Šeit apkopota informācija par politiķiem, lai vēlētāji to varētu izmantot saraksta izvēlei, kā arī plusu vilkšanai un nevēlamo kandidātu izsvītrošanai.
Neaizmirstiet, ka vēlēšanu laikā Jūs pieņemat deputātu darbā. Kandidāta izbrāķēšanai nav vajadzīgs augstākās tiesas lēmums par kandidāta vainu vai nevainīgumu. Izsvītrojiet kandidātu, ja ir pat mazākā aizdomu ēna par negodīgumu, kā arī tad, ja cilvēks nav kvalificēts rakstīt un analizēt likumus un budžetu.
Augusta sākums, vasaras pilnbrieda baudīšana Gruzijā, nevis domīgas ministru sejas valdības sēžu zālē - šāds, izrādās, bijis patiesais fons valdības sarunām par valstij piederošās bankas Citadele pārdošanu.
Laikraksta Diena atklājums par politiķu un bankas pircēja ASV investīciju fonda Ripplewood Holdings oficiālā pārstāvja eksbaņķiera Valda Sikšņa kopīgu brīvdienu ceļojumu dienās, kad izšķīrās bankas liktenis, ceturtdien darīja nervozus vairākus šī brauciena dalībniekus. Viens no viņiem - Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis - uzskata, ka šis bijis privāts brauciens, tāpēc viņam «nav pienākuma jebkam par jebko atskaitīties». Otrs līdzbraucējs - valdošās partijas kandidāts eirokomisāra amatam Valdis Dombrovskis, kurš ceļojumā ar Ripplewood pārstāvi un kolēģiem politiķiem devies kopā ar dzīvesbiedri Āriju, - ar īsziņas starpniecību uzsvēra, ka izdevumus sedzis pats, turklāt viņam Citadeles pārdošanā neesot bijusi nekāda loma. «Visus atvaļinājuma izdevumus gan sev, gan kundzei sedzu no personiskajiem līdzekļiem. Lēmumu pieņemšanā par Citadeles bankas pārdošanu neesmu iesaistīts, neesmu vedis nekādas sarunas ne ar vienu no potenciālajiem bankas investoriem vai to pārstāvjiem,» uzsver ekspremjers.
«Ne es personīgi, ne Callidus Capital, ne Ripplewood nav apmaksājuši neviena Latvijas politiķa rēķinus,» pēc diennakti ilgām pārdomām īsziņā lakoniski atbildēja arī V. Siksnis. Ekspremjers V. Dombrovskis savu saikni ar šo personu nekomentēja. To, ka visu apmaksājis pats, uzsver arī trešais līdzbraucējs no politiķu vidus - aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), kurš kompānijā juties lieks un atgriezies agrāk par pārējiem.
Tikai divas dienas pirms raibās kompānijas kopīgās izlidošanas uz saulaino Gruziju - 29. jūlijā - Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdība lielā slepenībā aiz slēgtām durvīm bija izlēmusi piešķirt ekskluzīvu statusu vienam no diviem reālākajiem Citadeles pircējiem - tieši V. Sikšņa pārstāvētajam ASV investīciju fondam Ripplewood Holdings. Investoram tika dots laiks līdz 25. augustam sagatavot saistošo piedāvājumu un izlemt, vai piekrīt valdības nosauktajai minimālajai cenai - 113 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka augsne darījumam tika gatavota tieši laikā, kad Ripplewood oficiālais pārstāvis kopā ar valdības vadošās partijas Vienotība ietekmīgajiem politiķiem Dz. Zaķi un Valdi Dombrovski atpūtās Gruzijā.
