Viedoklis: Pabrikam būtu jāsēž cietumā, nevis Briselē!

https://www.db.lv/zinas/viedoklis-pabrikam-butu-jasez-cietuma-nevis-brisele-477216

2018. gada 20. jūlijs Sandris Točs

 

Vairākus gadus mēs vērojam viena cilvēka, vienas ģimenes drāmu, un dzirdam kārtējās ziņas, ka Ansis Ataols Bērziņš nav atbrīvots. Nedz lāga prezidents Vējonis, nedz taisnā Latvijas tiesa neredz iemeslu atbrīvošanai. Vēl kā komunistu laikos ņirgājas, «nožēlo, tad atbrīvosim!». Vai ir piespiesti jānožēlo, kaut nejūties vainīgs? Ar kādu mērķi? Vai lai iebiedētu citus?

Ak, pret noziegumu un noziedzniekiem jābūt skarbiem? Tāpēc «kaimiņi» un «bērziņi» ir jābāž aiz restēm? Citādi OIK un maksātnespējas administratoru mafija necienīs? Visi redzat, ko mūsu valsts spēj ielikt cietumā un turēt aiz restēm?! Tāpēc man personiski nav šaubu, ka tā ir paraugprāva. Paraugprāva pret tautu.

 

Jā, šis nabaga cilvēks ir pārkāpis likumu un nav ievērojis probācijas noteikumus. Varbūt rīkojies nolaidīgi un stulbi, bet varbūt ir nelabojams ideālists? Ir tikai jautājums, vai viņš ir vienīgais, kurš mūsu valstī nav ievērojis likumu un kuram par to šodien pavisam noteikti būtu jāsēž Centrālcietumā? Vai viņš ir galvenais bēdīgi slaveno 13. janvāra notikumu organizators? Jo aiz restēm būtu jāsēž nozieguma plānotājam un organizatoram, nevis mazākajam līdzdalībniekiem, vai, vēl vairāk, – apmuļķotajam un cietušajam.

Patiesi būtu vismaz Twitter ierakstīt «piedod Ansi, ka tu sēdi cietumā, bet es taisu karjeru», nevis «man nav viegli aiziet no Vienotības».

13. janvāra nemieri, kuru dēļ kāds naivs dziesminieks šodien sēž aiz restēm, izcēlās tādēļ, ka tos organizēja kāds gudrs politiķis, kurš šodien sēž Briselē. 13. janvāra «revolūcija» ir izpostījusi Anša Ataola Bērziņa dzīvi, bet ir sekmējusi politiķa Arta Pabrika karjeru. Viens sēž cietumā, otrs ir Briselē. Tāds ir 13. janvāra notikumu šodienas rezumē.

Tā saucamo «protestu pret valstī notiekošo» Doma laukumā 2009. gada 13. janvārī rīkoja partija Sabiedrība citai politikai – no Tautas partijas aizmukušu politiķu veidojums, kas pēc tam iekļāvās Vienotībā. Galvenie pasākuma organizatori – Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks. «Štokijs» no skatuves ir pazudis, par viņu nav vērts runāt, bet Pabriks ir nomainījis vēl dažas partijas un cenšas būt aktuāls – kārtējā jaunā uzvalciņā.

Eiropas Parlamenta deputāts no Vienotības, bijušais tautpartijietis Artis Pabriks tagad ir partiju apvienības Attīstībai/Par! premjera kandidāts. Un neviens par to nebrīnās! Jo visi saprot, ka arī šī partija ir tas pats vecais, daudzkārt izmantotais prezervatīvs, ko tagad mēģina izmazgāt un pārdot kā jaunu, tikai gaiši zaļo paciņu nomainot ar dzelteni melnu. Zīmīgi, ka sabiedriskie mediji pat nepiemin Sabiedrību citai politikai atreferējumos par Pabrika kārtējās partijas maiņu. Nu, ne jau tāpēc, lai izskatītos, ka Pabriks mazāku skaitu partiju ir nomainījis, un ne jau tāpēc, ka ir jāstāsta, cik šis lēmums Pabrikam esot bijis grūts.

