http://www.delfi.lv/news/comment/comment/sandra-kalniete-vienotiba-starp-principiem-un-realpolitiku.d?id=38965153
Sandra Kalniete: 'Vienotība' starp principiem un reālpolitiku,
EP deputāte (Vienotība) 08. jūnijs 2011
Politiskais virpulis, kuru izraisījusi politiskās korupcijas izmeklēšana, Saeimas atlaišana un Valsts prezidenta vēlēšanas, atkal ir raisījis diskusijas par kompromisiem politikā. Par to robežām, politisko ētiku un pamatvērtībām. Daudzi šajās dažās dienās šķiet atskārtuši, ka mums pašlaik ir tikai un vienīgi tāda Saeima, kurā jebkāds vairākums un valdība ir iespējama, tikai vienojoties ar politiķiem, kuru balsojumi ir stingri saistīti ar politbiznesa darījumiem aizkulisēs un kas runā vienu, bet dara citu.
Izvēlē Vienotībai ir ļoti ierobežota - vai nu ZZS vai SC, jo ar Nacionālās apvienības atbalstu vien nepietiek. Līdzšinējā sadarbība ar tagadējiem Vienotības partneriem ZZS ir grūta, jo viņiem svarīgāks par tiesiskumu ir un acīmredzot arī būs atsevišķu partiju saimnieku personīgā drošība un īpašās biznesa intereses. Šajā ziņā ZZS īpaši labi saprotas ar SC un PLL. Tāpēc daudzi izeju no politiskās stagnācijas redz Vienotības koalīcijā ar SC jau tagad un tūlīt. Citi cer uz neoligarhisko partiju vairākumu nākošajà Saeimas sastāvā, kamēr trešie liek cerības uz gudru un godīgu tautas ievēlētu prezidentu kaut kad nākotnē.
Daži cienījami politiskie komentētāji par vienu no galvenajām Vienotības iekšējām problēmām uzskata PS šķietami kategorisko nostāju pret jebkādu sadarbību ar SC. Un tūdaļ pat piedāvā šķietami vienkāršu recepti - nodalīt PS "nacionālo spārnu", lai nekavējoties varētu izveidot koalīciju ar SC.
Esmu pārliecināta, ka steiga ar koalīcijas veidošanu ir pseidoproblēma un piedāvātā Vienotības sašķelšana ir pseidorisinājums. Mehāniska partneru nomaiņa bez skaidras vienošanās par valstiskajām pamatvērtībām un tiesiskuma principiem nenāktu par labu ne sabiedrībai, ne Vienotībai. Politiskā kopdzīve ar Latvijas valstiskuma pamatprincipu ignorētājiem, kuri vajadzības gadījumā "aizlienē" savas balsis oligarhiem nav ne ar ko labāka par kopdzīvi ar vēl nenotiesātu cinisku politbiznesa multimiljonāru. Pēc būtības es neredzu lielas atšķirības starp ZZS un SC. Atšķiras . vien retorika. Vieni piekopj nacionālpatriotisku, otri - prokrievisku, kamēr darbos abi biežāk raugās austrumu nekā Eiropas virzienā. Un tas, ka ar SC zīmolu nesaistās lieli kampšanas skandāli drīzāk ir KNAB ierobežotās rīcībspējas rezultāts, nevis jaunas pārvaldes kultūras pierādījums Rīgas domē, kur SC saimnieko roku rokā ar AŠ2.
Tomēr vēsturiskā realitāte ir tāda, ka Latvijas labā Vienotībai ir jāspēj sadarboties ar abiem politiskajiem spēkiem, taču ka šīs sadarbības mērķis nevar būt vienkārši parlamentārā vairākuma nodrošināšana politiskās varas īstenošanai vai tikai tās saglabāšanai. Tai ir jācenšas mainīt arī partneru attieksmi un rīcību principiālos jautājumos.
Es, tāpat kā absolūtais PS un Vienotības biedru vairākums, uzskatu, ka Vienotības sadarbībai gan ar ZZS un PLL, gan SC ir jābalstās vismaz uz dažiem fundamentāliem principiem:
1. Likumsargiem un tiesu varai ir jāspēj netraucēti darīt savu darbu jebkuru noziegumu izmeklēšanā un sodīšanā.
2. Lielās naudas iespējas ietekmēt vēlēšanu rezultātus un politiķu lēmumus ir konsekventi jāsamazina ( par konkrētiem risinājumiem mēs runājam jau gadu gadiem un gadu gadiem tie tiek noraidīti)
3. Latvijas Republikas Satversmē un Neatkarības atjaunošanas deklarācijā noteiktie valstiskuma tiesiskie principi ir absolūti, un nevis vēsturnieku komisijās vai publicistu konferencēs noskaidrojami. Tas attiecas gan uz valstiskuma nepārtrauktību, gan okupāciju prettiesiskumu, gan latviešu valodas lomu valstī un sabiedrībā.
4. Latvijai ir jāīsteno arvien ciešāka integrācija Eiropas Savienībā, tai skaitā eirozonā.
Ja mēs vienojamies par šiem principiem un un rakstiski tos apstiprinam, pēc tam godīgi un konsekventi tos īstenojam, mēs varam sadarboties gan ar ZZS, gan PLL, gan Saskaņas centru. Un tad nav vajadzīga ne kādas Vienotības daļas izolēšana, ne strauja pārmešanās no vieniem politiskajiem partneriem pie otriem.
Rāda ziņas ar etiķeti sandra kalniete. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti sandra kalniete. Rādīt visas ziņas
ceturtdiena, 2011. gada 9. jūnijs
piektdiena, 2011. gada 22. aprīlis
PS iekšējie grupējumi
Pilsoniskas savienibas valdes velešanas parada nacionala stravojuma ietekmi partijā.
Pilsoniskas savienibas valdes velešanas labi atspogu ojušas speku sadalijumu partija
starp vairakam viedokļu grupam attieksme pret Vienotibas partijas dibinašanu. Sacensiba
par vietam valde zaudeja tie, kuri visaktivak iestajas par vienas partijas veidošanu, ko pec
Pilsoniskas savienibas (PS) kongresa ir atzinis gan partijas priekšsedis Tirts Valdis
Kristovskis, gan Saeimas deputats Arvils Ašeradens. Vi a neievelešana valde bija viens
no kongresa parsteigumiem, jo A. Ašeradens ir PS dibinatajs, apvienibas Vienotiba valdes
loceklis un bija ari velešanu kampa as vaditajs, nodrošinot partijai labus rezultatus
velešanas. Tacu tas nebija vienigais parsteigums sestdien (16. aprili) PS kongresa, kurš
sakas ar T. V. Kristovska pazi ojumu, ka vi š velas apsveikt Annu Seili. Nakama vests
bija, ka pieredzejusi politiKe ir nolemusi aiziet no aktivas politikas. Sa emot ziedus, A.
Seile informeja, ka vi ai neesot dzimšanas diena, un izskatijas mazliet apjukusi. Ja šo
epizodi varetu uztvert ka nelielu misekli, kadi šados emocionalos brižos medz gadities,
tad A. Seiles ievelešanu valde vairs nevaretu uzskatit par aiziešanu no aktivas politikas.
Turklat liktenigi pirmais aiz svitras arpus valdes palika A. Ašeradens. Vi š sakotneji bija
ieguvis tikpat balsu, cik jauniešu noda as vaditaja Linda Medene. Kad kopsapulces
delegati par abiem balsoja velreiz, jauniete sa emusi ieverojami lielaku atbalstu. Ne visi
pamanija vel kadu epizodi, ka Sandra Kalniete ir aicinajusi L. Medeni atteikties no
kandidešanas uz valdi par labu A. Ašeradenam. «Esmu emocionala, un man patiešam
šKita netaisni, ka cilveku, kurš vadija velešanu kampa u, partijas biedri nenoverte.
