Vienotība nodod latviešu intereses, nostājas pret latvisku izglītību

Šadurskim nav vairākuma atbalsta jautājumā par izglītību tikai latviešu valodā

19.09.2013 Ģirts Zvirbulis

 http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=391077:krlim-adurskim-nav-vairkuma-atbalsta&Itemid=436 

Šo pirmdien intervijā "Latvijas Avīzei" Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis nāca klajā ar priekšlikumu no 2015. gada vispārizglītojošajās skolās sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Vai runām sekos arī darbi?


Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete, deputāte un LU profesore Janīna Kursīte-Pakule un citi "Vienotības" nacionālā spārna pārstāvji sliecas atbalstīt Šadurska ideju. Kursīte uzskata, ka Latvija nav tik bagāta, lai turpinātu pašreizējo bilingvālo izglītības politiku: "Mācībām tomēr jānotiek valsts valodā. Arī trimdas latvieši savās mītnes zemēs mācījās valsts valodā, bet dzimto valodu apguva svētdienas skolās, ko uzturēja par kopienas līdzekļiem vai ar pašvaldību atbalstu." Arī Druviete sliecas atbalstīt pāreju uz mācībām valsts valodā, bet vienlaikus viņa uzskata, ka daudz ko iespējams izdarīt bez īpašām likumu izmaiņām. Piemēram, krievu un latviešu bērnudārzu nošķirtību iespējams pārvarēt jau tagad, bet tam būtu nepieciešams pašvaldību atbalsts. Arī cittautiešu skolās jau pašreizējais likums pieļauj būtiski palielināt valsts valodas īpatsvaru ar mācību programmu izmaiņu, bet tas nav iespējams bez Izglītības un zinātnes ministrijas atbalsta (IZM). Pašreizējais izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) šo iniciatīvu nokritizējis kā priekšvēlēšanu aktivitāti. "Pateicoties šādiem komentāriem, arī bez kalendāra var noteikt vēlēšanu tuvošanos, šajā gadījumā – Eiroparlamenta vēlēšanu. Ir acīm redzams, ka Eiropas Parlamenta deputāts ir apņēmies sacensties vienā lauciņā ar Nacionālo apvienību," aģentūrai LETA teicis izglītības ministrs.
Arī vairākums aptaujāto Šadurska partijas biedru viņa priekšlikumu vērtē skeptiski vai izvairīgi. "Aptuveni pirms gada par šo tēmu diskutējām, kad līdzīgu priekšlikumu piedāvāja Nacionālā apvienība (NA). Toreiz iepazināmies ar ļoti argumentētu prezentāciju, ka izglītības reforma, kas tika veikta vēl laikā, kad Šadurskis vadīja šo nozari, dod labus rezultātus – mazākumtautību skolu absolventu latviešu valodas prasmes ir tik labas, ka viņi var turpināt mācības Latvijas augstskolās.
Arvien biežāk cittautiešu ģimenes izvēlas savus bērnus laist latviešu bērnudārzos un skolās. Tādēļ frakcijas nostāja toreiz bija un, domāju, joprojām ir tāda, ka asas un straujas kustības šajā lauciņā šobrīd nav nepieciešamas," teica deputāts Aleksejs Loskutovs ("Vienotība").
Savukārt Andrejs Judins ("Vienotība") apšauba iespējas Šadurska piedāvājumu kvalitatīvi ieviest dzīvē tīri praktisku apsvērumu dēļ. Pašlaik neesot skaidrs, vai pietiek mācību līdzekļu šādai pārejai, vai pietiks pedagogu, kas spēs kvalitatīvi mācīt valsts valodā, un tamlīdzīgi. Liela daļa "Vienotības" pārstāvju par šo jautājumu bija izvairīgi, atrunājoties, ka eiroparlamentārietis paudis savu personisko viedokli un partijā tas neesot izrunāts.
Šadurska priekšlikums ir identisks iniciatīvai, ko vairākkārt valdošajā koalīcijā neveiksmīgi centusies virzīt Nacionālā apvienība. Tas paredz veikt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā visās valsts skolās, sākot no 2015. gada. Pirmajā gadā tas attiektos tikai uz pirmajām klasītēm, nākamajā – jau uz pirmajām un otrajām un tā tālāk, līdz visās klasēs mācības noritētu valsts valodā. Priekšlikums paredz, ka valsts mazākumtautībām nodrošinātu iespēju savā dzimtajā valodā apgūt trīs priekšmetus: dzimto valodu un literatūru, kā arī ētiku vai kristīgo mācību sākumskolā. Pārējai apmācībai jānotiek latviešu valodā. Eirodeputāts uzskata, ka no šādas reformas ieguvēja būs visa sabiedrība, jo tas veicināšot integrāciju, ciešāku saiti ar valsti un barjeru izzušanu darba tirgū. Tomēr Šadurskis atzina, ka pašreizējā parlamentā šādai iniciatīvai nav vairākuma atbalsta, tādēļ izmaiņas varētu sākties arī vēlāk – nākamās Saeimas laikā.

Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars nejūt politisko greizsirdību par eirodeputāta mēģinājumu pārņemt nacionāļu iesākto lietu: "Pozitīvi, ka arī "Vienotībā" pastāv šāds viedoklis. Vēlam Šadurskim veiksmi pārējo partijas biedru pārliecināšanā. Viņš var rēķināties, ka NA šajā jautājumā būs uzticams sabiedrotais."

TP Muižniece viltojusi dokumentus

Premjers: ja informācija apstiprināsies, Muižniecei jāpamet ST
LETA | 23. februāris 2011


Ja informācija par to, ka, iespējams, tagadējā Satversmes tiesas (ST) tiesnese Vineta Muižniece iepriekš ir viltojusi Saeimas komisijas sēdes protokolu, viņai ir jāatkāpjas no tiesneša amata, trešdien intervijā "Radio 101" uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Premjers uzsvēra, ka izskanējuši kliedzoši fakti par iespējamu Juridiskās komisijas sēdes protokolu viltošanu, būtiski mainot sēdes laikā pieņemtos lēmumus, un, ja tie apstiprināsies, viņai būtu jāatkāpjas no tiesneses amata.

Valdības vadītājs atgādināja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs iepriekš virzīja likumprojektu par kriminālatbildību partiju finansēšanas pārkāpumos un likumprojekts "iestrēga" tieši Juridiskajā komisijā.

Atgādinām, ka bijusī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja un Tautas partijas deputāte, tagadējā Satversmes tiesas tiesnese Vineta Muižniece, iespējams, pagājušā parlamenta laikā viltojusi komisijas sēdes protokolu, lai kavētu grozījumus Krimināllikumā, kas saistīti ar partiju nelikumīgu finansēšanu.

Par to šodien speciāli sasauktā preses konferencē informēja tagadējā Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (V) un Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs (V). Deputāti norādīja, ka par šo lietu šodien vērsīsies Ģenerālprokuratūrā.

Kā skaidroja Loskutovs un Čepāne, gadījums saistīts ar 2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdi. Tās audioieraksts liecina, ka deputāti minētos Krimināllikuma grozījumus nolēmuši virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, savukārt protokolā norādīts, ka likumprojektu nepieciešams pilnveidot. Līdz ar to likumprojekta tālāka virzīšana nobremzēta.

Pēc deputātu teiktā, Juridiskās komisijas konsultantes atzinušas, ka Muižniece devusi norādījumus, ko rakstīt protokolā.

Šo protokolu parakstījusi Muižniece un deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=94711

Bijusī Saeimas komisijas priekšsēdētāja to sauc par politiskajām intrigām

Bijusī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece (attēlā) savulaik viltojusi komisijas sēdes protokolu, lai novilcinātu lielajām partijām nepatīkamu likumprojektu. To vakar paziņoja Saeimas deputāti Aleksejs Loskutovs un Ilma Čepāne.

Incidents noticis 2009. gada 1. septembrī, kad Saeimas Juridiskā komisija pirms pirmā lasījuma skatīja grozījumus Krimināllikumā. Tie paredzēja noteikt bargus sodus (tostarp arī brīvības atņemšanu) cilvēkiem, kas nelikumīgi ziedo politiskajām partijām, un partijniekiem, kas nelikumīgos ziedojumus pieņēmuši vai pat pieprasījuši. Tāpat likumprojektā bija paredzēts no atbildības atbrīvot personas, kuras informējušas tiesībsargājošās iestādes par minētajām nelikumībām.

Sēdes audioierakstā fiksēts balsojums par likumprojekta virzīšanu uz pirmo lasījumu, kurā septiņi no astoņiem klātesošajiem deputātiem balsoja par, bet viens (tēvzemietis Dzintars

Rasnačs) atturējās. Neskatoties uz to, likumprojekts Saeimas sēdē tā arī nekad nenonāca. Savukārt sēdes protokolā par atbalstošo balsojumu nekas nav minēts. Tā vietā atrodams šāds teksts: "Juridiskā komisija, ņemot vērā to, ka Ministru kabinets strādā pie partiju vēlēšanu sistēmas finansēšanas pilnveidošanas, rosina arī šo likumprojektu pilnveidot un iesniegt kopā ar valdības gatavoto jauno likumprojektu par partiju finansēšanas kārtību. Juridiskā komisija uzskata, ka jautājumi, kas saistīti ar partiju finansēšanu, ir jāskata kompleksi un saskaņoti."

Kā pašreizējai Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Ilmai Čepānei paskaidrojušas komisijas konsultantes, šādu tekstu viņām likusi sagatavot toreizējā komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece. Turklāt protokols tapis četrus mēnešus pēc komisijas sēdes. To parakstījusi Muižniece un toreizējais komisijas sekretārs Dzintars Rasnačs.

