2018. gada 20. jūlijs Sandris Točs
Vairākus gadus mēs vērojam viena cilvēka, vienas ģimenes drāmu, un dzirdam kārtējās ziņas, ka Ansis Ataols Bērziņš nav atbrīvots. Nedz lāga prezidents Vējonis, nedz taisnā Latvijas tiesa neredz iemeslu atbrīvošanai. Vēl kā komunistu laikos ņirgājas, «nožēlo, tad atbrīvosim!». Vai ir piespiesti jānožēlo, kaut nejūties vainīgs? Ar kādu mērķi? Vai lai iebiedētu citus?
Ak, pret noziegumu un noziedzniekiem jābūt skarbiem? Tāpēc «kaimiņi» un «bērziņi» ir jābāž aiz restēm? Citādi OIK un maksātnespējas administratoru mafija necienīs? Visi redzat, ko mūsu valsts spēj ielikt cietumā un turēt aiz restēm?! Tāpēc man personiski nav šaubu, ka tā ir paraugprāva. Paraugprāva pret tautu.
Jā, šis nabaga cilvēks ir pārkāpis likumu un nav ievērojis probācijas noteikumus. Varbūt rīkojies nolaidīgi un stulbi, bet varbūt ir nelabojams ideālists? Ir tikai jautājums, vai viņš ir vienīgais, kurš mūsu valstī nav ievērojis likumu un kuram par to šodien pavisam noteikti būtu jāsēž Centrālcietumā? Vai viņš ir galvenais bēdīgi slaveno 13. janvāra notikumu organizators? Jo aiz restēm būtu jāsēž nozieguma plānotājam un organizatoram, nevis mazākajam līdzdalībniekiem, vai, vēl vairāk, – apmuļķotajam un cietušajam.
Patiesi būtu vismaz Twitter ierakstīt «piedod Ansi, ka tu sēdi cietumā, bet es taisu karjeru», nevis «man nav viegli aiziet no Vienotības».
13. janvāra nemieri, kuru dēļ kāds naivs dziesminieks šodien sēž aiz restēm, izcēlās tādēļ, ka tos organizēja kāds gudrs politiķis, kurš šodien sēž Briselē. 13. janvāra «revolūcija» ir izpostījusi Anša Ataola Bērziņa dzīvi, bet ir sekmējusi politiķa Arta Pabrika karjeru. Viens sēž cietumā, otrs ir Briselē. Tāds ir 13. janvāra notikumu šodienas rezumē.
Tā saucamo «protestu pret valstī notiekošo» Doma laukumā 2009. gada 13. janvārī rīkoja partija Sabiedrība citai politikai – no Tautas partijas aizmukušu politiķu veidojums, kas pēc tam iekļāvās Vienotībā. Galvenie pasākuma organizatori – Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks. «Štokijs» no skatuves ir pazudis, par viņu nav vērts runāt, bet Pabriks ir nomainījis vēl dažas partijas un cenšas būt aktuāls – kārtējā jaunā uzvalciņā.
Eiropas Parlamenta deputāts no Vienotības, bijušais tautpartijietis Artis Pabriks tagad ir partiju apvienības Attīstībai/Par! premjera kandidāts. Un neviens par to nebrīnās! Jo visi saprot, ka arī šī partija ir tas pats vecais, daudzkārt izmantotais prezervatīvs, ko tagad mēģina izmazgāt un pārdot kā jaunu, tikai gaiši zaļo paciņu nomainot ar dzelteni melnu. Zīmīgi, ka sabiedriskie mediji pat nepiemin Sabiedrību citai politikai atreferējumos par Pabrika kārtējās partijas maiņu. Nu, ne jau tāpēc, lai izskatītos, ka Pabriks mazāku skaitu partiju ir nomainījis, un ne jau tāpēc, ka ir jāstāsta, cik šis lēmums Pabrikam esot bijis grūts.
Jā, arī vecai prostitūtai nav viegla dzīve. Tomēr tas laikam ir labāk, nekā sēdēt cietumā. Vai tiešām nav pretīgi klausīties šos Pabrika paziņojumus, ka mainīt partijas kā zeķes neesot viegls lēmums? Nebūtu viegls lēmums pieteikties nosēdēt Anša Ataola Bērziņa vietā atlikušos ieslodzījuma mēnešus Centrālcietumā! Lūk, tas nebūtu viegli katram, kas tagad gudri spriedelē, kas tad tur, lai pasēž cietumā vēl līdz novembra beigām!
Pabrika kungs, ja kādam būtu jāuzņemas atbildība un jāsēž cietumā par 13. janvāra notikumiem, tad viens no tiem esat jūs! Protams, tas ir pilnīgs sīkums, cik partijas jūs esat «uzmetis», salīdzinājumā ar to, ka esat pametis un nodevis cilvēkus, kas jums uzticējās! Ansis Ataols Bērziņš intervijās stāsta, ka ir vīlies un vairs netic tam, kam ticēja agrāk. Bet nekam sliktam viņš neticēja! Viņš ticēja jūsu pareizajām runām, Pabrika kungs, labajām idejām, kuras izrādījās meli.
Izmeklētājiem kādreiz vajadzētu noskaidrot, vai 13. janvāra organizatori tiešām nepieļāva, ka var izcelties grautiņi? Vēl vairāk – noskaidrot, vai tie speciāli netika provocēti, lai vēl vairāk saasinātu situāciju noteiktu mērķu sasniegšanai? Jo pēc trim dienām līdzīgi notikumi risinājās Viļņā, kur 16. janvārī sākotnēji it kā miermīlīgais protests pret valsts taupības plānu tāpat pārauga nemieros un sadursmēs ar policiju. Jau iepriekš Lietuvas drošības iestādes pauda bažas, ka protesti varētu pāraugt līdzīgos grautiņos kā Latvijā. Ne viegli, taču patiesi jums, Pabrika kungs, būtu vismaz Twitter ierakstīt «piedod Ansi, ka tu sēdi cietumā, bet es taisu karjeru», nevis «man nav viegli aiziet no Vienotības».
Bet tieši visas šīs «lietussargu revolūcijas», grautiņi ar bruģakmeņiem, «nevalstiskās organizācijas» un partijas, kas uztaisījušas popularitāti uz tām, ir novedušas pie noteiktas ekonomiskās politikas realizācijas. Ja nebūtu šo politiķu, nebūtu OIK! Ja nebūtu ar saukļiem par «caurspīdīgumu» un «atklātību» savās rokās pārņemtā KNAB «jumta», arī maksātnespējas administratoru mafija nebūtu iespējama! Jo šie pasākumi un politiķu meli tajos izrādījās «investīcija» – konkrētam «politiskajam biznesam».
