Rāda ziņas ar etiķeti alfreds rubiks. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti alfreds rubiks. Rādīt visas ziņas

otrdiena, 2013. gada 12. novembris

Ušakovs: Nacionālisti jāpadara par apsmieklu (SC pa kremlinu norādīto taciņu iet uz varas pāņemšanu)

http://www.la.lv/nacionalisti-japadara-par-apsmieklu%e2%80%a9/

 11. novembris, 2013
Iespējams, jau nākamgad no sarunvalodas pazudīs vārdu salikums “politiskā apvienība “Saskaņas centrs”". Sestdien aizvadītajā sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” kongresā tika sperti vairāki soļi, kas liecina par mērķi atteikties no apvienības formāta.
Rubiks kļuvis par traucēkli

Jau vairākus mēnešus tiek runāts par to, ka “SC” veidojošās partijas – Jāņa Urbanoviča vadītā “Saskaņa” un Alfrēda Rubika Latvijas Sociālistiskā partija – nākamgad gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās varētu startēt atsevišķi. Tagad tas ir oficiāli – sestdien kongresā tika pieņemts lēmums Eiroparlamenta vēlēšanās veidot atsevišķu “Saskaņas” sarakstu. Partijas līderi atteikšanos no kopīga saraksta ar rubikiešiem skaidro ar to, ka “Saskaņa” vēlas Eiropas Parlamentā strādāt sociāldemokrātu grupā, bet Rubiks pievienojies tā sauktajai kreiso grupai. Ticamāk gan, kurvītis Rubikam iedots tādēļ, ka bez Alfrēda Petroviča “Saskaņai” ir lielākas izredzes piesaistīt latviešu vēlētāju balsis.
EP kandidātu saraksta sastādīšanu kongress uzticēja partijas valdei, tomēr vairāku iespējamo kandidātu vārdi jau tagad tiek minēti kuluāros. Visticamāk, saraksta līdera vieta tiks rezervēta Saeimas deputātam un “Saskaņas” starptautiskajam sekretāram Borisam Cilevičam, kurš 2009. gada vēlēšanās palika pirmais zem strīpas. Toreiz viņu apsteidza Alfrēds Rubiks un Aleksandrs Mirskis (kurš nu jau izslēgts no “Saskaņas” un izveidojis savu partiju “alternative.lv”). Arī pats Cilevičs sarunā nenoliedza, ka jūtas pietiekami pieredzējis un sagatavots darbam Eiroparlamentā. Augsta vieta sarakstā varētu atrasties Elizabetei Krivcovai. Plašākai sabiedrībai gan šī dāma vairāk zināma kā bēdīgi slavenā “Nepilsoņu kongresa” organizatore. Interese par startēšanu uz EP ir arī citiem “SC” Saeimas frakcijas pārstāvjiem, piemēram, Andrejam Klementjevam un Igoram Pimenovam.
Vēl viens apstāklis, kas liecina par vēlmi atteikties no apvienības formāta, ir fakts, ka par jauno partijas “Saskaņa” valdes priekšsēdētāju ievēlēts Nils Ušakovs, kurš līdz šim bija apvienības “Saskaņas centrs” priekšsēdētājs. Savukārt līdzšinējais partijas vadītājs Jānis Urbanovičs turpmāk būs priekšsēdētāja vietnieks. Šīs pārbīdes gan ir tīri formālas, jo praktiski abi politiskā spēka līderi turpinās veikt līdzšinējās funkcijas – Ušakovs būs partijas “seja”, bet Urbanovičs – faktiskais darba organizators.
Ušakovs lamā nacionālistus, Kabanovs atvainojas

Savā uzrunā kongresa delegātiem “Saskaņas” līderis Nils Ušakovs uzsvēra, ka viens no partijas galvenajiem uzdevumiem esot rūpēties par latviešu valodas un kultūras attīstīšanu, saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm. “Bet vienlaikus mums vēl efektīvāk jārūpējas par nacionālajām minoritātēm, vēl sīvāk jācīnās pret rusofobiju, ksenofobiju un nacionālismu, kas daudziem politiķiem ir teju vienīgais kapitāls. Ja runājam par nacionālistiem, mums ir vienalga, vai tie ir latviešu vai krievu nacionālisti! Mūsu uzdevums ir viņus padarīt vai nu par nepieskaramiem politiskiem margināļiem, vai par apsmieklu, kas viņi pēc būtības arī ir,” teica Ušakovs. Gan viņš, gan citi runātāji žēlojās, ka labējās partijas pret “Saskaņu” izvēršot apmelošanas kampaņu.
Uz šī fona izcēlās Nikolajs Kabanovs, kurš uzrunā atzina, ka viņa feļetons laikrakstā “Vesti segodņa”, kurā izsmieti Dziesmu un deju svētki, esot bijusi politiska kļūda. “No šīs tribīnes vēlos atklāti atvainoties visiem partijas biedriem, kas piedalījās Dziesmu un deju svētku organizēšanā, visiem tiem biedriem, kam tā ir svēta lieta,” teica deputāts. Pēc neoficiālas informācijas, Kabanovam bijušas smagas pārrunas ar partijas līderiem, kuriem viņa provokatīvie izgājieni tā apnikuši, ka deputāts bijis pavisam tuvu izslēgšanai no partijas. Ja neskaita Rubika atstumšanu un Kabanova kaunināšanu, citas politiskas pārmaiņas kongresā nebija vērojamas.
Mērķē uz valdību

