, Ko Saeima pieņem. Bet tāda likuma nav. Izrādās, ka vēl kādi 15 deputāti ļoti vāji zina valsts valodu. Tas ir liels kauns šai partijai. Urbanovičs visādi aizstāv savus partijas biedrus, bet tas neizdodas ,jo tas ir izsmiekls, ka likumus gatavojas pieņemt tādi, kas paši tos nesaprot. Nevar kliegt, ka nacionāļi visu pārspīlē, jo tik nožēlojams stāvoklis nav nevienas citas valsts parlamentā. Pašā partijā ir deputāti, kas atzīst, ka valsts valodas nezināšana grauj ticību šai partijai. Pirms vēlēšanām Urbanovičs teica: „Mēs uzspiedīsim savas varas formulu!” Šāda formula atbaida cilvēkus no šīs partijas, kas cenšas izlikties, ka tā aizstāv arī latviešus. Kravcovs kāpa tribīnē un no papīra lapiņas boksterēja, ka viņš ir lepns sibīrietis, kas uz ceļiem nekritīs. Tagad viņš izplatījis atklātu vēstuli Latvijas masu medijiem, kurā skaidro, ka nav piemānījis savu vēlētāju, stāsta. Cik viņš labs un novērš uzmanību, tērzējot par citām lietām. Raksts saucas: „Esmu pasludināts par ienaidnieku.”(Latvijas Avīze, 2011.g. 5.febr.). SC amatpersonas pastrādā dažādas nelikumības. Rīgas mērs Nils Ušakovs piešķīris diviem Krievijas pilsoņiem 31. janvārī dzīvokļus Rīgā Tas parāda, kas būtībā ir šie cilvēki . Bet visīstākais šīs partijas simbols ir Kravcov s: nekaunīgs, melīgs, krāpniecisks. Te nu ir tā saskaņa.

ATIS SKALBERGS

2010. gada notikums

Aizvadot 2010.gadu, visbiežākais jautājums bija: Kāds bija vissvarīgākais notikums? Mana pārliecība ir, ka vissvarīgākais notikums Latvijā bija 10. Saeimas vēlēšanas. Es pārskatu vecās avīzes, kur sevi propagandēja partijas, un apjēdzu, kādām briesmām esam izbēguši, ievēlot citus deputātus. Man priekšā ‘’Neatkarīgā’’ 2010.g.30.marts. Tajā gara, plaša intervija ar Šķēli, kurā viņš ir optimistiski noskaņots par TP izredzēm: ‘’Tas saraksts, kurā piedalīsies Tautas partija, uzvarēs šajās vēlēšanās.’’ Arī visa intervija ir tādā pašā garā. Mani pārņem šausmas iedomājoties, ka šī partija varētu uzvarēt. Vēl briesmīgākas izjūtas sagrābj mani, zinot, ka Krievija devusi miljoniem eiro, lai uzvarētu abas krievu partijas- Saskaņas Centrs un PCTVL. Kremļa slepenie dienesti pamatīgi nopūlējās ,lai Urbanovičs iegūtu varu un varētu izdarīt valsts apvērsumu, ko viņš solīja savās intervijās. To visu vajag vēlreiz apzināties, lai saprastu, cik bīstamā stāvoklī mēs atradāmies. Es vēlreiz saku vislielāko paldies latviešiem, kas balsoja par latviskām partijām. Saku paldies krievu vēlētājiem, kas nebalsoja par PCTVL, kas tāpēc arī netika Saeimā. Ļoti pareizi nupat izteicies Urbanovičs: ’’Man nav izredžu izskatīties labāk vai labi. Iedomājieties – nu, es tagad notievēšu. Tik un tā taču es būšu sūdīgais krievs! Un vēl komjaunietis, un vēl viss kas…(„Latvijas Avīze” 2011.g. 5. janvārī.) Tagad, kad darbojas jaunā Saeima, redzam, cik naidīgi ir deputāti Šķēle, Šlesers, Zalāns, kas tikai kritizē valdību. Tas tikai apliecina, cik nozīmīgas bija vēlēšanas, kas parādīja, ka nedrīkst uzticēties bravūrīgajiem solītājiem, meļiem, valsts nozadzējiem. Ekonomiskais stāvoklis valstī ir smags, bet tauta, valdība cīnās, lai pārvarētu krīzi un mēs dzīvotu labāk. Ticība ir.


ATIS SKALBERGS

Urbanovičs caur ofšoriem pārdevis un vēlāk atpircis savus īpašumus

http://www.apollo.lv/portal/news/articles/222417

Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcijas līderis Jānis Urbanovičs 2001.gadā no sākuma pārdevis, bet vēlāk par daudzkārt lielāku naudu atpircis sev piederošos zemes un nekustamos īpašumus Latgalē, informē portāls «pietiek.com».

Kā patiesais labuma guvējs no šādiem darījumiem, pēc «pietiek.com» versijas, varētu būt slēpies nevis pats politiķis vai viņa ģimenes locekļi, bet viņa kādreizējais darījumu partneris Roberts Binde. Urbanovičs aizdomīgās īpašumu shēmas skaidro ar darījumu partnera izvirzītiem nosacījumiem, nevis paša slēpšanos aiz necaurspīdīgas uzņēmumu struktūras vai ārzonas kompānijas.


Uzņēmumu reģistrā pieejamie dokumenti rada priekšstatu, ka Urbanovičs darījumu ar īpašumiem Latgalē veicis ar ofšora firmu «Intex L.L.C.», kurai Urbanovičs caur citiem uzņēmumiem vispirms pārdevis, bet vēlāk par daudzkārt lielāku naudu atpircis īpašumus Latgalē.

Līdzdalību «Intex» Urbanovičs amatpersonas deklarācijās nav norādījis. Savukārt Binde, kurš 2002.gadā oficiāli ziedojis 3760 latus partijai PCTVL laikā, kad tajā vēl darbojās Urbanovičs, «pietiek.com» atteicies atbildēt uz jautājumiem par darījumu jēgu starp sev piederošajiem uzņēmumiem un Urbanoviču, aicinot iepazīties ar publiskajos reģistros pieejamo informāciju.

Urbanovičs pirms vairākiem gadiem veikto darījumu shēmu skaidro ar Bindes nosacījumu - iesaistīties politiķa viesu mājas biznesā netālu no Rēzeknes kā juridiskai personai caur «Intex L.L.C.».

Bindes valsts amatpersonas deklarācijas, kuras viņš laikā no 2003. līdz 2007.gadam iesniedzis kā SIA «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētāja vietnieks, rāda, ka viņam piederējušas 10 daļas SIA «Reviteko» 200 latu vērtībā, - to apliecina arī Uzņēmumu reģistra (UR) dati. Taču nevienā no oficiālajiem reģistriem un arī viņa amatpersonas deklarācijās neparādās tas, ko saka Urbanovičs, - ka tieši Bindem piederējusi ārzonas kompānija «Intex L.L.C.».

