Rāda ziņas ar etiķeti ilze viņķele. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti ilze viņķele. Rādīt visas ziņas

svētdiena, 2018. gada 6. maijs

Kādēļ “Vienotība” zaudē pārstāvniecību Ilūkstes novada domēzaudē pārstāvniecību Ilūkstes novada domē

http://www.la.lv/viedoklis-kadel-vienotiba-zaude-parstavniecibu-ilukstes-novada-dome/

23. aprīlis, 2018

Autors ir Ilūkstes novada domes deputāts Kristaps Averjanovs
“Vienotība” kādreiz bija Latvijas tautas cerību, taisnīguma un godīgas politikas iemiesojums. Tā simbolizēja jaunu politisko kultūru, augstus politikas standartus un uz mūsu Latvijas iedzīvotājiem vērstu politiku. Tā apvienoja talantīgus cilvēkus, kuriem ļāva sevi pierādīt. Tūkstošiem cilvēku tam noticēja un balsoja. “Vienotība” bija kā jauna laikmeta sākums. Tā bezbailīgi stājās pretī oligarhiem un Latvijas izzadzējiem. Tieši šo vērtību dēļ ilgus gadus esmu bijis “Vienotības” biedrs un esmu cīnījies par šo svarīgo vērtību īstenošanu arī Ilūkstes novadā. Tāda kādreiz bija “Vienotība” un diemžēl nekad vairs tāda nebūs.
Kādreiz “Vienotība” cīnījās par cilvēku dzīvi arī reģionos, pašlaik partijai rūp vienīgi tie cilvēki, kas darbojas Rīgā vai Pierīgas novados, kur ir pie varas un pie naudas. Tās nodaļas un biedri, kuri neatrodas tik tuvu varas centram, partijas vadībai nerūp vispār. Ir neliela cilvēku grupa, kas pārņēmusi varu un pārējie ir tikai dekorācija, lai aizpildītu krēslus partijas kongresos un piesegtu patieso situāciju. Partijā ir iespēja augt un tapt uzklausītiem tikai tiem cilvēkiem, kuri ir uzticīgi partijas ģenerālsekretāram. Kādreiz tā nebija.
Lielākā muļķība bija “Vienotības” premjerministra nogāšana un varas pārdošana Lembergam un ZZS. Tā bija augstākā nodevība, kad Čigānes un Viņķeles kundzes izveidoja savu grupējumu, notirgoja savu ietekmi un pārdeva varu ZZS. Vajadzēja uzreiz pieņemt lēmumu un izmest šos cilvēkus no partijas, lai tas būtu piemērs arī citiem. Tā vietā partija klusēja un ļāva sagraut “Vienotību”, lai uz tās drupām varētu nodibināt liberālo partiju “PAR”. Vēl trakāk – tos, kuri nodeva “Vienotību” un tās vēlētājus, šobrīd atsauca atpakaļ un ceļ godā. Tas ir pazemojums un spļāviens sejā visiem, kas visus gadus bijuši godīgi pret “Vienotību” un tās vēlētājiem.
Vēlēšanās par “Vienotības” deputātiem kļuva tie, kas pirka balsis un pārkāpa likumus ar dārgām personīgajām kampaņām. Šo cilvēku rīcības dēļ tika atņemts valsts finansējums un partija kļuva pilnībā atkarīga no sponsoriem. Tā vietā, lai partija sodītu šos cilvēkus, viņi ir salikti atbildīgos un svarīgos amatos.
