Koalīcijai nebūs vairākuma trijās Saeimas komisijās

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/352964-koalicijai_nebus_vairakuma_trijas_saeimas_komisijas

LETA 2010. g. 5. novembrī

Koalīciju veidojošajām partijām - apvienībai "Vienotība" un Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) - nebūs vairākuma trijās no 16 Saeimas komisijām, liecina Saeimas apstiprinātais deputātu sadalījums komisijās.


Saeimas Nacionālās drošības komisijā, kurā ir pa vienam katras frakcijas deputātam, no pieciem tās locekļiem tikai divi pārstāvēs koalīciju - Gundars Daudze (ZZS) un Dzintars Zaķis ("Vienotība"). Lai iegūtu vairākumu un varētu oponēt opozīcijā esošajiem Andrim Šķēlem (PLL) un Jānim Urbanovičam (SC), viņiem būs jārēķinās ar nacionālās apvienības "Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) pārstāvja Gaida Bērziņa palīdzību. VL-TB/LNNK gan ir atstāta opozīcijā, tomēr ar savu balsojumu par premjera Valda Dombrovska ("Vienotība") pierādījusi, ka joprojām vēlas sadarboties ar koalīciju.

Mazākumā koalīcija būs arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, kurā arī ir pa vienam pārstāvim no katras Saeimas frakcijas. Šajā komisijā koalīciju pārstāvēs Janīna Kursīte-Pakule ( "Vienotība") un Jānis Klaužs (ZZS), bet opozīciju - Imants Jānis Bekešs (PLL), Vitālijs Orlovs (SC) un Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), kurš gan varētu vairāk atbalstīt koalīciju nekā opozīciju.

Vienādā skaitā - pa pieciem - gan koalīcijas, gan opozīcijas deputāti ievēlēti Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Šajā komisijā darbosies opozīcijas deputāti Jānis Ādamsons (SC), Imants Jānis Bekešs (PLL), Ivans Klementjevs (SC), Mihails Zemļinskis (SC) un Visvaldis Lācis (VL-TB/LNNK), kā arī koalīcijas pārstāvji Ainars Latkovskis ("Vienotība"), Aleksejs Loskutovs ("Vienotība"), Guntis Rozītis (ZZS), Kārlis Seržants (ZZS) un Aivars Volfs ("Vienotība").

Tas gan nav traucējis komisijas priekšsēdētāja amatu jau iegūt "Vienotības" pārstāvim Latkovskim.

Ievēlētajās Saeimas komisijās ir no pieciem līdz 19 deputātiem. Mazākās ir Nacionālās drošības komisija un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kurās ir pa pieciem deputātiem, bet lielākā - Eiropas lietu komisija ar 19 deputātiem.

Visās komisijās, izņemot divas, ir pārstāvēti katras frakcijas deputāti. Apvienības "Par labu Latviju" (PLL) deputātu nav Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, bet Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nav neviena VL-TB/LNNK deputāta.

Reklāma

Kā ziņots, Saeima vakar apstiprināja 16 parlamenta komisiju sastāvu un ievēlēja piecu komisiju vadītājus. Pārējo 11 komisiju priekšsēdētājus plānots ievēlēt nākamās nedēļas sākumā, pastāstīja Saeimas sekretārs Kārlis Šadurskis ("Vienotība"), kura pienākums ir sasaukt un līdz priekšsēdētāja ievēlēšanai vadīt pirmās komisiju sēdes.

Par Eiropas lietu komisijas vadītāju tika ievēlēts Imants Viesturs Lieģis ("Vienotība"), Saimnieciskās komisijas priekšsēdētāju - Ilze Viņķele ("Vienotība"), Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju - Ina Druviete ("Vienotība"), Ārlietu komisijas priekšsēdētāju - Ojārs Ēriks Kalniņš ("Vienotība"), bet par Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju ievēlēja Latkovski.

Pirmdien, 8.novembrī, plānots ievēlēt priekšsēdētājus deviņām komisijām - Pieprasījumu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Juridiskajai komisijai, Nacionālās drošības komisijai, Publisko izdevumu un revīzijas komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Pilsonības likuma izpildes komisijai. Pirmā komisijas sēde notiks plkst.11, bet pēdējā - plkst.16.30.

Atlikušajām divām komisijām - Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai - vadītājus plānots ievēlēt otrdien, 9.novembrī. Pirmā komisijas sēde paredzēta plkst.9, bet otrā - plkst.9.30.

Saskaņā ar Saeimas pieņemto lēmumu katrs deputāts var būt tikai vienā no šīm deviņām komisijām - Ārlietu komisijā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, Juridiskajā komisijā, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kā arī Sociālo un darba lietu komisijā.

