Par Jāņa Straumes otro atzīšanos par sadarbību ar KGB/VDK

Latvijas avīze, Diena, 2013.g.10.aug.

Par Jāņa Straumes otro atzīšanos

Tā notika 2013.g.6.augustā, kad „Latvijas Avīze” pārpublicēja no „Dienas” bijušā Saeimas spīkera pamācības latviešiem, proti, ka nākošajās Saeimas vēlēšanās jābalso par „'Saskaņas Centru” un jāņem šie valdībā. Visa šī ''gudrība'' bija ticami „iepakota”, paslavējot R.Zīli, nosodot visādus kabanovus, bet galvenais, ka latviešiem jādod SC roka, valsts politika jāpagriež austrumu virzienā.

„Zinu, ka daudzi mani uzskata par krievu aģentu'' skaidro Straume. Pirms dažiem gadiem, kad viņš no medībām braucot nokļuva apcietinājumā, jo bija kārtīgi sadzēries, sekoja pirmā atzīšanās, ka kalpojis naidīgiem spēkiem. Tas bija drukāts žurnālā „PRIVĀTĀ DZĪVE”. Sekoja bailes par savu dzīvību, kritika par apvienību TB/LNNK un mājiens, ka jāsadarbojas ar austrumiem un ka aiziet no politikas.

Tagad viņš redz sevi politikā pēc pieciem gadiem. Prokremliskajiem spēkiem viņš ievajadzējies ātrāk, tāpēc tāda otrā atzīšanās, jo svarīgi ir pilnīgi nederīgu domu pasniegt kā ļoti ticamu un varbūt, ka daudzi ņem vērā, ko saka tāds „patriots”. Izrādās, ka Jāņa Straumes nodevīgā darbība nav aizmirsta un atgriešanās politikā var notikt tikai caur ļoti bargu sodu.

Latvieši būs racionāli un neklausīs melīgiem, tautai naidīgiem ieteikumiem. Politiskos līķus  mēs kraujam kaudzītēs, lai maitas putniem arī būtu sava nodarbošanās. Tur priekšā jau ir Jānis Jurkāns. Garlaicīgi nebūs.!

Atis Skalbergs

Pirma VDK aģenta atzīšanās:

Viņa māti un vecomāti izsūtīja uz Sibīriju 1949.gadā. Čekists pielika vecaimātei pie galvas šaujamo un lika parakstīties, ka pati labprātīgi te atbraukusi. Tādi ’’likumi’’ tur valdīja. Zēns auga tādā ievainotā ģimenē. Gribējās atriebties, parādīt daudzu latviešu naidu pret šo iekārtu, un viņš, būdams skolnieks, 14 gadu vecumā uzvilka sarkanbaltsarkano karogu. Viņu noķēra čeka un lika izvēlēties - sadarboties vai iet cietumā. Tas nozīmēja palikt bez izglītības, aprakt savu dzīvi viena naiva protesta dēļ. Mājinieki mudināja - pasargāt sevi, domāt par nākotni. Viņš piekrita, parakstījās un sevī nosolījās nekādā ziņā nekalpot šim režīmam, jo dziļi to ienīda. No sākuma negribīgi izpildīja VDK rīkojumus, tie tādi sīkumi vien bija, visu laiku likās, ka viss būs labi. Rīkojumi kļuva nopietnāki, stāvoklis bīstamāks, atkāpšanās neiespējama, viņš atradās zem VDK stobra. Tas nozīmēja: izdarīšu muļķības - saņemsi lodi vienā vietā, viss kļuva skaidrāks par skaidru. Atpakaļceļa nebija. Viņš ienīda komunismu … un kalpoja šim režīmam. Laiks gāja ātri. Nevienu viņš nebija nositis, neko briesmīgu izdarījis. Viņš mocījās sirds apziņas pārmetumos … un darbojās tālāk, visādi sevi mierināja. Viņš kļuva par vienu no nacionālākās partijas veidotājiem, viņu ievēlēja Saeimā, kļuva par ietekmīgu vīru, spēlēja savu lomu un tas nemaz nebija tik grūti. Runas viņam rakstīja čekai uzticami vīri. Tās bija patriotiskas, nacionālas runas. Dažiem radās kādas aizdomas, bet vienmēr viņš izslīdēja sveikā. Partijā TB/ LNNK viņu kritizēja arvien nesaudzīgāk, bet tas bija par pārdoto dzīvokli un saimnieciskiem darījumiem, toties viņa materiālā labklājība uzlabojās. Vēlēšanās viņš saņēma daudzus jo daudzus mīnusus, bet viņš bija dzīvs un paēdis, savu lomu nospēlējis labi. Nevienu viņš nebija nositis, nav ko sevi mocīt pārmetumos. Pirms trīs gadiem viņš izstājās no TB/LNNK. Viņš brauc ar labu džipu, ienākumu deklerācijā var rakstīt, ka viņam pieder 100 tūkstoši eiro. Divdesmit gadus viņš pavadījis politikā, tur vairs neatgriezīsies. Politikā esot bijušas veiksmes un neveiksmes, nodevības un intrigas. Viņš atzīst, ka ’’manis pārstāvētās partijas rīcība nebija pareiza‘’.

Nav svarīgi nosaukt šī cilvēka vārdu. Tā būtu tikai ziņkāres apmierināšana, priekšā teikšana un nekas vairāk. Cilvēkiem jā vērtē notikumi, procesi, runas dziļāk un jāskata politiskā dzīve kopsakarībās.

Paraksts: 

JĀNIS CAUNE

Valdis Liepins (RP) atbalsta sadarbību ar SC (ar minimāliem nosacījumiem)

RP kongresā skaidri izskan gatavība sadarboties ar SC (kritizē gan sevi, gan arī citas partijas)

LETA, 2013. gada 13. jūlijā 

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/471287-rp_kongresa_kritize_gan_sevi_gan_ari_citas_partijas 

RP valdes priekšsēdētājs Valdis Zatlers, vērtējot citus politiskos spēkus, norādīja, ka lielākā nekonsekvence ir vērojama no Ministru prezidenta Valda Dombrovska partijas «Vienotība», jo nav saprotams, kā pēkšņi var tikt ieslēgta atpakaļgaita lēmumam, kas pieņemts valdībā un par ko ir nobalsots Saeimā. Runa ir par diskusijām, vai no 2014.gada samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli no 24% līdz 22%, par ko iepriekš panākta vienošanās.
Savukārt nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) atsevišķos gadījumos ir pārkāpusi koalīcijas līgumu. Dažos balsojumos parādās apvienības personīgās intereses, un

bieži vien lozungi VL-TB/LNNK ir pirmajā vietā, bet praktiskā darbība neseko,

pauda Zatlers.

Repšes partiju nosauc par apvienību «Par labu Latvijai Nr.2.»
Viņaprāt, uz biedrības «Latvijas attīstībai» pamata topošā partija vērtējama kā apvienība «Par labu Latvijai Nr.2.». Pašlaik nav tik liels protesta balsu skaits, līdz ar to šai grupai neesot nākotnes - viņiem nāksies meklēt sabiedrotos, prognozēja RP valdes priekšsēdētājs.

Saeimas deputāts Valdis Liepiņš brīdināja, ka RP 12.Saeimā neiekļūs, ja netiks skaidri pateikts, ka RP valdībā nesadarbosies ar apvienību «Saskaņas centrs» (SC), kamēr tā neatteiksies no tādiem cilvēkiem kā parlamenta deputāti Irina Cvetkova un Nikolajs Kabanovs un Eiropas Parlamenta deputāts Alfrēds Rubiks.

Tomēr tālākajās RP biedru debatēs izskanēja arī doma, ka,

lai gan kopā ar SC nevajag iet, bet pie sarunu galda ar apvienību sēsties būtu iespējams.

Tāpat debatēs tika norādīts uz nepieciešamību kļūt paškritiskākiem. RP Rīgas mēra kandidāte pašvaldību vēlēšanās Inga Antāne norādīja, ka daudzi biedri neticēja uzvarai pašvaldību vēlēšanās. Tāpat arī problēmas radīja finanšu, cilvēkresursu un administratīvo resursu trūkums. Šīs grūtības ir jāspēj atrisināt, gatavojoties 12.Saeimas vēlēšanās.
Kongresā uzrunu viesa statusā teica biedrības «Demokrātiskie patrioti» valdes locekle Ieva Brante, kura norādīja uz nepieciešamību veidot labāku Latviju.

Svarīgi ir, lai būtu lieli mērķi, jo «pieņemt izaicinājumus darīt ir patiesā atmoda».

Viņa pauda nepieciešamību pēc «jaunas politiskās kultūras, jaunas paaudzes un jauniem mērķiem.»

Kā ziņots, šodien Lielajā ģildē notiek RP otrais kongress, kurā plānots ievēlēt jaunu partijas vadītāju jeb valdes priekšsēdētāju un jaunu valdi.
Uz RP valdes priekšsēdētāja amatu kandidē RP valdes loceklis un partijas Kurzemes reģiona nodaļas vadītājs Jānis Vilnītis, RP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Demiters un RP valdes loceklis Romualds Ražuks.

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis savu kandidatūru uz valdes priekšsēdētāja amatu ir atsaucis.

Par RP līdera Demitera vietniekiem ievēl Sondori-Kukuli un Ozoliņu
Par Reformu partijas (RP) līdera jeb valdes priekšsēdētāja Edmunda Demitera vietniekiem ievēlēti divi valdes locekļi, Sandra Sondore-Kukule (attēlā) un Jānis Ozoliņš, informēja RP Saeimas frakcijas preses sekretārs Kaspars Odiņš. RP valde Sondori-Kukuli ievēlējusi par Demitera vietnieci organizatoriskajos un administratīvajos jautājumos, bet Saeimas deputāts Ozoliņš būs vietnieks finanšu pārraudzības jautājumos.
Kā ziņots, 13. jūlijā partijas kongresā ievēlēja RP valdi, kas sastāv no valdes priekšsēdētāja, pieciem reģionu pārstāvjiem un desmit valdes locekļiem. Kā valdes locekļi tika ievēlēti bijušais valdes priekšsēdētājs Valdis Zatlers, izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, Saeimas deputāti Vilnis Ķirsis, Ozoliņš un Inita Bišofa, RP līdzšinējās valdes locekles Sondore-Kukule un Sarma Freiberga un Kokneses mērs Dainis Vingris.
Kā reģionu pārstāvji valdē ievēlēti Vilnītis, RP Rīgas mēra amata kandidāte 1. jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās Inga Antāne, līdzšinējie valdes locekļi Romualds Ražuks un Edmunds Jurēvics un bijusī Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova. Jau vēstīts, ka par RP valdes priekšsēdētāju jeb partijas vadītāju 13. jūlijā tika ievēlēts partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Demiters. (leta.lv)

Baiba Broka: tautību pretnostatīšana nav neviena interesēs

03.01.2013 Māris Antonevičs
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=369293:baiba-broka-tautbu-pretnostatana-nav-neviena-interess&catid=95:intervijas&Itemid=439 


"Kas ir Baiba Broka?" – tāds jautājums daudziem radās, kad Nacionālā apvienība pagājušā gada oktobrī nosauca savu kandidāti Rīgas domas priekšsēdētāja amatam. Tika spriests, ka krietni pazīstamāka esot viņas vārda māsa – populārā Jaunā Rīgas teātra aktrise, bet NA politiķe plašāk zināma vien juristu aprindās.

Kopš tā laika B. Broka biežāk parādījusies plašsaziņas līdzekļos, un varētu teikt, ka iepazīšanās laiks ir beidzies. Būtu laiks uzzināt, ar kādu piedāvājumu partija un mēra amata kandidāte gatavojas iet uz vēlēšanām.


