LETA, 2. jūnijs
Zināmi apvienības "Par labu Latviju", kura vēlēšanās startēs ar saukli (AŠ)², vēlēšanu saraksta līderi, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Apvienību plānots dibināt 12.jūnijā, taču jau tagad zināms aptuvenais līderu sadalījums.
Plānots, ka pirmais Rīgas vēlēšanu apgabalā būs LPP/LC līderis un Rīgas domnieks Ainārs Šlesers, bet otrais varētu būt bijušais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP).
No Rīgas vēlēšanu apgabala kandidēs arī bijušais tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP).
Vidzemes vēlēšanu apgabalā pirmais numurs būs Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Andris Šķēle, bet otrais varētu būs LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš. Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta augšgalā būs Saeimas deputāts Oskars Spurdziņš (TP) un Māris Kučinskis (TP).
Kurzemes vēlēšanu apgabalā pirmais varētu būt TP priekšsēdētāja vietnieks Edgars Zalāns vai Saeimas deputāts Ainars Baštiks (LPP/LC). Zināms, ka no šī paša apgabala kandidēs arī uzņēmēja Ieva Plaude. TP vēlas, lai Kurzemes vēlēšanu apgabalā kandidē arī Liepājas domniece Silva Golde (TP).
Zemgales vēlēšanu apgabalā pirmās saraksta vietas dalīs deputāte Kārina Pētersone (LPP/LC) un TP frakcijas deputāts Juris Dalbiņš. Bet Latgales vēlēšanu apgabalā - Daugavpils mēra vietniece Rita Strode (LPP/LC) un Anta Rugāte (TP).
Rāda ziņas ar etiķeti ieva plaude-relingere. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti ieva plaude-relingere. Rādīt visas ziņas
sestdiena, 2010. gada 5. jūnijs
ceturtdiena, 2010. gada 8. aprīlis
V.Krustiņš: Vēl viens manifests priekš latvijiešiem?
V.Krustiņš: Vēl viens manifests priekš latvijiešiem?
08.04.2010. Autors: Voldemārs Krustiņš.
LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=75978
Nezin vai jebkad agrāk tik daudz sēdēts, runāts un pat muldēts par uzņēmējdarbības un pašu uzņēmēju "izšķirošo" lomu Latvijas valsts ekonomikā, vēsturē un nākotnē. Turklāt visos iespējamos līmeņos: pie Valsts prezidenta un ar Valsts prezidentu, dažādās konferencēs, priekšlasījumos, televīzijas izrādēs un ikdienišķās "sociālo partneru", "darba grupu" un citādos sarīkojumos, pusdienās, uzņēmēju goda maltītēs un slepenās politikāņu sarunās. Nupat "Lido grupā" izraudzītie un aicinātie izdevuši manifestu "Par labu Latviju". To parakstījušie līdz šim vairāk ir pazīstami ar lielu naudu vai mantu, par viņiem L. Lapsa un K. Jančevska 2005. gadā publicēja Latvijas 500 miljonāru sarakstu "Latvijas miljonāru noslēpumi". No tā, ko manifestantu nodomu daži publiskie paudēji teikuši, izriet, ka viņi, gandrīz vai apstākļu spiesti, piedalās politikā. Vai nu kā tās taisītāji, vai kā valdības rīcības pieskatītāji. Priekš tautas šāda iniciatīva tiek nopamatota ar to, ka arī politiskās lietas jākārto tiem uzņēmēju aprindu ļaudīm, kuri jau sevi esot pierādījuši. Jo līdz šim uzņēmēji esot bijuši patālu no valdības ietekmēšanas iespējām. Vai tā patiešām bija un vai ir, var spriest katrs "LA" lasītājs atkarībā no savas pieredzes. Tāpēc secinājumi, manuprāt, var būt ļoti dažādi. Arī par to, vai uzņēmēji ietekmējuši valdību (itin kā viņi to jau nedarītu kaut vai ar Gavrilova kga un Egles kdzes ikdienas aktivitātēm!). Patlaban vēl iniciatoru grupa "Par labu Latviju" neko daudz vairāk par savu gribēšanu politiski darboties politikā nav pateikusi, ja neskaita dažas atklāsmes J. Dombura raidījumā. Toties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Ž. Jaunzeme-Grende operatīvi norobežojusies no tiem, kas, kā lasītājam jāsaprot, atdod "savu reputāciju apvalkātajiem politiķiem un politisko partiju mundieriem". ("Diena", 7. aprīlī) Bet par pašu šo gaidāmo politiku un tās personālu var spriest no tā, ka fonā redzam t. s. pozitīvisma karogu ar Šlesera un Šķēles kungiem. Tāpat noskaidrojies, ka idejiska pretdarbība viņiem notiks no Ēlertes un Čigānes kundžu pārzinātās Z. Meierovica biedrības un tās fanu puses. Jeb no triju partiju "Vienotības" puses, ciktāl to idejiski vadīs Meierovica biedrība. Toties par "Labu Latviju" Rīgas krievu avīze "Čas" (sk. 31. marta numurā) jau pateikusi itin kā visu manifesta parakstītāju vārdā, ka: "Ar savu manifestu viņi vēlas pielikt punktu etniskā sasprieguma pastiprināšanai, visai iepriekš īstenotajai valsts politikai (!! – V. K.) un diskriminējošiem profesiju aizliegumiem, nepilsoņu tiesību aprobežošanai un citiem marasmiem, kas 20 gados valdījuši valstī." Ticami, jo šīs avīzes īpašnieks arī ir manifesta parakstītāju skaitā. Tāpēc ir ko padomāt, kas tas īsti būs par produktu un kam tas domāts. Līdz šim zināmais neatklāj ne uzņēmēju nopietnus nodomus, ne to politisko nodrošinājumu.