Katrs tautas kalps varēs būt arī vienā no pārējām septiņām komisijām - Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, Pieprasījumu komisijā, Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, Saimnieciskajā komisijā, Nacionālās drošības komisijā, Pilsonības likuma izpildes komisijā un Eiropas lietu komisijā.

Noteikumos paredzēta kārtība, cik deputāti no vienas frakcijas var ieņemt vietas katrā komisijā, piemēram, divus (trīs, četrus) deputātus no vienas frakcijas pirmajās deviņās komisijās var ievēlēt tikai tad, ja katrā no šīm komisijām ir jau pa vienam (diviem, trim) frakcijas deputātam.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā un Nacionālās drošības komisijā var ievēlēt tikai pa vienam deputātam no katras frakcijas.

Ministru vietā Saeimā nāk jauni deputāti

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/352767-ministru_vieta_saeima_nak_jauni_deputati
Pēc premjera Valda Dombrovska ("Vienotība") jaunās valdības apstiprināšanas ministri nolikuši savus deputātu mandātus, tādēļ Saeimā šodien nolēma apstiprināt viņu vietā nākušo deputātu pilnvaras. Piemēram, Saeimas deputātes mandāts ticis arī Lindai Mūrniecei, jo Vaira Paegle no mandāta atteikusies, atgriežoties ASV.
"Vienotības" Saeimas frakcijā būs septiņi jauni deputāti, kuri saņems tā dēvēto mīksto mandātu uz laiku, kamēr apvienības deleģētie deputāti pildīs ministru amata pienākumus.

Premjers Dombrovskis, tāpat kā aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Vienotība") un finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība"), ievēlēti no Vidzemes apgabala. Viņu vietā Saeimas deputāta mandāts tagad apstiprināts Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietniecei un Smiltenes Centra vidusskolas direktorei Ilzei Verginai, 8. un 9. Saeimas un neilgu laiku arī Eiropas Parlamenta deputātei Lienei Liepiņai un Andim Caunītim - Gulbenes novada domes deputātam, kurš ir arī Valsts meža dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris.

Ģirtam Valdim Kristovskim ("Vienotība") kļūstot par ārlietu ministru, no Rīgas vēlēšanu apgabala kā nākamajai Saeimas deputātes mandāts pienācās ilggadējai Saeimas deputātei Vairai Paeglei, taču viņa no tā atteikusies. Nākamā sarakstā ir Linda Mūrniece, kura kļuvusi par iekšlietu ministri. Ja viņa noliks deputāta mandātu, tad to iegūs Pasaules Dabas fonda direktors Uģis Rotbergs, kurš ir arī "Meierovica biedrības par progresīvām pārmaiņām" valdes loceklis.

No Zemgales apgabala ievēlēti trīs tagadējie ministri: ekonomikas ministrs Artis Kampars ("Vienotība"), tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs ("Vienotība") un kultūras ministre Sarmīte Ēlerte ("Vienotība"). Viņiem noliekot mandātus, Saeimā atkal nonācis pieredzējušais "Jaunā laika" pārstāvis Jānis Reirs, Tukuma novada domas priekšsēdētāja vietnieks Aivars Volfs, kurš bijis ilggadējs Pūres pagasta padomes vadītājs, kā arī jaunais lauksaimnieks no Pļaviņu novada Ansis Saliņš, kurš ir viens no "Pilsoniskās savienības" dibinātājiem.

No Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātiem par ministriem kļuvuši trīs deputāti - vides ministrs Raimonds Vējonis, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un satiksmes ministrs Uldis Augulis. Vējoņa vietā no Rīgas vēlēšanu apgabala par Saeimas deputātu tagad kļuvis Labklājības ministrijas konsultants invalīdu vienlīdzīgu iespēju jautājumos Māris Dzelzkalns.

No Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētā Dūklava vietā deputāta mandātu iegūs Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs, bet no Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlētā Auguļa vietā - Ozolnieku novada domes deputāts Guntis Rozītis.

Deputāta mandātu pēc savas vēlēšanās nolicis ZZS pārstāvis Armands Krauze, kurš ievēlēts no Vidzemes apgabala, un viņa vietā pastāvīgais deputāta mandāts apstiprināts Limbažu novada domes priekšsēdētājam Didzim Zemmeram.

Līdz ar to ZZS frakcijā būs četri jauni deputāti.