Audioieraksta un protokola neatbilstības atklājušās pavisam nesen, kad Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijā aktualizēts jautājums par kriminālatbildības noteikšanu par nelikumīgu finansēšanu un apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs lūdzis Juridiskajai komisijai informāciju par šo likumprojektu.

Tuvākajā laikā Loskutovs un Čepāne vērsīsies pie ģenerālprokurora ar lūgumu izvērtēt iespēju sākt kriminālprocesu, jo minētajās darbībās saskatāmas noziedzīga nodarījuma (dienesta viltojuma) pazīmes. I. Čepāne uzsvēra, ka nav runa par politisku izrēķināšanos, bet gan ļoti nopietnu likumpārkāpumu. "Nepieņemami, ka šādi rīkojas Saeimas deputāts, bet vēl nepatīkamāk, ka šāda persona šobrīd ir Satversmes tiesas tiesnese," teica Čepāne.

Dzintars Rasnačs atcerējās sēdi un balsojuma rezultātu, bet par iespējamām nesakritībām starp sēdes audioierakstu un viņa parakstīto protokolu esot uzzinājis no manis. Viņaprāt, notikusi tehnisko darbinieku kļūda. "Ja jūs domājat, ka kāds pārlasa visu protokolu un pēc dzirdes salīdzina ar audioierakstu, tad tā nekur pasaulē nenotiek. Par dokumenta saturu atbild tehniskie darbinieki, bet komisijas priekšsēdētājs nes politisko atbildību. Otrais parakstītājs ir atbildīgs par jautājuma skaidrošanu," atrunājās Rasnačs, kuram bieži vien nākoties parakstīt uzreiz piecus sešus protokolus. Arī apstāklis, ka protokols top vairākus mēnešus pēc sēdes, neesot nekas neparasts, Juridiskajā komisijā tā gadoties bieži.

Aģentūrai LETA V. Muižniece ar Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdzes Līnas Kovaļevskas starpniecību paudusi nožēlu, ka tagadējie deputāti to laiku, ko varētu veltīt likumdošanas procesam, izmanto politiskajām intrigām, par kādām arī uzskatāmi minētie paziņojumi. Tāpat Muižniece uzskata, ka komisijas sēdes protokols nav Saeimas komisijas sēdes stenogramma, kur teiktais atspoguļojams vārds vārdā. ST tiesnese arī piebilda, ka šobrīd patiešām ir aizgājusi no politikas un politiskās intrigas nekomentēs.

Tautas partijas līderis Andris Šķēle interneta portālā "Delfi" paudis viedokli, ka šādas lietas "izcelšana gaismā" pēc pusotra gada ir "kārtējais čepānisms" ar mērķi novērst sabiedrības uzmanību no budžeta konsolidācijas ietvaros paredzētās nodokļu celšanas.

Arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris ar savas palīdzes starpniecību informēja, ka nekādu komentāru nebūs, jo šis esot "Saeimas jautājums".

Strīda pamatā esošos Krimināllikuma grozījumus iniciējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Kopš 2005. gada tie klīda pa valdības gaiteņiem, līdz 2009. gada vasarā tika iesniegti Saeimā, kur iesprūda Juridiskās komisijas atvilktnē. Tagad likumprojekts tiks virzīts kā Juridiskās komisijas likumprojekts.

Kam taisnība (par KNAB)

Normunds Vilnītis par KNAB priekšnieku sāka strādāt no2009.g. marta. Pēc kāda laika viņš rosināja iestādē veikt reorganizāciju, proti, korupcijas apkarošanu aktīvāk veikt reģionos, ne tikai Rīgā, kur saimnieciskā darbība arī var būt koruptīva. Radās aizdomas, ka, sadalot iestādes darbiniekus pa reģioniem, viņi padarīs mazāk un šis darbs var atgādināt darba imitāciju, nevis stingru, principiālu cīņu pret korupciju. No ārpuses izskatīsies, ka KNAB strādā, bet tā būs tikai ilūzija. Ieguvēji būs shēmotāji, krāpnieki, blēži. Šīs aizdomas Vilnītis nespēja kliedēt. Citu darbinieku domas, ieteikumus priekšnieks neņēma vērā. Viņš ieteica likvidēt valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļu, atlaist vienu no saviem vietniekiem. Pretestība priekšnieka apšaubāmajiem ieteikumiem pieauga. Sākās pakāpeniska darbinieku iebaidīšana. Darbs notika aizdomu gaisotnē. Biroja darbinieki vērsās prokuratūrā. Priekšnieks attiecīgi izmantoja savu dienesta stāvokli, lai parādītu, kurš te noteicējs. Nesaskaņas pārauga konfliktā , kurā iesaistījās premjers. TV ziņoja, ka V.Dombrovskim iesniegta apsūdzība, kurā 70 epizodēs atmaskots biroja vadītājs. Premjers izveidoja speciālu komisiju, kas sastāv no prokurora, deputātiem, politiķiem, juristiem un citiem speciālistiem, lai izvērtētu radušos konfliktsituāciju.
2010.g.24. novembrī TV raidījumā „Kas notiek Latvijā?”, ko vada Jānis Domburs, aicināja studijā Normundu Vilnīti, viņa vietniekus Jutu Strīķi, Alvi Vilku, prokuroru, deputātus, citus speciālistus. Visas Latvijas priekšā norisinājās izskaidrošanās. Tika minēts, ka biroja darbinieki rakstījuši trīs atklātas vēstules, izsakot neuzticību Vilnītim. Tās parakstījuši kopā vairāk nekā 100 no 142 biroja darbiniekiem. Vilnītim klājās grūti. TV kamera ir nežēlīga, tās priekšā meli ir meli, tos nevar noslēpt. Viskritiskākā bija Juta Strīķe. Kad biroju vadīja Loskutovs, Šķēle viņam ieteica atbrīvoties no Strīķes. Raidījuma laikā notika arī telefonaptauja. Tās rezultāti: 1)biroja vadītājs jāatbrīvo vai pašam jāaiziet 3349 zvani, 2) padotajiem jāstrādā 327 zvani.
Komisijas pieņemto lēmumu sūtīs uz Saeimu apstiprināšanai. Vilnīti iecēla parlaments, noņemt var parlaments. Jāgaida parlamenta lēmums.
ATIS SKALBERGS

