Rāda ziņas ar etiķeti aigars štokenbergs. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti aigars štokenbergs. Rādīt visas ziņas

sestdiena, 2018. gada 21. jūlijs

Viedoklis: Pabrikam būtu jāsēž cietumā, nevis Briselē!

https://www.db.lv/zinas/viedoklis-pabrikam-butu-jasez-cietuma-nevis-brisele-477216


2018. gada 20. jūlijs Sandris Točs
 
Vairākus gadus mēs vērojam viena cilvēka, vienas ģimenes drāmu, un dzirdam kārtējās ziņas, ka Ansis Ataols Bērziņš nav atbrīvots. Nedz lāga prezidents Vējonis, nedz taisnā Latvijas tiesa neredz iemeslu atbrīvošanai. Vēl kā komunistu laikos ņirgājas, «nožēlo, tad atbrīvosim!». Vai ir piespiesti jānožēlo, kaut nejūties vainīgs? Ar kādu mērķi? Vai lai iebiedētu citus?
Ak, pret noziegumu un noziedzniekiem jābūt skarbiem? Tāpēc «kaimiņi» un «bērziņi» ir jābāž aiz restēm? Citādi OIK un maksātnespējas administratoru mafija necienīs? Visi redzat, ko mūsu valsts spēj ielikt cietumā un turēt aiz restēm?! Tāpēc man personiski nav šaubu, ka tā ir paraugprāva. Paraugprāva pret tautu.
 
Jā, šis nabaga cilvēks ir pārkāpis likumu un nav ievērojis probācijas noteikumus. Varbūt rīkojies nolaidīgi un stulbi, bet varbūt ir nelabojams ideālists? Ir tikai jautājums, vai viņš ir vienīgais, kurš mūsu valstī nav ievērojis likumu un kuram par to šodien pavisam noteikti būtu jāsēž Centrālcietumā? Vai viņš ir galvenais bēdīgi slaveno 13. janvāra notikumu organizators? Jo aiz restēm būtu jāsēž nozieguma plānotājam un organizatoram, nevis mazākajam līdzdalībniekiem, vai, vēl vairāk, – apmuļķotajam un cietušajam.
Patiesi būtu vismaz Twitter ierakstīt «piedod Ansi, ka tu sēdi cietumā, bet es taisu karjeru», nevis «man nav viegli aiziet no Vienotības».
13. janvāra nemieri, kuru dēļ kāds naivs dziesminieks šodien sēž aiz restēm, izcēlās tādēļ, ka tos organizēja kāds gudrs politiķis, kurš šodien sēž Briselē. 13. janvāra «revolūcija» ir izpostījusi Anša Ataola Bērziņa dzīvi, bet ir sekmējusi politiķa Arta Pabrika karjeru. Viens sēž cietumā, otrs ir Briselē. Tāds ir 13. janvāra notikumu šodienas rezumē.
Tā saucamo «protestu pret valstī notiekošo» Doma laukumā 2009. gada 13. janvārī rīkoja partija Sabiedrība citai politikai – no Tautas partijas aizmukušu politiķu veidojums, kas pēc tam iekļāvās Vienotībā. Galvenie pasākuma organizatori – Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks. «Štokijs» no skatuves ir pazudis, par viņu nav vērts runāt, bet Pabriks ir nomainījis vēl dažas partijas un cenšas būt aktuāls – kārtējā jaunā uzvalciņā.
Eiropas Parlamenta deputāts no Vienotības, bijušais tautpartijietis Artis Pabriks tagad ir partiju apvienības Attīstībai/Par! premjera kandidāts. Un neviens par to nebrīnās! Jo visi saprot, ka arī šī partija ir tas pats vecais, daudzkārt izmantotais prezervatīvs, ko tagad mēģina izmazgāt un pārdot kā jaunu, tikai gaiši zaļo paciņu nomainot ar dzelteni melnu. Zīmīgi, ka sabiedriskie mediji pat nepiemin Sabiedrību citai politikai atreferējumos par Pabrika kārtējās partijas maiņu. Nu, ne jau tāpēc, lai izskatītos, ka Pabriks mazāku skaitu partiju ir nomainījis, un ne jau tāpēc, ka ir jāstāsta, cik šis lēmums Pabrikam esot bijis grūts.
Jā, arī vecai prostitūtai nav viegla dzīve. Tomēr tas laikam ir labāk, nekā sēdēt cietumā. Vai tiešām nav pretīgi klausīties šos Pabrika paziņojumus, ka mainīt partijas kā zeķes neesot viegls lēmums? Nebūtu viegls lēmums pieteikties nosēdēt Anša Ataola Bērziņa vietā atlikušos ieslodzījuma mēnešus Centrālcietumā! Lūk, tas nebūtu viegli katram, kas tagad gudri spriedelē, kas tad tur, lai pasēž cietumā vēl līdz novembra beigām!
Pabrika kungs, ja kādam būtu jāuzņemas atbildība un jāsēž cietumā par 13. janvāra notikumiem, tad viens no tiem esat jūs! Protams, tas ir pilnīgs sīkums, cik partijas jūs esat «uzmetis», salīdzinājumā ar to, ka esat pametis un nodevis cilvēkus, kas jums uzticējās! Ansis Ataols Bērziņš intervijās stāsta, ka ir vīlies un vairs netic tam, kam ticēja agrāk. Bet nekam sliktam viņš neticēja! Viņš ticēja jūsu pareizajām runām, Pabrika kungs, labajām idejām, kuras izrādījās meli.
Izmeklētājiem kādreiz vajadzētu noskaidrot, vai 13. janvāra organizatori tiešām nepieļāva, ka var izcelties grautiņi? Vēl vairāk – noskaidrot, vai tie speciāli netika provocēti, lai vēl vairāk saasinātu situāciju noteiktu mērķu sasniegšanai? Jo pēc trim dienām līdzīgi notikumi risinājās Viļņā, kur 16. janvārī sākotnēji it kā miermīlīgais protests pret valsts taupības plānu tāpat pārauga nemieros un sadursmēs ar policiju. Jau iepriekš Lietuvas drošības iestādes pauda bažas, ka protesti varētu pāraugt līdzīgos grautiņos kā Latvijā. Ne viegli, taču patiesi jums, Pabrika kungs, būtu vismaz Twitter ierakstīt «piedod Ansi, ka tu sēdi cietumā, bet es taisu karjeru», nevis «man nav viegli aiziet no Vienotības».
Bet tieši visas šīs «lietussargu revolūcijas», grautiņi ar bruģakmeņiem, «nevalstiskās organizācijas» un partijas, kas uztaisījušas popularitāti uz tām, ir novedušas pie noteiktas ekonomiskās politikas realizācijas. Ja nebūtu šo politiķu, nebūtu OIK! Ja nebūtu ar saukļiem par «caurspīdīgumu» un «atklātību» savās rokās pārņemtā KNAB «jumta», arī maksātnespējas administratoru mafija nebūtu iespējama! Jo šie pasākumi un politiķu meli tajos izrādījās «investīcija» – konkrētam «politiskajam biznesam».

sestdiena, 2011. gada 30. jūlijs

Štokenbergs kopā ar krieviem ies pret latviešiem

http://www.ir.lv/2011/7/23/stokenbergam-nav-pa-celam-ar-ekstremistiem

Štokenbergam nav pa ceļam ar ekstrēmistiem
Viņš paredz, ka jaunas Saeimas vēlēšanās panākumus varētu gūt arī PCTVL

Sabiedrības citai politikai (SCP) līdera un tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs joprojām ir pārliecināts, ka nebūs kopā ar ekstrēmistiem valdībā.
Pie ekstrēmistiem viņš pieskaita Visu Latvijai-TB/LNNK, kuras deputāti tieši SCP veto dēļ nekļuva par pašreizējās valdības koalīcijas partneriem.

„Mana pozīcija nav mainījusies. Ir iespējams modelis, kurā valdībā ir gan Saskaņa, gan Visu Latvijai-TB/LNNK. Bet mēs nevaram būt kopā ar ekstrēmistiem," intervijā žurnālam Sestdiena saka Štokenbergs.

Viņš šaubās par, piemēram, Jāņa Dombravas un Imanta Parādnieka uzskatiem, taču Eināru Cilinski no tās pašas partijas un Raivi Dzintaru Štokenbergs uzskata par pragmatiķiem.

Štokenbergs arī domā, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās eksprezidenta Valda Zatlera veidotā partija atņems balsis ZZS un Vienotībai, taču balsis klāt nākšot Visu Latvijai.

Kārtis saputrošot PCTVL, jo visas zīmes rādot, ka PCTVL tikšot jaunajā Saeimā. Arī PCTVL Štokenbergs uzskata par radikāļiem, kurus neviens neņems koalīcijā.