Laikā no 2001. līdz 2005.gadam Urbanovičs ar šo SIA «Reviteko» slēdzis vairākus darījumus, kuru rezultātā vairāki nekustamie īpašumi sākotnēji pārgājuši no politiķa pie firmas, bet pēc dažiem gadiem atpirkti par vairākkārt lielāku naudu. Firmai «Reviteko» Urbanovičs 2002.gadā šos īpašumus pārdevis par nedaudz vairāk kā 95 000 latu, bet gadu vēlāk vēl vienu īpašumu par 36 000 latu. Bet jau 2005.gadā Urbanovičs šos pašus īpašumus no SIA «Reviteko» atpircis jau par kopumā vairāk nekā 311 000 latu.

Aptuveni pirms nedēļas Urbanovičs skaidroja, ka SIA «Reviteko» bijis šī objekta apsaimniekotājs «uz absolūti transparentiem pamatiem». Savu māsu Mariju Ločmeli, kura, spriežot pēc Uzņēmumu reģistra datiem, 2002.gadā bijusi SIA «Reviteko» izpilddirektore ar paraksta tiesībām, politiķis šajā uzņēmumā iekārtojis darbā, bet tas nenozīmējot, ka aiz «Reviteko» stāv Urbanovičs vai viņa ģimene.

Urbanovičs portālam neesot pieminējis, ka 2001.gadā, formāli «pārdodot» īpašumus «Reviteko», viņš tos faktiski daļēji pārdevis pats sev. Kā rāda UR apkalpojošā «Lursoft» datu bāze, jau kopš 2001.gada sākotnēji 95%, vēlāk 90%, pašlaik jau visi 100% «Reviteko» kapitāldaļu pieder tikpat mazpazīstamai SIA «Reference Vitalis». Savukārt šīs SIA līdzīpašnieks laikā, kad notika pirmie zemes pārdošanas darījumi kompānijai «Reviteko», bijis pats Urbanovičs.

Tātad faktiski politiķis zemesgabalus daļēji pārdevis pats sev un, iespējams, pēc dažiem gadiem arī nopircis pats no sevis: kopš 2002.gada septembra SIA «Reference Vitalis» īpašnieki ir paslēpušies ārzonā - kompānijas vienīgais īpašnieks ir nezināmām personām piederošs ofšors «Intex L.L.C.» Urbanoviča amatpersonas deklarācijās līdzdalība ārzonas kompānijā «Intex», kā jau minēts, nav norādīta.

Tagad, pēc konsultēšanās ar savu juristu, Urbanovičs atminas, ka ar «Reviteko» tomēr bijis saistīts. SIA «Reviteko» caur sev daļēji piederošo SIA «Reference Vitalis» politiķis 2001.gada novembrī nodibinājis kopā ar savu juristu un vēl diviem partneriem.

Kā tagad visas šīs sarežģītās darījumu ķēdes jēgu skaidro Urbanovičs, tas ticis darīts, lai viņam piederošajā viesu nama biznesā piesaistītu investīcijas, ar kurām nācis Binde. 2001.gada jūnijā Binde par 49 973 latiem atpircis no Urbanoviča nekustamos īpašumus, bet nākamajā gadā par 5 000 latu arī politiķim piederošās daļas SIA «Referance Vitalis» un līdz ar to arī tai piederošo SIA «Reviteko».

2005.gadā Urbanovičs no Bindes savu biznesu savukārt atpircis. Politiķa amatpersonas deklarācija rāda, ka 2005.gadā viņš slēdzis rokas naudas līgumu ar Bindi par 93 000 latu, bet šo naudu saņēmis tikai pēc gada - 2006.gadā - jau ASV dolāros (198 000 latu).

Dīvainos darījumus ar SIA «Reviteko Urbanovičs» skaidro ar nepieciešamību piesaistīt biznesam naudu un pārkreditēties. «Pārdodot īpašumu, varēja saņemt lielāku kredītu, pārkreditēties,» skaidro Urbanovičs. Kredīts, kā rāda arī zemesgrāmatas, ņemts Latvijas Hipotēku un zemes bankā (pirms tam uz brīdi - VEF bankā).

Galu galā 2008.gadā Urbanovičs zemi kopā ar viesu namu par 318 000 latu pārdevis miljonāram, Holdinga kompānijas «Felix» (pieder, piemēram, Rīgas Vagonbūves rūpnīca) līdzīpašniekam Aivaram Ločmelim. Šo soli Urbanovičs skaidro ar finansiālām grūtībām - neesot pieticis rocības, lai segtu aptuveni 2000 latu lielos ikmēneša kredītmaksājumus. No amatpersonas 2007.gada deklarācijas izriet, ka aizdevuma pamatsummas un procentu atmaksai mēnesī tērēti tikai aptuveni 1300 latu.

«Tā bija tīra biznesa interese,» uz portāla «pietiek.com» jautājumu, vai vairāk nekā 300 000 latu kredītsaistību uzņemšanās par viesu namu Latgalē nav pakalpojums politiķim Urbanovičam, uzsvēra Ločmelis. Uzņēmējs uzskata, ka īpašums ir vērtīgs un izvietots labā vietā, turklāt 2008.gadā, kad darījums slēgts, nekustamo īpašumu tirgus vēl plaucis un zēlis

Jauni draudi (LF)