Jā, arī vecai prostitūtai nav viegla dzīve. Tomēr tas laikam ir labāk, nekā sēdēt cietumā. Vai tiešām nav pretīgi klausīties šos Pabrika paziņojumus, ka mainīt partijas kā zeķes neesot viegls lēmums? Nebūtu viegls lēmums pieteikties nosēdēt Anša Ataola Bērziņa vietā atlikušos ieslodzījuma mēnešus Centrālcietumā! Lūk, tas nebūtu viegli katram, kas tagad gudri spriedelē, kas tad tur, lai pasēž cietumā vēl līdz novembra beigām!

Pabrika kungs, ja kādam būtu jāuzņemas atbildība un jāsēž cietumā par 13. janvāra notikumiem, tad viens no tiem esat jūs! Protams, tas ir pilnīgs sīkums, cik partijas jūs esat «uzmetis», salīdzinājumā ar to, ka esat pametis un nodevis cilvēkus, kas jums uzticējās! Ansis Ataols Bērziņš intervijās stāsta, ka ir vīlies un vairs netic tam, kam ticēja agrāk. Bet nekam sliktam viņš neticēja! Viņš ticēja jūsu pareizajām runām, Pabrika kungs, labajām idejām, kuras izrādījās meli.

Izmeklētājiem kādreiz vajadzētu noskaidrot, vai 13. janvāra organizatori tiešām nepieļāva, ka var izcelties grautiņi? Vēl vairāk – noskaidrot, vai tie speciāli netika provocēti, lai vēl vairāk saasinātu situāciju noteiktu mērķu sasniegšanai? Jo pēc trim dienām līdzīgi notikumi risinājās Viļņā, kur 16. janvārī sākotnēji it kā miermīlīgais protests pret valsts taupības plānu tāpat pārauga nemieros un sadursmēs ar policiju. Jau iepriekš Lietuvas drošības iestādes pauda bažas, ka protesti varētu pāraugt līdzīgos grautiņos kā Latvijā. Ne viegli, taču patiesi jums, Pabrika kungs, būtu vismaz Twitter ierakstīt «piedod Ansi, ka tu sēdi cietumā, bet es taisu karjeru», nevis «man nav viegli aiziet no Vienotības».

Bet tieši visas šīs «lietussargu revolūcijas», grautiņi ar bruģakmeņiem, «nevalstiskās organizācijas» un partijas, kas uztaisījušas popularitāti uz tām, ir novedušas pie noteiktas ekonomiskās politikas realizācijas. Ja nebūtu šo politiķu, nebūtu OIK! Ja nebūtu ar saukļiem par «caurspīdīgumu» un «atklātību» savās rokās pārņemtā KNAB «jumta», arī maksātnespējas administratoru mafija nebūtu iespējama! Jo šie pasākumi un politiķu meli tajos izrādījās «investīcija» – konkrētam «politiskajam biznesam».

Pašlabuma meklētājs Pabriks aiziet no “Vienotības”, lai pievienotos “Attīstībai/Par!”

http://www.la.lv/pabriks-aiziet-no-vienotibas-lai-pievienotos-attistibaipar/

“Vienotības” Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks nolēmis aiziet no partijas, lai pievienotos apvienībai “Attīstībai/Par!”.

Kā aģentūru LETA informēja Pabriks, “lēmums nav bijis viegls, taču tam nevajadzētu būt pārsteigumam ne “Vienotības” oficiālajiem, ne neoficiālajiem vadītājiem”.

Pabriks skaidro, ka nu jau pāris gadus visos iespējamos formātos un forumos ir runājis par plašu patriotisko un eiropeisko partiju koalīciju 13.Saeimas vēlēšanām, lai nākamajā parlamentā būtu pārstāvēti jauni un pieredzējuši politiķi, kurus vieno eiropeiskas vērtības, modernas un taisnīgas Latvijas vīzija. “Diemžēl sīkumainība, intrigas un vēlme par katru cenu saglābt vecos politiķus, kuru laiks ir pagājis, liedza to izdarīt. Par nožēlu jāatzīst, ka spilgti šie netikumi izpaudās nu jau manas bijušās partijas “Vienotība” šaurā loka lēmumos,” norāda Pabriks.

