03.01.2013 Māris Antonevičs
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=369293:baiba-broka-tautbu-pretnostatana-nav-neviena-interess&catid=95:intervijas&Itemid=439
"Kas ir Baiba Broka?" – tāds jautājums daudziem radās, kad Nacionālā
apvienība pagājušā gada oktobrī nosauca savu kandidāti Rīgas domas
priekšsēdētāja amatam. Tika spriests, ka krietni pazīstamāka esot viņas vārda
māsa – populārā Jaunā Rīgas teātra aktrise, bet NA politiķe plašāk zināma vien
juristu aprindās.
Kopš tā laika B. Broka biežāk parādījusies plašsaziņas līdzekļos, un varētu
teikt, ka iepazīšanās laiks ir beidzies. Būtu laiks uzzināt, ar kādu piedāvājumu
partija un mēra amata kandidāte gatavojas iet uz vēlēšanām.
– Šobrīd ir kļuvis mazliet skaidrāks, kāds izskatīsies politiskais
"cīņas lauks" nākamajās Rīgas domes vēlēšanās. Pagaidām tā vairāk ir izlūkošana,
nevis kauja, un Latvijas Televīzija savā diskusiju raidījumā jūs pat
"pasaudzēja" no tieša kontakta ar pašreizējiem domes vadītājiem Nila Ušakova un
Andra Amerika, sagādājot skatītājiem nelielu vilšanos. Bet vai jūs jau esat
gatava šādai diskusijai? Vai būtu ko teikt?
– Es domāju, ka man nekas nav jāsaka Nilam Ušakovam, bet jāpiedāvā savs
redzējums Rīgas iedzīvotājiem. Šobrīd mēs gatavojam ļoti nopietnu, pārdomātu
programmu. Kopš Nacionālā apvienība mani izvirzīja, esmu jau diezgan detalizēti
iepazinusi, kā Rīga tiek pārvaldīta pašlaik, apzinoties tās jomas, kurās mēs
nepiekrītam pašreizējai politikai un ko piedāvātu darīt citādi. Protams, par to
nāksies diskutēt ar citu partiju pārstāvjiem, es esmu gatava.
– Un ko jūs piedāvāsiet?
– Piemēram, šobrīd ļoti maz tiek domāts, kā Rīga varētu vairāk pelnīt. Ir
dažādas sociālās programmas, atbalsts maznodrošinātajiem un ģimenēm, kas ir
pareizi, jo krīzes laikā, kad valsts samazināja daudzus maksājumus, pašvaldībai
nācās uzņemties lielāku atbildību. Taču tikpat aktīvi vajadzētu domāt par
pilsētas kases papildināšanu.
Nav jābaidās no lieliem izdevumiem, ir jābaidās no maziem ienākumiem!
Šobrīd Rīga 74% no sava finansējuma gūst ar valsts nodokļu politikas
starpniecību – tie ir atskaitījumi no dažādiem nodokļiem, kurus iekasē valsts.
Atlikušie 26% ir cita veida ienākumi, taču tas ir par maz. Ir jāmēģina
līdzsvarot šos ienākumu veidus.
Mēs redzam, ka peļņas avots varētu būt tūrisms, kura lielo potenciālu Rīga
neizmanto. Nesen es tikos ar starptautiskās lidostas "Rīga" valdes
priekšsēdētāju Aldi Mūrnieku, un mēs pārrunājām, kā Rīgas pilsēta varētu ciešāk
sadarboties ar lidostu un attīstīt tūrismu. Es pati esmu bijusi lidostas padomes
priekšsēdētāja, tāpēc šī joma man ir labāk zināma un es redzu tajā iespējas.
Mums ir vajadzīgi ne tikai ceļotāji, kuri te no rīta atbrauc ar prāmi, pastaigā
pa pilsētu, vakarā uz prāmja paēd vakariņas un dodas prom, bet vajadzīgi
tūristi, kas vismaz vienu nakti paliek Rīgas viesnīcās un ēd restorānos. Rīgu
varētu reklamēt kā vietu patīkamai nedēļas nogalei.
– Pašreizējā domes vadība lepojas, ka palielinājies to tūristu
skaits, kas Rīgā ierodas ar Maskavas vilcienu.
– Nevajadzētu īpaši izcelt, vai tie ir krievu, vācu vai zviedru tūristi. Mums
ir vajadzīgi tūristi no visurienes. Nenoliedzami turīgie krievu tūristi mūsu
uzņēmējiem ir vēlami, bet tikpat aktīvi Rīga ir jāreklamē arī citos reģionos.
