Latvijas Avīze, 19. jūlijs, 2010:
Apvienība "Par labu Latviju" ("PLL") izraudzījusies ministru amatu kandidātus darbam
nākamajā valdībā. Vislielākās neskaidrības "PLL" pagaidām ir ar premjera amata
kandidātu, kuru plānots nosaukt augustā.
Šim amatam no partijas pretendē četri kandidāti – "PLL" valdes priekšsēdētājs Guntis Ulmanis, Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle, LPP/"LC" priekšsēdētājs Ainārs Šlesers un Ogres mērs Edvīns Bartkevičs ("Ogres novadam").
Aizsardzības ministra amatam "PLL" virza Saeimas deputātu Juri Dalbiņu (TP) vai bijušo robežsardzes priekšnieku Gunāru Dāboliņu.
Ārlietu ministra amatam "PLL" virza bijušo ministru Māri Riekstiņu (TP) vai Saeimas deputātu Andri Bērziņu (LPP/"LC").
Attīstības ministra amatam – bijušo pašvaldību lietu ministru Edgaru Zalānu (TP) vai A. Šleseru. Finanšu ministra amatam – A. Škēli vai Mārtiņu Zemīti (TP).
Tieslietu un sabiedriskās kārtības ministra amatam – bijušo iekšlietu sistēmas darbinieku
Imantu Bekešu,
izglītības un kultūras ministra amatam – bijušo kultūras ministri Helēnu
Demakovu (TP) vai Saeimas deputāti Karinu Pētersoni (LPP/"LC").
Ģimenes, veselības un sociālo lietu ministra amatam plānots virzīt Saeimas deputātu Aināru Baštiku (LPP/"LC"), bet
dabas un zemkopības ministra amatam plānots virzīt AS "Rīgas Centrāltirgus" vadītāju Daini Liepiņu (LPP/"LC") vai uzņēmēju Ati Sausnīti.
"PLL" pārstāvji vairāk kārt norādījuši, ka pēc vēlēšanām rosinās grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, paredzot apvienot vairākas ministrijas.”
Rāda ziņas ar etiķeti edvīns bartkevičs. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti edvīns bartkevičs. Rādīt visas ziņas
otrdiena, 2010. gada 20. jūlijs
sestdiena, 2010. gada 12. jūnijs
'Par labu Latviju' vadīs Ulmanis
www.DELFI.lv, 12. jūnijs 2010
http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-labu-latviju-vadis-ulmanis-par-kandidesanu-vel-nezina-1555.d?id=32458507
Par sestdien dibinātas politiskās apvienības "Par Labu Latviju" (PLL) valdes priekšsēdētāju ievēlēts bijušais prezidents Guntis Ulmanis. Viņš gan pagaidām nezina, vai kandidēs 10.Saeimas vēlēšanās no PLL saraksta, jo par kandidātiem vēlāk lems valde.
Ulmanis pēc foruma preses konferencē atzina, ka par dalību šajā politiskajā apvienībā viņu "viskonkrētāk uzrunāja viņa sirdsapziņā". Iesaistīties kustībā viņš esot nolēmis pirms mēneša, taču nevarot atcerēties, kuri konkrēti cilvēki viņu aicināja pievienoties.
Vēlāk Ulmanis žurnālistiem gan atzina - savā ziņā "es nonācu tur, kur nonācu, tāpēc, ka būtu pretestība pret diviem līdzpriekšsēdētājiem". Līdz šim kustības redzamākie atbalstīji bija (AŠ)2 – Tautas partijas līderis Andris Šķēle un LPP/LC līderis Ainārs Šlesers.
Ulmanis noliedza, ka par apvienības vadītāju izvēlēts "tikai kā izkārtne". "Sabiedrībā kaut kā iegājies, ka runā par Šķēli un Šleseru, Šleseru un šķēli, bet redziet, kāds ir šīs valdes sastāvs – tā nav kaut kāda izkārtne," sacīja Ulmanis.
