Jaunzeme - Grende ir aģitējusi par varas atdošanu krieviem (SC ņemšanu valdībā)

Māris Antonevičs: Vai tiešām Jaunzemes-Grendes dēļ partijai būtu jāveic politiskā pašnāvība?

19.09.2013 Māris Antonevičs 

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=391088:vai-tiem-jaunzeme-grende-ir-t-persona-kuras-d-partijai-btu-jveic-politisk-panvba 

"Atkal norīs krupi?" – "Tagad redzēsim vai Nacionālajai apvienībai ir principi!" – "Vai būs mugurkauls iziet no valdības?" Šādas izaicinošas pamācības gandrīz kā pēc starta šāviena sāka skanēt uzreiz pēc tam, kad Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pagājušajā piektdienā bija pieprasījis kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes demisiju.

Sak, kā tad tā ļausieties, lai jūs pazemo? Robertu Ķīli un Edmundu Sprūdžu premjers demonstratīvi prom netrieca, lai gan problēmas bija līdzīgas. Viņš pacietīgi gaidīja, kad paši izlems atkāpties.
Kas zīmīgi, lielākie kūdītāji ir ne jau NA atbalstītāji un vēlētāji, bet personas, kas nekādas siltas jūtas pret šo spēku nelolo. Kā, piemēram, Jurģis Liepnieks, kurš interneta sociālajā tīklā "Twitter" nemaz nav slēpis, kāpēc vēlas, lai NA šoreiz parāda savu nelokāmību, jo "ekstrēmistiem un margināļiem jāieņem sava vieta". Arī pieredzējušais ZZS vadītājs Augusts Brigmanis steidza norādīt, ka, pieprasot kultūras ministres demisiju, V. Dombrovskis parādījis Nacionālajai apvienībai tās "īsto vietu".
Ja nu līdz Brigmaņa izteikumiem kādam vēl nebija skaidri liekulīgo aicinājumu motīvi, tad tagad tā kā vajadzēja saprast, ka vieta koalīcijā tukša nepaliks un lepni aizgājusī NA ātri vien tiks aizstāta. Bet kas zina, varbūt pat izdosies aizsūtīt atpūtā arī pašu "rekordistu" Dombrovski. Un ne jau uz Briseli par Eiropas Komisijas vadītāju, kā tas iepriekš paģērēts (ļaunas mēles melš, ka labās izredzes iegūt šo amatu esot zudušas pēc tam, kad Dombrovskis kādā intervijā pieļāvis neatkarīgas Katalonijas valsts izveides iespēju). Vēl tajā pašā "melnajā piektdienā" izskanēja kāda būtiska piebilde arī no Reformu partijas priekšsēdētāja Edmunda Demitera – viņa vadītajai partijai vairs neesot "sarkano līniju"...
NA rindās, protams, netrūkst savu karstgalvju, tomēr nevajag viņus uzskatīt par muļķiem un vakardienas vidusskolniekiem, kuri neko nav sapratuši no politiskās spēles.
Skaļi aizcirst durvis vienmēr var paspēt, un, ja ar to grib atstāt iespaidu uz vēlētājiem, vislabāk pagaidīt laiku tuvāk vēlēšanām. Tāpēc NA paņemtā pauze un apņēmība nogaidīt, kā koalīcija izturēsies pret partijas priekšlikumiem nākamā gada budžetā, ir labs gājiens.

Protams, var arī uzdot jautājumu, uz kuru NA diez vai publiski atbildēs godīgi, – vai tiešām Jaunzeme-Grende ir tā persona, kuras dēļ partijai būtu jāveic politiskā pašnāvība? Vai viņas uzskati un darbi tiešām ir nacionālajai partijai atbilstoši? Ja tā būtu, tad diez vai Eināram Cilinskim tagad būtu jāsvīst LTV studijā, skaidrojoties par savas partijas biedres biznesa darījumu, pārdodot īpašumu diviem uzturēšanās atļaujas alkstošiem Uzbekistānas pilsoņiem. Diez vai NA biedriem būtu "iekšējā" sarakstē jāstrīdas, vērtējot ministres piedalīšanos Krievijas vēstnieka pieņemšanā. Diez vai būtu jāizliekas nezinām, ka pirms iestāšanās partijā Ž. Jaunzeme-Grende kā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja aģitējusi par "Saskaņas centra" līdzdalību valdībā. Diez vai būtu jāmulst, izdzirdot jautājumu – ko nacionāli paliekošu bijusī kultūras ministre atstājusi savā pārziņā esošajā sabiedrības integrācijas lauciņā. Tas lai paliek pārdomām.