2010.g.2. oktobrī notika 10. Saeimas vēlēšanas, bet Šlesers ar savējiem jau gatavojas pašvaldību vēlēšanām, kas notiks pēc diviem gadiem. Viņš noslēdza sadarbības līgumu ar SC. To jāuztver kā brīdinājuma zvanu jaunai priekšvēlēšanas kampaņai. Šlesers atkal gatavs gozēties TV kameru priekšā un stāstīt, kas tā būs par varenu un gudru sadarbību, tikai pašlaik nav daudz klausītāju un vēl mazāk to, kas teiktajam ticētu. Jau pirms iepriekšējām vēlēšanām bija skaistas runas un solījumi, kas tik Rīgas domē notiks, kāda lieliska sadarbība būs ar Maskavas domi, kā Latvijas preces ar uzlīmi „Mūsu marka” pirks Maskavā un citur. Līdz šai dienai tie palikuši tikai solījumi.
Aizvadītās vēlēšanas jāizvērtē vēl un vēlreiz, jo tās bija ļoti nozīmīgas. Politikas komentētājs Aivars Ozoliņš žurnālā „IR” Nr33, 17.- 24. Nov. 2010. Raksta: „Šī nav vienkārši kārtējā reize, kad promaskaviska partija netiek Latvijas valdībā . Tā ir Kremļa polittehnologu laboratorijās izlolotā un piecus gadus rūpīgi koptā „pēdējā un galīgā” varas iegūšanas projekta izgāšanās. Urbanovičs neblefoja, solīdams ņemt varu, lai nojauktu pašreizējo un vietā būvētu „trešo republiku”. Ušakovs runāja nopietni, divas dienas pirms vēlēšanām Pirmajā Baltijas kanālā pasludinādams, ka šīs būšot vissvarīgākās vēlēšanas no visām, jo būšot iespēja „labot pirms 20 gadiem pieļautās kļūdas un noteikt citādu valsts attīstību turpmākajiem 20 gadiem”. Ar to pilsētas mērs pateica, ka viņš ir naidīgs šodienas Latvijas politiskajai sistēmai. Vai tāds cilvēks drīkst būt Rīgas mērs? Uz šo jautājumu atbildēs gan Ušakovs, gan tauta.
Kremļa aģenti gatavoja valsts apvērsumu. To nepieļāva latviešu vēlētāji. Naidīgas valsts slepenais dienests rīko dažādas provokācijas pret Latviju, apmelojot mūsu deputātus, dažādi iejaucoties mūsu iekšējās lietās. Skan aicinājumi izrīkoties te tāpat kā Abhāzijā un Osetijā. SC draud pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiek darīts viss , lai grautu valsts institūcijas. Sagaidāmas piektās kolonas aktivizēšanās. Esam jau pieredzējuši miskastes spridzināšanu iepretim Krievijas vēstniecībai, sinagogas spridzināšanu Vecrīgā, grautiņus 2009.g. 13. janvārī, kad jauniešu grupa turēja rokās lielu Krievijas karogu, saucot: „Rossija”. Tās dienas vakarā ārste no rakstnieku poliklīnikas devās mājup un redzēja, kā vecpilsētā iesoļo vienādi ģērbta jauniešu grupa. Tas viss ir nofilmēts. Ko noskaidrojuši tie speciālisti, kam ar to jānodarbojas, nav zināms, kādam politiskam spēkam tas nav izdevīgi. Jaunus draudus rada tie , kas gatavo valsts apvērsumu.
Apzinoties stāvokļa svarīgumu, vēlreiz pateicos visiem latviešiem visā pasaulē, kas balsoja par latviešu partijām, kas aizstāvēja Latvijas brīvību un neatkarību.
TEV MŪŽAM DZĪVOT LATVIJA!
ATIS SKALBERGS

Kremļa miljoni Latvijas promaskaviskajām partijām

http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/351336-kremla_miljoni_latvijas_promaskaviskajam_partijam
Toms Ostrovskis, TVNET, 2010. g. 25. oktobrī

Franču laikraksta "Le Monde"* 2.oktobra izdevumā publicētais žurnālista Piotra Smolara raksts "Pretizlūkošana atmasko Krievijas ietekmes līdzekļus" radījis trīsas promaskaviskās partijas "Saskaņas centrs" aprindās. Žurnālists atsaucās uz viņa rīcībā nonākušiem kāda Latvijas pretizlūkošanas dienesta slepeniem ziņojumiem par politisko partiju SC un PCTLV saiknēm ar Krievijas valdību.

Publikācijas atskaņas Latvijā

4.oktobrī Saeimas "Saskaņas centra" frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs nosūtīja vēstuli Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoram Jānim Kažociņam, kurā sūdzas par Francijas laikrakstā "Le Monde" publicēto rakstu "Pretizlūkošana atmasko Krievijas ietekmes līdzekļus", norādot, ka "no minētās publikācijas nepārprotami izriet, ka ir apdraudēta Latvijas kā valsts neatkarība, un tajā ietvertie fakti skar ne tikai katru Latvijas politiķi, bet arī katru mūsu valsts iedzīvotāju," satraucies bija Urbanoviča kungs.
Savukārt 19.oktobrī partijas "Pilsoniskā savienība" (PS) priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis arī esot nosūtījis vēstuli SAB ar lūgumu pārbaudīt Francijas laikrakstā "Le Monde" 2.oktobrī publicēto apgalvojumu, ka Eiroparlamenta vēlēšanās "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) un "Saskaņas centrs" (SC) tika finansēti no Krievijas.

SAB informāciju varētu būt nodevis KNAB un augstākajām valsts amatpersonām
SAB atbildes vēstulē Jānim Urbanovičam norādīja, ka politisko partiju finansējuma likumības uzraudzība ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kompetence (KNAB). Gadījumos, kad izlūkošanas un pretizlūkošanas darba ietvaros SAB rīcībā nonāk informācija, kas skar citas valsts drošības iestādes vai tiesībsargājošās iestādes kompetenci, tā nekavējoties ir tikusi nodota attiecīgajai iestādei.

Vienlaikus vēstulē norādīts, ka priekšvēlēšanu laikā SAB rūpīgi sekoja ārvalstu specdienestu aktivitātēm Latvijā. Tāpat kā līdz šim, SAB informācija par iespējamiem nacionālās drošības apdraudējumiem tika regulāri nodota valsts augstākajām amatpersonām - Saeimas Nacionālās drošības komisijai, Ministru kabinetam un Nacionālajai drošības padomei, kuras vadītājs ir Valsts prezidents.

