http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=336000:la-noraidan-saskata-politiskus-iemeslus&catid=72:politika&Itemid=95
Lūša noraidīšanā saskata politiskus iemeslus
.
10.12.2011 Aija Volka
''Es neesmu virzīts kādu konkrētu interešu lobēšanai, tas dod stimulu neatteikties kandidēt, jo ir reālas iespējas strādāt kreditoru labā,'' tā vēl ceturtdienas pēcpusdienā teica zvērināts advokāts, "Visu Latvijai" biedrs Aigars Lūsis, kuru profesionāļu organizācijas bija izvirzījušas Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesa administratora amatam.
Tomēr tās pašas dienas vakarā A. Lūsis saņēmis zvanu no Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) pārstāvja, kurš informējis par viņa kandidatūras atsaukšanu, jo esot bažas, ka politiska spiediena dēļ viņš nespēšot kvalitatīvi veikt bankas likvidāciju. FKTK pieņēmusi lēmumu par maksātnespējas administratoru virzīt Intu Goldmani.
''Man nav laika piedalīties politiskajās spēlītēs,'' vakar telefonsarunā notikušo komentēja A. Lūsis. Līdz šim šaubas par A. Lūša kandidatūru publiski bija izteikuši tā dēvētās Olšteina grupas deputāti, kā arī premjers Valdis Dombrovskis.
Par galveno ''melno punktu'' A. Lūša biogrāfijā min pieredzi ''Jelgavas siltumtīklu" uzņēmuma maksātne-spējas administrēšanā. 2005. gadā A. Lūsis kopā ar Jelgavas mēru Andri Rāviņu (ZZS) tika aizturēti aizdomās par krāpšanos uzņēmuma iznomāšanā, jo iesniegumu pret viņiem bija uzrakstījis tā laika politiskais konkurents Arnis Razminovičs (Tautas partija, tolaik arī kandidāts uz Jelgavas mēra amatu). Vēlāk gan krimināllieta pret A. Lūsi tika atcelta. Kad lūdzu V. Dombrovska preses sekretāru Mārtiņu Panki izskaidrot, kāpēc apšaubītas A. Lūša spējas vadīt Latvijas Krājbankas maksātnespējas administrēšanu, saņēmu atbildi, ka premjera uzdevums neesot iedziļināties šajā jautājumā, jo maksātnespējas procesa administratoru amatā ieceļ tiesa. Tiesai esot nosūtīts tiesībsargājošās iestādes atzinums, kurā apšaubīta A. Lūša kandidatūras piemērotība amatam. Šis atzinums ir slepens. Galvenais, par ko iestājas premjers, esot tas, lai kandidāts atbilstu sabiedrības prasībām pēc "nevainojamas reputācijas".
Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, kura vadītajā partijā ''Visu Latvijai'' A. Lūsis aktīvi darbojies, V. Dombrovska izteikto neuzticību A. Lūsim uztver kā ''personīgu aizskārumu pret partiju''. Viņaprāt, V. Dombrovskis satraucas par to, ka, pildot šā amata pienākumus, pastāv risks pieļaut kādas kļūdas un tas varētu mest ēnu uz valdošo koalīciju.
Aizkulisēs izskan versija, ka A. Lūša politiskā piederība bijis iemesls, lai īpaši izmeklētu viņa profesionālo darbību, jo līdz šim citu uzņēmumu maksātnespējas lietu administrēšanai viņa biogrāfijas fakti nebija traucējuši. ''Ar ko citi uzņēmumi ir sliktāki par Krājbanku, ka tajos viņš var būt maksātnespējas administrators, bet Krājbankai nevar?'' vaicā kāda A. Lūsim tuva persona.
A. Lūsis pats uz šo amatu neesot rāvies, bet piekritis Maksātnespējas administrācijas un Maksātnespējas administratoru asociācijas aicinājumam.
Interesanti, ka tieši savulaik gūto pieredzi ar ''Jelgavas siltumtīklu'' maksātnespēju pats A. Lūsis uzskata par ''veiksmes stāstu'', kas viņam radījis pārliecību par savām spējām uzņemties šādus pienākumus. Viņš norāda, ka ''Jelgavas siltumtīklu'' abonentu skaits ir salīdzināms ar Krājbankas noguldītāju, kontu turētāju un kreditoru skaitu. Turklāt viņš līdz pēdējam cīnījies par to, lai uzņēmums saglabātu maksātspēju, un tas arī izdevies.
Uzziņa
Aigars Lūsis
Maksātnespējas procesa administrators kopš 1994. gada. Pildījis administratora pienākumus: ''Ako banka'', AS ''Jelgavas siltumtīklu uzņēmums'', SIA ''Limbažu siltums'', SIA ''Skonto AL'', SIA ''Liepājas kuģu remontu rūpnīca'', SIA ''BalDeLAero'' u.c.
Vēl AS ''KNK mediji'' padomes priekšsēdētājs; Biķeru evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks; kopš 2009. gada pavasara ''Visu Latvijai'' biedrs.
Savulaik organizējis individuālu kampaņu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. 16. martā izsūta privātus apsveikumus dažādām iestādēm.
Rāda ziņas ar etiķeti klāvs olšteins. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti klāvs olšteins. Rādīt visas ziņas
pirmdiena, 2011. gada 12. decembris
svētdiena, 2011. gada 30. oktobris
V.Makarovs - ZRP un Saeimas pāevēlēšanas rezultāts
IEGUVUMI UN ZAUDĒJUMI.
Tagad sāk parādīties īstie ieguvumi un zaudējumi, ko radīja 11. Saeimas vēlēšanas. Jā, ievēlējām jaunu parlamentu, jau apstiprinājām jaunu valdību un varam ieraudzīt lietas, kas satrauc latviešus, proti, ka atbildīgos amatos izvirza aizdomīgas personas, piemēram, Viktoru Markovu par ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru. Viņš nāk no ZRP, šī partija dibināta pusotra mēneša laikā, lielā steigā, tajā varēja iestāties arī svešas valsts specdienesta aģenti, jo nekāda nopietna kontrole nebija, Zatlers tikai bazūnēja, ka viņu partijā cilvēkus nedala krievos un latviešos. Nevienu reizi viņš neteica, ka šī partija ies koalīcijā ar SC, bet, kad vēlēšanas bija beigušās, tad to pateica. Tā bija krāpšana, jo vēlētāji nebūtu par to balsojuši. Tāpēc arī radās šķelšanās – seši deputāti atdalījās no ZRP. Olšteins internetā savā rakstā „Karalis ir kails” pateica, ka partijas „pelēkie kardināli” ir bijušais prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkevičs un prezidenta padomniece likumdošanas jautājumos Sandra Kukule. Viņas vīrs Gundars Kukuls ir labs draugs Šleseram. 22.okt. Zatlers atzina, ka pie šķelšanās partijā vainīgs ir viņš. Tauta šo partiju sauc par „atriebes partiju”, ar ko Zatlers parādīs, ka viņš no politikas nepaliks malā. Viņu neievēlēja par Saeimas spīkeru, kaut gan bija tāda vienošanās. Tas ir vēl viens iemesls, lai apvainotos. Runājot par koalīcijas nostiprināšanu, bija ieteikums tajā aicināt ZZS deputātus. Zatlers sāka runāt par tārpiem un sarkanajām līnijām. Tas izsauca cilvēku sašutumu, viņi zvanīja uz avīžu redakcijām, sauca eksprezidentu par nodevēju un nosodīja tādu izrunāšanos. Ar šo partiju daudzi latvieši cerēja, ka sāksies jauna , godīga politika un valsts augšupeja. Tas nav noticis. Makarova virzīšana ārlietu ministrijā ir nesaprotama un bīstama, jo viņš darbojies Urbanoviča vadītajā organizācijā „Baltijas forums”. Tā ir provokatoriska organizācija, kas kalpo Kremlim, lai radītu šķietamību, ka Baltijas valstīs nav demokrātijas, ka te apspiež visu krievisko, ka nedod pilsonību nepilsoņiem, ka ES jānāk palīgā savaldīt nacionāļus. Makarovs ļoti pūlējās, lai SC būtu koalīcijā. Dažādās intervijās viņš atbildējis tieši tā, kā jāatbild gudram spiegam, lai sasniegtu savus mērķus. Vislielākais ieguvums ir tas, ka jaunajā Saeimā nav PCTVL, Šlesera partijas, likvidējusies Tautas partija, nav ievēlēts Štokenbergs, ka 14 mandātus ieguvusi Nacionālā apvienība. Pie zaudējumiem pieskaitāms tas, ka neievēlēja Kristovski. Tos latviešus, kas iestājušies SC , citi latvieši uzskata par nodevējiem, bet vairums krievu – par pielīdējiem, kuriem uzticēties nedrīkst. Kādu laiku šie latvieši tēloja tādus kā protestētājus. Bet tagad apjēdz, ka nostājušies pret savu tautu un valsti. Divi deputāti zvērestu teica augšzemnieku dialektā un, šķiet, jutās lieli patrioti. Abi bija no ZRP. Koalīcija ir vārga un es tai neparedzu ilgu mūžu.