Pirmajās rindās “Vienotībā” ir ielikti cilvēki no Zatlera partijas, kuri toreiz, tiklīdz ieguva Saeimas krēslus, nekavējoties metās par katru cenu (kaut ar tankiem) veidot valdību ar “Saskaņas Centru”.
Pēdējos gadus man arvien grūtāk atrast īstos vārdus, lai saviem atbalstītājiem izskaidrotu “Vienotības” rīcību un lēmumus. Īstā realitāte ir tāda, ka Latvija paliek arvien tukšāka no cilvēkiem, slēdz skolas, ceļi mūsu pusē brūk kopā. Pēdējā laika reformas tiek īstenotas pavirši un lielā steigā, kur netiek ņemta vērā reālā cilvēku situācija un iespējas. Kādreiz partija asi reaģēja uz korupciju, izsaimniekotiem miljoniem, taču ar gadiem kļuvusi pavisam klusa. Es vairs nevaru saprast kur beidzas ZZS un sākās “Vienotība”, jo viss saplūdis vienā sistēmā. Konkrēta rīcība seko tikai pēc vērienīgiem skandāliem un liela žurnālistu spiediena.
Pamazām sāk uzpeldēt liecības par shēmām, kas valsti un iedzīvotājus dzen trūkumā. Viena no šādām afērām ir OIK. Biju pārliecināts, ka tā ir oligarhu “trekno gadu” afēra, par kuru būs jāmaksā simtiem miljoni visiem iedzīvotājiem. Bet publicētie materiāli vairāk un vairāk norāda arī uz konkrētu “Vienotības” politiķu atbildību par lēmumiem. Sarunās ar atbalstītājiem es nevaru vairs aizstāvēt “Vienotību”, ja fakti parāda citu situāciju. Tā vietā, lai likvidētu šo politisko biznesu, tam piešķīra vēl 90 miljonus eiro.
Es nekur neaizgāju pie pirmajām grūtībām, bet gan paliku “Vienotībā”. Neaizgāju arī pie otrajām un trešajām grūtībām. Es ticēju, ka viss var mainīties, ka sagaidīšu solīto “Vienotības” restartu. Es ticēju jaunajam vadītājam Andrim Piebalgam. Es cerēju arī, ka jaunā Arvila Ašeradena vadība atgriezīs partiju atpakaļ uz ceļa. Taču nu jau “Vienotību” ir pametuši simtiem cilvēki, ar kuriem es vēlējos būt vienā partijā. Palikuši ir tikai tie, kuriem ir svarīgi saglābt amatus un ietekmi, nevis vērtības un principus.
Pēdējais piliens ir paziņojums par nosaukuma maiņu uz “Jaunā Vienotība”. Tad labāk būtu bijis saslaucīt vēl palikušos un, nemānot sabiedrību ar vārdu “jaunā”, ar cieņu nostartēt vēlēšanās.
No kādreizējās “Vienotības” palikusi tikai čaulas kompānija un tādēļ es pieņēmis smagu lēmumu no “Vienotības” izstāties. Savu lēmumu skaidroju plašāk, jo ceru, ka mani atbalstītāji to sapratīs. Tāpat vēlos piebilst, ka savu politisko darbību tomēr nevēlos atstāt novārtā, jo esmu arī Ilūkstes novada domes deputāts, tāpēc visticamāk sekošu citam nodaļām, kas jau līdz šim ir aizgājušas uz SCP.

