Rāda ziņas ar etiķeti lietussargu grupa. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti lietussargu grupa. Rādīt visas ziņas

sestdiena, 2018. gada 21. jūlijs

Viedoklis: Pabrikam būtu jāsēž cietumā, nevis Briselē!

https://www.db.lv/zinas/viedoklis-pabrikam-butu-jasez-cietuma-nevis-brisele-477216


2018. gada 20. jūlijs Sandris Točs
 
Vairākus gadus mēs vērojam viena cilvēka, vienas ģimenes drāmu, un dzirdam kārtējās ziņas, ka Ansis Ataols Bērziņš nav atbrīvots. Nedz lāga prezidents Vējonis, nedz taisnā Latvijas tiesa neredz iemeslu atbrīvošanai. Vēl kā komunistu laikos ņirgājas, «nožēlo, tad atbrīvosim!». Vai ir piespiesti jānožēlo, kaut nejūties vainīgs? Ar kādu mērķi? Vai lai iebiedētu citus?
Ak, pret noziegumu un noziedzniekiem jābūt skarbiem? Tāpēc «kaimiņi» un «bērziņi» ir jābāž aiz restēm? Citādi OIK un maksātnespējas administratoru mafija necienīs? Visi redzat, ko mūsu valsts spēj ielikt cietumā un turēt aiz restēm?! Tāpēc man personiski nav šaubu, ka tā ir paraugprāva. Paraugprāva pret tautu.
 