Politikā, tāpat kā dzīvē, mēdz gadīties visādi, konstants laimes stāvoklis nav iespējams, dzīve ir nevis melnbalta, bet krāsaina, un ceļš vienmēr vedīs gan uz augšu, gan arī uz leju. Tā tas dabā iekārtots, un izņēmuma gadījumi drīzāk šo likumsakarību apstiprina.Pēdējā laika notikumi gan rāda, ka par šāda veida izņēmumu strauji kļūst Vienotība. To jau labu laiku vajā vienas vienīgas neveiksmes un pārpratumi. Un te nerunāsim par dīvaino lēmumu Rīgas mēra amatam virzīt šim postenim absolūti nepiemēroto elitāristi Sarmīti Ēlerti. Tas bija sen, un droši vien Vienotības vēlētāji šo soli jau sākuši piemirst. Pietiek vienkārši paskatīties uz dažu pēdējo nedēļu notikumiem, dziļākā pagātnē nemaz nerokoties.
13. septembrī Dombrovskis pieprasīja kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (Nacionālā apvienība) demisiju, par iemeslu minot konfliktu ar Andreju Žagaru, no amata patriekto Latvijas Nacionālās operas vadītāju. Jebkurā citā gadījumā šāda izlēmīga rīcība vairotu premjera popularitāti, taču šoreiz aiz demisijas pieprasījuma nepārprotami vīdošās Vienotības intereses saglabāt uzturēšanās atļauju tirdzniecības biznesu (un vienlaikus pazemot nacionāļus) bija tik acīmredzamas, ka diez vai kāds viņam noticēja. Sekoja labklājības ministres Ilzes Viņķeles atzīšanās, ka viņa, parakstot valstisku vienošanos, aiz muguras turējusi sakrustotus pirkstus, jau tobrīd zinot, ka to nepildīs, un brutāli melojusi ne tikai koalīcijas partneriem, bet arī vēlētājiem... 19. septembrī Vienotība par partijas vadībai netīkama viedokļa paušanu mēģināja no Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas atsaukt deputāti Janīnu Kursīti-Pakuli, 22. septembrī atklājās, ka koalīcijas partneru no Reformu partijas izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis iesaistīts mediju pirkšanas skandālā. Viņa birojs maksājis par pozitīvu ministrijas darba atspoguļošanu medijos, šim mērķim tērējot valsts budžeta līdzekļus. Ņemot vērā, ka Vienotība pret šādu praksi vienmēr iestājusies ļoti asi, varēja gaidīt konsekvences ministra atlaišanas izskatā. Taču premjers tikai palūdza paskaidrot notikušo...
Visus šos dubultos standartus, protams, garām nepalaiž arī vēlētāji. 10. Saeimas vēlēšanās 2010. gada 2. oktobrī par Vienotību nobalsoja 301 424 cilvēki, kas deva 31,22 procentus vēlētāju balsu. Pēc gada notikušajās Saeimas ārkārtas vēlēšanās Vienotība saņēma vairs tikai 18,83 procentus vēlētāju atbalsta un bija zaudējusi 128 900 no saviem vēlētājiem. Turklāt šobrīd par partiju, pēc Latvijas faktu aptaujas datiem, būtu gatavi balsot tikai 14,60 procenti pilsoņu...
Dramatiski, protams. Taču to, vai šie skaitļi turpinās gāzties lejā vai arī Vienotība atkopsies, rādīs laiks. Šobrīd šķiet, ka partija vairāk nodarbojas ar pašiznīcināšanos, jo tādu politiķu kā Dzintars Zaķis un Solvita Āboltiņa augstprātīgā un tukšvārdīgā izrunāšanās neliecina par lielu saikni ar realitāti. Vienlaikus - visu savās vietās saliek vēlētājs, un, iespējams, tā ir iespēja partijai attīrīties un nākamajā Saeimā iesoļot mazākā, taču daudz kvalitatīvākā sastāvā.
Te ir tie nodevēji, kas slegtā sēdē atbalstīja Krivijas monopola turpināšanu Latvijas enerģētikas jomā.
