PS iekšējie grupējumi

Pilsoniskas savienibas valdes velešanas parada nacionala stravojuma ietekmi partijā.

Pilsoniskas savienibas valdes velešanas labi atspogu ojušas speku sadalijumu partija

starp vairakam viedokļu grupam attieksme pret Vienotibas partijas dibinašanu. Sacensiba

par vietam valde zaudeja tie, kuri visaktivak iestajas par vienas partijas veidošanu, ko pec

Pilsoniskas savienibas (PS) kongresa ir atzinis gan partijas priekšsedis Tirts Valdis

Kristovskis, gan Saeimas deputats Arvils Ašeradens. Vi a neievelešana valde bija viens

no kongresa parsteigumiem, jo A. Ašeradens ir PS dibinatajs, apvienibas Vienotiba valdes

loceklis un bija ari velešanu kampa as vaditajs, nodrošinot partijai labus rezultatus

velešanas. Tacu tas nebija vienigais parsteigums sestdien (16. aprili) PS kongresa, kurš

sakas ar T. V. Kristovska pazi ojumu, ka vi š velas apsveikt Annu Seili. Nakama vests

bija, ka pieredzejusi politiKe ir nolemusi aiziet no aktivas politikas. Sa emot ziedus, A.

Seile informeja, ka vi ai neesot dzimšanas diena, un izskatijas mazliet apjukusi. Ja šo

epizodi varetu uztvert ka nelielu misekli, kadi šados emocionalos brižos medz gadities,

tad A. Seiles ievelešanu valde vairs nevaretu uzskatit par aiziešanu no aktivas politikas.

Turklat liktenigi pirmais aiz svitras arpus valdes palika A. Ašeradens. Vi š sakotneji bija

ieguvis tikpat balsu, cik jauniešu noda as vaditaja Linda Medene. Kad kopsapulces

delegati par abiem balsoja velreiz, jauniete sa emusi ieverojami lielaku atbalstu. Ne visi

pamanija vel kadu epizodi, ka Sandra Kalniete ir aicinajusi L. Medeni atteikties no

kandidešanas uz valdi par labu A. Ašeradenam. «Esmu emocionala, un man patiešam

šKita netaisni, ka cilveku, kurš vadija velešanu kampa u, partijas biedri nenoverte.

Piegaju pie Lindas un teicu, ka es šada situacija butu apsverusi iespeju atteikties,» Dienai

otrdien atzina S. Kalniete, kura nakamaja diena gan piezvanijusi L. Medenei un

atvainojusies par nesavaldibu. S. Kalnietei esot žel, ka valde nebus ari Ilzes Viņķeles, kas
partija daudz darijusi, ka ari Sarmites Elertes, kura ari nesa ema nepieciešamo balsu


vairakumu. To, iespejams, varot skaidrot ar to, ka S. Elerte strada valdiba un «vi ai nav

pieticis laika sevi sasaistit ar partiju». A. Seile Dienai atzina, ka apsveikumu kongresa

sakuma saistijusi ar to, ka vi a vairs nestrada Saeima. «Tapec ziedus pie emu ar

pateicibu,» teica A. Seile, kura kole9iem pirms kopsapulces sacijusi, ka varetu uz valdi

vairs nekandidet. Tacu kongresa rita pie vi as esot pienacis Karlis Šadurskis, centies

parliecinat kandidet un teicis: «Ka mes bez tevis?!» Pec tam K. Šadurska paligs Didzis

Šenbergs jau esot paradijis iesniegumu, kura vairaki cilveki parakstijušies par vi as

izvirzišanu valde. K. Šadurskis šo situaciju komenteja atturigi, bet ava noprast, ka iecere

bijusi A. Seili dele9et ka Kurzemes parstavi valde. Tacu vi a pavestija, ka nevelas

konkuret ar ši re9iona cilvekiem un piekrit startet tikai no Rigas. Dienai politiKe ari

skaidroja, ka bez sava transporta vi ai butu apgrutinoši parstavet re9ionu. Iespejams, A.
Seili pierunaja startet uz valdi tapec, lai taja neiek utu kads no tiem Kurzemes


kandidatiem, kuri parstav PS nacionali konservativo sparnu, kas ir pret steigu jaunas

partijas veidošana. No Kurzemes valde ieveleja Davi Staltu, kurš ir no nacionala sparna.

A. Ašeradens, kurš turpinas parstavet partiju Vienotibas valde, notikušo saista ar to, ka

partija ir vairaki stravojumi. Viens no tiem uzskata, ka ir jaizverte riska faktori, kas trauce

Vienotibas veidošana, «bet nevajag vilkt garuma». Otra grupa varetu but tie, kuriem varbut

ir bail pazaudet esošas pozicijas un uz vienas partijas veidošanu vi i raugas piesardzigak,

uzskatot, ka nav pamata steigai. Trešais virziens, iespejams, ir nacionalak noska otie,

kuri ir vel rezervetaki, pie aujot, ka nacionala ideja ir dzivotspejiga un to var istenot ari

kopa ar Visu Latvijai!-TB/LNNK, neizsledz A. Ašeradens. Vi š pie auj, ka šis sparns ir bijis

aktivaks un tapec ari ir tads velešanu rezultats, bet tas ir demokratisks process, kuram

vajadzetu turpinaties tikpat demokratiska diskusija par kongresa pie emto rezoluciju.