ceturtdiena, 2013. gada 26. septembris

Vienotība nodarbojas ar pašiznīcināšanos (austprātīga un antilatviska uzvedība)

Āboliņš: Vienotība nodarbojas ar pašiznīcināšanos 71





Politikā, tāpat kā dzīvē, mēdz gadīties visādi, konstants laimes stāvoklis nav iespējams, dzīve ir nevis melnbalta, bet krāsaina, un ceļš vienmēr vedīs gan uz augšu, gan arī uz leju. Tā tas dabā iekārtots, un izņēmuma gadījumi drīzāk šo likumsakarību apstiprina.
Pēdējā laika notikumi gan rāda, ka par šāda veida izņēmumu strauji kļūst Vienotība. To jau labu laiku vajā vienas vienīgas neveiksmes un pārpratumi. Un te nerunāsim par dīvaino lēmumu Rīgas mēra amatam virzīt šim postenim absolūti nepiemēroto elitāristi Sarmīti Ēlerti. Tas bija sen, un droši vien Vienotības vēlētāji šo soli jau sākuši piemirst. Pietiek vienkārši paskatīties uz dažu pēdējo nedēļu notikumiem, dziļākā pagātnē nemaz nerokoties.
13. septembrī Dombrovskis pieprasīja kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (Nacionālā apvienība) demisiju, par iemeslu minot konfliktu ar Andreju Žagaru, no amata patriekto Latvijas Nacionālās operas vadītāju. Jebkurā citā gadījumā šāda izlēmīga rīcība vairotu premjera popularitāti, taču šoreiz aiz demisijas pieprasījuma nepārprotami vīdošās Vienotības intereses saglabāt uzturēšanās atļauju tirdzniecības biznesu (un vienlaikus pazemot nacionāļus) bija tik acīmredzamas, ka diez vai kāds viņam noticēja. Sekoja labklājības ministres Ilzes Viņķeles atzīšanās, ka viņa, parakstot valstisku vienošanos, aiz muguras turējusi sakrustotus pirkstus, jau tobrīd zinot, ka to nepildīs, un brutāli melojusi ne tikai koalīcijas partneriem, bet arī vēlētājiem... 19. septembrī Vienotība par partijas vadībai netīkama viedokļa paušanu mēģināja no Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas atsaukt deputāti Janīnu Kursīti-Pakuli, 22. septembrī atklājās, ka koalīcijas partneru no Reformu partijas izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis iesaistīts mediju pirkšanas skandālā. Viņa birojs maksājis par pozitīvu ministrijas darba atspoguļošanu medijos, šim mērķim tērējot valsts budžeta līdzekļus. Ņemot vērā, ka Vienotība pret šādu praksi vienmēr iestājusies ļoti asi, varēja gaidīt konsekvences ministra atlaišanas izskatā. Taču premjers tikai palūdza paskaidrot notikušo...
Visus šos dubultos standartus, protams, garām nepalaiž arī vēlētāji. 10. Saeimas vēlēšanās 2010. gada 2. oktobrī par Vienotību nobalsoja 301 424 cilvēki, kas deva 31,22 procentus vēlētāju balsu. Pēc gada notikušajās Saeimas ārkārtas vēlēšanās Vienotība saņēma vairs tikai 18,83 procentus vēlētāju atbalsta un bija zaudējusi 128 900 no saviem vēlētājiem. Turklāt šobrīd par partiju, pēc Latvijas faktu aptaujas datiem, būtu gatavi balsot tikai 14,60 procenti pilsoņu...

Dramatiski, protams. Taču to, vai šie skaitļi turpinās gāzties lejā vai arī Vienotība atkopsies, rādīs laiks. Šobrīd šķiet, ka partija vairāk nodarbojas ar pašiznīcināšanos, jo tādu politiķu kā Dzintars Zaķis un Solvita Āboltiņa augstprātīgā un tukšvārdīgā izrunāšanās neliecina par lielu saikni ar realitāti. Vienlaikus - visu savās vietās saliek vēlētājs, un, iespējams, tā ir iespēja partijai attīrīties un nākamajā Saeimā iesoļot mazākā, taču daudz kvalitatīvākā sastāvā.

piektdiena, 2011. gada 24. jūnijs

Vienotības steidzināšana & PS problēmas

http://zinas.nra.lv/viedokli/bens-latkovskis/49354-vienotibas-steidzinasana.htm
Piektdiena, 10.jūnijs (2011) | Bens Latkovskis

Vēl pirms dažiem mēnešiem notikušajā Pilsoniskās savienības (PS) kopsapulcē Vienotības pārtapšana par vienotu partiju tika prognozēta nākamā gada pavasarī, bet pēdējā laika notikumi liek šo procesu pasteidzināt.

Tā kā radušās dažas juridiskas neskaidrības, sestdien notiks atkārtots PS kongress, kura galvenais uzdevums būs novērst pēdējos juridiski formālos šķēršļus, lai visas trīs apvienības Vienotība sastāvdaļas varētu izveidot vienotu partiju jau tuvāko mēnešu laikā. Tāpēc PS kongress iecerēts tīri tehnisks, un pat nolemts nemainīt iepriekšējo valdi, kuras sastāvs izraisīja zināmu nervozitāti.


Atgādināšu, ka PS jaunajā valdē netika ievēlēti tādi ar ārvalstu un pašmāju oligarhiskām struktūrām saistīti personāži kā Sarmīte Ēlerte, Arvils Ašeradens, Ilze Viņķele un Uģis Rotbergs. Ašeradenam valdes vēlēšanās bija vienāds balsu skaits ar PS jauniešu nodaļas vadītāju Lindu Medeni. Atkārtotās vēlēšanās uzvarēja Medene, un Sandra Kalniete diezgan asā formā pieprasīja viņai atdot savu vietu Ašeradenam, novedot meiteni līdz asarām. Tomēr Medenei pietika dūšas atteikt ietekmīgajai partijas vadonei. Rezultātā viens no PS faktiskajiem līderiem netika ievēlēts partijas valdē. Pēc šiem valdes vēlēšanu rezultātiem sākās juridiskas spēlītes, apšaubot kopsapulces lēmumu leģitimitāti, taču ar vienu Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojumu tās padarītas nenozīmīgas. Tagad uzdevumi jau pavisam citi. PS valdes sastāvs nevienu vairs neinteresē, jo arī pati PS pārdzīvo pēdējos savas pastāvēšanas mēnešus. Jau augustā priekšvēlēšanu sprinta distancē jādodas jaunajai Vienotībai. Tā ir paredzēts plānā. Vai tā būs, lūk, tas ir jautājums.