– Šobrīd ir kļuvis mazliet skaidrāks, kāds izskatīsies politiskais "cīņas lauks" nākamajās Rīgas domes vēlēšanās. Pagaidām tā vairāk ir izlūkošana, nevis kauja, un Latvijas Televīzija savā diskusiju raidījumā jūs pat "pasaudzēja" no tieša kontakta ar pašreizējiem domes vadītājiem Nila Ušakova un Andra Amerika, sagādājot skatītājiem nelielu vilšanos. Bet vai jūs jau esat gatava šādai diskusijai? Vai būtu ko teikt?
– Es domāju, ka man nekas nav jāsaka Nilam Ušakovam, bet jāpiedāvā savs redzējums Rīgas iedzīvotājiem. Šobrīd mēs gatavojam ļoti nopietnu, pārdomātu programmu. Kopš Nacionālā apvienība mani izvirzīja, esmu jau diezgan detalizēti iepazinusi, kā Rīga tiek pārvaldīta pašlaik, apzinoties tās jomas, kurās mēs nepiekrītam pašreizējai politikai un ko piedāvātu darīt citādi. Protams, par to nāksies diskutēt ar citu partiju pārstāvjiem, es esmu gatava.
– Un ko jūs piedāvāsiet?
– Piemēram, šobrīd ļoti maz tiek domāts, kā Rīga varētu vairāk pelnīt. Ir dažādas sociālās programmas, atbalsts maznodrošinātajiem un ģimenēm, kas ir pareizi, jo krīzes laikā, kad valsts samazināja daudzus maksājumus, pašvaldībai nācās uzņemties lielāku atbildību. Taču tikpat aktīvi vajadzētu domāt par pilsētas kases papildināšanu.
Nav jābaidās no lieliem izdevumiem, ir jābaidās no maziem ienākumiem! Šobrīd Rīga 74% no sava finansējuma gūst ar valsts nodokļu politikas starpniecību – tie ir atskaitījumi no dažādiem nodokļiem, kurus iekasē valsts. Atlikušie 26% ir cita veida ienākumi, taču tas ir par maz. Ir jāmēģina līdzsvarot šos ienākumu veidus.
Mēs redzam, ka peļņas avots varētu būt tūrisms, kura lielo potenciālu Rīga neizmanto. Nesen es tikos ar starptautiskās lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāju Aldi Mūrnieku, un mēs pārrunājām, kā Rīgas pilsēta varētu ciešāk sadarboties ar lidostu un attīstīt tūrismu. Es pati esmu bijusi lidostas padomes priekšsēdētāja, tāpēc šī joma man ir labāk zināma un es redzu tajā iespējas. Mums ir vajadzīgi ne tikai ceļotāji, kuri te no rīta atbrauc ar prāmi, pastaigā pa pilsētu, vakarā uz prāmja paēd vakariņas un dodas prom, bet vajadzīgi tūristi, kas vismaz vienu nakti paliek Rīgas viesnīcās un ēd restorānos. Rīgu varētu reklamēt kā vietu patīkamai nedēļas nogalei.
– Pašreizējā domes vadība lepojas, ka palielinājies to tūristu skaits, kas Rīgā ierodas ar Maskavas vilcienu.
– Nevajadzētu īpaši izcelt, vai tie ir krievu, vācu vai zviedru tūristi. Mums ir vajadzīgi tūristi no visurienes. Nenoliedzami turīgie krievu tūristi mūsu uzņēmējiem ir vēlami, bet tikpat aktīvi Rīga ir jāreklamē arī citos reģionos. Protams, mērķauditorija ir tās valstis, no kurām Rīgu var sasniegt trīs stundu lidojumā.
Tāpat tūrisma industrijā ir arī tradīcija, ka visas valstis cenšas pie sevis atvilināt japāņu tūristus. Tas ir tāds kā kvalitātes rādītājs. Tur, kur brauc japāņu tūristi, pēc tam seko arī visi pārējie. Latvija bija sākusi labu sadarbību – bija trīs čarterreisi no Japānas, diemžēl vēlāk tas pārtrūka. Acīmredzot arī pašreizējā Rīgas vadība nav aktīvi darbojusies, lai šo virzienu veicinātu.
Lidostas vadītājs regulāri tiekas ar jaunām aviokompānijām, aicina tās uz Rīgu, bet galvaspilsēta nedod līdzi informatīvo materiālu, ko tad mūsu galvaspilsēta piedāvā. Vai nav dīvaini?
– Jūs to varbūt stāstāt mazliet citā intonācijā, bet ļoti līdzīgi apgalvojumi jau ir dzirdēti no Aināra Šlesera, kurš pirms četriem gadiem bija apņēmības pilns kļūt par Rīgas mēru. Tolaik gan viņa plāni tika kritizēti, dēvēti par pārāk ambicioziem un uzlūkoti ar aizdomām.
– Tas bija aktuāli pirms četriem gadiem, bet diemžēl vēl arvien nekas nav izdarīts, lai gan Šlesera partija bija Rīgas domes valdošajā koalīcijā un viņš pats – vadošā amatā. Solījumi bija, bet tie palika neizpildīti. Neatkarīgi no partijām un politiķiem galvaspilsētai svarīgākās nozares paliks tās pašas, un neviens nevar noliegt, ka tūrisms ir un būs viena no tām.
Tāpat būtu jāskata jautājums par Rīgas domei piederošām kapitālsabiedrībām, kas pēc idejas ir veidotas ar nolūku gūt peļņu. Kopumā Rīgas domei šobrīd pieder daļas 21 kapitālsabiedrībā, taču starp tām ir ne tikai tādas, kas nenes peļņu, bet arī tādas, kas tiek subsidētas – nauda pazūd nezināmā virzienā, netiek veikta pilnvērtīga uzraudzība, nav skaidras politikas. Kad opozīcijas deputāti cenšas iegūt informāciju, tiek atbildēts, ka tas ir komercnoslēpums. Izpratne par komercnoslēpumu pašreizējai galvaspilsētas vadībai atšķiras no tā, kas tiek skaidrots normatīvajos aktos.
– Jūs pārstāvat nacionālu partiju, un viens no solījumiem ir padarīt Rīgu latviskāku. Kā tas izpaudīsies?
– Demokrātiskā sabiedrībā komunikācija notiek caur valodu, un es esmu stingri pārliecināta, ka tai jābūt latviešu valodai. Šobrīd vēl arvien daudzviet saglabājusies padomju tradīcija kā saziņas valodu starp dažādu tautību pārstāvjiem izmantot krievu valodu.
– Kādā līmenī?
– Pirmkārt, jau bērnudārzos, kur bērni ar spēlēm un rotaļām, patīkamos apstākļos apgūtu latviešu valodu jau līdz skolas gaitu sākšanai. Zinu no personīgās pieredzes, ka mazs bērns svešvalodas iemācās ļoti ātri. Tas nav nekāds pāridarījums vai psiholoģiska spriedze, bet tikai ieguvums.
Paildzinot pāreju uz latviešu valodu līdz vidusskolas laikam, mēs daudziem bērniem nodarām pāri, vēlāk veidojas dusmas, neapmierinātība un sabiedrības dalīšana. Es esmu vairākkārt teikusi, ka tautību pretnostatīšana nav neviena iedzīvotāja interesēs, arī latvieši no tā neiegūst.
Jāsaprot, ka pasaule ir brīva un tā kļūst arvien mobilāka, bet cilvēkiem, kas te izvēlējušies dzīvot un veidot ģimeni, ir jāciena valsts, tās valoda, kultūra, ir jābūt kopā tradīcijās un svētkos.
– Ja jūs jau šobrīd būtu Rīgas domes vadībā, vai lēmums par skolotāju Rafaļski, kurš publiski paziņoja par savu nelojalitāti Latvijai, būtu citāds?
– Es darītu visu, lai šis skolotājs vairs nestrādātu skolā.
– Jūs zināt, ka ļoti daudziem latviešiem ir nepieņemams tas veidojums Pārdaugavā, ko dēvē par "uzvaras pieminekli", vismaz ne tādā formā kā šobrīd. Ko ierosināsiet darīt ar to?
– Mēs esam runājuši par to, kā kompleksi būtu attīstāma visa šī teritorija ap pieminekli.
Jāņem vērā vēsturiskie notikumi, un Nacionālās apvienības pirmā prioritāte šobrīd nav nojaukt pieminekli. Mūsu prioritāte ir attīstīt teritoriju, atceroties arī vēsturiskos projektus un izvērtējot, kā to padarīt mūsdienu prasībām atbilstošu. Jau šobrīd ziemā tur darbojas slēpošanas trase, vasarā to izmanto skrējēji, taču to varētu attīstīt daudz plašāk.
– Sportiskās aktivitātes var paplašināt, bet vai tas noņems ideoloģisko smagumu un piemineklis vairs nebūs vieta, kas pulcina pret Latvijas valsti noskaņotus cilvēkus?
– Tā ir pulcēšanās vieta zināmai publikai 9. maijā, un tie nav Latvijas valsts svētki. Bet demokrātiskā sabiedrībā aizliegt pulcēties, kamēr tas netraucē sabiedrisko kārtību, nevienam nevar.
– Kā jūs vispār skatāties uz tā saukto pieminekļu politiku galvaspilsētā kopš neatkarības atgūšanas?
– Ir nākuši klāt daudzi jauni pieminekļi, par kuriem ir liels prieks, piemēram, Kārlim Ulmanim, Oskaram Kalpakam un citiem. Tā ir viena no kultūras mantojuma sastāvdaļām, un pret to jāizturas ar cieņu.
– Varbūt ir kāds piemineklis, kura jūsu skatījumā Rīgai pietrūkst, kuru varētu atklāt par godu Latvijas valsts simt gadu jubilejai pēc pieciem gadiem?
– Tas tiešām ir ļoti nozīmīgs notikums, un tam veltīts piemineklis varētu būt kā liecība, kas paliktu nākamajām paaudzēm. Varbūt politiķi nav tie, kuriem jāizvirza mākslinieciskas idejas, kā tam vajadzētu izskatīties, taču es domāju, ka mums ir daudz patriotiski noskaņotu mākslinieku, kas labprāt uzņemtos šo darbu.
Arī finansiāli tas nebūtu šķērslis, jo latviešu tauta šādu cēlu mērķu atbalstam ir ļoti atsaucīga. Varbūt ikdienā mēs ķildojamies un strīdamies, bet izšķirošos brīžos spējam būt vienoti.
– Līdzšinējā Rīgas domes vadība parasti ir aizliegusi 16. marta pasākumus pie Brīvības pieminekļa, lai gan tiesa šo aizliegumu pēc tam parasti atcēlusi un gājiens vairāk vai mazāk mierīgi ir noticis. Kā Nacionālās apvienības pārstāvei es nejautāšu, vai jūs šo gājienu atļautu, bet vai jūs pati būtu gatava tajā piedalīties?
– Es esmu piedalījusies 16. marta pasākumos...
– Kā privātpersona, ne politiķe...
– Jā. Bet arī kā politiķe es uzskatu, ka leģionāru pieminēšana 16. martā ir svarīga latviešiem. Tas ir mūsu tautas liktenis, kas skāris gandrīz katru ģimeni, un es neesmu izņēmums. Vēsturnieki ir atzinuši, ka 16. marts nav nosodāma diena, kas slavinātu nacismu vai Hitleru, tāpēc es neredzu pamatu distancēties. Protams, Rīgas domes vadītājam jāņem vērā arī drošības apstākļi. Ir zināms, ka ir grupas, kas neatbalsta šos pasākumus, un tās ir ļoti agresīvas grupas, un, ja būtu draudi, es kā domes vadītāja neļautu riskēt.
– Tāpēc mums ir drošības iestādes, lai ar šīm grupām tiktu galā un novērstu draudus.
– Ir jāņem vērā šo ie-stāžu atzinums. Bet Brīvības piemineklis nav vienīgā vieta, kur atzīmēt 16. martu, to ļoti skaisti var darīt Lestenē.
– Tātad jūs brauktu tur?
– Jā.
– Vai "Vienotības" izvirzīto Rīgas mēra kandidāti Sarmīti Ēlerti jūs vairāk uzskatāt par sabiedroto vai konkurenti?
– Šobrīd es uzskatu, ka "Vienotība" kopumā un Sarmīte Ēlerte ir mūsu sabiedrotie.
Koalīcijas partijām ir konstruktīvi jādarbojas kopā, lai aicinātu latviešu vēlētājus nebūt pasīviem, bet nākt un nobalsot par mums, lai mēs varētu iegūt vairākumu Rīgas domē.
– Ir viedokļi, ka, izvirzot šādu kandidātu, "Vienotība" tieši mēģina atņemt balsis Nacionālajai apvienībai.
– Esmu pārliecināta, ka NA ir ļoti uzticams vēlētājs, kurš ir pārliecinājies par mūsu ideoloģisko kodolu vairākos gadu desmitos.
– Nav jau runa tikai par jūsu uzticīgajiem vēlētājiem, bet par tiem, kas nāktu klāt un nodrošinātu jums uzvaru vēlēšanās. Vai arī jūs jau tagad samierināties ar mazumiņu?
– Noteikti ne. Bet es gribu uzsvērt, ka NA latviskās vērtības ir bijis pamats, kāpēc vispār šādas partijas ir radušās, un šis kodols palicis nemainīgs. Tā nav tikai viena vai otra persona partijā, kas šos jautājumus izmanto retorikā, bet daudz dziļākas un noturīgākas saknes, par ko vēlētājs var justies drošs. Jau mūsu nosaukumā ir šī norāde – mēs esam Nacionālā apvienība. Vēl viena joma, kuru mēs uzsveram kā prioritāti, ir demogrāfija. Mēs par to esam ilgstoši cīnījušies. Jā, sākotnēji valstiskā līmenī "Vienotība" mūs īsti negribēja vai nevarēja sadzirdēt, un bija vajadzīga liela uzstājība un pārliecināšana. Arī Rīgā mēs turpināsim šo pašu līniju, ka atbalsts ģimenēm ar bērniem ir mūsu prioritāte.
– Arī paši NA pārstāvji nav slēpuši, ka reizēm koalīcijā jūtas kā "jaunākais brālis" – liela daļa tās priekšlikumu tiek noraidīti, ir piešķirts nepamatoti maz ministru amatu un tā tālāk. Vai kas līdzīgs nav gaidāms Rīgas domē, ja jūs būsiet koalīcijā ar "Vienotību"?
– Nereti jaunākais brālis pasakās ir tas uzvarētājs. Mēs esam stingri savā pārliecībā un redzējumā un neatkāpsimies no savām pozīcijām, pat ja uzreiz visu nav iespējams iegūt. Tā esam darbojušies valdībā un ar tādu domu ejam arī uz pašvaldību vēlēšanām.
– Ēlertei būšot sava komanda.
– Mums arī būs! Protams.
– Un kas tajā būs?
– Šobrīd vēl nenosaukšu, taču mums jau kopš augusta ir izveidotas vairākas darba grupas, notikušas daudzas diskusijas, un mēs kā pirmā partija piedāvājām savu programmatisko redzējumu un prioritātes.
– Un kādas ir attiecības ar citām partijām. Piemēram, Reformu partiju, kas zināma ar savu kāri koķetēt ar "Saskaņas centru"...
– Reformu partija šobrīd īsti vēl nav pieteikusies Rīgas domes vēlēšanām un nav arī piedāvājusi savu redzējumu. Kad tas būs, NA noteikti ar viņiem tiksies un pārrunās iespējamo sadarbību pirms un pēc vēlēšanām. Mēs jau esam teikuši, ka par iespējamiem sabiedrotajiem uzskatām koalīcijā esošās partijas, tātad "Vienotību" un Reformu partiju.
– Kā ar Zaļo partiju un Zemnieku savienību?
– Arī ar viņiem runāsim. Tās ir labējās partijas, ar kurām mēs ideoloģiski varētu sadarboties.
– Zaļās partijas kandidāts Guntis Belēvičs jūs jau paguvis novērtēt – skaista sieviete un labi vērtēta juristu vidū. Ko jūs teiktu par viņu?
– Vispirms vajadzētu ar viņu iepazīties. Būtu nepareizi, ja es savus spriedumus izdarītu pēc tā, ko par viņu esmu lasījusi žurnālos. Katrā ziņā uzņēmējdarbībā pieredzējis cilvēks.