Viņš arī uzsvēra, ka viņu ne ar Šķēli, ne ar Šleseru nekad nav saistījušas biznesa intereses, bet tikai interese par politiku – par ko viņi "diskutējuši dienām un naktīm". Tāpat Ulmanis atzina, ka Šķeles dibinātā trasta "Yhe Yew Tree Trust" saistīšana ar digitālās televīzijas afērā iesaistīto uzņēmumu "Kempmayer Media" , šobrīd nav šķērslis sadarbībai. Tai pat laikā Ulmanis atzina – ja likumsargi atklās kādus pārkāpumus, "mūsu ceļi šķirsies".
Iepriekš sabiedrisko kustību "Par labu Latviju" vadīja komerctelevīzijas LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis. Gada sākumā SKDS veiktais pētījums liecināja, ka Ulmanis ir populārs sabiedrībā – viņš bija reitingu septītniekā līdz ar eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, viņa darbību pozitīvi vērtēja 46,9% respondentu.
Ulmanis, uzrunājot foruma dalībniekus, sacīja: "Es ticu, ka šie cilvēki, kas ir zālē un tie, kas stāv aiz jums, kas jūs izvirzījuši, ir gatavi savu laiku veltīt tautas labumam". Ulmanis norādīja, ka nekādi neatgriezeniskie zaudējumi un nekādas katastrofas kopš neatkarīgas atgūšanas Latvijā nav notikuši.
Viņš arī pastāstīja, ka sestdien, nākot uz Ķīpsalas halli, kur notiek forums, viņam pretim brauca divas automašīnas, kuru braukšanas stilu varēja raksturot kā "ārprātīgu" un pauda cerību, ka "mūsu vidū nav ārprātīgu vadītāju".
Viņš arī norādīja, ka apvienībai ir ļoti spēcīgs intelektuālais potenciāls, taču viņš pats nebaidās no iekšējās konkurences.
Tāpat valdē no Tautas partijas ievēlēti Andris Šķēle un Mārtiņš Zemītis, no LPP/LC – Ainārs Šlesers un Normunds Teteris, no partijas "Ogres Novadam" – Edvīns Bartkevičs, no partijas "Latgales Tauta" - Mečislavs Vēveris, no partijas "Vienotā Rēzekne" – Juris Pietkevičs, no tautas kustības "Par labu Latviju" – uzņēmēji Atis Sausnītis, Juris Savickis, Aleksejs Šeiņins Aleksandrs Milovs, Aivars Ločmelis un Gunts Rāvis.
PLL valde pirmo reizi uz sēdi sanāks jau pirmdien, un pagaidām, kamēr tai nav sava biroja, valdes sēdes notiks "Lido" kompleksā Krasta ielā.
Vēl nav izlemts, vai visi valdes locekļi kandidēs vēlēšanās, jo kandidātus izvirzīs valde. Arī pats Ulmanis vēl nevarēja atbildēt, vai kandidēs vēlēšanās. Viņš arī norādīja, ka apvienībai nav sava Valsts prezidenta amata kandidāta. Jautāts, vai viņš varētu pretendēt uz šo amatu vēlreiz, viņš pauda, ka politikā būtu jānāk jauniem cilvēkiem, netieši šādu iespēju noraidot.
Apvienība vēl lems par premjera amata kandidātu, taču Ulmanis atzina, ka jau ir skaidrs, kurš tas būšot. Savukārt Šlesers uz tiešu jautājumu, vai tas būs viņš, vien mulsi pasmaidīja.
Sestdien jautāts, ar cik lielu atbalstu apvienība rēķinās, Šķēle atbildēja: "Mēs neesam matemātiķi un kalkulētāji, mēs cīnāmies par uzvaru". Vairāki uzņēmēji, kas šobrīd kļuvuši par PLL valdes locekļiem, piemēram, Savickis no "Itera Latvia", holdinga "Baltijas Lāse" priekšsēdētājs Atis Sausnītis un Guntis Rāvis no "Skonto Būves", apgalvoja, ka neiesaistās politikā, lai palīdzētu tieši savam biznesam, taču nenoliedza, ka aizstāvēs visu uzņēmēju intereses un ka bizness labāk attīstīsies, "sakārtojot attiecības ar austrumiem, rietumiem, ziemeļiem un dienvidiem".