Maskavas pakalpiņi

No Latvijas Avīzes, drukātās versijas, 2012.g. 2. novembrī:
skat 7.lpp.: http://mod2.la.lv/main1.php?dat=2012-11-02&type=la

  Maskavas pakalpiņi ir visi Latvijas politiķi un partijas, kas saka un apgalvo, ka Latvijas galvenā un gandrīz vienīgā problēma ir ekonomiskā, un tikai viņi zina kā to risināt. Patiesībā Latvijai nav nekādas unikālas, speciālas ekonomiskās problēmas, kas nebūtu visur citur pasaulē. Latvija ir par mazu un Latvijas ekonomija nevar iet uz augšu, ja visapkārt pasaulē ekonomija iet uz leju. Pēdējos 100 gados Eiropā visi iedomājamie ekonomijas modeli tika izmēģināti. Mums nevajag par to vairs strīdēties, bet tikai pieņemt visefektīvākos no tiem, piemēram, Vācijas vai Anglijas vai Igaunijas  un viss. Korupcija, Latvijas izzagšana un oligarhi ir politiska problēma, nevis ekonomiska.
  Pēdējie, kas tā runā, Repše/Balokoņs/Vaitaitis/Mierkalns u.c., ir tikai vēl viens jauns oligarhu grupējums, kas grib tikt pie siles, un nākotnē būs vēl citi. Esiet uzmanīgi, neatbalstiet tādus, ne arī tos, kas slavē Krievijas tirgu, jo cik šprotes tad Krievijā pārdeva VVF, Pabriks un Kalvītis par Abrenes atdošanu?
  BET Latvijā tiešām ir speciāla, unikāla problēma, kas nav nekur citur pasaulē,  un tā ir OKUPĀCIJAS SEKAS. Tās risināšanai nevar lietot citu valstu pieredzi, jo tādas nav. Mums tā jāatrisina pašiem. Tādēļ visām latviešu partijām jāapvienojas ap OKUPĀCIJAS SEKU LIKVIDĒŠANAS programmu.
  Tagad ir īstais laiks krieviem atgriezties savā tēvzemē. Nesen Vladivostokā Putins lepni solīja Hilarijai Klintonei attīstīt Krievijas Āzijas daļu (t.i. 3/4 no Krievijas).  Bet ar ko? Ar vjetnamiešu, korejiešu un ķīniešu darbiniekiem nepietiks – tad Krievijai jāatdod Sibīrija Ķīnai tagad un nav vērts tērēt laiku. Bet laimīgā kārtā gandrīz 3 miljoni nevajadzīgu krievu ir Baltijā un Kēnigsbergā (Karalaučos) un tos Putins var dabūt atpakaļ. Liela daļa no šiem ir militāristu un čekistu bērni, mazbērni un citi ģimenes locekli. Latvija piemēram no dzimšanas vecāki viņiem māca nīst latviešus, ka Latvija ir Krievijas daļa, ka Latvijas neatkarība 1918.g. bija nejauša kļūda utt. Visi šie krievi ir sabojāti un var dzīvot mierīgi tikai Krievijā, sevišķi Krievijā, kādu to veido Putins. Ja kāda zeme ir okupēta, kā Latvija bija, tad, kad okupācija beidzas, visiem okupantiem jādodas prom, jo viņi nevar dzīvot mierīgi un priecīgi starp cilvēkiem pār kuriem viņiem nesen bija vara. Visi psihologi to pateiks.  Krievijas Āzijā ir tik daudz visādas bagātības, ka Maskava tur var maksāt 2 vai 3 reiz lielākas algas un arī ūdens un vide tur ir daudz tīrāki nekā Maskavā.
  Latvijā tikai tie krievi, kas bija Latvijā pirms 1939.g. un viņu pēcteči paturēs Latvijas pilsonību automātiski. Vēl varbūt 10% var palikt, bet mēs viņus pārbaudīsim vienu pēc otra vai viņi ir lojāli latviskai Latvijai un vai mums viņi ir vajadzīgi un noderīgi (un pietiekoši izglītoti).
  Pēc tam mēs ķersimies klāt mūsu pašu kolaboracionistiem un nodevējiem, kā to darīja Norvēģijā pēc 1945.g. Tas, ka Gorbunovs, Godmanis, Aldermane, Kargins un simtiem viņiem līdzīgu vēl staigā brīvi, ir ārprāts.
  Pēc tam vajadzīga godīga jauna privatizācija, no kuras visi latvieši iegūtu, ne tikai oligarhi.
  Tādēļ partijas, kas runā tikai par ekonomiskām lietām, novērš uzmanību no OKUPĀCIJAS SEKU likvidēšanas, un tas ir tieši tas, ko Maskava grib.  Okupācijas laikos latvieši nevarēja runāt par nacionālām lietām, par brīvu Latviju, nevarēja runāt par krievu noziegumiem pret latviešiem, nevarēja kritizēt krievus, nevarēja krievus saukt par okupantiem un kolonistiem, nevarēja teikt lai viņi brauc prom, nevarēja nerunāt krieviski ja krievs to gribēja. Daudzas no šīm lietām ir spēkā vēl šodien, tādēļ nevar teikt, ka Latvija ir īsti brīva. Latvija ir tikai daļēji brīva un ir pēdējais laiks atbrīvot Latviju pilnīgi. Latviešiem jābalso tikai par partijām un cilvēkiem, kas uzņemas un sola to darīt.
  Aivars Slucis