Štokenbergs apmelo VL

BNS, 2011. gada 29. jūlijs
http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/paradnieks-un-dzintars-no-stokenberga-grib-piedzit-10-000-latu-13894793

Partijas Visu Latvijai! līdzpriekšsēdētāji Raivis Dzintars un Imants Parādnieks vērsušies Rīgas Centra rajona tiesā ar prasību pret tieslietu ministru un iekšlietu ministra pienākumu izpildītāju Aigaru Štokenbergu (Vienotība) par nepatiesiem, godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem.

R.Dzintars norādīja, ka prasības pieteikumā Visu Latvijai! lūdz tiesai uzlikt par pienākumu A.Štokenbergam atsaukt intervijā Sestdienai, kā arī portālā diena.lv paustos nepatiesos, godu un cieņu aizskarošos izteikumus par partiju Visu Latvijai! un tās biedriem.

Prasības pieteikumā tiek lūgts tiesu piedzīt no A.Štokenberga mantisku kompensāciju 10 000 latu apjomā, bet kuras galīgā apjoma noteikšana ir tiesas kompetencē, un piedzīt no tieslietu ministra partijas tiesāšanās izdevumus.

Partijas pārstāvji par nepatiesām un godu un cieņu aizskarošām uzskata divas epizodes no Sestdienā publicētās A.Štokenberga intervijas.

Pirmā epizode ir par A.Štokenberga intervijas laikā pausto izteikumu par Visu Latvijai-TB/LNNK Saeimas deputātiem kā ekstrēmistiem. "Vadoties no A.Štokenberga teiktā, Visu Latvijai! pārstāvji secina, ka, pēc tieslietu ministra domām, Visu Latvijai! piekopj ekstrēmismu, proti, galējus uzskatus un līdzekļus savu politisko mērķu sasniegšanai, savukārt Nacionālās apvienības biedri - Saeimā ievēlētie deputāti - ir ekstrēmisti, proti, cilvēki ar galējiem politiskiem uzskatiem, kas atzīst galējus uzskatus savus politisko mērķu sasniegšanai," teikts prasības pieteikumā.

Visu Latvijai! uzskata, ka šie izteikumi ir atzīstami par nepatiesiem un godu un cieņu aizskarošiem. "Visu Latvijai! un Nacionālā apvienība kopš to dibināšanas brīža ir darbojušās stingri likuma ietvaros. Politiskie mērķi ir vispārzināmi un publiski pieejami, un tie nav atzīstami par ekstrēmiem, tāpat kā par ekstrēmiem nav atzīstami līdzekļi šo izvirzīto mērķu sasniegšanai. Neviena no atbildētāja pieminētajām personām nekad nav paudusi ekstrēmus uzskatus, ko apliecina fakts, ka tiesībsargājošās iestādes nekad pret minētajām personām nav vērsušās par šādu izteikumu vai citu darbību veikšanu," teikts prasības pieteikumā.

Otrā epziode ir par A.Štokenberga izteikumiem saistībā ar šaudīšanos pie Arta Pabrika mājas pirms dažiem gadiem. "No šiem izteikumiem izriet, ka ir fakti jeb ziņas, ka Visu Latvijai! biedri pie Arta Pabrika dzīvesvietas ir pielietojuši šaujamieročus, tāpēc Visu Latvijai! darbība ir uzskatāma par ekstrēmismu un attiecīgi tās biedri par ekstrēmistiem. Faktiski atbildētājs apgalvo, ka Visu Latvijai! ir izdarījusi smagu noziedzīgu nodarījumu. Visu Latvijai! šos izteikumus uzskata par klaji apmelojošiem un tāpēc tās un tās biedru godu un cieņu sevišķi smagi aizskarošiem, jo Visu Latvijai! un tās biedriem nav bijusi netieša vai attāla saistība ar atbildētāja minēto gadījumu," uzsvērts prasības pieteikumā.

"Ņemot vērā visus iepriekš minētos atbildētāja izteikumus gan katru atsevišķi, gan visus kopā to savstarpējā kopsakarībā, secināms, ka atbildētājs par Visu Latvijai! un tās biedriem ir paudis nepatiesas un godu un cieņu aizskarošas ziņas, atbilstoši kurām Visu Latvijai! un tās biedru darbība ir raksturojama kā ekstrēmisms, proti, galēju uzskatu un līdzekļu izmantošana savā politiskajā darbībā, kas izpaužas kā šaujamieroču nelikumīga lietošana un ekstrēmu uzskatu paušana."

Līdz ar to prasītājs uzskata, ka, atbilstoši Civillikuma normām, Visu Latvijai! ir likumiskas tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar godu un cieņu. Tāpat prasītājs norāda, ka atbilstoši Civillikumam, ja kāds prettiesiski aizskar godu un cieņu, tad viņam jādod mantiska kompensācija. Konkrētajā gadījumā prasītājs uzskata, ka atbilstoša atlīdzība būtu desmit tūkstoši latu. Tomēr atbilstoši likumam, kompensācijas apmēru noteiks tiesa

VL & SC prasības pret Štokenbergu

http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/politologs-partiju-prasiba-pret-stokenbergu-ir-normals-prieksvelesanu-laika-populisms-13894794
Anete Ugaine, 2011. gada 29. jūlijs
Nacionālās apvienības (NA) Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL! - TB/LNNK) un Saskaņas centra (SC) deputātu prasība par tieslietu ministra un iekšlietu ministra pienākumu izpildītāja Aigara Štokenberga (Vienotība) demisiju uzskatāma par normālu priekšvēlēšanu laika retoriku, uzskata vairāki Dienas uzrunātie politikas eksperti. Tomēr vēlētājiem šāda politisko spēku kombinācija varētu šķist dīvaina.

"Ja kāds pirms vēlēšanām pieprasa ministra demisiju, tad tā ir raksturojama kā priekšvēlēšanu laika loģika," sacīja politologs Andris Sprūds. Viņu izbrīna, kāpēc problēmas A. Štokenberga darbībā pamanītas tikai tagad.

Saistītie raksti
The Economist uzvaru ārkārtas vēlēšanās prognozē Zatlera partijai 44
Pirmajā dienā neviens kandidātu saraksts CVK nav iesniegts 3
Latvijai un Ventspilij ZZS kandidātu sarakstam izvirza Lembergu 31
Bijušais SPRK padomes loceklis Zariņš vēlēšanās pārstāvēs SC 58
Sponsori sākuši aktīvi papildināt partiju kases 4
Zatlers: Sarakstu līderus izvirzīs reģionos 6
SC vēl nav izlēmis par Kravcova dalību vēlēšanās 14
Līdzīgi uzskata arī politologs Ivars Ījabs, sakot, ka tas ir normāls priekšvēlēšanu laika populisms, tomēr viņam neesot saprotama SC rīcības motivācija. "VL! vienmēr ir bijušas domstarpības ar Štokenbergu, bet nav saprotama SC motivācija, jo Štokenbergs vienmēr ir iestājies par SC dalību koalīcijā," teica I. Ījabs. Viņš arī norādīja, ka neesot reālas iespējas, ka Aigars Štokenbergs varētu pamest savu amatu.

Nacionālās apvienības un SC sadarbība pierāda, ka abām partijām ar visai atšķirīgu ideoloģiju ir iespējams sadarboties, norādīja LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, politologs Juris Rozenvalds. Viņš sacīja, ka demokrātiskā politikā runa ir par idejām, nevis konkrētiem cilvēkiem un, ja nav iespējams sastrādāties, tad nevar strādāt arī vienā parlamentā. 'Skaidrs, ka viņi to vieni paši nevarēja izdarīt, tāpēc ar kādu vajadzēja sadarboties," abu partiju politiķu sadarbošanās iemeslus skaidro I. Ījabs, tomēr, viņš pieļāva, ka vēlētājiem šāda kombinācija varētu šķist dīvaina.

J. Rozenvalds arī izteica kritiku par Vienotības paziņojumu, kurā partija norādījusi, ka šāda NA un SC politiķu "rīcība vieš aizdomas par atriebību par veiksmīgu ministra darbu, kā arī vēlmi radīt politisku nestabilitāti". "Mēģinot atspēkot šo problēmu, Vienotība nerunā par lietu. Atbildi uz šo jautājumu mēs Vienotības paziņojumā neredzam un ar populismu tur ir maz sakara, jo ir runa par lielām summām," tā J. Rozenvalds. Viņš sacīja, ka, Vienotībai ejot uz vēlēšanām, vajadzētu iet ar atklātām kārtīm, lai netiktu pievilti apvienības vēlētāji.

Jau ziņots, ka desmit Saeimas deputāti ir iesnieguši lūgumu Latvijas prezidentma Andrim Bērziņam par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, lai izskatītu jautājumu par neuzticības izteikšanu A. Štokenbergam. Aicinājumu parakstījuši NA deputāti Imants Parādnieks, Raivis Dzintars, Einārs Cilinskis, Jānis Dombrava, Inese Laizāne, Dzintars Rasnačs, kā arī četri SC deputāti - Ivans Klementjevs, Ivans Ribakovs, Aleksejs Burunovs un Viktors Jakovļevs.

