http://www.delfi.lv/news/national/politics/vl-tblnnk-sarakstu-lideri--rasnacs-dzintars-berzins-paradnieks-un-tabuns.d?id=33151975 22 Jul, 2010
Apvienība "Visu Latvijai!"- "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK" (VL-TB/LNNK) Saeimas vēlēšanu kandidātu saraksti vēl ir saskaņošanas procesā, taču ir droši zināmi pirmie četri sarakstu līderi katrā no vēlēšanu apgabaliem, informē apvienība.
Ar pirmo numuru Kurzemes vēlēšanu apgabalā startē TB/LNNK valdes priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš, ar otro – "Visu Latvijai" valdes loceklis Jānis Iesalnieks, ar trešo – Talsu ģimnāzijas direktore un TB/LNNK valdes locekle Inguna Raituma, bet ar ceturto – "Lauku sēta pilsētā" projekta asistents Raivis Blumfelds ("Visu Latvijai").
Zemgales vēlēšanu apgabalā apvienības saraksta pirmajā vietā ir "Visu Latvijai" līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks, otrajā vietā – satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), trešajā vietā – Latviešu nacionālistu kluba vadītājs Jānis Sils (bezpartejiskais), bet ceturtajā – Saeimas deputāts Juris Dobelis (TB/LNNK).
Savukārt Latgales vēlēšanu apgabalā ar pirmo kārtas numuru kandidē Saeimas deputāts Pēteris Tabūns (TB/LNNK), ar otro – Latgales studentu centra valdes loceklis Mareks Gabrišs ("Visu Latvijai" biedra kandidāts), ar trešo – Balvu novada domes deputāts Pēteris Kalniņš (TB/LNNK). Savukārt ceturtajā vietā ir bijusī Daugavpils teātra direktore Inese Laizāne ("Visu Latvijai" biedra kandidāte).
Jau ziņots, ka TB/LNNK un partija "Visu Latvijai" jūlija sākumā nodibināja jaunu politisko partiju apvienību un kopīgi startēs rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.
Rāda ziņas ar etiķeti inguna raituma. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti inguna raituma. Rādīt visas ziņas
ceturtdiena, 2010. gada 22. jūlijs
trešdiena, 2010. gada 21. aprīlis
TB/LNNK strīdas, bet nešķeļas
Ināra Egle, Pirmdiena, 19. aprīlis (2010):
http://www.diena.lv/lv/laikraksts/729039-tb-lnnk-stridas-bet-neskelas
Iekšējai opozīcijai tomēr neizdodas panākt apvienības dibināšanu ar Visu Latvijai! Divu viedokļu grupu cīņā par sadarbības partneriem nākamajās Saeimas vēlēšanās Tēvzemei un brīvībai / LNNK kongresā sestdien uzvarēja partijas līderis Roberts Zīle, kurš aicināja atbalstīt valdes piedāvājumu turpināt sarunas ar visiem partneriem – Vienotību, Zaļo un Zemnieku savienību, kā arī ar Visu Latvijai! –, pilnvarojot domi pieņemt galīgo lēmumu.
Savukārt viņa oponenti ierosināja jau kongresā lemt par apvienības dibināšanu kopā ar partiju Visu Latvijai!. Par šo priekšlikumu kongress vairs nebalsoja, jo ar 156 delegātu balsīm, 24 biedriem balsojot pret un septiņiem atturoties, tika pieņemts valdes lēmums.
TB/LNNK tomēr nedraud šķelšanās, par spīti kaismīgajām debatēm, kurās pārsvarā uzstājās tie, kas vēlējās jau kongresā par tuvāko partneri pasludināt Visu Latvijai! (VL), kā galvenos argumentus minot ideoloģisko radniecību un iespējas tā saglabāt nacionālo stāju. Taču šai grupai nebija sava alternatīva priekšsēža kandidāta un visi kā viens uzsvēra, ka arī turpmāk vēlas strādāt R. Zīles vadībā. Taču, ja būtu nolemts apvienoties ar VL, tad tādu partiju R. Zīle vairs nevadītu un, viņaprāt, tas arī nozīmētu TB/LNNK kā partijas darbības izbeigšanu. Par to, ka partijai tomēr nedraud šķelšanās, liecināja arī valdes vēlēšanas, jo valdē ir ievēlēts arī Ģirts Lapiņš, Raitis Ābelnieks un Romāns Naudiņš, kuri kopā ar Ritvaru Eglāju, Agitu Ozolu un Edvīnu Ežmali bija parakstījuši aicinājumu par nacionālo spēku apvienības dibināšanu ar VL.