Tauta neatbalsta SC ņemšanu valdībā

TV PRESES KLUBS.
2011.g.23. septembrī pēc raidījuma „100.panta preses klubs” dažādu avīžu žurnālisti tikās ar piecu politisko partiju pārstāvjiem, lai iztaujātu par iespējamo koalīciju. Pēc 11. Saeimas vēlēšanām pagājušas četras dienas, bet kas veidos koalīciju nav zināms, tikai sastādītas dažādas ekspertu grupas, kas izvērtē pareizāko variantu. Šāda rīcība nepārliecina, daudzi to uzskata par laika vilkšanu, lai sagaidītu valsts prezidentu no ASV. Raidījumu vadīja Mareks Segliņš. Viņš uzaicināja skatītājus izteikt savas domas par sekojošām partiju kombinācijām: 1)ZRP- SC, 2) ZRP-V-SC,3) ZRP-V-TB/LNNK. Klātesošie atcerējās, ka ZZS iepriekšējā Saeimā balsojuši līdzīgi par daudziem svarīgiem jautājumiem, tāpēc sadarbība ar ZZS nevar būt. Nils Ušakovs sēdēja tāds bēdīgs, nekas vairs viņā nebija no tās nekaunības, kad viņš savās aģitējošās runās meloja nenoguris. Man likās, ka visas šīs sarunas vērstas uz to, lai bez lieliem asumiem , neizraisot nacionālu spriedzi, neņemtu SC valdībā. Zatlers bija tas, kas pirms vēlēšanām bija teicis, ka viņa partijā nav krievu un latviešu, ka nacionalitāte nav izšķirošā. Tagad viņš diplomātiski cenšas apiet iespējamās domstarpības. Ja politiķiem nebija skaidrs, kam ar ko jāiet valdībā, tad skatītāji atbildēja pārliecinoši:
1) 309 zvani - 5%,
2)886 zvani - 15%
3) 4693 zvani – 80%.
Pēc šī raidījuma man personīgi Zatlers nepatīk vēl vairāk.
ATIS SKALBERGS

PARTIJAS, PAR KURĀM LATVIEŠI NEDRĪKST BALSOT

SC – oligarhu partija, pie tam krievu oligarhu (Kargins, Krasovickis, Stepanovs, Savickis, Gazprom oligarhi un Parex blēži).
SC vienmēr kā mašīna vienbalsīgi balsoja pret visām latviešu interesēm Saeimā (Latvijā latviešu intereses ir galvenās intereses). SC ir parakstījis sadarbības līgumu ar Krievijas valdošo čekistu partiju un Ķīnas komunistu partiju. Ja jums nepatīk, ka Aivars Lembergs dod Saeimai pavēles, tad kā jums patiks, kad Vladimirs Putins to darīs? SC galvenais mērķis ir Latvijas pārkrievošana.
Šlesera reformu partija -LC/LPP – oligarha Šlesera partija. Latvijas izsaimniekošanas un izzagšanas partija. Rīgas Domē viņi strādā kopā ar SC.
ZZS – sarkano baronu un veco komunistu partija. Lemberga kabatas partija. Ar katru gadu tā ir palikusi negodīgāka un pretlatviskāka līdz pat šodienai, kad viņu tuvākais sabiedrotais ir SC. Ja Saeima nebūtu atlaista, rudenī viņi droši vien gāztu Dombrovska valdību un taisītu savu valdību ar SC un PLL (SC-29; ZZS-22; PLL-8 = 59).
VIENOTĪBA un ZATLERA partijas – viņas nav korumpētas, nav zem oligarhu kontroles, bet arī nav patriotiskas, nav nacionālas, nav latviskas. Tās kontrolē kosmopolīti, internacionālisti un sorosisti. Ar tādiem valdībā latviska Latvija nebūs un tas viņiem ir vienalga. Šie cilvēki nīst visu kas ir nacionāls un patriotisks. Viņi neatbalsta okupācijas seku likvidēšanu. Viņi neatbalsta krievu repatriāciju kaut pat Putins to prasa. Viņi ir pret latviešu valodu kā vienīgo valodu visās valsts apmaksātās skolās, kaut gan tad latviešu bērni Latgalē varētu iet uz latviešu skolām.
Šie cilvēki piekāpjas un iztop krieviem visur. Viņi melo par "lieliem spiedieniem" no Rietumiem, ES un EDSA. (EDSA taču ir Krievijas filiāle). Viņu dēļ tiek sodīti latviešu darbinieki, policisti, ārsti par to, ka grib lietot valsts valodu. Viņu dēļ jaunie latvieši, kas neprot krievu valodu, nevar dabūt darbu Latvijā un viņiem jābrauc prom. Viņu dēļ krievi paliek agresīvāki, negodīgāki un šovinistiskāki ar katru gadu. Vienotības vadoņi kā Āboltiņa un Jaunups ir gatavi noliegt okupāciju un veidot valdību ar SC. Un Vienotībā taču ir Štokenbergs un Pabriks un ar to jau viss ir izteikts.
Zatlers ir teicis, ka Latvijā ir vislabākie krievi pasaulē, ka vajag bezvīzu režīmu ar Krieviju, ka Latvijā vairs nav okupanti, un ka vajag dot automātiski pilsonību visiem krievu bērniem, kaut gan tie varbūt nezina nevienu vārdu latviski. Starp Zatlera padomniekiem ir Vasīlijs Meļņiks un citi šaubīgi tipi. Zatlers arī ir gatavs sadarboties ar SC, kaut gan viņš ir teicis, ka nesadarbosies ar oligarhu partijām. Varbūt Zatlers domā, ka krievu oligarhi ir labāki nekā latviešu oligarhi.
Ja lielākā daļa krievi, kas ienāca Latvijā pēc 1939.g. un viņu pēcteči būtu atstājuši Latviju 1991/92.g., tad varētu runāt tā, kā tagad runā Vienotība un Zatlers, bet tas vēl nav noticis un tādēļ vēl nevar.
Arī godīgie krievi, kas grib palikt latviskā Latvijā, nevar balsot par šīm partijām.
Pēdējos tūkstoš gados latvieši nav vienmēr rīkojošies pareizi, godīgi, varonīgi. Mums bija Kaupo, bija nodevēji, bija gļēvuli. Bet šad un tad latvieši saņēmās un pārsteidza pasauli. Varbūt atkal ir pienācis tāds laiks, taisnības laiks, Lāčplēša laiks, latviešu laiks.
Tādēļ balsosim par Nacionālo Apvienību VL-TB/LNNK.
Tikai iedomājieties, kā tas būtu, ja VL-TB/LNNK dabūtu 51 vietu Saeimā?

Dievs sVētī Latviju
aiVars sLucis

"Mums noteikti jāuzvar, un mēs uzvarēsim" Gunārs Astra, 1983 gada 15 decembrī

Nacionālā apvienība vēl neveidos vienu partiju

http://www.apollo.lv/portal/news/articles/234836


Nacionālā apvienība jau gatavojas varas pārņemšanai
LETA Sestdiena, 9. aprīlis (2011)
Nacionālā apvienība «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK»(VL-TB/LNNK) sestdien Kara muzejā rīkoja pašvaldību deputātu un grupu vadītāju konferenci, lai sāktu gatavoties nākamajām vēlēšanām un varas pārņemšanai Latvijā pēc astoņiem gadiem.
Uzdevumu - pēc astoņiem gadiem būt ne tikai valdībā, bet kļūt par valdības veidotājiem - nacionālajai apvienībai izvirzīja Saeimas deputāts, «Visu Latvijai» (VL) līderis Raivis Dzintars.


Viedokļi par to, vai 2013.gada pavasarī, nākamajās pašvaldību vēlēšanās TB/LNNK startēs ar atsevišķu deputātu kandidātu sarakstu vai kopā ar VL, konferencē dalījās.