Iesniegumā norādīts, ka A. Štokenbergam daļēji piederošs uzņēmums ir iesaistīts darījumu shēmās ar nekustamo īpašumu, kuras mērķis bijis apiet nodokļu samaksu, kā rezultātā valstij ir nodarīti finansiāli zaudējumi vairāku simtu tūkstošu apmērā.

zināmas 'Vienotības' vēlēšanu 'lokomotīves'; Kampars nekandidēs

http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/zinas/portals-zinamas-vienotibas-velesanu-lokomotives-kampars-nekandides.d?id=39793133
www.DELFI.lv | 26. jūlijs 2011 20:16

Apvienības "Vienotības" sarakstā ārkārtas vēlēšanās rudenī Latgalē ar pirmo nummuru startēs bijušais Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis, bet kultūras ministre Sarmīte Ēlerte startēs ar pirmo numuru Zemgalē. Taktisku apsvērumu dēļ vēl nav izlemts, kurā vēlēšanu apgabalā tiks izlikti pārējie trīs "pirmie numuri" – premjers Valdis Dombrovskis, nu jau atlaistās 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, liecina portāla "Pietiek.com" rīcībā esošā informācija.

Kā otrais numurs "Vienotības" sarakstā startēs finanšu ministrs Andris Vilks, bet vēl nav skaidrs, kurā no apgabaliem – Rīgā vai Vidzemē, jo tas atkarīgs no tā, kurā apgabalā tiks izlikts Dombrovskis. Iekšējās diskusijās izlemts abus līdzīgā profila finansistus viena saraksta augšgalā nelikt. Tāpat zināms, ka ar trešo numuru "Vienotības" sarakstā Rīgā startēs apvienības jaunpienācējs, krimināltiesību eksperts Andrejs Judins, vēsta portāls.

"Pietiek.com" norāda, ka "Vienotība" par lielu ieguvumu vēlētāju balsu piesaistīšanai Latgalē uzskatot bijušo Daugavpils mēru Jāni Lāčplēsi, kuru šā gada martā no amata gāza paša partija LPP/LC. Šis apvērsums tika saistīts ar Lāčplēša nepakļāvību atsevišķos vērienīgos iepirkuma konkursos, un drīz pēc notikušā viņš no LPP/LC izstājās.

Portāla rīcībā esošās ziņas arī liecina, ka ar augstiem numuriem Latgales sarakstā no "Vienotības" startēs arī Saeimas deputāti Aleksejs Loskutovs un Kārlis Šadurskis.

Zemgalē ar pirmo numuru, visticamāk, startēs kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, bet vēl pirmajā trijniekā būs tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs un Saeimas deputāts Atis Lejiņš.

Portāls norāda, ka šobrīd vēl neesot skaidrs, kurā tieši vēlēšanu apgabalā startēs pārējie trīs "pirmie numuri" – Dombrovskis, Āboltiņa un Kristovskis.

Pēc neoficiālas informācijas, kas ir "Pietiek.com" rīcībā, "Vienotība" vēl nav izšķīrusies, kādu priekšvēlēšanu taktiku izvēlēties attiecībā pret Zatlera reformu partiju – uzsvērt konkurējošo sarakstu līderu kontrastu, konfrontēt vai neiet uz asumiem. Tādēļ "Vienotības" valde ar sarakstu apstiprināšanu nesteigsies un nogaidīs, līdz būs skaidrs, kur - Rīgā vai Vidzemē - startēs ekspremjers Valdis Zatlers. Tāpat "Vienotības" lokomotīvju izkārtojumu ietekmēs arī tas, vai kandidēt ārkārtas vēlēšanās izlems Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").

Portāls norāda, ka ir atšķirīga informācija par to, no kura apgabala – Rīgas vai Vidzemes - varētu startēt Zatlers. Pēc neoficiālām versijām, "Vienotība" Zatleram visticamāk pretī varētu likt Dombrovski. Bet kārtis varot sajaukt Lembergs, jo "Vienotības" iekšienē ironizē, ka Zatlers nogaidīs līdz pēdējam brīdim, lai neatrastos vienā apgabalā ar Lembergu. "Ja Lembergs ies Rīgā, Zatlers var aizmukt uz Vidzemi," pieļāva kāds "Vienotības" politiķis.

"Vienotības" sarakstu sastādīšanā netiekot izmantots partiju kvotu princips, un galvenais kritērijs vietu sadalei sarakstos esot tas, cik lielu vēlētāju atbalstu politiķis ir guvis iepriekšējās Saeimas vēlēšanās pagājušā gada oktobrī, norāda portāls. Pēc "Pietiek.com" rīcībā esošās informācijas, ar lielu jautājuma zīmi ir Saeimas deputātes Silvas Bendrātes vieta sarakstā. Viņas reputāciju iedragāja drīz pēc vēlēšanām atklātībā nākušais slepenais līgums ar Aivaru Lembergu. Pašlaik faktiski simtprocentīgi zināms, ka vēlēšanās nekandidēs ekonomikas ministrs Artis Kampars, kurš ar šo domu jau esot samierinājies.

Jau vēstīts, ka Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) otrdien oficiāli apstiprinātie sestdien notikušā referenduma rezultāti liecina, ka par rudenī ievēlētās 10.Saeimas atlaišanu nobalsojuši 650 518 cilvēki. Oficiāli apstiprinātie rezultāti liecina, ka referendumā saņemtas 689 823 derīgas zīmes jeb 44,71% no balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita.

Par Saeimas atlaišanu nobalsoja 94% referenduma dalībnieku jeb 42,17% no visu balsstiesīgo iedzīvotāju skaita.

CVK otrdien nolēma, ka ārkārtas parlamenta vēlēšanas notiks 17.septembrī

svētdiena, 2011. gada 22. maijs

Dombrovskis, Kristovskis un Mūrniece, esot valdībā, kļūst aizvien bagātāki

Piektdiena, 20.maijs (2011), plkst.20:09 | Reinis Kļavis
Pētot ikgadējās valsts amatpersonu deklarācijas, nevar paslīdēt garām nepamanīts, ka tikai atsevišķos gadījumos tādi procesi kā inflācija vai krīze atstājuši negatīvu iespaidu uz politiķu mantisko stāvokli.

Izņēmums nav ministri, no kuriem daži gaitas politikā iesākuši ja ne gluži nabadzīgo statusā, tad diezgan trūcīgi, bet pašlaik jau operē ar summām, kas vairākkārt pārsniedz algas, ko viņi šajā posmā nopelnījuši, strādājot valsts darbā.
Štokijs aizdod, Kampars aizņemas
Ja ne par bagātāko, tad rosīgāko ministru šā Ministru kabineta sastāvā var uzskatīt tieslietu ministru Aigaru Štokenbergu. Kas attiecas uz īpašumiem un naudas uzkrājumiem, tie gan nav gājuši vairumā, pat samazinājušies. Piemēram, 2005. gadā, kad Štokenbergs vēl bija Ministru prezidenta padomnieks, viņam piederēja četri īpašumi Jaunsātu pagastā un Rīgā, bet deklarācija par pērno gadu uzrāda tikai trīs – dzīvokli Rīgā un paprāvus zemes un ēku īpašumus Jaunsātos. Līdzīgi ir ar uzkrājumiem – 2005. gadā Štokenberga kontos lielākās summas bija 387 450 dolāru un 134 998 lati, bet pērn ministrs pa saviem kontiem nevarēja salasīt daudz vairāk par 150 000 dolāru. Tas gan nenozīmē, ka Štokenbergs, iztiekot ar valsts maksāto algu, pakāpeniski kļuvis arvien trūcīgāks. Gluži otrādi – ministrs acīmredzami savu naudiņu licis apgrozībā, nevis zeķē. Aizdevumos vien Štokenbergs izsniedzis ap miljonu eiro, bet parādsaistības ministram ir salīdzinoši nelielas – 46 500 eiro un 23 650 latu. Jāpiebilst, ka ministrs spējis atlicināt arī 2393 latus ceļojumam un par 1141 latu saremontējis savas mājas fasādi.

Krietni «biezāks» kļuvis arī ekonomikas ministrs Artis Kampars. Ja aplūkojam ikgadējo ienākumu deklarāciju par 2002. gadu, kad viņš kļuva par Saeimas deputātu, redzams, ka politiķim piederēja vien dzīvoklis Tukumā, trīs gadus veca vieglā automašīna un 34 000 latu skaidrā naudā. Pēc dažiem gadiem, 2007. gadā, Kampars varēja palepoties jau ar trim īpašumiem Tukumā, dzīvokļa īres tiesībām Rīgā un vairākiem transporta līdzekļiem (starp tiem arī piekabe un kravas kaste). Tomēr, lai savas vēlmes piepildītu, nācies ņemt 160 000 latu lielu būvniecības kredītu un 55 000 latu īstermiņa aizdevumu. Kopš tā laika Kampara finansiālais stāvoklis nav būtiski mainījies. Arī pērnā gada deklarācija liecina, ka ministram ir mazlietots auto un aptuveni 200 000 eiro lieli parādi. Daļu – 63 465 latus (tas ir trīskārt vairāk nekā viņa gada alga) – ministrs gan spējis nomaksāt, kā arī guvis peļņu, pārdodot kādas firmas kapitāldaļas par 35 000 latu.