Franču laikraksta "Le Monde" minētās publikācijas tulkojums:
Raksts: "Le contre-espionnage dénonce les moyens de l'influence russe"
Autors: Piotr Smolar
"Latvijas pretizlūkošanas dienests ir nopietni norūpējies par Krievijas pieaugošo ietekmi Latvijā, slepeni finansējot promaskaviskās partijas un veicinot separātiskas tendences reģionos. Laikraksta “Le Monde” rīcībā nonākuši kāda Latvijas pretizlūkošanas dienesta slepeni ziņojumi par politisko partiju SC un PCTLV saiknēm ar Krievijas valdību. "Le Monde" atklāj, ka dienesta ziņojumi ir drūmi.
Lai arī oficiālā Maskava turpina atbalstīt krievus Latvijā ar mazāku pompu, tomēr pietiekoši efektīvi. Krievijas vēstniecība veicina separātiskas tendences Latvijas austrumu reģionā Latgalē, "attīstot sociālo un ekonomisko vidi" un "finansējot kultūras projektus un krieviski runājošu skolotāju apmaiņas programmas". Šādas aktivitātes it kā neliecina neko ļaunu. Tomēr viens no šo darbību arhitektiem bija GRU (Krievijas militārā pretizlūkošanas pārvalde jeb Главное Разведывательное Управление) pārstāvis Aleksandrs Hapilovs1. Līdz pat 2009.gada martam, kad viņš bija spiests pamest Latviju, Hapilova amats Krievijas vēstniecībā saucās “padomnieks”.
Krievija veicina un atbalsta tādu kā Trojas zirgu Latvijā, maldinot ekonomiskās krīzes nomocīto sabiedrības daļu. Slēptais mērķis esot Latvijā radīt VDK republiku, līdzīgu tai, kas jau pastāv Krievijā. Šim darbam norīkoti desmits Krievijas vēstniecības darbinieku, savukārt finansējums nāk no lielajiem uzņēmumiem.
Kremļa 2.2 miljoni eiro promaskaviskajām partijām
Pirms 9. Saeimas vēlēšanām 2005.gadā 2.2 miljoni eiro tika “investēti” promaskavisko Saeimas partiju atbalstam. Saskaņas centra (SC) līderi noliedz jebkādu ārvalstu finansējumu, tomēr norādes eksistē. Jau vēlāk 2009.gada novembrī minētais "Saskaņas centrs" parakstīja sadarbības līgumu ar "Vienoto Krieviju" (Putina partija). Savukārt šā gada 9.septembrī, īsi pirms pēdējām vēlēšanām, SC premjera kandidāts Jānis Urbanovičs bija redzēts pusdienojam restorānā kopā ar Krievijas vēstnieku Latvijā Vešņakovu un kādu Mihailu Margelovu (Krievijas parlamenta augšpalātas Federācijas padomes ārlietu komisijas priekšsēdētājs).
Savukārt otrai – radikālākai promaskaviskajai partijai PCTLV tika piešķirti 500 000 dolāru pirms 2009.gada pašvaldības un Eiropas Parlamenta vēlēšanām kā “tiešs Krievijas premjera Vladimira Putina atbalsts”. Viens no PCTLV līderes Tatjanas Ždanokas uzdevumiem bija iekustināt krieviski runājošos Eiropā, lai izveidotu "Eiropas krievu savienību".
Abas partijas nedzīvoja gluži saticīgi, jo Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs pat bija spiests iejaukties, lai atrisinātu SC un PCTLV strīdus. Vēstnieks pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām katrai partijai noteicis ietekmes sfēras – "Saskaņas centrs" Rīgā, bet PCTLV aktivitātes var izvērst pārējā valsts daļā."

* "Le Monde" ir viens no ietekmīgākajiem Francijas laikrakstiem un ne reizi vien rakstījis par pēdējā laika norisēm Krievijā un Latvijā gan no politiskā, gan ekonomiskā skatpunkta.
1 - 2008.gada oktobrī Latvijas medijos izskanēja ziņas, ka Aleksandrs Hapilovs esot piedalījes atentāta plānošanā pret Gruzijas pašreizējo prezidentu. Tas noticis laikā, kad no 2000. līdz 2004. gadam Hapilovs strādājis Krievijas vēstniecībā Tbilisi. Viņš esot vervējis algotņus atentāta veikšanai. Taču pats atentāts neesot izdevies, jo noalgotie slepkavas esot iekļuvuši avārijā. Krievijas vēstniecība Rīgā kategoriski noliedza šo informāciju. Savukārt Rīgā Hapilovs bija atbildīgs par sakariem ar tautiešiem.

SC un JL līderi tikušies, bet vienojušies neesot

http://zinas.nra.lv/latvija/politika/31949-sc-un-jl-lideri-tikusies-bet-vienojusies-neesot.htm

Pirmdiena, 27.septembris (2010), plkst.09:26 | Ziņu aģentūra LETA
"Saskaņas centra" (SC) un "Jaunā laika" (JL) līderu tikšanās laikā nav notikusi vienošanās par sadarbību pēc vēlēšanām, atsaucoties uz vienu no tikšanās dalībniekiem Edgaru Jaunupu (JL), raksta laikraksts "Diena".

Pēc Jaunupa stāstītā, SC pārstāvjiem esot norādīts - ja Valda Dombrovska (Vienotība) valdību veidojošajām partijām 10.Saeimā būs stabils vairākums, esošā koalīcija turpinās strādāt, ko SC labi saprotot.

Neoficiāli izskanējis, ka pēc SC iniciatīvas notikusi tās līderu Nila Ušakova un Jāņa Urbanoviča tikšanās ar JL vadības pārstāvjiem Solvitu Āboltiņu, Arti Kamparu un Jaunupu. Šādu informāciju izplatījuši šo partiju konkurenti, piemēram, Tautas partijas līderis Andris Šķēle pieļāvis, ka ""Vienotība" ar SC jau ir vienojusies veidot valdību", neatklājot, uz kā pamata ir balstīti viņa pieņēmumi.

JL līdere Āboltiņa uz to atbildējusi: "Būvēt koalīciju pirms vēlēšanām ir nedroša nodarbe. Nekāda vienošanās nav bijusi." Taču gan Āboltiņa, gan Jaunups atzīst, ka pilnīgi izslēgt šādu sadarbības modeli tomēr nevarot, jo pēc vēlēšanām nepieciešams izveidot stabilu valdību ar pārliecinošu vairākumu. Jaunups personīgi uzskata, ka tad labāk ir runāt ar SC, nevis ar Aināru Šleseru (PLL), ar kuru sadarbību ilgtermiņā ir grūti iedomāties.

SC līderis Urbanovičs atzina, ka viņš ir ticies arī ar "Vienotības" pārstāvjiem, taču pirms vēlēšanām neesot iespējams paredzēt, kurš ar kuru veidos koalīciju. SC mērķis esot būt valdībā.

Tikmēr laikraksts "Neatkarīgā" vēsta par baumām politiskajās aprindās, ka SC un "Vienotības" tuvināšanās notiekot pēc ASV vēstniecības iniciatīvas, lai pēc Saeimas vēlēšanām šie divi politiskie spēki varētu izveidot valdību. Kā kandidāts Ministru prezidenta vai vismaz finanšu ministra amatam šai koalīcijai tiekot ieteikts pašreizējais Starptautiskā valūtas fonda (SVF) konsultants, kādreizējās Valda Birkava valdības valsts budžeta valsts ministrs Jānis Platais.

Kā raksta laikraksts, Platais tiekot ieteikts kā "neitrāls speciālists" un "kompromisa figūra", prognozējot, ka diviem lielajiem politiskajiem spēkiem - "Vienotībai" un SC - būs grūti vienoties par kopēju premjeru. Ja tomēr politiskie spēki nevarēšot vienoties par Plato kā premjeru, tad viņam esot jākļūst par finanšu ministru.