Lūdzu neaizmirstiet visus šos izsvētrot nākošajās vēlēšanās:
Vjačeslavs Dombrovskis(RP) Priekšsēdētājs
Jānis Dūklavs(ZZS) Priekšsēdētāja
biedrs
Jānis Tutins(SC) Sekretārs
Zanda Kalniņa-Lukaševica(RP) Dzintars
Kudums (VL-TB/LNNK)
Ingmārs Līdaka(ZZS) Romāns
Naudiņš(VL-TB/LNNK)
Klāvs Olšteins(Olšteina "sešinieks")
Dmitrijs
Rodionovs(SC)
Artūrs Rubiks(SC) Edvards Smiltēns (VIENOTĪBA) Dzintars
Zaķis(VIENOTĪBA)
Ivars Zariņš(SC)
Krišjānis Kariņš, Eiropas
Parlamenta deputāts (Vienotība)
Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti pārsteidza ar pēkšņu lēmumu
virzīt likumdošanu, kas nostiprinātu "Gazprom" (Latvijas gāze) monopola tiesības mūsu valstī. Doma
mums tiek pasniegta gan no otras puses - "atlikt" gāzes tirgus liberalizāciju -
taču rezultāts ir tieši tas pats.
Dienu pirms Saeimas Tautsaimniecības komisijas savdabīgā lēmuma tajā
paviesojās Latvijas gāzes vadītājs ar priekšlikumu likumā nostiprināt viņa
vadītā uzņēmuma monopola tiesības mūsu valstī. Presē lasāms, ka pretī viņš
solīja gāzes cenu atlaides. Kā klaušu laikos, muižkungs bija ieradies pie saviem
dzimtcilvēkiem ar priekšlikumu, pretī solot rītdien savu padoto nenopērt. Ir
ļoti grūti saprast, kas motivēja Saeimas deputātus (neviens no klātesošiem
nenobalsoja pret) tik ātri bez publiskām diskusijām piekrist šādai prasībai -
gandrīz vai ultimātam. Tā vietā, lai Latvijas likumos stiprinātu gāzes
monopolista tiesības, mūsu likumdevējiem būtu jāstrādā kopā ar ekonomikas
ministru, lai 2017.gadā (kad beigsies privatizācijā noteiktais monopola
stāvoklis) būtu izstrādāta likumdošana, kas veicinātu veselīgu konkurenci gāzes
sektorā. Diemžēl šajā jomā darīts gauži maz, varētu pat teikt - nekas.
Kad 1997.gadā Latvijas gāze bija bankrota priekšā, toreizējā valdība nodeva
privatizācijai šo valstij piederošo uzņēmumu, kā rezultātā Krievijas Gazprom
guva faktisko kontroli pār to. Lai saldinātu privatizācijas noteikumus, šim
uzņēmumam iedeva 20 gadu tiesības (līdz 2017.gadam) būt par monopola gāzes
piegādātāju Latvijā, ar papildus eksluzīvām tiesībām izmantot vērtīgo Inčukalna
pazemes gāzes krātuvi. Kopš tā laika, uzņēmums ir attīstījies, ieguldījis
infrastruktūrā un veiksmīgi pelnījis naudu, par ko mēs visi esam maksājuši caur
gāzes un elektrības tarifiem. Krievijas Gazprom ir papildus izmantojis Inčukalna
krātuvi savām vajadzībām, ziemas mēnešos eksportējot gāzi no Latvijas atpakaļ uz
Rietumkrieviju, kur viņiem pašiem trūkst kapacitātes sevi nodrošināt ziemas
mēnešos. Latvija kalpo kā bezmaksas gāzes noliktava Krievijai.