Kristiana Rozenvalda Rezumējums par 10.Saeimas vēlēšanām

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=34784476
23. oktobris 2010

10.Saeima būs pati pārstāvētākā

Sabiedrība var būt apmierināta ar 10.Saeimu, jo tikai 5,6 procenti (54 047 vēlētāji) bija nobalsojuši par kādu no sīkpartijām un vēl 20684 vēlētāju aploksnes ir atzītas par nederīgām, tostarp tāpēc, ka vēlētāji bija balsojuši ar tukšu aploksni. Tātad jaunajā Saeimā netiks pārstāvēti 74 758 vēlētāji (7,74%) no 965 509. Salīdzinājumam: pirms četriem gadiem 9.Saeimā netika pārstāvēti 10,74% balsojušo, savukārt vēl pirms četriem gadiem 8.Saeimā nepārstāvēti bija 15,8%, 7.Saeimā par mazajām partijām tika nodots 10,84% balsu, 6.Saeimā - 11,98%, 5.Saeimā - 10,68%. Tātad jaunievēlētā 10.Saeima ir pati pārstāvētākā atjaunotas valsts vēsturē.

Izšķirīgās TV debates

Nebija arī citkārt piedzīvoto protesta balsojumu, nebija arī pēkšņu un neizprotamu pārsteigumu, kā tas bija 6.Saeimā, negaidīti ievēlot gan Zīgerista partiju, gan Latvijas Vienības partiju. Jā, no tiem, kas šogad pēdējās aptaujās figurēja kā neizlēmušie, daudzi nobalsoja par "Vienotību" un ZZS, taču, TV debatēs vērojot "Par labu Latviju!" līdera Aināra Šlesera jau apnicīgo atkārtošanas, kā arī Saskaņas centra līdera Jāņa Urbanoviča acīmredzamo nogurumu, šāds rezultāts nebija pārsteigums. Piebilstams, ka šajās vēlēšanās ļoti daudz noteica TV debates, jo īpaši pēdējās pirmsvēlēšanu dienās. Vēl nekad TV debates nav bijušas tik izšķirīgas.

12 partijas un "lietussargi"

Jaunievēlētā Saeima ir arī pati sadrumstalotākā atjaunotās Latvijas vēsturē. Lai gan ir ievēlēti vien pieci saraksti, taču visi šie saraksti ir partiju apvienības. Tā līdz šim vēl ne reizi nav bijis. Iepriekš patstāvīgi bija startējusi Tautas partija, "Jaunais laiks", TB/LNNK, Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Pirmā partija.

Iepriekš pati sadrumstalotākā bija 6.Saeima, jo tika ievēlēti 9 no 19 sarakstiem, turklāt divi no ievēlētājiem sarakstiem bija partiju apvienības. Tādējādi 6.Saeimā bija pārstāvētas 11 partijas. Taču 10.Saeimā būs pārstāvētas jau 12 partijas plus vēl tā saucamā "Lietussargu grupa". Tāpat ir ievēlēti arī vairāki deputāti, kuri nav nevienas politiskās partijas biedri.

Jau tagad redzams, ka savstarpējās domstarpības dažu apvienību iekšpusē ir lielākas nekā apvienībām savā starpā. Īpaši izceļas gan "Vienotība", gan arī "VL-TB/LNNK". Jau šobrīd var prognozēt, ka pūliņi apvienību saturēšanā atņems enerģiju valsts svarīgo problēmu risināšanā, tāpēc arī tik daudz tiek runāts par Saeimas ārkārtas vēlēšanām vēl pirms jaunās Saeimas pirmās sēdes.

Iespraucies daudz politiķu

Līdz šim tikai divas reizes partijām izdevies iekļūt Saeimā ar 6 mandātiem un vienreiz - ar 5. Tas tāpēc, ka, lai iegūtu šādu vietu skaitu, jābūt matemātiskai nejaušībai, kā tas bija 6.Saeimā, kad tik daudziem sarakstiem bija līdzīgs rezultāts. Tas nozīmē, ja uz 10.Saeimas vēlēšanām partijas nebūtu apvienojušās, uz izkrišanas robežas būtu arī tās partijas, kuras ieguvušas 6 mandātus: "Visu Latvijai!", "Lietussargu grupējums" un "Sabiedrība citai politikai". Uz tās pašas robežas balansētu arī Tautas partija un Pirmā partija. Saeimā diez vai būtu ievēlēti arī četri Sociālistiskās partijas deputāti, divi Daugavpils partijas un divi "TB/LNNK" deputāti.

Ja viens no partiju apvienošanās mērķiem bija kopīgi pārvarēt 5% barjeru, tad šo mērķi partijas ir sasniegušas ar uzviju.


Ko rakstīs vēstures grāmatās?

Komentējot politiku, tostarp vēlēšanu rezultātus, par vienu un to pašu faktu un skaitļiem var izteikt pilnīgi pretējus viedokļus. Vēstures grāmatās jau nebūs vieta visiem komentāriem, tur paliks vien tie, kas būs visskaļāk izteikti un visvairāk akceptēti. Tāpēc vēlēšanu kampaņas turpinās ne tikai līdz vēlēšanu dienai, bet arī komentējot vēlētāju izvēli.