Dombrovskis un Mūrniece – stabili uz augšu
Stabilu augšupeju savās finansēs kopš 2002. gada, pirmo reizi kļūstot par ministru, uzrāda pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis. Politisko karjeru 2002. gadā sākot, viņa īpašumā bija dzīvoklis Rīgā, 1998. gada izlaiduma «Audi 100» un neliels iekrājums – 4500 latu, 2000 dolāru un 1000 eiro. 2006. gadā deputāta krēslā Dombrovskis iesēdās jau krietni turīgāks. Acīmredzot maciņam par labu nākusi rosīšanās Eiroparlamentā, jo īpašumiem klāt nācis zemes gabals Jūrmalā, «Audi» nomainīts pret SAAB, bet kontā uzkrājušies ap 50 000 eiro. Ir arī parādsaistības – 32 000 eiro, taču jāņem vērā, ka arī pats Dombrovskis spējis aizdot 33 000 eiro citiem. Kas attiecas uz pērno gadu, premjera mantas stāvoklis uzlabojies vēl vairāk: viņa īpašumā nu jau ir trīs īpašumi – dzīvoklis Rīgā, zeme Jūrmalā un dārza māja ar zemi Carnikavā, par 12 650,47 latiem iegādāta automašīna «Toyota Rav 4», kontu stāvoklis aptuveni tāds pats kā 2006. gadā, un vēl izsniegts 178 788 eiro liels aizdevums. Pašam premjeram parādu vairs nav.

Tikpat stabili, lai arī mazākos apmēros, savu dzīvi uz sliedēm nolikusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Uz starta līnijas 2002. gadā viņa kāpa tikai ar «standarta» 2000 latiem skaidrā naudā, bet 2007. gadā īpašumā jau bija māja ar palīgēkām Baložos, kā arī par 13 745 eiro iegādāta mašīna «Ford Focus». Lai īstenotu šo vidusslāņa sapni, Mūrniecei acīmredzot nācies aizņemties vairāk nekā 20 000 latu un 11 248 eiro, un, saskaņā ar pērnā gada deklarāciju, šie kredīti godprātīgi tiek dzēsti joprojām un citu izmaiņu Mūrnieces mantiskajā stāvoklī nav.

Kristovska fenomens, Pabrikam – sliktāk
Kā vidusmēra pilsonis 2001. gadā ministra krēslā sēdās Ģirts Valdis Kristovskis. Pašreizējam ārlietu ministram piederēja dzīvojamā māja Ventspilī, pusmāja Rīgā, neliels, ap 10 000 latu, naudas žūksnītis un vairāk nekā desmit gadus veca automašīna «Rover». Augot politiskajai pieredzei, pieauga arī personiskā labklājība. 2006. gadā Kristovskis pārņēma mātes saimniecību Trapenē un iepirka zemi, «Rover» vietā izmantoja «Audi A6», un bankas kontā gozējās ne vairs nieka 10 000, bet jau 41 650 latu un 15 000 eiro. Mantiskajai labklājībai par skādi nenāca nedz inflācijas, nedz tai sekojošās krīzes. Pērn īpašumā vai kopīpašumā ar citām personām Kristovskim bija jau seši gan zemes, gan zemes un mājas, gan dzīvokļa īpašumi, bet garāžā novietots mazlietots «Jaguar». Līdztekus tam Kristovskis veicis ap 200 000 latu lielus ieguldījumus dažādos fondos, aizdevis 21 500 latu un arī tad vēl pamanījies iekrāt krietnu kušķīti naudas – divos kontos 138 354 eiro un 69 851 dolāru, kā arī vēl dažus tūkstošus citos.

Ne tik veiksmīgi tikt pie turības izdevies aizsardzības ministram Artim Pabrikam, kurš 2004. gadā politikā iegāja kā parlamentārais sekretārs. Toreiz viņa īpašumā bija divas mājas – Lapmežciemā un Iršu pagastā, kā arī 12 gadus vecs «Renault». 2009. gadā, būdams Saeimas deputāts, Pabriks deklarēja jau trīs īpašumus – tātad vēl vienu līdztekus esošajiem. Auto viņš tolaik bija nomainījis uz tikpat vecu SAAB, toties arī «iebraucis» 40 000 eiro lielā kredītā. Nebaltām (vai baltām) dienām politiķim mājās glabājās 3000 eiro, bet bankā – apaļi 2000 latu. Uz pērno gadu Pabrika mantiskais stāvoklis nebija būtiski mainījies.
Jaunie bagātnieki – Ēlerte un Dūklavs
Katrā ziņā interesanti būs pavērot, kā pēc dažiem gadiem mainīsies jaunpienākušo ministru mantiskais stāvoklis. Vēl jo vairāk tāpēc, ka viņu vidū jau tagad ir krietni turīgi cilvēki. Kultūras ministrei Sarmītei Ēlertei, saskaņā ar iesniegto ienākumu deklarāciju, pieder divi dzīvokļi Rīgā un divi īpašumi Jūrmalā un Virbu pagastā, trasta portfelis 590 303 latu nominālvērtībā un vairāk nekā 50 000 eiro dažādos bankas kontos. Pērn Ēlerte par 23 385 latiem iegādājusies jaunu «Audi», ziedojusi 8000 latu un nebūt ne mazas summas samaksājusi par dēla mācībām ārzemēs, savukārt pie parādsaistībām minēta salīdzinoši neliela summa – 50 000 eiro.

Par turīgu, ja ne par bagātu, var nosaukt arī zemkopības ministru Jāni Dūklavu, kuram pieder astoņi īpašumi un tikpat transportlīdzekļu. Skaidrā naudā Dūklavs glabā 6000 latu, 12 000 dolāru un 10 000 eiro, savukārt bankās – ap 38 000 latu, 28 000 eiro un 16 500 dolāru. Vairāk nekā ceturtdaļmiljonu eiro, 35 500 dolāru un vairāk nekā 60 000 latu Dūklavs aizdevis citiem, savukārt pats parādā tikai 64 900 eiro

pirmdiena, 2011. gada 11. aprīlis

«SCP» piesardzīgais «jā»

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=97400
12.04.2011. Autors: Māris Antonevičs

"Vienotības" politiķi iemīļojuši Minhauzena tēlu

"Jaunajam laikam" lēmums par apvienības "Vienotība" pārveidošanu partijā nāca bez mazākās aizķeršanās, bet "Sabiedrības citai politikai" kongresā bija jaušamas šaubas. Šīs nedēļas nogalē savs vārds būs jāsaka trešajai apvienības partijai – Pilsoniskajai savienībai.

Zīmīgi, ka tieši šobrīd presē ar jaunu vērienu tiek atkārtotas jau agrāk dzirdētas baumas – it kā dažas zināmas PS politiķes (Ilma Čepāne, Ina Druviete, Janīna Kursīte), kuras neapmierinot "Vienotībā" notiekošais, varētu pievienoties "Visu Latvijai". Pašas deputātes šādu iespēju noliedz, turklāt uzskata to par centienu vājināt Pilsonisko savienību.

Savukārt "SCP" rindās daudzi piekrīt, ka nākotnē varētu veidot vienotu partiju, taču nevajadzētu steigties – jānogaida vismaz līdz pašvaldību vēlēšanām. "Grūts jautājums! Nevaru likt roku uz sirds un pateikt, kurš variants ir labāks. Jāatstāj brīvas rokas abām iespējām," partijas biedru šaubas mēģināja personificēt aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņa runa gan vairāk mudināja izšķirties par labu vienotai partijai, jo tad, "ja paliksim turpat, kur esam, mūsu politiskie pretinieki to iztulkos kā vājumu". Pēc A. Pabrika teiktā, "Vienotība" šobrīd ir vienīgais "eiropeiski orientētais" politiskais spēks Latvijā un būtu ļoti nelāgi to sašķelt. Zaļo un zemnieku savienības politiķu interese par Maskavas ātrvilcienu kā transporta nozares prioritāti radot bažas, vai ar to nav domāta arī politiskā kursa maiņa. Arī uz "Saskaņas centru", kura tuvību ar "SCP" daudzi ievēroja pēc 10. Saeimas vēlēšanām (tieši pateicoties Pabrika un Štokenberga partijai no līdzdalības valdībā tika atstumta Nacionālā apvienība; premjers Valdis Dombrovskis šo "SCP" "ultimātu" joprojām nespēj izskaidrot), pēc Pabrika domām, tomēr nevarot paļauties.