Visus šos gadus mūsu gāzes tarifus ir noteikusi Sabiedrisko pakalpojumu
regulēšanas komisija, kas aprēķina tos pēc noteiktām formulām, balstoties uz
gāzes iepirkumu cenām un uzņēmuma izmaksu struktūru. Ir svarīgi atzīmēt, ka
Gazprom kā mātes uzņēmums ir varējis tiešā veidā kontrolēt sava meitas uzņēmuma
Latvijas gāzes iepirkuma cenu. Kā labi atceramies, 20% un pat 30% cenu kāpumi
gada laikā nav bijusi reta parādība. Kur nav konkurences, monopolists dara tā,
kā pašam liekas labāk. Mūsu izvēle visus šos gadus ir bijusi - vai nu piekrist
gāzes tarifiem, vai arī ziemā salt. Skarba izvēle.
Eiropas Savienības likumdošana ir visnotaļ precīzi tēmēta uz patērētāju
(iedzīvotāju) aizsardzību no jebkura monopola diktāta. Tā, piemēram,
telekomunikāciju tirgus ir kļuvis atvērts konkurencei, no kā esam ieguvuši
zemus, operatoru savstarpēji konkurējošus tarifus. Arī enerģētikā ES likumdošana
ir vērsusies pret monopoliem, spiežot visām valstīm atvērt enerģētikas tirgu
konkurencei, atdalot sadales tīklus no enerģētikas ražotāja. Gāzes tirgus arī ir
pakļauts konkurences noteikumiem, taču Somijai, Latvijai un Igaunijai ir
"atruna" no šīm prasībām tik ilgi, kamēr joprojām fiziski esam izolēti no
pārējiem Eiropas gāzes tīkliem un savienoti vienīgi ar Krievijas gāzes
piegādātāju. Galu galā, nevar būt konkurences, ja fiziski nevienam citam
uzņēmumam kā Gazprom nav iespēja izmantot esošos sadales tīklus.
No Eiropas Savienības ir pieejams finansējums sašķidrinātās gāzes termināļa
(SGT) būvniecībai Baltijas tirgū. Baltijas valstu gāzes tīklu izolētību no
pārējās Eiropas var izbeigt vai nu būvējot gāzes vada savienojumu no Polijas uz
Lietuvu, vai arī ceļot reģionālo SGT. Šāds terminālis varētu uzņemt gāzi, kas
tiek transportēta kuģu kravās atdzesētā un sašķidrinātā formā. Pēdējos gados tā
ir bijusi pat uz pusi lētāka nekā cauruļvadu gāze. Valstis, kurās ir SGT, ir
daudz ieguvušas pēdējos gados - to iedzīvotājiem ir krietni zemākas gāzes cenas,
nekā mums. Lai šādu termināli uzceltu, nepieciešama Baltijas valstu vienošanās
par kopēju projektu. Diemžēl šī vienošanās joprojām nav panākta, tā reāli
apdraudot Eiropas līdzfinansējuma saņemšanu un termināla celtniecību.
Protams, šī situācija ir visnotaļ izdevīga Gazprom monopolam. Šis uzņēmums
labi saprot, ka tiklīdz būtu SGT, izbeigtos, tā iespējas mums diktēt savas
cenas. Konkurence to vairs nepieļautu. Šādā kontekstā arī ir jāuztver Latvijas
gāzes vadītāja ierašanos Saeimas komisijā ar savu priekšlikumu - monopols cenšas
visiem līdzekļiem nostiprināt un pagarināt savas privilēģijas. Ja mūsu
likumdošana stiprinātu gāzes monopola tiesības, tas jo vairāk attālinātu
iespēju, ka jebkad kāds konkurents nopietni domātu par darbības izvēršanu
Baltijas tirgū. Šodien par likuma pieņemšanu (paklausīšanu) Gazprom var pretī
solīt lētākas cenas, taču - kas būs rītdien? Varbūt rīt atkal draudēs cenas
celt, ja netiek grozīts kāds cits likums. Varbūt ar laiku valdības ministri arī
būs jāmaina, kad monopolists to pieprasītu?
