Elita Veidemane
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/48764-intervija-ar-jani-martinu-skuju-vienotibas-ideja-ir-neglabjami-sabojata.htm
Deputāts: Vienotības ideja ir neglābjami sabojāta
Pirmdien politisko partiju apvienības Vienotība valde pēc smagām diskusijām balsojot pieņēma lēmumu dibināt vienotu partiju, sasaucot dibināšanas sapulci ne vēlāk kā 6.augustā. Taču situācija nav tik gluda kā valdes oficiālajā paziņojumā. Ieskatu notikumos un prognozēs dod Rīgas domes deputāts Jānis Mārtiņš Skuja (Pilsoniskā savienība). Šī intervija notika pirms Vienotības valdes sēdes.
- Kādas ir valsts politiskās krīzes atskaņas Rīgas domē?
- Tās jūtamas netieši. Galvaspilsēta ir bez mēra – laikā, kad valsts ir bez parlamenta, kas būs prezidents – nezinām, bet valdība arī var krist jebkurā mirklī. Līdz ar to nav skaidrs, kas šobrīd vada valsti. Taču tiešāka attieksme jūtama tad, ja sākam vērtēt partiju apvienības Vienotība darbību Saeimā un domē. Skaidrs, ka būs Saeimas ārkārtas vēlēšanas, bet tas ir paskubinājis jau tā sasteigto Vienotības partijas dibināšanu: tagad patiešām ir gāze grīdā, lai ar turbo ātrumu to nodibinātu. Bet šāda rīcība izraisa vēl lielāku pretestību tajos Vienotības biedros, kas bija pret šo sasteigtību. Jaunā laika (JL) kontrolpaketes turētāji var izmantot situāciju, ka Pilsoniskās savienības valde nav leģitīma, un kopā ar partijas Sabiedrība citai politikai kontrolpaketes turētājiem izlemt, ka dibinās partiju Vienotība, nelūdzot tajā piedalīties Pilsonisko savienību. Līdz ar to deputātu frakciju bloks Vienotība Rīgas domē izbeigs savu esību. Tas nozīmē, ka PS nebūs gatava stāties Vienotībā, lai veidotu kopīgu partiju. Tie, kuri būs gatavi atdoties Jaunajam laikam un Vienotībai, varēs izstāties no PS. Runāju nevis partijas, bet savā un savu domubiedru vārdā.
- Kad pērnā gada rudenī tauta vēlēja Saeimu, bija cerības, ka mainīsies politiskā vide un ka beidzot tiks pildīti partiju solījumi. Tāpēc Vienotība guva uzvaru, iegūstot 33 vietas parlamentā. Kāpēc tad nekas nemainījās?
- Tāpēc, ka vecie polizauri guva pārsvaru pār jaunajiem spēkiem, jo prata izmantot situāciju vajadzības un izdevīguma robežās. Tas ir diezgan skumji, jo jau nākamajā dienā vēlētāji varēja visas partiju programmas lidināt miskastē. Vecā politiskā kultūra bija un joprojām ir vērsta uz varas sagrābšanu ar spekulācijām, puspatiesībām, šantāžām un darījumiem pa kaktiem un stūriem, uz savējo ielikšanu amatos, aizmirstot būtiskāko – valsti. Labais Saeimas mazākums nespēj pretoties, un es negribu nolikt visu Saeimu – tur ir arī gudri un godīgi cilvēki. Bet Saeimas darbs bija tāds, kāds nu bija, tāpēc paldies Valdim Zatleram par viņa rīcību: beidzot es zinu, ka mūsu valstī ir prezidents.
- Kā vērtējat prezidenta vēlēšanu procesu?
- Tas ir nožēlojams cirks. Kandidāti parādās pēdējā brīdī, notiek kā sliktā teijāterī: uz izrādi neatnākušajam Jānītim tiek atrasts dublieris, kuru fiksi izvēlas no skatuves strādniekiem. Man ir ierosinājums: ar likumu noteikt prezidenta amata kandidātu pieteikšanu ne vēlāk kā deviņus mēnešus pirms vēlēšanām. Kāpēc deviņus? Simboliski, lai redzētu, kas piedzims. Ja vispār piedzims. Tie, kuri ļaujas, lai viņus izvelk pēdējā brīdī, nesaprot, kādu ļaunumu viņi sev nodara. Viņi paši sevi neciena.
- Pēc prezidenta rosinājuma atlaist Saeimu daži Vienotības līderi runāja par Saskaņas centra aicināšanu valdībā.
- Jā, tāds veikals varēja notikt. SC patlaban ir atvērts jebkādiem tirdzniecības pasākumiem. Lai tiktu valdībā, viņi būs gatavi balsot arī par Kvazimodo.
- Bez diez vai viņi atzīs Latvijas okupāciju – tas viņiem sāpīgais jautājums.
- Domāju, ka viņi atrastu veidu, kā liktu pārējiem noticēt, ka viņi to ir atzinuši. Būtu apmēram tā: kāds redzams politiķis to paustu kā partijas viedokli, bet tad, ka SC jau būtu valdībā, viņa partijas biedri pateiktu, ka tas bijis tikai viņa personiskais viedoklis.
- Politiķi var teikt, ko vien vēlas. Viņiem nekas nopietni netiks pārmests. Viņi var arī melot.
- Šo situāciju varētu mainīt: Latvijas likumdošana ļauj iesūdzēt tiesā par maldināšanu – tas attiecas uz kompānijām, kas reklamē dažādas preces. Tās ir patērētāja tiesības. Un šobrīd jebkurš pilsonis varētu iesūdzēt tiesā to partiju, par kuru viņš ir balsojis vēlēšanās, un viņš vinnētu: paskatāmies, kas solīts partijas programmā, salīdzinām to ar reālo dzīvi – nesaskan.
- Ja pareizi atceros, apvienības Vienotība līderi solīja, ka no trim partijām izveidosies viena. Šķiet, ka vienotības šajā jautājumā kā nav, tā nav.
- Diemžēl esmu dzirdējis apmēram šādus tekstus: ar vai bez PS, bet Vienotība būs, taču, ja jūs nevēlaties piebiedroties, varat pastāvēt malā. Turklāt man ir pārmetums žurnālistiem, polittehnologiem un politologiem: jābeidz vienreiz sist Ģirtu Valdi Kristovski. Sitot viņu, tiek vājināta PS kā partija.
- Acīmredzot ne jau par niekiem viņu sit.
- Bet padomājiet, kam ir izdevīga vāja PS? Jaunajam laikam. Es to redzu kā Jaunā laika atriebību tiem biedriem, kas savulaik izstājās no šīs partijas. Neticu JL publiski paustajiem labajiem nodomiem un viņu vēlmei redzēt PS līderus kopā ar Vienotības līderiem. Tas, manuprāt, ir organizēts un tendenciozs uzstādījums: visur un vienmēr nomelnot Kristovski, kurš it kā graujot Vienotību. Bet es ar pilnu atbildības sajūtu varu pateikt, ka vienīgie, kas grauj vienotības ideju kā tādu, ir pati Solvita Āboltiņa un Edgars Jaunups. Ja runājam par partiju apvienības Vienotība graušanu, klāt šiem diviem personāžiem noteikti jāpieskaita ekonomikas ministrs Artis Kampars: viņam pat ordeni par to var iedot. Man ir kauns klausīties, ko par šādu ministru saka Latvijas uzņēmēji, ārzemju kolēģi un investori. Viņu jau sen vajadzēja padzīt, taču viņš ir tā sauktajā „lieliskajā piecniekā”, kurā kopā ar viņu vēl ir Āboltiņa, Jaunups, Mūrniece, bet piektais – Repše – jau ir prom no politikas un no piecnieka.
- Piecnieks gan tūlīt izjuks: Mūrniece atpakaļ uz Saeimu neies, Kampars pēc ārkārtas Saeimas vēlēšanām, jādomā, vairs nebūs ekonomikas ministrs.
- Mūrnieces kundze parādīja savu valstisko attieksmi, neilgu laiku aizvietodama veselības ministru. Toreiz diezgan nesaprotama situācija izveidojās ar ātrās palīdzības automašīnu iepirkumu. Pēdējais varoņdarbs bija radaru konkurss. Tajā uzvarēja Vitronic, kurā ir trīs uzņēmumu grupa. Vitronic intereses Rīgā pārstāv uzņēmums Vitronic Baltica, kas pieder Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) padomniekam Ērikam Teilānam. Vēl viens partneris ir datortehnoloģiju uzņēmums Komerccentrs DATI grupa. Tā īpašnieku sarakstā ir Jaunā laika Ētikas komisijas loceklis Valdis Lokenbahs. Un tad man rodas jautājums: kā ir sagadījies, ka Jaunais laiks ir tik veiksmīgs finanšu piesaistē?
- Ja pareizi saprotu, jūs uzskatāt, ka Pilsoniskajai savienībai nav jāvienojas kopīgā partijā ar Jauno laiku un Sabiedrību citai politikai?