Vislielāko balsu skaitu valdes vēlēšanās ieguva Balvu novada mērs Jānis Trupovnieks, kuru atbalstīja 125 delegāti, vēl valdē būs Inguna Raituma – 124 balsis, Emīls Jakrins – 112, Jānis Birks – 93, Aivars Aksenoks – 88, Juris Griķis – 83, Ģ. Lapiņš – 83, Māris Pūėis – 82, R. Naudiņš – 79, R. Ābelnieks – 77. Uz valdi bija izvirzīti 22 kandidāti. EP deputāti, Saeimas deputāti un ministri valdē ir automātiski.
Pirmo reizi 11 gadu laikā kongresā uzstājās arī TB/LNNK ģenerālsekretārs Juris Saratovs, kurš vēlējās kolēģiem pateikt, ka dažas dienas pirms kongresa Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas grupas vadītājs R. Eglājs aicinājis R. Zīli atkāpties no amata. Vēlāk R. Eglājs Dienai atzina, ka patiešām piedāvājis to līderim, jo, viņaprāt, R. Zīle pēdējā gadā nav bijis labs vadītājs, par to liecinot arī partijas reitinga kritums, kas svārstās ap 3%. Viņaprāt, Gaidis Bērziņš būtu labāks priekšsēdētājs, taču R. Eglājs neorganizējot vadības maiņu un esot tikai izteicis savu viedokli.
Vairāki kolēģi atzina, ka publiskajā telpā EP deputāts. R. Zīle esot viens no spožākajiem partijas līderiem, taču viņš daudz laika pavada ārpus valsts un tas liedzot pilnvērtīgi vadīt partiju.
Kongress pārliecinoši ar 181 balsi uzticēja R. Zīlem arī turpmāk partijas valdes priekšsēža pienākumus. Tāpat kā līdz šim viņš par vietnieku aicināja G. Bērziņu. R. Zīle ir arī partijas premjera kandidāts. Iespējams, R. Zīles spēja argumentēt savu viedokli arī palīdzēja svārstīgajiem izšėirties.
"Apvienojoties ar Visu Latvijai!, mēs iegūsim Raivi Dzintaru, Imantu Parādnieku un mūsu bijušo biedruEinaru Cilinski, bet vai jūs varat nosaukt vēl kādu redzamu Visu Latvijai! politiķi," teica R. Zīle. Viņaprāt, VL var pievienoties TB/LNNK, bet nevar TB/LNNK padarīt par VL filiāli. Tie, kas atbalstīja šo sadarbības virzienu, izteica šaubas par TB/LNNK iespējām apvienībā Vienotība, norādot uz to, ka tai ir atķirīgs vēlētājs, kurš varētu svītrot tēvzemiešu kandidātus.
Apvienībā TB/LNNK varētu zaudēt iespējas pretendēt uz valsts budžeta finansējumu, kas nākotnē, iespējams, pienāktos partijām, kuras vēlēšanās iegūst noteiktu balsu skaitu, norādīja R. Eglājs. Vadība TB/LNNK ne pārāk spožo situāciju saista ar tās ilgo mūžu, jo tā Saeimā ir jau kopš 1993. gada un bijusi daudzās valdībās, bet neviena partija ilgstoši nevar noturēt atbalstītājus.
Pie trūkumiem varētu minēt arī to, ka svarīgo lēmumu pieĦemšanā tiek iesaistīts pārāk
maz biedru. No 1752 biedriem uz kongresu bija deleăēti tikai 288, no kuriem bija
ieradušies 203 delegāti. Pirmo reizi kongresā nepiedalījās bijušais priekšsēdētājs Jānis Straume. Kongress pieņēma arī nacionālo programmu, kurā vēlējuma izteiksmē
ierakstīts, ka Latvijā būtu labi izvietot ASV karabāzes un pretraėešu sistēmas, lai
garantētu valsts drošību.
http://www.diena.lv/lv/laikraksts/729039-tb-lnnk-stridas-bet-neskelas
Iekšējai opozīcijai tomēr neizdodas panākt apvienības dibināšanu ar Visu Latvijai! Divu viedokļu grupu cīņā par sadarbības partneriem nākamajās Saeimas vēlēšanās Tēvzemei un brīvībai / LNNK kongresā sestdien uzvarēja partijas līderis Roberts Zīle, kurš aicināja atbalstīt valdes piedāvājumu turpināt sarunas ar visiem partneriem – Vienotību, Zaļo un Zemnieku savienību, kā arī ar Visu Latvijai! –, pilnvarojot domi pieņemt galīgo lēmumu.
Savukārt viņa oponenti ierosināja jau kongresā lemt par apvienības dibināšanu kopā ar partiju Visu Latvijai!. Par šo priekšlikumu kongress vairs nebalsoja, jo ar 156 delegātu balsīm, 24 biedriem balsojot pret un septiņiem atturoties, tika pieņemts valdes lēmums.