Bijušais LPSR Valsts plāna komitejas speciālists Platais Latvijas Republikā pazīstams kļuva pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā, kad viņš, tāpat kā toreizējais labklājības ministrs Jānis Ritenis, regulāri paziņoja par kaut kādu izdevumu vai sociālo garantiju samazināšanu. Ņemot vērā Platā slikto ziņu vēstneša reputāciju, viņu arī citas valdības esot izmantojušas šajā ampluā, piemēram, kā premjera Andra Šķēles padomnieks Platais 1996.gadā ticis deleģēts skaidrot, kāpēc valdība plāno atcelt nodokļu atvieglojumus personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni.

Platais kā SVF konsultants darbojies vairākās valstīs. 2008.gadā "Dienas Bizness" rakstīja, ka Platais kopš 2004.gada strādājis augstā amatā Afganistānas Finanšu ministrijā.

"Vienotības" līderis Ģirts Valdis Kristovskis uz jautājumu par "Vienotības" un SC politiķu kopīgu tikšanos ar ASV diplomātiem, kurā būtu bijusi runa par Platā kandidatūru finanšu ministra postenī, atbildēja: "Ja jūs ar amerikāņiem esat par to runājis, tad viņiem arī par to prasiet. Pagaidām par koalīciju runāt ir pāragri." Arī SC līderis Jānis Urbanovičs norādījis, ka "tādā formātā tikšanās nav notikusi. Es tādā neesmu piedalījies, taču, ja kāds no mūsējiem būtu piedalījies, es noteikti to zinātu". Vaicāts par iespējamo atbalstu Platā kandidatūrai, Urbanovičs norādījis, ka pēdējos desmit gadus par Plato nekas neesot runāts. "Atminos, ka bija tāds kalsns ierēdnis Finanšu ministrijā," teica politiķis.

Līderu debates

Priekšvēlēšanu kampaņa sasniegusi savu kulmināciju. Tagad gan radio, gan TV rīko tikšanās ar politisko partiju vadītājiem un deputātu kandidātiem.2010. g. 22. Septembrī Latvijas Radio raidījumā ‘’Krustpunktā’’ tikās Ģirts Valdis Kristovskis un Nils Ušakovs. S C pārstāvis centās būt laipns un draudzīgs. Viņš solīja sadarboties ar Vienotības pārstāvjiem, kaut arī savās reklāmās visu vainu uzveļ V. Dombrovskim, it kā pasaules ekonomiskā krīze vispār nebūtu bijusi. Kristovskis noraida sadarbības iespējas ar SC, jo abām partijām ir būtiskas atšķirības ideoloģijā. SC ir naidīgs latviešiem, orientēts uz Krieviju. Nils uzsver, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā, ka krievi palīdzēs saglabāt latviešu valodu un kultūru , ka Rīgas Dome piešķīrusi Okupācijas muzejam 20 000 latu. Zvana radioklausītāji un saka, ka nedrīkst ticēt SC , jo viņu izdotajā reklāmas bukletā ‘’Tava avīze’’ ir divdomības. Latviskajā izdevumā teikts:’ ’Mums nevajag varu, mums vajag iespēju izglābt valsti ‘’. Bet krieviskajā variantā rakstīts: ‘’ Mēs uzspiedīsim savu varas formulu’’. Mūsu valstij vajadzīga jūsu balss. Tālāk dotas visādas melīgas pamācības, sevi iztēlojot par godīgiem politiķiem, par pārliecinošiem līderiem, kas ir par labām attiecībām ar Rietumiem un Austrumiem. Viņi nevēlas runāt par Latvijas okupāciju, par izvešanām, par padomju laika noziegumiem. Nils tēloja draudzīgu Rīgas mēru.
22. septembra vakarā TV notika piecu partiju līderu debates tiešraidē. A. Šlesers( PLL) runāja pašpārliecināti un izsauca klausītājos smieklus, R. Vējonis( ZZS) aizrādīja Šleseram, ka stulbums ir uzsākt Z iemeļu tilta būvi, ja Dienvidu tilts nav pabeigts. J. Urbanovičs ( SC) tēloja patriotu, kaut gan zināms , ka pirms tam viņš Latvijai piedāvāja pilsoņu karu. Dz. Rasnačs( TB/ LNNK) ieteica atlaist Rīgas Domi, jo tā ir promaskaviska, prasīja sodīt tos, kas nepieņem darbā tos, kas nezina krievu valodu. Kristovskis( Vienotība) vairums atbildēs bija vispārliecinošākais. Šādas debates notikušas visos piecos vēlēšanu apgabalos un tiešraidē tām varēja sekot līdzi visa valsts. Vai vēlētāji pratīs atšķirt meļus un taisnības aizstāvjus, būs zināms 3. oktobrī.

Aptauja: 'Vienotība' popularitātē apsteidz SC

http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/aptauja-vienotiba-popularitate-apsteidz-sc.d?id=33824101

Pretēji iepriekšējās nedēļās konstatētajam, nedaudz vairāk nekā mēnesi pirms Saeimas vēlēšanām partiju popularitātes virsotnē izvirzījusies premjera Valda Dombrovska (JL) pārstāvētā politisko spēku apvienība "Vienotība".


Kompānijas "GfK" jaunākajā aptaujā konstatēts, ja Saeimas vēlēšanas notiktu pagājušajā nedēļā, tad "Vienotība" iegūtu 31 mandātu parlamentā, toties līdzšinējie līderi "Saskaņas centrs" (SC) - 30.

Vēl pirms tam SC aptaujā prognozēja 39, toties "Vienotība" - 33 mandātus.

Kā ierasts, trešā populārākā ir Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kurai aptaujā paredzēti 18 mandāti, savukārt "Par labu Latviju" (PLL) parlamentā varētu iegūt 12 vietas. Visbeidzot, deviņas vietas tiktu arī "VL - TB/LNNK" sarakstam.

Rēķinot procentuāli, "Vienotībai" un SC ir 13% vēlētāju atbalsts katrai. Vēl 7% ir ZZS, savukārt 5% -PLL.

Savukārt vaicāti par attieksmi pret dažiem no sarakstu līderiem, secināts, ka vispozitīvākā ir attieksme pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Viņu pozitīvi novērtējuši 52%. Vēl 41% pozitīvi vērtējis Dombrovski, 23% - PLL premjera kandidātu Aināru Šleseru, 16% - SC līderi Jāni Urbanoviču, bet 14% - Andri Šķēli.

Aptaujas metode bijusi telefonintervijas ar datoratbalstu, 30% interviju tikušas veiktas, zvanot fiksētās līnijas abonentiem, 70% zvanot mobilo telefonu abonentiem. Izlases metode fiksētajā tīklā bija stratificēta nejauša izlase, bet mobilajā tīklā - nejauša numuru ģenerēšana ar kontrolmainīgiem lielumiem - reģioni, vecums un dzimums. Pēdējā aptaujā piedalījušies 804 respondenti.