A. Štokenbergs apelēja pie "SCP" biedru sirdsapziņas: "Netaisnīgi un negodīgi, ja mēs būtu izmantojuši "Vienotības" kopējos resursus un tagad ietu savu ceļu." Arī Gatis Kokins atzina: "Mēs ["SCP"] nemākam vākt naudu, nevaram pastāvīgi finansēt kampaņas." Atdaloties no "Vienotības", partijai vienmēr nāksies dzīvot šaubās, vai izdosies pārvarēt piecu procentu barjeru. Viņš arī zīmēja nākotnes ainu, kad Latvija būtu pietuvojusies divpartiju sistēmai, kurā, viņaprāt, vadošās partijas būtu "Vienotība" un ZZS ("ja tai izdotos tikt vaļā no sava "labvēļa""), bet vieta, iespējams, atrastos arī "Visu Latvijai" kā "tipiskam konservatīvam spēkam" – tas nebūtu liels, bet šādas partijas pastāvot daudzās valstīs un tām esot stabils atbalstītāju loks. Kas šo pārmaiņu ietekmē notiktu ar "Saskaņas centru" un tā piekritējiem, G. Kokins savā uzrunā neizskaidroja.

Gan apvienošanās pretinieki, gan piekritēji atgādināja "SCP" oriģinālo politisko lomu Latvijas politikā – tā esot vienīgā partija, kas pārstāv sociālliberālus uzskatus jeb, kā paskaidroja A. Pabriks: "Mēs necenšamies pateikt, ka esam labēji. Grūti panākt labu politiku, ja nav sociālās vienlīdzības." Piemēram, " SCP" atšķirībā no "Jaunā laika" uzskata, ka jāievieš progresīvais ienākuma nodoklis. Atšķirīgs viedoklis ir arī par pensijām. "Problēmas nevar atrisināt, ķeroties pie pensionāriem, kuri jau tā nedzīvo labi. Vidējā pensija šodien ir iztikas minimuma līmenī," uzsvēra G. Kokins. "Mēs visvairāk esam iestājušies par pensionāriem un turpināsim to darīt," solīja Štokenbergs, kurš ir skeptisks par politiķu pēkšņo lielo interesi par demogrāfiju. Pēc tieslietu ministra domām, ir absurdi runāt, ka valsts nevarēs pastāvēt ar mazāku iedzīvotāju skaitu, jo Igaunija ar to labi tiek galā un no pasaules kartes nav pazudusi arī tāda valsts kā Vatikāns. Tāpēc Štokenbergs uzskata, ka šobrīd lielāks uzsvars jāliek nevis uz dzimstības veicināšanu, bet uz to, lai "nācija kļūtu veselīgāka, produktīvāka, kas ļautu tai ilgāk būt darba tirgū".

Zīmīgi, ka visskaļākos aplausus kongresā izpelnījās uzņēmējs Edgars Štelmahers, kurš uzsvēra, ka "SCP" "Vienotībā" nav izdevies īstenot agrāk solīto – sociāli atbildīgu politiku un godīgu valsts pārvaldi. "SCP" deputāti Saeimā izpilda "balsošanas mašīnas funkcijas". "Valsts būtībā deportējusi mūsu tautiešus uz ārzemēm," skarbi secināja uzņēmējs, paziņojot, ka partijas valdē aizņemtības dēļ turpmāk vairs nedarbosies. Kāds cits runātājs sacīja, ka pašreizējais "Vienotības" veidošanas process atgādinot nevis diskusiju, bet "žurku skrējienu" – ja nepaspēsi aizskriet uz vienoto partiju, slazds aizcirtīsies. Idejām un pārliecībai te neesot vietas, jo tās tikai traucējot manevriem. Biedru vairākums tomēr atbalstīja rezolūciju par "Vienotības" partijas izveidi (par – 88, pret – 4, atturas – 5).

Uzmundrināt sabiedrotos bija ieradusies "Jaunā laika" spice – gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, gan Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kura aicināja "SCP" nebaidīties spert nākamo soli un apzināties, ka "to no mums sagaida mūsu valsts un sabiedrība".

"SCP" kongress notika Saulkrastu viesnīcā "Minhauzena unda". Pēdējā laikā "Vienotības" biedriem Minhauzens kļuvis par iemīļotu tēlu. Finanšu ministrs Andris Vilks par "muldēšanas čempionu Minhauzenu" nodēvēja Aivaru Lembergu, bet Štokenbergs uzskata, ka Latvijai jāmēģina sevi izvilkt no krīzes, tāpat kā Minhauzens esot pats sevi aiz matiem izvilcis no purva. Minhauzena vārds esot arī atgādinājums, cik viegli politiķis var pārvērsties par "vienkāršu muldoņu" un tā zaudēt uzticību.

otrdiena, 2010. gada 2. novembris

A.Loskutovs un A.Štokenbergs - noziedzīga bezdarbība

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=34941871
Arilds Bethers: Skeletu batālijas
JL ētikas komisijas loceklis, 02. novembris 2010

Līdz šim, ja atmiņa mani neviļ, skeletus no skapjiem vilka politiskie konkurenti pirms vēlēšanām. Kaut kā neatceros, ka ar tādu skubu tas tiktu darīts īsi pēc vēlēšanām, nemaz jau nerunājot par to, ka dedzīgākie šo skeletu grabinātāji būtu pašu skeletu īpašnieku partiju vai apvienību biedri.



Sākās ar Inu Druvieti (PS), kura it kā varot būt viena no Lemberga stipendiātēm.

Sekoja Silva Bendrāte (JL), kura ļoti sen esot aizņēmusies naudu no A.Lemberga, nav to deklarējusi un radiostacijā pārstāvējusi Lemberga intereses.

Tad it kā kādi JL biedri (baumas?), it kā lai atriebtos Lolitai Čigānei (PS) par S.Bendrātes kritizēšanu, uzgājuši skeletu arī viņas skapī - viņa no Turcijas ievedusi preces 350 latu vērtībā, bet nav deklarējusi.

Abas pēdējās dāmas tagad kritizē visās malās visi, kam nav slinkums, aicinot nolikt vēl nesaņemtos 10. Saeimas deputāta mandātus. Viens no Vienotības līderiem A.Loskutovs (SCP) arī publiski paziņojis savus uzskatus, ka S.Bendrātei vajadzētu atteikties no darba jaunajā parlamentā, jo viņas rīcība esot klajā pretrunā ar JL deklarētajiem atklātības, godīguma un cīņas pret korupciju principiem.

Kamēr visā pilnībā neesmu ar S.Bendrātes lietā esošajiem dokumentiem un uzklausījis viņu, neņemos spriest par turpmāko, taču pirmajā brīdī likās, ka Loskutova kungs palaidis garām lielisko iespēju paklusēt. Taču tad, atceroties, ka S.Bendrātes lietu izskatīs JL Ētikas komisija, L.Čigāne pati ierosināšot viņas lietu izskatīt Vienotības Ētikas komisijā un palasījis SCP programmas vadlīnijas:

"...taisnīgums nozīmē atbildību par solījumiem, godīgumu un tiesiskumu";

"Taisnīgi ir iestāties par sabiedrības interesēm...";

"Mēs atbalstīsim prokuratūru un KNAB cīņā pret korupciju, veidosim tādu valsts pārvaldes vidi, kas mazina negodīgas rīcības iespēju un nepieļauj valsts nozagšanu."

un pēdējo frāzi, ar kuru SCP pabeidz vai katru savu politisko paziņojumu-

"Apvienības mērķis ir radīt jaunu politisku kultūru Latvijā, platformu, uz kuras strādāt ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam svarīga pārticīga, godīga un eiropeiska Latvija." (izcēlums mans, A.B)

sapratu, ka šobrīd notiek kaut kas Latvijas politiskajā telpā vēl nebijis - vēlēšanās uzvarējušie visiem spēkiem demonstrē savu vēlmi īstenot savos dokumentos rakstīto, notiek nevis iekšējā konkurence par amatiem valdībā un Saeimā, bet pašattīrīšanās, vēlme atbrīvoties no visiem, uz kuriem krīt kāda aizdomu ēna negodīgu rīcību, neticot, ka cilvēki ar šādām īpašībām varētu darīt to, ko no viņiem gaida vēlētājs.

Nu ko, kad jau, tad jau, arī man šai sakarā ir kas sakāms. Sāksim ar to pašu Loskutova kungu. Augstāk minētie dāmu iespējamie nesmukumi pilnīgi nobāl uz viņa fona.