ATIS SKALBERGS
Tagad sāk parādīties īstie ieguvumi un zaudējumi, ko radīja 11. Saeimas vēlēšanas. Jā, ievēlējām jaunu parlamentu, jau apstiprinājām jaunu valdību un varam ieraudzīt lietas, kas satrauc latviešus, proti, ka atbildīgos amatos izvirza aizdomīgas personas, piemēram, Viktoru Markovu par ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru. Viņš nāk no ZRP, šī partija dibināta pusotra mēneša laikā, lielā steigā, tajā varēja iestāties arī svešas valsts specdienesta aģenti, jo nekāda nopietna kontrole nebija, Zatlers tikai bazūnēja, ka viņu partijā cilvēkus nedala krievos un latviešos. Nevienu reizi viņš neteica, ka šī partija ies koalīcijā ar SC, bet, kad vēlēšanas bija beigušās, tad to pateica. Tā bija krāpšana, jo vēlētāji nebūtu par to balsojuši. Tāpēc arī radās šķelšanās – seši deputāti atdalījās no ZRP. Olšteins internetā savā rakstā „Karalis ir kails” pateica, ka partijas „pelēkie kardināli” ir bijušais prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkevičs un prezidenta padomniece likumdošanas jautājumos Sandra Kukule. Viņas vīrs Gundars Kukuls ir labs draugs Šleseram. 22.okt. Zatlers atzina, ka pie šķelšanās partijā vainīgs ir viņš. Tauta šo partiju sauc par „atriebes partiju”, ar ko Zatlers parādīs, ka viņš no politikas nepaliks malā. Viņu neievēlēja par Saeimas spīkeru, kaut gan bija tāda vienošanās. Tas ir vēl viens iemesls, lai apvainotos. Runājot par koalīcijas nostiprināšanu, bija ieteikums tajā aicināt ZZS deputātus. Zatlers sāka runāt par tārpiem un sarkanajām līnijām. Tas izsauca cilvēku sašutumu, viņi zvanīja uz avīžu redakcijām, sauca eksprezidentu par nodevēju un nosodīja tādu izrunāšanos. Ar šo partiju daudzi latvieši cerēja, ka sāksies jauna , godīga politika un valsts augšupeja. Tas nav noticis. Makarova virzīšana ārlietu ministrijā ir nesaprotama un bīstama, jo viņš darbojies Urbanoviča vadītajā organizācijā „Baltijas forums”. Tā ir provokatoriska organizācija, kas kalpo Kremlim, lai radītu šķietamību, ka Baltijas valstīs nav demokrātijas, ka te apspiež visu krievisko, ka nedod pilsonību nepilsoņiem, ka ES jānāk palīgā savaldīt nacionāļus. Makarovs ļoti pūlējās, lai SC būtu koalīcijā. Dažādās intervijās viņš atbildējis tieši tā, kā jāatbild gudram spiegam, lai sasniegtu savus mērķus. Vislielākais ieguvums ir tas, ka jaunajā Saeimā nav PCTVL, Šlesera partijas, likvidējusies Tautas partija, nav ievēlēts Štokenbergs, ka 14 mandātus ieguvusi Nacionālā apvienība. Pie zaudējumiem pieskaitāms tas, ka neievēlēja Kristovski. Tos latviešus, kas iestājušies SC , citi latvieši uzskata par nodevējiem, bet vairums krievu – par pielīdējiem, kuriem uzticēties nedrīkst. Kādu laiku šie latvieši tēloja tādus kā protestētājus. Bet tagad apjēdz, ka nostājušies pret savu tautu un valsti. Divi deputāti zvērestu teica augšzemnieku dialektā un, šķiet, jutās lieli patrioti. Abi bija no ZRP. Koalīcija ir vārga un es tai neparedzu ilgu mūžu.
ATIS SKALBERGS
otrdiena, 2011. gada 18. oktobris
Rinkēvičs - ZRP pelēkais kardināls (apgalvo Olšteins)
Olšteins: Zatlera kungs nav īstais partijas vadītājs
Diena.lv, 2011. gada 18. oktobris
http://www.diena.lv/latvija/politika/olsteins-zatlera-kungs-nav-istais-partijas-vaditajs-13909724
No Zatlera Reformu partijas (ZRP) aizgājušais Klāvs Olšteins intervijā Dienai pauž uzskatu, ka eksprezidents Valdis Zatlers nemaz nav īstais partijas vadītājs.
Jautāts, kāda bija viņa politiskā loģika, atšķeļoties no ZRP, K.Olšteins norāda: "Personiski iebildu, un man bija nepieņemama nedemokrātiskā lēmumu pieņemšana un savstarpējā neuzticēšanās Zatlera Reformu partijā. Tas, ko es redzēju, bija tas, ka partijas lēmumi netiek pieņemti frakcijā un valdē."
Viņš stāsta, ka situācija izveidojusies tāda, ka "es sākotnēji tiešām noticēju tiem ideāliem, kurus sludināja Zatlera kungs". "Bet diemžēl šodien esmu vīlies. Tāpēc, ka es redzu, ka Zatlera kungs nav īstais partijas vadītājs. Ka Zatlera Reformu partiju vada tādi cilvēki kā Edgars Rinkēvičs, kurš ir uzņēmies pelēkā kardināla lomu. Ir arī citi cilvēki, kas ir uzurpējuši varu šajā partijā, un tas man nekādā ziņā nav pieņemami. Nav pieņemami redzēt, ka politiski lēmumi tiek pieņemti nevis valdes vai frakcijas sēdēs, bet ārpus tām," Dienai sacīja K.Olšteins.
Deputāts noraida izskanējušās runas, ka par sava lēmuma pieņemšanu varētu būt konsultējies ar Vienotības biedru Edgaru Jaunupu: "Tas ir konkrētu cilvēku safabricēts jautājums. Šis lēmums no manas puses bija pilnībā patstāvīgs. Es to pieņēmu jau ceturtdien. Un, protams, ilgi pārdomāju."
"Mani sākotnējie mērķi tik tiešām bija darboties ar vislielāko mērķtiecību un apziņu tieši, lai Zatlera Reformu partija būtu vislabākā partija, kā man Valdis Zatlers, aicinot to veidot, pirmajā sarunā to teica. Diemžēl tie vārdi neīstenojās un nācās vilties tajos ideālos, kura tika sludināti, dibinot partiju," sacīja deputāts.
Diena.lv, 2011. gada 18. oktobris
http://www.diena.lv/latvija/politika/olsteins-zatlera-kungs-nav-istais-partijas-vaditajs-13909724
No Zatlera Reformu partijas (ZRP) aizgājušais Klāvs Olšteins intervijā Dienai pauž uzskatu, ka eksprezidents Valdis Zatlers nemaz nav īstais partijas vadītājs.
Jautāts, kāda bija viņa politiskā loģika, atšķeļoties no ZRP, K.Olšteins norāda: "Personiski iebildu, un man bija nepieņemama nedemokrātiskā lēmumu pieņemšana un savstarpējā neuzticēšanās Zatlera Reformu partijā. Tas, ko es redzēju, bija tas, ka partijas lēmumi netiek pieņemti frakcijā un valdē."
Viņš stāsta, ka situācija izveidojusies tāda, ka "es sākotnēji tiešām noticēju tiem ideāliem, kurus sludināja Zatlera kungs". "Bet diemžēl šodien esmu vīlies. Tāpēc, ka es redzu, ka Zatlera kungs nav īstais partijas vadītājs. Ka Zatlera Reformu partiju vada tādi cilvēki kā Edgars Rinkēvičs, kurš ir uzņēmies pelēkā kardināla lomu. Ir arī citi cilvēki, kas ir uzurpējuši varu šajā partijā, un tas man nekādā ziņā nav pieņemami. Nav pieņemami redzēt, ka politiski lēmumi tiek pieņemti nevis valdes vai frakcijas sēdēs, bet ārpus tām," Dienai sacīja K.Olšteins.
Deputāts noraida izskanējušās runas, ka par sava lēmuma pieņemšanu varētu būt konsultējies ar Vienotības biedru Edgaru Jaunupu: "Tas ir konkrētu cilvēku safabricēts jautājums. Šis lēmums no manas puses bija pilnībā patstāvīgs. Es to pieņēmu jau ceturtdien. Un, protams, ilgi pārdomāju."
"Mani sākotnējie mērķi tik tiešām bija darboties ar vislielāko mērķtiecību un apziņu tieši, lai Zatlera Reformu partija būtu vislabākā partija, kā man Valdis Zatlers, aicinot to veidot, pirmajā sarunā to teica. Diemžēl tie vārdi neīstenojās un nācās vilties tajos ideālos, kura tika sludināti, dibinot partiju," sacīja deputāts.
pirmdiena, 2011. gada 17. oktobris
Nacionāli noskaņoti ZRP deputāti
http://www.diena.lv/latvija/politika/papildinata-vairakums-no-zrp-deputatiem-ir-vairak-noskanoti-uz-sadarbibu-ar-nacionalo-apvienibu-13906682
, 2011. gada 1. oktobris
Vairākums no Zatlera Reformu partijas (ZRP) deputātiem, kas ievēlēti 11.Saeimā, vairāk ir noskaņoti uz sadarbību ar Nacionālo apvienību, turklāt vairāki biedri uzskata, ka nav pieļaujama divu partiju veidota valdība - ZRP un "Saskaņas centrs" (SC), aģentūrai BNS apliecināja vairāki ZRP biedri.
Aģentūras BNS rīcībā esošā informācija liecina, ka vairākums no frakcijas deputātiem ir nacionāli noskaņoti, viņu vidū - Valdis Liepiņš, Jānis Upenieks, Elīna Siliņa, Viktors Valainis, Jānis Ozoliņš, Inga Bite, Inga Vanaga, Guntars Bilsēns, Kārlis Enģelis, Jānis Junkurs, Klāvs Olšteins un Gunārs Rusiņš. Vēl daži deputāti ir svārstīgi.
Viens no 11.Saeimā ievēlētajiem deputātiem aģentūrai BNS atzina, ka šo valdes lēmumu veidot koalīciju kopā arī ar "Saskaņas centru" respektē, taču sajūsmu tas neraisa, norādot, ka neatbalstīs "divvaldību", ko veido tikai ZRP un SC.
"Divatā veidota valdība nav labākais risinājums, jo SC noteikti ir vairākas lietas, kas ir jāapliecina. Divvaldība ir bīstama, tai skaitā pieredzes trūkuma dēļ," atzina deputāts.
Arī cits deputāts, kurš saskaņā ar provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem ieguvis mandātu jaunajā Saeimā, aģentūrai BNS atzina, ka ir pārsteigts par ZRP valdes lēmumu, ko uzzinājis vien sestdienas rītā. Viņš arī vairāk sliecas atbalstīt sadarbību ar Nacionālo apvienību, nevis SC. Tāpat kā kolēģis viņš uzskata, ka nav iespējama divu partiju valdība, taču neesot apsvēris, vai pametīs ZRP, ja šāds modelis tiks īstenots.
Abi jaunie deputāti tomēr uzsvēra, ka lielu lomu spēlēs "Vienotība", pieņemot lēmumu pirmdien valdes sēdē.
Jau vēstīts, ka Zatlera Reformu partijas valde naktī nolēmusi par trešo partneri valdībā aicināt SC, bet Valdis Dombrovskis ("Vienotība") aicināts vadīt valdību. Japiebilst, ka deputātu vidū, kas minēti iepriekš, ir arī trīs valdes locekļi, kas piedalījās valdes sēdē – Jānis Ozoliņš, Klāvs Olšteins un Viktors Valainis.
Tikmēr "Vienotība" vairāk sliecas uz Nacionālās apvienības pusi un lēmumu pieņems pirmdien valdes un frakcijas kopsēdē.
, 2011. gada 1. oktobris
Vairākums no Zatlera Reformu partijas (ZRP) deputātiem, kas ievēlēti 11.Saeimā, vairāk ir noskaņoti uz sadarbību ar Nacionālo apvienību, turklāt vairāki biedri uzskata, ka nav pieļaujama divu partiju veidota valdība - ZRP un "Saskaņas centrs" (SC), aģentūrai BNS apliecināja vairāki ZRP biedri.