Bieži nākas sastapties ar citu valstu ekspertu pētījumiem un rakstiem, kuros
norādīts, ka Krievijas valdība (kura kontrolē Gazprom) reāli spēj ietekmēt
Latvijas politisko eliti. Diemžēl šis Saeimas komisijas lēmums tiešā veidā to
apstiprina. Mums kā sabiedrībai ir pienākums apturēt šādu absurdu lēmumu
pieņemšanu, kas pakļautu mūs vēl dziļāk gāzes monopolam, attālinot jebkuru
iespēju mums tikt vaļā no tā apskāvieniem. Ja ir kāds drauds Latvijas
neatkarībai, tad tas ir šis. Valsts, kas vairs nevar brīvi pati pieņemt savus
lēmumus ir zaudējusi savu suverenitāti. Mums savējā ir modri jāsargā.
Latvijas gāzes" sagatavotie Enerģētikas likuma grozījumi, kurus vakar atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības komisija, pārsvītro
jebkādas izredzes uz konkurenci Latvijas gāzes tirgū pārskatāmā nākotne. Ja tie
izpelnīsies Saeimas vairākuma atbalstu, tiks nodarīts būtisks kaitējums Latvijas
ekonomikas konkurētspējai, kā arī veicināta politiskā atkarība no Krievijas.
Diemžēl gāzes monopola lobijs Latvijas politikā ir tik spēcīgs, ka Saeimas
deputāti ir gatavi pat uz visai neordināru rīcību - aiz slēgtām durvīm darīt
valdības darbu, pieņemot lēmumu, kas faktiski robežojas ar valsts stratēģiskās
politikas maiņu.
Neskatoties uz to, ka valdībai ir jārisina sarunas ar "Latvijas gāzes"
privātā īpašnieka "Gazprom" pārstāvjiem par tirgus liberalizāciju, un tagad tiek
gatavots valdības atzinums par t.s. ES trešās enerģētikas paketes ieviešanu
Latvijā, uz ko attiecas arī Tautsaimniecības komisijas atbalstītie likuma
grozījumi, Saeimas deputāti ir pasteigušies "ielikt kāju durvīs", no savas puses
faktiski pasakot, ka nekāda tirgus liberalizācija Latvijā nav vajadzīga. Citiem
vārdiem - lai tiktu uz īsu audienci pie Krievijas premjera, Latvijai ir
jānoliecas tik zemu, ka tas kļūst pat uzkrītoši nepieklājīgi".
Likuma grozījumos piedāvātā gāzes tirgus liberalizācijas atlikšana līdz
brīdim, kad Latvija tieši pievienosies jebkuras ES dalībvalsts, izņemot
Igaunijas, Lietuvas un Somijas, savstarpēji savienotai sistēmai, pēc būtības
nozīmē, ka šāda savienošana nekad nenotiks.
Tas ir vistas un olas princips - mēs nevaram gaidīt trešās puses investoru
ienākšanu tirgū, iekams nav sagatavota attiecīga likumdošana, kas nodrošina
viņiem brīvu piekļuvi gāzes pārvadei, vai arī tiesības šādu pārvades tīklu
veidot pašiem. Savukārt "Latvijas gāze" un Saeimas Tautsaimniecības komisija
piedāvā piekļuvi tirgum ieviest likumdošanā tikai tad, kad šādi investori būs
parādījušies. Tas ir absurds,
Ja Saeima atbalstīs ierosinātos Enerģētikas likuma grozījumus, tiks pielikts
trekns punkts kopīgam un ES finansiāli atbalstītam sašķidrinātās gāzes
terminālim Baltijas valstīs. Protams, ar dažādu "investoru" aktivitātēm šis
projekts jau iepriekš ir "veiksmīgi" novilcināts, iedragājot Latvijas iespējas
par to vienoties politiskā līmenī.
