No Latvijas Avīzes, drukātās versijas, 2012.g. 2. novembrī:
skat 7.lpp.: http://mod2.la.lv/main1.php?dat=2012-11-02&type=la
Maskavas pakalpiņi ir visi Latvijas politiķi un partijas, kas
saka un apgalvo, ka Latvijas galvenā un gandrīz vienīgā problēma ir ekonomiskā,
un tikai viņi zina kā to risināt. Patiesībā Latvijai nav nekādas unikālas,
speciālas ekonomiskās problēmas, kas nebūtu visur citur pasaulē. Latvija ir par
mazu un Latvijas ekonomija nevar iet uz augšu, ja visapkārt pasaulē ekonomija
iet uz leju. Pēdējos 100 gados Eiropā visi iedomājamie ekonomijas modeli tika
izmēģināti. Mums nevajag par to vairs strīdēties, bet tikai pieņemt
visefektīvākos no tiem, piemēram, Vācijas vai Anglijas vai Igaunijas un
viss. Korupcija, Latvijas izzagšana un oligarhi ir politiska problēma,
nevis ekonomiska.
Pēdējie, kas tā runā, Repše/Balokoņs/Vaitaitis/Mierkalns u.c., ir tikai
vēl viens jauns oligarhu grupējums, kas grib tikt pie siles, un nākotnē
būs vēl citi. Esiet uzmanīgi, neatbalstiet tādus, ne arī tos, kas slavē
Krievijas tirgu, jo cik šprotes tad Krievijā pārdeva VVF, Pabriks un Kalvītis
par Abrenes atdošanu?
BET Latvijā tiešām ir speciāla, unikāla problēma, kas nav nekur citur
pasaulē, un tā ir OKUPĀCIJAS SEKAS. Tās risināšanai nevar lietot citu
valstu pieredzi, jo tādas nav. Mums tā jāatrisina pašiem. Tādēļ visām latviešu
partijām jāapvienojas ap OKUPĀCIJAS SEKU LIKVIDĒŠANAS programmu.
Tagad ir īstais laiks krieviem atgriezties savā tēvzemē. Nesen
Vladivostokā Putins lepni solīja Hilarijai Klintonei attīstīt Krievijas
Āzijas daļu (t.i. 3/4 no Krievijas). Bet ar ko? Ar vjetnamiešu, korejiešu
un ķīniešu darbiniekiem nepietiks – tad Krievijai jāatdod Sibīrija Ķīnai tagad
un nav vērts tērēt laiku. Bet laimīgā kārtā gandrīz 3 miljoni nevajadzīgu
krievu ir Baltijā un Kēnigsbergā (Karalaučos) un tos Putins var dabūt
atpakaļ. Liela daļa no šiem ir militāristu un čekistu bērni, mazbērni un citi
ģimenes locekli. Latvija piemēram no dzimšanas vecāki viņiem māca nīst
latviešus, ka Latvija ir Krievijas daļa, ka Latvijas neatkarība 1918.g. bija
nejauša kļūda utt. Visi šie krievi ir sabojāti un var dzīvot mierīgi tikai
Krievijā, sevišķi Krievijā, kādu to veido Putins. Ja kāda zeme ir okupēta, kā
Latvija bija, tad, kad okupācija beidzas, visiem okupantiem jādodas prom,
jo viņi nevar dzīvot mierīgi un priecīgi starp cilvēkiem pār kuriem viņiem
nesen bija vara. Visi psihologi to pateiks. Krievijas Āzijā ir tik daudz
visādas bagātības, ka Maskava tur var maksāt 2 vai 3 reiz lielākas algas un arī
ūdens un vide tur ir daudz tīrāki nekā Maskavā.
Latvijā tikai tie krievi, kas bija Latvijā pirms 1939.g. un viņu pēcteči
paturēs Latvijas pilsonību automātiski. Vēl varbūt 10% var palikt, bet mēs
viņus pārbaudīsim vienu pēc otra vai viņi ir lojāli latviskai Latvijai un vai
mums viņi ir vajadzīgi un noderīgi (un pietiekoši izglītoti).