Aģentūras BNS rīcībā esošā informācija liecina, ka vairākums no frakcijas deputātiem ir nacionāli noskaņoti, viņu vidū - Valdis Liepiņš, Jānis Upenieks, Elīna Siliņa, Viktors Valainis, Jānis Ozoliņš, Inga Bite, Inga Vanaga, Guntars Bilsēns, Kārlis Enģelis, Jānis Junkurs, Klāvs Olšteins un Gunārs Rusiņš. Vēl daži deputāti ir svārstīgi.
Viens no 11.Saeimā ievēlētajiem deputātiem aģentūrai BNS atzina, ka šo valdes lēmumu veidot koalīciju kopā arī ar "Saskaņas centru" respektē, taču sajūsmu tas neraisa, norādot, ka neatbalstīs "divvaldību", ko veido tikai ZRP un SC.
"Divatā veidota valdība nav labākais risinājums, jo SC noteikti ir vairākas lietas, kas ir jāapliecina. Divvaldība ir bīstama, tai skaitā pieredzes trūkuma dēļ," atzina deputāts.
Arī cits deputāts, kurš saskaņā ar provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem ieguvis mandātu jaunajā Saeimā, aģentūrai BNS atzina, ka ir pārsteigts par ZRP valdes lēmumu, ko uzzinājis vien sestdienas rītā. Viņš arī vairāk sliecas atbalstīt sadarbību ar Nacionālo apvienību, nevis SC. Tāpat kā kolēģis viņš uzskata, ka nav iespējama divu partiju valdība, taču neesot apsvēris, vai pametīs ZRP, ja šāds modelis tiks īstenots.
Abi jaunie deputāti tomēr uzsvēra, ka lielu lomu spēlēs "Vienotība", pieņemot lēmumu pirmdien valdes sēdē.
Jau vēstīts, ka Zatlera Reformu partijas valde naktī nolēmusi par trešo partneri valdībā aicināt SC, bet Valdis Dombrovskis ("Vienotība") aicināts vadīt valdību. Japiebilst, ka deputātu vidū, kas minēti iepriekš, ir arī trīs valdes locekļi, kas piedalījās valdes sēdē – Jānis Ozoliņš, Klāvs Olšteins un Viktors Valainis.
Tikmēr "Vienotība" vairāk sliecas uz Nacionālās apvienības pusi un lēmumu pieņems pirmdien valdes un frakcijas kopsēdē.
svētdiena, 2011. gada 16. oktobris
ZRP šķeltnieki prasa divas ministrijas; aiz apvērsuma stāv uzņēmēju intereses
http://www.pietiek.com/raksti/zrp_skeltnieki_prasa_divas_ministrijas;_aiz_apversuma_stav_uznemeju_intereses
A. Margēviča 16.10.2011.
Aiz sešu Zatlera reformu partijas (ZRP) Saeimas deputātu lēmuma izstāties no partijas, par ko viņi paziņoja svētdien, stāv ekonomiskie grupējumi, kurus nav apmierinājusi panāktā vienošanās par ietekmes sfēru un amatu pārdali topošajā valdībā, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Šķeltnieki, kas pāris stundas pēc „apvērsuma” ZRP rindās jau nodēvēti par „Olšteina reformu partiju”, jo grupas priekšgalā ir deputāts Klāvs Olšteins, izvirzījuši prasību, ka atbalstīs Valda Dombrovska valdības apstiprināšanu apmaiņā pret diviem ministru amatiem jaunajā valdībā, Pietiek pavēstīja sarunās iesaistītie avoti. Sarunās, kas notiek šobrīd, piedalās šķeltnieki, kā arī ZRP un Vienotības vadība.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, sešu no ZRP 11. Saeimā ievēlēto deputātu grupa – Klāvs Olšteins, Elīna Siliņa, Gunārs Rusiņš, Jānis Upenieks, Viktors Valainis un Jānis Junkurs – kas svētdien paziņoja par izstāšanos no partijas, izvirza prasību jaunajā valdībā piedalīties ar diviem ministru amatiem. Runa ir par Iekšlietu ministriju un Satiksmes ministriju. Šķeltnieki sarunās pieprasījuši satiksmes ministra amatam izvirzītā Aivja Roņa nomaiņu. Tāpat iebildes izskanējušas par iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, izglītības ministra Roberta Ķīļa, ekonomikas ministra Daniela Pavļuta kandidatūrām.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ZRP šķeltnieki savu spēku grasās nodemonstrēt pirmdien, kad jaunievēlētā Saeima vēlēs prezidiju un 56 balsu koalīcijai varētu pietrūkt 6 līdz 7 balsis Valda Zatlera apstiprināšanai Saeimas priekšsēdētāja amatā.
Viens no aizkulišu spēlētājiem, kam varētu būt ietekme uz vairākiem no ZRP aizgājušajiem, ir apsardzes firmas TM security īpašnieks Mārtiņš Tenbergs. Kā otrs uzņēmējs, kas ietekmējis „apvērsumu” ZRP, tiek saukts mežistrādes firmas Pata AB īpašnieks, ar Vienotību saistītais Uldis Mierkalns. Uz šiem uzņēmējiem, kas aizkulisēs piedalās neformālās sarunās, cenšoties ietekmēt ietekmes pārdali topošajā valdībā, informēti avoti Pietiek norādīja jau aizvadītās nedēļas sākumā. Tomēr ZRP kodols šķelšanās iespēju partijā turpināja noliegt līdz pat svētdienas pēcpusdienai, kad tas nāca kā pārsteigums.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, bažās par Dombrovska valdības neapstiprināšanu šodien ar atsevišķiem ietekmīgiem uzņēmējiem, kas stāv aiz šī apvērsuma, bija tikušies daži Vienotības vadoši politiķi, cenšoties no tā atrunāt. Līdz šim politikas kuluāros runāts, ka Vienotība ir politiski ieinteresēta ZRP šķelšanā, bet situāciju mainīja apdraudējums Dombrovska valdības apstiprināšanai.
Starp sešiem no ZRP svētdien aizgājušajiem jaunajiem Saeimas deputātiem ir vismaz divi ar Tenbergu saistīti politiķi – firmas TM security personāldaļas priekšnieks Gunārs Rusiņš, kā arī Klāvs Olšteins, kuram Tenbergs bija sniedzis palīdzību priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Kāds ar Tenbergu saistīts avots Pietiek apgalvoja, ka viņš tieši nestāvot aiz apvērsuma ZRP, tomēr „piedalās” sarunās. Pēdējās nedēļās Tenbergs vairakkārt manīts kopā ar Saskaņas centra līderi Nilu Ušakovu. Tomēr vismaz šobrīd nekas neliecina, ka aiz apvērsuma varētu stāvēt reāls mēģinājums izveidot valdību ar SC.
Vairāki avoti ZRP un Vienotībā norādījuši, ka viens no ietekmes centriem, kas stāv aiz apvērsuma ZRP ir firmas Pata AB īpašnieks Uldis Mierkalns. Viņa firmā par juristu ne tik sen strādājis Olšteins, cita starpā atbildot par ofšorkompāniju apkalpošanu. Mierklns cieši saistīts arī ar Vienotības politiķiem Edgaru Jaunupu, Arti Kamparu, no Jaunā laika savulaik izslēgto Danu Titavu. Vairāki iepriekš minētie bieži redzēti vērojam sporta spēles Mierkalnam piederošajā privātajā ložā Arēnā Rīga. Savstarpēji saistīti ir arī Mierkalns un Tenbergs. Lai gan tas nav afišēts, Pietiek no informētiem avotiem zināms, ka TM security sniedz apsardzes pakalpojumus Mierkalnam, kurš saskāries ar dzīvības draudiem, ņemot vērā biznesa vidi Krievijā, kur Pata AB uzsākusi darbību.
A. Margēviča 16.10.2011.
Aiz sešu Zatlera reformu partijas (ZRP) Saeimas deputātu lēmuma izstāties no partijas, par ko viņi paziņoja svētdien, stāv ekonomiskie grupējumi, kurus nav apmierinājusi panāktā vienošanās par ietekmes sfēru un amatu pārdali topošajā valdībā, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Šķeltnieki, kas pāris stundas pēc „apvērsuma” ZRP rindās jau nodēvēti par „Olšteina reformu partiju”, jo grupas priekšgalā ir deputāts Klāvs Olšteins, izvirzījuši prasību, ka atbalstīs Valda Dombrovska valdības apstiprināšanu apmaiņā pret diviem ministru amatiem jaunajā valdībā, Pietiek pavēstīja sarunās iesaistītie avoti. Sarunās, kas notiek šobrīd, piedalās šķeltnieki, kā arī ZRP un Vienotības vadība.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, sešu no ZRP 11. Saeimā ievēlēto deputātu grupa – Klāvs Olšteins, Elīna Siliņa, Gunārs Rusiņš, Jānis Upenieks, Viktors Valainis un Jānis Junkurs – kas svētdien paziņoja par izstāšanos no partijas, izvirza prasību jaunajā valdībā piedalīties ar diviem ministru amatiem. Runa ir par Iekšlietu ministriju un Satiksmes ministriju. Šķeltnieki sarunās pieprasījuši satiksmes ministra amatam izvirzītā Aivja Roņa nomaiņu. Tāpat iebildes izskanējušas par iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, izglītības ministra Roberta Ķīļa, ekonomikas ministra Daniela Pavļuta kandidatūrām.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ZRP šķeltnieki savu spēku grasās nodemonstrēt pirmdien, kad jaunievēlētā Saeima vēlēs prezidiju un 56 balsu koalīcijai varētu pietrūkt 6 līdz 7 balsis Valda Zatlera apstiprināšanai Saeimas priekšsēdētāja amatā.
Viens no aizkulišu spēlētājiem, kam varētu būt ietekme uz vairākiem no ZRP aizgājušajiem, ir apsardzes firmas TM security īpašnieks Mārtiņš Tenbergs. Kā otrs uzņēmējs, kas ietekmējis „apvērsumu” ZRP, tiek saukts mežistrādes firmas Pata AB īpašnieks, ar Vienotību saistītais Uldis Mierkalns. Uz šiem uzņēmējiem, kas aizkulisēs piedalās neformālās sarunās, cenšoties ietekmēt ietekmes pārdali topošajā valdībā, informēti avoti Pietiek norādīja jau aizvadītās nedēļas sākumā. Tomēr ZRP kodols šķelšanās iespēju partijā turpināja noliegt līdz pat svētdienas pēcpusdienai, kad tas nāca kā pārsteigums.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, bažās par Dombrovska valdības neapstiprināšanu šodien ar atsevišķiem ietekmīgiem uzņēmējiem, kas stāv aiz šī apvērsuma, bija tikušies daži Vienotības vadoši politiķi, cenšoties no tā atrunāt. Līdz šim politikas kuluāros runāts, ka Vienotība ir politiski ieinteresēta ZRP šķelšanā, bet situāciju mainīja apdraudējums Dombrovska valdības apstiprināšanai.