Piegaju pie Lindas un teicu, ka es šada situacija butu apsverusi iespeju atteikties,» Dienai
otrdien atzina S. Kalniete, kura nakamaja diena gan piezvanijusi L. Medenei un
atvainojusies par nesavaldibu. S. Kalnietei esot žel, ka valde nebus ari Ilzes Viņķeles, kas
partija daudz darijusi, ka ari Sarmites Elertes, kura ari nesa ema nepieciešamo balsu
vairakumu. To, iespejams, varot skaidrot ar to, ka S. Elerte strada valdiba un «vi ai nav
pieticis laika sevi sasaistit ar partiju». A. Seile Dienai atzina, ka apsveikumu kongresa
sakuma saistijusi ar to, ka vi a vairs nestrada Saeima. «Tapec ziedus pie emu ar
pateicibu,» teica A. Seile, kura kole9iem pirms kopsapulces sacijusi, ka varetu uz valdi
vairs nekandidet. Tacu kongresa rita pie vi as esot pienacis Karlis Šadurskis, centies
parliecinat kandidet un teicis: «Ka mes bez tevis?!» Pec tam K. Šadurska paligs Didzis
Šenbergs jau esot paradijis iesniegumu, kura vairaki cilveki parakstijušies par vi as
izvirzišanu valde. K. Šadurskis šo situaciju komenteja atturigi, bet ava noprast, ka iecere
bijusi A. Seili dele9et ka Kurzemes parstavi valde. Tacu vi a pavestija, ka nevelas
konkuret ar ši re9iona cilvekiem un piekrit startet tikai no Rigas. Dienai politiKe ari
skaidroja, ka bez sava transporta vi ai butu apgrutinoši parstavet re9ionu. Iespejams, A.
Seili pierunaja startet uz valdi tapec, lai taja neiek utu kads no tiem Kurzemes
kandidatiem, kuri parstav PS nacionali konservativo sparnu, kas ir pret steigu jaunas
partijas veidošana. No Kurzemes valde ieveleja Davi Staltu, kurš ir no nacionala sparna.
A. Ašeradens, kurš turpinas parstavet partiju Vienotibas valde, notikušo saista ar to, ka
partija ir vairaki stravojumi. Viens no tiem uzskata, ka ir jaizverte riska faktori, kas trauce
Vienotibas veidošana, «bet nevajag vilkt garuma». Otra grupa varetu but tie, kuriem varbut
ir bail pazaudet esošas pozicijas un uz vienas partijas veidošanu vi i raugas piesardzigak,
uzskatot, ka nav pamata steigai. Trešais virziens, iespejams, ir nacionalak noska otie,
kuri ir vel rezervetaki, pie aujot, ka nacionala ideja ir dzivotspejiga un to var istenot ari
kopa ar Visu Latvijai!-TB/LNNK, neizsledz A. Ašeradens. Vi š pie auj, ka šis sparns ir bijis
aktivaks un tapec ari ir tads velešanu rezultats, bet tas ir demokratisks process, kuram
vajadzetu turpinaties tikpat demokratiska diskusija par kongresa pie emto rezoluciju.
Taja konceptuali atbalstita vienas partijas veidošana. (Diena)
Pilsoniskas savienibas valdes velešanas labi atspogu ojušas speku sadalijumu partija
starp vairakam viedokļu grupam attieksme pret Vienotibas partijas dibinašanu. Sacensiba
par vietam valde zaudeja tie, kuri visaktivak iestajas par vienas partijas veidošanu, ko pec
Pilsoniskas savienibas (PS) kongresa ir atzinis gan partijas priekšsedis Tirts Valdis
Kristovskis, gan Saeimas deputats Arvils Ašeradens. Vi a neievelešana valde bija viens
no kongresa parsteigumiem, jo A. Ašeradens ir PS dibinatajs, apvienibas Vienotiba valdes
loceklis un bija ari velešanu kampa as vaditajs, nodrošinot partijai labus rezultatus
velešanas. Tacu tas nebija vienigais parsteigums sestdien (16. aprili) PS kongresa, kurš
sakas ar T. V. Kristovska pazi ojumu, ka vi š velas apsveikt Annu Seili. Nakama vests
bija, ka pieredzejusi politiKe ir nolemusi aiziet no aktivas politikas. Sa emot ziedus, A.
Seile informeja, ka vi ai neesot dzimšanas diena, un izskatijas mazliet apjukusi. Ja šo
epizodi varetu uztvert ka nelielu misekli, kadi šados emocionalos brižos medz gadities,
tad A. Seiles ievelešanu valde vairs nevaretu uzskatit par aiziešanu no aktivas politikas.
Turklat liktenigi pirmais aiz svitras arpus valdes palika A. Ašeradens. Vi š sakotneji bija
ieguvis tikpat balsu, cik jauniešu noda as vaditaja Linda Medene. Kad kopsapulces
delegati par abiem balsoja velreiz, jauniete sa emusi ieverojami lielaku atbalstu. Ne visi
pamanija vel kadu epizodi, ka Sandra Kalniete ir aicinajusi L. Medeni atteikties no
kandidešanas uz valdi par labu A. Ašeradenam. «Esmu emocionala, un man patiešam
šKita netaisni, ka cilveku, kurš vadija velešanu kampa u, partijas biedri nenoverte.
Piegaju pie Lindas un teicu, ka es šada situacija butu apsverusi iespeju atteikties,» Dienai
otrdien atzina S. Kalniete, kura nakamaja diena gan piezvanijusi L. Medenei un
atvainojusies par nesavaldibu. S. Kalnietei esot žel, ka valde nebus ari Ilzes Viņķeles, kas
partija daudz darijusi, ka ari Sarmites Elertes, kura ari nesa ema nepieciešamo balsu
vairakumu. To, iespejams, varot skaidrot ar to, ka S. Elerte strada valdiba un «vi ai nav
pieticis laika sevi sasaistit ar partiju». A. Seile Dienai atzina, ka apsveikumu kongresa
sakuma saistijusi ar to, ka vi a vairs nestrada Saeima. «Tapec ziedus pie emu ar
pateicibu,» teica A. Seile, kura kole9iem pirms kopsapulces sacijusi, ka varetu uz valdi
vairs nekandidet. Tacu kongresa rita pie vi as esot pienacis Karlis Šadurskis, centies
parliecinat kandidet un teicis: «Ka mes bez tevis?!» Pec tam K. Šadurska paligs Didzis
Šenbergs jau esot paradijis iesniegumu, kura vairaki cilveki parakstijušies par vi as
izvirzišanu valde. K. Šadurskis šo situaciju komenteja atturigi, bet ava noprast, ka iecere
bijusi A. Seili dele9et ka Kurzemes parstavi valde. Tacu vi a pavestija, ka nevelas
konkuret ar ši re9iona cilvekiem un piekrit startet tikai no Rigas. Dienai politiKe ari
skaidroja, ka bez sava transporta vi ai butu apgrutinoši parstavet re9ionu. Iespejams, A.
Seili pierunaja startet uz valdi tapec, lai taja neiek utu kads no tiem Kurzemes
kandidatiem, kuri parstav PS nacionali konservativo sparnu, kas ir pret steigu jaunas
partijas veidošana. No Kurzemes valde ieveleja Davi Staltu, kurš ir no nacionala sparna.
A. Ašeradens, kurš turpinas parstavet partiju Vienotibas valde, notikušo saista ar to, ka
partija ir vairaki stravojumi. Viens no tiem uzskata, ka ir jaizverte riska faktori, kas trauce
Vienotibas veidošana, «bet nevajag vilkt garuma». Otra grupa varetu but tie, kuriem varbut
ir bail pazaudet esošas pozicijas un uz vienas partijas veidošanu vi i raugas piesardzigak,
uzskatot, ka nav pamata steigai. Trešais virziens, iespejams, ir nacionalak noska otie,
kuri ir vel rezervetaki, pie aujot, ka nacionala ideja ir dzivotspejiga un to var istenot ari
kopa ar Visu Latvijai!-TB/LNNK, neizsledz A. Ašeradens. Vi š pie auj, ka šis sparns ir bijis
aktivaks un tapec ari ir tads velešanu rezultats, bet tas ir demokratisks process, kuram
vajadzetu turpinaties tikpat demokratiska diskusija par kongresa pie emto rezoluciju.
Taja konceptuali atbalstita vienas partijas veidošana. (Diena)
otrdiena, 2011. gada 19. aprīlis
PS kopsapulce (par apvienošanos ar Vienotibu)
Lai Aivars nevarētu sarunāt ar Andri, Aināru un Nilu
19.04.2011.Autors: Māris Antonevičs.
Visi apvienību "Vienotība" veidojošie spēki ir apstiprinājuši vēlmi veidot kopīgu partiju
Partiju reitingi, kurus apkopojis sabiedriskās domas pētījumu centrs "SKDS", rāda, ka "Vienotības" popularitāte krītas. Šobrīd šim politiskajam spēkam uzticoties 10,3% aptaujāto, kas, protams, ir krietni mazāk nekā Saeimas vēlēšanu laikā (SKDS aptaujas līderis ir "Saskaņas centrs", kuru atbalsta 20% aptaujāto pilsoņu. Jāpiebilst, ka, lai gan "Vienotības" popularitātes kritumu uzrādījusi arī "Latvijas faktu" veiktā aptauja, tas tomēr nav tik liels.)