Tikmēr mūsu kaimiņi savu mājasdarbu likumdošanas sagatavošanā ir izdarījuši -
Lietuvā ir nodrošināta trešās puses pieeja gāzes tīkliem no 2014., bet Igaunijā
- no 2015. gada 1. janvāra. Šobrīd Latvija ir tā, kas ne tikai atsakās
liberalizēt savu tirgu, bet traucē to darīt arī pārējām Baltijas valstīm.
Svarīgi arī saprast, ka ES gāzes tirgus liberalizācijas direktīvas izņēmuma
punkts, kas ļauj liberalizāciju atlikt Somijai, Igaunijai un Latvijai, nebija
Briseles vēlme - to panāca šo valstu gāzes uzņēmumi un atbildīgās ministrijas.
Šīs valstis no šī izņēmuma stāvokļa var atteikties jebkurā brīdī, ko sekmīgi
izdarīja Igaunija. To labi saprot arī "Latvijas gāze", kas gatavojas strādāt ar
sašķidrinātās gāzes sezonālo uzglabāšanu, kas varētu tikt ņemta no šķidrās gāzes
termināļa Lietuvā.
Krievijas āķis, uz kura mēdz uzķerties arī Latvijas politiķi, šajā gadījumā
ir skaidrs - ja neveiksiet tirgus liberalizāciju, jums būs viena gāzes cena, ja
veiksiet - pilnīgi cita, daudz augstāka. Ja mēs šim spiedienam pakļaujamies, mēs
faktiski ejam Ukrainas un Baltkrievijas ceļu, kur manipulācija ar gāzes cenām
tiek izmantota kā Krievijas politiskās ietekmes instruments.
Turklāt sabojājam attiecības ar kaimiņiem un akcentējam Latvijas
ģeopolitiskās virzības maiņu. Faktiski, ja mēs atsakāmies no gāzes tirgus
liberalizācijas, argumenti par ģeopolitiskās drošības iegūšanu no eiro
ieviešanas kļūst vienkārši smieklīgi. Tā nespēs kompensēt gāzes tirgus
liberalizācijas "nokaušanas" efektu. Gāzes monopols kā ierocis ģeopolitisko
interešu īstenošanai ir daudz spēcīgāks nekā piederība monetārai savienībai.
Pēc slānekļa gāzes masveida ieguves sākšanas pēdējos gados gāzes cena gan
ASV, gan Eiropā ir krietni samazinājusies. Savukārt Latvijā t.s. gāzes
"robežcena" kopš iestāšanās ES 2004.gadā ir trīskāršojusies. "Sekas šai
tendencei ir acīm redzamas - neparādoties konkurencei gāzes tirgū, starpība
starp to cenu, ko maksā gāzes un elektrības patērētāji Latvijā un citās ES
valstīs, kuras nav atkarīgas no viena piegādātāja pieaugs aizvien un vairāk,
samazinot Latvijas ekonomikas konkurētspēju un krasi palielinot iedzīvotāju
rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem. To pierāda "Latvijas gāzes" vācu
akcionāra E.O.N problēmas liberalizētā ES tirgū - viņu ilgtermiņa līguma ar
Krieviju dabasgāzes cena tur nav konkurētspējīga.
Tādēļ Saeimai ir jāaptur šie steigā "izlobētie" likuma grozījumi un jāsagaida
valdības un "Latvijas gāzes" akcionāru sarunu rezultāts, kā arī valdības lēmums
šajā jautājumā. Autors ir Eiropas Parlamenta deputāts, Nacionālā apvienība
Jāteic, ka Zatlera Reformu partijas (ZRP) un tās vadoņa pēkšņā kursa maiņa no "Saskaņas centra" ("SC") uz "Vienotību" stipri pārsteidza visu politiski aktīvo publiku.