Atvadoties viņš novēl veiksmi visiem biedriem un draugiem “Vienotībā”, taču vienlaikus aicina viņus “darbos, nevis tikai nosaukumā parādīt “Jauno Vienotību” – izbeigt paklausīgu klusēšanu, piesedzot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) neizdarības valdībā, mainīt partiju, nevis tikai piešpaktelēt fasādi”.

Politiķis skaidro, ka ir izvēlējies pievienoties “Attīstībai/Par!” tāpēc, ka tā spējusi savās rindās pulcēt vairāk nekā 1300 jaunu, enerģisku un moderni domājošu cilvēku. “Es darīšu visu, lai palīdzētu nākamajā Saeimā ievest jaunus cilvēkus ar labu izglītību un pasaules pieredzi. Es redzu un ticu, ka viņi deg par taisnīgu, modernu un drošu Latviju,” pārliecināts Pabriks.

Eiroparlamentārietis ir pārliecināts, ka “bez jauna iesaukuma Latvijas politikā, bez mazas revolūcijas parlamentā un valdībā, Latvija turpinās stagnēt”.

Viņš atkārtoti uzsver, ka lēmums par aiziešanu no “Vienotības” nebija viegls, jo ir racionāls cilvēks un politikā viņa prāts biežāk uzvar pār sirdi, bet šoreiz “emocijas un racionāli argumenti ir vienā pusē”. Pabriks redzot, ka viņa kā pieredzējuša politiķa misija esot palīdzēt jauniem cilvēkiem politikā, palīdzēt Eiropas vērtībām Latvijā.

“Es nevēlos turpināt vecās politikas tradīcijas, runājot par jaunu politiku. Es nebūšu izkārtne, kas vēlīgi dod politisku svētību jauniem politiķiem Latvijā. Esmu gatavs strādāt melnu muti, lai “Attīstībai/Par!” iegūtu sabiedrības uzticību un uzvarētu Saeimas vēlēšanās. Jā, es kandidēšu Saeimas vēlēšanās, jā, esmu gatavs jebkuram darbam, jā, es uzskatu, ka drosme un enerģija mainīt nepareizu lietu kārtību ir lielākais deficīts Latvijas politikā,” sava paziņojuma noslēgumā pauž Pabriks.

Apvienība “Attīstībai/Par!” kampaņas preses sekretāre aģentūrai LETA apstiprināja, ka Pabriks pievienojas šim politiskajam spēkam, un saistībā ar to pirmdien, 4.jūnijā, plkst.11 “Attīstībai/Par!” atvērtajā birojā Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 32, notiks preses konference. Tajā kopā ar Pabriku piedalīsies arī apvienības līzdzpriekšsēdētāji Daniels Pavļuts un Juris Pūce.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 1966.gada 22.martā Jūrmalā dzimušais Pabriks, kurš pēc izglītības ir politologs un vēsturnieks, 2002.gadā pirmoreiz kandidējis 8.Saeimas vēlēšanās no Tautas partijas saraksta. Parlamentā viņš nav ievēlēts, taču darbojies tur ar “mīksto mandātu”. No Tautas partijas saraksta Pabriks nesekmīgi kandidējis arī 2004.gadā notikušajās EP vēlēšanās. Vēlāk Pabriks kļuvis par ārlietu ministru Induļa Emša un Aigara Kalvīša valdībās. Arī 2006.gadā politiķis kandidējis Saeimas vēlēšanās no Tautas partijas saraksta un pēc ievēlēšanas atkal kļuvis par ārlietu ministru, taču 2007.gadā no šī amata atkāpies.

2010.gadā Pabriks jau kandidējis Saeimas vēlēšanās no “Vienotības” saraksta, ievēlēts Saeimā un pēc tam kļuvis par aizsardzības ministru Valda Dombrovska valdībā. 2011.gadā viņš atkal ievēlēts Saeimā no “Vienotības” saraksta un atkal kļuvis par aizsardzības ministru Dombrovska valdībā. 2013.gadā Pabriks ministra amatu zaudējis līdz ar Dombrovska demisionēšanu pēc Zolitūdes traģēdijas. Pēc Dombrovska atkāpšanās Pabriks divas reizes nominēts Ministru prezidenta amatam, bet toreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš abas reizes Pabrika kandidatūru noraidījis.