Savukārt apgāda "Petit" vadītājs Aleksejs Šeiņins sacīja, ka politisko darbu ar izdevēj darbu apvienos, jo savu avīžu saturu viņš neietekmē – tās viņš izlasot pat vēlāk, nekā abonenti. "Petit" izdod laikrakstus krievu valodā "Čas" un "Subbota", reklāmas avīzi "Rīgas Santīms" un citus.
Tautas partija, LPP/LC, partijas "Ogres novadam", "Latgales tauta", "Vienotā Rēzekne" un tautas kustība "Par labu Latviju" nobalsoja par politiskās apvienības programmu un parakstīja kustības "Par labu Latviju" manifestu un sadarbības memorandu, savukārt partija "Jaunlatvija", kas arī plāno pievienoties šai apvienībai, pagaidām ir tikai asociēta biedre, jo nav balsojusi par pievienošanos savā kongresā.
Portāls "Delfi" novēroja, ka uz PLL dibināšanu bija ieradušies četri autobusi ar 150 Latgales Transporta un sakaru tehnikuma audzēkņiem no Daugavpils, ko rīkoja mācību iestāde pēc pašu audzēkņu iniciatīvas, portālam "Delfi" apgalvoja kāda klases audzinātāja.
http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-labu-latviju-vadis-ulmanis-par-kandidesanu-vel-nezina-1555.d?id=32458507
Par sestdien dibinātas politiskās apvienības "Par Labu Latviju" (PLL) valdes priekšsēdētāju ievēlēts bijušais prezidents Guntis Ulmanis. Viņš gan pagaidām nezina, vai kandidēs 10.Saeimas vēlēšanās no PLL saraksta, jo par kandidātiem vēlāk lems valde.
Ulmanis pēc foruma preses konferencē atzina, ka par dalību šajā politiskajā apvienībā viņu "viskonkrētāk uzrunāja viņa sirdsapziņā". Iesaistīties kustībā viņš esot nolēmis pirms mēneša, taču nevarot atcerēties, kuri konkrēti cilvēki viņu aicināja pievienoties.
Vēlāk Ulmanis žurnālistiem gan atzina - savā ziņā "es nonācu tur, kur nonācu, tāpēc, ka būtu pretestība pret diviem līdzpriekšsēdētājiem". Līdz šim kustības redzamākie atbalstīji bija (AŠ)2 – Tautas partijas līderis Andris Šķēle un LPP/LC līderis Ainārs Šlesers.
Ulmanis noliedza, ka par apvienības vadītāju izvēlēts "tikai kā izkārtne". "Sabiedrībā kaut kā iegājies, ka runā par Šķēli un Šleseru, Šleseru un šķēli, bet redziet, kāds ir šīs valdes sastāvs – tā nav kaut kāda izkārtne," sacīja Ulmanis.
Viņš arī uzsvēra, ka viņu ne ar Šķēli, ne ar Šleseru nekad nav saistījušas biznesa intereses, bet tikai interese par politiku – par ko viņi "diskutējuši dienām un naktīm". Tāpat Ulmanis atzina, ka Šķeles dibinātā trasta "Yhe Yew Tree Trust" saistīšana ar digitālās televīzijas afērā iesaistīto uzņēmumu "Kempmayer Media" , šobrīd nav šķērslis sadarbībai. Tai pat laikā Ulmanis atzina – ja likumsargi atklās kādus pārkāpumus, "mūsu ceļi šķirsies".