Valmieras domes deputāts Romāns Naudiņš iestājās par to, lai 2013.gada pašvaldību vēlēšanās balsotājiem tiktu piedāvāts vienotas partijas zīmols - nacionālā apvienība. Pēc viņa teiktā, jo ilgāk tiks vilcināta nacionālās apvienības izveidošana, jo spēcīgākas kļūs «Vienotība» un «Zaļo un zemnieku savienība».

Reklāma

Savukārt Limbažu novada domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Gints Rožkalns pauda viedokli, ka nākamajās pašvaldību vēlēšanās «tēvzemiešiem» izdevīgāk ir startēt atsevišķi. Par kopīgas partiju veidošanu, pēc Rožkalna domām, varēs lemt pēc pašvaldību vēlēšanām.

Rožkalns arī norādīja, ka Latvijā aizvien aktīvāk tiek dibinātas reģionālās partijas, kurās ir pazīstami cilvēki, kuri ieguvuši autoritāti vietējo iedzīvotājos, un viņiem ir labas iespējas uzvarēt pašvaldību vēlēšanās. Rožkalns aicināja TB/LNNK sadarboties ar vietējām partijām.

Priekules novada Kalētu pagasta pārvaldes vadītājs Dzintars Kudums teica, ka kurzemnieku domas par VL-TB/LNNK apvienošanos ir ļoti dažādas. Liepājā šo ideju vērtējot kritiski, jo TB/LNNK sadarbība ar VL esot tikai epizodiska. Arī Grobiņā dominējot viedoklis, ka TB/LNNK pašvaldību vēlēšanās jāstartē ar atsevišķu sarakstu.

Bauskas pārstāvis Raitis Ābelnieks apgalvoja, ka daudzas VL nodaļas pastāv «tikai uz papīra».

Konferencē tika arī norādīts, ka panākumi pašvaldību vēlēšanās lielā mērā ir atkarīgi no vietējās preses attieksmes, kura deputātus kandidātus var «gan celt, gan nogremdēt».

Konferences dalībnieki bija vienisprātis, ka ļoti rūpīgi jāveido deputātu kandidātu saraksti. Pašvaldību vēlēšanās partiju piedāvātajām programmām neesot nekādas nozīmes, visu izšķirot deputātu kandidātu personības.

Lai arī visu vēlētāji apgalvojot, ka grib redzēt «jaunas sejas», balsošanas zīmē «plusiņus» saņemot galvenokārt atpazīstami vietējie līderi.

Engurē TB/LNNK, startējot kopā ar Tautas partiju, ieguvusi 58% vēlētāju atbalstu un deviņus mandātus. Bet neviens no ievēlētajiem deputātiem nav TB/LNNK biedrs - tikai atbalstītāji, kuri regulārus kontaktus ar partiju neuztur.

Konferencē tika atzīts, ka nacionālās apvienības «sāpju bērns» ir Latgale, kur tai nav nekādas ietekmes un nesen tika zaudēts Balvu mēra amats un ir izjukusi TB/LNNK Balvu nodaļa.

Nacionālā apvienība gatavojas rīkot īpašu diskusiju par startu nākamajās Rīgas domes vēlēšanās, kur, lai gūtu panākumus, ir jāapvieno iespējami plašāks latvisko partiju spektrs. Noteiktas cerības vadības maiņai Rīgā nacionālā apvienība saista ar «Saskaņas centra» līdera Nila Ušakova ambīcijām, kurš taču negribēšot samierināties tikai ar Rīgas mēra amatu.

Lielas cerības nacionālās apvienības popularitātes celšanā konferences dalībnieki saistīja ar desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu par ierosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz pāreju uz mācībām valsts finansētās skolās latviešu valodā.

Jaunievēlētās Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis Ritvars Eglājs izvirzīja uzdevumu - katrā novadā savākt divas reizes vairāk parakstu, nekā nacionālā apvienība ieguva 10.Saeimas vēlēšanās.

Savukārt Normunds Broks brīdināja: ja nacionālā apvienība izgāzīsies parakstu vākšanas kampaņā, tas negatīvi atsauksies uz tās turpmāko pastāvēšanu. Broks arī atzina, ka par ierosinātajiem Satversmes grozījumiem nacionālo apvienību «spārda» ne tikai krieviski runājošie, bet arī latviešu partiju flangā uzskata par «baigajām maitām».

Abi VL līderi, kas piedalījās konferencē, dedzīgi iestājās par nacionālās apvienības kā vienotas partijas veidošanu. Dzintars uzsvēra, ka «konsekventi jāiet apvienības ceļš», tas, pēc viņa vārdiem, radīs «lavīnas, sniega bumbas efektu».

Arī Saeimas deputāts Imants Parādnieks uzsvēra, ka, lai arī nekāds dokuments par vienotas partijas veidošanu vēl nav parakstīts, VL un TB/LNNK šā gada beigās būtu jāsasauc kongresi, kuros tiktu lemts par vienotas partijas veidošanu. Savukārt nākamā gada sākumā varētu organizēt nacionālās apvienības dibināšanas kongresu.

Vienotības kritika (100. panta skatītāji)

2010.g.29. oktobrī tūlīt pēc Panorāmas TV sākās raidījums „100. Panta preses klubs” , kurā žurnālisti izprašņāja trīs partiju apvienības’’ Vienotība’’ deputātus – Sarmīti Elerti, Lolitu Čigāni un Tāli Linkaiti. Pēc tam, kad šī partija atteicās ņemt koalīcijā „VL/ TB/LNNK”, avīzēs, radio, TV virmo sabiedrības sašutums par šo rīcību. Daudzi cilvēki ir dziļi aizvainoti un izsaka nožēlu, ka balsojuši par šo partiju. Grupējumu „SCP” ( Sabiedrība citai politikai), kas ietilpst Vienotībā, sauc par kangariem. Visniknākie apzīmējumi veltīti Štokenbergam un Pabrikam. Viņi abi ir Tautas partijas kadri, kas tagad agresīvā veidā grib ieņemt ministru krēslus. Vairākas pazīmes liecina, ka Vienotība sašķelsies un izjuks. Vienā sabiedrības daļā ir liels naids pret viņiem. Nav ticības, ka šī koalīcija ar ZZS varētu izveidot darbaspējīgu valdību.


Šī preses tikšanās ar deputātiem centās noskaidrot: - vai 10. Saeima spēs atjaunot vēlētāju uzticību parlamentam? Pa trīs telefoniem tika reģistrētas atbildes 1.) jā, ievēlētie ļauj tam ticēt, 2) nē, viss ies vecajās sliedēs, 3) cerība bija, bet tā strauji zūd. Raidījums bija spraigs, deputāti galvenokārt taisnojās. Telefonaptauja vislabāk parāda, ko domā tauta. Šie skaitļi ir šādi: 1. )373, 2.) 202, 3.)1340

Biļetei uz Maskavu

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=87854

27.10.2010. Autors: Voldemārs Krustiņš.

"VL"/"TB"/LNNK izslēgšana no nākamās valdības iespējamā sastāva ir "Vienotības" daļēja priekšapmaksa prezidentam ceļojumam uz Kremli

Tajā pašā pirmdienas rītā, kad uzzinājām par pēkšņo nacionālās apvienības "VL"/"TB"/LNNK svītrošanu no iespējamās valdības sastāva, Rīgas krievu laikrakstā "Čas" izlasījām, ka pazīstamais Krievijas rūpnieku savienības viceprezidents, politologs un politiķis attālas latviskas izcelsmes kungs Igors Jurgens ļoti sadusmojies par to, kādu valdību Latvijā konstruē. Jurgena kgs pasludinājis, tādu radikāļu pieņemšana valdībā esot Krievijas pašas, krievu vēstures un krievu kritušo svētās piemiņas apvainošana, kaimiņvalsts apvainošana! Jurgena kgs personiski uzskatot, ka tagad Zatlera kga vizītes gatavošana esot "zem jautājuma", tas ir, apšaubāma. Jurgens "atbildīgi" paziņo, ka viņa pilsoniskā pozīcija un viņa rūpnieku savienības viceprezidenta amats liekot aģitēt rūpnieku vārdā, lai Zatlera vizīte tiktu atcelta.

Jurgena kga sašutuma patiesais iemesls laikam gan ir cits, proti, ka "Saskaņas centrs" vēl joprojām nav ticis pie varas Latvijā. Jurgens jau bija apsveicis Saskaņas cilvēkus ar uzvaru un "sabiedrības konsolidāciju". "Latvijas Avīzes" lasītājam jāzina, ka Jurgena kgs ir Urbanoviča kga ilggadējs sadarbības biedrs un, domāju, draugs. Kopīgi viņi vada Baltijas forumu, un jādomā, ka Jurgens to uztur. Arī citādi Jurgena kgs izpalīdzējis, un tāpēc viņa dusmas un sašutums ir saprotams, bet nolemtie soda līdzekļi neskan kā kaķa lāsti debesīs. Tie atbalsojās zināmā "Vienotības" kliķē. Tāpēc nešķiet, ka "atbrīvošanās" no "VL"/"TB"/LNNK ir negaidīta. Draudi no Maskavas puses arī, bet galvenokārt pašas "Vienotības" nobīšanās.

PALDIES PATRIOTIEM

10. Saeimas vēlēšanas ir beigušās, bet svarīgi atcerēties nozīmīgus notikumus. Saskaņas Centrs mēnešiem ilgi daudzās aptaujās bija līderis, tāpēc atkārtoja: Mēs uzvarēsim! Viņu līderis Urbanovičs vairākus gadus savos rakstos bija aicinājis latviešus nerunāt par okupāciju un izvešanām, jo tas nepatīk Kremlim. Šī partija savā politikā vēlējās izveidot Krievijai padevīgu politisko sistēmu, izstāties no NATO un pilnībā orientēties uz Austrumiem. Tagad mēs zinām, ka 2,2 miljonu eiro tika iedoti SC. Tomēr tas nepalīdzēja uzvarēt. Ļoti nozīmīgu darbu veica ‘’Latvijas Avīze’’ , TV un radio, lai pateiktu patiesību par visām partijām. Lielu naudu reklāmai izdeva PLL ,ko tauta sauca par politisko līķu listi un ko vadīja Šķēle, Šlesers un Ulmanis. ‘’Šķēle atgriezās politikā, izlikdamies, ka viņš zina. Kā izvest valsti no ekonomiskās krīzes. Viņš ilgi neatklāja savu noslēpumu. Beidzot pateica, ka vajadzīga lata devalvācija. Tam piekrita vienīgi Šlesers un daži pielīdēji. Valdība šādu ‘’ gudrību ‘’ noraidīja. Noslēpumainības burbulis bija pārplīsis. Savās runās oligarhs tikai apmeloja valdību. Žurnālisti atcerējās veterinārārstu Ati Slakteri, kas no Tautas partijas iekļuva toreizējā valdībā kā finanšu ministrs un parādīja savu ’nosing spešel'. Šo partiju sabiedrība uzskata par viskorumpētāko partiju valstī. Lai izvairītos no neslavas, tā mainīja nosaukumu, bet tautas dzīvā atmiņa saglabāja šo krāpnieku vārdus un darbus. Reklāmas kampaņas laikā diezgan daudzu pilsētu mēri ( Valmieras, Cēsu…) pa radio aicināja balsot par PLL un Šleseru kā premjeru. Vēlētāji nobalsoja par Vienotību. Tā ir pļauka oligarhiem, kas cerēja ar naudu nopirkt vietas Saeimā. 30.sept. no Daugavpils pienāca ziņa, ka trūcīgajiem iedzīvotājiem dala pārtikas paciņas kopā ar SC un PLL reklāmas lapiņām. Tauta neaizmirsa, ka tieši Kalvīša valdība ieveda valsti visdziļākajā krīzē. Ulmanis, pievienojies šiem kampējiem, pazemoja sevi, jo sarunāja visādas muļķības .Pa radio skanēja arī privātpersonu aicinājumi. Tā Raimonds Pauls mudināja balsot par PLL, dziedātājs Rodrigo Fomins un aktieris Andris Bulis par profesori, bijušo veselības ministri Baibu Rozentāli no PLL saraksta. Šo ministri izsvītroja 3382 vēlētāji. Patīkami atzīmēt šos faktus, kas liecina par latviešu vēlētāja gudrību un politisko modrību. Šajā vasarā avīzē Neatkarīgā bija ievietoti 16 raksti, kas visādā veidā kritizēja Vienotību. To autors Bens Latkovskis. Dzeltenā prese darīja savu demagoģisko darbu un izgāzās. Lasītājs neticēja apmelojumiem. Jā, latviešu vēlētājs ir izaudzis un orientējas politikā.
Es lepojos par savu tautu, kas oligarhiem parādīja, kur ir viņu vieta. Paldies latviešu ārstam Aivaram Slucim no ASV, kas Latvijas Avīzē un žurnālā IR publicēja izskaidrojošu reklāmu, lai latvieši balsotu par Visu Latvijai /TB/ LNNK un Vienotību. Šajās vēlēšanās uzvarēja Taisnība, Godīgums, Ticība un zaudēja nodevība, zagšana, meli, krāpšana. Interesanti bija vērot politiķus, kad jau bija zināmi vēlēšanu rezultāti. Urbanovičs bija satriekts, Šķēle nesakarīgi runāja, Umanis skaidroja, ka vajadzīga jauna partija. Latviešu tauta bija nosargājusi savu valsti un visai pasaulei parādījusi savu uzticību Rietumu vērtībām. Kremlis ar visu savu naudu, meliem, solījumiem, draudiem un nodevējiem bija zaudējis. Latvieši visās savās mītnes zemēs apliecināja uzticību Latvijai.
Šīs vēlēšanas vienoja latviešus visā pasaulē. Paldies latviešu patriotiem! Lasot jaunievēlēto deputātu sarakstus, ir liels prieks, ka tajos nav neviens no PCTVL , jo šī latviešiem naidīgā partija neiekļuva Saeimā, jo par to balsoja tikai 1,41 procents vēlētāju. Prieks, ka O.Kastēns nav ievēlēts, jo viņa darbošanās politikā bija nožēlojama. Tagad jāsāk strādāt!
Atis Skalbergs

