Par Jāņa Straumes otro atzīšanos par sadarbību ar KGB/VDK

Latvijas avīze, Diena, 2013.g.10.aug.

Par Jāņa Straumes otro atzīšanos

Tā notika 2013.g.6.augustā, kad „Latvijas Avīze” pārpublicēja no „Dienas” bijušā Saeimas spīkera pamācības latviešiem, proti, ka nākošajās Saeimas vēlēšanās jābalso par „'Saskaņas Centru” un jāņem šie valdībā. Visa šī ''gudrība'' bija ticami „iepakota”, paslavējot R.Zīli, nosodot visādus kabanovus, bet galvenais, ka latviešiem jādod SC roka, valsts politika jāpagriež austrumu virzienā.

„Zinu, ka daudzi mani uzskata par krievu aģentu'' skaidro Straume. Pirms dažiem gadiem, kad viņš no medībām braucot nokļuva apcietinājumā, jo bija kārtīgi sadzēries, sekoja pirmā atzīšanās, ka kalpojis naidīgiem spēkiem. Tas bija drukāts žurnālā „PRIVĀTĀ DZĪVE”. Sekoja bailes par savu dzīvību, kritika par apvienību TB/LNNK un mājiens, ka jāsadarbojas ar austrumiem un ka aiziet no politikas.

Tagad viņš redz sevi politikā pēc pieciem gadiem. Prokremliskajiem spēkiem viņš ievajadzējies ātrāk, tāpēc tāda otrā atzīšanās, jo svarīgi ir pilnīgi nederīgu domu pasniegt kā ļoti ticamu un varbūt, ka daudzi ņem vērā, ko saka tāds „patriots”. Izrādās, ka Jāņa Straumes nodevīgā darbība nav aizmirsta un atgriešanās politikā var notikt tikai caur ļoti bargu sodu.

Latvieši būs racionāli un neklausīs melīgiem, tautai naidīgiem ieteikumiem. Politiskos līķus  mēs kraujam kaudzītēs, lai maitas putniem arī būtu sava nodarbošanās. Tur priekšā jau ir Jānis Jurkāns. Garlaicīgi nebūs.!

Atis Skalbergs

Pirma VDK aģenta atzīšanās:

Viņa māti un vecomāti izsūtīja uz Sibīriju 1949.gadā. Čekists pielika vecaimātei pie galvas šaujamo un lika parakstīties, ka pati labprātīgi te atbraukusi. Tādi ’’likumi’’ tur valdīja. Zēns auga tādā ievainotā ģimenē. Gribējās atriebties, parādīt daudzu latviešu naidu pret šo iekārtu, un viņš, būdams skolnieks, 14 gadu vecumā uzvilka sarkanbaltsarkano karogu. Viņu noķēra čeka un lika izvēlēties - sadarboties vai iet cietumā. Tas nozīmēja palikt bez izglītības, aprakt savu dzīvi viena naiva protesta dēļ. Mājinieki mudināja - pasargāt sevi, domāt par nākotni. Viņš piekrita, parakstījās un sevī nosolījās nekādā ziņā nekalpot šim režīmam, jo dziļi to ienīda. No sākuma negribīgi izpildīja VDK rīkojumus, tie tādi sīkumi vien bija, visu laiku likās, ka viss būs labi. Rīkojumi kļuva nopietnāki, stāvoklis bīstamāks, atkāpšanās neiespējama, viņš atradās zem VDK stobra. Tas nozīmēja: izdarīšu muļķības - saņemsi lodi vienā vietā, viss kļuva skaidrāks par skaidru. Atpakaļceļa nebija. Viņš ienīda komunismu … un kalpoja šim režīmam. Laiks gāja ātri. Nevienu viņš nebija nositis, neko briesmīgu izdarījis. Viņš mocījās sirds apziņas pārmetumos … un darbojās tālāk, visādi sevi mierināja. Viņš kļuva par vienu no nacionālākās partijas veidotājiem, viņu ievēlēja Saeimā, kļuva par ietekmīgu vīru, spēlēja savu lomu un tas nemaz nebija tik grūti. Runas viņam rakstīja čekai uzticami vīri. Tās bija patriotiskas, nacionālas runas. Dažiem radās kādas aizdomas, bet vienmēr viņš izslīdēja sveikā. Partijā TB/ LNNK viņu kritizēja arvien nesaudzīgāk, bet tas bija par pārdoto dzīvokli un saimnieciskiem darījumiem, toties viņa materiālā labklājība uzlabojās. Vēlēšanās viņš saņēma daudzus jo daudzus mīnusus, bet viņš bija dzīvs un paēdis, savu lomu nospēlējis labi. Nevienu viņš nebija nositis, nav ko sevi mocīt pārmetumos. Pirms trīs gadiem viņš izstājās no TB/LNNK. Viņš brauc ar labu džipu, ienākumu deklerācijā var rakstīt, ka viņam pieder 100 tūkstoši eiro. Divdesmit gadus viņš pavadījis politikā, tur vairs neatgriezīsies. Politikā esot bijušas veiksmes un neveiksmes, nodevības un intrigas. Viņš atzīst, ka ’’manis pārstāvētās partijas rīcība nebija pareiza‘’.