Par klajiem likuma pārkāpumiem, kas valstij nodarīja ievērojamus zaudējumus, 2007. gadā ziņoju KNAB-am. Sekoja bezatbildīga A.Loskutova atrakstīšanās, putrošanās likumu pantos, atkārtotus manus paskaidrojumus ignorējot, jo es, lūk, atbildi jau esot saņēmis un tāpēc esot tiesības vairs neatbildēt. Nav svarīgi, ka saputroja faktus un likuma pantus, ko nākošā KNAB vadība atzina, taču adekvāta rīcība vienalga nesekoja. A.Loskutovs klaji ignorēja ne tikai manis atkārtoti rakstīto, bet arī Finanšu ministrijas likuma skaidrojumus, kuros bija pat norādes uz to, kas ir atbildīgais un no kā piedzenami zaudējumi. Rezultātā decembrī būs tiesa, kur KNAB-am būs uz maniem jautājumiem jāatbild pēc būtības. Nezinu vai tur būs arī A.Loskutovs, taču sarunā ar mani šogad viņš atzina, ka man ir taisnība un viņš toreiz kļūdījies. Loskutova kungs, esiet godavīrs, iedzīviniet Jūsu atbalstīto jauno politisko kultūru Latvijā un 2. decembrī plkst. 13-00 atnāciet uz Administratīvo rajona tiesu un atviegliniet tiesai pieņemt saprātīgu lēmumu, pastāstot, kā un kāpēc Jūs toreiz kļūdījāties, kāpēc ignorējāt visus manus un ministrijas argumentus un pēc tam tautai pastāstiet, kā Jūs stādāties priekšā SCP proponēto prokuratūras un KNAB atbalstu cīņā pret korupciju un valsts nozagšanas nepieļaušanu.

Kad es TV skatījos partiju līderu pirmsvēlēšanu cīņas, nudien neatceros, ko Latgalē par cīņu pret korupciju teica A.Loskutovs. Taču skaidri atceros, ka Vidzemē vienīgais, kas kaismīgi runāja par korupcijas sērgu un nepieciešamo cīņu pret to, bija VL līderis R.Dzintars. Taču ar SCP veto nacionālās apvienības valdībā nebūs, bet Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadību plānots uzticēt A.Loskutovam. Ir daudz skaidrojumu par SCP izteikto veto, kurus šeit nepārskaitīšu. Atceros vien A.Loskutova teikto pirms sarunām par ar VL par ienākšanu Vienotībā - izvēlieties, vai nu es vai VL, kopā būt nevēlos. Izvēlējās vienu no Vienotības lokomotīvēm A.Loskutovu.

Loskutova kungs, nezinu visus Jūsu nepatikas pret VL iemeslus, taču SCP bija tiesības uz veto un tā šīs tiesības izmantoja. Taču Jūsu agrākā bezatbildība, neloģiskā un pēc būtības nelikumīgā rīcība nedod man ne mazāko iemeslu uzticēties Jums kā Saeimas deputātam, nemaz nerunājot par tik svarīgas komisijas vadīšanu. Lūdzu izdariet to, ko ierosinājāt S.Bendrātei - atsakieties no darba jaunajā parlamentā!

Vēl viena no klejojošām versijām par nacionālās apvienības nepielaišanu valdībā ir tāda, ka tad tieslietu ministrs būtu kāds no tēvzemiešiem, taču šo amatu esot iekārojis A.Štokenbergs. Neticu šādai versijai, jo SCP ar tās vadītāju A.Štokenbergu priekšgalā taču ir par godīgu Latviju un tik zemiski paņēmieni viņiem nav pieņemami.

Kad es savulaik kā Privatizācijas aģentūras (PA) padomes loceklis 2003. gadā biju atklājis rupjus likuma pārkāpumus zemes privatizācijā un ziņojis par to prokuratūrai, PA valde atļāvās uzrakstīt, ka viss noticis likumīgi un tai pret privatizētājiem nekādu materiālu pretenziju nav, kaut arī nelikumība bija kliedzoši acīmredzama. Pēc bezrezultatīvas ilgstošas sarakstes ar prokuratūru es kā padomes loceklis 2006. gadā vērsos pie PA padomes ar TP pārstāvošo A.Štokenbergu (ekonomikas ministrs un PA padomes priekšsēdētājs) priekšgalā, lai uzdotu valdei, lai tā prokuratūrai darītu zināmu, ka pārkāpums tomēr noticis un tā tikusi maldināta. A.Štokenbergs kā diplomēts jurists noteikti saprata, ka prokuratūra tik specifiskā jautājumā drīzāk uzticēsies PA valdei un padomei, nekā politiski ieceltam vienam padomes loceklim. Taču viņš un padome no tā kategoriski atteicās. Tāpēc biju spiests prokuratūrai ziņot arī par minēto personu bezdarbību un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Turpināju saraksti ar prokuratūru un vairākkārt saņēmu atgādinājumu:

"Kriminālprocesā neviens nav pieteicies par cietušu, un nav saņemti pieteikumi par zaudējumu nodarīšanu."

Mani kā amatpersonas iesniegumi un pieteikumi vērā ņemti netika, taču neviens cits to darīt netaisījās, līdz beidzot man pat tika paziņots par lēmumu kriminālprocesu izbeigt. Taču, neskatoties uz visu pretdarbību un klajo nepatiku pret to, ko daru, es turpināju pildīt savus dienesta pienākumus un saraksti turpināju. Līdz beidzot ar 51. no prokuratūras saņemto atbildi 2009. gada aprīlī uzzināju, ka

"...tika konstatēts, ka Jūsu sūdzība ir pamatota un apmierināma".

Ar 54. prokuratūras atbildi augustā uzzināju, ka šajā ciniski nekaunīgajā un elementāri atšifrējamajā lietā arvien notiek pirmstiesas izmeklēšana. Jau septīto gadu. Vai prokuratūras plānos ietilpst izmeklēt arī A.Štokenberga un pārējo padomes un valdes locekļu paveiktās nelikumības un manas sūdzības apmierināšanā ietilps arī šis jautājums, nezinu. Katrā gadījumā pie vajadzības nekautrēšos par to atgādināt.

Savukārt vakar uzzināju, ka Vienotība A.Štokenbergu izvirzījusi tieslietu ministra postenim. Vienkārši apbrīnojami un satriecoši! Šis cilvēks tad nu būs tas, kurš tieslietas Latvijā iecels saulītē? TV 100. panta preses klubā uzzināju, ka A.Štokenberga prioritāte ministra amatā būšot cietumi. Nu, labi. Izraksts no Kriminālkodeksa

319.pants

(1) Par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai...

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem...

291.pants

(1) par apzināti nelikumīga sprieduma vai lēmuma taisīšanu, ja to izdarījis tiesnesis vai pirmstiesas izmeklēšanas izdarītājs,-

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Iebildīsiet, ka nevienam tikpat kā nav iespējams pierādīt, ka kaut kas izdarīts apzināti. Bet, ja paši vainīgie atzinušies pārkāpumā, ja KNAB pats pieprasījis likuma normas skaidrojumu no ministrijas, to saņēmis un pēc tam klaji ignorējis, tad nespēju iedomāties, kā to var izdarīt neapzināti.

Labi, viss tas vēl priekšā, taču iesākumā abiem kungiem gan vajadzētu atteikties no mandāta saņemšanas. Un katrs pats var salīdzināt kungu nodarīto ar trīs dāmu nodarīto vai "nodarīto". Ja kaut ko esmu sagrozījis, abiem ir visas iespējas sūdzēt mani tiesā par cieņas un goda aizskaršanu. Nav problēmu tikties tiesas zālē arī šādā sakarā...

A.Štokenbergs: "Izvēle par labu VL-TB/LNNK iekļaušanai nākamajā valdībā gan pašmājās, gan starptautiskajā vidē tiktu uztverts kā signāls par Latvijas politikas radikalizēšanos un etniskās spriedzes vairošanos." Savukārt man abu minēto kungu nonākšana šais ārkārtīgi svarīgajos posteņos būtu skaidrs signāls tam, ka viņu darbība minētajās (un ne tikai!) epizodēs tiek atzīta par pareizu un turpināmu, ka arī turpmāk "cīņa" pret korupciju būs tikai skaisti vārdi, skaistas programmas, cīņas imitācija, bet faktiski slēptā vai nekaunīgi atklātā veidā notiks pretošanās patiesai cīņai.

pirmdiena, 2010. gada 1. novembris

PIEPRASU SODĪT PAR NOZIEGUMIEM

ES, ATIS SKALBERGS, KĀ LATVIJAS PILSONIS, PIEPRASU SODĪT  DIVUS POLITIĶUS- A.ŠTOKENBERGU UN A. PABRIKU- PAR IZDARĪTAJIEM NOZIEGUMIEM 2009.GADA 13.JANVĀRĪ VECRĪGĀ, izraisot grautiņu, kura laikā tika dauzītas policijas mašīnas, izsisti logi, kādam skolniekam izsista acs un nodarīti citi postījumi. Tas viss redzams uzfilmētajos kadros, kas ir TV rīcībā. Grautiņš notika pēc šo politiķu runām. Visa atbildība gulstas uz viņiem. Šos notikumus redzēja visa valsts. Vainīgie vēl nav saukti pie atbildības. Nekāds noilgums nav iestājies. Tagad viņi abi gatavojas kļūt par ministriem. To nedrīkst pieļaut.                    ATIS   SKALBERGS

trešdiena, 2010. gada 25. augusts

Kandidāti – ‘staigātāji’ (Delna)

http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/delna-apkopojusi-kandidatus--staigatajus.d?id=33715169

http://www.kandidatiuzdelnas.lv/jaunumi/raksti/partiju-pielaikosana/

Arī šoreiz Saeimas vēlēšanās kandidēs politiķi, kuri vienreiz vai vairakkārt mainījuši savu politisko piederību kādai partijai vai partiju apvienībai, izpētījusi sabiedrība par atklātību „Delna”.