2014.gadā Pabriks atjaunojis Saeimas deputāta mandātu, bet jau tai pašā gadā ievēlēts EP no “Vienotības” saraksta. Līdz šim Pabriks EP darbojies Eiropas Tautas partijas grupā.

“Vienotība” par Pabrika gājienu: pašlabuma meklētājs: 

“Vienotība” komentējusi Arta Pabrika pāriešanu uz citu politisko spēku.

“Artis Pabriks partijas darbā nav aktīvi iesaistījies vairāk nekā divus gadus – viņa vienīgā iniciatīva ir bijusi pirms vēlēšanām apvienoties ar Edgara Jaunupa veidoto politisko projektu, kas partijā kopumā un valdē neguva atbalstu. Mēs uzskatām, ka ar netīru naudu nevar taisīt tīru politiku. Līdz ar to Pabrika aiziešana no partijas nav pārsteigums. Tāpat uzskatām, ka pašlabuma meklētāju laikam Latvijas politikā ir jābeidzas, un galavārdu par to noteikti pateiks vēlētāji,” izteicies”Vienotības”  valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Pēc viņa vārdiem, cienījams ir tas politiķis, kurš strādā un aizstāv savas partijas pārstāvētās idejas un vērtības kā partijas ziedu laikos, tā pārmaiņu periodā.

Kļuvis zināms, ka Pabriks nolēmis aiziet no partijas, lai pievienotos apvienībai “Attīstībai/Par!”. Lēmums nav bijis viegls, taču tam nevajadzētu būt pārsteigumam ne “Vienotības” oficiālajiem, ne neoficiālajiem vadītājiem, norādīja Pabriks.

Pabriks varētu būt viens no “Attīstībai/Par!” saraksta līderiem kādā no apgabaliem

Artis Pabriks varētu būt viens no “Attīstībai/Par!” saraksta līderiem kādā no apgabaliem, preses konferencē žurnālistiem sacīja apvienības līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Pēc viņa vārdiem, apvienībai pievienojies “viens no Latvijas politikas smagsvariem, persona ar izcilu politisko reputāciju un cilvēks, kurš ir viens no sociālpolitisko ideju celmlaužiem Latvijas politikā”. Pavļuts uzsvēra, ka, ņemot vērā Pabrika reputāciju un nopelnus Latvijas politikā, viņš varētu būt viens no “Attīstībai/Par!” līderiem kādā no apgabaliem, tomēr par šo jautājumu vēl notikšot diskusijas, jo saraksti vēl tiek veidoti. Sabiedrība par sarakstiem, to līderiem un premjera amata kandidātu tikšot informēta jūlija sākumā.

Atbildot uz jautājumu, vai eiroparlamentārietis ir iestājies kādā no trīs partijām, kas veido partiju apvienību, Pabriks norādīja, ka nevēlas izdalīt vienu vai otru partiju, tādēļ tikšot meklēti veidi un formulējums, kā politiķim kandidēt kā pārstāvim no visiem trim spēkiem. Savukārt komentējot kandidēšanu nākamajās EP vēlēšanās, viņš norādīja, ka vispirms ir jāuzvar Saeimas vēlēšanās. Ja “Attīstībai/Par!” iegūšot pietiekami labu pārstāvniecību un pietiekamas iespējas mainīt Latvijas politiku, tad politiķis EP vēlēšanās nekandidēšot.

“Mans mērķis nekad nav bijis saistīts ar vienu vai otru partiju. Ja redzu, ka partija ir vai nu negribīga, vai nespējīga politiku īstenot, tad cita ceļa nav,” pievienošanos “Attīstībai/Par!” raksturoja Pabriks.

Viņš piebilda, ka citiem no partijas “Vienotība” aizgājušajiem deputātiem, iespējams, pietrūcis ticības, tie svārstījušies un kļūdījušies, tādēļ nav palikuši partiju apvienībā. “Ja cilvēks kaut ko ir izlēmis, tad tas jānoved līdz galam. Man šīs ticības nepietrūkst,” sacīja politiķis.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 1966.gada 22.martā Jūrmalā dzimušais Pabriks, kurš pēc izglītības ir politologs un vēsturnieks, 2002.gadā pirmoreiz kandidējis 8.Saeimas vēlēšanās no Tautas partijas saraksta. Parlamentā viņš nav ievēlēts, taču darbojies tur ar “mīksto mandātu”. No Tautas partijas saraksta Pabriks nesekmīgi kandidējis arī 2004.gadā notikušajās EP vēlēšanās. Vēlāk Pabriks kļuvis par ārlietu ministru Induļa Emša un Aigara Kalvīša valdībās. Arī 2006.gadā politiķis kandidējis Saeimas vēlēšanās no Tautas partijas saraksta un pēc ievēlēšanas atkal kļuvis par ārlietu ministru, taču 2007.gadā no šī amata atkāpies.

2010.gadā Pabriks jau kandidējis Saeimas vēlēšanās no “Vienotības” saraksta, ievēlēts Saeimā un pēc tam kļuvis par aizsardzības ministru Valda Dombrovska valdībā. 2011.gadā viņš atkal ievēlēts Saeimā no “Vienotības” saraksta un atkal kļuvis par aizsardzības ministru Dombrovska valdībā. 2013.gadā Pabriks ministra amatu zaudējis līdz ar Dombrovska demisionēšanu pēc Zolitūdes traģēdijas. Pēc Dombrovska atkāpšanās Pabriks divas reizes nominēts Ministru prezidenta amatam, bet toreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš abas reizes Pabrika kandidatūru noraidījis.

2014.gadā Pabriks atjaunojis Saeimas deputāta mandātu, bet jau tai pašā gadā ievēlēts EP no “Vienotības” saraksta. Līdz šim Pabriks EP darbojies Eiropas Tautas partijas grupā.

 

Reģionu Apvienība - ietvers 3 reģionālās partijas

Apvienojas trīs reģionu partijas; startēs 12.Saeimas vēlēšanās

Apollo, redakcija@apollo.lv

Ceturtdiena, 2013. gada 22. augusts 07:1299 komentāri

iezīmējiet kļūdaino vietu un tad spiediet taustiņus Ctrl+Enter vai uz šīs ikonas:

Trīs lielākās reģionālās partijas - «Reģionu alianse», «Latgales partija» un «Vidzemes partija» konceptuāli vienojušās par reģionālo partiju apvienības «Reģionu apvienība» veidošanu, lai startētu nākamās Saeimas vēlēšanās.

http://www.apollo.lv/zinas/apvienojas-tris-regionu-partijas-startes-12-saeimas-velesanas/582659?utm_source=feedburner&utm_medium=feed&utm_campaign=Feed%3A+Apollolv-ZinasLatvija+%28Apollo.lv+-+Zi%C5%86as+-+Latvij%C4%81%29 