Jā, šis nabaga cilvēks ir pārkāpis likumu un nav ievērojis probācijas noteikumus. Varbūt rīkojies nolaidīgi un stulbi, bet varbūt ir nelabojams ideālists? Ir tikai jautājums, vai viņš ir vienīgais, kurš mūsu valstī nav ievērojis likumu un kuram par to šodien pavisam noteikti būtu jāsēž Centrālcietumā? Vai viņš ir galvenais bēdīgi slaveno 13. janvāra notikumu organizators? Jo aiz restēm būtu jāsēž nozieguma plānotājam un organizatoram, nevis mazākajam līdzdalībniekiem, vai, vēl vairāk, – apmuļķotajam un cietušajam.
Patiesi būtu vismaz Twitter ierakstīt «piedod Ansi, ka tu sēdi cietumā, bet es taisu karjeru», nevis «man nav viegli aiziet no Vienotības».
13. janvāra nemieri, kuru dēļ kāds naivs dziesminieks šodien sēž aiz restēm, izcēlās tādēļ, ka tos organizēja kāds gudrs politiķis, kurš šodien sēž Briselē. 13. janvāra «revolūcija» ir izpostījusi Anša Ataola Bērziņa dzīvi, bet ir sekmējusi politiķa Arta Pabrika karjeru. Viens sēž cietumā, otrs ir Briselē. Tāds ir 13. janvāra notikumu šodienas rezumē.
Tā saucamo «protestu pret valstī notiekošo» Doma laukumā 2009. gada 13. janvārī rīkoja partija Sabiedrība citai politikai – no Tautas partijas aizmukušu politiķu veidojums, kas pēc tam iekļāvās Vienotībā. Galvenie pasākuma organizatori – Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks. «Štokijs» no skatuves ir pazudis, par viņu nav vērts runāt, bet Pabriks ir nomainījis vēl dažas partijas un cenšas būt aktuāls – kārtējā jaunā uzvalciņā.
Eiropas Parlamenta deputāts no Vienotības, bijušais tautpartijietis Artis Pabriks tagad ir partiju apvienības Attīstībai/Par! premjera kandidāts. Un neviens par to nebrīnās! Jo visi saprot, ka arī šī partija ir tas pats vecais, daudzkārt izmantotais prezervatīvs, ko tagad mēģina izmazgāt un pārdot kā jaunu, tikai gaiši zaļo paciņu nomainot ar dzelteni melnu. Zīmīgi, ka sabiedriskie mediji pat nepiemin Sabiedrību citai politikai atreferējumos par Pabrika kārtējās partijas maiņu. Nu, ne jau tāpēc, lai izskatītos, ka Pabriks mazāku skaitu partiju ir nomainījis, un ne jau tāpēc, ka ir jāstāsta, cik šis lēmums Pabrikam esot bijis grūts.
Jā, arī vecai prostitūtai nav viegla dzīve. Tomēr tas laikam ir labāk, nekā sēdēt cietumā. Vai tiešām nav pretīgi klausīties šos Pabrika paziņojumus, ka mainīt partijas kā zeķes neesot viegls lēmums? Nebūtu viegls lēmums pieteikties nosēdēt Anša Ataola Bērziņa vietā atlikušos ieslodzījuma mēnešus Centrālcietumā! Lūk, tas nebūtu viegli katram, kas tagad gudri spriedelē, kas tad tur, lai pasēž cietumā vēl līdz novembra beigām!
Pabrika kungs, ja kādam būtu jāuzņemas atbildība un jāsēž cietumā par 13. janvāra notikumiem, tad viens no tiem esat jūs! Protams, tas ir pilnīgs sīkums, cik partijas jūs esat «uzmetis», salīdzinājumā ar to, ka esat pametis un nodevis cilvēkus, kas jums uzticējās! Ansis Ataols Bērziņš intervijās stāsta, ka ir vīlies un vairs netic tam, kam ticēja agrāk. Bet nekam sliktam viņš neticēja! Viņš ticēja jūsu pareizajām runām, Pabrika kungs, labajām idejām, kuras izrādījās meli.
Izmeklētājiem kādreiz vajadzētu noskaidrot, vai 13. janvāra organizatori tiešām nepieļāva, ka var izcelties grautiņi? Vēl vairāk – noskaidrot, vai tie speciāli netika provocēti, lai vēl vairāk saasinātu situāciju noteiktu mērķu sasniegšanai? Jo pēc trim dienām līdzīgi notikumi risinājās Viļņā, kur 16. janvārī sākotnēji it kā miermīlīgais protests pret valsts taupības plānu tāpat pārauga nemieros un sadursmēs ar policiju. Jau iepriekš Lietuvas drošības iestādes pauda bažas, ka protesti varētu pāraugt līdzīgos grautiņos kā Latvijā. Ne viegli, taču patiesi jums, Pabrika kungs, būtu vismaz Twitter ierakstīt «piedod Ansi, ka tu sēdi cietumā, bet es taisu karjeru», nevis «man nav viegli aiziet no Vienotības».
Bet tieši visas šīs «lietussargu revolūcijas», grautiņi ar bruģakmeņiem, «nevalstiskās organizācijas» un partijas, kas uztaisījušas popularitāti uz tām, ir novedušas pie noteiktas ekonomiskās politikas realizācijas. Ja nebūtu šo politiķu, nebūtu OIK! Ja nebūtu ar saukļiem par «caurspīdīgumu» un «atklātību» savās rokās pārņemtā KNAB «jumta», arī maksātnespējas administratoru mafija nebūtu iespējama! Jo šie pasākumi un politiķu meli tajos izrādījās «investīcija» – konkrētam «politiskajam biznesam».

svētdiena, 2010. gada 22. augusts

Andris Vilks_PS, Vienotība

http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=45198936879

Dzimšanas gads: 1963
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Ādažu novads
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Latvijas Valsts universitāte, 1986, ģeogrāfs - pasniedzējs
Darba vietas un amati: Valsts kanceleja, V.Dombrovska ārštata padomnieks ekonomikas un finanšu jautājumos
Latvijas Lielo pilsētu asociācija, padomnieks ekonomikas jautājumos
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: precējies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas) - nav
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads) - nav
3. Nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām - nav
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
64142 EUR
5. Kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas - nav
6. Kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu - nav
7. Kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus - nav
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
AS "SEB banka" 3910 LVL
AS "SEB banka" 47 EUR
AS "SEB banka" 8,5 USD
9. Kandidātam piederošie vērtspapīri sadalījumā pa to veidiem [norādot to veidu, skaitu, summu (nominālvērtībā) un juridiskās personas - vērtspapīru eminenta - nosaukumu, privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norādot tikai to skaitu]
akcijas AS "Ventspils nafta" 52,8 LVL (40 gab.)
akcijas Rīgas farmaceitiskā fabrika 128,7 LVL (99 gab.)
apliecības AIF Latu rezerves fonds , AS "SEB banka" 6467 LVL (4531 gab.)