Apvienību veidojošās Pilsoniskās savienības kongresā gan tika uzsvērti nevis šie, bet citi skaitļi. Kā uzvaroši paziņoja kultūras ministre Sarmīte Ēlerte: "Skaitļi nepielūdzami rāda, ka Latvijā ir atsākusies izaugsme." Optimistiska joprojām ir arī "Jaunā laika" priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa: "Lai arī reitingi to nerāda, cilvēki mums joprojām uzticas." Turklāt: ""Vienotības" ideja ir vienīgā Latvijas politiskās nākotnes iespēja!"
Vēstules pirms kongresa
Nav noslēpums, ka tieši Pilsoniskās savienības biedru vidū šaubas par "Vienotības" pārtapšanu partijā bijušas vislielākās, kas atspoguļojies pat tās vadītāju publiskajos izteikumos, par noskaņojumu reģionos nemaz nerunājot. Pirms kongresa tika izplatītas anonīmas vēstules, kurās kāds PS biedrs norāda, ka lielāka nozīme "Vienotībā" esot "Jaunajam laikam" un "Sabiedrībai citai politikai" , bet PS – tikai "pabērna loma". Turklāt tādējādi cieš Pilsoniskās savienības vērtības un idejas, kuras pēc "Vienotības" pārtapšanas partijā acīmredzot nākšoties atmest pavisam. PS pat bija veikusi kaut ko līdzīgu iekšējai izmeklēšanai un paziņoja, ka anonīmais rakstītājs ar pseidonīmu "Andris Z." neesot partijas biedrs. PS biedru vidū no 20 Andriem ir tikai viens, kura uzvārds sākas ar burtu "Z" – Andris Zaviļeiskis – zvērināts advokāts, Siguldas novada domes deputāts, bet viņš vēstules neesot rakstījis. Tā esot provokācija, lai veidotu partijā šķeltniecisku noskaņojumu.
Tomēr sestdien notikušais kongress izvērtās reti rāms, par ko lielākais "paldies" acīmredzot jāsaka organizētājiem, galveno uzmanību piešķirot nevis debatēm, bet tematiskiem referātiem, piemēram "Kultūra – nācijas pamats un attīstības dzinējspēks" (S. Ēlerte), "Intelekta nācija" (I. Druviete), "Jauns tautsaimniecības attīstības modelis. Inovāciju ekonomika" (I. Vaidere) utt. Tika arī pamatots, ka vairāk jārunā par "Vienotības" mērķiem, bet partija vai apvienība – tie jau tikai instrumenti šo mērķu sasniegšanai.
Kristovskis: "Iekšējā gaisotne – saspīlēta."
Biedru šaubas savā uzrunā bija apņēmies paust PS vadītājs Ģirts Valdis Kristovskis: ""Vienotības" līdzšinējās partnerības laikā dažkārt šķitis, ka politiskie pretinieki ir pašu sabiedroto vidū. Nemelošu, pieslīpēties, savīties ir bijis grūti. Iekšējā gaisotne un lēmumu pieņemšana "Vienotībā" nereti ir bijusi saspīlēta, dažkārt problēmas ar šantāžas piegaršu tikušas risinātas masu mediju vidē. Joprojām būtisku nesaskaņu cēloņi nav tikuši atrisināti." No Kristovska stāstītā izriet, ka viņš nav apmierināts, kā "Jaunais laiks" nozadzis Pilsoniskajai savienībai finanšu ministru Andri Vilku. Viņš šobrīd "pārstāv un nodrošina Dombrovska jeb "JL" un Finanšu ministrijas speciālistu skatījumu", lai gan PS esot savs, atšķirīgs skatījums uz ekonomisko attīstību – to palīdzējuši izstrādāt akadēmiķi, un tas apkopots tautsaimniecības rakstu krājumā "Pārraut sastingumu!". "Pirms vēlēšanām mēs, Pilsoniskā savienība, respektējām Dombrovska, Repšes, Kampara jeb "JL" ekonomiskās nostādnes. Tobrīd valdības vadītājam bija cits redzējums, mēs piebremzējām savus piedāvājumus "Vienotības" kopējā procesa dēļ. Tagad gaidām no jauna, jo 2011. gada budžeta veidošanas un tā papildu konsolidācijas laikā, protams, nevaram uzspiest savu redzējumu. (..) Rezultātā PS un ekspertu redzējums nu jau gadu paliek iesaldēts, jo "Vienotības" ietvaros katrs paliek pie savas pārliecības," situāciju raksturoja V. Kristovskis. Tas tomēr nebija šķērslis, lai viņš un citi PS redzamākie politiķi aicinātu balsot par "Vienotības" pārtapšanu partijā.
Sandra Kalniete uzskata, ka apvienošanas procesu mēģinot apkarot konkurenti un atsevišķi savtīgi ekonomiskie grupējumi, un tam esot savs iemesls. "Vispilnīgāk "Vienotības" nozīmi Latvijas politikas atveseļošanā var novērtēt, ja mēģina iedomāties, ka mūsu valsts politiskajā ainavā vairs nav "Vienotības". Tad Latvijā atkal valdītu vecie laiki, kad Aivars sarunā ar Andri, Aināru un Nilu, un nav neviena ietekmīga politiska spēka, kas to spētu aizkavēt," uzskata Eiroparlamenta deputāte.
Ēlerte argumentēja, ka "ilglaicīgu valstisku politiku nevar izstrādāt un iedibināt grīļīgas un ātri mainīgas valdības. Bet to var izveidot tikai lielas partijas, nevis sīkpartijas, kuras katrās vēlēšanās kā rieksta čaumalas šūpojas grūti prognozējama rezultāta viļņos".
Arī Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis, atzīstot, ka skaidras atbildes nav, tomēr mudināja biedrus izlemt par labu "aprēķina laulībām". Protams, īpaši uzstājīgi par vienoto partiju aģitēja tie, kuri paši šo lēmumu jau pieņēmuši, – S. Āboltiņa un A. Štokenbergs. "Ja kādai no "Vienotības" partijām ir bailes no izšķīšanas, tā ir gļēvuma pazīme. Ja jums bail no politikas netīrajiem ūdeņiem, tad nav ko līst tajos iekšā. Ja jūs baidāties no partijas biedriem, tad kā varēsiet stāties pretī konkurentiem?" Štokenbergs emocionāli apelēja pie PS biedru jūtām, lai gan tikai pirms nedēļas viņa paša vadītās partijas kongresā izskanēja daudz šaubu par lēmumu.
Ēlerti neievēl valdē
PS solījusi "Vienotības" apvienošanās procesā nezaudēt savu nacionālo stāju un rūpēties, lai netiek pieļauta pilsonības iegūšanas pamatprincipu maiņa, ka Latvijā "uzrodas" vēl kāda cita valsts vai oficiālā valoda, ka tiek apšaubīts Latvijas okupācijas fakts. S. Kalniete arī izteicās, ka "ir jāsaka skaidri – mēs neredzam vietu Latvijas valdībā cilvēkiem, kuri neatzīst Latvijas valstiskuma pamatus", kas nozīmē, ka PS arī turpmāk būs pret "Saskaņas centra" ņemšanu valdībā.
Interesanta epizode kongresā bija S. Ēlertes iebildums pret statūtu grozījumiem, ka partijas valde pieņem lēmumus, kuras amatpersonas deputātiem Saeimas balsojumos vajadzētu atbalstīt. Viņasprāt, tas esot pretrunā ar Satversmi, jo neviens nevar noteikt, kā deputātam jābalso. Diskusijā iesaistījās arī Ēlertes domubiedrs no "Lietussargu grupas" Uģis Rotbergs, kurš jautāja, kādu sodu viņš saņems, ja balsos pretēji valdes lēmumam. Uz to Ģ. V. Kristovskis atbildēja, ka Rotbergs sodīts netiks un valdes lēmumam būšot tikai rekomendējošs raksturs, jo, protams, piespiest balsot nevienu nevar.
Zīmīgi, ka ne Ēlerte, ne Rotbergs, kā arī cits Ēlertei tuvs partijas biedrs Arvils Ašerādens PS valdes vēlēšanās neguva atbalstu un palika "aiz strīpas".