Starp sešiem no ZRP svētdien aizgājušajiem jaunajiem Saeimas deputātiem ir vismaz divi ar Tenbergu saistīti politiķi – firmas TM security personāldaļas priekšnieks Gunārs Rusiņš, kā arī Klāvs Olšteins, kuram Tenbergs bija sniedzis palīdzību priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Kāds ar Tenbergu saistīts avots Pietiek apgalvoja, ka viņš tieši nestāvot aiz apvērsuma ZRP, tomēr „piedalās” sarunās. Pēdējās nedēļās Tenbergs vairakkārt manīts kopā ar Saskaņas centra līderi Nilu Ušakovu. Tomēr vismaz šobrīd nekas neliecina, ka aiz apvērsuma varētu stāvēt reāls mēģinājums izveidot valdību ar SC.
Vairāki avoti ZRP un Vienotībā norādījuši, ka viens no ietekmes centriem, kas stāv aiz apvērsuma ZRP ir firmas Pata AB īpašnieks Uldis Mierkalns. Viņa firmā par juristu ne tik sen strādājis Olšteins, cita starpā atbildot par ofšorkompāniju apkalpošanu. Mierklns cieši saistīts arī ar Vienotības politiķiem Edgaru Jaunupu, Arti Kamparu, no Jaunā laika savulaik izslēgto Danu Titavu. Vairāki iepriekš minētie bieži redzēti vērojam sporta spēles Mierkalnam piederošajā privātajā ložā Arēnā Rīga. Savstarpēji saistīti ir arī Mierkalns un Tenbergs. Lai gan tas nav afišēts, Pietiek no informētiem avotiem zināms, ka TM security sniedz apsardzes pakalpojumus Mierkalnam, kurš saskāries ar dzīvības draudiem, ņemot vērā biznesa vidi Krievijā, kur Pata AB uzsākusi darbību.
trešdiena, 2011. gada 5. oktobris
ZRP deputāti
No Zatlera reformu partijas ievēlētie deputāti:
Guntars Bilsēns. Dzimšanas gads: 1952. Izglītība: arodpedagoģiskā, pirms tam inženieris – tehnologs. Nodarbošanās: Valmieras 36. arodvidusskola, direktors. Kāds būs jūsu mērķis, strādājot Saeimā: sakārtot profesionālās izglītības sistēmu.
Inita Bišofa. Dzimšanas gads: 1974. Izglītība: izglītības zinātņu maģistra grāds. Nodarbošanās: Latvijas Sarkanā Krusta Liepājas komitejas izpilddirektore. Mērķis: mazināt trūkumu ģimenēs, iespēja bērniem radoši mācīties.
Inga Bite. Dzimšanas gads: 1981. Izglītība: maģistra grāds tiesību zinātnē. Nodarbošanās: Augstākā tiesa, senatora palīdze. Mērķis: tiesu sistēmas, valsts pārvaldes un civildienesta sakārtošana.
Edmunds Demiters. Dzimšanas gads: 1963. Izglītība: tiesību bakalaurs. Nodarbošanās: SIA Jaunalko, valdes priekšsēdētājs. Mērķis: ierobežot organizētās noziedzības lomu akcizēto preču tirgū, ēnu ekonomikas samazināšana.
Vjačeslavs Dombrovskis. Dzimšanas gads: 1977. Izglītība: ASV iegūts doktora grāds ekonomikā. Nodarbošanās: Baltijas Starptautiskais ekonomikas politikas pētījumu centrs, pētnieks. Mērķis: veikt reformas, it īpaši trīs gadu laikā panākt darbaspēka nodokļa samazināšanu par deviņiem procentpunktiem.
Kārlis Eņģelis. Dzimšanas gads: 1983. Izglītība: tiesību zinātņu bakalaurs. Nodarbošanās: SIA Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra, jurists. Mērķis: ieviest politisko praksi, kuru virza paaudze, kas izaugusi brīvā Latvijā un tic Latvijas nākotnei vienotā Eiropā.
Gunārs Igaunis. Dzimšanas gads: 1965. Izglītība: bakalaura grāds, mūzikas skolotājs. Nodarbošanās: SIA Baltharmonia, valdes priekšsēdētājs. Mērķis: aizstāvēt latgaliešu valodu un lielāku līdzekļu piešķiršanu Latgales reģionam.
Jānis Junkurs. Dzimšanas gads: 1984. Izglītība: bakalaura grāds politikas zinātnē. Nodarbošanās: SIA Horus Laboratory, pārdošanas vadītājs. Mērķis: attīstīt Kurzemes reģionu, cīnīties par investīcijām Kurzemē, veicināt aizceļojušo iedzīvotāju atgriešanos Latvijā.
Zanda Kalniņa-Lukaševica. Dzimšanas gads: 1978. Izglītība: maģistra grāds sabiedrības vadībā. Nodarbošanās: biedrība Reformu domnīca, valdes locekle. Mērķis: panākt gudru un efektīvu valsts pārvaldi, kurā lēmumi balstīti uz reāliem argumentiem.
Valdis Liepiņš. Dzimšanas gads: 1939. Izglītība: Lielbritānijā iegūts maģistra grāds politikā, filozofijā un ekonomikā. Nodarbošanās: Baltic Connections Inc. filiāle Latvijā, prezidents Mērķis: reformēt politisko sistēmu.
Inese Lībiņa-Egnere. Dzimšanas gads: 1977. Izglītība: tiesību doktora zinātniskais grāds. Nodarbošanās: LU Juridiskās fakultātes docente. Mērķis: lai visi Saeimas balsojumi būtu atklāti, arī amatpersonu ievēlēšana. Nodrošināšu, ka Valsts prezidentu ievēl Latvijas tauta.
Klāvs Olšteins. Dzimšanas gads: 1983. Izglītība: tieslietu zinātnes, otrā līmeņa profesionālā studiju programma. Nodarbošanās: Zatlera Reformu partija, valdes loceklis. Mērķis: pieņemt Būvniecības likumu.
Jānis Ozoliņš. Dzimšanas gads: 1976. Izglītība: biznesa administrācijas maģistrs. Nodarbošanās: pašnodarbinātais. Mērķis: veicināt drošas un ilgtspējīgas pensiju sistēmas veidošanu, lai iedzīvotājiem arī nākotnē būtu pieejamas valsts pensijas un pabalsti.
Romualds Ražuks. Dzimšanas gads: 1955. Izglītība: Krievijā iegūts medicīnas zinātņu kandidāta diploms. Nodarbošanās: Aizsardzības ministrija, vecākais eksperts. Mērķis: konstitucionālas reformas, vienādas iespējas biznesā visiem, sabiedrības saliedētība, Jūrmalas problēmu risināšana.
Gunārs Rusiņš. Dzimšanas gads: 1960. Izglītība: vidējā. Nodarbošanās: SIA TM Security Service, personāla vadītājs Mērķis: darbs aizsardzības, iekšlietu un pretkorupcijas jomā.
Elīna Siliņa. Dzimšanas gads: 1977. Izglītība: bakalaura grāds ekonomikā un uzņēmējdarbībā, bakalaura grāds politikas zinātnē. Nodarbošanās: SIA Celsius, valdes locekle. Mērķis: ieviest taisnīgumu it visā.
Edmunds Sprūdžs. Dzimšanas gads: 1980. Izglītība: nepabeigtas studijas maģistra diplomam uzņēmējdarbības vadībā. Nodarbošanās: SIA HansaWorld Latvia, valdes loceklis. Mērķis: parādīt, ka Latvijā iespējamas pārmaiņas, īstenojot reālas reformas un vairojot ikviena iedzīvotāja lepnumu par sasniegto un savu valsti.
Jānis Upenieks. Dzimšanas gads: 1988. Izglītība: bakalaura grāds ekonomikā un biznesa administrācijā. Nodarbošanās: SIA Creative Media Services, sociālo mediju administrators. Mērķis: ar cītīgu un godīgu darbu uzlabot Latvijas ekonomisko un sociālo stāvokli.
Viktors Valainis. Dzimšanas gads: 1986. Izglītība: profesionālais maģistra grāds. Nodarbošanās: SIA Jelgavas Nekustamo īpašumu pārvalde, Ēku eksplutācijas daļas vadītāja vietnieks. Mērķis: pievērst uzmanību mājokļu politikai, izglītībai, demogrāfijai, ekonomikai.
Inga Vanaga. Dzimšanas gads: 1980. Izglītība: sociālo zinātņu maģistra grāds socioloģijā. Nodarbošanās: LLU Sociālo zinātņu fakultātes prodekāne. Mērķis: sekmēt komunikāciju ar vēlētājiem, īstenot politiskās sistēmas reformas, veikt reformas izglītības sistēmā.
Juris Viļums. Dzimšanas gads: 1982. Izglītība: maģistra grāds vadības zinībās. Nodarbošanās: Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, projektu vadītājs. Mērķis: panākt Latgalē ekonomisko izaugsmi un sakārtot latviešu valodas lietas saistībā ar latgaliešu valodu.
Valdis Zatlers. Dzimšanas gads: 1955. Izglītība: augstākā medicīnā. Nodarbošanās: Zatlera Reformu partija, valdes priekšsēdētājs. Mērķis: mans mantojums no prezidenta četriem gadiem ir politiskā reforma.
No ZRP netika ievēlēti: Ainis Dābols no 3. vietas uz 9. Rīgā; Vija Tirzmale no 4. vietas uz 18. Rīgā; Sandra SondoreKukule no 2. vietas uz 15. Vidzemē; Sarma Freiberga no 4. vietas uz 14. Vidzemē; Oskars Zuģickis no 1. vietas uz 4. Latgalē; Ilga Šuplinska no 2. vietas uz 5. Latgalē; Rita Vilnīte no 4. vietas uz 7. Kurzemē (Diena)
Guntars Bilsēns. Dzimšanas gads: 1952. Izglītība: arodpedagoģiskā, pirms tam inženieris – tehnologs. Nodarbošanās: Valmieras 36. arodvidusskola, direktors. Kāds būs jūsu mērķis, strādājot Saeimā: sakārtot profesionālās izglītības sistēmu.
Inita Bišofa. Dzimšanas gads: 1974. Izglītība: izglītības zinātņu maģistra grāds. Nodarbošanās: Latvijas Sarkanā Krusta Liepājas komitejas izpilddirektore. Mērķis: mazināt trūkumu ģimenēs, iespēja bērniem radoši mācīties.