Vai tiešām ir tā, kā raksta citu valstu presē, ka 10.Saeimas vēlēšanās Latvijas sabiedrība ir izteikusi atbalstu V.Dombrovska īstenotajai "budžeta konsolidācijai"? Vai PLL iegūtās astoņas balsis ir uzvara vai traģisks zaudējums? Vai ZZS iegūtās vietas ir apliecinājums partijas līdzšinējiem darbiem vai arī veiksmīgas izvairīšanās sekas? Vai, ievēlot tos pašus politiķus, Latvija ir balsojusi pret pārmaiņām?

PALDIES PATRIOTIEM

10. Saeimas vēlēšanas ir beigušās, bet svarīgi atcerēties nozīmīgus notikumus. Saskaņas Centrs mēnešiem ilgi daudzās aptaujās bija līderis, tāpēc atkārtoja: Mēs uzvarēsim! Viņu līderis Urbanovičs vairākus gadus savos rakstos bija aicinājis latviešus nerunāt par okupāciju un izvešanām, jo tas nepatīk Kremlim. Šī partija savā politikā vēlējās izveidot Krievijai padevīgu politisko sistēmu, izstāties no NATO un pilnībā orientēties uz Austrumiem. Tagad mēs zinām, ka 2,2 miljonu eiro tika iedoti SC. Tomēr tas nepalīdzēja uzvarēt. Ļoti nozīmīgu darbu veica ‘’Latvijas Avīze’’ , TV un radio, lai pateiktu patiesību par visām partijām. Lielu naudu reklāmai izdeva PLL ,ko tauta sauca par politisko līķu listi un ko vadīja Šķēle, Šlesers un Ulmanis. ‘’Šķēle atgriezās politikā, izlikdamies, ka viņš zina. Kā izvest valsti no ekonomiskās krīzes. Viņš ilgi neatklāja savu noslēpumu. Beidzot pateica, ka vajadzīga lata devalvācija. Tam piekrita vienīgi Šlesers un daži pielīdēji. Valdība šādu ‘’ gudrību ‘’ noraidīja. Noslēpumainības burbulis bija pārplīsis. Savās runās oligarhs tikai apmeloja valdību. Žurnālisti atcerējās veterinārārstu Ati Slakteri, kas no Tautas partijas iekļuva toreizējā valdībā kā finanšu ministrs un parādīja savu ’nosing spešel'. Šo partiju sabiedrība uzskata par viskorumpētāko partiju valstī. Lai izvairītos no neslavas, tā mainīja nosaukumu, bet tautas dzīvā atmiņa saglabāja šo krāpnieku vārdus un darbus. Reklāmas kampaņas laikā diezgan daudzu pilsētu mēri ( Valmieras, Cēsu…) pa radio aicināja balsot par PLL un Šleseru kā premjeru. Vēlētāji nobalsoja par Vienotību. Tā ir pļauka oligarhiem, kas cerēja ar naudu nopirkt vietas Saeimā. 30.sept. no Daugavpils pienāca ziņa, ka trūcīgajiem iedzīvotājiem dala pārtikas paciņas kopā ar SC un PLL reklāmas lapiņām. Tauta neaizmirsa, ka tieši Kalvīša valdība ieveda valsti visdziļākajā krīzē. Ulmanis, pievienojies šiem kampējiem, pazemoja sevi, jo sarunāja visādas muļķības .Pa radio skanēja arī privātpersonu aicinājumi. Tā Raimonds Pauls mudināja balsot par PLL, dziedātājs Rodrigo Fomins un aktieris Andris Bulis par profesori, bijušo veselības ministri Baibu Rozentāli no PLL saraksta. Šo ministri izsvītroja 3382 vēlētāji. Patīkami atzīmēt šos faktus, kas liecina par latviešu vēlētāja gudrību un politisko modrību. Šajā vasarā avīzē Neatkarīgā bija ievietoti 16 raksti, kas visādā veidā kritizēja Vienotību. To autors Bens Latkovskis. Dzeltenā prese darīja savu demagoģisko darbu un izgāzās. Lasītājs neticēja apmelojumiem. Jā, latviešu vēlētājs ir izaudzis un orientējas politikā.
Es lepojos par savu tautu, kas oligarhiem parādīja, kur ir viņu vieta. Paldies latviešu ārstam Aivaram Slucim no ASV, kas Latvijas Avīzē un žurnālā IR publicēja izskaidrojošu reklāmu, lai latvieši balsotu par Visu Latvijai /TB/ LNNK un Vienotību. Šajās vēlēšanās uzvarēja Taisnība, Godīgums, Ticība un zaudēja nodevība, zagšana, meli, krāpšana. Interesanti bija vērot politiķus, kad jau bija zināmi vēlēšanu rezultāti. Urbanovičs bija satriekts, Šķēle nesakarīgi runāja, Umanis skaidroja, ka vajadzīga jauna partija. Latviešu tauta bija nosargājusi savu valsti un visai pasaulei parādījusi savu uzticību Rietumu vērtībām. Kremlis ar visu savu naudu, meliem, solījumiem, draudiem un nodevējiem bija zaudējis. Latvieši visās savās mītnes zemēs apliecināja uzticību Latvijai.
Šīs vēlēšanas vienoja latviešus visā pasaulē. Paldies latviešu patriotiem! Lasot jaunievēlēto deputātu sarakstus, ir liels prieks, ka tajos nav neviens no PCTVL , jo šī latviešiem naidīgā partija neiekļuva Saeimā, jo par to balsoja tikai 1,41 procents vēlētāju. Prieks, ka O.Kastēns nav ievēlēts, jo viņa darbošanās politikā bija nožēlojama. Tagad jāsāk strādāt!
Atis Skalbergs