19.04.2011.Autors: Māris Antonevičs.
Visi apvienību "Vienotība" veidojošie spēki ir apstiprinājuši vēlmi veidot kopīgu partiju
Partiju reitingi, kurus apkopojis sabiedriskās domas pētījumu centrs "SKDS", rāda, ka "Vienotības" popularitāte krītas. Šobrīd šim politiskajam spēkam uzticoties 10,3% aptaujāto, kas, protams, ir krietni mazāk nekā Saeimas vēlēšanu laikā (SKDS aptaujas līderis ir "Saskaņas centrs", kuru atbalsta 20% aptaujāto pilsoņu. Jāpiebilst, ka, lai gan "Vienotības" popularitātes kritumu uzrādījusi arī "Latvijas faktu" veiktā aptauja, tas tomēr nav tik liels.)
Apvienību veidojošās Pilsoniskās savienības kongresā gan tika uzsvērti nevis šie, bet citi skaitļi. Kā uzvaroši paziņoja kultūras ministre Sarmīte Ēlerte: "Skaitļi nepielūdzami rāda, ka Latvijā ir atsākusies izaugsme." Optimistiska joprojām ir arī "Jaunā laika" priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa: "Lai arī reitingi to nerāda, cilvēki mums joprojām uzticas." Turklāt: ""Vienotības" ideja ir vienīgā Latvijas politiskās nākotnes iespēja!"
Vēstules pirms kongresa
Nav noslēpums, ka tieši Pilsoniskās savienības biedru vidū šaubas par "Vienotības" pārtapšanu partijā bijušas vislielākās, kas atspoguļojies pat tās vadītāju publiskajos izteikumos, par noskaņojumu reģionos nemaz nerunājot. Pirms kongresa tika izplatītas anonīmas vēstules, kurās kāds PS biedrs norāda, ka lielāka nozīme "Vienotībā" esot "Jaunajam laikam" un "Sabiedrībai citai politikai" , bet PS – tikai "pabērna loma". Turklāt tādējādi cieš Pilsoniskās savienības vērtības un idejas, kuras pēc "Vienotības" pārtapšanas partijā acīmredzot nākšoties atmest pavisam. PS pat bija veikusi kaut ko līdzīgu iekšējai izmeklēšanai un paziņoja, ka anonīmais rakstītājs ar pseidonīmu "Andris Z." neesot partijas biedrs. PS biedru vidū no 20 Andriem ir tikai viens, kura uzvārds sākas ar burtu "Z" – Andris Zaviļeiskis – zvērināts advokāts, Siguldas novada domes deputāts, bet viņš vēstules neesot rakstījis. Tā esot provokācija, lai veidotu partijā šķeltniecisku noskaņojumu.
Tomēr sestdien notikušais kongress izvērtās reti rāms, par ko lielākais "paldies" acīmredzot jāsaka organizētājiem, galveno uzmanību piešķirot nevis debatēm, bet tematiskiem referātiem, piemēram "Kultūra – nācijas pamats un attīstības dzinējspēks" (S. Ēlerte), "Intelekta nācija" (I. Druviete), "Jauns tautsaimniecības attīstības modelis. Inovāciju ekonomika" (I. Vaidere) utt. Tika arī pamatots, ka vairāk jārunā par "Vienotības" mērķiem, bet partija vai apvienība – tie jau tikai instrumenti šo mērķu sasniegšanai.
Kristovskis: "Iekšējā gaisotne – saspīlēta."
Biedru šaubas savā uzrunā bija apņēmies paust PS vadītājs Ģirts Valdis Kristovskis: ""Vienotības" līdzšinējās partnerības laikā dažkārt šķitis, ka politiskie pretinieki ir pašu sabiedroto vidū. Nemelošu, pieslīpēties, savīties ir bijis grūti. Iekšējā gaisotne un lēmumu pieņemšana "Vienotībā" nereti ir bijusi saspīlēta, dažkārt problēmas ar šantāžas piegaršu tikušas risinātas masu mediju vidē. Joprojām būtisku nesaskaņu cēloņi nav tikuši atrisināti." No Kristovska stāstītā izriet, ka viņš nav apmierināts, kā "Jaunais laiks" nozadzis Pilsoniskajai savienībai finanšu ministru Andri Vilku. Viņš šobrīd "pārstāv un nodrošina Dombrovska jeb "JL" un Finanšu ministrijas speciālistu skatījumu", lai gan PS esot savs, atšķirīgs skatījums uz ekonomisko attīstību – to palīdzējuši izstrādāt akadēmiķi, un tas apkopots tautsaimniecības rakstu krājumā "Pārraut sastingumu!". "Pirms vēlēšanām mēs, Pilsoniskā savienība, respektējām Dombrovska, Repšes, Kampara jeb "JL" ekonomiskās nostādnes. Tobrīd valdības vadītājam bija cits redzējums, mēs piebremzējām savus piedāvājumus "Vienotības" kopējā procesa dēļ. Tagad gaidām no jauna, jo 2011. gada budžeta veidošanas un tā papildu konsolidācijas laikā, protams, nevaram uzspiest savu redzējumu. (..) Rezultātā PS un ekspertu redzējums nu jau gadu paliek iesaldēts, jo "Vienotības" ietvaros katrs paliek pie savas pārliecības," situāciju raksturoja V. Kristovskis. Tas tomēr nebija šķērslis, lai viņš un citi PS redzamākie politiķi aicinātu balsot par "Vienotības" pārtapšanu partijā.
Sandra Kalniete uzskata, ka apvienošanas procesu mēģinot apkarot konkurenti un atsevišķi savtīgi ekonomiskie grupējumi, un tam esot savs iemesls. "Vispilnīgāk "Vienotības" nozīmi Latvijas politikas atveseļošanā var novērtēt, ja mēģina iedomāties, ka mūsu valsts politiskajā ainavā vairs nav "Vienotības". Tad Latvijā atkal valdītu vecie laiki, kad Aivars sarunā ar Andri, Aināru un Nilu, un nav neviena ietekmīga politiska spēka, kas to spētu aizkavēt," uzskata Eiroparlamenta deputāte.
Ēlerte argumentēja, ka "ilglaicīgu valstisku politiku nevar izstrādāt un iedibināt grīļīgas un ātri mainīgas valdības. Bet to var izveidot tikai lielas partijas, nevis sīkpartijas, kuras katrās vēlēšanās kā rieksta čaumalas šūpojas grūti prognozējama rezultāta viļņos".
Arī Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis, atzīstot, ka skaidras atbildes nav, tomēr mudināja biedrus izlemt par labu "aprēķina laulībām". Protams, īpaši uzstājīgi par vienoto partiju aģitēja tie, kuri paši šo lēmumu jau pieņēmuši, – S. Āboltiņa un A. Štokenbergs. "Ja kādai no "Vienotības" partijām ir bailes no izšķīšanas, tā ir gļēvuma pazīme. Ja jums bail no politikas netīrajiem ūdeņiem, tad nav ko līst tajos iekšā. Ja jūs baidāties no partijas biedriem, tad kā varēsiet stāties pretī konkurentiem?" Štokenbergs emocionāli apelēja pie PS biedru jūtām, lai gan tikai pirms nedēļas viņa paša vadītās partijas kongresā izskanēja daudz šaubu par lēmumu.
Ēlerti neievēl valdē
PS solījusi "Vienotības" apvienošanās procesā nezaudēt savu nacionālo stāju un rūpēties, lai netiek pieļauta pilsonības iegūšanas pamatprincipu maiņa, ka Latvijā "uzrodas" vēl kāda cita valsts vai oficiālā valoda, ka tiek apšaubīts Latvijas okupācijas fakts. S. Kalniete arī izteicās, ka "ir jāsaka skaidri – mēs neredzam vietu Latvijas valdībā cilvēkiem, kuri neatzīst Latvijas valstiskuma pamatus", kas nozīmē, ka PS arī turpmāk būs pret "Saskaņas centra" ņemšanu valdībā.