Iekšējās pretrunas ir galvenais lielu organizāciju klupšanas akmens, ja vien to priekšgalā nav spēcīgs līderis. Kopš Vienotības zīmola parādīšanās šim veidojumam ir bijušas līderības problēmas. Uz iepriekšējām vēlēšanām līdera krekliņu uzvilka premjers Valdis Dombrovskis. Ir skaidrs, ka šajās vēlēšanās viņš vairs nevar pildīt šo lomu, jo neizskatās pietiekami revolucionārs, tas ir, antioligarhisks. Neskaidrības par Dombrovska un viņa padomnieces Bukānes ģimeņu kopējo biznesu izraisa pamatotas aizdomas par smagu interešu konfliktu, kas neļauj Dombrovskim ar pietiekamu pārliecību skandēt saukli – nē, oligarhiem!


Jāmeklē cits līderis. Vislabākais būtu Zatlers, bet bijušajam prezidentam kaut kā neklājas sēdēt pie viena galda ar tādiem šeptmaņiem kā Jaunups un Kampars. Un šajā vietā parādās grūti risināma pretruna. Pie siles grib palikt visi – gan Kampars, gan Jaunups, gan pārējie. Taču jaunā politiskā konjunktūra ir mainījusi vērtēšanas kritērijus. Veiklais zēns Jaunups vairs nav partijai un partijas cilvēkiem vajadzīga persona, bet gan tipāžs, ar kuru līdz vēlēšanām atrasties vienā telpā ir tikpat bīstami kā ar kādu no «īstajiem» oligarhiem. Tā nu sagadījies, ka atbilstoši jaunajai mitoloģijai PS rindās ir mazāk cilvēku, kurus var apsūdzēt par kaut kādu iezīmju sakritību ar tā dēvētajiem oligarhiem. Savukārt Vienotība ir salīdzinoši labi tautā aizgājusi preču zīme, kuru privatizēt vēlētos ne viens vien.


Solvita Āboltiņa vienā no savām pēdējām intervijām laikrakstā Diena atļaujas pateikt to, ko varētu pat nosaukt par provokāciju. Viņa esošo politisko izkārtojumu latviešu spārnā iedala trijos blokos – oligarhu, Jaunā laika realizētās politikas Vienotības blokā un nacionālajā blokā. Laikā, kad publiski tiek deklarēta nepieciešamība vienoties, Āboltiņa saviem partneriem iegrūž degunā – Vienotības pamatā ir tieši Jaunā laika (JL) realizētā politika. Jādomā, ka šī nav nejauši izsprukusi frāze. Pārtulkota parastā valodā, tā nozīmē – es tikai priecātos, ja PS pamestu Vienotības kuģi. Saulainu taciņu. Taču nekas neliecina, ka Aboltiņas sapņi varētu piepildīties. Gluži otrādi. Jaunajos apstākļos otro elpu atguvusi PS, kas pēc vēlēšanām bija smakusi zem JL dominantes. Lai gan daži Vienotības propagandisti, piemēram, Kārlis Streips, jau vairākkārt ieteikuši Vienotībai atbrīvoties no tādiem darboņiem kā Kampars, Dombrovskis, Bendrāte un citiem, realitātē tas diez vai ir iespējams. Attīrīšanās uzdevums tiks uzticēts vēlētājiem, kuri ar plusiņiem nokoriģēs vēlēšanu sarakstus.