Iepriekš sabiedrisko kustību "Par labu Latviju" vadīja komerctelevīzijas LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis. Gada sākumā SKDS veiktais pētījums liecināja, ka Ulmanis ir populārs sabiedrībā – viņš bija reitingu septītniekā līdz ar eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, viņa darbību pozitīvi vērtēja 46,9% respondentu.
Ulmanis, uzrunājot foruma dalībniekus, sacīja: "Es ticu, ka šie cilvēki, kas ir zālē un tie, kas stāv aiz jums, kas jūs izvirzījuši, ir gatavi savu laiku veltīt tautas labumam". Ulmanis norādīja, ka nekādi neatgriezeniskie zaudējumi un nekādas katastrofas kopš neatkarīgas atgūšanas Latvijā nav notikuši.
Viņš arī pastāstīja, ka sestdien, nākot uz Ķīpsalas halli, kur notiek forums, viņam pretim brauca divas automašīnas, kuru braukšanas stilu varēja raksturot kā "ārprātīgu" un pauda cerību, ka "mūsu vidū nav ārprātīgu vadītāju".
Viņš arī norādīja, ka apvienībai ir ļoti spēcīgs intelektuālais potenciāls, taču viņš pats nebaidās no iekšējās konkurences.
Tāpat valdē no Tautas partijas ievēlēti Andris Šķēle un Mārtiņš Zemītis, no LPP/LC – Ainārs Šlesers un Normunds Teteris, no partijas "Ogres Novadam" – Edvīns Bartkevičs, no partijas "Latgales Tauta" - Mečislavs Vēveris, no partijas "Vienotā Rēzekne" – Juris Pietkevičs, no tautas kustības "Par labu Latviju" – uzņēmēji Atis Sausnītis, Juris Savickis, Aleksejs Šeiņins Aleksandrs Milovs, Aivars Ločmelis un Gunts Rāvis.
PLL valde pirmo reizi uz sēdi sanāks jau pirmdien, un pagaidām, kamēr tai nav sava biroja, valdes sēdes notiks "Lido" kompleksā Krasta ielā.
Vēl nav izlemts, vai visi valdes locekļi kandidēs vēlēšanās, jo kandidātus izvirzīs valde. Arī pats Ulmanis vēl nevarēja atbildēt, vai kandidēs vēlēšanās. Viņš arī norādīja, ka apvienībai nav sava Valsts prezidenta amata kandidāta. Jautāts, vai viņš varētu pretendēt uz šo amatu vēlreiz, viņš pauda, ka politikā būtu jānāk jauniem cilvēkiem, netieši šādu iespēju noraidot.
Apvienība vēl lems par premjera amata kandidātu, taču Ulmanis atzina, ka jau ir skaidrs, kurš tas būšot. Savukārt Šlesers uz tiešu jautājumu, vai tas būs viņš, vien mulsi pasmaidīja.
Sestdien jautāts, ar cik lielu atbalstu apvienība rēķinās, Šķēle atbildēja: "Mēs neesam matemātiķi un kalkulētāji, mēs cīnāmies par uzvaru". Vairāki uzņēmēji, kas šobrīd kļuvuši par PLL valdes locekļiem, piemēram, Savickis no "Itera Latvia", holdinga "Baltijas Lāse" priekšsēdētājs Atis Sausnītis un Guntis Rāvis no "Skonto Būves", apgalvoja, ka neiesaistās politikā, lai palīdzētu tieši savam biznesam, taču nenoliedza, ka aizstāvēs visu uzņēmēju intereses un ka bizness labāk attīstīsies, "sakārtojot attiecības ar austrumiem, rietumiem, ziemeļiem un dienvidiem".
Savukārt apgāda "Petit" vadītājs Aleksejs Šeiņins sacīja, ka politisko darbu ar izdevēj darbu apvienos, jo savu avīžu saturu viņš neietekmē – tās viņš izlasot pat vēlāk, nekā abonenti. "Petit" izdod laikrakstus krievu valodā "Čas" un "Subbota", reklāmas avīzi "Rīgas Santīms" un citus.