Nav svarīgi nosaukt šī cilvēka vārdu. Tā būtu tikai ziņkāres apmierināšana, priekšā teikšana un nekas vairāk. Cilvēkiem jā vērtē notikumi, procesi, runas dziļāk un jāskata politiskā dzīve kopsakarībās.

Paraksts: 

JĀNIS CAUNE

Jurkāns - Krievijas interešu aizstāvis

INTERVIJA AR Jāni JURKĀNU.
2011.g.25.jūnija „Latvijas Avīzē” bija intervija ar bijušo ārlietu ministru Jāni Jurkānu. Sākotnēji mani pārņēma dusmas, ka jālasa saruna ar latviešiem pilnīgi naidīgu cilvēku, bet pakāpeniski sapratu, ka savās atbildēs Jurkāns sevi atmasko vēl vairāk. Viņš nosoda to, ka SC netiek laists valdībā, saka, ka nevajag lietot vārdu okupācija, ka slikti ir saukļi „krievi nāk” un „latvieti, nepadodies!”, ka panākumus gūs tā partija, par kuru balsos gan latvieši, gan krievi. Tādu partiju centās veidot Šlesers un Raimonds Pauls, pats Jurkāns bija tās konsultants un tā saucās Latvijas Pirmā partija. Tomēr tā panākumus neguva. Tagad sākusies gatavošanās 11. Saeimas vēlēšanām. Visa saruna virzīta uz to, lai valdībā tiktu SC. Tas, ka šīs partijas deputāti 14. jūnijā, komunistisko represiju upuru piemiņas dienā, ignorēja piemiņas pasākumu pie Brīvības pieminekļa, Jurkānam nav ko atbildēt, kaut gan tā ir staļinisma aizstāvēšana. Vēlreiz latviešiem naidīgais politiķis sevi atmasko, un tas ir labi. Vēlētāji 17. septembrī, kad notiks jaunās Saeimas vēlēšanas, nebalsos par promaskaviskām un oligarhu partijām. Meļiem un demagogiem jau grūtāk piekrāpt vēlētājus.
ATIS SKALBERGS

Tautas Partija (intervija ar Šķēli)

TAUTAS PARTIJA cer uz veiksmi
2011.g.19.martā Rīgā notika Tautas partijas kongress, kurā tā izvērtēja sasniegto un sprieda, kas jādara, lai sekmīgi piedalītos pašvaldību vēlēšanās, kas notiks 2013. gadā. Galveno referātu nolasīja partijas vadītājs Andris Šķēle. Pirmdien, 22. martā radio vairāk kā pusstundu partijas vadītāju izjautāja žurnālisti un radioklausītāji. Šķēle atzina, ka partija Saeimā atrodas visdziļākajā opozīcijā, ka tai "jāspēj saprast pašai sevi", ka apvienība PLL nebūs TP nākotne, ka sadarbība ar Pirmo partiju / LC beigsies, ka jāatgūst uzticība, jāpārraksta partijas programma, jānāk ar jaunām idejām, ka reģionos lēnām izčākst atbalsts, tāpēc jādarbojas aktīvi un gudri, jābūt principiāliem. Runātājs centās radīt iespaidu, ka viņi zina, kas jādara ekonomiskās situācijas uzlabošanā, ka enerģiski strādājot Saeimā un gūstot atbalstu. Tomēr lielākā sarunas daļa bija veltīta pašreizējās valdības kritizēšanai . Šķēle nievājoši izteicās par visu, ko šī valdība labi darījusi. Žurnālistu jautājumi bija visai indīgi. Atbildes bija izvairīgas vai arī kritiskie jautājumi tika noraidīti kā nepareizi , izvērtēt Slaktera, Kalvīša un citu TP ministru darbību runātājs nevēlējās. To, ka cilvēki netic šīs partijas propagandai, reklāmām, solījumiem, noslēpumainajiem mājieniem, ka TP ir liels potenciāls, diez vai kādu pārliecināja. To, ka vairāki šīs partijas cilvēki iejaukti dažādās krāpnieciskās afērās, nekādu skaidrojumu neguva, jo tās tika noraidītas. Partijai ir vēlēšanās iegūt varu, bet tauta tomēr atceras melus un negodīgu rīcību, ko tautpartijieši pastrādājuši. Raidījuma laikā piezvanīja Jānis Jurkāns un aicināja Šķēli uz sadarbību spēcīgā opozīcijā ar Saskaņas Centru un saņēma noraidošu atbildi. Kad pirms 10. Saeimas vēlēšanām Šķēle atgriezās politikā, viņš, tāpat kā šoreiz, cenšas radīt šķietamību, ka viņš spēs izdarīt brīnumus. Tauta netic, jo jūtas piekrāpta un citu kritizēšana nevairo uzticību. Šķietamības burbulis ir jau pārsprādzis. Vēlētājs grib redzēt labus darbus, nevis jaunus, melīgus solījumus.
ATIS SKALBERGS

