Aivars Aksenoks, TB/LNNK, JL, #32 Rīgas saraksts

http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=10&cbutton=72168330921

Dzimšanas gads: 1961
Ārvalstu pilsonība: nav

Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes:    Latvijas Universitāte, 2003, otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība jurisprudencē, jurista kvalifikācija
        Rīgas Politehniskais institūts, 1984, inženiera - mehāniķa kvalifikācija specialitātē automobiļi un automobiļu saimniecība
Rīgas 1.vidusskola, 1979, vidējā izglītība
Darba vietas un amati:      VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija", Rīgas Motormuzeja vadītājs
   Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, valdes loceklis
   Biedrība "Latvijas vindsērfinga asociācija", valdes priekšsēdētājs
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā valoda
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: precējies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
            zeme Aizputes novads (īpašumā)
            zeme un ēkas Rēzeknes novads (īpašumā)
            zeme un dzīvojamā ēka Rīga (īpašumā)
            zeme un dzīvojamā ēka Jūrmala (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads)
automašīna Opel Astra , izl.gads:2006, reģ.gads:2006
5. Kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
55815 LVL
6. Kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu
A/S "Latvijas Krājbanka" 22 LVL (22 gab.)
A/S "Olaines kūdra" 22 LVL (22 gab.)
7. Kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus
9390,8 LVL
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
A/S "Parex Banka" 9008 EUR
A/S "SEB Banka" 142 LVL
A/S "Parex Banka" 2016 LVL
9. Kandidātam piederošie vērtspapīri sadalījumā pa to veidiem [norādot to veidu, skaitu, summu (nominālvērtībā) un juridiskās personas - vērtspapīru eminenta - nosaukumu, privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norādot tikai to skaitu]
         Latu rezerves fonda apliecības A/S "SEB Banka" 6318 LVL (4513 gab.)

http://lv.wikipedia.org/wiki/Aivars_Aksenoks

Aivars Aksenoks (dzimis 1961. gada 24. maijā) ir Latvijas politiķis, pašlaik TB/LNNK loceklis. Bijušais Latvijas tieslietu ministrs un Rīgas Domes priekšsēdētājs (partijas Jaunais laiks pārstāvis).

1984. gadā beidzis Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas un mašīnbūves fakultāti automobiļu un automobiļu saimniecības specialitātē. 2003. gadā — Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti.

Padomju gados bijis LKP biedrs. Lai gan Aksenoks uzskata, ka ir beidzis darbību partijā jau 1989. gadā, jo beidza maksāt biedra naudu, oficiālu iesniegumu par izstāšanos iesniedzis 1991. gadā.

Bijis CSDD Rīgas nodaļas priekšnieks. No 2002. līdz 2004. gadam bija tieslietu ministrs E. Repšes valdībā. Kopš 2005. gada — Rīgas Domes priekšsēdētājs un Rīgas brīvostas pārvaldes valdes loceklis. 2007. gadā atlaists no domes priekšsēdētāja amata — pirmoreiz Rīgas Domē. 2008. gada sākumā izstājās no JL, bet tā paša gada 1. decembrī pievienojās TB/LNNK.

http://www.delna.lv/lat/tb-lnnk-riga/2258-4-aivars-aksenoks-*-*/

3. Persona ir ar apšaubāmu reputāciju saistībā ar iespējamu neētisku rīcību vai iesaisti koruptīvās darbībās
- Nepelnītas prēmijas un atlīdzība par, iespējams, neveiktiem pienākumiem – šos un citus pārkāpumus Rīgas domē (RD) un citās galvaspilsētas pašvaldības iestādēs konstatējusi Valsts kontrole (VK), veicot revīziju par 2006.gadu, kad Rīgas mērs bija A.Aksenoks. VK secinājusi, ka pašvaldības institūcijās nav ievērota prasība par vienotu atalgojuma un iekšējās kontroles sistēmu. RD institūcijās kopumā, nosakot mēnešalgas, nav izvērtēti darbinieku amata pienākumi un darba apjoms, jo atalgojums būtiski palielināts, piešķirot prēmijas, piemaksas un dažādas sociālās garantijas. Tādējādi mēnešalgas īpatsvars no kopējās atalgojuma summas var būt pat visai neliels, vidēji no 56,3% līdz 77,2%.
Avots: Diena

- Pēc mēra amata zaudēšanas 2007.gada pavasarī A.Aksenokam vairākus mēnešus bija grūtības atrast darbu. Tā paša gada beigās viņš kļuva par „Fiat” un „Alfa Romeo” oficiālā pārstāvja Latvijā, SIA „Auto Italia” valdes priekšsēdētāju. Sākot strādāt šajā uzņēmumā, medijos izskanēja informācija, ka A.Aksenokam viņa interesēm atbilstošo nodarbošanos palīdzējuši atrast tieši TB/LNNK pārstāvji, kā dēļ viņš arī esot izšķīries pievienoties šim valdībā pārstāvētajam politiskajam spēkam.
Avots: Diena