A.Loskutovs un A.Štokenbergs - noziedzīga bezdarbība

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=34941871
Arilds Bethers: Skeletu batālijas
JL ētikas komisijas loceklis, 02. novembris 2010

Līdz šim, ja atmiņa mani neviļ, skeletus no skapjiem vilka politiskie konkurenti pirms vēlēšanām. Kaut kā neatceros, ka ar tādu skubu tas tiktu darīts īsi pēc vēlēšanām, nemaz jau nerunājot par to, ka dedzīgākie šo skeletu grabinātāji būtu pašu skeletu īpašnieku partiju vai apvienību biedri.



Sākās ar Inu Druvieti (PS), kura it kā varot būt viena no Lemberga stipendiātēm.

Sekoja Silva Bendrāte (JL), kura ļoti sen esot aizņēmusies naudu no A.Lemberga, nav to deklarējusi un radiostacijā pārstāvējusi Lemberga intereses.

Tad it kā kādi JL biedri (baumas?), it kā lai atriebtos Lolitai Čigānei (PS) par S.Bendrātes kritizēšanu, uzgājuši skeletu arī viņas skapī - viņa no Turcijas ievedusi preces 350 latu vērtībā, bet nav deklarējusi.

Abas pēdējās dāmas tagad kritizē visās malās visi, kam nav slinkums, aicinot nolikt vēl nesaņemtos 10. Saeimas deputāta mandātus. Viens no Vienotības līderiem A.Loskutovs (SCP) arī publiski paziņojis savus uzskatus, ka S.Bendrātei vajadzētu atteikties no darba jaunajā parlamentā, jo viņas rīcība esot klajā pretrunā ar JL deklarētajiem atklātības, godīguma un cīņas pret korupciju principiem.

Kamēr visā pilnībā neesmu ar S.Bendrātes lietā esošajiem dokumentiem un uzklausījis viņu, neņemos spriest par turpmāko, taču pirmajā brīdī likās, ka Loskutova kungs palaidis garām lielisko iespēju paklusēt. Taču tad, atceroties, ka S.Bendrātes lietu izskatīs JL Ētikas komisija, L.Čigāne pati ierosināšot viņas lietu izskatīt Vienotības Ētikas komisijā un palasījis SCP programmas vadlīnijas:

"...taisnīgums nozīmē atbildību par solījumiem, godīgumu un tiesiskumu";

"Taisnīgi ir iestāties par sabiedrības interesēm...";

"Mēs atbalstīsim prokuratūru un KNAB cīņā pret korupciju, veidosim tādu valsts pārvaldes vidi, kas mazina negodīgas rīcības iespēju un nepieļauj valsts nozagšanu."

un pēdējo frāzi, ar kuru SCP pabeidz vai katru savu politisko paziņojumu-

"Apvienības mērķis ir radīt jaunu politisku kultūru Latvijā, platformu, uz kuras strādāt ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam svarīga pārticīga, godīga un eiropeiska Latvija." (izcēlums mans, A.B)

sapratu, ka šobrīd notiek kaut kas Latvijas politiskajā telpā vēl nebijis - vēlēšanās uzvarējušie visiem spēkiem demonstrē savu vēlmi īstenot savos dokumentos rakstīto, notiek nevis iekšējā konkurence par amatiem valdībā un Saeimā, bet pašattīrīšanās, vēlme atbrīvoties no visiem, uz kuriem krīt kāda aizdomu ēna negodīgu rīcību, neticot, ka cilvēki ar šādām īpašībām varētu darīt to, ko no viņiem gaida vēlētājs.