Interesanta epizode kongresā bija S. Ēlertes iebildums pret statūtu grozījumiem, ka partijas valde pieņem lēmumus, kuras amatpersonas deputātiem Saeimas balsojumos vajadzētu atbalstīt. Viņasprāt, tas esot pretrunā ar Satversmi, jo neviens nevar noteikt, kā deputātam jābalso. Diskusijā iesaistījās arī Ēlertes domubiedrs no "Lietussargu grupas" Uģis Rotbergs, kurš jautāja, kādu sodu viņš saņems, ja balsos pretēji valdes lēmumam. Uz to Ģ. V. Kristovskis atbildēja, ka Rotbergs sodīts netiks un valdes lēmumam būšot tikai rekomendējošs raksturs, jo, protams, piespiest balsot nevienu nevar.
Zīmīgi, ka ne Ēlerte, ne Rotbergs, kā arī cits Ēlertei tuvs partijas biedrs Arvils Ašerādens PS valdes vēlēšanās neguva atbalstu un palika "aiz strīpas".
svētdiena, 2010. gada 11. jūlijs
Ģirts Valdis Kristovskis PS #1 Rīgas saraksts
http://www.gramata21.lv/users/kristovskis_girts/
tiesību zinātņu maģistrs,
valsts un politisks darbinieks.
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.)
un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Dzimis 1962. g. 19. februārī Ventspilī.
Beidzis Ventspils rajona Zūru astoņgadīgo skolu (1976. g.), Ventspils 1. vidusskolu (1979. g.), RPI Arhitektūras un celtniecības fakultāti būvinženiera specialitātē (1984. g.), LU Juridisko fakultāti (1995. g.).
Ieguvis tiesību zinātņu maģistra grādu (1998. g.). Zināšanas papildinājis Aizsardzības vadības institūtā ASV (1995. g.). Bijis NATO stipendiāts - individuālais pētnieks par nacionālās drošibas tematiku (1997. g.). Publicējis brošūru "Nacionālā drošība Latvijas parlamentārās demokrātijas apstākļos" (R., 1999. g.).
Darba gaitas uzsācis 1984. g. Starpkolhozu ražošanas un apgādes uzņēmuma Ventspils nodaļā par vecāko inženieri konstruktoru, kur strādājis līdz 1989. gadam.
Bijis LTF Ventspils novada nodaļas priekšsēdētājs (1989-1990). Ievēlēts parAP deputātu (1990. g.), darbojies Aizsardzības un iekšlietu komisijā; vienlaikus bijis LR Zemessardzes štāba priekšnieks (1991-1993), Ventspils TDP deputāts (1989-1994). 1993. gadā ievēlēts par 5. Saeimas deputātu, bijis LR iekšlietu ministrs (1993-1994), kā ari Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis (1993-1995) un ministru prezidenta padomnieks aizsardzības un drošības jautājumos (1995. g.).
Ievēlēts 6. Saeimā, kur 1996.-1998. g. darbojies Aizsardzības un iekšlietu komisijā un Eiropas lietu komisijā. Kopš 1998. gada novembra ir 7. Saeimas deputāts, Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis, no 1998. gada 26. novembra - LR aizsardzības ministrs.
Iesaistījies Atmodas procesos, bijis LTF biedrs (1988-1993), Vides aizsardzības kluba biedrs (1988-1991), vēlāk viens no "Kluba - 21" dibinātājiem (1993. g.) un partijas "Savienība Latvijas ceļš" biedrs (1993-1998). No 1998. gada aprīļa ir apvienības TB/LNNK biedrs.
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Precējies. Sieva Ilze Rūdolfa-Kristovska ir Nacionālā teātra aktrise, ģimenē 2 meitas -Ieva un Emīlija Zelma.
Bijis sporta meistars šķēpa mešanā, joprojām spēlē basketbolu, nodarbojas ar publicistiku un literāriem mēģinājumiem, velta laiku ģimenes īpašuma sakārtošanai.
Delnas informācija uz 2009. gada Rīgas domes vēlēšanām:
http://www.delna.lv/lat/ps-riga/2356--1-girts-valdis-kristovskis-*-*/
Pamats bažām !!!!!!!!!Eiropas Parlamenta deputāts.
1. Pret personu ir izvirzīta apsūdzība par iespējamu iesaisti koruptīvās darbībās (kukuļošana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana utt.)
Nav informācijas.
2. Atbildīgā institūcija ir konstatējusi, ka persona ir atradusies interešu konfliktā
2001.gadā Valsts ieņēmumu dienests (VID) saskatīja interešu konfliktu toreizējā aizsardzības ministra Ģ.V.Kristovska rīcībā, gadu iepriekš pieņemot Lielbritānijas militārā uzņēmuma "British Aerospace Defence Systems Limited" ("BAE Systems") piedāvājumu apmeklēt Lielbritāniju par uzņēmuma līdzekļiem un apmeklējot uzņēmuma rīkotu izstādi. „BAE Systems" bija viens no četriem pretendentiem Igaunijas izsludinātajā konkursā par radaru piegādi Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēmai (BALTNET). Konkursa vērtēšanas komisijā ietilpa Ģ.V.Kristovska padomnieks un konsultants.
Ģ.V.Kristovskis laikrakstam „Diena“ tolaik apgalvoja, ka tā neesot dāvana, jo izstādes un augstu britu amatpersonu apmeklēšana esot smags, intensīvs darbs, nevis izprieca. Viņš neatzina interešu konflikta situāciju, uzsverot, ka konkursu par radaru piegādi, kurā piedalījās "BAE Systems", izsludināja Igaunija, un viņš pats žūrijā neesot, tāpēc nevarot ietekmēt tās lēmumu. „BAE Systems" konkursā neuzvarēja. VID nolēma Ģ.V.Kristovski nesodīt par interešu konfliktu, jo pārkāpumam esot iestājies noilgums. Premjerministrs Andris Bērziņš izteica brīdinājumu par ministram neatbilstošu rīcību.
Avoti: Diena, NRA, LETA
3. Persona ir ar apšaubāmu reputāciju saistībā ar iespējamu neētisku rīcību vai iesaisti koruptīvās darbībās
1997.gadā prese norādīja, ka Ģ.V.Kristovskis ir pārkāpis Korupcijas novēršanas likumu, jo Uzņēmumu reģistrā joprojām minēts kā SIA "Latvijas vairogs" valdes loceklis. Šāds pārkāpums tobrīd tika konstatēts 33 deputātiem. Ģ.V.Kristovskis vēstulē laikrakstam “Diena” toreiz skaidroja, ka 1992.gada 28.maijā dibinātā SIA „Latvijas vairogs“ ir veidota ar mērķi veicināt nodrošinājumu Zemessardzei. Valdē Ģ.V.Kristovskis ievēlēts kā toreizējais Zemessardzes štāba priekšnieks, šo amatu atstājis 1993.gada augustā. Ģ.V.Kristovskis esot sazinājies ar uzņēmuma dibinātājiem un 1997.gada jūnijā sākumā Uzņēmumu reģistrā bija iecerēts iesniegt dokumentus par SIA "Latvijas vairogs" likvidāciju. Šajā laikā daudzi uzņēmumi nebija laikus iesnieguši ziņojumus Uzņēmumu reģistram par to, ka valsts amatpersonas jau ilgāku laiku neieņem amatus dažādos uzņēmumos.
Avots: Diena, LETA
1999. gadā Ģ.V.Kristovskis Latvijas Nacionālā teātra trupas sastāvā pavadīja atvaļinājumu Ēģiptē, teātra festivālā. Trupas sarakstā Ģ.V.Kristovskis bija ierakstīts kā teātra producents. Kā fiktīvam teātra trupas dalībniekam toreizējam aizsardzības ministram Ēģiptē tika segti visi uzturēšanās izdevumi. Tos apmaksāja septiņi, astoņi Ventspils un Rīgas uzņēmumi. Lai gan faktiski Ģ.V.Kristovskis nebija trupas sastāvā, viņš uzskatīja, ka viņam kā “nosacītam izrādes producentam” - jo Ģ.V.Kristovskis bija sponsorējis sievas, teātra aktrises Ilzes Rūdolfas līdzdalību festivālā - šāds bezmaksas brauciens pienāktos.
Avots: Diena
4. Personai ir lieli skaidrās naudas uzkrājumi un neskaidri finanšu darījumi
Nav informācijas.
5. Ieņemamie amati un ziedojumi
Nav informācijas.
6. Persona vairākkārtīgi ir mainījusi politiskās partijas
Ģ.V.Kristovskis 1998. gada maijā izstājies no savienības "Latvijas ceļš" un tūlīt tika uzņemts TB/LNNK partijā un Saeimas frakcijā.