Vēlēšanu prognozes, 2010.g.23.aug

Saeimas vēlēšanas - iepriekšējā balsošana (var apskatīt arī +/- kandidātiem un var par tiem balsot):
http://velesanas2010.com/

http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/latvijas-fakti-mazinajies-atbalsts-partiju-reitingu-lideriem.d?id=33707389
'Latvijas fakti': mazinājies atbalsts partiju reitingu līderiem:
Partiju reitingu līderi augustā nav mainījušies, taču sabiedrības atbalsts tiem ir mazinājies, raksta portāls "Diena.lv", atsaucoties uz "Latvijas faktu" aptauju.

Aptauja liecina, ka augustā "Saskaņas centru" (SC) atbalstītu 17% vēlētāju, kamēr iepriekšējā mēnesī atbalstītāju skaits sasniedza 19,7%. Savukārt politisko apvienību "Vienotība" augustā atbalstītu 13,6% balsstiesīgo pretstatā 14,2% jūlijā, liecina dati.

Nedaudz samazinājies arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) reitings - no 11,3% līdz 10,6%.

Tālāk seko partiju apvienība "Par labu Latviju" (PLL), kuru augustā gatavi atbalstīt 5,3% aptaujāto, bet jūlijā - 5%.

Savukārt krietni pakāpies apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) reitings - augustā par to balsotu 4,9% pretstatā 2,8% jūlijā. Tikpat daudz - 4,9% - balsotu par nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, bet jūlijā par to bija gatavi balsot 5,1%.

Pirmo reizi aptaujā iekļauta Pēdējā partija, kas guvusi 1,2% lielu atbalstu, kā arī "Ražots Latvijā", par kuru balsotu 1,1%. Pārējo sīkpartiju reitingi ir zemāki, un arī "Atbildību" atbalsta vien 0,1%.

23,8% atzīst, ka nezina vai nav izlēmuši, par ko balsot, savukārt 16% nedomā piedalīties vēlēšanās.

"Latvijas faktu" vadītājs Aigars Freimanis portālam "Diena.lv" norāda, ka SC reitinga kritums ir izskaidrojams ar PCTVL kāpumu. Šo partiju vēlētāji mēdz mainīt savas prioritātes no viena politiskā spēka uz otru, un tas pierādījies jau ilgākā laika termiņā.

Savukārt "Vienotības" reitinga kritums, viņaprāt, hipotētiski varētu būt skaidrojams ar to, ka pētījumā pirmo reizi iekļauta Pēdējā partija, kas, pēc daudzu ekspertu atzinuma, ir alternatīva "Vienotībai". Viņš piebilst: Pēdējā partija var pretendēt uz to pašu elektorātu, uz ko "Vienotība".

Kritums redzams arī ZZS, tomēr tas, iespējams, noticis kļūdas robežās, teica eksperts. Viņš norādīja, ka ZZS elektorāts mēdz būt svārstīgs.

Freimanis piebildis, ka augusts ir sociāli depresīvs mēnesis divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, beidzas atvaļinājumi un cilvēkiem jāatgriežas darbā, kas krīzes laikā nav patīkami. Tāpat sākas skolu un augstskolu sezona ar neprognozējamām izmaksām. Plānotās ir daudz mazākas par reālajām izmaksām, atzīst sociologs.

"Latvijas fakti" izveidojuši arī grafiku, kurā redzams izlēmušo aptaujāto sadalījums. Tas rāda, ka 28,2% balsotu par SC, 22,5% - par "Vienotību", 17,6% - par ZZS, 8,8% - par PLL, 8,2% - par PCTVL, bet 8,1% - par "Visu Latvijai!"-Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.


http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/aptauja-sc-iegutu-39-vietas-vienotiba---33.d?id=33704665
GfK Baltic:
Ja Saeimas vēlēšanas notiktu pagājušajā nedēļas nogalē, "Saskaņas centrs" (SC) iegūtu 39 vietas parlamentā, "Vienotība" - 33 vietas, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 19 vietas, bet "Visu Latvijai! – TB/LNNK" – deviņas, liecina socioloģisko aptauju kompānijas "GfK Baltic" jaunākie pētījumi.

Savukārt apvienība "Par labu Latviju" (PLL) saskaņā ar "GfK Baltic" jaunākajiem pētījumiem netiktu Saeimā. Pirms nedēļas "GfK" respondentu atbildes ļāva izrēķināt, ka PLL saņemtu astoņas vietas parlamentā, bet nedēļas laikā atbalsts šim politiskajam spēkam ir krities.

Šādu vietu sadalījumu "GfK" izsecinājuši pēc pēdējās aptaujas datiem, kurā 78% respondentu atbildējuši, ka piedalīsies vēlēšanās, un no šiem potenciālajiem balsotājiem 18% savas balsis atdotu par SC, 14% par "Vienotību", 8% par ZZS, bet 4% par VL-TB/LNNK. Aptaujā 2% atbildējuši, ka balsos par PLL, 2% - ka par "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā", 1% - par "Atbildību" un 1% par "Par prezidentālu republiku". Šie četri spēki, pat pievienojot nesadalītās balsis, nepārvar 5% barjeru.

Pagājušajā nedēļā šādā aptaujā SC tika prognozētas 37 vietas, "Vienotībai" 30 vietas, ZZS – 18 vietas, PLL – astoņas, bet VL-TB/LNNK – septiņas vietas.

Vēl aptaujā uzdots jautājums, pret kuru no minētiem politiķiem respondentiem ir pozitīva attieksme, un atbildēs noskaidrots, ka 57% iedzīvotāju pozitīvi vērtē Aivaru Lembergu, 46% - Valdi Dombrovski, 21% - Aināru Šleseru, 17% - Jāni Urbanoviču un 12% - Andri Šķēli.

Aptaujas metode bijusi telefonintervijas ar datoratbalstu, 30% interviju tikušas veiktas, zvanot fiksētās līnijas abonentiem, 70% zvanot mobilo telefonu abonentiem. Izlases metode fiksētajā tīklā bija stratificēta nejauša izlase, bet mobilajā tīklā - nejauša numuru ģenerēšana ar kontrolmainīgiem lielumiem - reģioni, vecums un dzimums. Pēdējā aptaujā piedalījušies 804 respondenti.

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/343337-ja_velesanas_notiktu_augusta_saeima_ieklutu_pieci_politiskie_speki

LETA: Ja Saeimas vēlēšanas notiktu augusta sākumā, tad piecu procentu barjeru pārvarētu un parlamentā iekļūtu piecu politisko spēku saraksti, liecina aģentūras "Factum" veiktais pētījums.