Nu ko, kad jau, tad jau, arī man šai sakarā ir kas sakāms. Sāksim ar to pašu Loskutova kungu. Augstāk minētie dāmu iespējamie nesmukumi pilnīgi nobāl uz viņa fona.

Par klajiem likuma pārkāpumiem, kas valstij nodarīja ievērojamus zaudējumus, 2007. gadā ziņoju KNAB-am. Sekoja bezatbildīga A.Loskutova atrakstīšanās, putrošanās likumu pantos, atkārtotus manus paskaidrojumus ignorējot, jo es, lūk, atbildi jau esot saņēmis un tāpēc esot tiesības vairs neatbildēt. Nav svarīgi, ka saputroja faktus un likuma pantus, ko nākošā KNAB vadība atzina, taču adekvāta rīcība vienalga nesekoja. A.Loskutovs klaji ignorēja ne tikai manis atkārtoti rakstīto, bet arī Finanšu ministrijas likuma skaidrojumus, kuros bija pat norādes uz to, kas ir atbildīgais un no kā piedzenami zaudējumi. Rezultātā decembrī būs tiesa, kur KNAB-am būs uz maniem jautājumiem jāatbild pēc būtības. Nezinu vai tur būs arī A.Loskutovs, taču sarunā ar mani šogad viņš atzina, ka man ir taisnība un viņš toreiz kļūdījies. Loskutova kungs, esiet godavīrs, iedzīviniet Jūsu atbalstīto jauno politisko kultūru Latvijā un 2. decembrī plkst. 13-00 atnāciet uz Administratīvo rajona tiesu un atviegliniet tiesai pieņemt saprātīgu lēmumu, pastāstot, kā un kāpēc Jūs toreiz kļūdījāties, kāpēc ignorējāt visus manus un ministrijas argumentus un pēc tam tautai pastāstiet, kā Jūs stādāties priekšā SCP proponēto prokuratūras un KNAB atbalstu cīņā pret korupciju un valsts nozagšanas nepieļaušanu.

Kad es TV skatījos partiju līderu pirmsvēlēšanu cīņas, nudien neatceros, ko Latgalē par cīņu pret korupciju teica A.Loskutovs. Taču skaidri atceros, ka Vidzemē vienīgais, kas kaismīgi runāja par korupcijas sērgu un nepieciešamo cīņu pret to, bija VL līderis R.Dzintars. Taču ar SCP veto nacionālās apvienības valdībā nebūs, bet Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadību plānots uzticēt A.Loskutovam. Ir daudz skaidrojumu par SCP izteikto veto, kurus šeit nepārskaitīšu. Atceros vien A.Loskutova teikto pirms sarunām par ar VL par ienākšanu Vienotībā - izvēlieties, vai nu es vai VL, kopā būt nevēlos. Izvēlējās vienu no Vienotības lokomotīvēm A.Loskutovu.

Loskutova kungs, nezinu visus Jūsu nepatikas pret VL iemeslus, taču SCP bija tiesības uz veto un tā šīs tiesības izmantoja. Taču Jūsu agrākā bezatbildība, neloģiskā un pēc būtības nelikumīgā rīcība nedod man ne mazāko iemeslu uzticēties Jums kā Saeimas deputātam, nemaz nerunājot par tik svarīgas komisijas vadīšanu. Lūdzu izdariet to, ko ierosinājāt S.Bendrātei - atsakieties no darba jaunajā parlamentā!

Vēl viena no klejojošām versijām par nacionālās apvienības nepielaišanu valdībā ir tāda, ka tad tieslietu ministrs būtu kāds no tēvzemiešiem, taču šo amatu esot iekārojis A.Štokenbergs. Neticu šādai versijai, jo SCP ar tās vadītāju A.Štokenbergu priekšgalā taču ir par godīgu Latviju un tik zemiski paņēmieni viņiem nav pieņemami.

Kad es savulaik kā Privatizācijas aģentūras (PA) padomes loceklis 2003. gadā biju atklājis rupjus likuma pārkāpumus zemes privatizācijā un ziņojis par to prokuratūrai, PA valde atļāvās uzrakstīt, ka viss noticis likumīgi un tai pret privatizētājiem nekādu materiālu pretenziju nav, kaut arī nelikumība bija kliedzoši acīmredzama. Pēc bezrezultatīvas ilgstošas sarakstes ar prokuratūru es kā padomes loceklis 2006. gadā vērsos pie PA padomes ar TP pārstāvošo A.Štokenbergu (ekonomikas ministrs un PA padomes priekšsēdētājs) priekšgalā, lai uzdotu valdei, lai tā prokuratūrai darītu zināmu, ka pārkāpums tomēr noticis un tā tikusi maldināta. A.Štokenbergs kā diplomēts jurists noteikti saprata, ka prokuratūra tik specifiskā jautājumā drīzāk uzticēsies PA valdei un padomei, nekā politiski ieceltam vienam padomes loceklim. Taču viņš un padome no tā kategoriski atteicās. Tāpēc biju spiests prokuratūrai ziņot arī par minēto personu bezdarbību un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Turpināju saraksti ar prokuratūru un vairākkārt saņēmu atgādinājumu:

"Kriminālprocesā neviens nav pieteicies par cietušu, un nav saņemti pieteikumi par zaudējumu nodarīšanu."