Tautas partija, LPP/LC, partijas "Ogres novadam", "Latgales tauta", "Vienotā Rēzekne" un tautas kustība "Par labu Latviju" nobalsoja par politiskās apvienības programmu un parakstīja kustības "Par labu Latviju" manifestu un sadarbības memorandu, savukārt partija "Jaunlatvija", kas arī plāno pievienoties šai apvienībai, pagaidām ir tikai asociēta biedre, jo nav balsojusi par pievienošanos savā kongresā.
Portāls "Delfi" novēroja, ka uz PLL dibināšanu bija ieradušies četri autobusi ar 150 Latgales Transporta un sakaru tehnikuma audzēkņiem no Daugavpils, ko rīkoja mācību iestāde pēc pašu audzēkņu iniciatīvas, portālam "Delfi" apgalvoja kāda klases audzinātāja.
trešdiena, 2010. gada 31. marts
Izveido kustību "Par labu Latviju"
Uzņēmēji un pašvaldību vadītāji izveido kustību "Par labu Latviju".
Raksts no LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=75544, autors Ģirts Zvirbulis.
Dažādi uzņēmēji un pašvaldību vadītāji (lielākoties no LPP/"LC" un Tautas partijas pārvaldītiem reģioniem) vakar izveidoja kustību "Par labu Latviju". Līdz šim kā kustības iespējamais nosaukums bija minēts "Par varenu Latviju".
Kopumā kustības aicinājumu parakstījuši 46 cilvēki. Parakstīšana turpināšoties līdz 12. aprīlim, pēc tam tiks dibināta sabiedriskā organizācija.
Iniciatīvas grupas sanākšanā "Lido" atpūtas kompleksā piedalījās arī Ainārs Šlesers (LPP/"LC") un Andris Šķēle (TP), bet viņi pagaidām aicinājumu nav parakstījuši.
"Mēs, labas gribas un brīva prāta cilvēki, vienojamies, lai aizstāvētu Latvijas nacionālās intereses šā jēdziena plašākajā nozīmē. Tas nozīmē cīnīties ne vien par Latvijas kultūru, bet arī labklājību. Tas nozīmē konkurēt ar pasauli ne vien sportā, bet arī ekonomikā. Tas nozīmē cienīt citas valstis, bet zināt arī savas intereses. Mēs nākam, lai darītu Latviju labāku," teikts aicinājumā.
Aicinājumu parakstījuši uzņēmēji Gunārs Ķirsons, Guntis Belēvičs, Andrejs Ēķis, Guntis Rāvis, Juris Savickis, Atis Sausnītis, Ivars Strautiņš, Dainis Liepiņš un citi. Savukārt no pašvaldībām – Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs, Ogres mērs Edvīns Bartkevičs, Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics, Cēsu mērs Gints Šķenders, Valmieras mērs Inesis Boķis, Preiļu mērs Aldis Adamovičs, Stopiņu novada mērs Jānis Pumpurs, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa un citi.
"Valdību interesē tikai budžeta izdevumu daļa, un tā negrib saprast, ka budžeta ieņēmumi atkarīgi no uzņēmēju darba un radītās pievienotās vērtības. Tā vietā, lai palielinātu darba vietas, mēs aizņemamies naudu no starptautiskajiem aizdevējiem," uzskata viens no aicinājuma parakstītājiem – Rīgas Piena kombināta padomes priekšsēdētājs Ivars Strautiņš. Viņš arī pastāstīja, ka kustībā "Par labu Latviju" apvienojušies uzņēmēji jau esot par saviem līdzekļiem pasūtījuši valsts attīstības koncepciju, ko izstrādā dažādu nozaru eksperti un akadēmiķi. Pēc tam uzņēmēji lūgšot esošos politiķus un vēlēšanu kandidātus ar parakstu atbalstīt šo koncepciju. "Un tad mēs varēsim redzēt, kurus deputātu kandidātus šī kustība varēs atbalstīt," paskaidroja I. Strautiņš. Viņš gan apšaubīja iespēju, ka kustība "Par labu Latviju" pati varētu pārtapt par partiju.