svētdiena, 2010. gada 15. augusts

Raimonds Rublovskis, PS #30 Rīgas saraksts


http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=57050135418

Dzimšanas gads: 1967
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: ASV Jūras kājinieku štāba un vadības koledža, 2001, militāro studiju maģistrs
Latvijas Universitāte, 2000, jurists
Latvijas Universitāte, 1994, vēstures maģistrs
Darba vieta un amats: Meirovica biedrība, dibinātājs
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: teicami
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: šķīries
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
   dzīvoklis Rīga (īpašumā)
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
5000 EUR
5. Kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
20000 EUR
6. Kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu - nav
7. Kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus
700 LVL
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
AS "SEB banka" 2700 LVL

http://www.pilsoniska-savieniba.lv/?&s=1279526559&fu=i&id=1280158998
Dzimis: 1967. gadā Rīgā
Izglītība: vēstures maģistrs LU, juridiskā izglītība LU, militāro studiju maģistrs ASV
Nodarbošanās: rezerves pulkvedis, viens no Meierovica biedrības dibinātājiem
Iepriekšējā darba pieredze: NBS Apvienotā štāba Stratēģiskās plānošanas departamenta priekšnieks, Pirmā policijas bataljona biedrības valdes loceklis
Hobiji: sports, mūzika, literatūra

http://www.nra.lv/zinas/13350-knab-prieksnieka-amata-pretendentus-valdiba-vertes-tikai-pec-jauna-gada.htm
"Jaunpienācēju vidū ir vairāki kandidāti, kuru izglītība un līdzšinējā darba pieredze vismaz teorētiski ļauj viņus uzskatīt par vairāk vai mazāk reāliem pretendentiem. Viņu vidū ir Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Stratēģiskās plānošanas departamenta priekšnieks Raimonds Rublovskis, kurš savās darba gaitās ieņēmis ne vien atbildīgus posteņus Latvijas starptautiskajās militārajās pārstāvniecībās, bet bijis arī Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta komandieris un priekšnieks, Militārās policijas priekšnieks, kā arī strādājis Valsts prezidenta un Saeimas Drošības dienestā par sevišķi svarīgu lietu inspektoru."

http://www.iauto.lv/article.php?sid=8491
"Preses uzmanības lokā Germans Milušs līdz šim nonācis saistībā ar Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienesta padomnieka apliecību, ko viņam bija izsniedzis bijušais drošības dienesta priekšnieks Raimonds Rublovskis"

http://www.politika.lv/temas/tiesiska_valsts_un_korupcija/neticibas_sortlists/
"Vai, iespējams, Raimondu Rublovski „iegāza” pazīšanās ar meklēšanā esošo Jūrmalgeitas dalībnieku Germanu Milušu?"

http://lv.wikipedia.org/wiki/Raimonds_Rublovskis
Dienesta laikā R. Rublovskis ir ieņēmis vairākus augstus militāros amatus NBS. 1997. g. viņš kļuva par pirmo NBS Militārās policijas komandieri, tam sekoja sešus gadus ilga Latvijas Republikas Saeimas un Valsts Prezidenta drošības dienesta vadīšana. No 2001. gada līdz 2003. gadam Rublovskis bija Speciālo Operāciju Spēku komandiera pienākumu izpildītājs.Viņš ir vadījis arī Latvijas Republikas Nacionālo Militāro pārstāvniecību NATO Augstākajā Sabiedroto Spēku štābā Eiropā (SHAPE) Monsā, Beļģijā. Pēdējais amats pirms aktīvā dienesta pamešanas Rublovskim bija NBS Apvienotā Štāba Stratēģiskās Plānošanas departamenta priekšnieks.
2010. gadā pēc 23 dienesta gadiem valsts bruņotajos spēkos R. Rublovskis atvaļinājās ar pulkveža dienesta pakāpi.