LATVIJAS UZVARA

Gatavošanās 10. Saeimas vēlēšanām sākās jau sen. Mūsu valsts ienaidnieki daudzus gadus ir centušies panākt, lai visiem nepilsoņiem piešķir tiesības vēlēt Saeimu. Kremļa politiķi sūdzējušies visās iespējamās Eiropas Savienības organizācijās, lai piespiež mūsu valsti pakļauties Krievijas prasībām. Ar Latvijas politiķiem laipni runājuši dažādi krievu politiķi. To mērķis bijis tas pats. Latvieši zina, kā radās šie nepilsoņi- sarkanie okupanti izveda uz Sibīriju latviešus un viņu vietā ieveda krievus, baltkrievus un citus, lai mūs pārkrievotu. Pilsonības likums neatļauj katram migrantam dot pilsonību. Ar dažādām viltībām, solījumiem ,meliem, draudiem, uzpirkšanām Kremļa aģenti centušies iegūt politisko varu valstī. Šīs vēlēšanas to apliecināja vēlreiz. Priekšvēlēšanu kampaņa bija ilga un plaša. Debates TV ļāva visiem pārliecināt klausītājus par vienas vai otras partijas godīgumu, vērtību. Melu bija ļoti daudz. Dažādi polittehnologi pielietoja taktiskus un stratēģiskus paņēmienus, lai uzvarētu tikai viņa partija. Ļoti aktīvi darbojās ‘’’Saskaņas Centrs’’, kas aizstāvēja Kremļa p0litiku un bija pilnīgi naidīga latviešiem un Latvijai. Šīs partijas premjera kandidāts Jānis Urbanovičs solīja Latvijā izveidot trešo republiku, tātad jaunu politisko sistēmu. Ļoti aktīvi sevi reklamēja bijušā Tautas partija un Latvijas pirmā partija/ LC, kuras apvienojās, nosaucot sevi ‘’ Par labu Latviju’’, Tās vadību uzņēmās A.Šķēle, A. Šlesers un eksprezidents G. Ulmanis. Nekādas jaunas programmas, kā izvest valsti no krīzes viņiem nebija, tāpēc galvenokārt kritizēja V. Dombrovska valdību, apmelojot to visos iespējamos veidos. Partijas reitings visu laiku tai bija zems. Radio reklāmās katru dienu tika atgādināts, ka vecie kampēji un gāzētāji atkal raujas pie varas.
Vienu dienu pirms vēlēšanām pienāca apvienības ‘’ Tēvzemei un Brīvībai / LNNK’’ jaunatnes nodaļas priekšsēdētājas Lauras Dabares vēstuli, kurā bija teikts, ka nacionālā apvienība ‘’Visu Latvijai! ‘’, ar kuru kopā piedalāmies vēlēšanās, pieņēmusi lēmumu svītrot TB/LNNK deputātu kandidātus no kopīgā saraksta. Šo ziņu man apstiprināja deputāts J. Dobelis. Pēc vēlēšanām uzzinājām, ka deputāta mandātu ieguvuši divi TB/LNNK un seši Visu Latvijai deputātu kandidāti. Bija notikusi nodevība. Šajās vēlēšanās visvairāk vietas 33 ieguva partija’’ Vienotība’’, 2. Vietā SC ar 29 vietām, 3. Vietā ZZS ar 22 vietām. 8 vietas ieguva PLL. Septiņas jaundibinātās partijas nepārvarēja 5 procentu barjeru. Pilnīgi izgāzās partija ‘’Daugava – Latvijai’’, kas popularizēja noziedzīgu ideju veidot lielu kuģu ceļu no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai. Anti latviskā partija PCTVL neieguva nevienu vietu Saeimā. Šīs vēlēšanas izraisīja latviešos lielu nacionālu pacēlumu un apziņu, ka mēs protam aizstāvēt latvietību , savu valsti un tās brīvību.
Tos latviešus ,kas sadarbojās ar SC, TAUTA UZSKATA PAR NODEVĒJIEM. Latviskus uzvārdus, kas bija SC listē, visus izsvītroja vēlētāji. Krievi tiem neuzticējās. Vēlēšanas dienas naktī, kad notika balsu skaitīšana, uzzinājām, ka Krievija devusi 2,2 miljonus eiro, lai atbalstītu SC. Franču avīze ‘’Le Monde’’ rakstījusi, ka Kremlis grib pārvērst Latviju par kaut ko līdzīgu KGB republikai, kāda pastāv Krievijā. No Maskavas LTV korespondente ziņo, ka tur vēlēšanu rezultāti uztverti ar lielu vilšanos. Viņi bija cerējuši, ka tie būs līdzīgi Rīgas domes vēlēšanām. Vēl šodien ausīs skan uzbāzīgās reklāmas, kurās dažādu pilsētu mēri aicināja balsot par PLL un Šleseru kā vislabāko premjeru. Tauta nebija aizmirsusi melīgo pozitīvisma kampaņu pirms četriem gadiem, kas bija krāpnieciska. PLL izdeva visvairāk naudas par reklāmu. Tāpēc arī vilšanās par rezultātiem bija visai liela. Par šo partiju aicināja balsot vairāki čekas virsnieki, tas tikai parādīja , kas īsti ir šī kompānija. Vēlēšanu naktī burtiski satriekts bija Šķēle. Ulmanis sāka skaidrot, ka jādibina jauna partija, vienīgi Šlesers atzinās, ka cerējis uz labāku rezultātu.
Visvairāk plusu bija Valdim Dombrovskim. 77168. Dziedātājai Ievai Akurāterei bija ielikti 20110 mīnusi. Netika ievēlēts neviens dziedātājs, komponists, svarcēlājs, kultūrists, aktieris. Tas liecina , ka vēlētāju prasības ir izaugušas. Latvieši aktīvi balsojuši arī savās mītnes zemēs ASV, Kanādā, Austrālijā, Anglijā ,Īrijā, Zviedrijā, arī Briselē, Parīzē, pat Ķīnā, Japānā, Uzbekijā un Igaunijā. Šīs vēlēšanas ir Latvijas uzvara. Mēs visi kopā nosargāsim savu valsti un brīvību !
Atis Skalbergs