Pēc tam mēs ķersimies klāt mūsu pašu kolaboracionistiem un nodevējiem,
kā to darīja Norvēģijā pēc 1945.g. Tas, ka Gorbunovs, Godmanis, Aldermane,
Kargins un simtiem viņiem līdzīgu vēl staigā brīvi, ir ārprāts.
Pēc tam vajadzīga godīga jauna privatizācija, no kuras visi latvieši
iegūtu, ne tikai oligarhi.
Tādēļ partijas, kas runā tikai par ekonomiskām lietām, novērš uzmanību
no OKUPĀCIJAS SEKU likvidēšanas, un tas ir tieši tas, ko Maskava grib.
Okupācijas laikos latvieši nevarēja runāt par nacionālām lietām, par
brīvu Latviju, nevarēja runāt par krievu noziegumiem pret latviešiem, nevarēja
kritizēt krievus, nevarēja krievus saukt par okupantiem un kolonistiem,
nevarēja teikt lai viņi brauc prom, nevarēja nerunāt krieviski ja krievs to
gribēja. Daudzas no šīm lietām ir spēkā vēl šodien, tādēļ nevar teikt, ka Latvija
ir īsti brīva. Latvija ir tikai daļēji brīva un ir pēdējais laiks atbrīvot
Latviju pilnīgi. Latviešiem jābalso tikai par partijām un cilvēkiem, kas
uzņemas un sola to darīt.
Aivars Slucis
Šeit apkopota informācija par politiķiem, lai vēlētāji to varētu izmantot saraksta izvēlei, kā arī plusu vilkšanai un nevēlamo kandidātu izsvītrošanai. Neaizmirstiet, ka vēlēšanu laikā Jūs pieņemat deputātu darbā. Kandidāta izbrāķēšanai nav vajadzīgs augstākās tiesas lēmums par kandidāta vainu vai nevainīgumu. Izsvītrojiet kandidātu, ja ir pat mazākā aizdomu ēna par negodīgumu, kā arī tad, ja cilvēks nav kvalificēts rakstīt un analizēt likumus un budžetu.
Saeimas vēlēšanas, 2010
Rāda ziņas ar etiķeti ivars godmanis. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti ivars godmanis. Rādīt visas ziņas
piektdiena, 2012. gada 2. novembris
pirmdiena, 2010. gada 7. jūnijs
LPP/LC gatavo atbildi Vienotībai
NRA, 7.jūnijs (2010), Ilze Zālīte
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/24624-lpplc-gatavo-atbildi-vienotibai.htm
Nedēļas nogalē notikušajā partijas LPP/LC 5. kongresā likts pamats tam, lai pēc dažām dienām tiktu dibināta jauna politiskā apvienība. Pretnostatot savus spēkus apvienībai Vienotība, LPP/LC 10. Saeimas vēlēšanās startēs kopā ar kustību Par labu Latviju, Tautas partiju, partiju Jaunlatvija un reģionālajiem spēkiem.
LPP/LC valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers pauda pārliecību, ka topošā apvienība būs spēcīgs spēlētājs, kam ir izredzes gan uzvarēt Saeimas vēlēšanās, gan arī veidot nākamo valdību.
Neraugoties uz pasīvo un maz ieinteresēto noskaņojumu, kāds dažubrīd valdīja kongresa dalībnieku rindās, partijas vadība tomēr centās radīt darbīgu un optimisma pilnu kongresa gaisotni. Atklājot kongresu, LPP/LC ģenerālsekretārs Vitālijs Aizbalts pauda viedokli, ka šābrīža valdošie politiķi: "iestājas vienīgi "pret" – lietu, mākoņiem, citām partijām, neredzot, kas notiek ar bezdarbniekiem, pensionāriem un bērniem. Taču mēs cīnīsimies "par" – Latvijas nākotni un cilvēkiem".
Arī A. Šlesers savā runā aicināja nedomāt par pagātnē pieļautajām kļūdām, bet gan koncentrēties uz nākotnes uzdevumiem. "Ir pienācis laiks tiem cilvēkiem, kuri zina, kā palīdzēt Latvijai attīstīties tālāk, kā veidot jaunus veiksmes stāstus," uzsvēra LPP/LC līderis.