Protams, mērķauditorija ir tās valstis, no kurām Rīgu var sasniegt trīs stundu
lidojumā.
Tāpat tūrisma industrijā ir arī tradīcija, ka visas valstis cenšas pie
sevis atvilināt japāņu tūristus. Tas ir tāds kā kvalitātes rādītājs. Tur, kur
brauc japāņu tūristi, pēc tam seko arī visi pārējie. Latvija bija sākusi labu
sadarbību – bija trīs čarterreisi no Japānas, diemžēl vēlāk tas pārtrūka.
Acīmredzot arī pašreizējā Rīgas vadība nav aktīvi darbojusies, lai šo virzienu
veicinātu.
Lidostas vadītājs regulāri tiekas ar jaunām aviokompānijām, aicina tās uz
Rīgu, bet galvaspilsēta nedod līdzi informatīvo materiālu, ko tad mūsu
galvaspilsēta piedāvā. Vai nav dīvaini?
– Jūs to varbūt stāstāt mazliet citā intonācijā, bet ļoti līdzīgi
apgalvojumi jau ir dzirdēti no Aināra Šlesera, kurš pirms četriem gadiem bija
apņēmības pilns kļūt par Rīgas mēru. Tolaik gan viņa plāni tika kritizēti,
dēvēti par pārāk ambicioziem un uzlūkoti ar aizdomām.
– Tas bija aktuāli pirms četriem gadiem, bet diemžēl vēl arvien nekas nav
izdarīts, lai gan Šlesera partija bija Rīgas domes valdošajā koalīcijā un viņš
pats – vadošā amatā. Solījumi bija, bet tie palika neizpildīti. Neatkarīgi no
partijām un politiķiem galvaspilsētai svarīgākās nozares paliks tās pašas, un
neviens nevar noliegt, ka tūrisms ir un būs viena no tām.
Tāpat būtu jāskata jautājums par Rīgas domei piederošām kapitālsabiedrībām,
kas pēc idejas ir veidotas ar nolūku gūt peļņu. Kopumā Rīgas domei šobrīd pieder
daļas 21 kapitālsabiedrībā, taču starp tām ir ne tikai tādas, kas nenes peļņu,
bet arī tādas, kas tiek subsidētas – nauda pazūd nezināmā virzienā, netiek
veikta pilnvērtīga uzraudzība, nav skaidras politikas. Kad opozīcijas deputāti
cenšas iegūt informāciju, tiek atbildēts, ka tas ir komercnoslēpums. Izpratne
par komercnoslēpumu pašreizējai galvaspilsētas vadībai atšķiras no tā, kas tiek
skaidrots normatīvajos aktos.
– Jūs pārstāvat nacionālu partiju, un viens no solījumiem ir padarīt
Rīgu latviskāku. Kā tas izpaudīsies?
– Demokrātiskā sabiedrībā komunikācija notiek caur valodu, un es esmu stingri
pārliecināta, ka tai jābūt latviešu valodai. Šobrīd vēl arvien daudzviet
saglabājusies padomju tradīcija kā saziņas valodu starp dažādu tautību
pārstāvjiem izmantot krievu valodu.
– Kādā līmenī?
– Pirmkārt, jau bērnudārzos, kur bērni ar spēlēm un rotaļām, patīkamos
apstākļos apgūtu latviešu valodu jau līdz skolas gaitu sākšanai. Zinu no
personīgās pieredzes, ka mazs bērns svešvalodas iemācās ļoti ātri. Tas nav
nekāds pāridarījums vai psiholoģiska spriedze, bet tikai ieguvums.
Paildzinot pāreju uz latviešu valodu līdz vidusskolas laikam, mēs
daudziem bērniem nodarām pāri, vēlāk veidojas dusmas, neapmierinātība un
sabiedrības dalīšana. Es esmu vairākkārt teikusi, ka tautību pretnostatīšana nav
neviena iedzīvotāja interesēs, arī latvieši no tā neiegūst.
Jāsaprot, ka pasaule ir brīva un tā kļūst arvien mobilāka, bet cilvēkiem, kas
te izvēlējušies dzīvot un veidot ģimeni, ir jāciena valsts, tās valoda, kultūra,
ir jābūt kopā tradīcijās un svētkos.
– Ja jūs jau šobrīd būtu Rīgas domes vadībā, vai lēmums par skolotāju
Rafaļski, kurš publiski paziņoja par savu nelojalitāti Latvijai, būtu citāds?