- Jaunais laiks ir kā enkurs, kas noraus dibenā Pilsonisko savienību. Un Jaunajam laikam šodien vairs nav, ko zaudēt. JL zīmols ir čupā, Vienotības zīmols arī jau ir sasmērēts, un es neredzu nevienu punktu, kāpēc vajadzētu veidoties tādai Vienotības partijai, kāda šobrīd ir izdomāta. Tikai politiskais pašnāvnieks šodien var iesaistīties Vienotībā.
- Nu kāpēc uzreiz tā? Vienotības līderi uz karstām pēdām – tūlīt pēc prezidenta rosinājuma atlaist Saeimu – izteicās, ka, ja Zatleru neievēlēs, aicinās viņu stāties Vienotībā, tā sacīt, uzsākt īstu politisko karjeru. Šobrīd Valdis Zatlers ir ļoti populārs, tāpēc tiešām ir izdevīgi viņu aicināt partijas rindās – šāds tēls paaugstinātu iespējas Vienotībai iekļūt 11.Saeimā.
- Šāds kandidāts Vienotībai vajadzīgs kā dzīvības eliksīrs. Vienotība vairs nav ne tuvu tik populāra kā pirms 10.Saeimas vēlēšanām.
- Jūs minējāt „lielisko piecnieku”. Vai tad Valdis Dombrovskis tajā nav ieskaitīts?
- Nē, nav. Viņš ir pats par sevi. Āboltiņa tikai izmanto viņu kā karogu. Man Dombrovska ir pat žēl: bez viņa Jaunā laika reitings būt daudz zemāks, bet, tā kā viņš Vienotībai ir vajadzīgs, Āboltiņas kundze prasmīgi ar viņu manipulē, un beigu beigās šis darbarūķis tiek padarīts par grēkāzi. Viņš betonēja valsts pamatu, lai mēs negrimtu vēl dziļāk, savukārt ekonomikas ministrs Kampars, kuram vajag būvēt trepes, lai rāptos ārā no bedres, pat nedomā neko darīt.
- Un kāpēc tad Vienotība saglabā Kamparu kā ministru?
- Domāju, ka starp Vienotības partijām ir nerakstīta vienošanās: jūs neaiztieciet mūsu ministrus, mēs neaiztiksim jūsējos. Otrs iemesls ir tas, ka Kampars ir šajā „lieliskajā piecniekā”.
- Labi, ir kaut kāda grupa, kas, sanākusi kopā, gudri runā par valsti, taču, domāju, vēl ir jābūt kādam kopīgam cementējošam faktoram, jo ideālistu laiki ir pagājuši. Varbūt tā ir nauda?
- Domāju, ka tiesībsargājošajām iestādēm vajadzētu papētīt, kas Ekonomikas ministrijā notiek ar biokvotām, enerģijas kvotām. Skaidri zinu to, ka ir uzņēmēji, kas nav mierā ar Ekonomikas ministrijas rīcību un lēmumiem, tāpēc vērsīsies tiesā, lai taisnīgi risinātu kvotu sadalīšanas jautājumu. Šāda Ekonomikas ministrijas rīcība neļauj normāli strādāt, un tas ir arī belziens pa valsts ekonomiku. Mani reizēm ir apbēdinājis Lemberga kungs: viņš ir slavējis Jauno laiku par darbību valdībā, bet kā gan to var uzteikt gudrs un saimniecisks cilvēks? Kamparu par viņa darbību ekonomikas ministra amatā nav iespējams slavēt! Bet bez ekonomikas valstij nav nākotnes.
- Formulējiet, lūdzu, kāpēc prezidentam vajadzēja atlaist Saeimu.
- Lai nesodīti nevarētu dzīvot tādi dievi kā Saeimas deputāti. Tas ir sods par nesodāmības sajūtu. Man pat ir tāda sajūta: ja Valdis Zatlers nebūtu rosinājis Saeimas atlaišanu, tauta drīz vien nāktu uz parlamentu ar tikpat lielu naidu kā pirms pāris gadiem 13.janvārī. Uzskatu, ka Valdis Zatlers ir novērsis kādu lielāku tautas sacelšanos.
- Kā prognozējat Saeimas ārkārtas vēlēšanu – ja tādas notiks – rezultātus?
- Vislielākie cietēji būs Vienotība, ZZS nekas īpaši nemainīsies. SC – grūti prognozēt, bet viegli nebūs. Kāpēc? Tāpēc, ka daudz nepatīkamu notikumu saistās ar viņu vārdu, arī tāpēc, ka viņu galvenā lokomotīve – Nils Ušakovs – līdz vēlēšanām, iespējams, neatgriezīsies aktīvajā politikā. Viņam vēl vairākus mēnešus vajadzēs mieru, lai nostātos uz kājām. Un ir iespējams pat radikālāks scenārijs: vajadzēs meklēt jaunu Rīgas mēru. Šo posteni noteikti vēlēsies paturēt SC. Nils ir jauns, izglītots, gudrs, pievilcīgs, labi runā latviski. Ko SC liks viņa vietā, ja būs tāda nepieciešamība? Man pat ir bail domāt par to. Kādu latviski slikti runājošu, neharizmātisku deputātu? Šāda „reklāma” pirms Saeimas vēlēšanām arī nenāks par labu SC.
- Pabeigsim tomēr ar Vienotību. Kādu redzat šīs apvienības nākotni?
- Ideja par vienotību ir neglābjami sabojāta. Ielūkojamies šīs partiju apvienības Ētikas kodeksā. Lūk, punkts: „Būt Latvijas valsts patriotiem un to aizstāvēt”. Vai tas nozīmē graut valsts ekonomiku – kā to tagad dara Kampars? Un vēl: „Kopt Latvijas valsts starptautisko prestižu”. Arī tas neiet kopā ar darbiem Ekonomikas ministrijā. Vai arī : „Uzturēt pastāvīgu, atklātu un godīgu saikni ar sabiedrību”. Bet nekādas saiknes jau nav! Sabiedrība tiek turēta neziņā par valdošās partijas lēmumiem.
- Ja Pilsoniskā savienība tomēr atšķeļas no Vienotības, kas notiek tālāk?
- Labā nozīmē jāaudzē muskuļi, jāatgūst optimisms un labā slava. Ir arī ideja sēsties pie galda ar VL/TB/LNNK un domāt, kā kopā startēt vēlēšanās. Tas būtu tikai loģiski, jo tieši mēs bijām tie, kuri teica, ka nacionālie spēki jāņem koalīcijā. Diemžēl SCP nostājās pozā un izmantoja savas veto tiesības, pastumjot malā nacionālos spēkus.
Rāda ziņas ar etiķeti linda mūrniece. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti linda mūrniece. Rādīt visas ziņas
piektdiena, 2011. gada 3. jūnijs
svētdiena, 2011. gada 22. maijs
Dombrovskis, Kristovskis un Mūrniece, esot valdībā, kļūst aizvien bagātāki
Piektdiena, 20.maijs (2011), plkst.20:09 | Reinis Kļavis
Pētot ikgadējās valsts amatpersonu deklarācijas, nevar paslīdēt garām nepamanīts, ka tikai atsevišķos gadījumos tādi procesi kā inflācija vai krīze atstājuši negatīvu iespaidu uz politiķu mantisko stāvokli.
Izņēmums nav ministri, no kuriem daži gaitas politikā iesākuši ja ne gluži nabadzīgo statusā, tad diezgan trūcīgi, bet pašlaik jau operē ar summām, kas vairākkārt pārsniedz algas, ko viņi šajā posmā nopelnījuši, strādājot valsts darbā.
Štokijs aizdod, Kampars aizņemas
Ja ne par bagātāko, tad rosīgāko ministru šā Ministru kabineta sastāvā var uzskatīt tieslietu ministru Aigaru Štokenbergu. Kas attiecas uz īpašumiem un naudas uzkrājumiem, tie gan nav gājuši vairumā, pat samazinājušies. Piemēram, 2005. gadā, kad Štokenbergs vēl bija Ministru prezidenta padomnieks, viņam piederēja četri īpašumi Jaunsātu pagastā un Rīgā, bet deklarācija par pērno gadu uzrāda tikai trīs – dzīvokli Rīgā un paprāvus zemes un ēku īpašumus Jaunsātos. Līdzīgi ir ar uzkrājumiem – 2005. gadā Štokenberga kontos lielākās summas bija 387 450 dolāru un 134 998 lati, bet pērn ministrs pa saviem kontiem nevarēja salasīt daudz vairāk par 150 000 dolāru. Tas gan nenozīmē, ka Štokenbergs, iztiekot ar valsts maksāto algu, pakāpeniski kļuvis arvien trūcīgāks. Gluži otrādi – ministrs acīmredzami savu naudiņu licis apgrozībā, nevis zeķē. Aizdevumos vien Štokenbergs izsniedzis ap miljonu eiro, bet parādsaistības ministram ir salīdzinoši nelielas – 46 500 eiro un 23 650 latu. Jāpiebilst, ka ministrs spējis atlicināt arī 2393 latus ceļojumam un par 1141 latu saremontējis savas mājas fasādi.