- 2006. gada septembrī, laikā, kad Rīgas Domi vadīja Aivars Aksenoks, tika izveidota darba grupa Jāņa Birka vadībā, kas lēma par finansējuma palielināšanu Dienvidu tilta būvniecībai un bijusi spiesta piekāpties būvnieku prasībai indeksēt tilta cenu pēc transporta būvju inflācijas indeksa, kas bija augstāka par vidējo inflāciju valstī. A.Aksenoka laikā arī pieņemts lēmums parakstīt tilta finansēšanas līgumus ar Deutsche Bank AG un a/s Dienvidu tilts.
Avoti: Diena, Neatkarīgā Rīta Avīze

4. Personai ir lieli skaidrās naudas uzkrājumi un neskaidri finanšu darījumi
Sākot strādāt CSDD par direktora vietnieku, skaidrās naudas uzkrājumi 2007.gadā pieauga līdz 21 947 LVL*. Bankā lielākā summa – 29 650 LVL – glabāta 2006.gadā. Aizdevumi pakāpeniski pieauga no 5 500 LVL 2000.gadā līdz 35 815 LVL 2008.gadā.
2005.gadā kļūstot par Rīgas brīvostas pārvades valdes locekli ar algu 2006.gadā 60 254 LVL, atdevis visus parādus.
Avots: VID amatpersonu deklarācijas (*valūtas konvertētas latos pēc Latvijas bankas noteiktā valūtas kursa uz deklarācijas iesniegšanas gada 31.martu)

5. Ieņemamie amati un ziedojumi
Desmit gadus no 1992. līdz 2002.gadam vadījis Ceļu satiksmes drošības direkcijas Rīgas nodaļu. 2002.gada novembrī apstiprināts par tieslietu ministru Eināra Repšes valdībā, un šo amatu zaudēja 2004.gada martā līdz ar E.Repšes valdības demisiju. Paralēli ar Rīgas mēra amata pildīšanu kopš 2005.gada aprīļa darbojies Rīgas brīvostas valdē, taču vienlaikus ar mēra amata zaudēšanu 2007.gada februārī no brīvostas valdes locekļa amata atbrīvots.
Partijai Jaunais laiks ziedojis 5 115 LVL.

6. Persona vairākkārtīgi ir mainījusi politiskās partijas
2002.gada oktobrī kandidējis 8.Saeimas vēlēšanās no partijas Jaunais laiks saraksta. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2005.gada martā no Jaunā laika saraksta ievēlēts par Rīgas domes deputātu un bijis Rīgas mērs no tā brīža līdz 2007.gada februārim, kad no šī amata viņu atbrīvojuši Rīgas domes deputāti.
Mēnesi vēlāk ievēlēts par Jaunā laika Rīgas nodaļas vadītāju, bet 2008.gada janvārī paziņojis par izstāšanos no Jaunā laika. 2008.gada decembrī kļūst par TB/LNNKbiedru.

http://redstar7.wordpress.com/2009/04/28/parbedzeji-un-parejie-rigas-domes-deputati/

TB/LNNK strīdas, bet nešķeļas

Ināra Egle, Pirmdiena, 19. aprīlis (2010):
http://www.diena.lv/lv/laikraksts/729039-tb-lnnk-stridas-bet-neskelas