***
Plaude piesauc līdzību ar latviešu nācijas veidošanos, atgādinot, ka "vietējie iedzīvotāji tikai pēdējos 500 gadus saucās par latviešiem, bet līdz tam mums bija ļoti dažāda populācija – kurši, lībieši, zemgaļi, sēļi". "Vietējo iedzīvotāju intereses nekad nav ņemtas vērā, mūsu mazajā teritorijā vienmēr savstarpēji cīnījās mūsu vareno kaimiņu intereses," intervijā saka I. Plaude-Relingere
08.04.2010. Autors: Voldemārs Krustiņš.
LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=75978
Nezin vai jebkad agrāk tik daudz sēdēts, runāts un pat muldēts par uzņēmējdarbības un pašu uzņēmēju "izšķirošo" lomu Latvijas valsts ekonomikā, vēsturē un nākotnē. Turklāt visos iespējamos līmeņos: pie Valsts prezidenta un ar Valsts prezidentu, dažādās konferencēs, priekšlasījumos, televīzijas izrādēs un ikdienišķās "sociālo partneru", "darba grupu" un citādos sarīkojumos, pusdienās, uzņēmēju goda maltītēs un slepenās politikāņu sarunās. Nupat "Lido grupā" izraudzītie un aicinātie izdevuši manifestu "Par labu Latviju". To parakstījušie līdz šim vairāk ir pazīstami ar lielu naudu vai mantu, par viņiem L. Lapsa un K. Jančevska 2005. gadā publicēja Latvijas 500 miljonāru sarakstu "Latvijas miljonāru noslēpumi". No tā, ko manifestantu nodomu daži publiskie paudēji teikuši, izriet, ka viņi, gandrīz vai apstākļu spiesti, piedalās politikā. Vai nu kā tās taisītāji, vai kā valdības rīcības pieskatītāji. Priekš tautas šāda iniciatīva tiek nopamatota ar to, ka arī politiskās lietas jākārto tiem uzņēmēju aprindu ļaudīm, kuri jau sevi esot pierādījuši. Jo līdz šim uzņēmēji esot bijuši patālu no valdības ietekmēšanas iespējām. Vai tā patiešām bija un vai ir, var spriest katrs "LA" lasītājs atkarībā no savas pieredzes. Tāpēc secinājumi, manuprāt, var būt ļoti dažādi. Arī par to, vai uzņēmēji ietekmējuši valdību (itin kā viņi to jau nedarītu kaut vai ar Gavrilova kga un Egles kdzes ikdienas aktivitātēm!). Patlaban vēl iniciatoru grupa "Par labu Latviju" neko daudz vairāk par savu gribēšanu politiski darboties politikā nav pateikusi, ja neskaita dažas atklāsmes J. Dombura raidījumā. Toties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Ž. Jaunzeme-Grende operatīvi norobežojusies no tiem, kas, kā lasītājam jāsaprot, atdod "savu reputāciju apvalkātajiem politiķiem un politisko partiju mundieriem". ("Diena", 7. aprīlī) Bet par pašu šo gaidāmo politiku un tās personālu var spriest no tā, ka fonā redzam t. s. pozitīvisma karogu ar Šlesera un Šķēles kungiem. Tāpat noskaidrojies, ka idejiska pretdarbība viņiem notiks no Ēlertes un Čigānes kundžu pārzinātās Z. Meierovica biedrības un tās fanu puses. Jeb no triju partiju "Vienotības" puses, ciktāl to idejiski vadīs Meierovica biedrība. Toties par "Labu Latviju" Rīgas krievu avīze "Čas" (sk. 31. marta numurā) jau pateikusi itin kā visu manifesta parakstītāju vārdā, ka: "Ar savu manifestu viņi vēlas pielikt punktu etniskā sasprieguma pastiprināšanai, visai iepriekš īstenotajai valsts politikai (!! – V. K.) un diskriminējošiem profesiju aizliegumiem, nepilsoņu tiesību aprobežošanai un citiem marasmiem, kas 20 gados valdījuši valstī." Ticami, jo šīs avīzes īpašnieks arī ir manifesta parakstītāju skaitā. Tāpēc ir ko padomāt, kas tas īsti būs par produktu un kam tas domāts. Līdz šim zināmais neatklāj ne uzņēmēju nopietnus nodomus, ne to politisko nodrošinājumu.