Krietni «biezāks» kļuvis arī ekonomikas ministrs Artis Kampars. Ja aplūkojam ikgadējo ienākumu deklarāciju par 2002. gadu, kad viņš kļuva par Saeimas deputātu, redzams, ka politiķim piederēja vien dzīvoklis Tukumā, trīs gadus veca vieglā automašīna un 34 000 latu skaidrā naudā. Pēc dažiem gadiem, 2007. gadā, Kampars varēja palepoties jau ar trim īpašumiem Tukumā, dzīvokļa īres tiesībām Rīgā un vairākiem transporta līdzekļiem (starp tiem arī piekabe un kravas kaste). Tomēr, lai savas vēlmes piepildītu, nācies ņemt 160 000 latu lielu būvniecības kredītu un 55 000 latu īstermiņa aizdevumu. Kopš tā laika Kampara finansiālais stāvoklis nav būtiski mainījies. Arī pērnā gada deklarācija liecina, ka ministram ir mazlietots auto un aptuveni 200 000 eiro lieli parādi. Daļu – 63 465 latus (tas ir trīskārt vairāk nekā viņa gada alga) – ministrs gan spējis nomaksāt, kā arī guvis peļņu, pārdodot kādas firmas kapitāldaļas par 35 000 latu.
Dombrovskis un Mūrniece – stabili uz augšu
Stabilu augšupeju savās finansēs kopš 2002. gada, pirmo reizi kļūstot par ministru, uzrāda pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis. Politisko karjeru 2002. gadā sākot, viņa īpašumā bija dzīvoklis Rīgā, 1998. gada izlaiduma «Audi 100» un neliels iekrājums – 4500 latu, 2000 dolāru un 1000 eiro. 2006. gadā deputāta krēslā Dombrovskis iesēdās jau krietni turīgāks. Acīmredzot maciņam par labu nākusi rosīšanās Eiroparlamentā, jo īpašumiem klāt nācis zemes gabals Jūrmalā, «Audi» nomainīts pret SAAB, bet kontā uzkrājušies ap 50 000 eiro. Ir arī parādsaistības – 32 000 eiro, taču jāņem vērā, ka arī pats Dombrovskis spējis aizdot 33 000 eiro citiem. Kas attiecas uz pērno gadu, premjera mantas stāvoklis uzlabojies vēl vairāk: viņa īpašumā nu jau ir trīs īpašumi – dzīvoklis Rīgā, zeme Jūrmalā un dārza māja ar zemi Carnikavā, par 12 650,47 latiem iegādāta automašīna «Toyota Rav 4», kontu stāvoklis aptuveni tāds pats kā 2006. gadā, un vēl izsniegts 178 788 eiro liels aizdevums. Pašam premjeram parādu vairs nav.
Tikpat stabili, lai arī mazākos apmēros, savu dzīvi uz sliedēm nolikusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Uz starta līnijas 2002. gadā viņa kāpa tikai ar «standarta» 2000 latiem skaidrā naudā, bet 2007. gadā īpašumā jau bija māja ar palīgēkām Baložos, kā arī par 13 745 eiro iegādāta mašīna «Ford Focus». Lai īstenotu šo vidusslāņa sapni, Mūrniecei acīmredzot nācies aizņemties vairāk nekā 20 000 latu un 11 248 eiro, un, saskaņā ar pērnā gada deklarāciju, šie kredīti godprātīgi tiek dzēsti joprojām un citu izmaiņu Mūrnieces mantiskajā stāvoklī nav.
Kristovska fenomens, Pabrikam – sliktāk
Kā vidusmēra pilsonis 2001. gadā ministra krēslā sēdās Ģirts Valdis Kristovskis. Pašreizējam ārlietu ministram piederēja dzīvojamā māja Ventspilī, pusmāja Rīgā, neliels, ap 10 000 latu, naudas žūksnītis un vairāk nekā desmit gadus veca automašīna «Rover». Augot politiskajai pieredzei, pieauga arī personiskā labklājība. 2006. gadā Kristovskis pārņēma mātes saimniecību Trapenē un iepirka zemi, «Rover» vietā izmantoja «Audi A6», un bankas kontā gozējās ne vairs nieka 10 000, bet jau 41 650 latu un 15 000 eiro. Mantiskajai labklājībai par skādi nenāca nedz inflācijas, nedz tai sekojošās krīzes. Pērn īpašumā vai kopīpašumā ar citām personām Kristovskim bija jau seši gan zemes, gan zemes un mājas, gan dzīvokļa īpašumi, bet garāžā novietots mazlietots «Jaguar». Līdztekus tam Kristovskis veicis ap 200 000 latu lielus ieguldījumus dažādos fondos, aizdevis 21 500 latu un arī tad vēl pamanījies iekrāt krietnu kušķīti naudas – divos kontos 138 354 eiro un 69 851 dolāru, kā arī vēl dažus tūkstošus citos.
Ne tik veiksmīgi tikt pie turības izdevies aizsardzības ministram Artim Pabrikam, kurš 2004. gadā politikā iegāja kā parlamentārais sekretārs. Toreiz viņa īpašumā bija divas mājas – Lapmežciemā un Iršu pagastā, kā arī 12 gadus vecs «Renault». 2009. gadā, būdams Saeimas deputāts, Pabriks deklarēja jau trīs īpašumus – tātad vēl vienu līdztekus esošajiem. Auto viņš tolaik bija nomainījis uz tikpat vecu SAAB, toties arī «iebraucis» 40 000 eiro lielā kredītā. Nebaltām (vai baltām) dienām politiķim mājās glabājās 3000 eiro, bet bankā – apaļi 2000 latu. Uz pērno gadu Pabrika mantiskais stāvoklis nebija būtiski mainījies.
Jaunie bagātnieki – Ēlerte un Dūklavs
Katrā ziņā interesanti būs pavērot, kā pēc dažiem gadiem mainīsies jaunpienākušo ministru mantiskais stāvoklis. Vēl jo vairāk tāpēc, ka viņu vidū jau tagad ir krietni turīgi cilvēki. Kultūras ministrei Sarmītei Ēlertei, saskaņā ar iesniegto ienākumu deklarāciju, pieder divi dzīvokļi Rīgā un divi īpašumi Jūrmalā un Virbu pagastā, trasta portfelis 590 303 latu nominālvērtībā un vairāk nekā 50 000 eiro dažādos bankas kontos. Pērn Ēlerte par 23 385 latiem iegādājusies jaunu «Audi», ziedojusi 8000 latu un nebūt ne mazas summas samaksājusi par dēla mācībām ārzemēs, savukārt pie parādsaistībām minēta salīdzinoši neliela summa – 50 000 eiro.
Par turīgu, ja ne par bagātu, var nosaukt arī zemkopības ministru Jāni Dūklavu, kuram pieder astoņi īpašumi un tikpat transportlīdzekļu. Skaidrā naudā Dūklavs glabā 6000 latu, 12 000 dolāru un 10 000 eiro, savukārt bankās – ap 38 000 latu, 28 000 eiro un 16 500 dolāru. Vairāk nekā ceturtdaļmiljonu eiro, 35 500 dolāru un vairāk nekā 60 000 latu Dūklavs aizdevis citiem, savukārt pats parādā tikai 64 900 eiro
Pētot ikgadējās valsts amatpersonu deklarācijas, nevar paslīdēt garām nepamanīts, ka tikai atsevišķos gadījumos tādi procesi kā inflācija vai krīze atstājuši negatīvu iespaidu uz politiķu mantisko stāvokli.
Izņēmums nav ministri, no kuriem daži gaitas politikā iesākuši ja ne gluži nabadzīgo statusā, tad diezgan trūcīgi, bet pašlaik jau operē ar summām, kas vairākkārt pārsniedz algas, ko viņi šajā posmā nopelnījuši, strādājot valsts darbā.
Štokijs aizdod, Kampars aizņemas
Ja ne par bagātāko, tad rosīgāko ministru šā Ministru kabineta sastāvā var uzskatīt tieslietu ministru Aigaru Štokenbergu. Kas attiecas uz īpašumiem un naudas uzkrājumiem, tie gan nav gājuši vairumā, pat samazinājušies. Piemēram, 2005. gadā, kad Štokenbergs vēl bija Ministru prezidenta padomnieks, viņam piederēja četri īpašumi Jaunsātu pagastā un Rīgā, bet deklarācija par pērno gadu uzrāda tikai trīs – dzīvokli Rīgā un paprāvus zemes un ēku īpašumus Jaunsātos. Līdzīgi ir ar uzkrājumiem – 2005. gadā Štokenberga kontos lielākās summas bija 387 450 dolāru un 134 998 lati, bet pērn ministrs pa saviem kontiem nevarēja salasīt daudz vairāk par 150 000 dolāru. Tas gan nenozīmē, ka Štokenbergs, iztiekot ar valsts maksāto algu, pakāpeniski kļuvis arvien trūcīgāks. Gluži otrādi – ministrs acīmredzami savu naudiņu licis apgrozībā, nevis zeķē. Aizdevumos vien Štokenbergs izsniedzis ap miljonu eiro, bet parādsaistības ministram ir salīdzinoši nelielas – 46 500 eiro un 23 650 latu. Jāpiebilst, ka ministrs spējis atlicināt arī 2393 latus ceļojumam un par 1141 latu saremontējis savas mājas fasādi.