Taja konceptuali atbalstita vienas partijas veidošana. (Diena)

PS valde

http://www.diena.lv/lat/politics/hot/ps-turpinas-vadit-kristovskis-valde-neievel-elerti-un-aseradenu
LETA Sestdiena, 16. aprīlis (2011).

Partijas Pilsoniskā savienība (PS) kopsapulcē par partijas priekšsēdētāju atkārtoti tika apstiprināts Ģirts Valdis Kristovskis, kurš bija arī vienīgais pieteiktas kandidāts.

Daudz sīvāka cīņa izvērsās par darbu PS valdē, kurai tika izvirzīti 23 kandidāti. Partijas biedru vairākuma atbalstu neguva tādi redzami politiķi kā kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens un Saeimas deputāte, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Vinķele.

Par Kristovski priekšsēdētaja amatā nobalsoja 194 no 220 PS klātesošajiem biedriem.

Savukārt saskaitot valdes balsojuma rezultātus, noskaidrojās, ka PS valdē turpmāk strādās Ilma Čepāne, Līvija Plavinska, Jānis Avotiņš, Ilze Vergina, Dāvis Stalts, Kārlis Šadurskis, Sandra Kalniete, Ina Druviete, Janīna Kursīte - Pakule, Inese Vaidere, Anna Seile, Lolita Čigāne un Ingmārs Čaklais.

Tomēr pirmajā balsojuma kārtā vienādu balsu skaitu saņēma Arvils Ašeradens un Jaunatnes nodaļas vadītāja Linda Medene, kā rezultātā nācās organizēt vēl vienu biedru aizklāto balsojumu par šiem diviem kandidātiem.

Atkārtotā balsojumā lielāko balsu skaitu saņēma Medene.

Uz PS valdi kandidēja ari Jānis Bordāns, Ēlerte, Andris Geižāns, Didzis Konuševskis, Linards Počs, Uģis Rotbergs, Vinķele un Diāna Zaļupe. Tomēr viņi partijas biedru vairākuma atbalstu neguva.

Partiju pārstāvji neizslēdz iespēju nākamās Saeimas vēlēšanas rīkot pavasarī

Pirmdiena, 27.septembris (2010), plkst.13:50 | Ziņu aģentūra LETA
Lai jaunā valdība varētu savlaicīgi gatavot nākamā gada valsts budžetu, nākamo Saeimu vēlēšanas varētu pārcelt no rudens uz pavasari, veicot attiecīgus grozījumus Satversmē, šādu iespēju aģentūrai LETA pieļāva aptaujātie partiju pārstāvji.

Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis aģentūrai LETA atzina, ka par šādu iespēju jau esot runāts. Viņš pieļāva, ka šā gada scenārijs ar budžeta veidošanu varētu atkārtoties, tādēļ tādā gadījumā Saeimas vēlēšanu pārcelšana uz agrāku laiku varētu būt vēlama.

"Pašlaik visi iet uz budžeta samazinājumu slēpšanu, tādēļ budžeta veidošana ir apgrūtināta. Savukārt, ja būs attīstības budžets, tas var tikt nepamatoti paaugstināts pirms vēlēšanām," skaidroja Kučinskis.

Politiķis norādīja, ka vēlēšanu laika pārcelšanai neredzot nevienu mīnusu, un neizslēdza iespēju, ka viņa partija varētu kaut kad šādas izmaiņas arī rosināt.
Apvienības "Vienotība" Saeimas deputāta amata kandidāts Olafs Pulks (JL) aģentūrai LETA sacīja, ka šādās izmaiņās varētu būt zināma loģika, kaut gan tas nebūtu tik viegli izdarāms, jo jāmaina Satversme un tam nepieciešamas daudzu deputātu balsis.
Pulks atzina, ka neesot īsti pareizi, ka budžets tiek pieņemts sasteigti un gada sākumā, kad jau sācies nākamais finanšu gads. Pēc viņa domām, Saeimas vēlēšanu laiku varētu pārcelt, un viņš to atbalstītu.

Pēc partijas "Pilsoniskā savienība" (PS) Saeimas frakcijas vadītājas Annas Seiles domām, šāds priekšlikums būtu apspriešanas vērts, kaut gan, viņas ieskatā, zināmā mērā tā esot pašreizējā momenta ideja un citu gadu varētu situācija būt savādāka.

Seile arī pauda nelielas bažas, ka pavasarī, kad būs sējas laiks, daudziem lauciniekiem varētu nebūt vaļas doties uz vēlēšanām. "Tomēr tas ir apspriešanas vērts, un mēs to drīz izvērtēsim frakcijā un partijas valdē," teica deputāte.

Piesardzīgāks pret pārmaiņām bija Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, kurš norādīja, ka šādai idejai par vēlēšanu laika pārcelšanu būtu jābūt stingri pamatotai.
"Neredzu lielas problēmas arī tam stāvoklim, kā ir tagad, un nezinu, vai viens mēnesis turp vai atpakaļ kaut ko izmainīs. Ja nolems kaut ko mainīt, tad nolems," sacīja Brigmanis, piebilstot, ka pret šo ideju esot neitrāls.

Satversmes 11.pants noteic, ka Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra pirmajā sestdienā.