''Telegraf'' nonāk Krievijas baņķiera ietekmē

http://www.ir.lv/2010/11/4/telegraf-nonak-krievijas-bankiera-ietekme

Iepriekš ar Ventspils miljonāra Oļega Stepanova finansējumu saistītais laikraksts ''Telegraf'' pirms mēneša mainījis īpašniekus – par izdevniecības jauno saimnieku, visticamāk, kļuvusi ar Krievijas banku magnātu Vladimiru Antonovu saistītās Lietuvas bankas ''Bankas Snoras'' meitasfirma, vēsta portāls Pietiek.
Oficiāli darījums, par kuru jau medijos izplatījušās neapstiprinātas ziņas, netiek publiskots, taču ''Telegraf'' izdevēja padomes priekšsēdis Jānis Jurkāns apstiprinājis, ka īpašnieku maiņa notikusi.

Krievu valodā iznākošajam dienas laikrakstam ''Telegraf'' ir arī interneta portāli Telegraf.lv un Kriminal.lv, to īpašnieks bija akciju sabiedrība ''News Media Group'' (NMG), kas kopš izveidošanas 2008.gada rudenī saistīta ar Ventspils miljonāru, tā saukto Lemberga oponentu Oļegu Stepanovu un viņa finansējumu. Pirms tam ''Telegraf'' piederēja baņķiera Valērija Belokoņa firmai ''Belokon News''. Oficiāli Stepanovs saistību ar ''Telegraf'' noliedzis un nedēļas laikā nav atbildējis uz Pietiek jautājumu par laikraksta izdevēja pārdošanu. Uzņēmumu reģistrā pieejamie dati pagaidām neliecina, ka būtu notikusi īpašnieku vai padomes dalībnieku maiņa.

''Zinu, ka vecie īpašnieki uzņēmumu ir pārdevuši, bet man nav zināms, kas to ir nopircis,” teica Jurkāns. Viņš atzina, ka izmaiņas NMG amatpersonas nav mainījušās, taču arī ''kopš tā laika, kad pārdeva, neviena padomes sēde nav notikusi”. Jurkāns netieši atzina, ka jau vasarā notikušajās sarunās par ''Telegraf'' pārdošanu piedalījies kopā ''ar Stepanova kungu”.

''Telegraf'' īpašnieku maiņa netieši saistīta ar Stepanova vēlmi atbrīvoties no pagaidām zaudējumus nesošā mediju biznesa un trauslo pamieru, kas noslēgts starp tā sauktajā Ventspils karā karojošām pusēm – Lembergu un Lemberga oponentiem – par Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu pārdošanu, pieļauj Pietiek.

''Bankas Snoras'' ir lielākā ''Latvijas krājbankas'' īpašniece. Krievijas magnāta Antonova interese par ''Telegraf'' iegādi tiek skaidrota ar ''Snoras'' mērķiem Baltijā attīstīt mediju biznesu. 2009.gada vasarā ''Snoras'' izveidoja finanšu investīciju meitasfirmu ''Snoro media investicijos'', lai investētu informācijas jomā strādājošos uzņēmumos Baltijas valstīs. Šī ''Snoras'' meitasfirma ir 34% īpašniece Lietuvā vadošajā mediju grupā ''Lietuvos rytas'', kas izdod vienu no lielākajiem dienas laikrakstiem ar tādu pašu nosaukumu.