Krietni «biezāks» kļuvis arī ekonomikas ministrs Artis Kampars. Ja aplūkojam ikgadējo ienākumu deklarāciju par 2002. gadu, kad viņš kļuva par Saeimas deputātu, redzams, ka politiķim piederēja vien dzīvoklis Tukumā, trīs gadus veca vieglā automašīna un 34 000 latu skaidrā naudā. Pēc dažiem gadiem, 2007. gadā, Kampars varēja palepoties jau ar trim īpašumiem Tukumā, dzīvokļa īres tiesībām Rīgā un vairākiem transporta līdzekļiem (starp tiem arī piekabe un kravas kaste). Tomēr, lai savas vēlmes piepildītu, nācies ņemt 160 000 latu lielu būvniecības kredītu un 55 000 latu īstermiņa aizdevumu. Kopš tā laika Kampara finansiālais stāvoklis nav būtiski mainījies. Arī pērnā gada deklarācija liecina, ka ministram ir mazlietots auto un aptuveni 200 000 eiro lieli parādi. Daļu – 63 465 latus (tas ir trīskārt vairāk nekā viņa gada alga) – ministrs gan spējis nomaksāt, kā arī guvis peļņu, pārdodot kādas firmas kapitāldaļas par 35 000 latu.
Dombrovskis un Mūrniece – stabili uz augšu
Stabilu augšupeju savās finansēs kopš 2002. gada, pirmo reizi kļūstot par ministru, uzrāda pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis. Politisko karjeru 2002. gadā sākot, viņa īpašumā bija dzīvoklis Rīgā, 1998. gada izlaiduma «Audi 100» un neliels iekrājums – 4500 latu, 2000 dolāru un 1000 eiro. 2006. gadā deputāta krēslā Dombrovskis iesēdās jau krietni turīgāks. Acīmredzot maciņam par labu nākusi rosīšanās Eiroparlamentā, jo īpašumiem klāt nācis zemes gabals Jūrmalā, «Audi» nomainīts pret SAAB, bet kontā uzkrājušies ap 50 000 eiro. Ir arī parādsaistības – 32 000 eiro, taču jāņem vērā, ka arī pats Dombrovskis spējis aizdot 33 000 eiro citiem. Kas attiecas uz pērno gadu, premjera mantas stāvoklis uzlabojies vēl vairāk: viņa īpašumā nu jau ir trīs īpašumi – dzīvoklis Rīgā, zeme Jūrmalā un dārza māja ar zemi Carnikavā, par 12 650,47 latiem iegādāta automašīna «Toyota Rav 4», kontu stāvoklis aptuveni tāds pats kā 2006. gadā, un vēl izsniegts 178 788 eiro liels aizdevums. Pašam premjeram parādu vairs nav.
Tikpat stabili, lai arī mazākos apmēros, savu dzīvi uz sliedēm nolikusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Uz starta līnijas 2002. gadā viņa kāpa tikai ar «standarta» 2000 latiem skaidrā naudā, bet 2007. gadā īpašumā jau bija māja ar palīgēkām Baložos, kā arī par 13 745 eiro iegādāta mašīna «Ford Focus». Lai īstenotu šo vidusslāņa sapni, Mūrniecei acīmredzot nācies aizņemties vairāk nekā 20 000 latu un 11 248 eiro, un, saskaņā ar pērnā gada deklarāciju, šie kredīti godprātīgi tiek dzēsti joprojām un citu izmaiņu Mūrnieces mantiskajā stāvoklī nav.
Kristovska fenomens, Pabrikam – sliktāk
Kā vidusmēra pilsonis 2001. gadā ministra krēslā sēdās Ģirts Valdis Kristovskis. Pašreizējam ārlietu ministram piederēja dzīvojamā māja Ventspilī, pusmāja Rīgā, neliels, ap 10 000 latu, naudas žūksnītis un vairāk nekā desmit gadus veca automašīna «Rover». Augot politiskajai pieredzei, pieauga arī personiskā labklājība. 2006. gadā Kristovskis pārņēma mātes saimniecību Trapenē un iepirka zemi, «Rover» vietā izmantoja «Audi A6», un bankas kontā gozējās ne vairs nieka 10 000, bet jau 41 650 latu un 15 000 eiro. Mantiskajai labklājībai par skādi nenāca nedz inflācijas, nedz tai sekojošās krīzes. Pērn īpašumā vai kopīpašumā ar citām personām Kristovskim bija jau seši gan zemes, gan zemes un mājas, gan dzīvokļa īpašumi, bet garāžā novietots mazlietots «Jaguar». Līdztekus tam Kristovskis veicis ap 200 000 latu lielus ieguldījumus dažādos fondos, aizdevis 21 500 latu un arī tad vēl pamanījies iekrāt krietnu kušķīti naudas – divos kontos 138 354 eiro un 69 851 dolāru, kā arī vēl dažus tūkstošus citos.
Ne tik veiksmīgi tikt pie turības izdevies aizsardzības ministram Artim Pabrikam, kurš 2004. gadā politikā iegāja kā parlamentārais sekretārs. Toreiz viņa īpašumā bija divas mājas – Lapmežciemā un Iršu pagastā, kā arī 12 gadus vecs «Renault». 2009. gadā, būdams Saeimas deputāts, Pabriks deklarēja jau trīs īpašumus – tātad vēl vienu līdztekus esošajiem. Auto viņš tolaik bija nomainījis uz tikpat vecu SAAB, toties arī «iebraucis» 40 000 eiro lielā kredītā. Nebaltām (vai baltām) dienām politiķim mājās glabājās 3000 eiro, bet bankā – apaļi 2000 latu. Uz pērno gadu Pabrika mantiskais stāvoklis nebija būtiski mainījies.
Jaunie bagātnieki – Ēlerte un Dūklavs
Katrā ziņā interesanti būs pavērot, kā pēc dažiem gadiem mainīsies jaunpienākušo ministru mantiskais stāvoklis. Vēl jo vairāk tāpēc, ka viņu vidū jau tagad ir krietni turīgi cilvēki. Kultūras ministrei Sarmītei Ēlertei, saskaņā ar iesniegto ienākumu deklarāciju, pieder divi dzīvokļi Rīgā un divi īpašumi Jūrmalā un Virbu pagastā, trasta portfelis 590 303 latu nominālvērtībā un vairāk nekā 50 000 eiro dažādos bankas kontos. Pērn Ēlerte par 23 385 latiem iegādājusies jaunu «Audi», ziedojusi 8000 latu un nebūt ne mazas summas samaksājusi par dēla mācībām ārzemēs, savukārt pie parādsaistībām minēta salīdzinoši neliela summa – 50 000 eiro.
Par turīgu, ja ne par bagātu, var nosaukt arī zemkopības ministru Jāni Dūklavu, kuram pieder astoņi īpašumi un tikpat transportlīdzekļu. Skaidrā naudā Dūklavs glabā 6000 latu, 12 000 dolāru un 10 000 eiro, savukārt bankās – ap 38 000 latu, 28 000 eiro un 16 500 dolāru. Vairāk nekā ceturtdaļmiljonu eiro, 35 500 dolāru un vairāk nekā 60 000 latu Dūklavs aizdevis citiem, savukārt pats parādā tikai 64 900 eiro
otrdiena, 2011. gada 1. marts
Neticu (Pabrikam)
NETICU
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece aiziet no šī darba. Kas būs viņas vietā? Tādu jautājumu uzdod „Latvijas Avīze” 2011.g.19. februārī un aptaujā vairākus speciālistus. Atbildes ir izvairīgas. Rita Aksenoka, bijusī prokurore atceras, ka šai amatā labi veicies Kristovskim, varbūt ir iespējamas maiņas – viņš dotos uz Iekšlietu ministriju, Artis Pabriks – uz ārlietu ministriju. Tāda doma nav nekāds pārsteigums, jo Pabriks visādi centies parādīt, ka viņu interesē šis amats. 19. februārī, kad Kristovskis bija devies komandējumā uz ASV, Pabriks pavadīja Zviedrijas ārlietu ministru Kārli Biltu uz Līgatni, kur padomju laika varasvīri 9 metru dziļumā bija iekārtojuši sev patvertni kara gadījumā.