Partija par savām pozīcijām jūtas stabila. Kongresā Ušakovs teica: “Mēs esam populārākais politiskais spēks Latvijā kopš 2008. gada, un reitingi rezultējas konsekventā atbalsta pieaugumā no vēlētājiem. Ar katru gadu vēlēšanu rezultāti uzlabojas. Mēs pašreiz esam vienīgais politiskais spēks, par ko balso gan latvieši, gan nelatvieši. Rīgā par mums nobalsoja vairāk latviešu nekā par Nacionālo apvienību vai “Vienotību”.” Saskaņieši ir droši par vietu nākamajā valdībā, tādēļ kongresā tika pieņemta arī rezolūcija “Par priekšdarbiem partijas dalībai valsts izpildvarā”, kurā uzdod partijas valdei gatavot biedrus darbam valsts pārvaldes institūcijās un izstrādāt “Latvijas sociāldemokrātiskās valdības darbības plānu”.
Uzziņa

Partijas “Saskaņa” jaunā valde. Valdes priekšsēdētājs: Nils Ušakovs. Valdes priekšsēdētāja vietnieks: Jānis Urbanovičs. Valdes locekļi: Valērijs Agešins, Sergejs Dolgopolovs, Vitālijs Azarevičs, Ivans Ribakovs, Oļegs Agafonovs, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Igors Pimenovs, Boriss Cilevičs, Maksims Tolstojs, Aleksandrs Sakovskis, Mihails Kameneckis, Aivars Bergers, Andrejs Elksniņš, Elizabete Krivcova, Sergejs Mir-skis, Sergejs Potapkins, Ivars Zariņš, Vitālijs Orlovs.

trešdiena, 2010. gada 2. jūnijs

Ēlerte krievu laikrakstam Telegrafs

Ēlerte: Būs jāizvēlas starp ekstrēmistiem un bariņu oligarhu
LETA, 2010. g. 24. martā
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/324269-elerte_bus_jaizvelas_starp_ekstremistiem_un_barinu_oligarhu

Laikraksta "Diena" bijušās galvenās redaktores Sarmītes Ēlertes un domubiedru nodibinātās "Meierovica biedrības" mērķis ir veicināt un attīstīt komunikāciju starp Latvijas sabiedrību un politiķiem, intervijā laikrakstam "Telegraf" saka Ēlerte.

Ēlerte norāda, ka neplāno kādas personas no biedrības virzīt partiju apvienībā "Vienotība", "ja nu vien viņi paši to vēlēsies darīt..". Līdz maijam vairāki cilvēki solījuši sniegt Ēlertei atbildi par vēlmi iesaistīties politikā..

"Vienotības" bažas par deputātu vietu skaita iespējamu samazināšanos politiķiem Saeimā, ja "Meierovica biedrība" piedāvās maksimāli daudz bezpartejisku cilvēku, Ēlerte dēvē par normālu pašsaglabāšanās tieksmi. "Bet parlaments nav darba vieta, par kuru būtu jācīnās. "Vienotībai" ir jādomā, kā sasniegt maksimālo ietekmi nākamajā Saeimā. Ir labi, ka trīs partijas nolemj būt kopā, taču ar to nepietiek. Gatavība sadarboties ar tiešās demokrātijas formām "Vienotību" var tikai stiprināt," uzskata Ēlerte un piebilst, ka runa varētu būt par 3-5 deputātu vietām bezpartejiskiem deputātiem.

Par labu sasniegumu Ēlerte uzskata iespēju jaunajā Saeimā izveidot koalīciju ar vēl vienu partiju, bet ne ar divām. "Lietussargu revolūcijas" mērķis bija atlaist rīcībnespējīgu Saeimu - pašlaik mums ir fantastiska iespēja ievēlēt jaunu kvalitatīvu Saeimu.
Tas ir tā vērts, lai par to pacīnītos, uzskata biedrības pārstāve.

Izvēle - ekstrēmisti vai oligarhi.
Pēc viņas teiktā, koalīcijas veidošanai būs jāizvēlas starp nacionālistiski noskaņotu partiju "Visu Latvijai!", kas balansē uz ekstrēmisma robežas, un bariņu oligarhu un "Saskaņas centru", kas biedējot Ēlerti ar savām attiecībām ar autoritatīvo Krieviju. "Tā būs mazākā ļaunuma izvēle; lai izvēlētos, būs jāredz personālijas - kas tieši iekļūs Saeimā," piebilst Ēlerte. Viņa gan "Vienotībā" neredzot "Visu Latvijai!".