Speciāli 10.saeimas vēlēšanām izveidotajā interneta vietnē „Delna" apzinājusi 12 kandidātus, kuri savulaik vienreiz vai vairakkārt pametuši kādu citu politisko spēku - Nikolajs Kabanovs, Ilma Čepāne, Ina Druviete, Kārlis Šadurskis, Artis Pabriks, Aigars Štokenbergs, Dzintars Ābiķis, Ainārs Šlesers, Ģirts Valdis Kristovskis, Imants Kalniņš, Visvaldis Lācis un Baiba Rozentāle. Deatlizētāku pārskatu, kāpēc partijas mainītas un kā to komentē paši „staigātāji", iespējams izlasīt kandidatiuzdelnas.lv.

Politologs Andris Runcis „Delnai" komentējis, ka šādu "staigāšanu" pa partijām neuzskata par bīstamu, jo "dreifē" ne vien politiķi, bet arī vēlētāji. Taču politologs min, ka strikti raugoties, tā tomēr ir vēlētāju pievilšana - pēc Saeimas vēlēšanām nomainīt politisko piederību.

otrdiena, 2010. gada 22. jūnijs

Vienotība cer uz vairāku deputātu aiziešanu no TP

Apvienība "Vienotība" cer pārvilināt vairākus Tautas partijas deputātus:
http://ir.lv/2010/4/8/vienotiibaa-cer-uz-vairaaku-deputaatu-aizieshanu-no-tp

uvākajās nedēļās "Vienotība" plāno sarunas ar vairākiem Tautas partijas (TP) deputātiem, cerot uz viņu aiziešanu no frakcijas par labu premjera Valda Dombrovska (Vienotība) vadītās mazākumvaldības atbalstam, "ir.lv" atzina vairāki politiķi.
"Es nevaru izslēgt, ka Tautas partijā vēl ir cilvēki, kas uzskata, ka ir jāpilda vēlētājiem, nevis [Andrim] Šķēlem dotie solījumi," sacīja savulaik no TP izslēgtais deputāts Aigars Štokenbergs (SCP), kurš pieļauj, ka no TP aizgājušajiem cilvēkiem varētu izveidot frakciju.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli, frakciju var veidot no vienas partijas ievēlētie deputāti. Patlaban SCP pārstāv trīs bijušie TP deputāti - Štokenbergs, Artis Pabriks un Dzintars Ābiķis. Lai izveidotu frakciju, būtu nepieciešami vēl vismaz divi no TP ievēlēti deputāti.

"ir.lv" rīcībā esošā informācija liecina, ka par aiziešanu no TP varētru tikt uzrunāts deputāts Uldis Briedis, Jānis Klaužs, kurš virzīts no Līvanu nodaļas, kas nesen pametusi TP, kā arī deputāts Jānis Eglītis, kurš atturējās balsojumā par TP aiziešanu no valdības.

Štokenbergs norādīja, ka viņam personīgi vēl nav bijušas sarunas ar šiem cilvēkiem, jo Saeimas darbā ir pārtraukums, taču viņš pieļāva, ka bez viņiem varētu būt arī citi, kas pauž atbalstu valdībai.

Savukārt TP pārstāvji jau pēc deputātes Aijas Barčas lēmuma pamest TP frakciju pauda viedokli, ka neviens cits deputāts no TP vairs neaiziešot. Tiesa, Klaužs vēl nesen aģentūrai LETA norādījis, ka gala lēmumu šai jautājumā nav pieņēmis.

Līdz ar Barčas atbalstu valdībai parlamentā ir 49 deputātu balsis, tiesa, deputāts Leopolds Ozoliņš (ZZS) jau ilgstoši ārstējas. Ja koalīcijas partijām izdodas piesaistīt vēl vismaz trīs opozīcijas deputātus, tad Dombrovska valdība iegūst niecīgu, bet tomēr balsu pārsvaru parlamentā.

pirmdiena, 2010. gada 14. jūnijs

Aigars Stokenbergs - SCP, #6, Zemgales saraksts

Zinas no CVK:
http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&cbutton=87258934485

Tautas partija
Dzimšanas gads : 1963
Ārvalstu pilsonība : Nav
Dzīves vieta : Jūrmala
Izglītība : augstākā Pabeigtas šādas mācību iestādes : Latvijas Banku augstskola, 2001, ekonomists
Latvijas Valsts universitāte, 1986, jurists
Darba vieta un amats : LR Ekonomikas ministrija, ministrs
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums : dzimtā
Tautība : latvietis
Ģimenes stāvoklis : precējies
Īpašumi :
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi
Ēka "Biksaiņi", Jaunsātu pagasts (īpašumā)
2 palīgceltnes "Biksaiņi", Jaunsātu pagasts (īpašumā)
Zeme (32,2 ha) "Biksaiņi", Jaunsātu pagasts (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi)
A/m Mercedes Benz V280 , izl.gads:1998, reģ.gads:2003
A/m SAAB 9-5 , izl.gads:1997, reģ.gads:2005
A/m GMC pārdota Voldemāram Liepiņam 2003. gadā, nav pārreģistrēta , izl.gads:1993, reģ.gads:2003
3. Nekustamie īpašumi, kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām
Telpas 150 kv.m. Palasta 7, Rīga (nomā)
4. Kandidāta parādsaistību kopējā summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
259788 Ls
5. Kandidāta izsniegto aizdevumu kopējā summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
101553,96 Ls
6. Kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas)
AS "Agrofirma Tērvete" 590 Ls (59 gab.)
SIA "A.D. Management Baltics" 1000 Ls (1000 gab.)
SIA "Āzenes Properties" 163750 Ls (163750 gab.)
SIA "Bīskapa nams" 10000 Ls (10000 gab.)
SIA "Kapitāla virsotne" 26696 Ls (26696 gab.)
7. Kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus - nav
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus
AS "Hansabanka" 112286,78 Ls
AS "DnB NORD" 305399,31 Ls
9. Kandidātam piederošie vērtspapīri sadalījumā pa to veidiem (privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norādīt tikai to skaitu) - nav
Deputātu kandidāts(-e) ir norādījis(-usi), ka nav sadarbojies(-usies) ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.
******************************
http://lv.wikipedia.org/wiki/Aigars_%C5%A0tokenbergs

Aigars Štokenbergs (dzimis 1963. gada 29. augustā, Rīgā, Latvijas PSR) ir latviešu jurists, politiķis, Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas ministrs, bijušais reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrs. Štokenbergs ir viens no partijas "Sabiedrība citai politikai" dibinātājiem.[1]

Štokenbergs 1981. gadā absolvējis Rīgas 25. vidusskolu,[2] 1986. gadā — LVU Juridisko fakultāti. Pēc tam divus gadus strādājis LPSR Rīgas rajona prokuratūrā par izmeklētāju, bet no 1988. gada maija — agrofirmā "Tērvete" par priekšsēdētāja palīgu. 1990. gada 1. martā Latvijas PSR Augstākā Padome pēc tieslietu ministra Viktora Skudras priekšlikuma Štokenbergu ieceļ par LPSR tautas tiesnesi.[3]

1999. gadā absolvējis Latvijas Banku koledžu ar kvalifikāciju uzņēmējdarbības pārvaldes jomā, 2001. gadā — Latvijas Banku augstskolu, iegūstot ekonomista kvalifikāciju.[4]

2004. gadā no Tautas partijas saraksta kandidējis Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tā paša gada nogalē viņš kļuva par Ministru prezidenta Aigara Kalvīša padomnieku ekonomikas jautājumos,[5] bet 2006. gada aprīlī, pēc Jaunā laika aiziešanas no valdības, kļuva par Ekonomikas ministru Kalvīša valdībā.