2008.gadā izstājies no partijas TB/LNNK, paziņojis par jaunas partijas veidošanu. Kopā ar Sandru Kalnieti izveidojis Pilsonisko savienību.
Ziņas no VID datubāzes:http://www6.vid.gov.lv/vid_pdb/vad_data.asp
Valsts amatpersonas deklarācija
Atgriezties uz valsts amatpersonas deklarāciju sarakstu Deklarācijas veids: Kārtējā gada deklarācija - par 2009. gadu
Vārds uzvārds: ĢIRTS-VALDIS KRISTOVSKIS
Darbavieta: 'RĪGAS DOMES FINANŠU DEPARTAMENTS'
Amats: Deputāts
Iesniegta VID: 09.04.2010
2. Citi amati, kurus deklarācijas iesniedzējs ieņem papildus valsts amatpersonas amatam (t.sk. amati biedrībās, nodibinājumos, politiskajās, reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās), un citi darbi, kurus deklarācijas iesniedzējs strādā, kā arī informācija par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kuros noteiktās saistības tas pildaAmata nosaukums, darbi, informācija par uzņēmuma līgumiem un pilnvarojumiem Juridiskās personas nosaukums; fiziskās personas vārds un uzvārds Juridiskai personai - reģistrācijas numurs Komercreģistrā un juridiskā adrese
Pašnodarbinātā persona ĢIRTS-VALDIS KRISTOVSKIS -
Partijas pr-js "Pilsoniskā savienība" 40008127894 Latvija, Rīga, Aspazijas bulvāris 24 - 10
valdes pr-js "KALPAKA PIEMINEKĻA FONDS" 40008070843 Latvija, Rīga, Smilšu 20
Amatpersona "Demokrātiski patriotiskā biedrība" 40008124332 Latvija, Rīga, Nāras 5
3. Deklarācijas iesniedzēja īpašumā (kopīpašumā), valdījumā vai lietošanā esošie nekustamie īpašumi (arī tie, kurus tas nomā no citām personām un kuri atrodas tā valdījumā sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību)Nekustamā īpašuma veids Nekustamā īpašuma atrašanās vieta (valsts, pilsēta/apdzīvota vieta) Atzīme par to, vai ir īpašumā (kopīpašumā), valdījumā vai lietošanā Ja ir valdījumā, lietošanā vai kopīpašumā, norādīt īpašnieka vai līdzīpašnieka vārdu un uzvārdu
zeme un māja Latvija, Ventspils īpašumā -
Dzīvoklis Latvija, Ventspils kopīpašumā JĀNIS JANSONS
zeme un māja Latvija, Ventspils nov. kopīpašumā JĀNIS JANSONS
zeme Latvija, Ventspils nov. īpašumā -
zeme un māja 1/2 domājamās daļas Latvija, Zemgales priekšpilsēta kopīpašumā VALDA BIRZIŅA
zeme un māja Latvija, Apes nov. kopīpašumā JĀNIS JANSONS
4. Komercsabiedrības, kuru dalībnieks, akcionārs vai biedrs ir deklarācijas iesniedzējs, kā arī norāde, ka deklarācijas iesniedzējs ir individuālais komersants. Deklarācijas iesniedzējam piederošās kapitāla daļas, akcijas un vērtspapīri (privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norāda tikai skaitu)Vērtspapīru emitenta nosaukums Reģistrācijas numurs Komercreģistrā un juridiskā adrese Vērtspapīru veids Skaits Summa (nominālvērtībā) Valūta
AS "SEB banka" 40003151743 Latvija, Ķekavas pag., Valdlauči, Meistaru 1 Latu rezerves fonda apliecības 46504,3070 65.225,08 LVL
5. Deklarācijas iesniedzējam piederošie reģistrējamie transportlīdzekļi, kā arī tā valdījumā vai lietošanā esošie transportlīdzekļi un transportlīdzekļi, kurus tas ir iegādājies uz līzinga līguma pamataTransportlīdzekļa veids Marka Izlaides gads Reģistrācijas gads
vieglā automašīna Jaguar 2006 2008
6. Deklarācijas iesniedzēja skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas (attiecīgās valūtas vienībās)Skaidrās naudas uzkrājuma summa ar cipariem Valūta Skaidrās naudas uzkrājuma summa ar vārdiem
5000,00 LVL pieci tūkstoši lati
Bezkaidrās naudas uzkrājuma summa Valūta Bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai norēķinu kartes izdevēja nosaukums Juridiskai personai - reģistrācijas numurs Komercreģistrā un juridiskā adrese; fiziskās personas vārds un uzvārds
37.478,80 LVL AS "SEB banka" 40003151743 Latvija, Ķekavas pag., Valdlauči, Meistaru 1
6.460,24 EUR AS "SEB banka" 40003151743 Latvija, Ķekavas pag., Valdlauči, Meistaru 1
37.759,49 LVL Danske Bank A/S filiāle Latvijā 40103163202 Latvija, Rīga, Cēsu 31 / 8
7. Visi deklarācijas iesniedzēja iepriekšējā gadā gūtie ienākumi, piemēram, darba alga, piemaksas pie darba algas, prēmijas, honorāri, ienākumi no saimnieciskās un komercdarbības, apdrošināšanas izmaksas, kompensācijas, ienākumi no kustamās un nekustamās mantas realizācijas un nomas (īres), laimesti un dividendes, mantojumi, dāvinājumi un citi ienākumiIenākumu gūšanas vieta (avots) – juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs komercreģistrā un juridiskā adrese; fiziskās personas vārds un uzvārds Ienākumu veids Summa Valūta
ĢIRTS-VALDIS KRISTOVSKIS Ienāk. no saimn. darbības un komercdarb 226,98 LVL
'LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA', 90000028300, Latvija, Rīga, Jēkaba 11 Alga 7246,70 LVL
AS "SEB banka", 40003151743, Latvija, Ķekavas pag., Valdlauči, Meistaru 1 procenti no depozīta noguldījuma 4241,85 LVL
AS "SEB banka", 40003151743, Latvija, Ķekavas pag., Valdlauči, Meistaru 1 procenti no depozīta noguldījuma 745,47 EUR
Danske Bank A/S filiāle Latvijā, 40103163202, Latvija, Rīga, Cēsu 31 / 8 procenti no depozīta noguldījuma 1193,49 LVL
Danske Bank A/S filiāle Latvijā, 40103163202, Latvija, Rīga, Cēsu 31 / 8 procenti no depozīta noguldījuma 928,91 EUR
Eiropas parlaments, T0900001831, Luksemburga, Luksemburga, "." pabalsts sakarā ar pilnvaru beigšanos 7412,37 EUR
Vārves pagasta zemnieku saimniecība "ZEĻĻI", 41201005717, Latvija, Vārves pag., "Zeļļi" Ienāk. no saimn. darbības un komercdarb 654,30 LVL
8. Deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgasDarījuma veids Summa Valūta
ziedojums partijai 4136,95 LVL
biedra naudas maksājums 9763,00 LVL
9. Deklarācijas iesniedzēja parādsaistības, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas
10. Deklarācijas iesniedzēja izsniegtie aizdevumi, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgasSumma ar cipariem Valūta Summa ar vārdiem
21500,00 LVL divdesmit viens tūkstotis pieci simti lati
11. Informācija par citiem faktiem, kas, pēc iesniedzēja domām, attiecas uz viņa mantisko stāvokli un tā izmaiņām deklarējamā periodā un nav norādīti citās deklarācijas sadaļās
12. Deklarācijas iesniedzēja laulātais, brāļi un māsas, vecāki (arī adoptētāji), bērni (arī adoptētie)Vārds, uzvārds Radniecība
EMĪLIJA-ZELMA KRISTOVSKA Meita
IEVA REINE Meita
ILZE RUDOLFA-KRISTOVSKA Sieva
http://redstar7.wordpress.com/2010/09/03/par-latvijas-rusifikaciju-un-partiju-sarakstiem-saeimas-velesanas/ :
Diemžēl Rīgā Vienotības cilvēks numur viens ir fenomenālais Ģirts-Valdis Kristovskis. Viņš savulaik ir paspējis darboties gan Tautas Frontē, gan Latvijas ceļā, gan tēvzemiešos, gan tagad arī PiSā. Vēl viņš ir bijis gan Aizsardzības ministrs, gan eiroparlamentārietis, gan tagad Rīgas domes deputāts. Tas jau nekas, ka Rīgas domi un balsojošos rīdziniekus Ģirts tagad vienkārši uzmetīs un ies Saeimā. Tā dara daudzi, Šleseru ieskaitot.Vēl atceros Ģirtu no viena raidījuma Latvijas radio 4. No sākuma viņš solījās, ka runās tikai latviski, bet jau pēc minūtēm 10 dzirdēju viņu apņēmīgi stomāmies krieviski… Man mazliet palika kauns, lai arī nekad neesmu par viņu balsojis.
tiesību zinātņu maģistrs,
valsts un politisks darbinieks.