Uzrunājot vairāk nekā 450 kongresa dalībniekus, gan A. Šlesers, gan Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis lielu uzmanību pievērsa tieši ekonomisko jautājumu analīzei, tādējādi atkārtoti akcentējot LPP/LC gatavību konsolidēties tieši ar uzņēmēju kustību. I. Godmanis un A. Šlesers uzsvēra, ka šobrīd galvenās problēmas saistītas tieši ar darba tirgu, jo tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju pametot valsi, lai dotos peļņā uz ārzemēm. Tiesa, I. Godmanis pauda cerību, ka vēlētāji noticēs tādiem profesionāļiem kā, piemēram, Ivars Strautiņš, kas nodrošina darba vietas pienrūpniecībā, Gunārs Ķirsons, Kirovs Lipmans un citi uzņēmēji, kuri protot būt labi saimnieki savos uzņēmumos un būšot tādi arī valsts pārvaldē.
Tikmēr A. Šlesers galveno uzmanību vērsa uz nepieciešamību veicināt eksportu, palielināt vietējo uzņēmēju konkurētspēju, kā arī samazināt nodokļu slogu, padarot Latviju par pievilcīgu zemi ārvalstu investīcijām. LPP/LC vadītājs arī vairākkārt atgādināja par Latvijas izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, kas mums ļaujot kļūt par tiltu starp Rietumiem un Austrumiem, kā arī par neaizsalstošajām ostām un mežu resursiem, kas varot sekmēt valsts labklājību. "Latvija gaida rīcības cilvēkus, kuri gatavi strādāt un padarīt Latviju par tikpat veiksmīgu mazo ekonomiku, kāda ir, piemēram, Nīderlande," sacīja A. Šlesers
Arī Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle uzsvēra, ka jaunajai apvienībai būšot pa spēkam jau pēc trim gadiem likt aizmirst vārdu "krīze". Viņš arī iezīmēja konkrētu nākamās apvienības darbības programmu: TP līderis solīja 10% pievienotās vērtības nodokļa likmi zālēm, apkurei, transportam un grāmatām, tāpat arī bezdeficīta budžetu un valsts pārvaldes aparāta samazināšanu.
Jaunās priekšvēlēšanu apvienības dibināšana notiks jau šajā nedēļas nogalē, un plānots, ka apvienībā kopumā būs apmēram 10 000 biedru.
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/24624-lpplc-gatavo-atbildi-vienotibai.htm
Nedēļas nogalē notikušajā partijas LPP/LC 5. kongresā likts pamats tam, lai pēc dažām dienām tiktu dibināta jauna politiskā apvienība. Pretnostatot savus spēkus apvienībai Vienotība, LPP/LC 10. Saeimas vēlēšanās startēs kopā ar kustību Par labu Latviju, Tautas partiju, partiju Jaunlatvija un reģionālajiem spēkiem.
LPP/LC valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers pauda pārliecību, ka topošā apvienība būs spēcīgs spēlētājs, kam ir izredzes gan uzvarēt Saeimas vēlēšanās, gan arī veidot nākamo valdību.
Neraugoties uz pasīvo un maz ieinteresēto noskaņojumu, kāds dažubrīd valdīja kongresa dalībnieku rindās, partijas vadība tomēr centās radīt darbīgu un optimisma pilnu kongresa gaisotni. Atklājot kongresu, LPP/LC ģenerālsekretārs Vitālijs Aizbalts pauda viedokli, ka šābrīža valdošie politiķi: "iestājas vienīgi "pret" – lietu, mākoņiem, citām partijām, neredzot, kas notiek ar bezdarbniekiem, pensionāriem un bērniem. Taču mēs cīnīsimies "par" – Latvijas nākotni un cilvēkiem".
Arī A. Šlesers savā runā aicināja nedomāt par pagātnē pieļautajām kļūdām, bet gan koncentrēties uz nākotnes uzdevumiem. "Ir pienācis laiks tiem cilvēkiem, kuri zina, kā palīdzēt Latvijai attīstīties tālāk, kā veidot jaunus veiksmes stāstus," uzsvēra LPP/LC līderis.