Inga Bite. Dzimšanas gads: 1981. Izglītība: maģistra grāds tiesību zinātnē. Nodarbošanās: Augstākā tiesa, senatora palīdze. Mērķis: tiesu sistēmas, valsts pārvaldes un civildienesta sakārtošana.
Edmunds Demiters. Dzimšanas gads: 1963. Izglītība: tiesību bakalaurs. Nodarbošanās: SIA Jaunalko, valdes priekšsēdētājs. Mērķis: ierobežot organizētās noziedzības lomu akcizēto preču tirgū, ēnu ekonomikas samazināšana.
Vjačeslavs Dombrovskis. Dzimšanas gads: 1977. Izglītība: ASV iegūts doktora grāds ekonomikā. Nodarbošanās: Baltijas Starptautiskais ekonomikas politikas pētījumu centrs, pētnieks. Mērķis: veikt reformas, it īpaši trīs gadu laikā panākt darbaspēka nodokļa samazināšanu par deviņiem procentpunktiem.
Kārlis Eņģelis. Dzimšanas gads: 1983. Izglītība: tiesību zinātņu bakalaurs. Nodarbošanās: SIA Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra, jurists. Mērķis: ieviest politisko praksi, kuru virza paaudze, kas izaugusi brīvā Latvijā un tic Latvijas nākotnei vienotā Eiropā.
Gunārs Igaunis. Dzimšanas gads: 1965. Izglītība: bakalaura grāds, mūzikas skolotājs. Nodarbošanās: SIA Baltharmonia, valdes priekšsēdētājs. Mērķis: aizstāvēt latgaliešu valodu un lielāku līdzekļu piešķiršanu Latgales reģionam.
Jānis Junkurs. Dzimšanas gads: 1984. Izglītība: bakalaura grāds politikas zinātnē. Nodarbošanās: SIA Horus Laboratory, pārdošanas vadītājs. Mērķis: attīstīt Kurzemes reģionu, cīnīties par investīcijām Kurzemē, veicināt aizceļojušo iedzīvotāju atgriešanos Latvijā.
Zanda Kalniņa-Lukaševica. Dzimšanas gads: 1978. Izglītība: maģistra grāds sabiedrības vadībā. Nodarbošanās: biedrība Reformu domnīca, valdes locekle. Mērķis: panākt gudru un efektīvu valsts pārvaldi, kurā lēmumi balstīti uz reāliem argumentiem.
Valdis Liepiņš. Dzimšanas gads: 1939. Izglītība: Lielbritānijā iegūts maģistra grāds politikā, filozofijā un ekonomikā. Nodarbošanās: Baltic Connections Inc. filiāle Latvijā, prezidents Mērķis: reformēt politisko sistēmu.
Inese Lībiņa-Egnere. Dzimšanas gads: 1977. Izglītība: tiesību doktora zinātniskais grāds. Nodarbošanās: LU Juridiskās fakultātes docente. Mērķis: lai visi Saeimas balsojumi būtu atklāti, arī amatpersonu ievēlēšana. Nodrošināšu, ka Valsts prezidentu ievēl Latvijas tauta.
Klāvs Olšteins. Dzimšanas gads: 1983. Izglītība: tieslietu zinātnes, otrā līmeņa profesionālā studiju programma. Nodarbošanās: Zatlera Reformu partija, valdes loceklis. Mērķis: pieņemt Būvniecības likumu.
Jānis Ozoliņš. Dzimšanas gads: 1976. Izglītība: biznesa administrācijas maģistrs. Nodarbošanās: pašnodarbinātais. Mērķis: veicināt drošas un ilgtspējīgas pensiju sistēmas veidošanu, lai iedzīvotājiem arī nākotnē būtu pieejamas valsts pensijas un pabalsti.
Romualds Ražuks. Dzimšanas gads: 1955. Izglītība: Krievijā iegūts medicīnas zinātņu kandidāta diploms. Nodarbošanās: Aizsardzības ministrija, vecākais eksperts. Mērķis: konstitucionālas reformas, vienādas iespējas biznesā visiem, sabiedrības saliedētība, Jūrmalas problēmu risināšana.
Gunārs Rusiņš. Dzimšanas gads: 1960. Izglītība: vidējā. Nodarbošanās: SIA TM Security Service, personāla vadītājs Mērķis: darbs aizsardzības, iekšlietu un pretkorupcijas jomā.
Elīna Siliņa. Dzimšanas gads: 1977. Izglītība: bakalaura grāds ekonomikā un uzņēmējdarbībā, bakalaura grāds politikas zinātnē. Nodarbošanās: SIA Celsius, valdes locekle. Mērķis: ieviest taisnīgumu it visā.
Edmunds Sprūdžs. Dzimšanas gads: 1980. Izglītība: nepabeigtas studijas maģistra diplomam uzņēmējdarbības vadībā. Nodarbošanās: SIA HansaWorld Latvia, valdes loceklis. Mērķis: parādīt, ka Latvijā iespējamas pārmaiņas, īstenojot reālas reformas un vairojot ikviena iedzīvotāja lepnumu par sasniegto un savu valsti.
Jānis Upenieks. Dzimšanas gads: 1988. Izglītība: bakalaura grāds ekonomikā un biznesa administrācijā. Nodarbošanās: SIA Creative Media Services, sociālo mediju administrators. Mērķis: ar cītīgu un godīgu darbu uzlabot Latvijas ekonomisko un sociālo stāvokli.
Viktors Valainis. Dzimšanas gads: 1986. Izglītība: profesionālais maģistra grāds. Nodarbošanās: SIA Jelgavas Nekustamo īpašumu pārvalde, Ēku eksplutācijas daļas vadītāja vietnieks. Mērķis: pievērst uzmanību mājokļu politikai, izglītībai, demogrāfijai, ekonomikai.
Inga Vanaga. Dzimšanas gads: 1980. Izglītība: sociālo zinātņu maģistra grāds socioloģijā. Nodarbošanās: LLU Sociālo zinātņu fakultātes prodekāne. Mērķis: sekmēt komunikāciju ar vēlētājiem, īstenot politiskās sistēmas reformas, veikt reformas izglītības sistēmā.
Juris Viļums. Dzimšanas gads: 1982. Izglītība: maģistra grāds vadības zinībās. Nodarbošanās: Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, projektu vadītājs. Mērķis: panākt Latgalē ekonomisko izaugsmi un sakārtot latviešu valodas lietas saistībā ar latgaliešu valodu.
Valdis Zatlers. Dzimšanas gads: 1955. Izglītība: augstākā medicīnā. Nodarbošanās: Zatlera Reformu partija, valdes priekšsēdētājs. Mērķis: mans mantojums no prezidenta četriem gadiem ir politiskā reforma.
No ZRP netika ievēlēti: Ainis Dābols no 3. vietas uz 9. Rīgā; Vija Tirzmale no 4. vietas uz 18. Rīgā; Sandra SondoreKukule no 2. vietas uz 15. Vidzemē; Sarma Freiberga no 4. vietas uz 14. Vidzemē; Oskars Zuģickis no 1. vietas uz 4. Latgalē; Ilga Šuplinska no 2. vietas uz 5. Latgalē; Rita Vilnīte no 4. vietas uz 7. Kurzemē (Diena)
ceturtdiena, 2011. gada 25. augusts
ZRP politiskie staiguļi
Zatlera partijas sarakstā daudz politisko staiguļu
24.augusts (2011), Uldis Dreiblats
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/54258-zatlera-partijas-saraksta-daudz-politisko-staigulu.htm
Politikas zinātājiem nebija nekādu šaubu, ka Zatlera reformu partiju (ZRP) veidos raiba kompānija, tomēr realitāte ir pārsniegusi prognozes, kuru ticamība izrietēja no tā, ka ZRP radās ātri, turklāt tās dibināšanas iemesls nebija kādai sabiedrības daļai būtiska problēma, ko vajadzētu risināt ar politiskām metodēm; ZRP radās, pateicoties konkrētam notikumam – Valda Zatlera rosinājumam atlaist Saeimu.
Tikko publiskotais ZRP deputātu kandidātu saraksts liecina, ka līdz šim, šķiet, vēl nekad nav redzēts politiskais spēks, kurā tik lielā intensitātē sajaucas pretenzijas uz nopietnu politisku darbību un mēģinājumi atrisināt personiskas problēmas, vēlme atrast biznesa lobijus un pat vienkāršs šarlatānisms, kas gan politiskai videi bieži vien ir tuvs.
Visvairāk par deputātu kandidātiem var liecināt anketas ailīte Darba vieta un amati.
ZRP deputātu kandidātiem šajā ailītē redzami ieraksti, kuri nevienu neatstās vienaldzīgu. Ir ieraksti, kas raisa cieņu, kā arī liek uzdot jautājumus - ar kādiem oligarhiem partija taisās cīnīties?
Vērtīgie bezdarbnieki
Atbilstīgi iesniegtajām anketām, ZRP deputātu kandidāti ir divi bezdarbnieki un viena mājsaimniece. No šiem partijai vērtīgākā, šķiet, būs Helēna Ruduša, kura mācījusies Eriksona universitātē Vankūverā, iegūstot izglītību neirolingvistiskajā programmēšanā (t.i., cita cilvēka vai cilvēku grupas hipnotiskā pakļaušanā, izmantojot manipulācijas ar vārda spēku). Nav tikai saprotams, kāpēc cilvēks ar šādu izglītību nevar atrast darbu.
Deputāta kandidāts Ivars Jānis Graudiņš norādījis, ka ir Latvijas Lūgšanu Nama Visām Tautām vadītājs. Zigurds Plūme kā savu vienīgo amatu norādījis - Latvijas Filatēlistu savienības Rīgas nodaļas valdes loceklis.
Mārtiņš Vanags ieņem valdes locekļa amatus gan Makšķernieku organizāciju sadarbības padomē, gan Makšķernieku radošajā klubā. No pārējiem septiņiem norādītajiem amatiem un darbavietām var spriest, ka šis deputāta kandidāts ir ne tikai kaislīgs makšķernieks, bet vēl arī padomnieks, starpnieks, konsultants, prokūrists, ambasadors, paaudžu solidaritātes speciālists, nodokļu maksātājs un likvidators. Šis gan nav tas pats M. Vanags, kurš bija neaizvietojams padomnieks gandrīz visiem Tautas partijas ministriem, lai kādā jomā arī tie darbotos.
Savukārt Jānis Zālītis esot SIA Not Perfect (tulkojumā no angļu valodas - nav perfekts) klientu servisa vadītājs.