Savukārt Ogres mērs Edvīns Bartkevičs pievienojies kustībai, jo šobrīd tā esot bezmaz vienīgā iespēja cīnīties ar pārāk smago birokrātiju. Viņš arī neizslēdza iespēju, ka "Par labu Latviju" varētu pārtapt no sabiedriskas organizācijas par politisku spēku.
Raksts no LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=75544, autors Ģirts Zvirbulis.
Dažādi uzņēmēji un pašvaldību vadītāji (lielākoties no LPP/"LC" un Tautas partijas pārvaldītiem reģioniem) vakar izveidoja kustību "Par labu Latviju". Līdz šim kā kustības iespējamais nosaukums bija minēts "Par varenu Latviju".
Kopumā kustības aicinājumu parakstījuši 46 cilvēki. Parakstīšana turpināšoties līdz 12. aprīlim, pēc tam tiks dibināta sabiedriskā organizācija.
Iniciatīvas grupas sanākšanā "Lido" atpūtas kompleksā piedalījās arī Ainārs Šlesers (LPP/"LC") un Andris Šķēle (TP), bet viņi pagaidām aicinājumu nav parakstījuši.
"Mēs, labas gribas un brīva prāta cilvēki, vienojamies, lai aizstāvētu Latvijas nacionālās intereses šā jēdziena plašākajā nozīmē. Tas nozīmē cīnīties ne vien par Latvijas kultūru, bet arī labklājību. Tas nozīmē konkurēt ar pasauli ne vien sportā, bet arī ekonomikā. Tas nozīmē cienīt citas valstis, bet zināt arī savas intereses. Mēs nākam, lai darītu Latviju labāku," teikts aicinājumā.
Aicinājumu parakstījuši uzņēmēji Gunārs Ķirsons, Guntis Belēvičs, Andrejs Ēķis, Guntis Rāvis, Juris Savickis, Atis Sausnītis, Ivars Strautiņš, Dainis Liepiņš un citi. Savukārt no pašvaldībām – Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs, Ogres mērs Edvīns Bartkevičs, Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics, Cēsu mērs Gints Šķenders, Valmieras mērs Inesis Boķis, Preiļu mērs Aldis Adamovičs, Stopiņu novada mērs Jānis Pumpurs, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa un citi.
"Valdību interesē tikai budžeta izdevumu daļa, un tā negrib saprast, ka budžeta ieņēmumi atkarīgi no uzņēmēju darba un radītās pievienotās vērtības. Tā vietā, lai palielinātu darba vietas, mēs aizņemamies naudu no starptautiskajiem aizdevējiem," uzskata viens no aicinājuma parakstītājiem – Rīgas Piena kombināta padomes priekšsēdētājs Ivars Strautiņš. Viņš arī pastāstīja, ka kustībā "Par labu Latviju" apvienojušies uzņēmēji jau esot par saviem līdzekļiem pasūtījuši valsts attīstības koncepciju, ko izstrādā dažādu nozaru eksperti un akadēmiķi. Pēc tam uzņēmēji lūgšot esošos politiķus un vēlēšanu kandidātus ar parakstu atbalstīt šo koncepciju. "Un tad mēs varēsim redzēt, kurus deputātu kandidātus šī kustība varēs atbalstīt," paskaidroja I. Strautiņš. Viņš gan apšaubīja iespēju, ka kustība "Par labu Latviju" pati varētu pārtapt par partiju.
Savukārt Ogres mērs Edvīns Bartkevičs pievienojies kustībai, jo šobrīd tā esot bezmaz vienīgā iespēja cīnīties ar pārāk smago birokrātiju. Viņš arī neizslēdza iespēju, ka "Par labu Latviju" varētu pārtapt no sabiedriskas organizācijas par politisku spēku.
Abonēt:
Ziņas (Atom)