Kā teikts partiju paziņojumā presei, jaunās apvienības mērķis ir veicināt reģionālo politisko spēku apvienošanos un kopīgi startēt 12.Saeimas vēlēšanās 2014.gadā.
Jaunveidojamajai reģionālo partiju apvienībai aicina pievienoties arī citas reģionālās partijas, vēlētāju apvienības un reģionālos līderus.
Par ieceri veidot reģionālo partiju apvienību «Reģionu apvienība» ir vienojušies visu trīs partiju līderi, tai skaitā Andrejs Ence («Reģionu alianse»), Aldis Adamovičs («Latgales partija») un Guntis Gladkins («Vidzemes partija»), tiekoties Rīgā, 21.augustā.
Visi trīs uzskata, ka apvienības svarīgākais uzdevums - kļūt par galveno Latvijas reģionu interešu aizstāvi Saeimā un valdībā, veidojot pragmatisku dialogu ar pārējiem politiskajiem spēkiem.
«Pašvaldību vēlēšanās reģionālās partijas ieguva ļoti daudz mandātus. Vēlēšanu rezultāti nepārprotami norāda, ka reģionālo partiju popularitāte un ietekme pieaug, jau iepriekš, komentējot «Reģionu Alianse» panākumus aizvadītājās pašvaldību vēlēšanās, sacījis partijas «Reģionu Alianse» priekšsēdētājs un Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence.
Jau iepriekš tika prognozēts arī reģionālo partiju konsolidācijas procesa turpinājums pēc pašvaldību vēlēšanām, un vienlaicīgi arī pirms 12.Saeimas vēlēšanām 2014.gadā.
«Reģionālo partiju panākumi pašvaldību vēlēšanās ir pamudinājuši sasparoties arī citas partijas. Par reģionālajām partijām nu interesējas arī Saeimā pārstāvētās partijas, lai gan iepriekš tās pret reģionālajām partijām izturējās visnotaļ augstprātīgi. Šobrīd situācija ir mainījusies,» norādījis Ence.
Viņš uzskata, ka šis ir ļoti zīmīgs brīdis.
Ence norādījis: «Mums ir iespēja izmantot šo pacēlumu un konsolidēt reģionālos līderus, lai izveidotu ļoti spēcīgu reģionu lobiju Latvijas un arī Eiropas mērogā. Tāpēc mēs esam gatavi aktīvi līdzdarboties, lai nepieļautu šī potenciāla sadrumstalošanu.»
«Latvijas reģioni jau ilgstoši ir pabērna lomā. Un aktīvā cilvēku prombraukšana ir acīmredzams apliecinājums, ka tā turpināties nevar! Cilvēkiem reģionos ir jājūt, ka viņi mūsu valstī ir vajadzīgi!» aicinājis Ence.

Komentārs no Roberta J: roberts_j Reģionu alianse pilna ar Šlesera cilvēkiem, Vidzemes partija - ar TP cilvēkiem, Latgales partiju neesmu īpaši pētījis, tikai tik daudz, ka laikam Daugavpils Lāčplēsis (Saeimā bija no Vienotības) tur ir, un pirms pašvaldību vēlēšanām dažos Saeimas balsojumos Lāčplēsis balsoja atšķirīgi no Vienotības, laikam par jautājumu par bērnudārzu valodu un vēl pārītī. Balsoja tāpat kā SC.

Līdz ar to, ja šitie būs iekšā Saeimā ar kādu mazumiņu, ar kādu mazumiņu Repšes partija, tad pēc vēlēšanām būs koalīcija - Repše, reģioni, ZZS un SC. Tā vismaz sāk izskatīties.    

Jēkabsons: Berezovska iekļaušanai «melnajā sarakstā» nav pamata

Berezovska sūdzības lietā nopratinās Jēkabsonu 

http://www.apollo.lv/zinas/berezovska-sudzibas-lieta-nopratinas-jekabsonu/325020

LETA Piektdiena, 2006. gada 27. janv

Augstākās tiesas Senāts piektdien nolēma Krievijas vajātā uzņēmēja Borisa Berezovska sūdzības lietā par viņa iekļaušanu valstij nevēlamo personu sarakstā nopratināt bijušo iekšlietu ministru Ēriku Jēkabsonu (LPP).

Pildot iekšlietu ministra pienākumus, Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) 2005. gada novembrī parakstīja lēmumu iekļaut uzņēmēju Berezovski Latvijai nevēlamo personu sarakstā. Latvijā Berezovskis nevarēs iebraukt arī ar dokumentiem ar Platona Jeļeņina vārdu. Par lēmumu iekļaut Berezovski Latvijai nevēlamo personu sarakstā vienojās Nacionālās drošības padome (NDP) Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vadībā. Sākotnējo lēmumu par Berezovska iekļaušanu tā dēvētajā melnajā sarakstā ministrs pieņēma uz Drošības policijas atzinuma pamata. Šo lēmumu Berezovskis pārsūdzēja Senātā.
Senāts piektdien izlēma nopratināt Jēkabsonu, lai novērstu pretrunas, ko varētu radīt paredzamais spriedums, jo Jēkabsons pērn presē bija izteicies, ka viņa rīcībā nav informācijas, ka Berezovskis radītu draudus Latvijas drošībai.
Iekšlietu ministrijas pārstāvis, Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis tiesā sacīja, ka Drošības policija ir vākusi materiālus par Berezovski un no tiem secināms, ka drošības iestādēm bijusi informācija par vairākiem iekšpolitiskiem un ārpolitiskiem apdraudējumiem no Berezovska puses. Šī informācija nosūtīta Valsts prezidentei, Ministru prezidentam un iekšlietu ministram. Ulmanis nevarēja pateikt, vai Jēkabsons ar šo DP informāciju bija iepazinies. Senatori atzina, ka iepazinušies ar DP savāktajiem materiāliem par Berezovski un šie materiāli apkopoti deviņos sējumos.