Es personīgi neticu Pabrikam kā politiķim, ne tikai neticu, bet baidos, ka no viņa var iznākt Munters nr 2. Atceroties ar kādu centību viņš rūpējās par robežlīgumu ar Krieviju, manī aug tikai noraidoša attieksme pret viņu. Kad pirms dažiem gadiem aktualizējās jautājums par kompensācijām ebreju kopienai, viņš skaidroja, ka vajadzēs maksāt, jo tā mēs parādītu savu attieksmi pret holokaustu. Tāds domu gājiens bija kaut kas briesmīgs. Arī šogad, kad atkārtoti politiķi sprieda par ebreju kopienas interesēm un mūsu valsti apmeklēja ASV departamenta sūtīts cilvēks Duglass Deividsons, Pabriks pauda izpratni par ciemiņa mērķiem. Pabriks ar savas partijas –Sabiedrība Citai Politikai - biedriem panāca, ka koalīcijā nepieņēma Nacionālās apvienības deputātus. 22.febr. TV Valsts Kontroles vadītāja Inguna Sudraba paziņoja, ka Aizsardzības ministrijā nelietderīgi iztērēti divi miljoni latu. Pabriks nepārliecinoši taisnojās.
2011.g.februārī vizītē ASV bija Ģirts Valdis Kristovskis un godam apliecināja sevi kā gudru ārlietu ministru. Tiem, kam patīk pļāpāt par ministru rotāciju, nāksies savus ieteikumus paturēt pie sevis.
ATIS SKALBERGS
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece aiziet no šī darba. Kas būs viņas vietā? Tādu jautājumu uzdod „Latvijas Avīze” 2011.g.19. februārī un aptaujā vairākus speciālistus. Atbildes ir izvairīgas. Rita Aksenoka, bijusī prokurore atceras, ka šai amatā labi veicies Kristovskim, varbūt ir iespējamas maiņas – viņš dotos uz Iekšlietu ministriju, Artis Pabriks – uz ārlietu ministriju. Tāda doma nav nekāds pārsteigums, jo Pabriks visādi centies parādīt, ka viņu interesē šis amats. 19. februārī, kad Kristovskis bija devies komandējumā uz ASV, Pabriks pavadīja Zviedrijas ārlietu ministru Kārli Biltu uz Līgatni, kur padomju laika varasvīri 9 metru dziļumā bija iekārtojuši sev patvertni kara gadījumā.
Es personīgi neticu Pabrikam kā politiķim, ne tikai neticu, bet baidos, ka no viņa var iznākt Munters nr 2. Atceroties ar kādu centību viņš rūpējās par robežlīgumu ar Krieviju, manī aug tikai noraidoša attieksme pret viņu. Kad pirms dažiem gadiem aktualizējās jautājums par kompensācijām ebreju kopienai, viņš skaidroja, ka vajadzēs maksāt, jo tā mēs parādītu savu attieksmi pret holokaustu. Tāds domu gājiens bija kaut kas briesmīgs. Arī šogad, kad atkārtoti politiķi sprieda par ebreju kopienas interesēm un mūsu valsti apmeklēja ASV departamenta sūtīts cilvēks Duglass Deividsons, Pabriks pauda izpratni par ciemiņa mērķiem. Pabriks ar savas partijas –Sabiedrība Citai Politikai - biedriem panāca, ka koalīcijā nepieņēma Nacionālās apvienības deputātus. 22.febr. TV Valsts Kontroles vadītāja Inguna Sudraba paziņoja, ka Aizsardzības ministrijā nelietderīgi iztērēti divi miljoni latu. Pabriks nepārliecinoši taisnojās.
2011.g.februārī vizītē ASV bija Ģirts Valdis Kristovskis un godam apliecināja sevi kā gudru ārlietu ministru. Tiem, kam patīk pļāpāt par ministru rotāciju, nāksies savus ieteikumus paturēt pie sevis.
ATIS SKALBERGS
pirmdiena, 2010. gada 23. augusts
Linda Mūrniece, JL, #2 Vienotības Rīgas saraksts
http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=84051034602
Dzimšanas gads: 1970
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Ķekavas novads
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Latvijas Universitāte, 1995, sociālo zinātņu bakalaura grāds komunikāciju specialitātē
Darba vietas un amati: LR Iekšlietu ministrija, iekšlietu ministre
Politiskā partija "Jaunais laiks", valdes locekle
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latviete
Ģimenes stāvoklis: precējusies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
māja Ķekavas novads (īpašumā)
saimniecības ēkas Ķekavas novads (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads)
automašīna Ford Focus , izl.gads:2006, reģ.gads:2006
3. Nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām - nav
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
24 726,35 EUR
http://revolucija.eu/birka/linda-murniece/
Šai dāmai nav iebildumu, ja kāds korumpēts policists vēlas izsekot cilvēkus, pildot saimnieku pavēles (video).Starp citu, vai zināt, ka viņa agrāk ir strādājusi par Drošības Policijas priekšnieka palīdzi
http://lv.wikipedia.org/wiki/Linda_M%C5%ABrniece
Linda Mūrniece (dzimusi 1970. gada 28. janvārī) ir latviešu žurnāliste, iekšlietu darbniece un politiķe, pašreizējā iekšlietu ministre.
Ieguvusi Latvijas Universitātes sociālo zinātņu bakalaura grādu komunikācijas zinātnē.
Strādājusi Iekšlietu ministrijas preses centrā, laikrakstā "Kaujas Postenī", kriminālpolicijas nodaļā cīņai pret organizēto noziedzību, bijusi Valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departamenta darbiniece, vēlāk Drošības policijas priekšnieka palīdze.
Ievēlēta 8. Saeimā no partijas Jaunais laiks saraksta, Repšes valdības laikā bijusi Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre, Kalvīša valdībā Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre, no 2006. gada 5. janvāra līdz 7. aprīlim – aizsardzības ministre.
Ievēlēta 9. Saeimā no partijas Jaunais laiks saraksta Rīgas apgabala, darbojusies Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.
Kopš 2009. gada 12. marta iekšlietu ministre Dombrovska valdībā.
Iekšlietu ministres blogs: http://blog.iem.gov.lv/?page_id=27
"Romāns ar Mirski no SC": http://diena.lv/lat/politics/sestdiena/grafs-mirskis-minhauzens
Īpaši draudzīgas attiecības Mirskim bijušas ar deputāti Lindu Mūrnieci (JL). Abiem bija kopīgas intereses — aizsardzība, skaidro tagadējā iekšlietu ministre. Citas deputātes kādā 8.martā dāvanā saņēma puķes un dziedātāja albumu, Mūrniece tika arī pie zelta piekariņa. Iespējams, Mirskim imponēja tas, ka Mūrniece ir bijusī aizsardzības ministre, kurai ir plaša pazīšanās iekšlietu struktūrās. Vajadzības gadījumā viņa varētu izlīdzēt. Būt draugos ar ietekmīgiem cilvēkiem viņam patīk. Taču ar Mūrnieci draudzība pajuka, kad deputāte atteicās palīdzēt Gulbja lietā. "Ļoti pašpārliecināts un paštaisns. Viņu interesē viņš pats un viss, kas viņu izdaiļo vai izceļ. Prot aizstāvēt tos, ko uzskata par savējiem, bet īpaši nerēķinās ar viņu viedokli," saka Mūrniece.
http://www.staburags.lv/portals/latvijas/raksts.html?xml_id=14495
Drošības dienesti saistībā ar ceturtdien vakarā plānoto, bet nenotikušo gājienu, atzīmējot Vācijas armijas ienākšanu Rīgā 1941.gadā, strādājuši izcili, atsevišķie incidenti, kas tomēr notikuši, bijuši sīki.
To piektdien no rīta LNT raidījumā "900 sekundes" uzsvēra iekšlietu ministre Linda Mūrniece ("Jaunais laiks")."Mūsu dienesti izdarīja visu, kas no tiem atkarīgs, lai valsts nekristu kaunā," uzsvēra ministre, komentējot ceturtdienas vakara norises. Viņa arī uzsvēra, ka "tie incidenti, kas tomēr notika pie pieminekļa, bija tiešām sīki incidenti".Tāpat viņa atzina, ka gājiena nepieļaušana bijis viens no drošībnieku plāniem, jo jau sākotnēji bijis skaidrs, ka gājiens nav bijis plānots, kā viedokļa paušana, bet kā nacionāla naida kurināšanas pasākums.Mūrniece arī apstiprināja, ka gājiena organizators Uldis Freimanis ceturtdien ilgstoši atradās Drošības policijā, kur sniedzis liecības, un tādēļ nav atradies plānotā gājiena notikuma vietā. Līdz ar to loģiski, ka gājiens nevarēja notikt, jo cilvēks, kas par to bija atbildīgs, nebija uz vietas, tādēļ jebkurā gadījumā gājiens būtu bijis nelikumīgs, skaidroja ministre.