Pārbēdzēji
Gandrīz trešā daļa no zatleriešiem iepriekš reformas ir veikuši zem citiem karogiem, arī oligarhu karogiem - 31 deputātu kandidāts jau startējis vēlēšanās (pārsvarā neveiksmīgi) citu partiju sarakstos. Piemēram, LPP/LC vai tās sastāvdaļās pabijuši pašreizējie zatlerieši Jānis Ābele, Valters Frīdenbergs (iesakām pievērst uzmanību viņa autoparkam - tur ir gan antīkie spēkrati, gan bagātnieku iecienītais Lexus), Guntars Bilsēns, Inita Bišofa, Solvita Ūdre, Inga Vanaga un Guntars Viziņš. Inese Pelse nāk no Raimonda Munkevica vadītās Jūrmala - mūsu mājas. Iepriekš sociāldemokrātos pabijuši Sandra Sondore-Kukule, Renārs Zaļais, Meinards Mētelis un Valerjans Vizulis; ZZS - Oskars Zuģickis un Māris Freimanis. No partijas Par prezidentālu republiku nāk Jānis Letinskis, no Varakļānu Kopā savam novadam - Dainis Mjartāns, no Latvijas demokrātiskās partijas - Sarma Freiberga, no Saskaņas centra - Valdis Labinskis, bet no VL!-TB/LNNK - Andris Slišāns. Kristīgie demokrāti bijuši Elizabete Viļuma, Mārīte Rozenfelde un Andrejs Mūrnieks.
No Vienotības sastāvdaļām kādreiz vēlēšanās jau kandidējuši Klāvs Olšteins, Ventspils oligarha Olafa Berķa menedžeris Aivis Landmanis, Loreta Skaburska, Romualds Ražuks, Juris Viļums, Gunita Malnača, Dmitrijs Trofimovs, Ainis Dābols un Valdis Liepiņš.
Atņems pilsonību?
Par V. Liepiņu īpašs stāsts. Pirms sešiem gadiem, startējot pašvaldību vēlēšanās Jaunā laika sarakstā, viņš norādījis, ka bez Latvijas pilsonības viņam ir arī Kanādas pilsonība. Šogad jau viņš norāda, ka viņam ir vēl trešā - Lielbritānijas - pilsonība. Tas varētu nozīmēt, ka trešo pilsonību V. Liepiņš ieguvis pēdējo sešu gadu laikā (vai arī iepriekš melojis vēlētājiem).
Atbilstīgi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietnieka Jāņa Citskovska skaidrojumam, ārvalstīs nesen dzimuši bērni var iegūt vairākas pilsonības (kaut vai 10). Turpretī, ja kāds pieaudzis latvietis grib iegūt citas valsts pilsonību, tad viņam ir jāatsakās no Latvijas pavalstniecības. Ja kāda persona uzrakstīs PMLP iesniegumu šajā sakarā, PMLP varēs vērsties tiesā par Latvijas pilsonības atņemšanu.
«Piedod manus parādus»
Šokē dažu ZRP deputātu kandidātu parādi. Piemēram, Dmitrijs Trofimovs norāda, ka viņa parādsaistības ir gandrīz 1,7 miljoni latu. ZRP premjera kandidāts Edmunds Sprūdžs deklarē 242 000 latu un 125 000 eiro parādus. Elīna Siliņa esot parādā 288 000 eiro un
160 000 latu; A. Landmanis - 280 000 eiro. Valdemārs Gailītis deklarējis 2,5 miljonus eiro parādus un 3,5 miljonu aizdevumu. Jāpievērš uzmanība, ka deputāta kandidāts padomju laikos beidzis Viļņas Augstāko politisko skolu - šajā mācību iestādē vienkāršus ļaudis neuzņēma.
Citi oligarhi
Ainis Dābols ir parādā gandrīz miljonu eiro un 31 000 latu, bet aizdevis pusmiljonu eiro un 60 000 latu. A. Dābola ekonomiskā darbība (10 amati uzņēmējsabiedrībās un vērā ņemamās sabiedriskajās organizācijās) ļauj prognozēt, kādi oligarhi noteiks toni ZRP.
Neatkarīgā jau rakstīja par iepriekšminētā A. Landmaņa saistību ar Ventspils miljonāru oligarhu Olafu Berķi. Kā pagājušās piektdienas preses konferencē skaidroja Ventspils mērs Aivars Lembergs, pēc viņa domām, advokāts Artūrs Zvejsalnieks negaidīti tika izslēgts no ZRP tieši tāpēc, ka kaut kādās civillietās pārstāvējis O. Berķim naidīgu nometni - Šveices advokātu Rudolfu Meroni. Tieši A. Zvejsalnieka izslēgšana liecina, kuri oligarhi noteiks toni ZRP, teica A. Lembergs.
Tāpat uz oligarhijas klātbūtni ZRP norāda tas, ka tās deputātu kandidāts ir arī Edmunds Demiters - SIA Jaunalko īpašnieks un valdes priekšsēdētājs, kā arī Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības valdes priekšsēdētājs (pavisam deklarējis septiņus amatus). Tāpat jāpievērš uzmanība farmācijas biznesa vēlmei ietekmēt politiku caur ZRP - kā deputāta kandidāts pieteikts SIA Solepharm un Solepharm Pharmaceuticals valdes priekšsēdētājs Juris Ozols.
Lielākais ziedotājs ZRP ir miljonārs un politikas ietekmētājs Jūlijs Krūmiņš. Turpretī paši ZRP biedri ir diezgan skopi ziedotāji savai partijai. Piemēram, Inese Lībiņa-Egnere partijai ziedojusi 13 santīmus.
Sorosa roka
ZRP skaidri saskatāma arī sorosiešu ietekme. Deputātu kandidātu vidū ir divi ilggadējās Sorosa līdzgaitnieces Sarmītes Ēlertes izlolotās Meierovica biedrības biedri - Vjačeslavs Dombrovskis un J. Viļums. Tāpat publiski jau iepazīts ZRP valdes loceklis Viktors Makarovs, kurš kopā ar bijušo Sorosa fonds Latvija (SFL) izpilddirektora vietnieku Pēteri Viņķeli nodibinājis kārtējo SFL satelītu - Politikas centru Euro Civitas. Šīs sabiedriskās organizācijas vadīšana acīm-redzot V. Makarovam ir ienesīga nodarbošanās, jo viņš ir atļāvies uzņemties parādsaistības ierindas dar-barūķim nepieejamā apjomā - vairāk nekā 72 000 latu.
Tas tomēr nenozīmē, ka sorosiešu simpātijas piederēs ZRP, jo Vienotības sarakstā startē astoņi Meierovica biedrības pārstāvji, pieci dažādu Sorosa finansēto organizāciju pārstāvji un vairāki Sorosa stipendiāti.
24.augusts (2011), Uldis Dreiblats
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/54258-zatlera-partijas-saraksta-daudz-politisko-staigulu.htm
Politikas zinātājiem nebija nekādu šaubu, ka Zatlera reformu partiju (ZRP) veidos raiba kompānija, tomēr realitāte ir pārsniegusi prognozes, kuru ticamība izrietēja no tā, ka ZRP radās ātri, turklāt tās dibināšanas iemesls nebija kādai sabiedrības daļai būtiska problēma, ko vajadzētu risināt ar politiskām metodēm; ZRP radās, pateicoties konkrētam notikumam – Valda Zatlera rosinājumam atlaist Saeimu.
Tikko publiskotais ZRP deputātu kandidātu saraksts liecina, ka līdz šim, šķiet, vēl nekad nav redzēts politiskais spēks, kurā tik lielā intensitātē sajaucas pretenzijas uz nopietnu politisku darbību un mēģinājumi atrisināt personiskas problēmas, vēlme atrast biznesa lobijus un pat vienkāršs šarlatānisms, kas gan politiskai videi bieži vien ir tuvs.
Visvairāk par deputātu kandidātiem var liecināt anketas ailīte Darba vieta un amati.
ZRP deputātu kandidātiem šajā ailītē redzami ieraksti, kuri nevienu neatstās vienaldzīgu. Ir ieraksti, kas raisa cieņu, kā arī liek uzdot jautājumus - ar kādiem oligarhiem partija taisās cīnīties?
Vērtīgie bezdarbnieki
Atbilstīgi iesniegtajām anketām, ZRP deputātu kandidāti ir divi bezdarbnieki un viena mājsaimniece. No šiem partijai vērtīgākā, šķiet, būs Helēna Ruduša, kura mācījusies Eriksona universitātē Vankūverā, iegūstot izglītību neirolingvistiskajā programmēšanā (t.i., cita cilvēka vai cilvēku grupas hipnotiskā pakļaušanā, izmantojot manipulācijas ar vārda spēku). Nav tikai saprotams, kāpēc cilvēks ar šādu izglītību nevar atrast darbu.
Deputāta kandidāts Ivars Jānis Graudiņš norādījis, ka ir Latvijas Lūgšanu Nama Visām Tautām vadītājs. Zigurds Plūme kā savu vienīgo amatu norādījis - Latvijas Filatēlistu savienības Rīgas nodaļas valdes loceklis.
Mārtiņš Vanags ieņem valdes locekļa amatus gan Makšķernieku organizāciju sadarbības padomē, gan Makšķernieku radošajā klubā. No pārējiem septiņiem norādītajiem amatiem un darbavietām var spriest, ka šis deputāta kandidāts ir ne tikai kaislīgs makšķernieks, bet vēl arī padomnieks, starpnieks, konsultants, prokūrists, ambasadors, paaudžu solidaritātes speciālists, nodokļu maksātājs un likvidators. Šis gan nav tas pats M. Vanags, kurš bija neaizvietojams padomnieks gandrīz visiem Tautas partijas ministriem, lai kādā jomā arī tie darbotos.
Savukārt Jānis Zālītis esot SIA Not Perfect (tulkojumā no angļu valodas - nav perfekts) klientu servisa vadītājs.
Pārbēdzēji
Gandrīz trešā daļa no zatleriešiem iepriekš reformas ir veikuši zem citiem karogiem, arī oligarhu karogiem - 31 deputātu kandidāts jau startējis vēlēšanās (pārsvarā neveiksmīgi) citu partiju sarakstos. Piemēram, LPP/LC vai tās sastāvdaļās pabijuši pašreizējie zatlerieši Jānis Ābele, Valters Frīdenbergs (iesakām pievērst uzmanību viņa autoparkam - tur ir gan antīkie spēkrati, gan bagātnieku iecienītais Lexus), Guntars Bilsēns, Inita Bišofa, Solvita Ūdre, Inga Vanaga un Guntars Viziņš. Inese Pelse nāk no Raimonda Munkevica vadītās Jūrmala - mūsu mājas. Iepriekš sociāldemokrātos pabijuši Sandra Sondore-Kukule, Renārs Zaļais, Meinards Mētelis un Valerjans Vizulis; ZZS - Oskars Zuģickis un Māris Freimanis. No partijas Par prezidentālu republiku nāk Jānis Letinskis, no Varakļānu Kopā savam novadam - Dainis Mjartāns, no Latvijas demokrātiskās partijas - Sarma Freiberga, no Saskaņas centra - Valdis Labinskis, bet no VL!-TB/LNNK - Andris Slišāns. Kristīgie demokrāti bijuši Elizabete Viļuma, Mārīte Rozenfelde un Andrejs Mūrnieks.