Visvairāk vietu iegūtu partiju apvienības "Saskaņas centrs" un "Vienotība" - attiecīgi 31 un 27 vietas. Ar 18 deputātu vietām sekotu Zaļo un zemnieku savienība, ar 16 vietām - nacionālā apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un ar astoņām vietām - apvienība "Par labu Latviju!".

Vēlētāju atbalsts apvienībai "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" jau vairākus mēnešus svārstās 4% līdz 5% robežās. Gadījumā, ja apvienība pārvarētu piecu procentu barjeru, pārējie saraksti katrs saņemtu attiecīgi par vienu līdz divām vietām mazāk.

Citiem iesniegtajiem sarakstiem patlaban būtu mazas izredzes iegūt nepieciešamo balsu skaitu, lai piedalītos deputātu vietu sadalē. Pēdējai partijai un partijai "Par prezidentālu republiku" ir ap 2% atbalstītāju, bet par pārējiem savas balsis būtu gatavi atdot mazāk nekā 1% vēlētāju.
"Factum" vēlēšanu prognozes modelis veidots ar matemātiskās modelēšanas metodi, balstoties uz 2025 elektorālās izvēles mērījumiem. Pētījums veikts no 11.augusta līdz 18.augustam.

Urbanovičs - visnevēlamākais premjers (SC)

Piektdienas, 20. Augusta pievakarē pēc TV panorāmas raidījumā’’ 100. Paragrāfa preses klubs’’ tikāmies ar partijas Saskaņas Centrs priekšsēdētāju Jāni Urbanoviču, kurš atbildēja uz žurnālistu jautājumiem, jo viņš ir šīs partijas premjera kandidāts. Viņu izjautāja pazīstamais žurnālists Aivars Ozoliņš. Vienlaikus notika telefonaptauja – Kurš no pieciem premjera amata kandidātiem ir 1 ) vislabākais, 2) otrs labākais, 3 ) visnepatīkamākais ? Skatītāji zvanīja uz trīs dažādiem telefoniem. Premjera kandidātu lūdza atbildēt, kā viņa partija uzlabos valsts ekonomisko stāvokli? Urbanovičam palīdzēja Saeimas deputāti Klementjevs un Agešins. Atbildes bija izvairīgas, nekonkrētas. Uzrunātais galvenokārt kritizēja valdību, bet nestāstīja par saviem plāniem. Intervijā krievu avīzei Telegraf viņš bija skaidrojis , ka vietējie krievi sadarbosies ar Krieviju un tad notiks ekonomiska uzlabošanās. Visā garajā raidījumā neko jaunu neuzzinājām. Var teikt , ka A .Ozoliņš parādīja, ka aiz pašapzinīgas izturēšanās Urbanovičs slēpj zināšanu trūkumu, ir draudi, ka viņa partija var sarīkot asinsizliešanas, kādas bija Kirgizijā. Viņš gan to nevēloties.

Ainārs Šlesers Latvijas Avīzē 2010.g.18.aug. ir teicis: ‘’Es Jāni Urbanoviču brīdināju, ka neatkarīgi no ‘’SC’’’savākto balsu skaita mēs viņu kā premjera amata pretendentu neatbalstīsim.’’ Šis raidījums apliecināja SC vājumu. Telefonaptaujas rezultāti: 502 zvanītāji uzskatīja Urbanoviču par vislabāko, 18, ka viņš ir otrs labākais, bet 2228 atzina, ka viņš ir visnevēlamākais.

SC draud ar Maskavas atbalstītu bruņotu apvērsumu Latvijā

Urbanovičs draud ar Biškeku Latvijā; eksperts: tas ir bīstams salīdzinājums.
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/urbanovics-ja-musu-plans-neizdosies-latvija-bus-biskeka

Saskaņas centrs var strādāt ar visām partijām, taču vispirms rosinu vienoties par to republiku, kuru mēs veidosim – par to formulu, pēc kuras strādās jaunā valdība, intervijā avīzei Telegraf saka Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Ja neizdosies īstenot viņa redzējumu, Latvijā «būs Biškeka*», teic politiķis.

«Mēs saviem partneriem, ar kuriem runājam jau tagad, sakām – lai tie, kuri ir ievēlēti Saeimā, tur arī sēž. Premjeru izvēlēsimies pēc programmas, ko savstarpēji saskaņosim. Bet par izpildītājiem – ministriem – pieņemsim labākos nozaru profesionāļus,» saka J.Urbanovičs.

Viņš arī norāda, ka «nevarēs ne Ainārs, ne Andris, ne Aivars man pateikt, ka šis ir neitrāls cilvēks, ja es zinu, ka nav. Jāņem tie, kuri gatavi strādāt visiem, kuriem ir karjeras ambīcijas». Un tādi cilvēki esot.

J.Urbanovičs uzskata, ka šie cilvēki ir jānoalgo uz četriem gadiem un jānodrošina ar visu nepieciešamo, lai «nebūtu partiju uzraudzības pār dažām ministrijām». Partiju uzraudzību pār jauno valdību pēc vēlēšanām J.Urbanovičs redz kā kopīgu koalīcijas uzraudzību pār premjeru un viņa komandu. Uz citiem noteikumiem viņš neesot gatavs parakstīties.

Avīzes vaicāts, ko viņam par to atbildējuši Aivars, Andris un Ainārs, J.Urbanovičs teica, ka neviens neesot teicis «nē». Tikai norādījuši, ka «kaut kas tāds nekad nav bijis».

Taču arī tādas situācijas, kāda ir tagad, nekad iepriekš nav bijis, bilst J.Urbanovičs. «Ja to neizdosies izdarīt, būs Biškeka,» saka SC frakcijas vadītājs.

«Bīstams un neveiksmīgs salīdzinājumus, kas varētu norādīt uz vājas pozīcijas apzināšanos,» par J.Urbanoviča izteikumu saka politologs Andris Sprūds. «Maigi izsakoties, šāds izteikums man šķita pārsteidzošs. To var uzskatīt arī par priekšvēlēšanu kampaņas daļu. Priekšvēlēšanu laikā partijas izmanto visus līdzekļus - gan labus, gan bailes un bažas raisošus. Iespējams, Urbanovičš nav apzinājies salīdzinājuma bīstamību vai arī šādi izteicies, jūtot vāju pozīciju,» saka politologs.

«Nelabvēlīgu apstākļu sakritības gadījumā šādi notikumi ir iespējami. Tas nav izslēdzams,» par iespējamību, ka Latvijā varētu risināties Kirgizstānai līdzīgi notikumi, atzīst A.Sprūds. Kā vienu no veicinošiem apstākļiem politologs min spēcīgu radikāļu savairošanos.