Iekšējai opozīcijai tomēr neizdodas panākt apvienības dibināšanu ar Visu Latvijai! Divu viedokļu grupu cīņā par sadarbības partneriem nākamajās Saeimas vēlēšanās Tēvzemei un brīvībai / LNNK kongresā sestdien uzvarēja partijas līderis Roberts Zīle, kurš aicināja atbalstīt valdes piedāvājumu turpināt sarunas ar visiem partneriem – Vienotību, Zaļo un Zemnieku savienību, kā arī ar Visu Latvijai! –, pilnvarojot domi pieņemt galīgo lēmumu.
Savukārt viņa oponenti ierosināja jau kongresā lemt par apvienības dibināšanu kopā ar partiju Visu Latvijai!. Par šo priekšlikumu kongress vairs nebalsoja, jo ar 156 delegātu balsīm, 24 biedriem balsojot pret un septiņiem atturoties, tika pieņemts valdes lēmums.
TB/LNNK tomēr nedraud šķelšanās, par spīti kaismīgajām debatēm, kurās pārsvarā uzstājās tie, kas vēlējās jau kongresā par tuvāko partneri pasludināt Visu Latvijai! (VL), kā galvenos argumentus minot ideoloģisko radniecību un iespējas tā saglabāt nacionālo stāju. Taču šai grupai nebija sava alternatīva priekšsēža kandidāta un visi kā viens uzsvēra, ka arī turpmāk vēlas strādāt R. Zīles vadībā. Taču, ja būtu nolemts apvienoties ar VL, tad tādu partiju R. Zīle vairs nevadītu un, viņaprāt, tas arī nozīmētu TB/LNNK kā partijas darbības izbeigšanu. Par to, ka partijai tomēr nedraud šķelšanās, liecināja arī valdes vēlēšanas, jo valdē ir ievēlēts arī Ģirts Lapiņš, Raitis Ābelnieks un Romāns Naudiņš, kuri kopā ar Ritvaru Eglāju, Agitu Ozolu un Edvīnu Ežmali bija parakstījuši aicinājumu par nacionālo spēku apvienības dibināšanu ar VL.
Vislielāko balsu skaitu valdes vēlēšanās ieguva Balvu novada mērs Jānis Trupovnieks, kuru atbalstīja 125 delegāti, vēl valdē būs Inguna Raituma – 124 balsis, Emīls Jakrins – 112, Jānis Birks – 93, Aivars Aksenoks – 88, Juris Griķis – 83, Ģ. Lapiņš – 83, Māris Pūėis – 82, R. Naudiņš – 79, R. Ābelnieks – 77. Uz valdi bija izvirzīti 22 kandidāti. EP deputāti, Saeimas deputāti un ministri valdē ir automātiski.
Pirmo reizi 11 gadu laikā kongresā uzstājās arī TB/LNNK ģenerālsekretārs Juris Saratovs, kurš vēlējās kolēģiem pateikt, ka dažas dienas pirms kongresa Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas grupas vadītājs R. Eglājs aicinājis R. Zīli atkāpties no amata. Vēlāk R. Eglājs Dienai atzina, ka patiešām piedāvājis to līderim, jo, viņaprāt, R. Zīle pēdējā gadā nav bijis labs vadītājs, par to liecinot arī partijas reitinga kritums, kas svārstās ap 3%. Viņaprāt, Gaidis Bērziņš būtu labāks priekšsēdētājs, taču R. Eglājs neorganizējot vadības maiņu un esot tikai izteicis savu viedokli.
Vairāki kolēģi atzina, ka publiskajā telpā EP deputāts. R. Zīle esot viens no spožākajiem partijas līderiem, taču viņš daudz laika pavada ārpus valsts un tas liedzot pilnvērtīgi vadīt partiju.
Kongress pārliecinoši ar 181 balsi uzticēja R. Zīlem arī turpmāk partijas valdes priekšsēža pienākumus. Tāpat kā līdz šim viņš par vietnieku aicināja G. Bērziņu. R. Zīle ir arī partijas premjera kandidāts. Iespējams, R. Zīles spēja argumentēt savu viedokli arī palīdzēja svārstīgajiem izšėirties.
"Apvienojoties ar Visu Latvijai!, mēs iegūsim Raivi Dzintaru, Imantu Parādnieku un mūsu bijušo biedruEinaru Cilinski, bet vai jūs varat nosaukt vēl kādu redzamu Visu Latvijai! politiķi," teica R. Zīle. Viņaprāt, VL var pievienoties TB/LNNK, bet nevar TB/LNNK padarīt par VL filiāli. Tie, kas atbalstīja šo sadarbības virzienu, izteica šaubas par TB/LNNK iespējām apvienībā Vienotība, norādot uz to, ka tai ir atķirīgs vēlētājs, kurš varētu svītrot tēvzemiešu kandidātus.
Apvienībā TB/LNNK varētu zaudēt iespējas pretendēt uz valsts budžeta finansējumu, kas nākotnē, iespējams, pienāktos partijām, kuras vēlēšanās iegūst noteiktu balsu skaitu, norādīja R. Eglājs. Vadība TB/LNNK ne pārāk spožo situāciju saista ar tās ilgo mūžu, jo tā Saeimā ir jau kopš 1993. gada un bijusi daudzās valdībās, bet neviena partija ilgstoši nevar noturēt atbalstītājus.
Pie trūkumiem varētu minēt arī to, ka svarīgo lēmumu pieĦemšanā tiek iesaistīts pārāk
maz biedru. No 1752 biedriem uz kongresu bija deleăēti tikai 288, no kuriem bija
ieradušies 203 delegāti. Pirmo reizi kongresā nepiedalījās bijušais priekšsēdētājs Jānis Straume. Kongress pieņēma arī nacionālo programmu, kurā vēlējuma izteiksmē
ierakstīts, ka Latvijā būtu labi izvietot ASV karabāzes un pretraėešu sistēmas, lai
garantētu valsts drošību.

Agrāk apkopotās ziņas par Politiķu Vārdiem un Darbiem (www.politika.Blogiem.lv)

Izmantojot šo saiti var aiznavigēt uz agrāk apkopotiem rakstiem un referencēm par Latvijas politiķu vārdiem un darbiem:

http://politika.blogiem.lv/

Zemāk iekopētās birkas ir ņemtas no blogiem.lv (lai radītu aptuvenu priekšstatu par to informāciju, ko tur var sagaidīt).