Šajā sakarā ir arī tieši pretejs viedoklis - Mūrniece, Zatlers u.c atklāti ignorēja tiesas lēmumu, kas atļauj notikt gājienam un melīgi sagroza gājiena nolūku. - skat. DDD.
http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/337203-dp_sakusi_kriminalprocesu_par_gajiena_rikosanu/comments
R.A. 2010. g. 3. jūlijā: "Krievu okupantu noziegumi tā arī palikuši nesodīti, bet, ja latvietis iebilst pret nesodīšanas faktu, tad ... pret viņu kriminālā lieta.NENORMĀLA VALSTS.Krievu okupanti savus noziegumus ik gadu 9.maijā publiski slavina, bet ja tiek atdots GODS VĀCU ARMIJAI, KURA PAGLĀBA LATVIEŠUS NO VĒL LIELĀKAS IZNĪCINĀŠANAS, tad Latvijas varas iestādes par to vēl ņirgājas-piemēram JL pārstāve Linda Mūrniece: pokuj man visi likumi ..."
http://www.kandidatiuzdelnas.lv/kandidati-un-partijas/41-linda-murniece/
Kandidāts ir ar apšaubāmu reputāciju, kas raisa aizdomas par neētisku rīcību vai iesaisti ar korupciju saistītās darbībās:
Dienesta automašīnas izmantošana privātām vajadzībām
2010. gada janvārī, īsi pēc tam, kad Jaunā laika vadītā valdība ieviesa nodokli par dienesta auto izmantošanu privātajām vajadzībām, L.Mūrniece tika vainota viņai piešķirtā dienesta auto izmantošanā bērnu vadāšanai uz skolu. Kāds policistu arodbiedrības pārstāvis bija nofotografējis, kā ar L.Mūrnieces dienesta automašīnu uz skolu tiek vesti viņas bērni. Publiski izskanēja arī apgalvojumi, ka L.Mūrnieces bērni ar dienesta auto tiek regulāri ne tikai nogādāti uz skolu, bet arī dienas vidū vesti no skolas mājās. L.Mūrniece noliedza, ka būtu izmantojusi dienesta automašīnu privātajām vajadzībām. Viņa apgalvoja, ka bērnu skola atrodas pa ceļam no viņas mājām uz darbu. Bērni, pēc L.Mūrnieces vārdiem, tiekot vesti uz skolu tikai tad, kad viņa pati ir mašīnā, un papildus resursi tam netiekot patērēti. 2010. gada februārī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šajā lietā uzsāka pārbaudi, tomēr tās rezultāti 2010. gada rudenī vēl nav zināmi.
Jāpiebilst, ka L.Mūrniecei un policistu arodbiedrībai tobrīd bija publiskas nesaskaņas un līdz ar to arodbiedrības biedri pievērsa īpašu uzmanību ministres rīcībai. Par dienesta auto izmantošanu privātajām vajadzībām tika kritizēta arī toreizējā veselības ministre Baiba Rozentāle (TP). Arī valdībā un sabiedrībā bija plašas diskusijas par šī nodokļa lietderību.
Avots: LETA
Baibas Rozentāles atjaunošana Latvijas Infektoloģijas centra vadītājas amatā
2010. gada aprīlī diskusijas izraisīja tā brīža veselības ministres pienākumu izpildītājas L.Mūrnieces lēmums atjaunot bijušo veselības ministri un Tautas partijas biedri Baibu Rozentāli Latvijas Infektoloģijas centra vadītājas amatā. Lai arī B.Rozentāles reputācija tika vairākkārt apšaubīta, gan L.Mūrniece, gan premjers Valdis Dombrovskis skaidroja, ka B.Rozentāle ir pietiekami kompetenta, lai atgrieztos darbā Latvijas Infektoloģijas centrā. Kritiku izraisīja fakts, ka L.Mūrniece atbalstīja priekšgājējas atgriešanos amatā tikai īsu brīdi pirms stājās spēkā grozījumi, kas liedz šādu rīcību. L.Mūrniece norādīja, ka nebija par to informēta. Turklāt L.Mūrniece ar savu rīcību atbalstīja to, ka B.Rozentāle, esot ministres amatā, neiecēla jaunu Latvijas Infektoloģijas centra vadītāju, bet gan tikai pienākumu izpildītāju, lai pēc ministres amata pamešanas varētu atgriezties iepriekšējā darbā.
Avots: LETA
Dzimšanas gads: 1970
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Ķekavas novads
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Latvijas Universitāte, 1995, sociālo zinātņu bakalaura grāds komunikāciju specialitātē
Darba vietas un amati: LR Iekšlietu ministrija, iekšlietu ministre
Politiskā partija "Jaunais laiks", valdes locekle
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latviete
Ģimenes stāvoklis: precējusies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
māja Ķekavas novads (īpašumā)
saimniecības ēkas Ķekavas novads (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads)
automašīna Ford Focus , izl.gads:2006, reģ.gads:2006
3. Nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām - nav
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
24 726,35 EUR
http://revolucija.eu/birka/linda-murniece/
Šai dāmai nav iebildumu, ja kāds korumpēts policists vēlas izsekot cilvēkus, pildot saimnieku pavēles (video).Starp citu, vai zināt, ka viņa agrāk ir strādājusi par Drošības Policijas priekšnieka palīdzi
http://lv.wikipedia.org/wiki/Linda_M%C5%ABrniece
Linda Mūrniece (dzimusi 1970. gada 28. janvārī) ir latviešu žurnāliste, iekšlietu darbniece un politiķe, pašreizējā iekšlietu ministre.
Ieguvusi Latvijas Universitātes sociālo zinātņu bakalaura grādu komunikācijas zinātnē.
Strādājusi Iekšlietu ministrijas preses centrā, laikrakstā "Kaujas Postenī", kriminālpolicijas nodaļā cīņai pret organizēto noziedzību, bijusi Valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departamenta darbiniece, vēlāk Drošības policijas priekšnieka palīdze.
Ievēlēta 8. Saeimā no partijas Jaunais laiks saraksta, Repšes valdības laikā bijusi Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre, Kalvīša valdībā Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre, no 2006. gada 5. janvāra līdz 7. aprīlim – aizsardzības ministre.
Ievēlēta 9. Saeimā no partijas Jaunais laiks saraksta Rīgas apgabala, darbojusies Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.
Kopš 2009. gada 12. marta iekšlietu ministre Dombrovska valdībā.
Iekšlietu ministres blogs: http://blog.iem.gov.lv/?page_id=27
"Romāns ar Mirski no SC": http://diena.lv/lat/politics/sestdiena/grafs-mirskis-minhauzens
Īpaši draudzīgas attiecības Mirskim bijušas ar deputāti Lindu Mūrnieci (JL). Abiem bija kopīgas intereses — aizsardzība, skaidro tagadējā iekšlietu ministre. Citas deputātes kādā 8.martā dāvanā saņēma puķes un dziedātāja albumu, Mūrniece tika arī pie zelta piekariņa. Iespējams, Mirskim imponēja tas, ka Mūrniece ir bijusī aizsardzības ministre, kurai ir plaša pazīšanās iekšlietu struktūrās. Vajadzības gadījumā viņa varētu izlīdzēt. Būt draugos ar ietekmīgiem cilvēkiem viņam patīk. Taču ar Mūrnieci draudzība pajuka, kad deputāte atteicās palīdzēt Gulbja lietā. "Ļoti pašpārliecināts un paštaisns. Viņu interesē viņš pats un viss, kas viņu izdaiļo vai izceļ. Prot aizstāvēt tos, ko uzskata par savējiem, bet īpaši nerēķinās ar viņu viedokli," saka Mūrniece.
http://www.staburags.lv/portals/latvijas/raksts.html?xml_id=14495
Drošības dienesti saistībā ar ceturtdien vakarā plānoto, bet nenotikušo gājienu, atzīmējot Vācijas armijas ienākšanu Rīgā 1941.gadā, strādājuši izcili, atsevišķie incidenti, kas tomēr notikuši, bijuši sīki.
To piektdien no rīta LNT raidījumā "900 sekundes" uzsvēra iekšlietu ministre Linda Mūrniece ("Jaunais laiks")."Mūsu dienesti izdarīja visu, kas no tiem atkarīgs, lai valsts nekristu kaunā," uzsvēra ministre, komentējot ceturtdienas vakara norises. Viņa arī uzsvēra, ka "tie incidenti, kas tomēr notika pie pieminekļa, bija tiešām sīki incidenti".Tāpat viņa atzina, ka gājiena nepieļaušana bijis viens no drošībnieku plāniem, jo jau sākotnēji bijis skaidrs, ka gājiens nav bijis plānots, kā viedokļa paušana, bet kā nacionāla naida kurināšanas pasākums.Mūrniece arī apstiprināja, ka gājiena organizators Uldis Freimanis ceturtdien ilgstoši atradās Drošības policijā, kur sniedzis liecības, un tādēļ nav atradies plānotā gājiena notikuma vietā. Līdz ar to loģiski, ka gājiens nevarēja notikt, jo cilvēks, kas par to bija atbildīgs, nebija uz vietas, tādēļ jebkurā gadījumā gājiens būtu bijis nelikumīgs, skaidroja ministre.