22.sept. aptauja: pieaug atbalsts līderiem SC un 'Vienotībai'

http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/aptauja-pieaug-atbalsts-lideriem-sc-un-vienotibai.d?id=34178481

Ja Saeimas vēlēšanas notiktu pagājušajās nedēļas nogalē, populārākā partija joprojām būtu "Saskaņas Centrs" (SC), par 3% apsteidzot "Vienotību", turklāt salīdzinājumā ar pagājušo nedēļu atbalsts abām partijām nedaudz pieaudzis, kamēr citiem spēkiem tas nav mainījies, liecina socioloģisko aptauju kompānijas "GfK Baltic" jaunākie pētījumi.

SC jau vairākas nedēļas saglabā pirmo vietu: par šo spēku būtu gatavi balsot 18% (pirms nedēļas 16%), bet par "Vienotību" – 15% (pirms nedēļas 13%). Zaļo un Zemnieku savienību tāpat kā pirms nedēļas atbalstītu 9% iedzīvotāju, bet "Par labu Latviju" – 5%.

Nedēļas laikā nemainījās arī Nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-TB/LNNK un PCTVL atbalstītāju skaits. Par Nacionālo apvienību pēdējā aptaujā bija gatavi balsoti 3%, bet par PCTVL – 1% respondentu.

Diezgan strauji pazeminājies to vēlētāju skaits, kas vēlēšanās nepiedalītos – 18% aptaujāto (pagājušajā nedēļā 25%).

Pārrēķinot iespējamo vietu sadalījumu parlamentā, pieņemot, ka neizlēmušo balsis sadalīsies proporcionāli izlēmušo izvēlei, GfK aplēsa, ka SC iegūtu 36 vietas, "Vienotība" – 31 vietu, ZZS – 19 vietas, PLL – astoņus deputātu mandātus, VL-TB/LNNK – sešas vietas, bet PCTVL Saeimā neiekļūtu.

Aptaujas metode bijusi telefonintervijas ar datoratbalstu, 30% interviju notikušas, zvanot fiksētās līnijas abonentiem, 70% zvanot mobilo telefonu abonentiem. Pēdējā aptaujā piedalījušies 803 respondenti.