Kristīne Drēviņa, PS, #22 Rīgas saraksts, Lietussargu grupa


http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=6082530489

Dzimšanas gads: 1975
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Kopenhāgenas biznesa skola sadarbībā ar Rīgas Juridisko augstskolu, 2002, maģistrs Eiropas Savienības tiesībās
   Francois Rabelais vārdā nosauktā Tūras Universitāte, Francija, 2000, maģistra grāds Eiropas Savienības tiesībās
Latvijas Universitāte, 1998, politikas zinātnes bakalaura grāds
Darba vietas un amati: Eiropas Savienības Tiesa, Latvijas Republikas pārstāve
   LR Tieslietu ministrija, Eiropas Savienības Tiesas departaments, direktore
   Eiropas Savienības tiesību asociācija, valdes locekle
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latviete
Ģimenes stāvoklis: precējusies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
   dzīvoklis Rīga (īpašumā)
3. Nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām
   dzīvoklis Rīga (iznomā)
   dzīvoklis (apakšiznomā) Vācija (nomā)
   dzīvoklis Rīga (nomā)
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
   Deutschebank Frankfurtes filiāle 6000 EUR

http://www.pilsoniska-savieniba.lv/?&s=1279526559&fu=i&id=1280158932
Dzimusi: 1975. gadā Rīgā

Izglītība: maģistra grāds ES tiesībās Kopenhāgenas biznesa skolā sadarbībā ar Rīgas Juridisko augstskolu, maģistra grāds ES tiesībās Fransuā Rablē vārdā nosauktajā Tūras universitātē Francijā

Nodarbošanās: Latvijas Republikas pārstāve ES Tiesā, Tieslietu ministrijas ES Tiesas departamenta direktore, ES tiesību asociācijas valdes locekle

Iepriekšējā darba pieredze: Eiropas Centrālās bankas Juridiskā dienesta juriskonsulte, pieredze Tieslietu ministrijā, Vērtspapīru tirgus komisijā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, lektore Valsts administrācijas skolā, Latvijas Universitātē, Eiropas Publiskās pārvaldes institūtā, Grācas Universitātē un Bolzāno Eiropas akadēmijā

Hobiji: ceļošana, velo braukšana, sēņošana, zolīte, futbols, eksotisko ēdienu gatavošana, literatūra.

http://www.jaunlatvija.lv/
"Tāpēc paplašināsim nepilsoņu iespējas iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā. "
Drēviņa ir Jaunlatvijas biedre kopā ar tādiem, kā Aleksandrs Tralmaks utml. Jaunlatvija ir PLL "jauniešu" organizācija



Rasma Kārkliņa, PS, #20 Rīgas saraksts, Lietussargu grupa

http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=21193840677

Dzimšanas gads: 1946
Ārvalstu pilsonība: ASV
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Čikāgas Universitāte, 1975, doktora grāds politikas zinātnē
Darba vietas un amati: Latvijas Universitāte, zinātniskā projekta vadītāja
   LR Aizsardzibas ministrija, ministra ārštata padomniece
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: ļoti labas
Tautība: latviete
Ģimenes stāvoklis: precējusies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
   dzīvoklis Rīga (īpašumā)
   dzīvoklis (kopīpašumā) Čikāga (īpašumā)
   dzīvoklis (kopīpašumā) Čikāga (īpašumā)
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
61000 USD
5. Kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas - nav
6. Kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu
AS "Valters un Rapa" 10945 LVL (10945 gab.)
9. Kandidātam piederošie vērtspapīri sadalījumā pa to veidiem [norādot to veidu, skaitu, summu (nominālvērtībā) un juridiskās personas - vērtspapīru eminenta - nosaukumu, privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norādot tikai to skaitu]
ieguldījumu fondi T.ROWEPRICE 53689 USD (12 gab.)
iegūldījumu fondi TIAA CREF 83 USD (2 gab.)
ieguldījumu fondi Fidelity Investments 61977 USD (18 gab.)

http://www.pilsoniska-savieniba.lv/?&s=1279526559&fu=i&id=1280158885
Dzimusi: 1946. gadā Vācijā, Mārburgā