Aivis Ronis (ciešas saites ar Jurkānu)

Jaunais ārlietu ministrs – Aivis Ronis
http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunais-arlietu-ministrs--aivis-ronis.d?id=31559685

Ar milzīgu atbalstu bijušo diplomātu Aivi Roni ārlietu ministra amatā ceturtdien apstiprināja Saeima. Par Roni nobalsoja 90 deputāti, atturējās viens, bet pret nebija neviena. Līdz ar bezpartejiskā Roņa kļūšanu par ministru, šobrīd Valda Dombrovska (JL) vadītajā valdībā, ko martā atstāja Tautas partija, vakanti palikuši veselības un tieslietu ministra krēsli, kā arī reģionālās attīstības un pašvaldības ministra amats, par kura saglabāšanu vai likvidēšanu vēl nav pieņemts galīgais lēmums.

Dombrovskis debatēs pauda pārliecību, ka Ronis kā profesionālis spēs turpināt Latvijas ārpolitikas kontinuitāti.

Pēc balsojuma Ronis žurnālistiem jokojot atzina, ka par šādu rezultātu balsojumā būtu greizsirdīgs jebkurš pasaules diktators, taču viņš to uztver kā parlamenta atbalstu iepriekšējam ārpolitikas kursam.

Piecu mēnešu laikā Ronis vēlētos turpināt ārpolitikas virzību un panākt lielāko atbalstu ārpolitikai gan no Saeimas, gan no sabiedrības puses. Viņš norādīja, ka negrasās mainīt nekādas Ārlietu ministrijas amatpersonas, nodrošinot ārpolitikas īstenošanas nepārtrauktību.

Dombrovskis pēc balsojuma pauda gandarījumu par pārliecinošo atbalstu Ronim, kas pierādot, ka kandidatūra izvēlēta veiksmīgi.

Vienīgais deputāts, kurš balsojumā atturējās, bija "Visu Latvijai!" pārstāvis Visvaldis Lācis.

Ronis dzimis Kuldīgā 1968.gada 20.maijā. 1991.gadā viņš pabeidzis studijas Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā, no 1999. līdz 2000.gadam Fulbraita stipendijas ietvaros izstrādājis zinātnisko projektu Kolumbijas universitātē ASV.

No 1989. līdz 1991.gadam Ronis strādājis par žurnālistu Latvijas televīzijas informatīvo raidījumu redakcijā, bet vēlāk ilgus gadus viņa darbība saistīta ar ārlietu sektoru. No 1991. līdz 1992.gadam viņš Ārlietu ministrijā (ĀM) strādājis par Politiskā departamenta vadošo speciālistu, vēlāk kļuvis par ārlietu ministra Jāņa Jurkāna palīgu politiskajos jautājumos. No 1992.gada nogales līdz 1993.gada aprīlim Ronis bijis ĀM preses sekretārs.

1993.-1995.gadā Ronis strādāja par Latvijas vēstniecības Zviedrijā pirmo sekretāru. Atgriezies Latvijā, viņš līdz 2000.gadam bija ĀM valsts sekretāra Māra Riekstiņa (iepriekšējā ministra) vietnieks divpusējās attiecībās. Vienlaikus Ronis 1998.-2000.gadā pildīja Latvijas vēstnieka Turcijā pienākumus, rezidējot Rīgā.

2000.-2004.gadā Ronis ASV galvaspilsētā Vašingtonā pildīja Latvijas vēstnieka pienākumus, no 2001.gada bija arī nerezidējošā vēstnieka Meksikā amatā. 2004.gadā Ronim bija jāpārceļas uz Briseli, kur viņš bija Latvijas vēstnieks NATO. 2005.gada rudenī viņš iesniedza atlūgumu.

Kopš 2005.gada beigām Ronis ir Latvijas–Amerikas finanšu foruma valdes priekšsēdētājs, 2009.gada augustā viņš uzaicināts piedalīties jaunās NATO Stratēģiskās koncepcijas ekspertu darba grupā. Kopš 2008.gada oktobra Ronis darbojas arī Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijā.