Rāda ziņas ar etiķeti lolita čigāne. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti lolita čigāne. Rādīt visas ziņas

svētdiena, 2018. gada 6. maijs

Kādēļ “Vienotība” zaudē pārstāvniecību Ilūkstes novada domēzaudē pārstāvniecību Ilūkstes novada domē

http://www.la.lv/viedoklis-kadel-vienotiba-zaude-parstavniecibu-ilukstes-novada-dome/

23. aprīlis, 2018

Autors ir Ilūkstes novada domes deputāts Kristaps Averjanovs
“Vienotība” kādreiz bija Latvijas tautas cerību, taisnīguma un godīgas politikas iemiesojums. Tā simbolizēja jaunu politisko kultūru, augstus politikas standartus un uz mūsu Latvijas iedzīvotājiem vērstu politiku. Tā apvienoja talantīgus cilvēkus, kuriem ļāva sevi pierādīt. Tūkstošiem cilvēku tam noticēja un balsoja. “Vienotība” bija kā jauna laikmeta sākums. Tā bezbailīgi stājās pretī oligarhiem un Latvijas izzadzējiem. Tieši šo vērtību dēļ ilgus gadus esmu bijis “Vienotības” biedrs un esmu cīnījies par šo svarīgo vērtību īstenošanu arī Ilūkstes novadā. Tāda kādreiz bija “Vienotība” un diemžēl nekad vairs tāda nebūs.
Kādreiz “Vienotība” cīnījās par cilvēku dzīvi arī reģionos, pašlaik partijai rūp vienīgi tie cilvēki, kas darbojas Rīgā vai Pierīgas novados, kur ir pie varas un pie naudas. Tās nodaļas un biedri, kuri neatrodas tik tuvu varas centram, partijas vadībai nerūp vispār. Ir neliela cilvēku grupa, kas pārņēmusi varu un pārējie ir tikai dekorācija, lai aizpildītu krēslus partijas kongresos un piesegtu patieso situāciju. Partijā ir iespēja augt un tapt uzklausītiem tikai tiem cilvēkiem, kuri ir uzticīgi partijas ģenerālsekretāram. Kādreiz tā nebija.
Lielākā muļķība bija “Vienotības” premjerministra nogāšana un varas pārdošana Lembergam un ZZS. Tā bija augstākā nodevība, kad Čigānes un Viņķeles kundzes izveidoja savu grupējumu, notirgoja savu ietekmi un pārdeva varu ZZS. Vajadzēja uzreiz pieņemt lēmumu un izmest šos cilvēkus no partijas, lai tas būtu piemērs arī citiem. Tā vietā partija klusēja un ļāva sagraut “Vienotību”, lai uz tās drupām varētu nodibināt liberālo partiju “PAR”. Vēl trakāk – tos, kuri nodeva “Vienotību” un tās vēlētājus, šobrīd atsauca atpakaļ un ceļ godā. Tas ir pazemojums un spļāviens sejā visiem, kas visus gadus bijuši godīgi pret “Vienotību” un tās vēlētājiem.
Vēlēšanās par “Vienotības” deputātiem kļuva tie, kas pirka balsis un pārkāpa likumus ar dārgām personīgajām kampaņām. Šo cilvēku rīcības dēļ tika atņemts valsts finansējums un partija kļuva pilnībā atkarīga no sponsoriem. Tā vietā, lai partija sodītu šos cilvēkus, viņi ir salikti atbildīgos un svarīgos amatos.
Pirmajās rindās “Vienotībā” ir ielikti cilvēki no Zatlera partijas, kuri toreiz, tiklīdz ieguva Saeimas krēslus, nekavējoties metās par katru cenu (kaut ar tankiem) veidot valdību ar “Saskaņas Centru”.
Pēdējos gadus man arvien grūtāk atrast īstos vārdus, lai saviem atbalstītājiem izskaidrotu “Vienotības” rīcību un lēmumus. Īstā realitāte ir tāda, ka Latvija paliek arvien tukšāka no cilvēkiem, slēdz skolas, ceļi mūsu pusē brūk kopā. Pēdējā laika reformas tiek īstenotas pavirši un lielā steigā, kur netiek ņemta vērā reālā cilvēku situācija un iespējas. Kādreiz partija asi reaģēja uz korupciju, izsaimniekotiem miljoniem, taču ar gadiem kļuvusi pavisam klusa. Es vairs nevaru saprast kur beidzas ZZS un sākās “Vienotība”, jo viss saplūdis vienā sistēmā. Konkrēta rīcība seko tikai pēc vērienīgiem skandāliem un liela žurnālistu spiediena.
Pamazām sāk uzpeldēt liecības par shēmām, kas valsti un iedzīvotājus dzen trūkumā. Viena no šādām afērām ir OIK. Biju pārliecināts, ka tā ir oligarhu “trekno gadu” afēra, par kuru būs jāmaksā simtiem miljoni visiem iedzīvotājiem. Bet publicētie materiāli vairāk un vairāk norāda arī uz konkrētu “Vienotības” politiķu atbildību par lēmumiem. Sarunās ar atbalstītājiem es nevaru vairs aizstāvēt “Vienotību”, ja fakti parāda citu situāciju. Tā vietā, lai likvidētu šo politisko biznesu, tam piešķīra vēl 90 miljonus eiro.
Es nekur neaizgāju pie pirmajām grūtībām, bet gan paliku “Vienotībā”. Neaizgāju arī pie otrajām un trešajām grūtībām. Es ticēju, ka viss var mainīties, ka sagaidīšu solīto “Vienotības” restartu. Es ticēju jaunajam vadītājam Andrim Piebalgam. Es cerēju arī, ka jaunā Arvila Ašeradena vadība atgriezīs partiju atpakaļ uz ceļa. Taču nu jau “Vienotību” ir pametuši simtiem cilvēki, ar kuriem es vēlējos būt vienā partijā. Palikuši ir tikai tie, kuriem ir svarīgi saglābt amatus un ietekmi, nevis vērtības un principus.
Pēdējais piliens ir paziņojums par nosaukuma maiņu uz “Jaunā Vienotība”. Tad labāk būtu bijis saslaucīt vēl palikušos un, nemānot sabiedrību ar vārdu “jaunā”, ar cieņu nostartēt vēlēšanās.
No kādreizējās “Vienotības” palikusi tikai čaulas kompānija un tādēļ es pieņēmis smagu lēmumu no “Vienotības” izstāties. Savu lēmumu skaidroju plašāk, jo ceru, ka mani atbalstītāji to sapratīs. Tāpat vēlos piebilst, ka savu politisko darbību tomēr nevēlos atstāt novārtā, jo esmu arī Ilūkstes novada domes deputāts, tāpēc visticamāk sekošu citam nodaļām, kas jau līdz šim ir aizgājušas uz SCP.

sestdiena, 2011. gada 5. februāris

5 PS deputāti atbalsta pārkrievošanu - Pats vainīgs, ka neproti krievu valodu!

04.02.2011. Ģirts Zvirbulis
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=93551

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir izaugusi latviešu paaudze, kura krieviski vairs nesaprot. Toties krievu jaunieši latviešu valodu apgūst arvien labāk un kļūst konkurētspējīgāki darba tirgū. Ko darīt ar pirmajiem – likt mācīties krievu valodu vai pasargāt viņus ar īpašu likumu? Par to vakar diskutēja Saeimas deputāti.
Saeima vakar noraidīja Nacionālās apvienības "VL"/"TB"/LNNK deputātu sagatavotos grozījumus Darba likumā, kuru mērķis esot pasargāt latviešu jauniešus no diskriminācijas darba tirgū.

Pievērsties šiem jautājumiem Nacionālo apvienību mudinājusi Latvijas Ordeņu brālības vēstule valsts augstākajām amatpersonām. Tajā paustas bažas, ka krievu valodas pozīcijas Latvijā kļuvušas tik plašas, ka darba devēji pieprasa krievu valodas zināšanas gandrīz visos darba piedāvājumos. "Pat daudzos valsts uzņēmumos bez krievu valodas zināšanām darbs netiek piedāvāts. Ap 65% jauniešu, kuri ir beiguši skolas ar latviešu mācību valodu pēdējos divdesmit gados, nav mācījušies krievu valodu un tāpēc viņi nevar atrast šeit darbu un tiek rupji diskriminēti paši savā zemē. Kaut kas tāds nenotiek nevienā citā Eiropas valstī," teikts vēstulē. Likumprojekta autori saskaitījuši, ka, piemēram, laikrakstā "Diena" 29. janvāra numurā trijos no septiņiem darba sludinājumiem prasītas labas krievu valodas zināšanas. Tā esot krieviski nerunājošo darba meklētāju lingvistiskā diskriminācija. Tādēļ "VL"/"TB"/LNNK piedāvā Darba likumā noteikt, ka, publicējot darba sludinājumus, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, darba devējiem aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu, kuras ir Eiropas oficiālās, valodas prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes.
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir izaugusi latviešu paaudze, kura krieviski vairs nesaprot. Toties krievu jaunieši latviešu valodu apgūst arvien labāk un kļūst konkurētspējīgāki darba tirgū. Ko darīt ar pirmajiem – likt mācīties krievu valodu vai pasargāt viņus ar īpašu likumu? Par to vakar diskutēja Saeimas deputāti.

Saeima vakar noraidīja Nacionālās apvienības "VL"/"TB"/LNNK deputātu sagatavotos grozījumus Darba likumā, kuru mērķis esot pasargāt latviešu jauniešus no diskriminācijas darba tirgū.

Pievērsties šiem jautājumiem Nacionālo apvienību mudinājusi Latvijas Ordeņu brālības vēstule valsts augstākajām amatpersonām. Tajā paustas bažas, ka krievu valodas pozīcijas Latvijā kļuvušas tik plašas, ka darba devēji pieprasa krievu valodas zināšanas gandrīz visos darba piedāvājumos. "Pat daudzos valsts uzņēmumos bez krievu valodas zināšanām darbs netiek piedāvāts. Ap 65% jauniešu, kuri ir beiguši skolas ar latviešu mācību valodu pēdējos divdesmit gados, nav mācījušies krievu valodu un tāpēc viņi nevar atrast šeit darbu un tiek rupji diskriminēti paši savā zemē. Kaut kas tāds nenotiek nevienā citā Eiropas valstī," teikts vēstulē. Likumprojekta autori saskaitījuši, ka, piemēram, laikrakstā "Diena" 29. janvāra numurā trijos no septiņiem darba sludinājumiem prasītas labas krievu valodas zināšanas. Tā esot krieviski nerunājošo darba meklētāju lingvistiskā diskriminācija. Tādēļ "VL"/"TB"/LNNK piedāvā Darba likumā noteikt, ka, publicējot darba sludinājumus, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, darba devējiem aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu, kuras ir Eiropas oficiālās valodas, prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes. Savukārt svešvalodu, kuras nav Eiropas Savienības oficiālās valodas, prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai Ministru kabineta noteiktos gadījumos un profesijās. Kā likumprojekta autoru vārdā uzsvēra deputāte Inese Laizāne – šādas normas neaizliegtu uzņēmējam, izvēloties darbiniekus, dot priekšrocības kandidātam, kurš paralēli latviešu valodai zina arī krievu valodu. Taču MK noteikumos būtu precizēts, kuros gadījumos to var darīt (piemēram, kad runa ir par apkalpojošo sfēru, kur jāsarunājas ar klientiem).
Pret "VL"/"TB"/LNNK ierosinājumu kategoriski iebilda Ainārs Šlesers ("Par labu Latviju"), kurš pauda viedokli, ka valodas aizstāvjus nereti vadot ne tik daudz bažas par latviešu valodu, kā vēlme atriebties par krievu valodas dominanci okupācijas laikā. Viņš arī vērsa deputātu uzmanību uz to, ka šādu likumu realizēt dzīvē būs tikpat kā neiespējami, jo darba devējs atradīs virkni citu iemeslu, kādēļ pieņemt darbā cilvēku ar plašākām valodas zināšanām.
"Pirms kāda laika kopā ar savu Igaunijas paziņu sēdējām kādā no viesnīcu restorāniem, dzērām kafiju, tēju, pienāca jauna oficiante un sāka runāt ar mums angļu valodā. Mēs ar igauni runājām krievu valodā, lai gan viņš labi runā arī angļu valodā. Kad mēs sākām pasūtīt kaut kādu ēdienu, tā meitene stāvēja apmulsusi. Viņa bija jauna latviešu meitene, un viņa neko nesaprata krievu valodā. Tā diemžēl šodien ir realitāte, pēc kāda laika es konstatēju, ka tajā vietā šī meitene vairs nestrādā, viņas vienkārši vairs nav. Kāpēc? Tāpēc, ka tūrisma nozarē ārkārtīgi svarīgi, lai cilvēks zina vismaz trīs valodas. Tā ir, protams, latviešu valoda, tā ir krievu valoda un tā ir angļu valoda. Ja kāds zina vēl kādu citu – ceturto vai piekto valodu –, viņš kļūst konkurētspējīgs," no Saeimas tribīnes sprieda Šlesers.
Nacionālās apvienības sagatavotos Darba likuma grozījumus atbalstīja tikai 34 deputāti, pret bija 32 un vēl 22 tautas kalpi atturējās. Balsis "pret" un "atturos" tiek skaitītas kopā, un līdz ar to šis likumprojekts tika noraidīts.
*** Uzziņa

Saeimas balsojums par VL-TB/LNNK piedāvātajiem grozījumiem Darba likumā
PAR: 34
Aija Barča (ZZS), Silva Bendrāte (Vienotība), Andris Bērziņš (Zemgale; ZZS), Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Augusts Brigmanis (ZZS), Andris Buiķis (Vienotība), Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), Ingmārs Čaklais (Vienotība), Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), Ina Druviete (Vienotība), Māris Dzelzskalns (ZZS), Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Dzintra Hirša (Vienotība), Rasma Kārkliņa (Vienotība), Jānis Klaužs (ZZS), Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība), Inese Laizāne (VL-TB/LNNK), Visvaldis Lācis (VL-TB/LNNK), Ingmārs Līdaka (ZZS), Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Dace Reinika (ZZS), Dana Reizniece (ZZS), Guntis Rozītis (ZZS), Inguna Rībena (Vienotība), Kārlis Seržants (ZZS), Vitauts Staņa (ZZS), Jānis Strazdiņš (ZZS), Staņislavs Šķesters (ZZS), Ilze Vergina (Vienotība), Aivars Volfs (Vienotība), Jānis Vucāns (ZZS), Didzis Zemmers (ZZS), Oskars Zīds (ZZS).

PRET: 32
Valērijs Agešins (SC), Dzintars Ābiķis (Vienotība), Jānis Ādamsons (SC), Aleksejs Burunovs (SC), Sergejs Dolgopolovs (SC), Sergejs Fjodorovs (SC), Guntars Galvanovskis (Vienotība), Valentīns Grigorjevs (SC), Aleksejs Holostovs (SC), Aleksandrs Jakimovs (SC), Nikolajs Kabanovs (SC), Andrejs Klementjevs (SC), Valērijs Kravcovs (SC), Imants Viesturs Lieģis (Vienotība), Igors Meļņikovs (SC), Sergejs Mirskis (SC), Vladimirs Nikonovs (SC), Ņikita Ņikiforovs (SC), Igors Pimenovs (SC), Ivans Ribakovs (SC), Dmitrijs Rodionovs (SC), Uģis Rotbergs (Vienotība), Artūrs Rubiks (SC), Raimonds Rubiks (SC), Aleksandrs Sakovskis (SC), Juris Silovs (SC), Edvards Smiltēns (Vienotība), Jānis Tutins (SC), Jānis Urbanovičs (SC), Ilze Viņķele (Vienotība), Mihails Zemļinskis (SC), Igors Zujevs (SC).

ATTURAS: 22 (līdzvērtīgs balsojuma pret)
Solvita Āboltiņa (Vienotība), Imants Jānis Bekešs (PLL), Andis Caunītis (Vienotība),Ingrīda Circene (Vienotība), Lolita Čigāne (Vienotība), Gundars Daudze (ZZS), Ints Dālderis (Vienotība), Rihards Eigims (ZZS), Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība), Māris Kučinskis (PLL), Atis Lejiņš (Vienotība), Liene Liepiņa (Vienotība), Klāvs Olšteins (Vienotība), Jānis Reirs (Vienotība), Rita Strode (PLL), Laimis Šāvējs (ZZS), Andris Šķēle (PLL), Inese Šlesere (PLL), Ainārs Šlesers (PLL), Guntis Ulmanis (PLL), Dzintars Zaķis (Vienotība), Edgars Zalāns (PLL).



NEBALSO: 4
Iveta Grigule (ZZS), Ainars Latkovskis (Vienotība), Vitālijs Orlovs (SC), Ansis Saliņš (Vienotība).

pirmdiena, 2010. gada 1. novembris

Čigāne savulaik pieķerta kontrabandas ievešanā

http://zinas.nra.lv/latvija/34170-10-saeimas-deputate-l-cigane-savulaik-piekerta-kontrabandas-ievesana.htm

Nākamajā Saeimas sasaukumā no "Vienotības" saraksta ievēlētā Lolita Čigāne, kura savulaik aktīvi cīnijusies ar nelikumību apkarošanu, pati 2007. gadā aizturēta Rīgas lidostā, jo iekritusi par kontrabandas ievešanu.

2007. gadā L. Čigāne ir administratīvi sodīta par neatļautu preču ievešanu Latvijā.

Viņa gribējusi ievest Latvijā no Turcijas (kas nav ES dalībvalsts pagaidām, tāpēc jāmaksā muita) ievest šādus kontrabandas priekšmetus: 54 lakatus, septiņas somas, 95 somu aksesuārus, 3 pildspalvas, 15 bižutērijas priekšmetus, 100 papīra maisus, 2 guaškrāsas, 1 etiķeti un 20 dāvanu maisiņus. Preču kopējā vērtība bijusi 498,50 eiro jeb 350 lati.

Čigāne gatava nolikt deputātes mandātu
http://www.apollo.lv/portal/news/articles/218912?ref=theme

No apvienības «Vienotība» saraksta parlamentā ievēlētā Lolita Čigāne (PS) norāda, ka nav atkarīga no deputātes amata un vajadzības gadījumā ir gatava nolikt mandātu. Jāatgādina, ka ceturtdien medijos parādījās informācija, ka savulaik Čigāne izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ievedot Latvijā nedeklarētas preces no Turcijas 350 latu vērtībā.

Sarunā ar portālu «pietiek.com» Čigāne atzīst, ka savulaik administratīvi sodīta, kad 2007.gada 29.novembrī no Turcijas ievedusi preces, kuras nav deklarējusi.
Ja sabiedrība uzskatīšot, ka šis gadījums var ietekmēt viņas kā Saeimas deputātes darbu, Čigāne ir gatava no mandāta atteikties.

«Situācija ir tāda, ka man to vēlēto amatu nevajag tādā ziņā, ka es neesmu atkarīga no šī amata. Būtībā ir tā, ka, iespējams, šobrīd es būtu personīgi daudz laimīgāka, ja man šī amata vispār nebūtu. Tāpēc, ja sabiedrībai ir pamatotas bažas par to, ka šis var mani novest kaut kādā atkarības situācijā, tāpat kā ātruma pārsniegšana uz Jūrmalas ceļa, es patiešām esmu gatava nolikt to mandātu. Šis ir tāds kompromata materiāls, tāds riktīgs kompromata materiāls, bet es domāju, ka tas nav tāds materiāls, kas parāda manu atkarību,» «pietiek.com» sacījusi Čigāne.

Čigāne sacījusi, ka par pārkāpumu samaksājusi soda naudu un lieta izbeigta.
Portāls norāda, ka, iespējams, šī lieta atklātībā nodota, jo viņa deklarējusi savu pozīciju, ka deputātes mandāts jānoliek partijas «Jaunais laiks» pārstāvei Silvai Bendrātei, kura savulaik aizņēmusies naudu no Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmuma kapitāldaļu iegādei, taču šo faktu rūpīgi slēpusi.

"Delna": Bendrātei jānoliek 9. un 10.Saeimas deputāta mandāts

http://www.ir.lv/2010/10/26/dombrovskis-bendrate-bauda-pilnu-kolegu-uzticibu
10.Saeimā ievēlētā deputāte Silva Bendrāte no “Vienotības” baudot pilnu kolēģu uzticību, otrdienas rītā Latvijas Televīzijā apliecināja premjers Valdis Dombrovskis (“Vienotība”). Kā ziņo BNS, atsaucoties uz interviju ar premjeru raidījumā "Labrīt, Latvija", Dombrovska izteikumi liecinājuši, ka partija neplāno prasīt viņai nolikt deputāta mandātu. Savukārt "Sabiedrība par atklātību "Delna"" uzskata, ka Bendrātei ir jānoliek gan 9., gan 10.Saeimas deputātes mandāts.
"Redziet, te situācija ir sekojoša, te runa ir par '90.gadu vidū notikušu komercdarbību. Un atbilstoši pašas Bendrātes kundzes sniegtajai informācijai, šis trasta līgums, vai kas tur tas ir bijis, sen ir lauzts. Un "Vienotības" kolēģi, kas ar Silvu Bendrāti strādājuši, tai skaitā arī es, varu pateikt, ka viņa bauda pilnu kolēģu uzticību. Un nekādu pazīmju, ka viņa varētu mēģināt virzīt kaut kādas intereses astoņu gadu darbā nav bijis," teica Dombrovskis.

Viņa vērtējumā ”ironiski varētu teikt, ka ir sācies kaut kāds kompromatu pat ne karš, bet tāds kariņš”. Dombrovskis intervijā paudis neizpratni, ka par šīs informācijas publiskošanas mērķi, jo parasti šāda veida aktivitātes notiekot pirms vēlēšanām, nevis divas nedēļas pēc, kā tas bijis šoreiz.

Sabiedrība par atklātību “Delna” uzskata, ka Bendrāte “ir smagi pievīlusi savu velētāju uzticību” un atklātībā nākusī informācija ir pamats gan 9., gan arī 10.Saeimas deputāta mandāta nolikšanai. “Ir jāsaprot, ka Jūsu slepenā saistība ar Lembergu faktiski liek apšaubīt Jūsu parlamentārās darbības godprātību astoņu gadu garumā,” teikts vēstulē deputātei.“Delna” aicina Bendrāti doties pie saviem vēlētājiem un uzklausīt viņu domas par notikušo un savu turpmāko vietu politikā.

“Delna” arī norāda, ka atklātībā nākušais līgums rada jautājumus par vairākiem aizklātiem balsojumiem Saeimā, kuros pretēji solītajam netika apstiprinātas amatpersonas, kuras strādājušas korupcijas apkarošanā, piemēram, balsojums par Jutu Strīķi 2003.gadā KNAB vadītāja amatam, vai balsojums par ģenerālprokuroru Jāni Maizīti 2010.gada maijā.

“Vienotības” Ētikas komisijas vadītājs Ina Druviete Ir.lv sacīja, ka tā ir “Jaunā laika” Ētikas komisijas lieta, “pagaidām tā ir zemāka līmeņa komisijas lieta”. Taču, “izvērtējot tīri cilvēciski” Druviete noraidīja iespēju, ka Bendrāte varētu pildīt pasūtījumu, par viņas godaprātu viņai šaubu neesot. Savukārt “Jaunā laika” Ētikas komisijas vadītājs Guntis Bērziņš teica, ka pagaidām nav plānots šo situāciju vērtēt, jo “to nav prasījusi valde”. Viņam tā nešķietot akūta lieta. “Vispirms Ētikas komisijai būtu jāvienojas, vai tas būtu jautājums, ko mums vajadzētu skatīt.”

Jau ziņots, ka portāls “Pietiek.com” publicējis trasta līgumu starp Ventspils mēru Aivaru Lembergu un tolaik Silvu Ērmani. Lembergs viņai piešķīris tiesības par viņa naudu iegādāties kapitāldaļas SIA "Kurzemes radio". Šis fakts nav parādījies Bendrātes ikgadējā deklarācijā. Portāls ir vērsies tiesībsargājošajās iestādēs.

TV3 raidījums “Nekā personīga” svētdien ziņoja, ka “Vienotībā” tomēr ir biedri, kas uzskata, ka Bendrāte nedrīkst vairs palikt partijā. Jaunievēlētā deputāte Lolita Čigāne (PS) teica, ka viņa šādā situācijā mandātu noliktu.

“Es noteikti noliktu mandātu, ja es būtu nonākusi tādā situācijā, kad es vai nu nejauši vai būtu aizmirsusi par to, ka man ir bijušas šādas parādsaistības un turklāt vēl nesaprastu, kā šīs parādsaistības attiecas uz manu uzticamību un arī uz partijas uzticamību kopumā. Nu, šī diemžēl būs prizma, kā uz viņas balsojumiem un arī kopumā uz "Vienotības" balsojumiem skatīsies cilvēki. Tas vienkārši neaizmirsīsies,” sacīja Čigāne, kura iepriekš bijusi arī "Sabiedrības par atklātību - “Delna"” padomes priekšsēdētāja.

Tomēr Čigāne “Nekā personīga” neko nesacīja, ka varētu iniciēt šo jautājumu apvienībā izskatīt.

Vienotības kritika (100. panta skatītāji)

2010.g.29. oktobrī tūlīt pēc Panorāmas TV sākās raidījums „100. Panta preses klubs” , kurā žurnālisti izprašņāja trīs partiju apvienības’’ Vienotība’’ deputātus – Sarmīti Elerti, Lolitu Čigāni un Tāli Linkaiti. Pēc tam, kad šī partija atteicās ņemt koalīcijā „VL/ TB/LNNK”, avīzēs, radio, TV virmo sabiedrības sašutums par šo rīcību. Daudzi cilvēki ir dziļi aizvainoti un izsaka nožēlu, ka balsojuši par šo partiju. Grupējumu „SCP” ( Sabiedrība citai politikai), kas ietilpst Vienotībā, sauc par kangariem. Visniknākie apzīmējumi veltīti Štokenbergam un Pabrikam. Viņi abi ir Tautas partijas kadri, kas tagad agresīvā veidā grib ieņemt ministru krēslus. Vairākas pazīmes liecina, ka Vienotība sašķelsies un izjuks. Vienā sabiedrības daļā ir liels naids pret viņiem. Nav ticības, ka šī koalīcija ar ZZS varētu izveidot darbaspējīgu valdību.


Šī preses tikšanās ar deputātiem centās noskaidrot: - vai 10. Saeima spēs atjaunot vēlētāju uzticību parlamentam? Pa trīs telefoniem tika reģistrētas atbildes 1.) jā, ievēlētie ļauj tam ticēt, 2) nē, viss ies vecajās sliedēs, 3) cerība bija, bet tā strauji zūd. Raidījums bija spraigs, deputāti galvenokārt taisnojās. Telefonaptauja vislabāk parāda, ko domā tauta. Šie skaitļi ir šādi: 1. )373, 2.) 202, 3.)1340

trešdiena, 2010. gada 11. augusts

Lolita Čigāne, PS, #8 Rīgas saraksts, Meierovica biedrība, Vienotība, Sorosa fonds


http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=54261930060

Dzimšanas gads: 1973
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Londonas ekonomikas skola, Londona, Lielbritānija, 2001, maģistrs zinātnē
Centrāleiropas universitāte, Budapešta, Ungārija, 2000, mākslu maģistrs
Latvijas Kultūras akadēmija, 1996, mākslas bakalaurs
Darba vietas un amati: EDSO, attīstības konsultante
Meirovica biedrība, valdes locekle
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latviete
Ģimenes stāvoklis: precējusies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
dzīvoklis Ozolnieku novads (īpašumā)
dzīvoklis Rīga (īpašumā)
zeme Jelgava (īpašumā)
māja ar zemi Jelgavas novads (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads) - nav
3. Nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām
dzīvoklis Rīga (iznomā)
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle 2430 EUR

no PS mājas lapas:
http://www.pilsoniska-savieniba.lv/?&s=1279526559&fu=i&id=1280158740

Dzimusi: 1973. gadā Ozolniekos
Izglītība: maģistra grāds Londonas Ekonomikas skolā Lielbritānijā, maģistra grāds Centrāleiropas universitātē Budapeštā, Ungārijā
Iepriekšējā darba pieredze: Sabiedrības par atklātību „Delna” padomes priekšsēdētāja, strādājusi kā misijas vadītāja vietniece, politiskā analītiķe un kampaņu finansēšanas eksperte 15 EDSO vēlēšanu novērošanas misijās, darbojusies Sabiedriskās politikas centrā „Providus”, Sorosa fondā „Latvija” un radio „Brīvā Eiropa”

Hobiji: dārza darbi, riteņbraukšana, joga, kalnu slēpošana, daiļliteratūra

Personīgais blogs: http://www.lolitacigane.com/p/kontakti.html

Arī Lolita Čigāne reklamē politisko apvienību “Par Labu Latviju!”

http://www.vienotiba.lv/lolita_cigane

DARBA PIEREDZE


2005. – pašlaik – aptuveni 15 EDSO vēlēšanu novērošanas misijās strādājusi kā misijas vadītāja vietniece, politiskā analītiķe, kampaņu finansēšanas eksperte (valstu loks ietver – Armēniju, Kirgizstānu, Maķedoniju, Horvātiju, ASV, Bulgāriju, Nīderlandi, Slovākiju, Austriju, Vāciju, Ungāriju)
2008. – 2010. gads - Sabiedrība par atklātību Delna, padomes priekšsēdētāja
2004.- 2007. gads – Sabiedriskās politikas centrs Providus, Sabiedriskās politikas projektu vadītāja: partiju finansēšana, priekšvēlēšanu kampaņu norise, ES struktūrfondi
2001. – 2003. gads – Sorosa fonds Latvija un Sabiedrība par atklātību Delna – priekšvēlēšanu kampaņas projektu vadītāja
1997. – 1999. gads – Radio Brīvā Eiropa, korespondente
1993. – 1997. gads – zviedru valodas tulks zviedru uzņēmumos un organizācijās.

http://www.kandidatiuzdelnas.lv/kandidati-un-partijas/47-lolita-cigane/



Kandidāts ir ar apšaubāmu reputāciju, kas raisa aizdomas par neētisku rīcību vai iesaisti ar korupciju saistītās darbībās
Vilcināšanās nošķirt politisko darbību no nevalstiskās

Kandidātes vilcināšanās pieņemt lēmumu par norobežošanos no darbības nevalstiskajā sektorā pēc tam, kad publiskajā telpā viņas vārds jau tika saistīts ar iespējamu pievienošanos “Vienotībai”, radīja bažas par iespējamu vēlmi izmantot biedrības “Sabiedrība par atklātību - Delna” autoritāti politiskā kapitāla gūšanai.

Kandidātes iesaistīšanos politikā, konkurējošie politiskie spēki izmantojuši, lai publiski apšaubītu L. Čigānes iepriekš vadītās “Sabiedrības par atklātību - Delna” politisko neitralitāti. Tautas partija (TP) pārmetusi šai sabiedriskajai organizācijai viedokļu saskaņošanu ar Delnas bijušās vadītājas pārstāvēto partiju. Šī kritika gan sekoja pēc tam, kad Delna vienlaikus ar Meierovica biedrību nāca klajā ar TP rīcībai kritisku novērtējumu par Satversmes tiesas politizēšanu.

2010. gada pavasarī L. Čigāne vairākas nedēļas turpināja atrasties Delnas padomes priekšsēdētājas amatā, vienlaikus iesaistoties aktivitātēs, kuras noveda pie Meierovica biedrības dibināšanas, kas vēlāk vairākiem tās dibinātājiem, tostarp L. Čigānei, kalpoja kā platforma, lai iesaistītos partijā Pilsoniskā savienība un kandidētu 10. Saeimas vēlēšanās no “Vienotības” saraksta.

21. martā L. Čigāne piedalījās Meierovica biedrības dibināšanā, par biedrības līderi kļuva Sarmīte Ēlerte. Jau vairākas nedēļas pirms šī notikuma publiskajā telpā S. Ēlertes vārds tika saistīts ar iespējamu iesaistīšanos politikā. Jau dienu vēlāk, 22. martā, publiskajā telpā tika iztirzāta iespējama konflikta situācija starp L. Čigānes vienlaicīgu darbošanos Delnā un Meierovica biedrībā. L. Čigāne 22. martā medijiem (piemēram, ziņu aģentūrai BNS) skaidroja, ka nesaredz konfliktu starp darbošanos Meierovica biedrībā un Delnā, kā arī apliecināja, ka nav izlēmusi par startēšanu 10. Saeimas vēlēšanās, vienlaikus atstājot atvērtu jautājumu par iesaistīšanos politikā.

Tikai nepilnu mēnesi pirms iesaistīšanās Meierovica biedrības dibināšanā, 22. februārī, L. Čigāne kā organizācijas Delna padomes priekšsēdētāja, tātad politiski neitrāla eksperte, piekrita darboties premjera Valda Dombrovska (JL) izveidotajā dienesta pārbaudes komisijā, kurai bija jāizvērtē Valsts kancelejas (VK) direktores Guntas Veismanes rīcība. VK direktore bija publiski pieļāvusi vērsties Drošības policijā, lai tā izmanto operatīvās darbības pasākumus pret žurnālisti, kura bija publicējusi informāciju par VK, it kā ierobežotas pieejamības informācijas, projektiem. Jau komisijas izveides brīdī bija noteikts termiņš tās darbībai – 22. marts, kad premjeram būtu jāiesniedz ziņojums.

L. Čigāne sevi neatstatīja no darba šajā komisijā, lai novērstu risku, ka komisijas secinājumi varētu netikt uztverti kā politiski neitrāli. L. Čigāne publiskajā telpā komisijas vārdā izklāstīja tās secinājumus (ziņu aģentūra BNS) un tas sakrita ar dienu, kad publiskajā telpā tika izplatīts paziņojums par viņas aiziešanu no Delnas un iespējamo kandidēšanu vēlēšanās. Vienlaikus jāuzsver, ka, vērtējot pēc būtības, komisijas darba rezultāti publiskajā telpā neizraisīja šaubas par izvērtējuma objektivitāti. Komisija, secināja, ka G. Veismane rīkojusies nekorekti, tomēr neaicināja premjeru V. Dombrovski rosināt disciplinārlietu pret G. Veismani.

30. martā, nedēļu pēc Meierovica biedrības dibināšanas L. Čigāne paziņoja par atkāpšanos no Delnas padomes priekšsēdētājas amata, šo lēmumu saistot ar iespēju, ka kandidēs 10. Saeimas vēlēšanās. Tajā pašā dienā, 30. martā, tika paziņoti pārbaudes rezultāti par G. Veismanes darbību, kur L. Čigāne bija piedalījusies kā Delnas pārstāve.

Avots: LETA, BNS, Diena, NRA
Kandidatiuzdelnas.lv piebilde: L.Čigānes profila autore ir žurnāliste Agnese Margēviča.
Kandidāte iepriekš bijusi “Sabiedrības par atklātību - Delna” padomes priekšsēdētāja, tādēļ interešu konflikta novēršanai šī profila sagatavošanai Delna pieaicināja neatkarīgu autoru

trešdiena, 2010. gada 2. jūnijs

"Lietussargu grupas" pārstāvji --> PS

"Lietussargu grupas" pārstāvji vēlas vienoti stāties PS.
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/333292-lietussargu_grupas_parstavji_velas_vienoti_staties_partija
LETA . 2010. g. 1. jūnijā, 17:27
Tā dēvētās "Lietussargu grupas" pārstāvji vēlas iestāties kādā no politisko partiju apvienības "Vienotība" veidojošajām partijām vienoti un visi desmit uzreiz, sacīja viena no "Lietussargu grupas" pārstāvēm Lolita Čigāne.
Čigāne norādīja, ka, visiem vienlaicīgi iestājoties partijā, grupa varēs labāk saglabāt savu identitāti, kaut gan desmit cilvēku iestāšanās partijā varētu būt arī izaicinājums..

Čigāne informēja, ka grupas pārstāvji turpina sarunas ar visām trim "Vienotības" partijām par iespēju pievienoties kādai no tām..

"Pilsoniskās savienības" priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis uzsvēra, ka partija ļoti labprāt uzņemtu visus desmit cilvēkus. "Mēs esam gatavi uzņemt šos cilvēkus un par šādu iespēju būtu ļoti gandarīti," sacīja Kristovskis.

..Apvienības "Sabiedrība citai politikai" ģenerālsekretārs Aleksejs Loskutovs norādīja, ka partija varētu uzņemt visu "Lietussargu grupu", taču viņam vēl esot jākonsultējas ar partijas biedriem, vai visiem šīs grupas dalībniekiem būs iespējams kandidēt vēlēšanās..

"Lietussargu grupas" pārstāvis, bijušais Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis Raimonds Rublovskis neatklāja, kurā partijā viņš varētu stāties. Lēmumu par to pieņemšot katrs no grupas pārstāvjiem personiski. Viņš rūpīgi iepazīstoties ar katras no "Vienotības" partiju programmām, bet tajās neredzot nekādu būtisku pretrunu..

Kā ziņots, bijušās laikraksta "Diena" galvenās redaktores Sarmītes Ēlertes domubiedri, kuri veido "Lietussargu grupu", ir paziņojuši par kandidēšanu rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās no apvienības "Vienotība" saraksta..

Bez Ēlertes vēlēšanu listē kandidēs arī bijusī "Delnas" vadītāja Lolita Čigāne, politoloģe Rasma Kārkliņa, premjera ārštata padomnieks ekonomikas jautājumos Andris Vilks, Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš, Latvijas pārstāve Eiropas Savienības tiesā Kristīne Drēviņa, Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas nodaļas vadītājs Andris Grafs, bijušais Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis Raimonds Rublovskis, Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Uģis Rotbergs, Dagdas novada deputāts Juris Viļums, "Jelgavas tipogrāfijas" valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis.

Kā vakar preses konferencē teica Ēlerte, sākotnēji bija iecerēts, ka domubiedru pievienošanās partijām notiks pēc vēlēšanām, taču tagad lēmums stāties partijās esot "taktisks kompromiss svarīgāka mērķa vārdā", norādot, ka tas nav būtisks kompromiss. Viņa uzsvēra, ka ar domubiedriem neredz citu alternatīvu "Vienotībai".

Kā ziņots, partiju apvienībai "Vienotība" nav izdevies vienoties par sadarbību ar partijām "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un "Visu Latvijai", tāpēc šīs sarunas tiek pārtrauktas. Tāpēc Saeimas vēlēšanu sarakstus pamatā veidos pārstāvji no partijas "Jaunais laiks", "Pilsoniskās savienības" un "Sabiedrības citai politikai".

LETA 2010. g. 2. jūnijā
Ēlerte ar domubiedriem stāsies Pilsoniskajā savienībā
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/333442-elerte_ar_domubiedriem_stasies_pilsoniskaja_savieniba

Bijusī laikraksta "Diena" galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte ar saviem domubiedriem jeb "Lietussargu grupu" plāno iestāties "Pilsoniskajā savienībā" (PS).

PS uzņems visus 11 cilvēkus, taču uzņemšana notiks individuāli, un katram, kurš vēlēsies iestāties partijā, saskaņā ar partijas statūtiem ir jābūt divām partijas biedru rekomendācijām.
..Jau vēstīts, ka tā dēvētās Lietussargu grupas pārstāvji vēlas iestāties kādā no politisko partiju apvienību "Vienotība" veidojošajām partijām vienoti un visi uzreiz, jo, visiem vienlaikus iestājoties partijā, grupa varēs labāk saglabāt savu identitāti, kaut gan desmit cilvēku iestāšanās partijā varētu būt arī izaicinājums.

Kā ziņots, bijušās laikraksta "Diena" galvenās redaktores Sarmītes Ēlertes domubiedri, kuri veido Lietussargu grupu, ir paziņojuši par kandidēšanu rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās no apvienības "Vienotība" saraksta.

Bez Ēlertes vēlēšanu listē kandidēs arī bijusī "Delnas" vadītāja Čigāne, politoloģe Rasma Kārkliņa, premjera ārštata padomnieks ekonomikas jautājumos Andris Vilks, Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš, Latvijas pārstāve Eiropas Savienības tiesā Kristīne Drēviņa, Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas nodaļas vadītājs Andris Grafs, Rublovskis, Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Uģis Rotbergs, Dagdas novada deputāts Juris Viļums, "Jelgavas tipogrāfijas" valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis.

Kā iepriekš teica Ēlerte, sākotnēji bija iecerēts, ka domubiedru pievienošanās partijām notiks pēc vēlēšanām, taču tagad lēmums stāties partijās esot "taktisks kompromiss svarīgāka mērķa vārdā", norādot, ka tas nav būtisks kompromiss. Viņa uzsvēra, ka ar domubiedriem neredz citu alternatīvu "Vienotībai".

svētdiena, 2010. gada 11. aprīlis

Visu Latvijai

Wikipēdijā: http://lv.wikipedia.org/wiki/Visu_Latvijai

«Visu Latvijai!» (abreviatūra VL) ir 2006. gada 14. janvārī dibināta nacionāli konservatīva politiskā partija, kas izveidojusies uz 2000. gadā radušās nacionālpatriotiskās jauniešu apvienības «Visu Latvijai!» bāzes. Partijas pamatmērķis ir latviešu tautas interešu aizstāvība, latvisko vērtību sistēmas un tikumības uzturēšana un izkopšana, padomju okupācijas seku novēršana, latviskas, tiesiskas un saimnieciski plaukstošas Latvijas valsts attīstība.[1] Partijas biedru retorikā šie mērķi bieži saistīti ar jēdzienu "latviska Latvija". Citu partiju un līdzīgas ievirzes organizāciju vidū "Visu Latvijai!" visai bieži izceļas ar labi iestudētām ielu akcijām.[2] Partija nav pārstāvēta Saeimā, bet 9. Saeimas vēlēšanās 2006. gadā to atbalstīja 1,48% vēlētāju, tādējādi tā bija trešā populārākā partija, no tām, kas Saeimā neiekļuva. Partija nav pārstāvēta Eiropas Parlamentā, bet 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās to atbalstīja 2,81% vēlētāju. Pēc 2009. gada pašvaldību vēlēšanām "Visu Latvijai!" ir pārstāvēta 7 pašvaldībās, no kurām 4 tā ir valdošajā koalīcijā. Šobrīd (pēc 2010. gada marta Latvijas Faktu aptaujas) tā ir 5. populārākā partija Latvijā.

Mājas lapa: http://www.visulatvijai.lv/news.php

No Delfi.lv: http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319019
'Factum' aptauja: vēlēšanās uzvarētu SC un 'Vienotība'
Ja Saeimas vēlēšanas notiktu marta nogalē, tajās uzvarētu "Saskaņas centrs" (SC) un "Vienotība", bet kopumā Saeimā iekļūtu astoņas partijas, liecina pētījumu studijas "Factum" veiktā aptauja.

Aptaujas dati liecina, ka SC iegūtu Saeimā 32 vietas,
"Vienotība" - 21 vietu,
ZZS – 11 vietas,
"Visu Latvijai" - 10 vietas,
TB/LNNK – astoņus deputātu mandātus,
apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" – 7 vietas,
Tautas partija – 6, bet
LPP/LC - 5 vietas.

Kalvis Apsītis:
Iespējamās stratēģijas 2010. gada Saeimas vēlēšanās:
http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319015

"(1) Ar "Vienotību" partijai VL! ir līdzīgs rīcības stils. To vēl grūti nosaukt par ideoloģiju, bet ir acīmredzamas atšķirības domāšanā starp partijām, kuras uzrunā vēlētāju ar baloniem, konfeti, enerģijas dzērieniem un bezmaksas popmūzikas koncertiem, un tādām partijām, kuras rīko lietussargu mītiņus vai lāpu gājienus. Ir politiķi, kuri labāk jūtas televīzijas marketinga un profesionāli sataisītu reklāmas klipu pasaulē, un ir atkal tie, kuriem labāk patīk Internets un indivīdu iniciatīva. "Vienotības" un VL! atbalstītājus vieno arī nepatika pret korumpēto eliti un visa veida necaurspīdīgu un neefektīvu valsts pārvaldi, ko simbolizē vecās varas partijas.

Latviešu tautas intereses spētu efektīvi aizstāvēt vienīgi pietiekami masveidīga partija, nevis neliels nišas veidojums. Zinot, Eduarda Berklava pozitīvo attieksmi pret JL un TB/LNNK (kuras ideju turpinātāja lielā mērā ir "Pilsoniskā Savienība"), mums ir nopietni jāapsver viņa novēlējums par visiem nacionālistiem vienotu sarakstu. Protams, daudzi no mums iztēlojās "ceturto atmodu" citādi nevis Sarmītes Ēlertes "lietussargu" iesaiņojumā - bet tādi nu izrādījušies mūsu likteņa biedri. Ja nevari viņus uzvarēt - pievienojies [7].

Protams, sadarbība ar "Vienotību" nebūs viegla - un nebūtu vēlams nonākt līdz nemotivētiem apvainojumiem attiecīgi "radikālismā" vai "liberālismā". Tie visi ir tikai tukši vārdi, bet saraksts, kura partijas viena otru apkaros, nams, kurš pats ar sevi būs ienaidā, nevarēs pastāvēt.

(2) Ar TB/LNNK partijai VL! ir līdzīgāks elektorāts - tie ir nacionālisti vēl lielākā mērā nekā Pilsoniskās Savienības atbalstītāji. Savstarpēja saprašanās ar TB/LNNK ierindas biedriem nevarētu radīt nekādas problēmas. No otras puses, TB/LNNK vadības stils ļoti atšķiras no VL! un "Vienotības" stila. Ja TB/LNNK un VL! startēs kopā, tad var rasties nevēlama situācija, kur tēvzemieši sagādās lielāku finansējumu un organizatorisko kapacitāti atbilstoši viņu darbības mērogam, kurš vēl nesen bija iespaidīgs. Sadarbībai jānotiek savstarpēji izdevīgā veidā - un šāda līdztiesīgas un savstarpēji izdevīgas sadarbības formula starp VL! un TB/LNNK vēl būtu jāatrod.

(3) VL! var balotēties paši savā sarakstā vai kopā ar citiem nelieliem spēkiem - "Libertas", u.c. Šajā gadījumā izpaliek intrigas, bet asāk nekā jebkad izvirzās jautājums par procentu barjeras pārsniegšanu un finansēm – protams, uzturot partijas reputāciju un finansiālo neatkarību no atsevišķiem lieliem, bet negodprātīgiem sponsoriem.

(4) Var piedalīties, balsojot un aģitējot, bet nekandidējot. Tāda parasti ir interešu grupu un nevalstisko organizāciju politika. Protams, latviešu nacionālisms var uzvarēt arī tad, ja Saeimā neatrodas neviens "nacionālistisks" saraksts, bet dažādu sarakstu deputāti respektē nacionālisma vērtības. Ja VL! atbalstītāji draudzīgi ķersies pie "Vienotības" sarakstu grozīšanas, tad pietiek ar dažiem procentiem cilvēku, lai viņu mērķi tiktu sadzirdēti. Un tādējādi var panākt lielāku ietekmi nekā startējot paši un paliekot zem barjeras. No otras puses, VL! Aktīvākie biedri var nebūt mierā ar šādu malāstāvētāju un arbitru lomu - viņi visdrīzāk grib būt iekšā partiju politikas procesā - nevis deleģēt šīs tiesības citu partiju kandidātiem"

"Lieta tāda, ka Saskaņas Centrs un PCTVL spēlē pavisam citā laukumā nekā, teiksim, Šlesers. Viņiem nav visu laiku jāatgādina vēlētājiem par savu esamību un vēlētāju pienākumu, jo to pietiekami cītīgi dara Krievijas plašsaziņas līdzekļi, kuru izmaksas neviens KNAB neuzskaita. Apbrīnojama ir tā principialitāte, kuru kampaņas finansēšanas ierobežošanā izrāda Lolita Čigāne, Iveta Kažoka un citi mūsdienu Latvijas liberālie domātāji[5],[6]. Jo finansēšanas reforma visvairāk sitīs pa viņu atbalstīto sarakstu "Vienotība", kas nevar rēķināties ar Krievijas mēdiju slēptajām reklāmām un arī neizrīkojas mēdiju telpā gluži tā, kā to dara LPP ar savu reklāmas guru Ē.Stendzenieku"

otrdiena, 2010. gada 6. aprīlis

Dzintars: 'Vienotība' par iekļaušanu sarakstā prasa 10 000 latu; 'Vienotība' noliedz vietu tirgošanu

Delfi, 4. aprīlī: http://www.delfi.lv/news/national/politics/dzintars-vienotiba-par-ieklausanu-saraksta-prasa-10-000-latu-vienotiba-noliedz-vietu-tirgosanu.d?id=31042755

Partijas "Visu Latvijai" līderis Raivis Dzintars apgalvo, ka par iespējamo kandidēšanu "Vienotības" viņam prasīti 10 000 latu par vienu kandidātu. "Vienotības" līderi gan naudas prasīšanu noliedz, norādot, ka nosauktā summa ir iespējama nepieciešama līdzdalība kampaņa finansēšanā, svētdien ziņo LTV raidījums "De Facto".

Dzintars raidījumam stāstīja, ka viens no "Vienotības" līderiem Aigars Štokenbergs sarunās ar Dzintaru nosaucis 10 000 latu kā nepieciešamo summu par kandidāta iekļaušanu sarakstā.

Štokenbergs raidījumam skaidroja, ka Dzintars sarunu pārpratis, jo viņš vienīgi skaidrojis "Visu Latvijai!" (VL) pārstāvim - ja VL vēlas iesaistīties priekšvēlēšanu kampaņā, tad būs jāpiedalās arī kampaņas finansēšanā, un 10 000 latu ir aptuvena sumam vienam kandidātam, "ja paņem aptuveni likumā atļauto priekšvēlēšanu summu," atzina Štokenbergs.

"Vienotības" priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis skaidroja: "Bija vienkāršs jautājums, vai "Visu Latvijai" apzinās, ka kampaņa prasa pavisam konkrētus izdevumus un vai "Visu Latvijai" apzinās, ka piedaloties kopīgā kampaņā būs jāiegulda arī finansējums, uz ko Raivis Dzintars vaicāja, cik tas būtu. Mēs bijām sprieduši, ka vidēji matemātiski to izdalot uz vienu kandidātu jāpiesaista apmēram 10 tūkstoši latu."

Raidījums norāda - tas nozīmē, ka šobrīd partija kopumā kampaņai cer iegūt un tērēt aptuveni miljonu latu, kas, dalot uz 100 deputātiem sarakstā ir ap 10 tūkstošiem latu uz vienu. Tomēr Kristovskis sola, ka kandidātu spēja piesaistīt finansējumu nebūs izšķiroša, lai iekļūtu "Vienotības" sarakstā.

Viņš uzsvēra, ka "primārais ir kandidāta spējas, profesionalitāte un nozīmīgums tālākajā politiskajā procesā, bet tajā pašā laikā ar to vien ir par maz, visām šīm personībām viņas nedrīkst atnākt un teikt – te es esmu, ņemiet mani, es darīšu."

Savukārt, "Vienotību" atbalstošās "Meierovica biedrības" pārstāve, politoloģe Lolita Čigāne, kura apsver iespēju kandidēt no "Vienotības" saraksta, uzskata - "lai būtu nopietna kampaņa ar nopietnu rīcību un finansējumu, naudas aspektam tur ir jābūt. Bet nu katrā ziņā viena deputāta kandidāta vietu nedrīkst pirkt sarakstā. Deputāta kandidātu nedrīkst nostādīt situācijā, kad viņš vai nu savāc šo naudu vai nesavāc, tāda situācija nav pieļaujama."

Politologs Jānis Ikstens norāda, ka partiju apvienībā ir normāli, ja katrs finansē savu tēriņu daļu. "To var pagriezt kā vietu pirkšanu sarakstā , bet no otras puses, ja šim skaitlim ir apakšā konkrēti aprēķini, kādēļ tie ir 10 nevis viens divi vai pieci tūkstoši, tad es to nesaskatu kā vietu pirkšanu."

Apvienībā "Vienotība" šobrīd pilnīga skaidrība ir par trim dalībniekiem – partijām "Jaunais laiks", "Pilsoniskā savienība" un "Sabiedrība citai politikai". Visticamāk sarakstā kandidēs arī pārstāvji no organizācijas "Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām". Savukārt sarunas ar apvienību "Tēvzemei un Brīvībai" un partiju "Visu Latvijai" palikušas zem lielas jautājuma zīmes.

"De Facto" atgādina, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periods sāksies 5.jūnijā un katrai partijai atļautie tēriņi ir 571 tūkstoti latu. Tiesa gan, papildus uzskaitāmajiem reklāmas tēriņiem, ir virkne tādu izdevumu, kas nav ierobežoti, tādēļ arī ir iespējams, ka faktiskie izdevumi pietuvojas vai pat pārsniedz miljonu latu.