VĒLĒT IR JĀIET! TAS IR SVĒTS PIENĀKUMS

Nācies dzirdēt sakām: es neiešu vēlēt! Ja cilvēks neiet uz vēlēšanām, tad viņš parāda, ka tam svešs ir valsts karogs, himna un ģerbonis. Tie ir cilvēki bez savas politiskās, nacionālās stājas. Un tieši tā pret tiem jāizturas . Dzejnieks Olafs Gūtmanis Liepājas avīzē Kurzemes Vārds ir rakstījis: ‘’Ja cilvēks neiet vēlēt, tad viņš labprātīgi izvēlas būt par tādu kā nepilsoni – bez valstiskās un bez nacionālās pašapziņas. Vēlēt ir jāiet! Tas ir katra latvieša svēts pienākums. Šis priekšvēlēšanu laiks rāda , ka pie varas raujas Latvijai pilnīgi naidīgi un ļauni cilvēki, kas melo ,bezatbildīgi sola, kas jau pazīstami kā negodīgi darboņas.17. septembrī Latvijas radio raidījumā uzstājās bijušais deputāts Imants Burvis, kas tagad reklamē jaundibinātu partiju’’ Daugava – Latvijai ‘’, kas vēlas padarīt Daugavu kuģojamu no Baltijas jūras līdz Melnai jūrai. Šo projektu Vides ministrs Vējonis nosauca par slima suņa murgiem.
Bet atrodas cilvēki, kas gatavi iznīcināt Latviju, lai tikai paši iedzīvotos. Šajās dienās radio, TV, avīzēs dzirdam un , lasām melus. Lai apstrādātu vēlētājus dažu partiju polit-tehnologi, izgudro stratēģiski viltīgus un taktiski gudrus plānus, kā apkrāpt vēlētājus. Viens no veiklākajiem ir Ēriks Stendzenieks, kas no Tautas partijas un Pirmās partijas izveidoja partiju Par labu Latviju. Vai vēlētājs būs aizmirsis šo abu partiju nodevības un negodīgumu? Šīs partijas premjera kandidāts A. Šlesers ar lielu bravūru sniedz vienu interviju pēc otras ,liela sevi, bezkaunīgi melo un cenšas radīt drosmīga politiķa iespaidu. Bet tas neizdodas, jo žurnālisti atgādina viņa neizpildītos solījumus. 2008.gadā Šlesers paziņoja, ka aizies no politikas, ja Latvijas Pasts pēc pāris gadiem nestrādās ar vairāku miljonu latu peļņu. Bet peļņas nav. Viņš solīja neslēgt nevienu pasta nodaļu. 2008.gadā slēdza 238 nodaļas. Tika solīts, ka pēc pieciem, sešiem gadiem ( tas būtu līdz 2013. gadam) mūsu valstī būs labāki ceļi nekā Igaunijā. Mēs labi zinām, cik slikti ir mūsu ceļi. Tikai pilnīgi naivs cilvēks var ticēt Šlesera lielīgajiem solījumiem. Ar bravūru un nekaunību tālu tikt tomēr nevar.
Tāpēc ka ir tādi melīgi politiķi ,tautā valda neticība pret viņiem. Mūsu Saeimā ir daudzi deputāti, kas nevienu reizi nav uzstājušies debatēs. Daudzo partiju deputātu kandidātos ir cilvēki, kurus interesē tikai deputāta alga. Vēlētājiem pašiem jāseko līdzi partiju darbiem un nav jātic melīgiem solījumiem.
Atis Skalbergs

Aicina pielaikot partiju: Scenariji.lv un politika.lv , gudras galvas.lv

http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/scenarijilv-un-politikalv-aicina-pielaikot-partiju.d?id=33998873

Agita Pusvilka, Scenariji.lv redaktore, 09. septembris 2010

Kura uz Saeimu kandidējošā partija ir vistuvāk jūsu uzskatiem? Uz šo jautājumu, turpinot priekšvēlēšanu tradīciju, atbildi rast palīdzēs portāls politika.lv un tautas domnīca Scenāriji.lv, šodien atklājot interaktīvo anketu Pielaiko Partiju!. Priekšvēlēšanu laikā, kad liela daļa pilsoņu vēl nav izvēlējušies, par ko balsot, un partiju programmatiskās nostādnes izskatās gaužām līdzīgas, ar anketas palīdzību vēlētāji var salīdzināt savu viedokli par dažādiem sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem ar populārāko politisko partiju nostāju. Izvēlēto partiju saraksts tika veidots no pašlaik ievēlēšanas slieksni pārsniedzošām partijām/apvienībām un trīs nejauši izvēlētām nelielām partijām.