No Vienotības sastāvdaļām kādreiz vēlēšanās jau kandidējuši Klāvs Olšteins, Ventspils oligarha Olafa Berķa menedžeris Aivis Landmanis, Loreta Skaburska, Romualds Ražuks, Juris Viļums, Gunita Malnača, Dmitrijs Trofimovs, Ainis Dābols un Valdis Liepiņš.
Atņems pilsonību?
Par V. Liepiņu īpašs stāsts. Pirms sešiem gadiem, startējot pašvaldību vēlēšanās Jaunā laika sarakstā, viņš norādījis, ka bez Latvijas pilsonības viņam ir arī Kanādas pilsonība. Šogad jau viņš norāda, ka viņam ir vēl trešā - Lielbritānijas - pilsonība. Tas varētu nozīmēt, ka trešo pilsonību V. Liepiņš ieguvis pēdējo sešu gadu laikā (vai arī iepriekš melojis vēlētājiem).
Atbilstīgi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietnieka Jāņa Citskovska skaidrojumam, ārvalstīs nesen dzimuši bērni var iegūt vairākas pilsonības (kaut vai 10). Turpretī, ja kāds pieaudzis latvietis grib iegūt citas valsts pilsonību, tad viņam ir jāatsakās no Latvijas pavalstniecības. Ja kāda persona uzrakstīs PMLP iesniegumu šajā sakarā, PMLP varēs vērsties tiesā par Latvijas pilsonības atņemšanu.
«Piedod manus parādus»
Šokē dažu ZRP deputātu kandidātu parādi. Piemēram, Dmitrijs Trofimovs norāda, ka viņa parādsaistības ir gandrīz 1,7 miljoni latu. ZRP premjera kandidāts Edmunds Sprūdžs deklarē 242 000 latu un 125 000 eiro parādus. Elīna Siliņa esot parādā 288 000 eiro un
160 000 latu; A. Landmanis - 280 000 eiro. Valdemārs Gailītis deklarējis 2,5 miljonus eiro parādus un 3,5 miljonu aizdevumu. Jāpievērš uzmanība, ka deputāta kandidāts padomju laikos beidzis Viļņas Augstāko politisko skolu - šajā mācību iestādē vienkāršus ļaudis neuzņēma.
Citi oligarhi
Ainis Dābols ir parādā gandrīz miljonu eiro un 31 000 latu, bet aizdevis pusmiljonu eiro un 60 000 latu. A. Dābola ekonomiskā darbība (10 amati uzņēmējsabiedrībās un vērā ņemamās sabiedriskajās organizācijās) ļauj prognozēt, kādi oligarhi noteiks toni ZRP.
Neatkarīgā jau rakstīja par iepriekšminētā A. Landmaņa saistību ar Ventspils miljonāru oligarhu Olafu Berķi. Kā pagājušās piektdienas preses konferencē skaidroja Ventspils mērs Aivars Lembergs, pēc viņa domām, advokāts Artūrs Zvejsalnieks negaidīti tika izslēgts no ZRP tieši tāpēc, ka kaut kādās civillietās pārstāvējis O. Berķim naidīgu nometni - Šveices advokātu Rudolfu Meroni. Tieši A. Zvejsalnieka izslēgšana liecina, kuri oligarhi noteiks toni ZRP, teica A. Lembergs.
Tāpat uz oligarhijas klātbūtni ZRP norāda tas, ka tās deputātu kandidāts ir arī Edmunds Demiters - SIA Jaunalko īpašnieks un valdes priekšsēdētājs, kā arī Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības valdes priekšsēdētājs (pavisam deklarējis septiņus amatus). Tāpat jāpievērš uzmanība farmācijas biznesa vēlmei ietekmēt politiku caur ZRP - kā deputāta kandidāts pieteikts SIA Solepharm un Solepharm Pharmaceuticals valdes priekšsēdētājs Juris Ozols.
Lielākais ziedotājs ZRP ir miljonārs un politikas ietekmētājs Jūlijs Krūmiņš. Turpretī paši ZRP biedri ir diezgan skopi ziedotāji savai partijai. Piemēram, Inese Lībiņa-Egnere partijai ziedojusi 13 santīmus.
Sorosa roka
ZRP skaidri saskatāma arī sorosiešu ietekme. Deputātu kandidātu vidū ir divi ilggadējās Sorosa līdzgaitnieces Sarmītes Ēlertes izlolotās Meierovica biedrības biedri - Vjačeslavs Dombrovskis un J. Viļums. Tāpat publiski jau iepazīts ZRP valdes loceklis Viktors Makarovs, kurš kopā ar bijušo Sorosa fonds Latvija (SFL) izpilddirektora vietnieku Pēteri Viņķeli nodibinājis kārtējo SFL satelītu - Politikas centru Euro Civitas. Šīs sabiedriskās organizācijas vadīšana acīm-redzot V. Makarovam ir ienesīga nodarbošanās, jo viņš ir atļāvies uzņemties parādsaistības ierindas dar-barūķim nepieejamā apjomā - vairāk nekā 72 000 latu.
Tas tomēr nenozīmē, ka sorosiešu simpātijas piederēs ZRP, jo Vienotības sarakstā startē astoņi Meierovica biedrības pārstāvji, pieci dažādu Sorosa finansēto organizāciju pārstāvji un vairāki Sorosa stipendiāti.
svētdiena, 2011. gada 24. jūlijs
Zatlera Reformu Partijas (ZRP) kodols
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=321673:atklj-topos-partijas-kodolu&catid=72:politika&Itemid=95
Atklāj topošās partijas kodolu 20.07.2011 LETA
Topošās Zatlera Reformu partijas (ZRP) kodolu patlaban veido 15 līdz 20 cilvēki. To vakar žurnālistiem pastāstīja jaundibināmās partijas pārstāvji Daiga Holma un Reinis Tukišs. Patlaban tiekot strādāts pie politiskā spēka ekonomiskās programmas.
Šajā kodolā darbojas bijusī eksprezidenta Valda Zatlera preses sekretāres vietniece Holma, portāla "Satori" vadītājs Tukišs, Saeimas deputāta mandātu nolikušais un "Vienotību" pametušais Klāvs Olšteins, SIA "Brain games" ("Prāta spēles") direktors Pāvils Jurjāns, kā arī vairākas bijušās Valsts prezidenta kancelejas darbinieces – prezidenta juridiskā padomniece Inese Lībiņa-Egnere, likumdošanas padomniece Sandra Sondore-Kukule, sabiedrisko projektu vadības padomniece Kristīna Pelša un stratēģiskās plānošanas un analīzes padomniece Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Patlaban tiekot strādāts pie partijas ekonomiskās programmas, kuru palīdz veidot ap desmit ekspertu, tostarp ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis. ZRP dibināšanas kongresā 23. jūlijā varētu piedalīties 30 – 50 jauno uzņēmēju, kas jau vairākas nedēļas bez lielas publicitātes piedalījušies partijas politikas apspriešanā un veidošanā, pastāstīja vadības sistēmu "Hansa World" risinājumu izplatītāja "Hansa World Latvia" īpašnieks un vadītājs Edmunds Sprūdžs, kurš vakar paziņoja par savu dalību jaunajā partijā.
Topošās ZRP domubiedru diskusiju vakar apmeklēja arī pērn gāztais Jūrmalas mērs un partijas "Pilsoniskā savienība" biedrs Romualds Ražuks, kā arī šajā pavasarī tēvzemiešus pametušais kādreizējais Saeimas un Rīgas domes deputāts Andrejs Požarnovs. Tāpat uz diskusiju bija ieradies bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs, pašvaldības aģentūras "Rīgas dārzi un parki" direktora vietnieks Uldis Petrēvics. Rinkēvičs žurnālistiem gan norādīja, ka tikai ieradies apciemot "vecus draugus". Ražuks un Sprūdžs atzina, ka pievienosies jaunajai partijai, bet Požarnovs norādīja, ka interesējoties par šo politisko spēku un izpildījis pieteikuma anketu.
Zatlers uzrunā atnākušajiem atbalstītājiem pauda prieku, ka darbība jaunajā birojā sākusies ar diskusijām par principiem, kas ir partijas dibināšanas pamatā, un ar domu par projektiem, kas tālāk tiks īstenoti. "Pie šiem principiem mēs atgriezīsimies katru reizi, kad būs jāpieņem nopietni lēmumi," solīja eksprezidents.
Atklāj topošās partijas kodolu 20.07.2011 LETA
Topošās Zatlera Reformu partijas (ZRP) kodolu patlaban veido 15 līdz 20 cilvēki. To vakar žurnālistiem pastāstīja jaundibināmās partijas pārstāvji Daiga Holma un Reinis Tukišs. Patlaban tiekot strādāts pie politiskā spēka ekonomiskās programmas.
Šajā kodolā darbojas bijusī eksprezidenta Valda Zatlera preses sekretāres vietniece Holma, portāla "Satori" vadītājs Tukišs, Saeimas deputāta mandātu nolikušais un "Vienotību" pametušais Klāvs Olšteins, SIA "Brain games" ("Prāta spēles") direktors Pāvils Jurjāns, kā arī vairākas bijušās Valsts prezidenta kancelejas darbinieces – prezidenta juridiskā padomniece Inese Lībiņa-Egnere, likumdošanas padomniece Sandra Sondore-Kukule, sabiedrisko projektu vadības padomniece Kristīna Pelša un stratēģiskās plānošanas un analīzes padomniece Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Patlaban tiekot strādāts pie partijas ekonomiskās programmas, kuru palīdz veidot ap desmit ekspertu, tostarp ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis. ZRP dibināšanas kongresā 23. jūlijā varētu piedalīties 30 – 50 jauno uzņēmēju, kas jau vairākas nedēļas bez lielas publicitātes piedalījušies partijas politikas apspriešanā un veidošanā, pastāstīja vadības sistēmu "Hansa World" risinājumu izplatītāja "Hansa World Latvia" īpašnieks un vadītājs Edmunds Sprūdžs, kurš vakar paziņoja par savu dalību jaunajā partijā.