TB/LNNK tomēr nedraud šķelšanās, par spīti kaismīgajām debatēm, kurās pārsvarā uzstājās tie, kas vēlējās jau kongresā par tuvāko partneri pasludināt Visu Latvijai! (VL), kā galvenos argumentus minot ideoloģisko radniecību un iespējas tā saglabāt nacionālo stāju. Taču šai grupai nebija sava alternatīva priekšsēža kandidāta un visi kā viens uzsvēra, ka arī turpmāk vēlas strādāt R. Zīles vadībā. Taču, ja būtu nolemts apvienoties ar VL, tad tādu partiju R. Zīle vairs nevadītu un, viņaprāt, tas arī nozīmētu TB/LNNK kā partijas darbības izbeigšanu. Par to, ka partijai tomēr nedraud šķelšanās, liecināja arī valdes vēlēšanas, jo valdē ir ievēlēts arī Ģirts Lapiņš, Raitis Ābelnieks un Romāns Naudiņš, kuri kopā ar Ritvaru Eglāju, Agitu Ozolu un Edvīnu Ežmali bija parakstījuši aicinājumu par nacionālo spēku apvienības dibināšanu ar VL.
Vislielāko balsu skaitu valdes vēlēšanās ieguva Balvu novada mērs Jānis Trupovnieks, kuru atbalstīja 125 delegāti, vēl valdē būs Inguna Raituma – 124 balsis, Emīls Jakrins – 112, Jānis Birks – 93, Aivars Aksenoks – 88, Juris Griķis – 83, Ģ. Lapiņš – 83, Māris Pūėis – 82, R. Naudiņš – 79, R. Ābelnieks – 77. Uz valdi bija izvirzīti 22 kandidāti. EP deputāti, Saeimas deputāti un ministri valdē ir automātiski.
Pirmo reizi 11 gadu laikā kongresā uzstājās arī TB/LNNK ģenerālsekretārs Juris Saratovs, kurš vēlējās kolēģiem pateikt, ka dažas dienas pirms kongresa Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas grupas vadītājs R. Eglājs aicinājis R. Zīli atkāpties no amata. Vēlāk R. Eglājs Dienai atzina, ka patiešām piedāvājis to līderim, jo, viņaprāt, R. Zīle pēdējā gadā nav bijis labs vadītājs, par to liecinot arī partijas reitinga kritums, kas svārstās ap 3%. Viņaprāt, Gaidis Bērziņš būtu labāks priekšsēdētājs, taču R. Eglājs neorganizējot vadības maiņu un esot tikai izteicis savu viedokli.
Vairāki kolēģi atzina, ka publiskajā telpā EP deputāts. R. Zīle esot viens no spožākajiem partijas līderiem, taču viņš daudz laika pavada ārpus valsts un tas liedzot pilnvērtīgi vadīt partiju.
Kongress pārliecinoši ar 181 balsi uzticēja R. Zīlem arī turpmāk partijas valdes priekšsēža pienākumus. Tāpat kā līdz šim viņš par vietnieku aicināja G. Bērziņu. R. Zīle ir arī partijas premjera kandidāts. Iespējams, R. Zīles spēja argumentēt savu viedokli arī palīdzēja svārstīgajiem izšėirties.
"Apvienojoties ar Visu Latvijai!, mēs iegūsim Raivi Dzintaru, Imantu Parādnieku un mūsu bijušo biedruEinaru Cilinski, bet vai jūs varat nosaukt vēl kādu redzamu Visu Latvijai! politiķi," teica R. Zīle. Viņaprāt, VL var pievienoties TB/LNNK, bet nevar TB/LNNK padarīt par VL filiāli. Tie, kas atbalstīja šo sadarbības virzienu, izteica šaubas par TB/LNNK iespējām apvienībā Vienotība, norādot uz to, ka tai ir atķirīgs vēlētājs, kurš varētu svītrot tēvzemiešu kandidātus.
Apvienībā TB/LNNK varētu zaudēt iespējas pretendēt uz valsts budžeta finansējumu, kas nākotnē, iespējams, pienāktos partijām, kuras vēlēšanās iegūst noteiktu balsu skaitu, norādīja R. Eglājs. Vadība TB/LNNK ne pārāk spožo situāciju saista ar tās ilgo mūžu, jo tā Saeimā ir jau kopš 1993. gada un bijusi daudzās valdībās, bet neviena partija ilgstoši nevar noturēt atbalstītājus.
Pie trūkumiem varētu minēt arī to, ka svarīgo lēmumu pieĦemšanā tiek iesaistīts pārāk
maz biedru. No 1752 biedriem uz kongresu bija deleăēti tikai 288, no kuriem bija
ieradušies 203 delegāti. Pirmo reizi kongresā nepiedalījās bijušais priekšsēdētājs Jānis Straume. Kongress pieņēma arī nacionālo programmu, kurā vēlējuma izteiksmē
ierakstīts, ka Latvijā būtu labi izvietot ASV karabāzes un pretraėešu sistēmas, lai
garantētu valsts drošību.
Abonēt:
Ziņas (Atom)