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.)
un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Dzimis 1962. g. 19. februārī Ventspilī.
Beidzis Ventspils rajona Zūru astoņgadīgo skolu (1976. g.), Ventspils 1. vidusskolu (1979. g.), RPI Arhitektūras un celtniecības fakultāti būvinženiera specialitātē (1984. g.), LU Juridisko fakultāti (1995. g.).
Ieguvis tiesību zinātņu maģistra grādu (1998. g.). Zināšanas papildinājis Aizsardzības vadības institūtā ASV (1995. g.). Bijis NATO stipendiāts - individuālais pētnieks par nacionālās drošibas tematiku (1997. g.). Publicējis brošūru "Nacionālā drošība Latvijas parlamentārās demokrātijas apstākļos" (R., 1999. g.).
Darba gaitas uzsācis 1984. g. Starpkolhozu ražošanas un apgādes uzņēmuma Ventspils nodaļā par vecāko inženieri konstruktoru, kur strādājis līdz 1989. gadam.
Bijis LTF Ventspils novada nodaļas priekšsēdētājs (1989-1990). Ievēlēts parAP deputātu (1990. g.), darbojies Aizsardzības un iekšlietu komisijā; vienlaikus bijis LR Zemessardzes štāba priekšnieks (1991-1993), Ventspils TDP deputāts (1989-1994). 1993. gadā ievēlēts par 5. Saeimas deputātu, bijis LR iekšlietu ministrs (1993-1994), kā ari Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis (1993-1995) un ministru prezidenta padomnieks aizsardzības un drošības jautājumos (1995. g.).
Ievēlēts 6. Saeimā, kur 1996.-1998. g. darbojies Aizsardzības un iekšlietu komisijā un Eiropas lietu komisijā. Kopš 1998. gada novembra ir 7. Saeimas deputāts, Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis, no 1998. gada 26. novembra - LR aizsardzības ministrs.
Iesaistījies Atmodas procesos, bijis LTF biedrs (1988-1993), Vides aizsardzības kluba biedrs (1988-1991), vēlāk viens no "Kluba - 21" dibinātājiem (1993. g.) un partijas "Savienība Latvijas ceļš" biedrs (1993-1998). No 1998. gada aprīļa ir apvienības TB/LNNK biedrs.
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Precējies. Sieva Ilze Rūdolfa-Kristovska ir Nacionālā teātra aktrise, ģimenē 2 meitas -Ieva un Emīlija Zelma.
Bijis sporta meistars šķēpa mešanā, joprojām spēlē basketbolu, nodarbojas ar publicistiku un literāriem mēģinājumiem, velta laiku ģimenes īpašuma sakārtošanai.
Delnas informācija uz 2009. gada Rīgas domes vēlēšanām:
http://www.delna.lv/lat/ps-riga/2356--1-girts-valdis-kristovskis-*-*/
Pamats bažām !!!!!!!!!Eiropas Parlamenta deputāts.
1. Pret personu ir izvirzīta apsūdzība par iespējamu iesaisti koruptīvās darbībās (kukuļošana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana utt.)
Nav informācijas.
2. Atbildīgā institūcija ir konstatējusi, ka persona ir atradusies interešu konfliktā
2001.gadā Valsts ieņēmumu dienests (VID) saskatīja interešu konfliktu toreizējā aizsardzības ministra Ģ.V.Kristovska rīcībā, gadu iepriekš pieņemot Lielbritānijas militārā uzņēmuma "British Aerospace Defence Systems Limited" ("BAE Systems") piedāvājumu apmeklēt Lielbritāniju par uzņēmuma līdzekļiem un apmeklējot uzņēmuma rīkotu izstādi. „BAE Systems" bija viens no četriem pretendentiem Igaunijas izsludinātajā konkursā par radaru piegādi Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēmai (BALTNET). Konkursa vērtēšanas komisijā ietilpa Ģ.V.Kristovska padomnieks un konsultants.
Ģ.V.Kristovskis laikrakstam „Diena“ tolaik apgalvoja, ka tā neesot dāvana, jo izstādes un augstu britu amatpersonu apmeklēšana esot smags, intensīvs darbs, nevis izprieca. Viņš neatzina interešu konflikta situāciju, uzsverot, ka konkursu par radaru piegādi, kurā piedalījās "BAE Systems", izsludināja Igaunija, un viņš pats žūrijā neesot, tāpēc nevarot ietekmēt tās lēmumu. „BAE Systems" konkursā neuzvarēja. VID nolēma Ģ.V.Kristovski nesodīt par interešu konfliktu, jo pārkāpumam esot iestājies noilgums. Premjerministrs Andris Bērziņš izteica brīdinājumu par ministram neatbilstošu rīcību.
Avoti: Diena, NRA, LETA
3. Persona ir ar apšaubāmu reputāciju saistībā ar iespējamu neētisku rīcību vai iesaisti koruptīvās darbībās
1997.gadā prese norādīja, ka Ģ.V.Kristovskis ir pārkāpis Korupcijas novēršanas likumu, jo Uzņēmumu reģistrā joprojām minēts kā SIA "Latvijas vairogs" valdes loceklis. Šāds pārkāpums tobrīd tika konstatēts 33 deputātiem. Ģ.V.Kristovskis vēstulē laikrakstam “Diena” toreiz skaidroja, ka 1992.gada 28.maijā dibinātā SIA „Latvijas vairogs“ ir veidota ar mērķi veicināt nodrošinājumu Zemessardzei. Valdē Ģ.V.Kristovskis ievēlēts kā toreizējais Zemessardzes štāba priekšnieks, šo amatu atstājis 1993.gada augustā. Ģ.V.Kristovskis esot sazinājies ar uzņēmuma dibinātājiem un 1997.gada jūnijā sākumā Uzņēmumu reģistrā bija iecerēts iesniegt dokumentus par SIA "Latvijas vairogs" likvidāciju. Šajā laikā daudzi uzņēmumi nebija laikus iesnieguši ziņojumus Uzņēmumu reģistram par to, ka valsts amatpersonas jau ilgāku laiku neieņem amatus dažādos uzņēmumos.
Avots: Diena, LETA
1999. gadā Ģ.V.Kristovskis Latvijas Nacionālā teātra trupas sastāvā pavadīja atvaļinājumu Ēģiptē, teātra festivālā. Trupas sarakstā Ģ.V.Kristovskis bija ierakstīts kā teātra producents. Kā fiktīvam teātra trupas dalībniekam toreizējam aizsardzības ministram Ēģiptē tika segti visi uzturēšanās izdevumi. Tos apmaksāja septiņi, astoņi Ventspils un Rīgas uzņēmumi. Lai gan faktiski Ģ.V.Kristovskis nebija trupas sastāvā, viņš uzskatīja, ka viņam kā “nosacītam izrādes producentam” - jo Ģ.V.Kristovskis bija sponsorējis sievas, teātra aktrises Ilzes Rūdolfas līdzdalību festivālā - šāds bezmaksas brauciens pienāktos.
Avots: Diena
4. Personai ir lieli skaidrās naudas uzkrājumi un neskaidri finanšu darījumi
Nav informācijas.
5. Ieņemamie amati un ziedojumi
Nav informācijas.
6. Persona vairākkārtīgi ir mainījusi politiskās partijas
Ģ.V.Kristovskis 1998. gada maijā izstājies no savienības "Latvijas ceļš" un tūlīt tika uzņemts TB/LNNK partijā un Saeimas frakcijā.
2008.gadā izstājies no partijas TB/LNNK, paziņojis par jaunas partijas veidošanu. Kopā ar Sandru Kalnieti izveidojis Pilsonisko savienību.