– Es darītu visu, lai šis skolotājs vairs nestrādātu skolā.
– Jūs zināt, ka ļoti daudziem latviešiem ir nepieņemams tas veidojums
Pārdaugavā, ko dēvē par "uzvaras pieminekli", vismaz ne tādā formā kā šobrīd. Ko
ierosināsiet darīt ar to?
– Mēs esam runājuši par to, kā kompleksi būtu attīstāma visa šī teritorija ap
pieminekli.
Jāņem vērā vēsturiskie notikumi, un Nacionālās apvienības pirmā
prioritāte šobrīd nav nojaukt pieminekli. Mūsu prioritāte ir attīstīt
teritoriju, atceroties arī vēsturiskos projektus un izvērtējot, kā to padarīt
mūsdienu prasībām atbilstošu. Jau šobrīd ziemā tur darbojas slēpošanas trase,
vasarā to izmanto skrējēji, taču to varētu attīstīt daudz plašāk.
– Sportiskās aktivitātes var paplašināt, bet vai tas noņems
ideoloģisko smagumu un piemineklis vairs nebūs vieta, kas pulcina pret Latvijas
valsti noskaņotus cilvēkus?
– Tā ir pulcēšanās vieta zināmai publikai 9. maijā, un tie nav Latvijas
valsts svētki. Bet demokrātiskā sabiedrībā aizliegt pulcēties, kamēr tas
netraucē sabiedrisko kārtību, nevienam nevar.
– Kā jūs vispār skatāties uz tā saukto pieminekļu politiku
galvaspilsētā kopš neatkarības atgūšanas?
– Ir nākuši klāt daudzi jauni pieminekļi, par kuriem ir liels prieks,
piemēram, Kārlim Ulmanim, Oskaram Kalpakam un citiem. Tā ir viena no kultūras
mantojuma sastāvdaļām, un pret to jāizturas ar cieņu.
– Varbūt ir kāds piemineklis, kura jūsu skatījumā Rīgai pietrūkst,
kuru varētu atklāt par godu Latvijas valsts simt gadu jubilejai pēc pieciem
gadiem?
– Tas tiešām ir ļoti nozīmīgs notikums, un tam veltīts piemineklis
varētu būt kā liecība, kas paliktu nākamajām paaudzēm. Varbūt politiķi nav tie,
kuriem jāizvirza mākslinieciskas idejas, kā tam vajadzētu izskatīties, taču es
domāju, ka mums ir daudz patriotiski noskaņotu mākslinieku, kas labprāt uzņemtos
šo darbu.
Arī finansiāli tas nebūtu šķērslis, jo latviešu tauta šādu cēlu mērķu
atbalstam ir ļoti atsaucīga. Varbūt ikdienā mēs ķildojamies un strīdamies, bet
izšķirošos brīžos spējam būt vienoti.
– Līdzšinējā Rīgas domes vadība parasti ir aizliegusi 16. marta
pasākumus pie Brīvības pieminekļa, lai gan tiesa šo aizliegumu pēc tam parasti
atcēlusi un gājiens vairāk vai mazāk mierīgi ir noticis. Kā Nacionālās
apvienības pārstāvei es nejautāšu, vai jūs šo gājienu atļautu, bet vai jūs pati
būtu gatava tajā piedalīties?
– Es esmu piedalījusies 16. marta pasākumos...
– Kā privātpersona, ne politiķe...
– Jā. Bet arī kā politiķe es uzskatu, ka leģionāru pieminēšana 16. martā ir
svarīga latviešiem. Tas ir mūsu tautas liktenis, kas skāris gandrīz katru
ģimeni, un es neesmu izņēmums. Vēsturnieki ir atzinuši, ka 16. marts nav
nosodāma diena, kas slavinātu nacismu vai Hitleru, tāpēc es neredzu pamatu
distancēties. Protams, Rīgas domes vadītājam jāņem vērā arī drošības apstākļi.
Ir zināms, ka ir grupas, kas neatbalsta šos pasākumus, un tās ir ļoti agresīvas
grupas, un, ja būtu draudi, es kā domes vadītāja neļautu riskēt.
– Tāpēc mums ir drošības iestādes, lai ar šīm grupām tiktu galā un
novērstu draudus.
– Ir jāņem vērā šo ie-stāžu atzinums. Bet Brīvības piemineklis nav vienīgā
vieta, kur atzīmēt 16. martu, to ļoti skaisti var darīt Lestenē.
– Tātad jūs brauktu tur?
– Jā.