PS pieļauj, ka no partijas uz Nacionālo apvienību varētu aiziet daži individuāli biedri, bet partijas spice tomēr paliks nākamās Vienotības kodolā. Paredzams, ka Vienotības dibināšanas kongresā tiks ievēlēta 21 cilvēka liela valde. Pa 7 pārstāvjiem no katras partijas, taču pēc vēlēšanām tiks sasaukts kongress, kurš izvērtēs vēlēšanu rezultātus un ievēlēs jaunu valdi jau bez jebkādām veco partiju kvotām. Problēma ir tā, ka pēc vēlēšanām var izrādīties, ka Vienotības elektorāta nišā galvenais spēlētājs ir nevis Vienotība, bet gan Nacionālā apvienība vai jaunā Zatlera partija. Ja notikumi attīstīsies pēc šāda scenārija, tad uzvarētāji, iespējams, būs tieši tie, kas laikus pārlēks no piesūcekņiem apaugušās Vienotības galēras uz kādu ātrāk ejošu kuģi.

sestdiena, 2011. gada 5. februāris

5 PS deputāti atbalsta pārkrievošanu - Pats vainīgs, ka neproti krievu valodu!

04.02.2011. Ģirts Zvirbulis
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=93551

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir izaugusi latviešu paaudze, kura krieviski vairs nesaprot. Toties krievu jaunieši latviešu valodu apgūst arvien labāk un kļūst konkurētspējīgāki darba tirgū. Ko darīt ar pirmajiem – likt mācīties krievu valodu vai pasargāt viņus ar īpašu likumu? Par to vakar diskutēja Saeimas deputāti.
Saeima vakar noraidīja Nacionālās apvienības "VL"/"TB"/LNNK deputātu sagatavotos grozījumus Darba likumā, kuru mērķis esot pasargāt latviešu jauniešus no diskriminācijas darba tirgū.

Pievērsties šiem jautājumiem Nacionālo apvienību mudinājusi Latvijas Ordeņu brālības vēstule valsts augstākajām amatpersonām. Tajā paustas bažas, ka krievu valodas pozīcijas Latvijā kļuvušas tik plašas, ka darba devēji pieprasa krievu valodas zināšanas gandrīz visos darba piedāvājumos. "Pat daudzos valsts uzņēmumos bez krievu valodas zināšanām darbs netiek piedāvāts. Ap 65% jauniešu, kuri ir beiguši skolas ar latviešu mācību valodu pēdējos divdesmit gados, nav mācījušies krievu valodu un tāpēc viņi nevar atrast šeit darbu un tiek rupji diskriminēti paši savā zemē. Kaut kas tāds nenotiek nevienā citā Eiropas valstī," teikts vēstulē. Likumprojekta autori saskaitījuši, ka, piemēram, laikrakstā "Diena" 29. janvāra numurā trijos no septiņiem darba sludinājumiem prasītas labas krievu valodas zināšanas. Tā esot krieviski nerunājošo darba meklētāju lingvistiskā diskriminācija. Tādēļ "VL"/"TB"/LNNK piedāvā Darba likumā noteikt, ka, publicējot darba sludinājumus, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, darba devējiem aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu, kuras ir Eiropas oficiālās, valodas prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes.
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir izaugusi latviešu paaudze, kura krieviski vairs nesaprot. Toties krievu jaunieši latviešu valodu apgūst arvien labāk un kļūst konkurētspējīgāki darba tirgū. Ko darīt ar pirmajiem – likt mācīties krievu valodu vai pasargāt viņus ar īpašu likumu? Par to vakar diskutēja Saeimas deputāti.

Saeima vakar noraidīja Nacionālās apvienības "VL"/"TB"/LNNK deputātu sagatavotos grozījumus Darba likumā, kuru mērķis esot pasargāt latviešu jauniešus no diskriminācijas darba tirgū.