Un saprotams, ka it īpaši pārsteidza pašu "SC" vadību. Krievvalodīgās avīzes, "Baltkoms", dažas raidstacijas u. c. krita histērijā. Tie visi trešdien nāca klajā ar uzkliedzienu prezidentam Bērziņam un faktiski visai latviskajai sabiedrībai ar nesakarīgiem, musinošiem saukļiem, draudīgiem izteikumiem sakarā ar to, ka "SC" nav piedāvāta vieta valdībā. Trokšņotāji acīmredzot cer, ka prezidents Bērziņš Urbanoviču aiz rokas ievedīs valdības namā, lai gan ar 31 balsi to nevar ne gribēt, ne prasīt.
Šim krievu preses spiedienam paralēli sāk uzdarboties jau pazīstamā Osipova–Lindermana–Gapoņenko grupa, kas prasa krievu valodu padarīt par Latvijas valsts valodu. Patlaban šī "troika" sākusi musināt krievus uz liela mēroga demonstrācijām, kurās iesaistītos desmiti tūkstošu krievvalodīgo. Skaidrs, ka nodoms ir sacelt nekārtības un iebiedēt Valsts prezidentu un latviešus.
Ar nepatiku jāapliecina, ka kopš Latvijas neatkarības atgūšanas laika interfrontes ālēšanās tamlīdzīgi mēģinājumi tomēr nenotika. Tas ir biedējoši, jo nav redzams, ka Valda Dombrovska valdība apzinās savu atbildību.
Vēl pārsteidzošāka ir "Vienotības" uzvedība valdības koalīcijas veidošanā. Ar to, ka "Vienotības" runasvīrs Dz. Zaķis cenšas nomierināt histērisko presi, var saprast šī kunga stāstus krievu laikrakstam "Telegraf" par to, kā viņi, "Vienotība", kopīgi ar zatleriešiem savaldīšot (!) "Visu Latvijai". Zatlera k-ga uzticības persona Viktors Makarovs klāsta, ka viņiem piederot kontrolpakete šajā koalīcijā. Ja tā, tad "Saskaņas centram" nav jāskumst par Zatlera partijas ievēlēšanu Dombrovska projektētajā valdībā. Drīzāk jābrīnās par "Visu Latvijai", par kuru "Vienotības" runasvīrs Dz. Zaķis izrunājas kā par peramo zēnu. Diemžēl.
25.03.2011. Dzintars Zaķis, apvienības "Vienotība" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs
Voldemārs Krustiņš 14. marta "Latvijas Avīzē" uztraucas, ka politisko partiju apvienība "Vienotība" it kā "peldot" uz nepareizas platformas. Apliecinu, ka "Vienotība" ar skaidriem, nacionāliem argumentiem patiešām neaicina parakstīties par rosinātajiem nepārdomātajiem grozījumiem Satversmē. Latviešu valodas stiprināšanu uzskatām par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem. Pašlaik, piemēram, jāstrādā pie tā, lai darba tirgū netiktu diskriminēti latvieši, lai vēlētās institūcijās nebūtu valodas nepratēju. Darba daudz. Valodas apguve turpretim ir joma, kurā esam guvuši labus panākumus.
Pirmkārt, problēma nav latviešu valodas neprasme, bet gan tās nelietošana. Valodas apguvi jau nodrošina esošā bilingvālās izglītības sistēma, bet šīs prasmes izmantošanu varam veicināt galvenokārt mēs paši, latvieši. No Latvijas 937 skolām tikai 132 mācību valoda ir krievu, taču arī tur vismaz puse no mācību satura jau ir latviešu valodā.
Otrkārt, parakstīšanās rīkotāji, labu gribot, izvēlējuši kļūdainu risinājumu. Piedāvātā redakcija juridiski ir vien konstitucionāli nostiprināto pamattiesību sašaurinājums, kas neuzliek pienākumu valstij nefinansēt mazākumtautību izglītības programmas. Satversmes 8. nodaļa nosaka visaugstāk aizsargātas pamattiesības, pamatlikuma aizsargāto minimumu, piemēram, to, ka valsts nodrošina bezmaksas vidējo izglītību, taču tāda norma neliedz valstij finansēt arī augstāko. Proti, tas, par ko tiek piedāvāts parakstīties, juridiski nemaz nenosaka pāreju uz valsts izglītību tikai latviski. Satversmes 112. pants nav arī tas, kas būtu jāgroza. Šis pants ir tieši pārnests no Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 26. panta ar savu tiesībvēsturi. Īstā vieta šādiem grozījumiem būtu bijis Izglītības likums.