Uzrunājot vairāk nekā 450 kongresa dalībniekus, gan A. Šlesers, gan Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis lielu uzmanību pievērsa tieši ekonomisko jautājumu analīzei, tādējādi atkārtoti akcentējot LPP/LC gatavību konsolidēties tieši ar uzņēmēju kustību. I. Godmanis un A. Šlesers uzsvēra, ka šobrīd galvenās problēmas saistītas tieši ar darba tirgu, jo tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju pametot valsi, lai dotos peļņā uz ārzemēm. Tiesa, I. Godmanis pauda cerību, ka vēlētāji noticēs tādiem profesionāļiem kā, piemēram, Ivars Strautiņš, kas nodrošina darba vietas pienrūpniecībā, Gunārs Ķirsons, Kirovs Lipmans un citi uzņēmēji, kuri protot būt labi saimnieki savos uzņēmumos un būšot tādi arī valsts pārvaldē.
Tikmēr A. Šlesers galveno uzmanību vērsa uz nepieciešamību veicināt eksportu, palielināt vietējo uzņēmēju konkurētspēju, kā arī samazināt nodokļu slogu, padarot Latviju par pievilcīgu zemi ārvalstu investīcijām. LPP/LC vadītājs arī vairākkārt atgādināja par Latvijas izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, kas mums ļaujot kļūt par tiltu starp Rietumiem un Austrumiem, kā arī par neaizsalstošajām ostām un mežu resursiem, kas varot sekmēt valsts labklājību. "Latvija gaida rīcības cilvēkus, kuri gatavi strādāt un padarīt Latviju par tikpat veiksmīgu mazo ekonomiku, kāda ir, piemēram, Nīderlande," sacīja A. Šlesers
Arī Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle uzsvēra, ka jaunajai apvienībai būšot pa spēkam jau pēc trim gadiem likt aizmirst vārdu "krīze". Viņš arī iezīmēja konkrētu nākamās apvienības darbības programmu: TP līderis solīja 10% pievienotās vērtības nodokļa likmi zālēm, apkurei, transportam un grāmatām, tāpat arī bezdeficīta budžetu un valsts pārvaldes aparāta samazināšanu.
Jaunās priekšvēlēšanu apvienības dibināšana notiks jau šajā nedēļas nogalē, un plānots, ka apvienībā kopumā būs apmēram 10 000 biedru.
svētdiena, 2010. gada 4. aprīlis
Pozitīvisma kampaņa TP nelikumīgajam atbalstam
Par pozitīvisma kampaņu rakstīts daudz, kaut arī tieslietu iestādes ir pamanījušās novilcināt lietas izskatīšanu nu jau vairak kā 4 gadus (!!!!!). Nemitīgas mahinācijas tieslietu jomā ir ļāvušas arī lc/lpp izvairīties no soda (~~1/2 milj. Ls apmērā) par finansiālajiem pārkāpumiem 9. Saeimas priekšvēlēšanu laikā.
Pozitīvisma kampaņas apraksts un kampaņā angažētie cilvēki ir aprakstīta piemēram šeit ( http://szf.lu.lv/files/petnieciba/publikacijas/06-118_Lasmane-Polit-komunikacija-etika_19.pdf ):
"Pozitīvisma kampaņa, kuras laikā tika slavināta Tautas partija un tās biedri, bija sekmīgākā 9. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas rituālprakse. Biedrības «Sabiedrība par vārda brīvību» (SVB) veidotās un demonstrētās reklāmās vairāk nekā 30 sabiedrībā labi pazīstami cilvēki (piemēram, akadēmiķi Elmārs Grēns, Juris Ekmanis un Ivars Kalviņš, mediķi Dzintars Mozglis, Andrejs Ērglis, Jānis Gardovskis, Kārlis Trušinskis, LNO direktors Andrejs Žagars, mūziķis Normunds Šnē, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, aktrise Rēzija Kalniņa u.c.49), kā arī t.s. vienkāršie ļaudis slavēja Tautas partiju un tās ministru darbību. Turklāt šai partijai un tās līderiem šajos standartizētajos slavinājumos tika piešķirta valsts, nācijas, vienas vai otras nozares glābēja loma. Reklāmas intensīvi demonstrēja televīzijā; raidījumu pārtraukumos, starp pārraidēm parādījās televīzijas ekrānā «runājošas galvas», kas ar nešaubīgu pārliecību apgalvoja, ka valsts un atsevišķu nozaru uzplaukums ir noticis tikai un vienīgi pateicoties Tautas partijai, tās ministriem, ka visu kopējā un katra atsevišķi nākotnes labklājība ir tikai un vienīgi Tautas partijas rokās, tādēļ 9. Saeimas vēlēšanās jābalso par šo partiju.