'Vienotība' un ZZS turpinās sadarbību nākamajā Saeimā

http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/vienotiba-un-zzs-turpinas-sadarbibu-nakamaja-saeima-valdibu-cer-apstiprinat-2novembri.d?id=34421811

Saskaņā ar provizoriskajiem 10.Saeimas vēlēšanu rezultātiem visvairāk balsis ieguvusī partiju apvienība "Vienotība" un trešo lielāko vēlētāju atbalstu saņēmusī Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) turpinās sadarbību arī nākamajā Saeimā, svētdien vienojās abu politisko spēku līderi.



Partijas jau vienojušās par laika grafiku, lai 2. novembrī, kad uz pirmo sēdi sanāks 10.Saeima, varētu apstiprināt valdību, pēc tikšanās ar ZZS pārstāvjiem žurnālistiem pastāstīja premjers Valdis Dombrovskis (JL). Tāpat plānots laikus pārrunāt starptautiskā aizdevuma programmas turpināšanu.

Saskaņā ar provizoriskiem vēlēšanu rezultātiem "Vienotībai" kopā ar ZZS ir 55 balsis parlamentā, tāpēc abi spēki var turpināt kopīgo darbu koalīcijā, taču tā ir jāpaplašina, pēc tikšanās žurnālistiem atzina ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Kā iespējamie partneri nakamajā koalīcijā tiek izvērtēti gan VL-TB/LNNK, ar ko "Vienotība" tiekas svētdien uzreiz pēc ZZS, gan apvienība "Saskaņas centrs", ar kuru "Vienotībai" tikšanās paredzēta pirmdien. VL-TB/LNNK ietilpstošie "tēvzemieši" Dombrovska vadītajā valdībā strādā jau šobrīd, bet arī ar SC "Vienotība" meklēs "saskares punktus", atzina Dombrovskis, vērtējot, kurš no spēkiem būtu tīkamāks koalīcijas partneris.

Arī Brigmanis atteicās nosaukt, kurš no šiem spēkiem ZZS būtu politiski simpātiskāks, sakot "te nav skaistumkonkurss, svarīgākais ir vienošanās par darāmajiem darbiem".

Dombrovskis norādīja, ka sarunās piedalījās visu "Vienotības" veidojošo partiju līderi un "nepārvaramus iebildumus pret sadarbību ar ZZS partneri, Ventspils mēra Aivara Lemberga vadīto partiju "Latvijai un Ventspilij" neviens neizteica".

Gan Dombrovskis, gan Brigmanis apgalvoja, ka par iespējamo amatu sadali valdībā šobrīd runāt ir pāragri, jo vispirms jāpabeidz sarunas ar visiem iespējamajiem partneriem.

Savukārt ZZS premjera amata kandidāts, Ventspils mērs Aivars Lembergs žurnālistiem atzina, ka "Vienotība" ir uzvarējusi vēlēšanās, tāpēc tai ir pirmā roka partneru izvēlē. Lembergs uzsvēra, ka viņam iebildumu nebūtu ne pret VL-TB/LNNK, kuru līderis Roberts Zīle savulaik bijis satiksmes ministrs un Lemberga sadarbība ar viņu bijusi veiksmīga, ne arī pret SC, jo pašlaik partijas "Ventspilij un Latvijai" pārstāvji veiksmīgi sadarbojas gan ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC), gan ar SC Saeimas frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču.

Lembergs atzina, ka Ventspils domē SC ir "asā" opozīcijā, taču "nevajadzētu Ventspils attiecības pārnest uz Rīgu". Lembergs arī uzsvēra,ka viņam nebūs jāsadarbojas ar konkrētiem atsevišķiem "Vienotības" deputātiem, jo likumdošanas darbā viņš neiesaistīsies, bet sadarbosies ar valdības ministriem.

Savukārt nacionālās apvienības VL-TB/LNNK līderis Roberts Zīle , kurš pārstāv apvienībā ietilpstošos "tēvzemiešus", pēc tikšanās ar Dombrovski guvis iespaidu, ka premjers vēlas turpināt darbu esošajā koalīcijā, proti, kopā ar ZZS un VL-TB/LNNK.

Zīle atzina, ka "priekšā ir vairāki smagi lēmumi" un viņš to apzinoties. VL-TB/LNNK respektēs Dombrovska pozīciju un to, ka "Vienotība" tiksies un pārrunās iespējamo sadarbību arī ar pašlaik opozīcijā esošajām apvienībām "Saskaņas centrs" (SC) un "Par labu Latviju" (PLL).

Tomēr Zīle uzsvēra, ka VL-TB/LNNK nostāja nestrādāt vienā koalīcijā ar SC paliek spēkā, un to pašu žurnālistiem sacīja arī VL vadītājs Raivis Dzintars. Vienlaikus Zīle atzina, ka kaut kāda veida sadarbība ar SC ir iespējama, taču par tās formu ir jālemj premjeram, kuram pirms tam jākonsultējas ar "Vienotības" līderiem.

Zīlem neesot iemesla neticēt, ka koalīcijas pamata modelis varētu nebūt tāds, kā to iepriekš nosauca premjers – proti, tiek saglabāta esošā koalīcija.

Zīle arī pauda pārliecību, ka ar 63 balsīm, ko pašlaik valdošā koalīcija ieguvusi saskaņā ar provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, tā būtu stabila.

Savukārt pēc provizoriskajiem rezultātiem 10.Saeimas vēlēšanās otro vietu ieguvušās SC līderis Jānis Urbanovičs vēlas vispirms redzēt tagadējā Ministru prezidenta un vēlēšanu uzvarētājas apvienības "Vienotība" premjera amata kandidāta Dombrovska piedāvājumu un tikai pēc tam runāt par iespējamo sadarbību.

Urbanovičs uzsvēra, ka pat nevēlas apspriest jautājumus par SC "ņemšanu koalīcijā vai sadarbības piedāvājumiem, pirms ir redzēts Dombrovska plāns".

"Sarunā ar Dombrovski mums galvenais ir, kas viņam padomā, jo neviens pirms vēlēšanām viņam neuzdeva jautājumus par darāmo, bet iztaujāja opozīciju un ekspertus," sacīja Urbanovičs.

Viņš uzskata, ka pilsoņi ir nobalsojuši pret pārmaiņām, tomēr ekonomiskās krīzes apstākļos esot vajadzīga liela koalīcija, kas būtu plašāka par 60 vietām parlamentā, lai varētu paveikt "lielus darbus".

Urbanovičs ir pārliecināts, ka "iegūto mandātu aritmētikai ir mazāka nozīme nekā konkrēto kandidātu plusiņu un svītrojumu ģeometrijai", uzsverot Saeimas sastāva nozīmi pirms sarunām par jebkādu sadarbību.

Jau vēstīts, ka apvienība "Vienotība" ir uzvarējusi 10.Saeimas vēlēšanās un, saņemot 31% vēlētāju atbalstu, iegūs 33 vietas parlamentā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti pēc 1003 no 1013 iecirkņu saskaitīšanas.

Otro vietu un 29 vietas Saeimā ieguvusi apvienība "Saskaņas centrs" (SC) ar 26% vēlētāju atbalstu, bet trešo vietu – Zaļo un Zemnieku savienība, kuru atbalstījuši 19,6% vēlētāju un kas ieņems 22 no 100 parlamenta krēsliem.

Pa astoņām vietām Saeimā ieguvušas apvienība "Par labu Latviju" un VL-TB/LNNK, kas katra saņēmušas 7,6% vēlētāju atbalstu.

27.sept: Aptauja: 'Vienotība' iegūtu 31 vietu, SC – 29

http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/aptauja-vienotiba-iegutu-31-vietu-sc--29.d?id=34296427

Ja Saeimas vēlēšanas notiktu pagājušajās nedēļas nogalē, "Vienotība" būtu panākusi līdz šim populārāko spēku – apvienību "Saskaņas Centrs" (SC), turklāt pēc saņemto mandātu skaita "Vienotība" SC pat apsteigtu, liecina socioloģisko aptauju kompānijas "GfK Baltic" jaunākie pētījumi.

Atbalsts SC, kas vairākas nedēļas bija saglabājusi pirmo vietu, ir nedaudz krities: par šo spēku būtu gatavi balsot 17% (pirms nedēļas 18%). Tikpat – 17% - varētu balsot arī par "Vienotību", taču šai apvienībai tas ir uzlabojums (pirms nedēļas 15%). Nedaudz pieaudzis arī atbalsts Zaļo un Zemnieku savienībai, par ko gatavi balsot 11% aptaujāto (pirms nedēļas 9%), kā arī "Par labu Latviju" (PLL) – 6% (pirms nedēļas 5%).

Nedaudz pieaudzis arī Nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-TB/LNNK un PCTVL atbalstītāju skaits. Par Nacionālo apvienību pēdējā aptaujā bija gatavi balsoti 4% (pirms nedēļas 3%), bet par PCTVL – 2% respondentu (pirms nedēļas 1%).

Nav mainījies to vēlētāju skaits, kas vēlēšanās nepiedalītos – 18% aptaujāto, savukārt 82% apņēmušies doties uz vēlēšanu iecirkņiem.

Pārrēķinot iespējamo vietu sadalījumu parlamentā, pieņemot, ka neizlēmušo balsis sadalīsies proporcionāli izlēmušo izvēlei, GfK aplēsa, ka "Vienotība" iegūtu 31 vietu, SC – 29 vietas, ZZS – 21 vietu, PLL – 11 deputātu mandātus, VL-TB/LNNK – astoņas vietas, bet PCTVL Saeimā neiekļūtu.