***
Plaude piesauc līdzību ar latviešu nācijas veidošanos, atgādinot, ka "vietējie iedzīvotāji tikai pēdējos 500 gadus saucās par latviešiem, bet līdz tam mums bija ļoti dažāda populācija – kurši, lībieši, zemgaļi, sēļi". "Vietējo iedzīvotāju intereses nekad nav ņemtas vērā, mūsu mazajā teritorijā vienmēr savstarpēji cīnījās mūsu vareno kaimiņu intereses," intervijā saka I. Plaude-Relingere
trešdiena, 2010. gada 7. aprīlis
Plaude: jāveido jauna nācija, pilsonību dodot visiem
AFI, Diena.lv: http://www.diena.lv/lat/politics/hot/plaude-javeido-jauna-nacija-pilsonibu-dodot-visiem
Plaudei nav pieņemama dalīšana
Uzņēmēja Ieva Plaude-Relingere, kura kopā ar vairākiem desmitiem pazīstamu Latvijas uzņēmēju veido kustību Par labu Latviju!, izteikusies, ka Latvijā jāveido jauna nācija, kurā katrs runātu trīs valodās – latviešu, krievu un angļu, turklāt Latvijas pilsonība jāpiešķir visiem. To viņa otrdien paziņojusi intervijā krievu valodā raidošajai radiostacijai Baltkom 93,9. Kustībai ir ambīcijas pārtapt politiskā spēkā un, iespējams, veidot kopīgu vēlēšanu sarakstu ar LPP/LC un Tautas partiju.
„Man ir daudz trūkumu, bet drosmes man ir vairāk nekā vajag. Jā, protams, es atbalstu „nulles pilsonības” variantu visiem Latvijas iedzīvotājiem,” I. Plaude-Relingere citēta Baltkom 93,9 mājaslapā. Tur ievietotajā intervijas audio fragmentā I. Plaude-Relingere atgādina, ka kustības Par labu Latviju! manifesta otrais punkts sola apvienot Latvijas cilvēkus. „Es esmu pateikusi ļoti skaļi – ir jāizveido jauna nācija, kurā katrs cilvēks runātu trīs valodās – latviešu, krievu un angļu. Tā dalīšanās pēc nacionālās piederības, kas turpinājusies pēdējos 20 gadus, manuprāt, ir absolūti nepieņemama,” saka uzņēmēja.
Šai sakarā viņa piesauc līdzību ar latviešu nācijas veidošanos, atgādinot, ka „vietējie iedzīvotāji tikai pēdējos 500 gadus saucās par latviešiem, bet līdz tam mums bija ļoti dažāda populācija – kurši, lībieši, zemgaļi, sēļi”. „Vietējo iedzīvotāju intereses nekad nav ņemtas vērā, mūsu mazajā teritorijā vienmēr savstarpēji cīnījās mūsu vareno kaimiņu intereses,” intervijā pauž I. Plaude-Relingere.
Ikstens: Tās ir PCTVL idejas
Politologs Jānis Ikstens apšauba ideju veidot jaunu nāciju, piešķirot pilsonību visiem Latvijas iedzīvotājiem. “Ja Plaudē mājo cerība, ka tas varētu radīt jaunu nāciju, gribētos dzirdēt viņas argumentus. Ja jauna nācija nav radusies integrācijas procesā, tad neredzu pamatu, kādēļ, lai tā rastos totālas dezintegrācijas procesā, par kādu ir uzkatāms pilsonības nules variants. Nevienā valstī nācija tā nav veidojusies,” pauž politologs.