2006. gada oktobrī Štokenbergs no Tautas partijas saraksta tika ievēlēts 9. Saeimā, kā arī no jauna sastādītajā Kalvīša valdībā kļuva par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru. 2007. gada 19. oktobrī, valdības krīzes (tā sauktās Lietussargu revolūcijas) laikā, viņš tika izslēgts no Tautas partijas un zaudēja ministra posteni.[6] 2007. gada 25. oktobrī atjaunoja darbību Saeimā kā pie frakcijām nepiederošs deputāts, darbojas Saeimas Juridiskajā komisijā un tās apakškomisijā Latvijas Republikas Satversmes grozījumu izstrādei.[7]

2008. gada augustā "Baltic Screen" ierindojis Štokenbergu Latvijas ietekmīgāko miljonāru saraksta 21. vietā.
************
2010. gada Maijā Stokenbergs noraidīja iespeju uzņemt vienotībā tautiskās partijas TB/LNNK un VL, kā rezultātā pārējiem Vienotības locekļiem (JL un PS) bija jāpiekāpjas.
**************
Štokenbergs Twitterī:
twitter.com/stokenbergs

trešdiena, 2010. gada 2. jūnijs

«Vienotība» nepieņem tautiskās partijas

Voldemārs Krustiņš, Latvijas Avīze , 01.06.2010 15:56
http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319063
Pagājšpiektdien politapvienības "Vienotība" spices personas paziņoja, ka viņu partijas savā 10. Saeimas kandidātu sarakstā neņem ne "TB"/LNNK, ne "Visu Latvijai!". Kāpēc? To vadoņi pārliecinoši un ticami nav izskaidrojuši. Esmu pārliecināts, ka jau no paša sākuma nacionālos nedomāja laist ne tuvumā, "sarunas" bija izlikšanās un laika vilcināšana. Toties tagad bilde ir pavisam skaidra, un tas ir ieguvums. "Ārēji varbūt viss izskatījās labi, bet cilvēciski emocionālā sajūta bija tāda, ka kaut kas nav kārtībā un nebūs kārtībā," žurnālistam "Ir" par saviem pārdzīvojumiem izteicies Maizīša kungs. Manuprāt, tieši tas pats sakāms par "Vienotības" vadoņu izdarīšanos ar latviski nacionālas ievirzes divām partijām. Tieši tās "Vienotībai" izrādījās nepieņemamas. Un, ja jau tā, tad kas ir pati Vienotība? Acīmredzot partiju apvienība, kura pati nevēlas, lai to uzskatītu par nacionālas ievirzes organizāciju. Ne "TB"/LNNK, ne "Visu Latvijai!" tātad nav jājūtas atstumtiem vai pazemotiem, viņi vienkārši nav uzņemti eirokosmopolītu un globālistu aprindās kā tām pārāk prasti un radikāli.

Neņemos spriest, vai šīs ("TB"/LNNK un "Visu Latvijai!") spēs vienoties un dibināt nacionāli noskaņotu bloku. Varbūt spēs, bet varbūt ne – ja neatbrīvosies no vecām nastām. Taču apstākļos, kad notiekošais velk uz Latvijas pārkrievošanu, droši vien būtu arī cilvēki, kas nevēlētos atgriezties pagātnē un 10. Saeimas vēlēšanās balsotu par kaut nelielas latviskas frakcijas izveidi. Tik vien, ka viņiem jāzina, par kuriem kandidātiem balsot, kuri tad ir tie īsti nacionālie un jaunie, bez veciem piesvariem. Palīdz pareizi izvēlēties arī, ka zināmi nacionālistu pretinieki ar S. Ēlerti, A. Štokenbergu un viņa biedriem priekšgalā, taču vēl svarīgāk, lai nacionālistu apvienība spētu atbrīvoties no veciem stereotipiem un to nesējiem. Jaunos laikos un apstākļos vajadzīgs arī jauns nacionālo problēmu redzējums. Vai tad ne?

otrdiena, 2010. gada 6. aprīlis

Dzintars: 'Vienotība' par iekļaušanu sarakstā prasa 10 000 latu; 'Vienotība' noliedz vietu tirgošanu

Delfi, 4. aprīlī: http://www.delfi.lv/news/national/politics/dzintars-vienotiba-par-ieklausanu-saraksta-prasa-10-000-latu-vienotiba-noliedz-vietu-tirgosanu.d?id=31042755

Partijas "Visu Latvijai" līderis Raivis Dzintars apgalvo, ka par iespējamo kandidēšanu "Vienotības" viņam prasīti 10 000 latu par vienu kandidātu. "Vienotības" līderi gan naudas prasīšanu noliedz, norādot, ka nosauktā summa ir iespējama nepieciešama līdzdalība kampaņa finansēšanā, svētdien ziņo LTV raidījums "De Facto".

Dzintars raidījumam stāstīja, ka viens no "Vienotības" līderiem Aigars Štokenbergs sarunās ar Dzintaru nosaucis 10 000 latu kā nepieciešamo summu par kandidāta iekļaušanu sarakstā.

Štokenbergs raidījumam skaidroja, ka Dzintars sarunu pārpratis, jo viņš vienīgi skaidrojis "Visu Latvijai!" (VL) pārstāvim - ja VL vēlas iesaistīties priekšvēlēšanu kampaņā, tad būs jāpiedalās arī kampaņas finansēšanā, un 10 000 latu ir aptuvena sumam vienam kandidātam, "ja paņem aptuveni likumā atļauto priekšvēlēšanu summu," atzina Štokenbergs.

"Vienotības" priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis skaidroja: "Bija vienkāršs jautājums, vai "Visu Latvijai" apzinās, ka kampaņa prasa pavisam konkrētus izdevumus un vai "Visu Latvijai" apzinās, ka piedaloties kopīgā kampaņā būs jāiegulda arī finansējums, uz ko Raivis Dzintars vaicāja, cik tas būtu. Mēs bijām sprieduši, ka vidēji matemātiski to izdalot uz vienu kandidātu jāpiesaista apmēram 10 tūkstoši latu."

Raidījums norāda - tas nozīmē, ka šobrīd partija kopumā kampaņai cer iegūt un tērēt aptuveni miljonu latu, kas, dalot uz 100 deputātiem sarakstā ir ap 10 tūkstošiem latu uz vienu. Tomēr Kristovskis sola, ka kandidātu spēja piesaistīt finansējumu nebūs izšķiroša, lai iekļūtu "Vienotības" sarakstā.

Viņš uzsvēra, ka "primārais ir kandidāta spējas, profesionalitāte un nozīmīgums tālākajā politiskajā procesā, bet tajā pašā laikā ar to vien ir par maz, visām šīm personībām viņas nedrīkst atnākt un teikt – te es esmu, ņemiet mani, es darīšu."

Savukārt, "Vienotību" atbalstošās "Meierovica biedrības" pārstāve, politoloģe Lolita Čigāne, kura apsver iespēju kandidēt no "Vienotības" saraksta, uzskata - "lai būtu nopietna kampaņa ar nopietnu rīcību un finansējumu, naudas aspektam tur ir jābūt. Bet nu katrā ziņā viena deputāta kandidāta vietu nedrīkst pirkt sarakstā. Deputāta kandidātu nedrīkst nostādīt situācijā, kad viņš vai nu savāc šo naudu vai nesavāc, tāda situācija nav pieļaujama."

Politologs Jānis Ikstens norāda, ka partiju apvienībā ir normāli, ja katrs finansē savu tēriņu daļu. "To var pagriezt kā vietu pirkšanu sarakstā , bet no otras puses, ja šim skaitlim ir apakšā konkrēti aprēķini, kādēļ tie ir 10 nevis viens divi vai pieci tūkstoši, tad es to nesaskatu kā vietu pirkšanu."

Apvienībā "Vienotība" šobrīd pilnīga skaidrība ir par trim dalībniekiem – partijām "Jaunais laiks", "Pilsoniskā savienība" un "Sabiedrība citai politikai". Visticamāk sarakstā kandidēs arī pārstāvji no organizācijas "Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām". Savukārt sarunas ar apvienību "Tēvzemei un Brīvībai" un partiju "Visu Latvijai" palikušas zem lielas jautājuma zīmes.

"De Facto" atgādina, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periods sāksies 5.jūnijā un katrai partijai atļautie tēriņi ir 571 tūkstoti latu. Tiesa gan, papildus uzskaitāmajiem reklāmas tēriņiem, ir virkne tādu izdevumu, kas nav ierobežoti, tādēļ arī ir iespējams, ka faktiskie izdevumi pietuvojas vai pat pārsniedz miljonu latu.

trešdiena, 2010. gada 31. marts

Agrāk apkopotās ziņas par Politiķu Vārdiem un Darbiem (www.politika.Blogiem.lv)

Izmantojot šo saiti var aiznavigēt uz agrāk apkopotiem rakstiem un referencēm par Latvijas politiķu vārdiem un darbiem:

http://politika.blogiem.lv/

Zemāk iekopētās birkas ir ņemtas no blogiem.lv (lai radītu aptuvenu priekšstatu par to informāciju, ko tur var sagaidīt).