Pievērsties šiem jautājumiem Nacionālo apvienību mudinājusi Latvijas Ordeņu brālības vēstule valsts augstākajām amatpersonām. Tajā paustas bažas, ka krievu valodas pozīcijas Latvijā kļuvušas tik plašas, ka darba devēji pieprasa krievu valodas zināšanas gandrīz visos darba piedāvājumos. "Pat daudzos valsts uzņēmumos bez krievu valodas zināšanām darbs netiek piedāvāts. Ap 65% jauniešu, kuri ir beiguši skolas ar latviešu mācību valodu pēdējos divdesmit gados, nav mācījušies krievu valodu un tāpēc viņi nevar atrast šeit darbu un tiek rupji diskriminēti paši savā zemē. Kaut kas tāds nenotiek nevienā citā Eiropas valstī," teikts vēstulē. Likumprojekta autori saskaitījuši, ka, piemēram, laikrakstā "Diena" 29. janvāra numurā trijos no septiņiem darba sludinājumiem prasītas labas krievu valodas zināšanas. Tā esot krieviski nerunājošo darba meklētāju lingvistiskā diskriminācija. Tādēļ "VL"/"TB"/LNNK piedāvā Darba likumā noteikt, ka, publicējot darba sludinājumus, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, darba devējiem aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu, kuras ir Eiropas oficiālās valodas, prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes. Savukārt svešvalodu, kuras nav Eiropas Savienības oficiālās valodas, prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai Ministru kabineta noteiktos gadījumos un profesijās. Kā likumprojekta autoru vārdā uzsvēra deputāte Inese Laizāne – šādas normas neaizliegtu uzņēmējam, izvēloties darbiniekus, dot priekšrocības kandidātam, kurš paralēli latviešu valodai zina arī krievu valodu. Taču MK noteikumos būtu precizēts, kuros gadījumos to var darīt (piemēram, kad runa ir par apkalpojošo sfēru, kur jāsarunājas ar klientiem).
Pret "VL"/"TB"/LNNK ierosinājumu kategoriski iebilda Ainārs Šlesers ("Par labu Latviju"), kurš pauda viedokli, ka valodas aizstāvjus nereti vadot ne tik daudz bažas par latviešu valodu, kā vēlme atriebties par krievu valodas dominanci okupācijas laikā. Viņš arī vērsa deputātu uzmanību uz to, ka šādu likumu realizēt dzīvē būs tikpat kā neiespējami, jo darba devējs atradīs virkni citu iemeslu, kādēļ pieņemt darbā cilvēku ar plašākām valodas zināšanām.
"Pirms kāda laika kopā ar savu Igaunijas paziņu sēdējām kādā no viesnīcu restorāniem, dzērām kafiju, tēju, pienāca jauna oficiante un sāka runāt ar mums angļu valodā. Mēs ar igauni runājām krievu valodā, lai gan viņš labi runā arī angļu valodā. Kad mēs sākām pasūtīt kaut kādu ēdienu, tā meitene stāvēja apmulsusi. Viņa bija jauna latviešu meitene, un viņa neko nesaprata krievu valodā. Tā diemžēl šodien ir realitāte, pēc kāda laika es konstatēju, ka tajā vietā šī meitene vairs nestrādā, viņas vienkārši vairs nav. Kāpēc? Tāpēc, ka tūrisma nozarē ārkārtīgi svarīgi, lai cilvēks zina vismaz trīs valodas. Tā ir, protams, latviešu valoda, tā ir krievu valoda un tā ir angļu valoda. Ja kāds zina vēl kādu citu – ceturto vai piekto valodu –, viņš kļūst konkurētspējīgs," no Saeimas tribīnes sprieda Šlesers.
Nacionālās apvienības sagatavotos Darba likuma grozījumus atbalstīja tikai 34 deputāti, pret bija 32 un vēl 22 tautas kalpi atturējās. Balsis "pret" un "atturos" tiek skaitītas kopā, un līdz ar to šis likumprojekts tika noraidīts.
*** Uzziņa

Saeimas balsojums par VL-TB/LNNK piedāvātajiem grozījumiem Darba likumā
PAR: 34
Aija Barča (ZZS), Silva Bendrāte (Vienotība), Andris Bērziņš (Zemgale; ZZS), Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Augusts Brigmanis (ZZS), Andris Buiķis (Vienotība), Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), Ingmārs Čaklais (Vienotība), Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), Ina Druviete (Vienotība), Māris Dzelzskalns (ZZS), Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Dzintra Hirša (Vienotība), Rasma Kārkliņa (Vienotība), Jānis Klaužs (ZZS), Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība), Inese Laizāne (VL-TB/LNNK), Visvaldis Lācis (VL-TB/LNNK), Ingmārs Līdaka (ZZS), Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Dace Reinika (ZZS), Dana Reizniece (ZZS), Guntis Rozītis (ZZS), Inguna Rībena (Vienotība), Kārlis Seržants (ZZS), Vitauts Staņa (ZZS), Jānis Strazdiņš (ZZS), Staņislavs Šķesters (ZZS), Ilze Vergina (Vienotība), Aivars Volfs (Vienotība), Jānis Vucāns (ZZS), Didzis Zemmers (ZZS), Oskars Zīds (ZZS).