Izglītība: doktora grāds politikas zinātnē Čikāgas Universitātē ASV, un diploms politoloģijā no Berlīnes Brīvās Universitātes Vācijā
Nodarbošanās: politoloģijas profesore ASV un Latvijā, Latvijas Universitātes pētnieciskā projekta par attīstību lauku vidē vadītāja, aizsardzības ministra Lieģa ārštata padomniece
Iepriekšējā darba pieredze: kopš 1975. gada politikas zinātnes mācībspēks dažādās ASV un Eiropas universitātēs, daudzu rakstu un grāmatu autore par pilsonisko līdzdalību un tiesiskumu, ieskaitot „Korupcija postkomunisma valstīs,” Valters un Rapa 2006
Hobiji: darbība sabiedriskajās organizācijās, literatūra, pilates vingrošana

trešdiena, 2010. gada 2. jūnijs

Ēlerte krievu laikrakstam Telegrafs

Ēlerte: Būs jāizvēlas starp ekstrēmistiem un bariņu oligarhu
LETA, 2010. g. 24. martā
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/324269-elerte_bus_jaizvelas_starp_ekstremistiem_un_barinu_oligarhu

Laikraksta "Diena" bijušās galvenās redaktores Sarmītes Ēlertes un domubiedru nodibinātās "Meierovica biedrības" mērķis ir veicināt un attīstīt komunikāciju starp Latvijas sabiedrību un politiķiem, intervijā laikrakstam "Telegraf" saka Ēlerte.

Ēlerte norāda, ka neplāno kādas personas no biedrības virzīt partiju apvienībā "Vienotība", "ja nu vien viņi paši to vēlēsies darīt..". Līdz maijam vairāki cilvēki solījuši sniegt Ēlertei atbildi par vēlmi iesaistīties politikā..

"Vienotības" bažas par deputātu vietu skaita iespējamu samazināšanos politiķiem Saeimā, ja "Meierovica biedrība" piedāvās maksimāli daudz bezpartejisku cilvēku, Ēlerte dēvē par normālu pašsaglabāšanās tieksmi. "Bet parlaments nav darba vieta, par kuru būtu jācīnās. "Vienotībai" ir jādomā, kā sasniegt maksimālo ietekmi nākamajā Saeimā. Ir labi, ka trīs partijas nolemj būt kopā, taču ar to nepietiek. Gatavība sadarboties ar tiešās demokrātijas formām "Vienotību" var tikai stiprināt," uzskata Ēlerte un piebilst, ka runa varētu būt par 3-5 deputātu vietām bezpartejiskiem deputātiem.

Par labu sasniegumu Ēlerte uzskata iespēju jaunajā Saeimā izveidot koalīciju ar vēl vienu partiju, bet ne ar divām. "Lietussargu revolūcijas" mērķis bija atlaist rīcībnespējīgu Saeimu - pašlaik mums ir fantastiska iespēja ievēlēt jaunu kvalitatīvu Saeimu.
Tas ir tā vērts, lai par to pacīnītos, uzskata biedrības pārstāve.

Izvēle - ekstrēmisti vai oligarhi.
Pēc viņas teiktā, koalīcijas veidošanai būs jāizvēlas starp nacionālistiski noskaņotu partiju "Visu Latvijai!", kas balansē uz ekstrēmisma robežas, un bariņu oligarhu un "Saskaņas centru", kas biedējot Ēlerti ar savām attiecībām ar autoritatīvo Krieviju. "Tā būs mazākā ļaunuma izvēle; lai izvēlētos, būs jāredz personālijas - kas tieši iekļūs Saeimā," piebilst Ēlerte. Viņa gan "Vienotībā" neredzot "Visu Latvijai!".

Viņa ir pārliecināta, ka nākamajā Saeimā nebūs pašreizējo personu. Nākamajā Saeimā jebkura partiju kombinācija būs kompromiss, "demokrātija ir kompromiss. Pašlaik ir grūti izraudzīties mazāko ļaunumu. Korupcija kā sistēma nozīmē, ka Latvija vienmēr būs neattīstīta valsts. Ir atsevišķi principi, no kuriem nākotnē nevajadzētu atteikties, - nacionāla valsts kā bāze integrācijai un orientācija uz Rietumiem."

Uzņēmēji pārdodas par šprotu bundžiņu.
..Ēlerte uzskata, ka tuvākajā nākotnē Krievijā saglabāsies autoritāra valdība, kas mēģinās paplašināt ietekmes jomas. Pēc notikumiem Gruzijā viens no Latvijas uzdevumiem esot savas drošības nostiprināšana. Krievu tanki Latvijā gan nenākšot, drīzāk būšot mēģinājumi ietekmēt Latviju caur ES un NATO politiku, tāpēc te daudz kas būs atkarīgs no tā, kas veidos jauno valdību.