Izskanējušie Tautas partijas vadības un politiķu sērijveida slavinājumi, kurus pauda sabiedrības autoritātes – nopietni, pasaulē atzīti, augsti kvalifi cēti zinātnieki, starptautiski novērtēti mākslinieki, reģionos cienīti ļaudis –, līdzinājās lojalitātes zvērestam, modernam maģiskam telerituālam, kura nolūks bija «neticīgos» pievērst pareizajai ticībai. Reklāmu intensitāte telerituālam piešķīra ritmu, radīja trauksmes sajūtu, ka, paliekot ārpus Tautas partijas piekritēju loka, iespējams kļūt par autsaideru, kas ir neiederīgs un lieks šodienas Latvijā.
Tautas partijas reklāmu sērija bija iespaidīgs vienojošs un konsolidējošs rituāls, kas nostiprināja tās pozīcijas priekšvēlēšanu publiskajā telpā.
Pozitīvisma kampaņas apraksts un kampaņā angažētie cilvēki ir aprakstīta piemēram šeit ( http://szf.lu.lv/files/petnieciba/publikacijas/06-118_Lasmane-Polit-komunikacija-etika_19.pdf ):
"Pozitīvisma kampaņa, kuras laikā tika slavināta Tautas partija un tās biedri, bija sekmīgākā 9. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas rituālprakse. Biedrības «Sabiedrība par vārda brīvību» (SVB) veidotās un demonstrētās reklāmās vairāk nekā 30 sabiedrībā labi pazīstami cilvēki (piemēram, akadēmiķi Elmārs Grēns, Juris Ekmanis un Ivars Kalviņš, mediķi Dzintars Mozglis, Andrejs Ērglis, Jānis Gardovskis, Kārlis Trušinskis, LNO direktors Andrejs Žagars, mūziķis Normunds Šnē, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, aktrise Rēzija Kalniņa u.c.49), kā arī t.s. vienkāršie ļaudis slavēja Tautas partiju un tās ministru darbību. Turklāt šai partijai un tās līderiem šajos standartizētajos slavinājumos tika piešķirta valsts, nācijas, vienas vai otras nozares glābēja loma. Reklāmas intensīvi demonstrēja televīzijā; raidījumu pārtraukumos, starp pārraidēm parādījās televīzijas ekrānā «runājošas galvas», kas ar nešaubīgu pārliecību apgalvoja, ka valsts un atsevišķu nozaru uzplaukums ir noticis tikai un vienīgi pateicoties Tautas partijai, tās ministriem, ka visu kopējā un katra atsevišķi nākotnes labklājība ir tikai un vienīgi Tautas partijas rokās, tādēļ 9. Saeimas vēlēšanās jābalso par šo partiju.
Izskanējušie Tautas partijas vadības un politiķu sērijveida slavinājumi, kurus pauda sabiedrības autoritātes – nopietni, pasaulē atzīti, augsti kvalifi cēti zinātnieki, starptautiski novērtēti mākslinieki, reģionos cienīti ļaudis –, līdzinājās lojalitātes zvērestam, modernam maģiskam telerituālam, kura nolūks bija «neticīgos» pievērst pareizajai ticībai. Reklāmu intensitāte telerituālam piešķīra ritmu, radīja trauksmes sajūtu, ka, paliekot ārpus Tautas partijas piekritēju loka, iespējams kļūt par autsaideru, kas ir neiederīgs un lieks šodienas Latvijā.
Tautas partijas reklāmu sērija bija iespaidīgs vienojošs un konsolidējošs rituāls, kas nostiprināja tās pozīcijas priekšvēlēšanu publiskajā telpā.
Etiķetes:
ainārs šlesers,
andris šķēle,
ivars godmanis,
ivars kalviņš,
lpp/lc,
TP
Abonēt:
Ziņas (Atom)