Topošās ZRP domubiedru diskusiju vakar apmeklēja arī pērn gāztais Jūrmalas mērs un partijas "Pilsoniskā savienība" biedrs Romualds Ražuks, kā arī šajā pavasarī tēvzemiešus pametušais kādreizējais Saeimas un Rīgas domes deputāts Andrejs Požarnovs. Tāpat uz diskusiju bija ieradies bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs, pašvaldības aģentūras "Rīgas dārzi un parki" direktora vietnieks Uldis Petrēvics. Rinkēvičs žurnālistiem gan norādīja, ka tikai ieradies apciemot "vecus draugus". Ražuks un Sprūdžs atzina, ka pievienosies jaunajai partijai, bet Požarnovs norādīja, ka interesējoties par šo politisko spēku un izpildījis pieteikuma anketu.
Zatlers uzrunā atnākušajiem atbalstītājiem pauda prieku, ka darbība jaunajā birojā sākusies ar diskusijām par principiem, kas ir partijas dibināšanas pamatā, un ar domu par projektiem, kas tālāk tiks īstenoti. "Pie šiem principiem mēs atgriezīsimies katru reizi, kad būs jāpieņem nopietni lēmumi," solīja eksprezidents.
sestdiena, 2011. gada 9. jūlijs
Olšteins un Galvanovskis --> pie Zatlera
http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/saeima/izskiroties-par-labu-toposajai-zatlera-partijai-vienotibu-varetu-pamest-olsteins-un-galvanovskis.d?id=39405313
BNS | 04. jūlijs 2011
Izšķiroties par labu topošajai Zatlera partijai, 'Vienotību' varētu pamest Olšteins un Galvanovskis
Izšķiroties par labu jaunveidojamajai pašreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera partijai, "Vienotības" rindas varētu pamest deputāti Klāvs Olšteins un Guntars Galvanovskis.
Lūgts komentēt abu biedru iespējamo aiziešanu, "Vienotības" priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs Edgars Jaunups atzina, ka abi deputāti jau vērsušies pie viņa, norādot, ka Zatlers šādu piedāvājumu izteicis un solījis arī augstu vietu sarakstā paredzamajās ārkārtas Saeimas vēlēšanās rudenī.
Uzrunāti esot vēl vairāki "Vienotības" biedri, taču šie divi jau runājuši ar Jaunupu un, visticamāk, arī līdzšinējo partiju pametīs.
Zatlers "Vienotībai", kura viņu aicinājusi stāties savās rindās, gan joprojām neesot oficiāli atteicis, savus turpmākos plānus tāpat kā sabiedrībai solot atklāt tikai pēc prezidentūras beigām.
Jaunups izteica nožēlu par šādu pavērsienu, atkārtoti uzsverot, ka tādējādi tikai tiks sadrumstalots elektorāts. Turklāt prezidents to dara, kaut oficiāli noliedz, ka jau strādātu pie savas partijas veidošanas.
"Es personīgi vienmēr esmu uzskatījis un to arī teicis, ka vēl vienas partijas veidošana, manuprāt, Latvijai ir ļoti destruktīva un kaitīga rīcība.. Ļoti žēl, ka viņš [Zatlers] to dara, neskatoties uz to, ka saka, ka ar to nenodarbojas," norādīja Jaunups. Viņaprāt, šāda rīcība novedīs tikai pie sadrumstalotāka parlamenta.
Tāpat "Vienotības" pārstāvis pauda nožēlu, ka gan Olšteins, gan Galvanovskis arī izrādījuši interesi par piedāvājumu un, visticamāk, arī savas līdzšinējās partijas rindas pametīs. "Man nav pamats uzskatīt, ka viņi paliks pie mums. Viņi varētu arī iestāties un iet pie Zatlera kunga, par ko man ir ļoti žēl," atzina Jaunups, piebilstot - ir žēl, ka Zatlera jaunais spēks aprobežojas ar to, ka pārvilks cilvēkus no citām partijām, šajā gadījumā no "Vienotības".
Jau vēstīts, ka Zatlers līdz prezidentūras beigām atsakās runāt par saviem nākotnes plāniem, vien norādot, ka arī turpmāk būs sabiedriski aktīvs un politiski virzīs tautas kustību. Latvijas Televīzija (LTV) tikmēr, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēstīja, ka Zatlers tomēr izšķīries par savas partijas veidošanu un jaunā spēka dibināšanas kongress varētu notikt 17.jūlijā. Savukārt viena no jaunās partijas līderēm varētu būt Latvijas Darba devēju konfederācijas izpilddirektore Elīna Egle.
Egle apstiprināja, ka par iespējamo iesaisti partijā ir bijusi saruna ar prezidentu, taču galīgo lēmumu viņa vēl neesot pieņēmusi. Uz jautājumu, pēc kādiem kritērijiem vadīsies, pieņemot lēmumu, viņa atzina, ka pirmām kārtām tas ir komandas jautājums.
"Lai komandā būtu cilvēki, kas ir spējīgi tās idejas, kuras Zatlers ir komunicējis, ieviest, lai šie cilvēki ir kompetenti un prot tās aizstāvēt," pastāstīja Egle. Galīgo lēmumu viņa solīja pieņemt nedēļas laikā.
Vēstīts arī, ka Zatlera pilnvaras prezidenta krēslā beigsies 7.jūlijā. Viņš pauda pārliecību, ka jaunu politisko spēku līdz paredzamajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām ir iespējams izveidot.
BNS | 04. jūlijs 2011
Izšķiroties par labu topošajai Zatlera partijai, 'Vienotību' varētu pamest Olšteins un Galvanovskis
Izšķiroties par labu jaunveidojamajai pašreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera partijai, "Vienotības" rindas varētu pamest deputāti Klāvs Olšteins un Guntars Galvanovskis.
Lūgts komentēt abu biedru iespējamo aiziešanu, "Vienotības" priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs Edgars Jaunups atzina, ka abi deputāti jau vērsušies pie viņa, norādot, ka Zatlers šādu piedāvājumu izteicis un solījis arī augstu vietu sarakstā paredzamajās ārkārtas Saeimas vēlēšanās rudenī.
Uzrunāti esot vēl vairāki "Vienotības" biedri, taču šie divi jau runājuši ar Jaunupu un, visticamāk, arī līdzšinējo partiju pametīs.
Zatlers "Vienotībai", kura viņu aicinājusi stāties savās rindās, gan joprojām neesot oficiāli atteicis, savus turpmākos plānus tāpat kā sabiedrībai solot atklāt tikai pēc prezidentūras beigām.
Jaunups izteica nožēlu par šādu pavērsienu, atkārtoti uzsverot, ka tādējādi tikai tiks sadrumstalots elektorāts. Turklāt prezidents to dara, kaut oficiāli noliedz, ka jau strādātu pie savas partijas veidošanas.
"Es personīgi vienmēr esmu uzskatījis un to arī teicis, ka vēl vienas partijas veidošana, manuprāt, Latvijai ir ļoti destruktīva un kaitīga rīcība.. Ļoti žēl, ka viņš [Zatlers] to dara, neskatoties uz to, ka saka, ka ar to nenodarbojas," norādīja Jaunups. Viņaprāt, šāda rīcība novedīs tikai pie sadrumstalotāka parlamenta.
Tāpat "Vienotības" pārstāvis pauda nožēlu, ka gan Olšteins, gan Galvanovskis arī izrādījuši interesi par piedāvājumu un, visticamāk, arī savas līdzšinējās partijas rindas pametīs. "Man nav pamats uzskatīt, ka viņi paliks pie mums. Viņi varētu arī iestāties un iet pie Zatlera kunga, par ko man ir ļoti žēl," atzina Jaunups, piebilstot - ir žēl, ka Zatlera jaunais spēks aprobežojas ar to, ka pārvilks cilvēkus no citām partijām, šajā gadījumā no "Vienotības".
Jau vēstīts, ka Zatlers līdz prezidentūras beigām atsakās runāt par saviem nākotnes plāniem, vien norādot, ka arī turpmāk būs sabiedriski aktīvs un politiski virzīs tautas kustību. Latvijas Televīzija (LTV) tikmēr, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēstīja, ka Zatlers tomēr izšķīries par savas partijas veidošanu un jaunā spēka dibināšanas kongress varētu notikt 17.jūlijā. Savukārt viena no jaunās partijas līderēm varētu būt Latvijas Darba devēju konfederācijas izpilddirektore Elīna Egle.
Egle apstiprināja, ka par iespējamo iesaisti partijā ir bijusi saruna ar prezidentu, taču galīgo lēmumu viņa vēl neesot pieņēmusi. Uz jautājumu, pēc kādiem kritērijiem vadīsies, pieņemot lēmumu, viņa atzina, ka pirmām kārtām tas ir komandas jautājums.
"Lai komandā būtu cilvēki, kas ir spējīgi tās idejas, kuras Zatlers ir komunicējis, ieviest, lai šie cilvēki ir kompetenti un prot tās aizstāvēt," pastāstīja Egle. Galīgo lēmumu viņa solīja pieņemt nedēļas laikā.
Vēstīts arī, ka Zatlera pilnvaras prezidenta krēslā beigsies 7.jūlijā. Viņš pauda pārliecību, ka jaunu politisko spēku līdz paredzamajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām ir iespējams izveidot.
otrdiena, 2010. gada 6. jūlijs
JL deputātu kandidāti Zemgalē
5.jūlijs (2010)
Šodien partijas "Jaunais laiks" (JL) valdes un domes kopīgā sēdē apstiprināti partijas deputātu kandidāti partiju apvienības "Vienotība" sarakstiem 10.Saeimas vēlēšanās, aģentūru LETA informēja JL frakcijas sabiedrisko attiecību konsultante Laila Timrota.
JL sarakstu līderi ir Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), partijas valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (JL), ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) un iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL).
Saskaņā ar partijas lēmumu JL pārstāvji Zemgales sarakstā būs ekonomikas ministrs Artis Kampars, JL Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis, Saeimas deputāti Jānis Reirs un Madars Lasmanis, kā arī ekonomikas ministra padomnieks Klāvs Olšteins un Tukuma novada domes deputāte Dace Lebeda.
Šodien partijas "Jaunais laiks" (JL) valdes un domes kopīgā sēdē apstiprināti partijas deputātu kandidāti partiju apvienības "Vienotība" sarakstiem 10.Saeimas vēlēšanās, aģentūru LETA informēja JL frakcijas sabiedrisko attiecību konsultante Laila Timrota.
JL sarakstu līderi ir Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), partijas valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (JL), ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) un iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL).
Saskaņā ar partijas lēmumu JL pārstāvji Zemgales sarakstā būs ekonomikas ministrs Artis Kampars, JL Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis, Saeimas deputāti Jānis Reirs un Madars Lasmanis, kā arī ekonomikas ministra padomnieks Klāvs Olšteins un Tukuma novada domes deputāte Dace Lebeda.
Abonēt:
Ziņas (Atom)