Šajā sakarā ir arī tieši pretejs viedoklis - Mūrniece, Zatlers u.c atklāti ignorēja tiesas lēmumu, kas atļauj notikt gājienam un melīgi sagroza gājiena nolūku. - skat. DDD.
http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/337203-dp_sakusi_kriminalprocesu_par_gajiena_rikosanu/comments
R.A. 2010. g. 3. jūlijā: "Krievu okupantu noziegumi tā arī palikuši nesodīti, bet, ja latvietis iebilst pret nesodīšanas faktu, tad ... pret viņu kriminālā lieta.NENORMĀLA VALSTS.Krievu okupanti savus noziegumus ik gadu 9.maijā publiski slavina, bet ja tiek atdots GODS VĀCU ARMIJAI, KURA PAGLĀBA LATVIEŠUS NO VĒL LIELĀKAS IZNĪCINĀŠANAS, tad Latvijas varas iestādes par to vēl ņirgājas-piemēram JL pārstāve Linda Mūrniece: pokuj man visi likumi ..."
http://www.kandidatiuzdelnas.lv/kandidati-un-partijas/41-linda-murniece/
Kandidāts ir ar apšaubāmu reputāciju, kas raisa aizdomas par neētisku rīcību vai iesaisti ar korupciju saistītās darbībās:
Dienesta automašīnas izmantošana privātām vajadzībām
2010. gada janvārī, īsi pēc tam, kad Jaunā laika vadītā valdība ieviesa nodokli par dienesta auto izmantošanu privātajām vajadzībām, L.Mūrniece tika vainota viņai piešķirtā dienesta auto izmantošanā bērnu vadāšanai uz skolu. Kāds policistu arodbiedrības pārstāvis bija nofotografējis, kā ar L.Mūrnieces dienesta automašīnu uz skolu tiek vesti viņas bērni. Publiski izskanēja arī apgalvojumi, ka L.Mūrnieces bērni ar dienesta auto tiek regulāri ne tikai nogādāti uz skolu, bet arī dienas vidū vesti no skolas mājās. L.Mūrniece noliedza, ka būtu izmantojusi dienesta automašīnu privātajām vajadzībām. Viņa apgalvoja, ka bērnu skola atrodas pa ceļam no viņas mājām uz darbu. Bērni, pēc L.Mūrnieces vārdiem, tiekot vesti uz skolu tikai tad, kad viņa pati ir mašīnā, un papildus resursi tam netiekot patērēti. 2010. gada februārī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šajā lietā uzsāka pārbaudi, tomēr tās rezultāti 2010. gada rudenī vēl nav zināmi.
Jāpiebilst, ka L.Mūrniecei un policistu arodbiedrībai tobrīd bija publiskas nesaskaņas un līdz ar to arodbiedrības biedri pievērsa īpašu uzmanību ministres rīcībai. Par dienesta auto izmantošanu privātajām vajadzībām tika kritizēta arī toreizējā veselības ministre Baiba Rozentāle (TP). Arī valdībā un sabiedrībā bija plašas diskusijas par šī nodokļa lietderību.
Avots: LETA
Baibas Rozentāles atjaunošana Latvijas Infektoloģijas centra vadītājas amatā
2010. gada aprīlī diskusijas izraisīja tā brīža veselības ministres pienākumu izpildītājas L.Mūrnieces lēmums atjaunot bijušo veselības ministri un Tautas partijas biedri Baibu Rozentāli Latvijas Infektoloģijas centra vadītājas amatā. Lai arī B.Rozentāles reputācija tika vairākkārt apšaubīta, gan L.Mūrniece, gan premjers Valdis Dombrovskis skaidroja, ka B.Rozentāle ir pietiekami kompetenta, lai atgrieztos darbā Latvijas Infektoloģijas centrā. Kritiku izraisīja fakts, ka L.Mūrniece atbalstīja priekšgājējas atgriešanos amatā tikai īsu brīdi pirms stājās spēkā grozījumi, kas liedz šādu rīcību. L.Mūrniece norādīja, ka nebija par to informēta. Turklāt L.Mūrniece ar savu rīcību atbalstīja to, ka B.Rozentāle, esot ministres amatā, neiecēla jaunu Latvijas Infektoloģijas centra vadītāju, bet gan tikai pienākumu izpildītāju, lai pēc ministres amata pamešanas varētu atgriezties iepriekšējā darbā.
Avots: LETA
otrdiena, 2010. gada 6. jūlijs
JL deputātu kandidāti Rīgā
5.jūlijs (2010)
Šodien partijas "Jaunais laiks" (JL) valdes un domes kopīgā sēdē apstiprināti partijas deputātu kandidāti partiju apvienības "Vienotība" sarakstiem 10.Saeimas vēlēšanās, aģentūru LETA informēja JL frakcijas sabiedrisko attiecību konsultante Laila Timrota.
JL sarakstu līderi ir Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), partijas valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (JL), ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) un iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL).
Rīgas vēlēšanu apgabalā JL pārstāvēs iekšlietu ministre Mūrniece, Saeimas deputāte Inguna Rībena, Rīgas domes deputāts Olafs Pulks, kultūras ministrs Ints Dālderis, matemātikas doktors, profesors un akadēmiķis Andris Buiķis, JL valdes loceklis Normunds Orleāns, resursu centra sievietēm "Marta" vadītāja Iluta Lāce, Rīgas domes deputāts Kārlis Strēlis, biedrības "LAMB" prezidents Juris Zvirbulis, sabiedriskās aprūpes biedrības "Marija" valdes priekšsēdētāja Marija Balcere, Autotransporta direkcijas valdes loceklis Modris Jaunups, Latvijas Universitātes lektore Inese Kalniņa, kā arī JL Jaunatnes nodaļas vadītājs Uģis Resnis.
Šodien partijas "Jaunais laiks" (JL) valdes un domes kopīgā sēdē apstiprināti partijas deputātu kandidāti partiju apvienības "Vienotība" sarakstiem 10.Saeimas vēlēšanās, aģentūru LETA informēja JL frakcijas sabiedrisko attiecību konsultante Laila Timrota.
JL sarakstu līderi ir Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), partijas valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (JL), ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) un iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL).
Rīgas vēlēšanu apgabalā JL pārstāvēs iekšlietu ministre Mūrniece, Saeimas deputāte Inguna Rībena, Rīgas domes deputāts Olafs Pulks, kultūras ministrs Ints Dālderis, matemātikas doktors, profesors un akadēmiķis Andris Buiķis, JL valdes loceklis Normunds Orleāns, resursu centra sievietēm "Marta" vadītāja Iluta Lāce, Rīgas domes deputāts Kārlis Strēlis, biedrības "LAMB" prezidents Juris Zvirbulis, sabiedriskās aprūpes biedrības "Marija" valdes priekšsēdētāja Marija Balcere, Autotransporta direkcijas valdes loceklis Modris Jaunups, Latvijas Universitātes lektore Inese Kalniņa, kā arī JL Jaunatnes nodaļas vadītājs Uģis Resnis.
svētdiena, 2010. gada 2. maijs
TP samazinās (aiziet Jānis Lagzdiņš, tiek izslēgts Rinalds Muciņš)
TP par padomu došanu Mūrniecei izslēdz Muciņu:
http://www.delfi.lv/news/national/politics/tp-par-padomu-dosanu-murniecei-izsledz-mucinu.d?id=31577519
Tautas partijas (TP) valde pagājušajā nedēļā izslēgusi no partijas veselības ministres pienākumus pildošās Lindas Mūrnieces (JL) padomnieku Rinaldu Muciņu, portālam "Delfi" apstiprināja TP preses sekretārs Arno Pjatkins.
Viņš skaidroja, ka Muciņš lūdzis apturēt viņa darbību partijā tikai uz laiku, tomēr valde, gan skatot viņa iesniegumu, gan reaģējot uz situāciju kopumā, nolēmusi viņu no partijas izslēgt. TP valde esot uzskatījusi par nepieņemamu viņa darbošanos faktiski politiskā amatā citā partijā, jo ministra padomnieka amats ir politisks postenis.
Lēmumu partijas valde pieņēmusi vienbalsīgi.
Jau vēstīts, ka mazākumā palikušajā Valda Dombrovska (JL) valdībā vairāki ministri pilda divus pienākumus, tostarp iekšlietu ministrei Mūrniecei ir uzticēta Veselības ministrijas (VM) vadība. Bijušo Labklājības ministrijas un VM ierēdni un bijušo veselības ministru Muciņu Mūrniece izvēlējās par padomnieku kā nozares profesionāli.
TP rindas Saeimā rūk; partiju pamet Lagzdiņš (21. apr, LETA):
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/327910-tp_rindas_saeima_ruk_partiju_pamet_lagzdins
Tautas partijas (TP) Saeimas deputāts un ilggadējs tās biedrs Jānis Lagzdiņš šodien paziņojis, ka izstājas no TP un turpmāk darbosies kā neatkarīgais deputāts, ziņo Latvijas radio. Lagzdiņam ir vislielākā parlamentārā pieredze, jo viņš parlamentā darbojies jau Augstākās padomes laikā un balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu. .