Delna, Providus, politika.lv - tiesiskuma grāvēji

Tiesiskuma grāvēji
Bens Latkovskis
http://zinas.nra.lv/viedokli/bens-latkovskis/20070-tiesiskuma-graveji.htm?cshow=1&cnr=5#cid73367

Otrdiena, 6.aprīlis (2010)
Starptautiskajām organizācijām, kuras patiesi vēlas paaugstināt tiesiskuma un demokrātijas standartus Latvijā, būtu nekavējoties jāpārtrauc finansēt tādas struktūras kā Delna, Providus, Politika.lv , jo to darbības rezultāts ir pilnīgi pretējs publiski paustajiem mērķiem.

Realitātē šīs organizācijas ir pielikušas ne mazumu pūļu, lai Latvijā tiesiskuma un politiskās godprātības standarti paliktu nepieļaujami zemā līmenī. Pamatošu šos apgalvojumus.

Visa minēto struktūru pēdējo gadu retorika balstīta uz cīņu pret oligarhiem, ar kuriem tiek saprasti atsevišķi politekonomisko grupējumu līderi. Tiktāl nebūtu ko iebilst, jo politisko un ekonomisko interešu pārāk cieša saplūšana negatīvi ietekmē valsts politiskā procesa kvalitāti. Taču viss sagriežas ar kājām gaisā, tiklīdz cīņa pret tā dēvētajiem oligarhiem iegūst selektīvu raksturu. Proti, kad vieni oligarhi kļūst slikti un apkarojami, kamēr citi, ja ne gluži labi un atbalstāmi, tad vismaz neievērojami un neaiztiekami. Tiek nosaukti trīs apkarojami cilvēki, kuri tiek vainoti visās Latvijas nelaimēs un pret kuriem apzināti tiek kūdīta sabiedrība, vienlaikus par svētiem un neaizskaramiem pasludināti šo cilvēku politiskie un ekonomiskie pretinieki un viņu sponsori. Šāda pieeja, kad vieni par katru soli tiek pelti, bet citi nekritiski celti debesīs, ir raksturīga viduslaiku despotijām vai mūsdienu totalitārām sistēmām. Šādu sistēmu rašanās ir regresīva un eiropeiski domājošiem cilvēkiem nepieņemama. Citiem vārdiem, Delna, Providus, Politika.lv un šo struktūru paspārnē darbojošos ekspertu veikums vērtējams kā Latvijas tiesiskumu graujošs un demokrātijas attīstību bremzējošs. Ilustrēšu minēto ar piemēriem.

Mūsu austrumu kaimiņvalsts televīzijas burtiski mudž no filmām par korupciju turienes tiesībsargājošajās institūcijās, un šīs filmas Latvijas skatītajam neizraisa ne mazākās šaubas par to ticamību. Taču šim pašam skatītājam nez kāpēc šķiet, ka kaut kas tāds iespējams tikai tur, aiz Zilupes, savukārt pie mums visi tiesībsargi vismaz vadības līmenī ir nevainīgi kā jēriņi. Tik svēti, ka viņu aizstāvībai var pat sarīkot lietussargu "revolūciju". Ļoti viduvējs administrators, kura vadītajā iestādē darbinieki nedēļas nogales izklaidēm varēja netraucēti paņemt naudu no seifa, kļuva par lietū un vējā sargājamu nacionālo varoni.

Kā šāda pelēcība, kura normālos apstākļos būtu jātur pēc iespējas tālāk no jebkuras iestādes vadības, varēja kļūt par nacionālo varoni? Tikai tāpēc, ka tiesiskuma uzraudzība no nevalstisko organizāciju puses bija un joprojām ir izkropļota. Pateicoties šiem uzraudzības izkropļojumiem, tādas organizācijas kā KNAB (kamēr bija paklausīga "labajiem" oligarhiem), SAB un Ģenerālprokuratūra bija un ir ārpus jebkādas kontroles no sabiedrības puses. Viss, ko tās dara, automātiski skaitās atbalstāms un pozitīvi vērtējams. Arī patlaban notiekošā Maizīša pārvēlēšanas epopeja pēc būtības notiek bez viņa darbības praktiskā izvērtējuma. Pietiek ar to, ka viņš holivudiskā primitīvismā pasludināts par "labo", kas cīnās ar "sliktajiem". Vai šāda nekritiska attieksme veicina tiesiskuma attīstību? Diez vai.

Pēc notikumiem uzņēmuma Ventbunkers birojā, kad Valsts policijas darbinieki piedalījās biroja bruņotā ieņemšanā, radušās bažas par Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils iecirkņa priekšnieka Didža Vilemsona iespējamo saistību ar kādu no konfliktā iesaistītajām pusēm. Kur garantijas, ka līdzīgās saistībās nav citi policijas darbinieki? Policijas sākotnējā pasivitāte, izmeklējot Latvijas kuģniecības darbinieka Venta Kodola mīklaino nāvi, un šī gadījuma ārkārtīgi niecīgā sabiedriskā rezonanse liek aizdomāties, vai mūsu attieksme pret tiesībsargājošām struktūrām ir reālajai situācijai adekvāta. Sabiedriskās domas veidotāji gadiem ilgi nikni uzbrukuši katram, kas atļāvies kaut bikli ieminēties par tiesībsargājošo institūciju iespējamo prettiesisko darbību. Nav pamats apšaubīt, ka absolūtais vairākums policijas, prokuratūras, KNAB darbinieku ir godprātīgi sava amata profesionāļi, taču cīņa pret oligarhiem tiem radījuši siltumnīcas apstākļus, kas ierobežo iespējas atbrīvoties no melnajām avīm šo iestāžu darbinieku vidū.

Mēs varam augstprātīgi vīpsnāt par tā dēvēto Putina sistēmu, taču Latvijā valdošā sistēma nav par matu labāka. Sabiedrība par iespējamo morāles koroziju Latvijas tiesībsargājošajās struktūrās var tikai minēt. Informācijas nav. Var jau būt, ka šajās struktūrās viss ir vislabākajā kārtībā, taču tikpat labi tas tā varētu arī nebūt. Problēma slēpjas nedemokrātiskajā situācijā, ka patiesa informācija nav pieejama. Realitāti pilnībā aizēno primitīvas gaismas un tumsas spēku cīņu vīzijas. Latvijā jebkurš jautājums no kritiska vērtējuma realitātes gaismā tiek pārnests šo vīziju iluzorajā plaknē. Šīs vīzijas ir tikpat absurdas kā Efraima Zurofa kādreizējie izteikumi par 10 000 nacistisko kara noziedznieku slēpšanos Latvijā. Tāpat kā Zurofa izteikumi neveicina latviešu neiecietību pret antisemītismu, tā Delnas un tās satelītorganizāciju līdzšinējā darbība nav veicinājusi tiesiskuma attīstību Latvijā. Tieši Delnas un tās informatīvo atbalstītāju graujošās darbības rezultātā Latvijā tiesiskums ir tik zemā līmenī. Par to būtu nopietni jāpadomā šo organizāciju sponsoriem, ja tie patiesi vēl labu Latvijai un latviešu tautai.

piektdiena, 2010. gada 2. aprīlis

Jānis Domburs: Jauno biedrību, kustību un partiju jauno dziesmu vecie vēži

Publicēts KNL.lv un Delfi: http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=30986863


Pirmā aprīļa noskaņās jebkura pēdējās nedēļās jauntapušā politiskā pieteikuma negludumus un kūleņus, kas vakar bija vērojami "Kas notiek Latvijā?" tiešraidē, var vērtēt ar veselīgu smaidu. Pagaidām. Jo tuvāk vēlēšanām par šādiem uzstādījumiem smiekli vairs nenāks – krietni ātrāk nekā pēc pusgada no tiem, kas ir pieteikuši sevi kā iespējamos kandidātus uz Saeimas deputātu krēsliem vai arī šo deputātu ciešus līdzgaitniekus, pienāktos sagaidīt daudz skaidrākus piedāvājumus un to pamatojumus.

Virsrakstā minēto tekstu par veciem vēžiem, protams, nebūt nevar attiecināt uz visiem jauntopošajiem politisko kolonnu dalībniekiem – liela daļa no jaunajās "kulītēs" startējošajiem šādā ampluā sevi nekad vēl nebija pieteikuši. Vairāk ir runa par to, ka it kā jauno politisko risinājumu "dziesmu" paušanā izskan tik daudzas "vecajiem vēžiem" raksturīgās skaņas.

"Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām" ar Sarmīti Ēlerti priekšgalā sevi piesaka kā platformu sabiedriskai līdzdarbībai un ekspertīzei. Neapšaubāmi vajadzīgas un Latvijas politikā trūkstošas lietas. Tai pat laikā, acīmredzamā politiskā orientācija zem "Vienotības" lietussarga rada objektīvu pamatu šaubām par gaidāmās ekspertīzes objektivitāti. No otras puses, politiskā pozicionēšanās it kā loģiski prasītu arī kaut minimālu ideoloģisku pozicionēšanos, lai saprastu, kurā virzienā progresīvās pārmaiņas tiek saskatītas, tomēr tas pagaidām izpaliek. Ēlertes domubiedru lokā ir gan cilvēki, kuru dažādas pozīcijas varētu kvalificēt par liberālām, bet, vienlaikus, turpat līdzās ir "skandināvisko vērtību" kreisuma iezīmes. Iespējams, šis kokteilis ir tikai papildus ilustrācija pašas "Vienotības" ideoloģiskajai nevienotībai. Tikmēr Meierovica biedrības līdere pārī ar Lolitu Čigāni šos robus kompensē ar asu kritiku par līdzšinējo "politbiznesu" un šaubām par tā turpinājumu, kas, gluži loģiski, gūst lielas neapmierinātās publikas daļas atbalstu.

Kustības "Par labu Latviju!" iniciatorus, šķiet, būtu pārsteidzīgi un tuvredzīgi mest visus pār vienu kārti. Dažādību jau vakar studijā nodemonstrēja Gunāra Ķirsona un Gunta Belēviča duets, un arī pārējā uzņēmēju plejāde nav gluži klonēti no vienas olšūnas. Protams, vienošanās zem Andra Šķēles un Aināra Šlesera "jumta" ietver daudzus riskus – gan agrāko slikto precedentu stiprināšanas un personāliju dēļ, gan tāpēc, ka šī kustība var kļūt tikai par Ērika Stendzenieka pozitīvisma kampaņu Nr.2, kurā aiz krāšņas izkārtnes nav nekā jauna. Šai sakarībā zīmīgi, ka kustības saturiskos plānus tās iniciatori esot padarījuši par ārpakalpojumu, tos pasūtot izstrādāt kādiem nenosauktiem ekspertiem. Prezumpcija, ka Latvijas biznesmeņiem pašiem būs labākais plāns, ir kritizējama ne jau tikai daudzo koruptīvo aizdomu dēļ, bet arī tāpēc, ka ļoti liela daļa no Latvijas tā saucamā lielbiznesa līdz šim nebūt nav pierādījuši sevi kā pietiekami starptautiski konkurētspējīgus un ilgstspējīgus figurantus, kam varētu sekot konkurētspējīgas un ilgstspējīgas valsts veidošana, nevis tās iekšējo resursu pārdale.

Divu jaunu partiju tapšana, neiedziļinoties detaļās, ir uzmanības vērts sabiedrisko procesu atspulgs – starp kopskaitā vairākiem simtiem šo partiju radītāju ātri vien varētu izdalīt gan altruistiskus aktīvistus, gan aprēķinātājus, no kuriem daudzus vienotu totāla neizpratne par politikas procesu un satura komplicētību. Tai pat laikā, ņemot vērā pašreizējo varas partiju mazskaitlību un nekonsekvento "peldēšanu" starp dažādu sabiedrības grupu un slāņu interesēm, ļoti iespējams, ka Latvijas politikā vēl atrastos vietiņa kādas šaurākas sociālekonomiskas grupas cietai pārstāvniecībai. Protams, ar daudz pamatīgākiem cilvēkresursiem un konkrētākām pozīcijām.

Taču viena lieta, kas, sadalot pa dažādām "līgām", vieno jauno biedrību, kustību un partiju pieteikumus, ir secinājums, ka plašāku ļaužu grupu iesaistīties politikā var būt gan labā, gan arī sliktā ziņa. Jo, ja runa ir par kvalitatīvāku papildinājumu vai alternatīvu pašreizējam Latvijas valsts kursam, kura ass ir Godmaņa-Slaktera-Dombrovska-Repšes plāni starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros, tad šobrīd ar šādiem papildinājumiem un alternatīvām ir ļoti pašvaki, ja jārunā par konkrētu nozaru konkrētām reformām, un konkrētu valsts budžetu.

Video un citi raksti – http://www.knl.lv/

trešdiena, 2010. gada 31. marts

Meierovica biedrība (Sarmīte Ēlerte)

2010. gada martā notika biedrības 'Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām' dibināšana. Galvenā loma tās dibināšanā ir Sarmītei Ēlertei, kas pirms tab ilggadīgi bija Diena redaktore (kļuvusi par miljonāri viecot kontraversiālu Dienas privatizāciju).
Beidrības majas lapa: http://lietussargs.lv/

Andrejevs Georgs Bijušais Eiropas parlamenta deputāts, bijušais Latvijas ārlietu ministrs
Birzniece Eva Biedrības “Pro Futuro”valdes priekšsēdētāja
Blūma Ingrīda Konsultāciju uzņēmuma SIA “i-bloom” īpašniece
Čigāne Lolita Delna padomes priekšsēdētāja
Drēviņa Kristīne Latvijas pārstāve Eiropas Savienības tiesā , Eiropas Savienības Tiesību
asociācijas valdes locekle
Ēlerte Sarmīte Nacionālās Kultūras padomes priekšsēdētāja, BMJA valdes priekšsēdētāja,
bijusī Dienas galvenā redaktore
Garančs Jānis Multimediju mākslinieks, pētnieks un konsultants, arī projekta
“Domkalve” iniciators
Hermanis Alvis Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs
Jaunzeme Ieva Konkurences padomes priekšsēdētāja
Kalniņš Ojārs Latvijas institūta direktors, bijušais Latvijas Vēstnieks ASV
Laiviņa Gundega Latvijas Jaunā teātra institūta vadītāja
Lejiņš Atis Brīvības un solidaritātes fonda priekšsēdētājs
Linkaits Tālis VASAB (Baltijas jūras vīzijas un stratēģijas) sekretariāta vadītājs
Meierovica Ingrīda Sabiedriska darbiniece, bijusī Radio Brīvā Eiropa žurnāliste
Mežs Ilmārs Starptautiskās migrācijas organizācijas Latvijas biroja vadītājs
Rotbergs Uģis Pasaules Dabas fonda Latvija direktors
Rublovskis Raimonds Pulkvedis
Silkalna Solveiga Ministru prezidenta padomniece ārpolitikas jautājumos
Strenga Gustavs Vēsturnieks, doktorants Freiburgas universitātē
Tīsenkopfs Tālis LU Socioloģijas nodaļas vadītājs
Vecvanags Mārtiņš a/s „Dominante LS” valdes priekšsēdētājs, Baltijas komercpalātas Gruzijā valdes priekšsēdētājs
Žīgure Anna Rakstniece, bijusī Latvijas vēstniece Somijā un Igaunijā
Štāls Mārtiņš IT speciālists
Kalniņa Irma Uzņēmēja, komunikācija un protokols
Zeidenbergs Ģirts Latviešu kultūras “Tilts” valdes priešsēdētājs
Viļums Juris Dagdas novada deputāts, ekonomists un sabiedrisko attiecību speciālis
Sprūds Andris Latvijas Ārpolitikas institūta direktora p.i. , Rīgas Stradiņa universitātes
asociētais profesors

Novērotāji uzskata, ka biedrībai ir ciešas saites ar Sorosa fondu un tā atbalsta kosmopolitisku virzienu.

"Delnas" padomes priekšsēdētāja Čigāne kandidēs vēlēšanās

Raksts no TVNET: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/325024-delnas_padomes_priekssedetaja_cigane_kandides_velesanas

Sabiedrības par atklātību "Delna" padomes priekšsēdētāja Lolita Čigāne atkāpusies no amata, jo gatavojas kandidēt nākamajās Saeimas vēlēšanās, portālu TVNET informēja "Delnas" pārstāve Laura Miķelsone.

“No padomes priekšsēdētājas amata atkāpjos, lai nodrošinātu to, ka Delna var turpināt politiskā procesa uzraudzību neitrāli un objektīvi, bez aizdomām par tās darbošanos kāda politiskā spēka interesēs,” skaidro Lolita Čigāne.
.."Delnas" padomes locekļi nešaubās, ka biedrība arī turpmāk sekmīgi veiks politikas uzraudzības lomu.
"Delnas" padomes loceklis Aivars Enziņš izsaka cerību, ka "Delna" nezaudēs savu seju, zaudējot labākos kadrus. Tai pašā laikā viņš atzīst, ka Latvija šai gadījumā būs ieguvēja.

Čigāne "Delnas" padomes priekšsēdētājas amatā tika ievēlēta 2008.gada martā un tajā darbojās divus gadus. Latvijas nevalstiskajās organizācijās Čigāne strādā jau kopš 2001.gada.
(blogger: trūkst informācijas kur tieši Lolita strādāja pirms tam un ko darīja pirms 2001. gada, nav arī pateikts kādā partijā viņa gatavojas kandidēt).
"Delnas" padomē joprojām darbojas Aivars Endziņš, Inese Voika, Pauls Raudseps, Jānis Ātrens, Ilga Bērzkalns un Lotte Tisenkopfa.