Pielaiko Partiju! ir interaktīva anketa, kas sastāv no 20 apgalvojumiem. Pēc anketas aizpildīšanas iegūto rezultātu lietotājam ir iespējams salīdzināt ar populārāko partiju vadošo kandidātu viedokli. Aizpildīt anketas tika lūgts tiem kandidātiem, kas startē vēlēšanās ar pirmo numuru Rīgā, Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē.

"Mēs, Pielaiko partiju! veidotāji, vēlamies, lai cilvēki 2.oktobra vēlēšanās izdarītu informētu un pamatotu izvēli. Ikviena cilvēka balsojums vēlēšanās noteiks to, kāda būs Latvija un tās attīstība nākamajos četros gados un arī turpmāk. Tāpēc vēlamies, lai cilvēkiem pirms vēlēšanām ir iespēja salīdzināt savus uzskatus ar partiju nostāju. Partijas "pielaikošana" vēl nenozīmē, ka tā ir "jāpērk", jo vēl ir laiks pārdomām, taču vēlēšanu dienā izdarītā izvēle būs kā tetovējums, kurš paliks uz mūžu." - norāda viens no interaktīvās anketas veidotājiem Ivars Austers.

Šī ir jau piektā reize, kad tiek veidota interaktīvā anketa Pielaiko Partiju!, interaktīvo anketu izstrādāja Roberts Ķīlis (Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors un Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs) un Ivars Austers (LU profesors).

Pielaiko Partiju! interneta adreses: http://www.politika.lv/pielaiko_partiju un http://scenariji.lv/pielaiko-partiju.

Pielaiko Partiju! 2010 METODOLOĢIJA

Portālu Scenāriji.lv un politika.lv uzdevumā Pielaiko Partiju 2010 anketu izveidoja Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors M.Phil., PhD (Cantab.) Roberts Ķīlis un LU profesors, PhD (Stokholmas Universitāte) Ivars Austers. Anketas apgalvojumus atlasīja sistemātiskā veidā, sekojot vispārpieņemtiem zinātniskuma principiem. Sākotnēji tika izdarīta 2009/2010 gados veikto sabiedriskās domas aptauju par būtiskāko Latvijas iedzīvotāju dienaskārtībā analīze. Līdztekus tika veikta CVK iesniegto partiju vēlēšanu programmu analīze. Treškārt, tika aptaujāti regulārie politika.lv un scenāriji.lv lietotāji par svarīgākiem Latvijas attīstības jautājumiem. Tika izveidots to tēmu un jautājumu saraksts, kuri šķiet svarīgi Latvijas iedzīvotājus saistībā ar valsts attīstību un no otras puses, satrauc iedzīvotājus saistībā ar tauvojošām vēlēšanām. Balstoties uz tēmu sarakstu, tika izveidota pirmā anketas versija ar 62 apgalvojumiem un bipolāru (Likerta) vērtēšanas skalu. Tika pārbaudīts, vai sākotnējie anketas formulējumi ir saprotami respondentiem adaptācijas intervijas. Pēc apgalvojumu redakcionālām izmaiņām jaunā versija tika testēta pilotpētījumā, kurā anketu aizpildīja 212 dažādu sabiedrības grupu pārstāvji gan internetā, gan tiešās intervijās Latvijas pilsētu ielās. Lai noskaidrotu, kuriem no šiem apgalvojumiem viskonsekventāk piemīt bipolaritātes īpašības, pilotaptaujā iegūtie rezultāti tika pakļauti statistiskai apstrādei saskaņā ar striktām psihometriskām prasībām. Tika atlasīti 20 vispolarizējošākie apgalvojumi, kurus pakļāva faktoranalīzei, lai noskaidrotu šos apgalvojumus grupējošās dimensijas. Iegūto četru faktoru iekšējās saskaņotības koeficienti (Kronbaha alfa) ir robežās no 0.6 līdz 0.7, kas tiek uzskatīts par labu skalas ticamības rādītāju.

Nākošajā posmā anketa ar 20 apgalvojumiem tika nodota pētījumu firmai SKDS reprezentatīvas iedzīvotāju aptaujas veikšanai, kuras rezultāta tika aptaujāti 1000 respondenti. Aptaujas rezultātu analīze veido vienu no Pielaiko Partiju salīdzināšanas dimensijām.

Pedējā posmā to pašu anketu ar 20 apgalvojumiem izmantoja, lai aptaujātu 9 politisko partiju un apvienību reģionālo sarakstu līderus. Anketas aizpildīja katras partijas pieci vadošie deputāta kandidāti. Balstoties uz šo piecu kandidātu viedokli, tika izrēķināta partiju pozīcija katrā no trim tematiskajām dimensijām (faktoriem). Izvēlēto partiju saraksts tika veidots no pašlaik ievēlēšanas slieksni pārsniedzošām partijām/apvienībām un trīs nejauši izvēlētām nelielām partijām - KDS, Atbildība un Pēdējā Partija.