Aptaujas metode bijusi telefonintervijas ar datoratbalstu, 30% interviju notikušas, zvanot fiksētās līnijas abonentiem, 70% zvanot mobilo telefonu abonentiem. Pēdējā aptaujā piedalījušies 806 respondenti.

Līderu debates

Priekšvēlēšanu kampaņa sasniegusi savu kulmināciju. Tagad gan radio, gan TV rīko tikšanās ar politisko partiju vadītājiem un deputātu kandidātiem.2010. g. 22. Septembrī Latvijas Radio raidījumā ‘’Krustpunktā’’ tikās Ģirts Valdis Kristovskis un Nils Ušakovs. S C pārstāvis centās būt laipns un draudzīgs. Viņš solīja sadarboties ar Vienotības pārstāvjiem, kaut arī savās reklāmās visu vainu uzveļ V. Dombrovskim, it kā pasaules ekonomiskā krīze vispār nebūtu bijusi. Kristovskis noraida sadarbības iespējas ar SC, jo abām partijām ir būtiskas atšķirības ideoloģijā. SC ir naidīgs latviešiem, orientēts uz Krieviju. Nils uzsver, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā, ka krievi palīdzēs saglabāt latviešu valodu un kultūru , ka Rīgas Dome piešķīrusi Okupācijas muzejam 20 000 latu. Zvana radioklausītāji un saka, ka nedrīkst ticēt SC , jo viņu izdotajā reklāmas bukletā ‘’Tava avīze’’ ir divdomības. Latviskajā izdevumā teikts:’ ’Mums nevajag varu, mums vajag iespēju izglābt valsti ‘’. Bet krieviskajā variantā rakstīts: ‘’ Mēs uzspiedīsim savu varas formulu’’. Mūsu valstij vajadzīga jūsu balss. Tālāk dotas visādas melīgas pamācības, sevi iztēlojot par godīgiem politiķiem, par pārliecinošiem līderiem, kas ir par labām attiecībām ar Rietumiem un Austrumiem. Viņi nevēlas runāt par Latvijas okupāciju, par izvešanām, par padomju laika noziegumiem. Nils tēloja draudzīgu Rīgas mēru.
22. septembra vakarā TV notika piecu partiju līderu debates tiešraidē. A. Šlesers( PLL) runāja pašpārliecināti un izsauca klausītājos smieklus, R. Vējonis( ZZS) aizrādīja Šleseram, ka stulbums ir uzsākt Z iemeļu tilta būvi, ja Dienvidu tilts nav pabeigts. J. Urbanovičs ( SC) tēloja patriotu, kaut gan zināms , ka pirms tam viņš Latvijai piedāvāja pilsoņu karu. Dz. Rasnačs( TB/ LNNK) ieteica atlaist Rīgas Domi, jo tā ir promaskaviska, prasīja sodīt tos, kas nepieņem darbā tos, kas nezina krievu valodu. Kristovskis( Vienotība) vairums atbildēs bija vispārliecinošākais. Šādas debates notikušas visos piecos vēlēšanu apgabalos un tiešraidē tām varēja sekot līdzi visa valsts. Vai vēlētāji pratīs atšķirt meļus un taisnības aizstāvjus, būs zināms 3. oktobrī.

22.sept. aptauja: pieaug atbalsts līderiem SC un 'Vienotībai'

http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/aptauja-pieaug-atbalsts-lideriem-sc-un-vienotibai.d?id=34178481

Ja Saeimas vēlēšanas notiktu pagājušajās nedēļas nogalē, populārākā partija joprojām būtu "Saskaņas Centrs" (SC), par 3% apsteidzot "Vienotību", turklāt salīdzinājumā ar pagājušo nedēļu atbalsts abām partijām nedaudz pieaudzis, kamēr citiem spēkiem tas nav mainījies, liecina socioloģisko aptauju kompānijas "GfK Baltic" jaunākie pētījumi.

SC jau vairākas nedēļas saglabā pirmo vietu: par šo spēku būtu gatavi balsot 18% (pirms nedēļas 16%), bet par "Vienotību" – 15% (pirms nedēļas 13%). Zaļo un Zemnieku savienību tāpat kā pirms nedēļas atbalstītu 9% iedzīvotāju, bet "Par labu Latviju" – 5%.

Nedēļas laikā nemainījās arī Nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-TB/LNNK un PCTVL atbalstītāju skaits. Par Nacionālo apvienību pēdējā aptaujā bija gatavi balsoti 3%, bet par PCTVL – 1% respondentu.

Diezgan strauji pazeminājies to vēlētāju skaits, kas vēlēšanās nepiedalītos – 18% aptaujāto (pagājušajā nedēļā 25%).

Pārrēķinot iespējamo vietu sadalījumu parlamentā, pieņemot, ka neizlēmušo balsis sadalīsies proporcionāli izlēmušo izvēlei, GfK aplēsa, ka SC iegūtu 36 vietas, "Vienotība" – 31 vietu, ZZS – 19 vietas, PLL – astoņus deputātu mandātus, VL-TB/LNNK – sešas vietas, bet PCTVL Saeimā neiekļūtu.

Aptaujas metode bijusi telefonintervijas ar datoratbalstu, 30% interviju notikušas, zvanot fiksētās līnijas abonentiem, 70% zvanot mobilo telefonu abonentiem. Pēdējā aptaujā piedalījušies 803 respondenti.

'Factum' aptauja: Saeimā iekļūtu seši spēki

http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/factum-aptauja-saeima-ieklutu-sesi-speki.d?id=34081319
14. septembris 2010

Ja vēlēšanas notiktu septembra sākumā, Saeimā iekļūtu seši saraksti, bet visvairāk vietu iegūtu partiju apvienības "Vienotība" (27 vietas) un "Saskaņas centrs" (25 vietas), liecina aģentūras "Factum" veiktā pētījuma rezultāti.

Trešo vietu parlamentā iegūtu Zaļo un zemnieku savienība ar 18 vietām, "Visu Latvijai! un TB/LNNK" apvienība iegūtu 14 vietas, apvienība "Par labu Latviju!" - 10 vietas un apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" iegūtu sešas vietas.

Par kādu no pārējiem septiņiem vēlēšanu sarakstiem kopumā būtu gatavi balsot aptuveni 9% vēlētāju, kas tomēr atsevišķi nevienam no tiem nedod cerības pārvarēt piecu procentu barjeru

Aptauja: SC atkal līderos, sarūk PLL popularitāte (6.sept)

http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/aptauja-sc-atkal-lideros-saruk-pll-popularitate.d?id=33949723
www.DELFI.lv, 06. septembris 2010

Ja Saeimas vēlēšanas notiktu pagājušajā nedēļas nogalē, populārākā partija atkal būtu "Saskaņas Centrs" (SC), par 2% apsteidzot "Vienotību", nedaudz pieaudzis Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) atbalstītāju skaits, bet apvienības "Par labu Latviju" (PLL) popularitāte nedaudz sarukusi, liecina socioloģisko aptauju kompānijas "GfK Baltic" jaunākie pētījumi.



Pirms nedēļas "Vienotība" bija nedaudz apsteigusi SC un ieguvusi pirmo vietu, bet pēdējā aptaujā par SC būtu gatavi balsot 14%, bet par "Vienotību" – 12%. ZZS atbalstītu 8% iedzīvotāju (pirms nedēļas – 7%), PLL – 3% (pirms nedēļas – 5%).

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-TB/LNNK atbalstītāju skaits nedēļas laikā nav mainījies un bija 4%, tāpat nemainījās "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" pozīcijas – par to bija gatavi balsot 2% respondentu.

Vēlēšanās nepiedalītos 23% aptaujāto.

Pārrēķinot iespējamo vietu sadalījumu parlamentā, pieņemot, ka neizlēmušo balsis sadalīsies proporcionāli izlēmušo izvēlei, GfK aplēsa, ka SC iegūtu 31 vietu, "Vienotība" – 29 vietas, ZZS – 19 vietas, PLL – astoņus deputātu mandātus, VL-TB/LNNK – deviņas vietas un PCTVL – četrus mandātus.

Aptaujas metode bijusi telefonintervijas ar datoratbalstu, 30% interviju tikušas veiktas, zvanot fiksētās līnijas abonentiem, 70% zvanot mobilo telefonu abonentiem. Izlases metode fiksētajā tīklā bija stratificēta nejauša izlase, bet mobilajā tīklā - nejauša numuru ģenerēšana ar kontrolmainīgiem lielumiem - reģioni, vecums un dzimums. Pēdējā aptaujā piedalījušies 806 respondenti

Juris Viņķelis, PS, JL, Rīgas dome

http://www.pv2005.cvk.lv/kand/pv2005.pv2005_rezult_plus.kandidnr=24075635430

Dzimšanas gads : 1952.

Pilsonība : Latvijas
Dzīves vieta : Rīga
Izglītība : augstākā Darba vieta un amats : nodibinājums "Ārstu kongresa fonds", valdes loceklis
Pabeigtas šādas mācību iestādes : Rīgas Medicīnas institūts, 1977, ārstniecība
Latviešu valodas prasmes pašnovērtējums : dzimtā valoda
Tautība : latvietis

E-pasts:  juris.vinkelis@riga.lv

Pirms 2009.g. Rīgas domes vēlēšanam Delna par Juri Viņķeli publicēja šādu apskatu:
http://www.delna.lv/lat/ps-riga/2360-5-juris-vinjkjelis-*/

Pilsoniskā savienība

   Latvijas Ārstu biedrības ģenerālsekretārs
   Bijis RD Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektors

2. Atbildīgā institūcija ir konstatējusi, ka persona ir atradusies interešu konfliktā

1997.gadā Prokuratūra atzina, ka veselības valsts ministrs J.Viņķelis pārkāpis Korupcijas novēršanas likumu, taču nekonstatēja nozieguma sastāvu, tādēļ krimināllietu neierosināja. Prokuratūra savā atzinumā norādīja, ka veselības valsts ministrs neatļauti savienoja amatus, ieņemot direktora amatu SIA Ants, komercdirektora amatu SIA Pan un direktora amatu SIA Narkotisko un psihotropo zāļu lieltirgotava. Ģenerālprokuratūra atzina, ka J.Viņķelis nav atradies ietekmējamā stāvoklī, jo uzņēmējsabiedrības reāli darbību nebija veikušas. Arī pats J.Viņķelis šīs sabiedrības uzskatīja par likvidētām, jo kopš reģistrācijas tās nebija veikušas nekādu saimniecisko darbību. Pēc šī atgadījuma premjerministrs A.Šķēle pieprasīja J.Viņķeļa demisiju.
Avots: LETA

3. Persona ir ar apšaubāmu reputāciju saistībā ar iespējamu neētisku rīcību vai iesaisti koruptīvās darbībās

Laikā, kad J.Viņķelis bija ministru prezidenta Guntara Krasta biroja vadītājs, plašsaziņas līzekļos parādījās informācija, ka G.Krasta birojā četri cilvēki astoņos mēnešos sarunām pa mobilo tālruni iztērējuši 8774,20 LVL. Starp lielākajiem runātājiem bija arī J.Viņķelis, kurš bija iztērējis 2750,27 LVL. Kā tolaik medijiem komentēja LMT pārstāve, tad “lai norunātu šādu summu LMT iekšējā tīklā, klientam ikdienas būtu no vietas jānorunā vairāk nekā 10 stundas, bet, piemēram, zvanot uz ASV, kas ir viens no dārgākajiem LMT tarifiem, klientam ikdienas būtu jānorunā vairāk nekā stunda".
Avots: LETA

4. Personai ir lieli skaidrās naudas uzkrājumi un neskaidri finanšu darījumi
Skaidrajā nauda glābājis vidēji nedaudz virs 10 000 LVL. Visaugstākie ienākumi tika gūti 2007.gadā, kad J.Viņķelis paralēli RD Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektora amatam bija arī padomes loceklis vairākās Rīgas pašvaldības SIA padomēs.