Mani kā amatpersonas iesniegumi un pieteikumi vērā ņemti netika, taču neviens cits to darīt netaisījās, līdz beidzot man pat tika paziņots par lēmumu kriminālprocesu izbeigt. Taču, neskatoties uz visu pretdarbību un klajo nepatiku pret to, ko daru, es turpināju pildīt savus dienesta pienākumus un saraksti turpināju. Līdz beidzot ar 51. no prokuratūras saņemto atbildi 2009. gada aprīlī uzzināju, ka

"...tika konstatēts, ka Jūsu sūdzība ir pamatota un apmierināma".

Ar 54. prokuratūras atbildi augustā uzzināju, ka šajā ciniski nekaunīgajā un elementāri atšifrējamajā lietā arvien notiek pirmstiesas izmeklēšana. Jau septīto gadu. Vai prokuratūras plānos ietilpst izmeklēt arī A.Štokenberga un pārējo padomes un valdes locekļu paveiktās nelikumības un manas sūdzības apmierināšanā ietilps arī šis jautājums, nezinu. Katrā gadījumā pie vajadzības nekautrēšos par to atgādināt.

Savukārt vakar uzzināju, ka Vienotība A.Štokenbergu izvirzījusi tieslietu ministra postenim. Vienkārši apbrīnojami un satriecoši! Šis cilvēks tad nu būs tas, kurš tieslietas Latvijā iecels saulītē? TV 100. panta preses klubā uzzināju, ka A.Štokenberga prioritāte ministra amatā būšot cietumi. Nu, labi. Izraksts no Kriminālkodeksa

319.pants

(1) Par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai...

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem...

291.pants

(1) par apzināti nelikumīga sprieduma vai lēmuma taisīšanu, ja to izdarījis tiesnesis vai pirmstiesas izmeklēšanas izdarītājs,-

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Iebildīsiet, ka nevienam tikpat kā nav iespējams pierādīt, ka kaut kas izdarīts apzināti. Bet, ja paši vainīgie atzinušies pārkāpumā, ja KNAB pats pieprasījis likuma normas skaidrojumu no ministrijas, to saņēmis un pēc tam klaji ignorējis, tad nespēju iedomāties, kā to var izdarīt neapzināti.

Labi, viss tas vēl priekšā, taču iesākumā abiem kungiem gan vajadzētu atteikties no mandāta saņemšanas. Un katrs pats var salīdzināt kungu nodarīto ar trīs dāmu nodarīto vai "nodarīto". Ja kaut ko esmu sagrozījis, abiem ir visas iespējas sūdzēt mani tiesā par cieņas un goda aizskaršanu. Nav problēmu tikties tiesas zālē arī šādā sakarā...

A.Štokenbergs: "Izvēle par labu VL-TB/LNNK iekļaušanai nākamajā valdībā gan pašmājās, gan starptautiskajā vidē tiktu uztverts kā signāls par Latvijas politikas radikalizēšanos un etniskās spriedzes vairošanos." Savukārt man abu minēto kungu nonākšana šais ārkārtīgi svarīgajos posteņos būtu skaidrs signāls tam, ka viņu darbība minētajās (un ne tikai!) epizodēs tiek atzīta par pareizu un turpināmu, ka arī turpmāk "cīņa" pret korupciju būs tikai skaisti vārdi, skaistas programmas, cīņas imitācija, bet faktiski slēptā vai nekaunīgi atklātā veidā notiks pretošanās patiesai cīņai.