Lagzdiņš nolēmis jau rīt oficiāli izstāties no Saeimas frakcijas un turpmāk darboties kā neatkarīgais deputāts un plāno atbalstīt koalīciju.
TP frakcijas vadītāja Vineta Muižniece aģentūrai LETA apstiprināja, ka Lagzdiņš šodien ir paziņojis par nodomu izstāties no partijas un frakcijas, jo viņam atsevišķos jautājumos ir atšķirīgs viedoklis.
"Lagzdiņš ir godīgi pateicis, ka arī turpmāk atsevišķos jautājums viņa un partijas viedoklis varētu atšķirties," sacīja Muižniece. Viņa norādīja, ka partija respektē Lagzdiņa izvēli. Muižniece norādīja, ka joprojām gan neesot skaidrības par citu frakcijas deputātu Jāni Klaužu, kurš nav pārreģistrējies TP un nav sniedzis skaidru atbildi, vai paliks TP frakcijā.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Lagzdiņš dzimis 1952.gadā un ieguvis augstāko juridisko izglītību, vairākus gadus strādājis par juriskonsultu un zvērinātu advokātu..
Atmodas gados Lagzdiņš vadījis Tautas frontes Liepājas nodaļu un Augstākajā padomē atbalstījis Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu. Līdz 1993.gadam bijis LTF biedrs, pēc tam bijis viens no partijas "Latvijas ceļš" dibinātājiem. No "Latvijas ceļa" izstājies 1998.gadā un iestājies Tautas partijā . Lagzdiņš ievēlēts visās Saeimās kopš neatkarības atjaunošanas un ieņēmis dažādus amatus, piemēram, bijis TP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs..
Lielu sabiedrības uzmanību Lagzdiņš izpelnījās 2007.gadā, kad pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera ievēlēšanas izliecās pa parlamenta ēkas logu un cilvēkiem pie Saeimas rādīja rupju žestu.
Lagzdiņš apgalvoja, ka žests bijis domāts tikai kādam viņa sen neredzētam paziņam, ar kuru kopā kādreiz dienējis padomju armijā. Deputāts tomēr pēc notikušā izplatīja paziņojumu, kurā atvainojas "visiem, kurus 31.maijā pie Saeimas ēkas aizvainojis ar savu žestu".
Lagzdiņš par nepiedienīgā žesta rādīšanu saņēma bargāko sodu, kāds paredzēts Saeimas kārtības rullī. Politiķim tika izteikts rakstveida brīdinājums, par ko tika paziņots no Saeimas tribīnes un kas tika publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Ladzdiņa pašrakstīta biogrāfija: http://www.gramata21.lv/users/lagzdins_janis/
LTF biedrs 1989 - 1992, ilgstošs LC biedrs (1993 - 1997), kopš 1998 gada TP biedrs.
Dzimis Liepājā, pēc izglītības jurists,pēc dienesta PSRS armijā (1976-78) strādājis Latvijas PSR Sociālās nodrošināšanas ministrijas Skaitļošanas centrā, Liepājas rajona Lauktehnikas apvienībā, ražošanas apvienībā "Baltija" par juriskonsultu un vecāko juriskonsultu (1979-1987). No 1988. gada - advokāts un no 1994. gada - zvērināts advokāts.
Saeimā cita vidū bijis Pilsonības likuma izpildes komisijas loceklis (tātad kopā ar LC veicis 'gandrīz nulles' varianta ieviešanu.
http://www.delfi.lv/news/national/politics/tp-par-padomu-dosanu-murniecei-izsledz-mucinu.d?id=31577519
Tautas partijas (TP) valde pagājušajā nedēļā izslēgusi no partijas veselības ministres pienākumus pildošās Lindas Mūrnieces (JL) padomnieku Rinaldu Muciņu, portālam "Delfi" apstiprināja TP preses sekretārs Arno Pjatkins.
Viņš skaidroja, ka Muciņš lūdzis apturēt viņa darbību partijā tikai uz laiku, tomēr valde, gan skatot viņa iesniegumu, gan reaģējot uz situāciju kopumā, nolēmusi viņu no partijas izslēgt. TP valde esot uzskatījusi par nepieņemamu viņa darbošanos faktiski politiskā amatā citā partijā, jo ministra padomnieka amats ir politisks postenis.
Lēmumu partijas valde pieņēmusi vienbalsīgi.
Jau vēstīts, ka mazākumā palikušajā Valda Dombrovska (JL) valdībā vairāki ministri pilda divus pienākumus, tostarp iekšlietu ministrei Mūrniecei ir uzticēta Veselības ministrijas (VM) vadība. Bijušo Labklājības ministrijas un VM ierēdni un bijušo veselības ministru Muciņu Mūrniece izvēlējās par padomnieku kā nozares profesionāli.
TP rindas Saeimā rūk; partiju pamet Lagzdiņš (21. apr, LETA):
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/327910-tp_rindas_saeima_ruk_partiju_pamet_lagzdins
Tautas partijas (TP) Saeimas deputāts un ilggadējs tās biedrs Jānis Lagzdiņš šodien paziņojis, ka izstājas no TP un turpmāk darbosies kā neatkarīgais deputāts, ziņo Latvijas radio. Lagzdiņam ir vislielākā parlamentārā pieredze, jo viņš parlamentā darbojies jau Augstākās padomes laikā un balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu. .
Lagzdiņš nolēmis jau rīt oficiāli izstāties no Saeimas frakcijas un turpmāk darboties kā neatkarīgais deputāts un plāno atbalstīt koalīciju.
TP frakcijas vadītāja Vineta Muižniece aģentūrai LETA apstiprināja, ka Lagzdiņš šodien ir paziņojis par nodomu izstāties no partijas un frakcijas, jo viņam atsevišķos jautājumos ir atšķirīgs viedoklis.
"Lagzdiņš ir godīgi pateicis, ka arī turpmāk atsevišķos jautājums viņa un partijas viedoklis varētu atšķirties," sacīja Muižniece. Viņa norādīja, ka partija respektē Lagzdiņa izvēli. Muižniece norādīja, ka joprojām gan neesot skaidrības par citu frakcijas deputātu Jāni Klaužu, kurš nav pārreģistrējies TP un nav sniedzis skaidru atbildi, vai paliks TP frakcijā.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Lagzdiņš dzimis 1952.gadā un ieguvis augstāko juridisko izglītību, vairākus gadus strādājis par juriskonsultu un zvērinātu advokātu..
Atmodas gados Lagzdiņš vadījis Tautas frontes Liepājas nodaļu un Augstākajā padomē atbalstījis Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu. Līdz 1993.gadam bijis LTF biedrs, pēc tam bijis viens no partijas "Latvijas ceļš" dibinātājiem. No "Latvijas ceļa" izstājies 1998.gadā un iestājies Tautas partijā . Lagzdiņš ievēlēts visās Saeimās kopš neatkarības atjaunošanas un ieņēmis dažādus amatus, piemēram, bijis TP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs..
Lielu sabiedrības uzmanību Lagzdiņš izpelnījās 2007.gadā, kad pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera ievēlēšanas izliecās pa parlamenta ēkas logu un cilvēkiem pie Saeimas rādīja rupju žestu.
Lagzdiņš apgalvoja, ka žests bijis domāts tikai kādam viņa sen neredzētam paziņam, ar kuru kopā kādreiz dienējis padomju armijā. Deputāts tomēr pēc notikušā izplatīja paziņojumu, kurā atvainojas "visiem, kurus 31.maijā pie Saeimas ēkas aizvainojis ar savu žestu".
Lagzdiņš par nepiedienīgā žesta rādīšanu saņēma bargāko sodu, kāds paredzēts Saeimas kārtības rullī. Politiķim tika izteikts rakstveida brīdinājums, par ko tika paziņots no Saeimas tribīnes un kas tika publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Ladzdiņa pašrakstīta biogrāfija: http://www.gramata21.lv/users/lagzdins_janis/
LTF biedrs 1989 - 1992, ilgstošs LC biedrs (1993 - 1997), kopš 1998 gada TP biedrs.
Dzimis Liepājā, pēc izglītības jurists,pēc dienesta PSRS armijā (1976-78) strādājis Latvijas PSR Sociālās nodrošināšanas ministrijas Skaitļošanas centrā, Liepājas rajona Lauktehnikas apvienībā, ražošanas apvienībā "Baltija" par juriskonsultu un vecāko juriskonsultu (1979-1987). No 1988. gada - advokāts un no 1994. gada - zvērināts advokāts.
Saeimā cita vidū bijis Pilsonības likuma izpildes komisijas loceklis (tātad kopā ar LC veicis 'gandrīz nulles' varianta ieviešanu.
Abonēt:
Ziņas (Atom)