Jau ziņots, ka ar SC, kuram prognozē lielu atbalstu Saeimas vēlēšanās, ir gatavi pēc vēlēšanām sadarboties gandrīz visi politiskie spēki, piesardzīgāki savos izteikumos ir partiju apvienība Vienotība.

* Kirgizstānas galvaspilsēta, kur šogad pavasarī opozīcija pārņēma varu valstī, bet ielu sadursmēs bojā gāja daudzi simti cilvēku. Vēlāk nemieri izpletās citos valsts rajonos.

SC saraksta līderi

http://www.delfi.lv/news/national/politics/zinami-sc-saraksta-lideri-kandides-dolgopolovs-un-adamsons.d?id=32998825
13. jūl, 2010

Aģentūras LETA rīcībā nonākusi informācija par apvienības "Saskaņas centrs" (SC) deputātu kandidātu saraksta līderiem rudenī gaidāmajās 10.Saeimas vēlēšanās.

Rīgā ar pirmo numuru kandidēs Saeimas frakcijas vadītājs un partijas premjera amata kandidāts Jānis Urbanovičs, ar otro numuru - Rīgas domnieks Sergejs Dolgopolovs, bet ar trešo - Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs.

Vidzemē pirmais numurs būs Ivanam Klementjevam, bet ar otro numuru kandidēs Rīgas domnieks Jānis Ādamosns.

Latgalē pirmais numurs būs Jānim Tutinam, Kurzemē - Saeimas deputātam Valērijam Agešinam, bet Zemgalē - Saeimas deputātam Vitālijam Orlovam.

SC deputātu kandidātu sarakstu galvenokārt veido jau esošie Saeimas deputāti un Rīgas domnieki.

Kustība 'Vienota Latvija" sadarbosies ar partiju 'Saskaņa'

http://www.delfi.lv/news/national/politics/kustiba-vienota-latvija-sadarbosies-ar-partiju-saskana.d?id=32868583

06. jūlijs 2010
Jauniešu kustība "Vienota Latvija" ir parakstījusi sadarbības līgumu ar sociāldemokrātisko partiju "Saskaņa", kas ietilpst apvienībā "Saskaņas Centrs", portālu "Delfi" informēja "Vienota Latvija".

Līgums paredz, ka "Vienota Latvija" sniegs atbalstu partijai "Saskaņa" 10.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā un atbalstīs SC pārstāvi Jāni Urbanoviču kā nākamo premjeru.

"Šis sadarbības līgums mums dos iespēju uz godīgiem un paredzamiem nosacījumiem palīdzēt partijai "Saskaņa" un politisko partiju apvienībai "Saskaņas Centrs" uzvarēt 10.Saeimas vēlēšanās un izveidot attiecīgi spēcīgu un profesionālu valdību, kuru vadīs Jānis Urbanovičs," norāda "Vienota Latvija" priekšsēdētājs Eduards Svatkovs.

Šķēle ar Urbanoviču viedokļus saskaņo Saeimas prezidija locekļa kabinetā

Diena.lv, 19. aprlis:
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/skele-ar-urbanovicu-viedoklus-saskano-saeimas-prezidija-locekla-kabineta

Tautas partijas (TP) līderis Andris Šķēle kopā ar Māri Kučinski (TP) jau vismaz otro reizi – otro pirmdienu – Saeimas prezidija locekļa Andreja Klementjeva (SC) kabinetā saskaņo viedokļu un tiekas ar Saskaņas centra (SC) frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču. Pēc tikšanās A.Šķēle atzina, ka šī sapulce notiek, lai ar opozīcijas frakciju izrunātu jautājumus un saskaņotu priekšlikumus.

Jautāts, vai tagad kopš TP ir opozīcijā, katru pirmdienu tiksies ar SC līderi, A.Šķēle skaidri neatbildēja, taču ļāva saprast, ka pirmdienas ir tās dienas, kad ir zināma Saeimas darba kārtība un opozīcijai ir iespēja pārrunāt jautājumus. Kā piemērus šodienas tikšanās iemesliem, A.Šķēle minēja izmaiņas par iedzīvotāju ienākuma nodoklī un akcīzes nodokli gāzei.

J.Urbanovičs pēc tikšanās ar A.Šķēli runātīgs nebija, vien ironiski noteica: "Es esmu sajūsmā par visiem Šķēles kunga priekšlikumiem." To noteicis, viņš pameta tikšanās vietu.

Pirms divām nedēļām, kad notika pirmā SC un TP tikšanās, Saeimas plenārsēde nesa pārsteigumu, jo opozīcija panāca, ka Saeimas vairākums atlika Elektroniskā mediju likumprojekta skatīšanu uz nedēļu.


A.Šķēle taujāts, vai ir apmierināts ar Saeimas balsojumu par pilnvaru pagarināšanu J.Maizītim ģenerālprokurora amatā, konkrētu atbildi nesniedza, savukārt taujāts, vai J.Maizīša kandidatūra apstiprināšanai Saeimā būtu jāvirza vēlreiz, sacīja: "Ja turpinās celt tik lielu ažiotāžu, kāda pašlaik tiek celta, tad iespējas, ka Maizīti apstiprinās otrajā balsojumā, ir arvien mazākas." Ar to A.Šķēle domāja, ka spiediens, kas tiek izdarīts uz Saeimas deputātiem, saucot viņus par meļiem "un kājslauķiem", vēl vairāk mazina iespējas, ka atkārtotā balsojumā Maizītis varētu saņemt parlamenta uzticību.

Jāpiebilst, ka laikā, kad TP vēl atradās valdošanā koalīcijā, A.Šķēle neatrada laiku, lai apmeklētu koalīcijas padomes sēdes, kas notiek pirmdienās pustrijos. Tagad, esot opozīcijā, viņš vismaz jau otro reizi atrod laiku, lai pirms TP valdes sēdes, kas notiek pirmdienās piecos, tiktos ar SC līderi J.Urbanoviču. Jāpiemin arī, ka tieši uz SC krīt lielākās aizdomas, ka balsojumā par J.Maizīti, viņi, pretēji iepriekš paustajam, balsoja "pret".

Jānis Urbanovičs, Saskaņas Centrs

Spligti citāti no : http://www.politika.lv/citati/


19.01.2010
„Mēs mānīsimies un krāpsimies, jo vēlēšanu gads."
Jānis Urbanovičs, Saskaņas centra Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, par to, kāpēc deputātiem nav izdevīgi Saeimas vēlēšanu gadā pieņemt elektronisko mediju likumu.
Latvijas Radio, 2010.gada 14.janvāris.