KNAB darbojas

KORUPCIJAS NOVĒRŠANAS UN APKAROŠANAS BIROJU nodibināja pēc ASV valdības stingras prasības. Tas nav paticis nevienam, kas nodarbojas ar krāpnieciskām lietām. Sevišķi Tautas partijai tas nepatika. A.Kalvītis pat noņēma toreizējo vadītāju A. Loskutovu. Oligarhi visu laiku ir centušies pakļaut biroju savai ietekmei. Mainījās tā vadītājs Par to kļuva Normunds Vilnītis. Viņa darbībai sekojam līdz. Mani neatstāj aizdomas, ka viņš ir blēžu ieliktenis. Nesen viņš sāka reorganizēt biroju. Pret to iebilda viņa vietnieki Juta Strīķe un ALVIS VILKS. Premjers Dombrovskis pieprasīja apturēt reorganizāciju. Sākās sūdzēšanās. Konfliktu izskatīja Nacionālās drošības padomes sēdē. Tajā Juris Dalbiņš ( TP) un Dzintars Jaundžeikers ( LPP/ LC) nobalsoja, aizstāvot Vilnīti. Rūpīgi šis konflikts analizēts nedēļas žurnālā ‘’ IR’ ’Nr 10 10-16.jūnijs 2010, kur teikts, ka Vilnīša plāni sakrīt ar politiķu vēlmēm vājināt KNAB. Savulaik Andris Šķēle vēlējies mazināt Jutas Strīķes ietekmi un ieteicis atbrīvoties no viņas. Vilnīša reorganizācija faktiski bija nodarboties ar sīkām lietām jeb imitēt darbu. Birojs it kā strādā, bet no tā maz jēgas. Tieši tādas ir oligarhu intereses. Pagaidām KNAB uzsākusi vērienīgu operāciju, arestējot 8 LATVENERGO darbiniekus un tās priekšsēdētāju Kārli MIĶELSONU . Izdarītas 30 kratīšanas, atrasti svarīgi pierādījumi. izņemti 250.000 eiro ,atmazgātās summas 1,13 miljoni latu. Tūlīt pēc aresta advokāts Rusanovs visas apsūdzības noliedza, bet tiesa nolēma apsūdzētos paturēt apcietinājumā. K.Miķelsons, kurš vēl nesen TV bija teicis, ka pelnīt 3000 Ls mēnesī ir pazemojoši, tika aizvests rokudzelžos. Vilnītis aizliedza J.Strīķei sniegt intervijas. Aizstāvība turpināja darboties – presē parādījās raksts, kas izteica versijas, ka vainīgas kaut kādas ārvalstu kompānijas. Zinot, ka Latvijā viss ir pērkams, nav ticības, ka uzvarēs taisnība. Pērkami žurnālisti sacerēs jaunas versijas. Nauda netiks taupīta. Aizdomas, ka Vilnītis ir marionete, pastiprinās. Advokāti prasīja mainīt apcietinātajiem drošības līdzekli. Tiesa 6.jūlijā apcietinātos paturēja apcietinājumā.

Delna, Providus, politika.lv - tiesiskuma grāvēji

Tiesiskuma grāvēji
Bens Latkovskis
http://zinas.nra.lv/viedokli/bens-latkovskis/20070-tiesiskuma-graveji.htm?cshow=1&cnr=5#cid73367

Otrdiena, 6.aprīlis (2010)
Starptautiskajām organizācijām, kuras patiesi vēlas paaugstināt tiesiskuma un demokrātijas standartus Latvijā, būtu nekavējoties jāpārtrauc finansēt tādas struktūras kā Delna, Providus, Politika.lv , jo to darbības rezultāts ir pilnīgi pretējs publiski paustajiem mērķiem.

Realitātē šīs organizācijas ir pielikušas ne mazumu pūļu, lai Latvijā tiesiskuma un politiskās godprātības standarti paliktu nepieļaujami zemā līmenī. Pamatošu šos apgalvojumus.

Visa minēto struktūru pēdējo gadu retorika balstīta uz cīņu pret oligarhiem, ar kuriem tiek saprasti atsevišķi politekonomisko grupējumu līderi. Tiktāl nebūtu ko iebilst, jo politisko un ekonomisko interešu pārāk cieša saplūšana negatīvi ietekmē valsts politiskā procesa kvalitāti. Taču viss sagriežas ar kājām gaisā, tiklīdz cīņa pret tā dēvētajiem oligarhiem iegūst selektīvu raksturu. Proti, kad vieni oligarhi kļūst slikti un apkarojami, kamēr citi, ja ne gluži labi un atbalstāmi, tad vismaz neievērojami un neaiztiekami. Tiek nosaukti trīs apkarojami cilvēki, kuri tiek vainoti visās Latvijas nelaimēs un pret kuriem apzināti tiek kūdīta sabiedrība, vienlaikus par svētiem un neaizskaramiem pasludināti šo cilvēku politiskie un ekonomiskie pretinieki un viņu sponsori. Šāda pieeja, kad vieni par katru soli tiek pelti, bet citi nekritiski celti debesīs, ir raksturīga viduslaiku despotijām vai mūsdienu totalitārām sistēmām. Šādu sistēmu rašanās ir regresīva un eiropeiski domājošiem cilvēkiem nepieņemama. Citiem vārdiem, Delna, Providus, Politika.lv un šo struktūru paspārnē darbojošos ekspertu veikums vērtējams kā Latvijas tiesiskumu graujošs un demokrātijas attīstību bremzējošs. Ilustrēšu minēto ar piemēriem.