Pēc viņa domām uzņēmējas ierosinājuma ieviešana dzīvē pārvilktu pāri “treknu strīpu” līdz šim īstenotajām integrācijas programmām un projektiem, kā arī tiem finanšu un cilvēku resusiem, kas to veidošanā ir iztērēti.
I.Plaudes izteikumi liek J.Ikstenam secināt, ka PCTVL līderu Jakova Plinera un Tatjanas Ždanokas idejām ir parādījies atbalsts latviešu uzņēmēju vidē. “Būs ļoti interesanti skatīties kā uz to reaģēs Tautas partija, ar kuru apvienība [Par labu Latviju!] kopā vēlas kaut ko darīt. Pat Saskaņas centrs par “nulles pilsonību” vairs nerunā,” piebilst politologs
Plaudei nav pieņemama dalīšana
Uzņēmēja Ieva Plaude-Relingere, kura kopā ar vairākiem desmitiem pazīstamu Latvijas uzņēmēju veido kustību Par labu Latviju!, izteikusies, ka Latvijā jāveido jauna nācija, kurā katrs runātu trīs valodās – latviešu, krievu un angļu, turklāt Latvijas pilsonība jāpiešķir visiem. To viņa otrdien paziņojusi intervijā krievu valodā raidošajai radiostacijai Baltkom 93,9. Kustībai ir ambīcijas pārtapt politiskā spēkā un, iespējams, veidot kopīgu vēlēšanu sarakstu ar LPP/LC un Tautas partiju.
„Man ir daudz trūkumu, bet drosmes man ir vairāk nekā vajag. Jā, protams, es atbalstu „nulles pilsonības” variantu visiem Latvijas iedzīvotājiem,” I. Plaude-Relingere citēta Baltkom 93,9 mājaslapā. Tur ievietotajā intervijas audio fragmentā I. Plaude-Relingere atgādina, ka kustības Par labu Latviju! manifesta otrais punkts sola apvienot Latvijas cilvēkus. „Es esmu pateikusi ļoti skaļi – ir jāizveido jauna nācija, kurā katrs cilvēks runātu trīs valodās – latviešu, krievu un angļu. Tā dalīšanās pēc nacionālās piederības, kas turpinājusies pēdējos 20 gadus, manuprāt, ir absolūti nepieņemama,” saka uzņēmēja.
Šai sakarā viņa piesauc līdzību ar latviešu nācijas veidošanos, atgādinot, ka „vietējie iedzīvotāji tikai pēdējos 500 gadus saucās par latviešiem, bet līdz tam mums bija ļoti dažāda populācija – kurši, lībieši, zemgaļi, sēļi”. „Vietējo iedzīvotāju intereses nekad nav ņemtas vērā, mūsu mazajā teritorijā vienmēr savstarpēji cīnījās mūsu vareno kaimiņu intereses,” intervijā pauž I. Plaude-Relingere.
Ikstens: Tās ir PCTVL idejas
Politologs Jānis Ikstens apšauba ideju veidot jaunu nāciju, piešķirot pilsonību visiem Latvijas iedzīvotājiem. “Ja Plaudē mājo cerība, ka tas varētu radīt jaunu nāciju, gribētos dzirdēt viņas argumentus. Ja jauna nācija nav radusies integrācijas procesā, tad neredzu pamatu, kādēļ, lai tā rastos totālas dezintegrācijas procesā, par kādu ir uzkatāms pilsonības nules variants. Nevienā valstī nācija tā nav veidojusies,” pauž politologs.
Pēc viņa domām uzņēmējas ierosinājuma ieviešana dzīvē pārvilktu pāri “treknu strīpu” līdz šim īstenotajām integrācijas programmām un projektiem, kā arī tiem finanšu un cilvēku resusiem, kas to veidošanā ir iztērēti.
I.Plaudes izteikumi liek J.Ikstenam secināt, ka PCTVL līderu Jakova Plinera un Tatjanas Ždanokas idejām ir parādījies atbalsts latviešu uzņēmēju vidē. “Būs ļoti interesanti skatīties kā uz to reaģēs Tautas partija, ar kuru apvienība [Par labu Latviju!] kopā vēlas kaut ko darīt. Pat Saskaņas centrs par “nulles pilsonību” vairs nerunā,” piebilst politologs
Abonēt:
Ziņas (Atom)