PRET: 32
Valērijs Agešins (SC), Dzintars Ābiķis (Vienotība), Jānis Ādamsons (SC), Aleksejs Burunovs (SC), Sergejs Dolgopolovs (SC), Sergejs Fjodorovs (SC), Guntars Galvanovskis (Vienotība), Valentīns Grigorjevs (SC), Aleksejs Holostovs (SC), Aleksandrs Jakimovs (SC), Nikolajs Kabanovs (SC), Andrejs Klementjevs (SC), Valērijs Kravcovs (SC), Imants Viesturs Lieģis (Vienotība), Igors Meļņikovs (SC), Sergejs Mirskis (SC), Vladimirs Nikonovs (SC), Ņikita Ņikiforovs (SC), Igors Pimenovs (SC), Ivans Ribakovs (SC), Dmitrijs Rodionovs (SC), Uģis Rotbergs (Vienotība), Artūrs Rubiks (SC), Raimonds Rubiks (SC), Aleksandrs Sakovskis (SC), Juris Silovs (SC), Edvards Smiltēns (Vienotība), Jānis Tutins (SC), Jānis Urbanovičs (SC), Ilze Viņķele (Vienotība), Mihails Zemļinskis (SC), Igors Zujevs (SC).

ATTURAS: 22 (līdzvērtīgs balsojuma pret)
Solvita Āboltiņa (Vienotība), Imants Jānis Bekešs (PLL), Andis Caunītis (Vienotība),Ingrīda Circene (Vienotība), Lolita Čigāne (Vienotība), Gundars Daudze (ZZS), Ints Dālderis (Vienotība), Rihards Eigims (ZZS), Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība), Māris Kučinskis (PLL), Atis Lejiņš (Vienotība), Liene Liepiņa (Vienotība), Klāvs Olšteins (Vienotība), Jānis Reirs (Vienotība), Rita Strode (PLL), Laimis Šāvējs (ZZS), Andris Šķēle (PLL), Inese Šlesere (PLL), Ainārs Šlesers (PLL), Guntis Ulmanis (PLL), Dzintars Zaķis (Vienotība), Edgars Zalāns (PLL).



NEBALSO: 4
Iveta Grigule (ZZS), Ainars Latkovskis (Vienotība), Vitālijs Orlovs (SC), Ansis Saliņš (Vienotība).

trešdiena, 2010. gada 11. augusts

Ilze Viņķele, PS #11 Rīgas saraksts


http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=81351334341


Dzimšanas gads: 1971
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Rīgas Stradiņa universitāte, 2009, veselības zinātņu maģistra grāds
   "Attīstība", 2001, 2.līmeņa profesionālā augstākā izglītība, specialitāte - sociālā darbiniece
Darba vietas un amati: LR Saeima, frakcija "Pilsoniskā savienība", vecākā konsultante
   Politiskā partija "Pilsoniskā savienība", valdes locekle
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latviete
Ģimenes stāvoklis: precējusies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
dzīvoklis Rīga (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads) - automašīna MiniCooper , izl.gads:2003, reģ.gads:2003
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
40 000 EUR
6. Kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu - nav
7. Kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus
1000 LVL
PS mājas lapā:


Dzimusi: 1971. gadā Rēzeknē
Izglītība: veselības zinātņu maģistra grāds RSU, doktorante LU
Nodarbošanās: Saeimas frakcijas PS vecākā konsultante, PS valdes locekle
Iepriekšējā darba pieredze: krīzes centrs ielu bērniem „Marsa gatve”, vides ministra padomniece, parlamentārā sekretāre īpašu uzdevumu ministram ES fondu apguves lietās.

Hobiji: vēja dēlis, skriešana un sniega dēlis

http://www.vienotiba.lv/ilze_vinkele
"Esmu dzimusi un augusi Rēzeknē. Studēju žurnālistiku Latvijas Universitātē, augstskolā „Attīstība” apguvu sociālās darbinieces profesiju. Izglītību turpināju RSU, iegūstot maģistra grādu sabiedrības veselības programmā. Šobrīd studēju LU doktorantūrā politikas zinātni, specializācijā publiskā pārvalde un administrācija.

Esmu trīs dēlu mamma".

Bijusi arī EP deputāta Roberta Zīles palīdze;
Vīrs Juris Viņķelis - bijušais Veselības ministrs no JL. Nejaukt ar Pēteri Viņķeli, kurš ir mācījies čekas augstskolā Maskavā, precējies ar Darju un neskatoties uz to (vai tieši tādēļ) kļuvis par PS ārlietu stratēģijas vadītāju.