5. Ieņemamie amati un ziedojumi

J.Viņķelis ir aktīvi darbojies politikā kopš 90to gadu vidus. Bijis veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā A.Šķēles pirmajā valdībā (1995), veselības valsts ministrs arī A.Šķēles otrajā valdībā, premjera G.Krasta (TB/LNNK) biroja vadītājs (1997), Ekonomikas ministra V.Makarova (TB/LNNK) biroja vadītājs (1997). Līdz ar 1999.gada nogalē iegūto valsts pilnvarnieka amatu Valsts Informācijas tīklu aģentūrā, J.Viņķelis kļuva par vienu no TB/LNNK politiskajiem ielikteņiem vairākās valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēs. Tā piemēram, J.Viņķelis ir bijis padomes loceklis “Latvenergo”, padomes loceklis Starptautiskajā lidostā Rīga, padomes loceklis Jūras medicīnas centrā, pilnvarnieks Veselības Obligātās Apdrošināšanas valsts aģentūrā, izpilddirektors Sabiedrības veselības aģentūrā. 2005.gada aprīlī J.Viņķelis kļuva par Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektoru, vēlāk arī iegūstot labi apmaksātus amatus vairākās pašvaldības uzņēmumu padomēs: SIA”Juglas nami”, pašvaldības SIA “Mežciema namsaimnieks”, pašvaldības SIA “Purvciema nami”, pašvaldības SIA “Valdemāra nami”. Šai laikā arī aktīvi atbalstīja tolaik pārstāvēto TB/LNNK ar ziedojumiem. TB/LNNK ziedojis aptuveni 5000 LVL, savukārt Pilsoniskajai savienībai pa šo laiku paspējis ziedot 2104 LVL.
Avoti: KNAB, VID amatpersonu deklarācijas

7. Persona vairākkārtīgi ir mainījusi politiskās partijas
J.Viņķelis 13 gadus bija TB/LNNK biedrs, aktīvi atbalstīja partiju arī finansiāli. 2005.gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksta, savukārt 2008.gada sākumā no TB/LNNK aizgāja, kļūstot par Pilsoniskās savienības biedru

http://www.delfi.lv/news/soapbox/soapbox/article.php?id=22403224
Ārsts Juris Viņķelis ārstam Andrejam Požrnovam:
Juris Viņķelis, 14. novembris 2008

Šī gada 13.novembrī izskatot Rīgas domes prezidijā jautājumu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanu man, domes deputāts Andrejs Požarnovs (TB/LNNK) ierosināja jautājumu atlikt, lai varētu noskaidrot, vai padomju laikā neesmu sadarbojies ar Valsts Drošības komiteju (VDK) jeb čeku.
Mēdz uzskatīt, ka uz rupjībām, ko izsaka necienīga persona, nevajagot atbildēt. Tam varētu piekrist. Citādi ir ar apzinātiem apmelojumiem. To izplatītājiem parasti ir noteikti mērķi un šie cilvēki zina, ko grib sasniegt. Apmelojumi ir jāatspēko.
Nāku no 5 bērnu katoļu ģimenes. Mans vectēvs Juris bija viens no Latvijas sociāldemokrātiskās partijas dibinātājiem, ko 1941.gadā vācieši apcietināja un 1942.gadā nošāva par sociāldemokrātiskās literatūras drukāšanu. Tēva brālēns Jānis Ritums kara 1944.gadā devās bēgļu gaitās uz Zviedriju. Tur viņš bija aktīvs LSDSP ārzemju komitejas darbinieks, tuvs Bruno Kalniņa līdzgaitnieks. Viņš aktīvi uzturēja sakarus ar disidentiem Latvijā, piegādājot "padomju režīmu apmelojošo" literatūru. Māte Virgīnija pēc kara aktīvi atbalstīja meža brāļus Kurzemē, piegādājot pārtiku, medikamentus un informāciju. Laimīgas sagadīšanās pēc viņai izdevās izvairīties no aresta un pēc tam ilgus gadus viņa dzīvoja ar svešu vārdu. Mans tēvs Antis pēc profesijas skolotājs, Padomju Latvijā pārliecības dēļ nespēja turpināt skolotāja karjeru, tā vietā izvēloties grāmatsējēja arodu. Lielākoties tēvs iesēja mašīnrakstā pavairotus nelegālos katoļu izdevumus, par ko draudēja kriminālatbildība. Vecāki smagos apstākļos uzaudzināja un izskoloja 5 bērnus.

Sākot studijas Medicīnas institūtā, sadraudzējos ar kursabiedru Pāvilu Brūveru, kas arī nāca no izteiktas brīvdomātāju ģimenes. Bijām spuraini jauni medicīnas studenti. Īpaši neslēpām savus politiskos uzskatus, līdz 4.kursā lietas kardināli mainījās. Pāvils un viņa brālis Olafs tika apcietināti un drīz vien arī notiesāti it kā par pretpadomju socioloģiskās aptaujas veikšanu. Tas notika 1975.gadā. Pēc 4 mēnešu soda izciešanas čekā Pāvils ar ģimeni tika izraidīti no PSRS. Mani kā tuvu Pāvila draugu pirms tiesas VDK darbinieki pratināja, piemērojot liecinieka statusu. Savukārt pēc tiesas man vairāk kārt tika piedāvāts kļūt par VDK ziņotāju, no kā kategoriski atteicos. Tika norādīts, ka par šo lēmumu nāksies samaksāt.

Kopš 1975.gada manai ģimenei pastiprināti tika pievērsta VDK uzmanība. Stingri tika uzraudzīti mūsu kontakti ar radiem rietumos, īpaši ar J.Ritumu, kontrolēta korespondence, VDK aģenti mūsu mājas tuvumā atradās arī radu viesošanās laikā. Situācija saasinājās pēc J.Rituma nāves 1980.gadā. Tika uzsāktas vērienīgas izrēķināšanās ar tiem cilvēkiem Latvijā, kas uzturēja sakarus ar J.Ritumu. 1980.gadā par spiegošanu pret PSRS tika notiesāti J.Rituma domubiedri Būmeistars un Lasmanis. 1981.gadā tika uzsāktas represijas pret brāļu Viņķeļu ģimenēm. Martā apcietināja manu onkuli Valdi Viņķeli. Meklējot pretpadomju literatūru, kratīšanas vienlaikus tika veiktas visās mūsu ģimenes dzīvesvietās. Mani apcietināja 12. maijā dežūras laikā Stradiņu slimnīcas reanimācijas nodaļā. Tobrīd vēl nezināju, ka apcietināts ir arī mans tēvs Antis. Tēva brālis Valdis cietumā nomira pēc 6 mēnešiem, it kā no plaušu karsoņa. Radiniekiem gan bija grūti atpazīt sadauzīto ķermeni. Straujās veselības pasliktināšanās dēļ mans tēvs tika atbrīvots pēc 4 mēnešiem.

Stūra mājas izolatorā pavadīju 9 mēnešus, divus no tiem vieninieka kamerā. Divas reizes pieteicu bada streiku. Sevišķi svarīgu lietu izmeklētājs apakšpulkvedis Bērziņš kādā no pratināšanas reizēm teica, ka viņa kolēģi mani jau laikus esot brīdinājuši ar čeku nejokot. 1982.gada janvārī par pretpadomju materiālu izplatīšanu tiku notiesāts uz diviem gadiem cietumā. Turpmāko ieslodzījuma laiku pavadīju Rīgas Centrālcietumā un Šķirotavas OC78/7. Cietumā mani vairāk kārt apmeklēja VDK darbinieki, piedāvājot pirmstermiņa atbrīvošanu apmaiņā pret sadarbību. Nosēdēju no zvana līdz zvanam.
Par emocijām, pārdzīvoto, zaudēto nerunāšu. Pēc atbrīvošanās ilgi nevarēju atrast darbu specialitātē, jo veselības aprūpes sistēmai kā politiski neuzticams elements nebiju vajadzīgs. Daudzi studiju biedri, bijušie kolēģi, arī daļa draugu no manis vairījās. Dažas dienas pēc iznākšanas no cietuma laikrakstā "Padomju Jaunatne" tika publicēts ķengājošs raksts par manu ģimeni, kurā tikām raksturoti kā kriminālnoziedznieki.

Vienīgā vieta, kurā beidzot man piedāvāja ārsta darbu bija Bolderājas poliklīnika. Uz turieni neviens sevi cienošs ārsts nebija ar mieru doties. Ar prieku pieņēmu darba piedāvājumu, kļūstot par vienīgo latviski runājošo ārstu Bolderājā.
Tad nāca atmoda un cerēju, ka piedzīvoto varēšu aizmirst uz neatgriešanos.
Izrādījās, ka tik vienkārši nebija. 1997.gadā piesakoties kandidēt Saeimas vēlēšanās, ar pārsteigumu atklāju, ka esmu "čekas maisos". Jutos gluži kā Stabu ielas pagrabā, kurā bija neiespējami pierādīt savu nevainīgumu. Bija jāpaiet laikam, lai šādā situācijā varētu pieņemt vienīgo pareizo lēmumu - savu taisnību aizstāvēt tiesā. Atšķirībā no 1982. gada tas šoreiz izdevās. Skat. Pielikumu.
Tādi esam.
Sveiciens Latvijas neatkarības 90.gadadienā! (Arī Andrejam Požarnovam)
Cieņā, Juris Viņķelis
Skat arī raksta komentārus: http://www.delfi.lv/news/soapbox/soapbox/article.php?id=22403224&com=1

Skat abu brāļu atbildes uz apsūdzībām un pašas apsūdzības:
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/194119-brali_vinkeli_lugs_saukt_pie_atbildibas_anonima_zinojuma_autorus

http://www.mango.lv/zinas/nejedzibas/redakcija/juris-vinkelis-domes-sede-laiz-mulki.m?id=28833931

Par Latvijas rusifikāciju un Saeimas vēlēšanām (redstar7)

http://redstar7.wordpress.com/2010/09/03/par-latvijas-rusifikaciju-un-partiju-sarakstiem-saeimas-velesanas/

Pēdējos gados notiek spēcīga Latvijas rusifikācija. Jaunais vilnis. Veikalos latviski nesaprotošie pārdevēji. Rīgas Dinamo Krievijas hokeja čempionātā. Puškina piemnieklis Kronvalda parkā. 9. maija svinības pie Uzvaras pieminekļa. Krievijas karodziņi automašīnās. N-tās krievu filmas un seriāli latviešu televīzijas kanālos. Uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi. Regulāri izteikumi par krievu valodu kā otro valsts valodu. Putins un jaunumi no Krievijas tiek afišēti kā galvenās dienas ziņas masu medijos. Utt.

Agrāk tā nebija. Tas viss ir tapis pēdējos gados.
Lasīt vairāk par visiem 13 sarakstiem redstar7 viedokli šeit:
Liekas, ka autors (redstar7) kā centrālo kriteriju sarakstu un deputātu vērtēšanai izvirza balsojumu PRET koncertzāles būvēšanu. Citādāk - interesanti komentāri.

Fragmenti:

Visu Latvijai / TB/LNNK. Atzīšos, ka šobrīd diezgan nopietni sliecos par labu šai partiju apvienībai. Tēvzemieši gan man teju vienmēr ir riebušies. Atcerieties un aplūkojiet fotogrāfijās kaut vai Jāni Straumi. Arī jau piesauktajā balsojumā par koncertzāli tēvzemieši konsekventi balsoja PAR.