Mūsu austrumu kaimiņvalsts televīzijas burtiski mudž no filmām par korupciju turienes tiesībsargājošajās institūcijās, un šīs filmas Latvijas skatītajam neizraisa ne mazākās šaubas par to ticamību. Taču šim pašam skatītājam nez kāpēc šķiet, ka kaut kas tāds iespējams tikai tur, aiz Zilupes, savukārt pie mums visi tiesībsargi vismaz vadības līmenī ir nevainīgi kā jēriņi. Tik svēti, ka viņu aizstāvībai var pat sarīkot lietussargu "revolūciju". Ļoti viduvējs administrators, kura vadītajā iestādē darbinieki nedēļas nogales izklaidēm varēja netraucēti paņemt naudu no seifa, kļuva par lietū un vējā sargājamu nacionālo varoni.

Kā šāda pelēcība, kura normālos apstākļos būtu jātur pēc iespējas tālāk no jebkuras iestādes vadības, varēja kļūt par nacionālo varoni? Tikai tāpēc, ka tiesiskuma uzraudzība no nevalstisko organizāciju puses bija un joprojām ir izkropļota. Pateicoties šiem uzraudzības izkropļojumiem, tādas organizācijas kā KNAB (kamēr bija paklausīga "labajiem" oligarhiem), SAB un Ģenerālprokuratūra bija un ir ārpus jebkādas kontroles no sabiedrības puses. Viss, ko tās dara, automātiski skaitās atbalstāms un pozitīvi vērtējams. Arī patlaban notiekošā Maizīša pārvēlēšanas epopeja pēc būtības notiek bez viņa darbības praktiskā izvērtējuma. Pietiek ar to, ka viņš holivudiskā primitīvismā pasludināts par "labo", kas cīnās ar "sliktajiem". Vai šāda nekritiska attieksme veicina tiesiskuma attīstību? Diez vai.

Pēc notikumiem uzņēmuma Ventbunkers birojā, kad Valsts policijas darbinieki piedalījās biroja bruņotā ieņemšanā, radušās bažas par Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils iecirkņa priekšnieka Didža Vilemsona iespējamo saistību ar kādu no konfliktā iesaistītajām pusēm. Kur garantijas, ka līdzīgās saistībās nav citi policijas darbinieki? Policijas sākotnējā pasivitāte, izmeklējot Latvijas kuģniecības darbinieka Venta Kodola mīklaino nāvi, un šī gadījuma ārkārtīgi niecīgā sabiedriskā rezonanse liek aizdomāties, vai mūsu attieksme pret tiesībsargājošām struktūrām ir reālajai situācijai adekvāta. Sabiedriskās domas veidotāji gadiem ilgi nikni uzbrukuši katram, kas atļāvies kaut bikli ieminēties par tiesībsargājošo institūciju iespējamo prettiesisko darbību. Nav pamats apšaubīt, ka absolūtais vairākums policijas, prokuratūras, KNAB darbinieku ir godprātīgi sava amata profesionāļi, taču cīņa pret oligarhiem tiem radījuši siltumnīcas apstākļus, kas ierobežo iespējas atbrīvoties no melnajām avīm šo iestāžu darbinieku vidū.

Mēs varam augstprātīgi vīpsnāt par tā dēvēto Putina sistēmu, taču Latvijā valdošā sistēma nav par matu labāka. Sabiedrība par iespējamo morāles koroziju Latvijas tiesībsargājošajās struktūrās var tikai minēt. Informācijas nav. Var jau būt, ka šajās struktūrās viss ir vislabākajā kārtībā, taču tikpat labi tas tā varētu arī nebūt. Problēma slēpjas nedemokrātiskajā situācijā, ka patiesa informācija nav pieejama. Realitāti pilnībā aizēno primitīvas gaismas un tumsas spēku cīņu vīzijas. Latvijā jebkurš jautājums no kritiska vērtējuma realitātes gaismā tiek pārnests šo vīziju iluzorajā plaknē. Šīs vīzijas ir tikpat absurdas kā Efraima Zurofa kādreizējie izteikumi par 10 000 nacistisko kara noziedznieku slēpšanos Latvijā. Tāpat kā Zurofa izteikumi neveicina latviešu neiecietību pret antisemītismu, tā Delnas un tās satelītorganizāciju līdzšinējā darbība nav veicinājusi tiesiskuma attīstību Latvijā. Tieši Delnas un tās informatīvo atbalstītāju graujošās darbības rezultātā Latvijā tiesiskums ir tik zemā līmenī. Par to būtu nopietni jāpadomā šo organizāciju sponsoriem, ja tie patiesi vēl labu Latvijai un latviešu tautai.

Agrāk apkopotās ziņas par Politiķu Vārdiem un Darbiem (www.politika.Blogiem.lv)

Izmantojot šo saiti var aiznavigēt uz agrāk apkopotiem rakstiem un referencēm par Latvijas politiķu vārdiem un darbiem:

http://politika.blogiem.lv/

Zemāk iekopētās birkas ir ņemtas no blogiem.lv (lai radītu aptuvenu priekšstatu par to informāciju, ko tur var sagaidīt).