Ziņas no VID datubāzes:http://www6.vid.gov.lv/vid_pdb/vad_data.asp
Valsts amatpersonas deklarācija
Atgriezties uz valsts amatpersonas deklarāciju sarakstu Deklarācijas veids: Kārtējā gada deklarācija - par 2009. gadu
Vārds uzvārds: ĢIRTS-VALDIS KRISTOVSKIS
Darbavieta: 'RĪGAS DOMES FINANŠU DEPARTAMENTS'
Amats: Deputāts
Iesniegta VID: 09.04.2010
2. Citi amati, kurus deklarācijas iesniedzējs ieņem papildus valsts amatpersonas amatam (t.sk. amati biedrībās, nodibinājumos, politiskajās, reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās), un citi darbi, kurus deklarācijas iesniedzējs strādā, kā arī informācija par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kuros noteiktās saistības tas pildaAmata nosaukums, darbi, informācija par uzņēmuma līgumiem un pilnvarojumiem Juridiskās personas nosaukums; fiziskās personas vārds un uzvārds Juridiskai personai - reģistrācijas numurs Komercreģistrā un juridiskā adrese
Pašnodarbinātā persona ĢIRTS-VALDIS KRISTOVSKIS -
Partijas pr-js "Pilsoniskā savienība" 40008127894 Latvija, Rīga, Aspazijas bulvāris 24 - 10
valdes pr-js "KALPAKA PIEMINEKĻA FONDS" 40008070843 Latvija, Rīga, Smilšu 20
Amatpersona "Demokrātiski patriotiskā biedrība" 40008124332 Latvija, Rīga, Nāras 5
3. Deklarācijas iesniedzēja īpašumā (kopīpašumā), valdījumā vai lietošanā esošie nekustamie īpašumi (arī tie, kurus tas nomā no citām personām un kuri atrodas tā valdījumā sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību)Nekustamā īpašuma veids Nekustamā īpašuma atrašanās vieta (valsts, pilsēta/apdzīvota vieta) Atzīme par to, vai ir īpašumā (kopīpašumā), valdījumā vai lietošanā Ja ir valdījumā, lietošanā vai kopīpašumā, norādīt īpašnieka vai līdzīpašnieka vārdu un uzvārdu
zeme un māja Latvija, Ventspils īpašumā -
Dzīvoklis Latvija, Ventspils kopīpašumā JĀNIS JANSONS
zeme un māja Latvija, Ventspils nov. kopīpašumā JĀNIS JANSONS
zeme Latvija, Ventspils nov. īpašumā -
zeme un māja 1/2 domājamās daļas Latvija, Zemgales priekšpilsēta kopīpašumā VALDA BIRZIŅA
zeme un māja Latvija, Apes nov. kopīpašumā JĀNIS JANSONS
4. Komercsabiedrības, kuru dalībnieks, akcionārs vai biedrs ir deklarācijas iesniedzējs, kā arī norāde, ka deklarācijas iesniedzējs ir individuālais komersants. Deklarācijas iesniedzējam piederošās kapitāla daļas, akcijas un vērtspapīri (privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norāda tikai skaitu)Vērtspapīru emitenta nosaukums Reģistrācijas numurs Komercreģistrā un juridiskā adrese Vērtspapīru veids Skaits Summa (nominālvērtībā) Valūta
AS "SEB banka" 40003151743 Latvija, Ķekavas pag., Valdlauči, Meistaru 1 Latu rezerves fonda apliecības 46504,3070 65.225,08 LVL
5. Deklarācijas iesniedzējam piederošie reģistrējamie transportlīdzekļi, kā arī tā valdījumā vai lietošanā esošie transportlīdzekļi un transportlīdzekļi, kurus tas ir iegādājies uz līzinga līguma pamataTransportlīdzekļa veids Marka Izlaides gads Reģistrācijas gads
vieglā automašīna Jaguar 2006 2008
6. Deklarācijas iesniedzēja skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas (attiecīgās valūtas vienībās)Skaidrās naudas uzkrājuma summa ar cipariem Valūta Skaidrās naudas uzkrājuma summa ar vārdiem
5000,00 LVL pieci tūkstoši lati
Bezkaidrās naudas uzkrājuma summa Valūta Bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai norēķinu kartes izdevēja nosaukums Juridiskai personai - reģistrācijas numurs Komercreģistrā un juridiskā adrese; fiziskās personas vārds un uzvārds
37.478,80 LVL AS "SEB banka" 40003151743 Latvija, Ķekavas pag., Valdlauči, Meistaru 1
6.460,24 EUR AS "SEB banka" 40003151743 Latvija, Ķekavas pag., Valdlauči, Meistaru 1
37.759,49 LVL Danske Bank A/S filiāle Latvijā 40103163202 Latvija, Rīga, Cēsu 31 / 8
7. Visi deklarācijas iesniedzēja iepriekšējā gadā gūtie ienākumi, piemēram, darba alga, piemaksas pie darba algas, prēmijas, honorāri, ienākumi no saimnieciskās un komercdarbības, apdrošināšanas izmaksas, kompensācijas, ienākumi no kustamās un nekustamās mantas realizācijas un nomas (īres), laimesti un dividendes, mantojumi, dāvinājumi un citi ienākumiIenākumu gūšanas vieta (avots) – juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs komercreģistrā un juridiskā adrese; fiziskās personas vārds un uzvārds Ienākumu veids Summa Valūta
ĢIRTS-VALDIS KRISTOVSKIS Ienāk. no saimn. darbības un komercdarb 226,98 LVL
'LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA', 90000028300, Latvija, Rīga, Jēkaba 11 Alga 7246,70 LVL
AS "SEB banka", 40003151743, Latvija, Ķekavas pag., Valdlauči, Meistaru 1 procenti no depozīta noguldījuma 4241,85 LVL
AS "SEB banka", 40003151743, Latvija, Ķekavas pag., Valdlauči, Meistaru 1 procenti no depozīta noguldījuma 745,47 EUR
Danske Bank A/S filiāle Latvijā, 40103163202, Latvija, Rīga, Cēsu 31 / 8 procenti no depozīta noguldījuma 1193,49 LVL
Danske Bank A/S filiāle Latvijā, 40103163202, Latvija, Rīga, Cēsu 31 / 8 procenti no depozīta noguldījuma 928,91 EUR
Eiropas parlaments, T0900001831, Luksemburga, Luksemburga, "." pabalsts sakarā ar pilnvaru beigšanos 7412,37 EUR
Vārves pagasta zemnieku saimniecība "ZEĻĻI", 41201005717, Latvija, Vārves pag., "Zeļļi" Ienāk. no saimn. darbības un komercdarb 654,30 LVL
8. Deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgasDarījuma veids Summa Valūta
ziedojums partijai 4136,95 LVL
biedra naudas maksājums 9763,00 LVL
9. Deklarācijas iesniedzēja parādsaistības, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas
10. Deklarācijas iesniedzēja izsniegtie aizdevumi, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgasSumma ar cipariem Valūta Summa ar vārdiem
21500,00 LVL divdesmit viens tūkstotis pieci simti lati
11. Informācija par citiem faktiem, kas, pēc iesniedzēja domām, attiecas uz viņa mantisko stāvokli un tā izmaiņām deklarējamā periodā un nav norādīti citās deklarācijas sadaļās
12. Deklarācijas iesniedzēja laulātais, brāļi un māsas, vecāki (arī adoptētāji), bērni (arī adoptētie)Vārds, uzvārds Radniecība
EMĪLIJA-ZELMA KRISTOVSKA Meita
IEVA REINE Meita
ILZE RUDOLFA-KRISTOVSKA Sieva
http://redstar7.wordpress.com/2010/09/03/par-latvijas-rusifikaciju-un-partiju-sarakstiem-saeimas-velesanas/ :
Diemžēl Rīgā Vienotības cilvēks numur viens ir fenomenālais Ģirts-Valdis Kristovskis. Viņš savulaik ir paspējis darboties gan Tautas Frontē, gan Latvijas ceļā, gan tēvzemiešos, gan tagad arī PiSā. Vēl viņš ir bijis gan Aizsardzības ministrs, gan eiroparlamentārietis, gan tagad Rīgas domes deputāts. Tas jau nekas, ka Rīgas domi un balsojošos rīdziniekus Ģirts tagad vienkārši uzmetīs un ies Saeimā. Tā dara daudzi, Šleseru ieskaitot.Vēl atceros Ģirtu no viena raidījuma Latvijas radio 4. No sākuma viņš solījās, ka runās tikai latviski, bet jau pēc minūtēm 10 dzirdēju viņu apņēmīgi stomāmies krieviski… Man mazliet palika kauns, lai arī nekad neesmu par viņu balsojis.
Abonēt:
Ziņas (Atom)