– Vai "Vienotības" izvirzīto Rīgas mēra kandidāti Sarmīti Ēlerti jūs
vairāk uzskatāt par sabiedroto vai konkurenti?
– Šobrīd es uzskatu, ka "Vienotība" kopumā un Sarmīte Ēlerte ir mūsu
sabiedrotie.
Koalīcijas partijām ir konstruktīvi jādarbojas kopā, lai aicinātu
latviešu vēlētājus nebūt pasīviem, bet nākt un nobalsot par mums, lai mēs varētu
iegūt vairākumu Rīgas domē.
– Ir viedokļi, ka, izvirzot šādu kandidātu, "Vienotība" tieši mēģina
atņemt balsis Nacionālajai apvienībai.
– Esmu pārliecināta, ka NA ir ļoti uzticams vēlētājs, kurš ir pārliecinājies
par mūsu ideoloģisko kodolu vairākos gadu desmitos.
– Nav jau runa tikai par jūsu uzticīgajiem vēlētājiem, bet par tiem,
kas nāktu klāt un nodrošinātu jums uzvaru vēlēšanās. Vai arī jūs jau tagad
samierināties ar mazumiņu?
– Noteikti ne. Bet es gribu uzsvērt, ka NA latviskās vērtības ir bijis
pamats, kāpēc vispār šādas partijas ir radušās, un šis kodols palicis nemainīgs.
Tā nav tikai viena vai otra persona partijā, kas šos jautājumus izmanto
retorikā, bet daudz dziļākas un noturīgākas saknes, par ko vēlētājs var justies
drošs. Jau mūsu nosaukumā ir šī norāde – mēs esam Nacionālā apvienība. Vēl viena
joma, kuru mēs uzsveram kā prioritāti, ir demogrāfija. Mēs par to esam ilgstoši
cīnījušies. Jā, sākotnēji valstiskā līmenī "Vienotība" mūs īsti negribēja vai
nevarēja sadzirdēt, un bija vajadzīga liela uzstājība un pārliecināšana. Arī
Rīgā mēs turpināsim šo pašu līniju, ka atbalsts ģimenēm ar bērniem ir mūsu
prioritāte.
– Arī paši NA pārstāvji nav slēpuši, ka reizēm koalīcijā jūtas kā
"jaunākais brālis" – liela daļa tās priekšlikumu tiek noraidīti, ir piešķirts
nepamatoti maz ministru amatu un tā tālāk. Vai kas līdzīgs nav gaidāms Rīgas
domē, ja jūs būsiet koalīcijā ar "Vienotību"?
– Nereti jaunākais brālis pasakās ir tas uzvarētājs. Mēs esam stingri
savā pārliecībā un redzējumā un neatkāpsimies no savām pozīcijām, pat ja uzreiz
visu nav iespējams iegūt. Tā esam darbojušies valdībā un ar tādu domu ejam arī
uz pašvaldību vēlēšanām.
– Ēlertei būšot sava komanda.
– Mums arī būs! Protams.
– Un kas tajā būs?
– Šobrīd vēl nenosaukšu, taču mums jau kopš augusta ir izveidotas vairākas
darba grupas, notikušas daudzas diskusijas, un mēs kā pirmā partija piedāvājām
savu programmatisko redzējumu un prioritātes.
– Un kādas ir attiecības ar citām partijām. Piemēram, Reformu
partiju, kas zināma ar savu kāri koķetēt ar "Saskaņas centru"...
– Reformu partija šobrīd īsti vēl nav pieteikusies Rīgas domes vēlēšanām un
nav arī piedāvājusi savu redzējumu. Kad tas būs, NA noteikti ar viņiem tiksies
un pārrunās iespējamo sadarbību pirms un pēc vēlēšanām. Mēs jau esam teikuši, ka
par iespējamiem sabiedrotajiem uzskatām koalīcijā esošās partijas, tātad
"Vienotību" un Reformu partiju.
– Kā ar Zaļo partiju un Zemnieku savienību?
– Arī ar viņiem runāsim. Tās ir labējās partijas, ar kurām mēs ideoloģiski
varētu sadarboties.
– Zaļās partijas kandidāts Guntis Belēvičs jūs jau paguvis novērtēt –
skaista sieviete un labi vērtēta juristu vidū. Ko jūs teiktu par viņu?
– Vispirms vajadzētu ar viņu iepazīties. Būtu nepareizi, ja es savus
spriedumus izdarītu pēc tā, ko par viņu esmu lasījusi žurnālos. Katrā ziņā
uzņēmējdarbībā pieredzējis cilvēks.