Treškārt, normas grozīšana nobalsošanā ir neīstenojams piedāvājums, jo Satversmes 79. pants paredz augstu prasību – puses visu balsstiesīgo piekrišanu. Lai tautas nobalsošanā pieņemtu Satversmes pārgrozījumu, vajadzīgas vismaz 744 798 balsis par. 10. Saeimas vēlēšanās piedalījās 944 841 vēlētājs, to vidū arī "SC" un "PCTVL" atbalstītāji. Par "Vienotību" nobalsoja 301 tūkstotis, "VL"/"TB"/LNNK – apmēram 74 tūkstoši, pat pieskaitot ZZS un "PLL" – kopā 639 tūkstoši. Nobalsošana pēdējoreiz valstij izmaksāja vairāk nekā divus miljonus. Tātad, jau iepriekš zinot, ka piedāvātajā referendumā savākt nepieciešamo balsu skaitu ir faktiski neiespējami, mēs vienīgi izšķiedīsim naudu, kas pārsniedz Valsts valodas centra, Latviešu valodas aģentūras budžeta izdevumus kopā?
Ceturtkārt, pat piedāvājot tiesiski pareizu normu, kļūtu neiespējams bilingvālisms latviešu skolās, kas neapšaubāmi ir nepieciešams. Latviešu skolēniem ir jāmācās atsevišķi priekšmeti angļu, franču, vācu, varbūt pat ķīniešu valodā, kas mūs padarīs konkurētspējīgus ne tikai Eiropā.
Piektkārt, valodas politika ir ilgtermiņa darbs, kur "Vienotībai" ir plaša programma, kas ietver valsts valodas stiprināšanu augstākajā izglītībā, zinātnē, darba tiesībās. Mūsu politiķi ar darbiem ir pierādījuši patriotisku stāju, ir ieviesuši latviešu valodu mazākumtautību izglītībā. Nedrīkst izraut vienu valodas politikas posmu no kopuma īstermiņa popularitātes dēļ.
Visbeidzot, pilnībā izspiežot svešvalodas no valsts finansētās sistēmas, tās radīs vietu privātajā sektorā. Vai vēlamies, lai Latvijā kā sēnes pēc lietus izaugtu Krievijas dāsni finansētas "tautiešu" privātskolas ar pilnīgi nekontrolējamu, svešu ideoloģiju? Vai vēlamies atkal provocēt nemierus, sadursmes, ministrijas durvju dedzināšanu, ko piedzīvojām 2003. gadā? "Vienotība" to nevēlas. Tieši tāpēc esam nevis par mānīgu saukli, bet grūtu, taču dzīvē īstenojamu un iedarbīgu nacionālo politiku.
Šodien partijas "Jaunais laiks" (JL) valdes un domes kopīgā sēdē apstiprināti partijas deputātu kandidāti partiju apvienības "Vienotība" sarakstiem 10.Saeimas vēlēšanās, aģentūru LETA informēja JL frakcijas sabiedrisko attiecību konsultante Laila Timrota.
JL sarakstu līderi ir Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), partijas valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (JL), ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) un iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL).
Saskaņā ar partijas lēmumu JL pārstāvji Zemgales sarakstā būs ekonomikas ministrs Artis Kampars, JL Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis, Saeimas deputāti Jānis Reirs un Madars Lasmanis, kā arī ekonomikas ministra padomnieks Klāvs Olšteins un Tukuma novada domes deputāte Dace Lebeda.