Visu Latvijai nekad nav tikuši Saeimā. Viņu galvenie spēki – Raivis Dzintars, Imants Parādnieks, Jānis Iesalnieks un Jānis Sils (neesmu pārliecināts, vai viņš ir VL partijā, bet sarakstā kandidē) man ir mazliet zināmi. Es neatbalstu visu, ko viņi saka un uzskata, bet viņiem piemīt viena ļoti jauka īpašība. Viņi ir Latvijas patrioti. Un tādi cilvēki mums tieši šobrīd ir ļoti nepieciešami. Man ir iekšēja pārliecība, ka viņi “nepārkrāsosies” un nemainīs savu iekšējo pārliecību. Kaut vai tādēļ, ka līdz šim viņi Saeimā nav bijuši, tomēr ilgstoši darbojušies, aizstāvot nacionālās intereses. Turklāt Saeimā šobrīd neviena partija nav spējīga dot SC pienācīgu pretsparu. Atliek vienīgi cerēt, ka VL! to spētu.
Es vēl personīgi neesmu līdz galam pārliecināts, par ko balsot. Vienotība man nepatīk atsevišķu personāžu un bezzobainās nostādnes nacionālajos jautājumos dēļ. Savukārt VL/TB/LNNK man neizsakāmi riebjas tēvzemiešu gals. Es negribu balsot par cilvēkiem, kuri iestājušies par koncertzāli. Kad izdarīšu savu izvēli, ierakstīšu par to šeit – Caurumā.
....
Par PS:
Diemžēl Rīgā Vienotības cilvēks numur viens ir fenomenālais Ģirts-Valdis Kristovskis. Viņš savulaik ir paspējis darboties gan Tautas Frontē, gan Latvijas ceļā, gan tēvzemiešos, gan tagad arī PiSā. Vēl viņš ir bijis gan Aizsardzības ministrs, gan eiroparlamentārietis, gan tagad Rīgas domes deputāts. Tas jau nekas, ka Rīgas domi un balsojošos rīdziniekus Ģirts tagad vienkārši uzmetīs un ies Saeimā. Tā dara daudzi, Šleseru ieskaitot.Vēl atceros Ģirtu no viena raidījuma Latvijas radio 4. No sākuma viņš solījās, ka runās tikai latviski, bet jau pēc minūtēm 10 dzirdēju viņu apņēmīgi stomāmies krieviski… Man mazliet palika kauns, lai arī nekad neesmu par viņu balsojis.

Aivars Aksenoks, TB/LNNK, JL, #32 Rīgas saraksts

http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=10&cbutton=72168330921

Dzimšanas gads: 1961
Ārvalstu pilsonība: nav

Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes:    Latvijas Universitāte, 2003, otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība jurisprudencē, jurista kvalifikācija
        Rīgas Politehniskais institūts, 1984, inženiera - mehāniķa kvalifikācija specialitātē automobiļi un automobiļu saimniecība
Rīgas 1.vidusskola, 1979, vidējā izglītība
Darba vietas un amati:      VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija", Rīgas Motormuzeja vadītājs
   Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, valdes loceklis
   Biedrība "Latvijas vindsērfinga asociācija", valdes priekšsēdētājs
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā valoda
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: precējies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
            zeme Aizputes novads (īpašumā)
            zeme un ēkas Rēzeknes novads (īpašumā)
            zeme un dzīvojamā ēka Rīga (īpašumā)
            zeme un dzīvojamā ēka Jūrmala (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads)
automašīna Opel Astra , izl.gads:2006, reģ.gads:2006
5. Kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
55815 LVL
6. Kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu
A/S "Latvijas Krājbanka" 22 LVL (22 gab.)
A/S "Olaines kūdra" 22 LVL (22 gab.)
7. Kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus
9390,8 LVL
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
A/S "Parex Banka" 9008 EUR
A/S "SEB Banka" 142 LVL
A/S "Parex Banka" 2016 LVL
9. Kandidātam piederošie vērtspapīri sadalījumā pa to veidiem [norādot to veidu, skaitu, summu (nominālvērtībā) un juridiskās personas - vērtspapīru eminenta - nosaukumu, privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norādot tikai to skaitu]
         Latu rezerves fonda apliecības A/S "SEB Banka" 6318 LVL (4513 gab.)

http://lv.wikipedia.org/wiki/Aivars_Aksenoks

Aivars Aksenoks (dzimis 1961. gada 24. maijā) ir Latvijas politiķis, pašlaik TB/LNNK loceklis. Bijušais Latvijas tieslietu ministrs un Rīgas Domes priekšsēdētājs (partijas Jaunais laiks pārstāvis).

1984. gadā beidzis Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas un mašīnbūves fakultāti automobiļu un automobiļu saimniecības specialitātē. 2003. gadā — Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti.

Padomju gados bijis LKP biedrs. Lai gan Aksenoks uzskata, ka ir beidzis darbību partijā jau 1989. gadā, jo beidza maksāt biedra naudu, oficiālu iesniegumu par izstāšanos iesniedzis 1991. gadā.

Bijis CSDD Rīgas nodaļas priekšnieks. No 2002. līdz 2004. gadam bija tieslietu ministrs E. Repšes valdībā. Kopš 2005. gada — Rīgas Domes priekšsēdētājs un Rīgas brīvostas pārvaldes valdes loceklis. 2007. gadā atlaists no domes priekšsēdētāja amata — pirmoreiz Rīgas Domē. 2008. gada sākumā izstājās no JL, bet tā paša gada 1. decembrī pievienojās TB/LNNK.

http://www.delna.lv/lat/tb-lnnk-riga/2258-4-aivars-aksenoks-*-*/

3. Persona ir ar apšaubāmu reputāciju saistībā ar iespējamu neētisku rīcību vai iesaisti koruptīvās darbībās
- Nepelnītas prēmijas un atlīdzība par, iespējams, neveiktiem pienākumiem – šos un citus pārkāpumus Rīgas domē (RD) un citās galvaspilsētas pašvaldības iestādēs konstatējusi Valsts kontrole (VK), veicot revīziju par 2006.gadu, kad Rīgas mērs bija A.Aksenoks. VK secinājusi, ka pašvaldības institūcijās nav ievērota prasība par vienotu atalgojuma un iekšējās kontroles sistēmu. RD institūcijās kopumā, nosakot mēnešalgas, nav izvērtēti darbinieku amata pienākumi un darba apjoms, jo atalgojums būtiski palielināts, piešķirot prēmijas, piemaksas un dažādas sociālās garantijas. Tādējādi mēnešalgas īpatsvars no kopējās atalgojuma summas var būt pat visai neliels, vidēji no 56,3% līdz 77,2%.
Avots: Diena

- Pēc mēra amata zaudēšanas 2007.gada pavasarī A.Aksenokam vairākus mēnešus bija grūtības atrast darbu. Tā paša gada beigās viņš kļuva par „Fiat” un „Alfa Romeo” oficiālā pārstāvja Latvijā, SIA „Auto Italia” valdes priekšsēdētāju. Sākot strādāt šajā uzņēmumā, medijos izskanēja informācija, ka A.Aksenokam viņa interesēm atbilstošo nodarbošanos palīdzējuši atrast tieši TB/LNNK pārstāvji, kā dēļ viņš arī esot izšķīries pievienoties šim valdībā pārstāvētajam politiskajam spēkam.
Avots: Diena

- 2006. gada septembrī, laikā, kad Rīgas Domi vadīja Aivars Aksenoks, tika izveidota darba grupa Jāņa Birka vadībā, kas lēma par finansējuma palielināšanu Dienvidu tilta būvniecībai un bijusi spiesta piekāpties būvnieku prasībai indeksēt tilta cenu pēc transporta būvju inflācijas indeksa, kas bija augstāka par vidējo inflāciju valstī. A.Aksenoka laikā arī pieņemts lēmums parakstīt tilta finansēšanas līgumus ar Deutsche Bank AG un a/s Dienvidu tilts.
Avoti: Diena, Neatkarīgā Rīta Avīze

4. Personai ir lieli skaidrās naudas uzkrājumi un neskaidri finanšu darījumi
Sākot strādāt CSDD par direktora vietnieku, skaidrās naudas uzkrājumi 2007.gadā pieauga līdz 21 947 LVL*. Bankā lielākā summa – 29 650 LVL – glabāta 2006.gadā. Aizdevumi pakāpeniski pieauga no 5 500 LVL 2000.gadā līdz 35 815 LVL 2008.gadā.
2005.gadā kļūstot par Rīgas brīvostas pārvades valdes locekli ar algu 2006.gadā 60 254 LVL, atdevis visus parādus.
Avots: VID amatpersonu deklarācijas (*valūtas konvertētas latos pēc Latvijas bankas noteiktā valūtas kursa uz deklarācijas iesniegšanas gada 31.martu)

5. Ieņemamie amati un ziedojumi
Desmit gadus no 1992. līdz 2002.gadam vadījis Ceļu satiksmes drošības direkcijas Rīgas nodaļu. 2002.gada novembrī apstiprināts par tieslietu ministru Eināra Repšes valdībā, un šo amatu zaudēja 2004.gada martā līdz ar E.Repšes valdības demisiju. Paralēli ar Rīgas mēra amata pildīšanu kopš 2005.gada aprīļa darbojies Rīgas brīvostas valdē, taču vienlaikus ar mēra amata zaudēšanu 2007.gada februārī no brīvostas valdes locekļa amata atbrīvots.
Partijai Jaunais laiks ziedojis 5 115 LVL.

6. Persona vairākkārtīgi ir mainījusi politiskās partijas
2002.gada oktobrī kandidējis 8.Saeimas vēlēšanās no partijas Jaunais laiks saraksta. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2005.gada martā no Jaunā laika saraksta ievēlēts par Rīgas domes deputātu un bijis Rīgas mērs no tā brīža līdz 2007.gada februārim, kad no šī amata viņu atbrīvojuši Rīgas domes deputāti.
Mēnesi vēlāk ievēlēts par Jaunā laika Rīgas nodaļas vadītāju, bet 2008.gada janvārī paziņojis par izstāšanos no Jaunā laika. 2008.gada decembrī kļūst par TB/LNNKbiedru.

http://redstar7.wordpress.com/2009/04/28/parbedzeji-un-parejie-rigas-domes-deputati/

Vilnis Zariņš TB/LNNK #29 Rīgas saraksts

http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=10&cbutton=72159030324

Dzimšanas gads: 1930
Ārvalstu pilsonība: nav

Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Latvijas Valsts pedagoģiskais institūts, 1953, vēstures vidusskolas skolotājs
                                       Latvijas Universitāte, 1992, filozofijas doktors
Darba vietas un amati: Latvijas Universitāte, Filozofijas un socioloģijas institūts, vadošais pētnieks
             Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/ LNNK, biedrs
             Rīgas Latviešu biedrība, padomes loceklis
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā valoda
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: atraitnis
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
             dzīvoklis Rīga (īpašumā)
             zeme (mantota, bet neierakstīta zemes grāmatā) Jūrmala (īpašumā)
             zeme Jūrmala (īpašumā)
5. Kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
7515 LVL
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
A/S Parex Banka 300 LVL
A/S SEB Banka 500 LVL
A/S Swedbank 1000 LVL

http://lv.wikipedia.org/wiki/Vilnis_Zari%C5%86%C5%A1
LZA korespondētājloceklis. Daudzus gadus mācījis filozofijas vēsturi Latvijas Universitātē.
Tulkojis latviski R.Dekarta, Voltēra, D. Didro, F. Larošfuko un arī citu autoru sacerējumus filozofijā un vēsturē.

http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/293894-vilnis_zarins_ja_tauta_prasis_tad_bus
 
http://gulags.wordpress.com/2009/05/09/vilnis-zarins-pardaugavas-monstrs-siks-bet-neglits-sprungulis-latvijas-cela-uz-istu-neatkaribu/
 
http://www.apollo.lv/portal/news/articles/72036
 
http://www.lza.lv/ZV/zv061800.htm#2 LZA Feliksa balva pasniegta Vilnim Zariņam.
 
http://zinas.nra.lv/izklaide/p-s-kultura/24010-vilna-zarina-maciba.htm

Marta Kive TB/LNNK, #27 Rīgas saraksts

http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=10&cbutton=75266730966

Dzimšanas gads: 1989
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: vidējā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Rīgas 19.vidusskola, 2008, vidējā izglītība
Darba vieta un amats:                 "Laimas Muzykanti", reklāmas menedžere
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā valoda
Tautība: latviete
Ģimenes stāvoklis: neprecējusies