Ēlerte intervijā norāda, ka "Meierovica biedrība" iestājas par sistemātisku Latvijas attīstību. Problēmas esot tad, kad daži uzņēmēji ir gatavi pārdot savu ģeopolitisko orientāciju par šprotu bundžiņu.
Uz jautājumu, vai viņa neuzticas ne oligarhiem, kas pārdodas par šprotu bundžiņu, ne "saskaņiešiem", Ēlerte norāda, ka SC var daudz runāt par savām programmām, bet pēc būtības tā ir tikai viena - etniskā - jautājuma partija.
"Tāpēc viņi spēja nosūtīt dzimtenes nodevēju uz Eiroparlamentu - lai gan man ir grūti saprast, kas var būt kopīgs Rubikam ar Ušakovu.
No otras puses, daudz ļauna darījuši Dobelis un Tabūns", kurus uztver kā sabiedrības vairākuma viedokļa paudējus.
Ēlerte uzskata, ka Latvijā stabila attīstība nebūs iespējama, kamēr būs spēkā etniskā balsošana.
"Latvijas demokrātiskajai valstij ir pilnīgi vienalga, kas ir bijis okupētājs. Var sākt skaitīt, cik gājuši bojā padomju, cik vācu okupācijas laikā, taču doma ir cita: pirms kara Latvija bija neatkarīga valsts, un okupācija ir noziegums. Jebkura cilvēka, politiķa, valsts pienākums ir tikt skaidrībā ar savu pagātni. Un tas, ka Latvija tad nebija noteicēja par sevi, neatceļ nepieciešamību saprast, kas toreiz notika," skaidro Ēlerte.
Viņu nesatraucot iespēja, ka SC izveidot koalīciju ar oligarhiem "bez viņas": "Latiņa ir jāceļ augstu - gan priekš citiem, gan sevis. Jā, koalīcija bez mums ir iespējama, un tas būs ļoti slikti Latvijai."

Šlesers Latviju vedot pie ilgstošas atpalicības.
Komentējot pašreizējo situāciju valdībā, no kuras nesen izstājās Tautas partija, atstājot valdību mazākumā, Ēlerte uzskata, ka pagaidām var iztikt ar šo premjeru un šo valdību līdz vēlēšanām, "kooperēšanās iespējama ar visiem. Tagad nav tādas situācijas, lai dzīvotu bez valdības. Līdz vēlēšanām nav tik daudz laika atlicis, var padzīvot arī ar mazākuma valdību."

Viņasprāt, Šlesers (LPP/LC) ir viens no pašreizējās sistēmas arhitektiem, kas Latviju ved pie ilgstošas atpalicības.
"Šī sistēma ir pretrunā ar atklātu konkurenci, ar iniciatīvu un sabiedrības attīstību. Situācija līdz vēlēšanām ir īpaši kritisks laiks - Dombrovskim ir jāatrod atbalsts, lai Latvija būtu rīcībspējīga," piebilst Ēlerte.
Viņa uzskata, ka galvenā atbildība par pašreizējo ekonomisko situāciju jāuzņemas valstij, kurai jau ilgu laiku bija iespēja apturēt kreditēšanas bumu bankās. "Es runāju par Aigara Kalvīša kā bijušā premjera un tolaik vislielākās partijas vadītāja atbildību. Eksperti mūs brīdināja, bet Kalvītis viņus nedzirdēja un palielināja valsts izdevumus. Tā ir viņa politiskā atbildība," norāda Ēlerte.

"Jaunā laika" (JL) atbildību viņa šajā situācijā nesaskatot, jo "tā nebija sistēmas daļa. Lai gan Latvijā vienmēr būs koalīcijas valdības, taču JL šo sistēmu neradīja. Varbūt Repše arī nodarbojās ar dīvainu biznesu, bet tas ir viņa personīgais prāts, muļķības, aizraušanās, nekas vairāk.".

Pēc Ēlertes teiktā, pašlaik "Vienotība" izstrādā kopīgu programmu - tajā neesot neatrisināmu pretrunu. "Domāju, ka rezultātā nebūs ne krasi labēju, ne krasi kreisu ekonomisku uzstādījumu," piebilda Ēlerte