Viņa ir pārliecināta, ka nākamajā Saeimā nebūs pašreizējo personu. Nākamajā Saeimā jebkura partiju kombinācija būs kompromiss, "demokrātija ir kompromiss. Pašlaik ir grūti izraudzīties mazāko ļaunumu. Korupcija kā sistēma nozīmē, ka Latvija vienmēr būs neattīstīta valsts. Ir atsevišķi principi, no kuriem nākotnē nevajadzētu atteikties, - nacionāla valsts kā bāze integrācijai un orientācija uz Rietumiem."

Uzņēmēji pārdodas par šprotu bundžiņu.
..Ēlerte uzskata, ka tuvākajā nākotnē Krievijā saglabāsies autoritāra valdība, kas mēģinās paplašināt ietekmes jomas. Pēc notikumiem Gruzijā viens no Latvijas uzdevumiem esot savas drošības nostiprināšana. Krievu tanki Latvijā gan nenākšot, drīzāk būšot mēģinājumi ietekmēt Latviju caur ES un NATO politiku, tāpēc te daudz kas būs atkarīgs no tā, kas veidos jauno valdību.

Ēlerte intervijā norāda, ka "Meierovica biedrība" iestājas par sistemātisku Latvijas attīstību. Problēmas esot tad, kad daži uzņēmēji ir gatavi pārdot savu ģeopolitisko orientāciju par šprotu bundžiņu.
Uz jautājumu, vai viņa neuzticas ne oligarhiem, kas pārdodas par šprotu bundžiņu, ne "saskaņiešiem", Ēlerte norāda, ka SC var daudz runāt par savām programmām, bet pēc būtības tā ir tikai viena - etniskā - jautājuma partija.
"Tāpēc viņi spēja nosūtīt dzimtenes nodevēju uz Eiroparlamentu - lai gan man ir grūti saprast, kas var būt kopīgs Rubikam ar Ušakovu.
No otras puses, daudz ļauna darījuši Dobelis un Tabūns", kurus uztver kā sabiedrības vairākuma viedokļa paudējus.
Ēlerte uzskata, ka Latvijā stabila attīstība nebūs iespējama, kamēr būs spēkā etniskā balsošana.
"Latvijas demokrātiskajai valstij ir pilnīgi vienalga, kas ir bijis okupētājs. Var sākt skaitīt, cik gājuši bojā padomju, cik vācu okupācijas laikā, taču doma ir cita: pirms kara Latvija bija neatkarīga valsts, un okupācija ir noziegums. Jebkura cilvēka, politiķa, valsts pienākums ir tikt skaidrībā ar savu pagātni. Un tas, ka Latvija tad nebija noteicēja par sevi, neatceļ nepieciešamību saprast, kas toreiz notika," skaidro Ēlerte.
Viņu nesatraucot iespēja, ka SC izveidot koalīciju ar oligarhiem "bez viņas": "Latiņa ir jāceļ augstu - gan priekš citiem, gan sevis. Jā, koalīcija bez mums ir iespējama, un tas būs ļoti slikti Latvijai."

Šlesers Latviju vedot pie ilgstošas atpalicības.
Komentējot pašreizējo situāciju valdībā, no kuras nesen izstājās Tautas partija, atstājot valdību mazākumā, Ēlerte uzskata, ka pagaidām var iztikt ar šo premjeru un šo valdību līdz vēlēšanām, "kooperēšanās iespējama ar visiem. Tagad nav tādas situācijas, lai dzīvotu bez valdības. Līdz vēlēšanām nav tik daudz laika atlicis, var padzīvot arī ar mazākuma valdību."

Viņasprāt, Šlesers (LPP/LC) ir viens no pašreizējās sistēmas arhitektiem, kas Latviju ved pie ilgstošas atpalicības.
"Šī sistēma ir pretrunā ar atklātu konkurenci, ar iniciatīvu un sabiedrības attīstību. Situācija līdz vēlēšanām ir īpaši kritisks laiks - Dombrovskim ir jāatrod atbalsts, lai Latvija būtu rīcībspējīga," piebilst Ēlerte.
Viņa uzskata, ka galvenā atbildība par pašreizējo ekonomisko situāciju jāuzņemas valstij, kurai jau ilgu laiku bija iespēja apturēt kreditēšanas bumu bankās. "Es runāju par Aigara Kalvīša kā bijušā premjera un tolaik vislielākās partijas vadītāja atbildību. Eksperti mūs brīdināja, bet Kalvītis viņus nedzirdēja un palielināja valsts izdevumus. Tā ir viņa politiskā atbildība," norāda Ēlerte.

"Jaunā laika" (JL) atbildību viņa šajā situācijā nesaskatot, jo "tā nebija sistēmas daļa. Lai gan Latvijā vienmēr būs koalīcijas valdības, taču JL šo sistēmu neradīja. Varbūt Repše arī nodarbojās ar dīvainu biznesu, bet tas ir viņa personīgais prāts, muļķības, aizraušanās, nekas vairāk.".

Pēc Ēlertes teiktā, pašlaik "Vienotība" izstrādā kopīgu programmu - tajā neesot neatrisināmu pretrunu. "Domāju, ka rezultātā nebūs ne krasi labēju, ne krasi kreisu ekonomisku uzstādījumu," piebilda Ēlerte