Administratīvais process paredz, ka tiesai pašai ir tiesības vākt pierādījumus un Jēkabsons tiks pratināts pēc Senāta iniciatīvas. Nākamā sēde šajā lietā paredzēta šā gada 21. aprīlī. Senāta spriedums šajā lietā būs galīgs un nepārsūdzams.
Senāts piektdien atklātā sēdē sāka Berezovska sūdzības lietas izskatīšanu, lai gan lietas materiālos ir informācija, kas satur valsts noslēpumu. Senatori informēja, ka viņiem ir izsniegta pielaide valsts noslēpumam, lai varētu iztiesāt šo lietu.
Berezovska pārstāvjiem advokātam Laurim Liepam un juristam Andrim Kaņepam, kā arī sēžu sekretāram piektdien bija jāparaksta saistību raksts, ka viņi apņemas neizpaust valsts noslēpumu saturošo informāciju, kas nonāks viņu rīcībā, trešajām personām un ziņot par mēģinājumiem no viņiem šo informāciju izdibināt.
Tomēr, ja līdz nākamajai Senāta sēdei šajā lietā stāsies spēkā ceturtdien Saeimā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā, tad arī Liepam un Kaņepam būs vajadzīga pielaide valsts noslēpumam. Liepa sacīja, ka viņam šādas pielaides neesot, bet, ja klients to vēlēšoties, viņš pielaidi varētu lūgt.

 Liepa Senātā uzsvēra, ka lēmums par Berezovska iekļaušanu valstij nevēlamo personu sarakstā nav motivēts, proti, nav pierādīts, ka viņa klients varētu radīt draudus valsts drošībai vai apdraudēt sabiedrisko kārtību un tālab Latvijai nav vēlams. To publikācijās presē atzinušas arī augstas iekšlietu sistēmas amatpersonas, tāpēc lēmums radot neizpratni. Liepa sacīja, ka iekšlietu ministra lēmumam būtu jābūt juridiski motivētam atšķirībā no ārlietu ministra lēmuma, uz kura pamata personai var piešķirt persona non grata statusu politisku motīvu dēļ. Berezovskis esot pārliecināts, ka nav neviena argumenta, kāpēc viņš būtu iekļaujams nevēlamo personu sarakstā. Lēmums esot balstīts uz pieņēmumu, nevis faktu pamata, uzsvēra Berezovska advokāts.
Pretēju uzskatu Senātā pauda Iekšlietu ministrijas pārstāvis Juridiskā departamenta direktors Mārtiņš Rāzna. Viņš uzsvēra, ka lēmums pieņemts saskaņā ar spēkā esošajām likuma normām un bijis tiesisks. Tas arī atbildis visām administratīvam aktam noteiktajām prasībām. Lēmumā, kā tas paredzēts likumā, nav atspoguļots pats DP atzinums, bet gan norāde uz to, sacīja Rāzna. Viņš sacīja, ka nezina, vai ministram bija informācija par varbūtējiem draudiem Latvijas drošībai.
Kalvītis iepriekš pauda viedokli: drošības iestāžu analīze par Berezovska aktivitātēm, mērķiem un kontaktpersonām Latvijā liecina, ka uzņēmēja vizītes mūsu valstī nebūtu vēlamas. Viņš pieļāva iespēju, ka Berezovskim Latvijā ir politiskas intereses un, iespējams, saistība ar Latvijas politiskajiem spēkiem. Premjers uzsvēra, ka viņš nevēloties, lai pēc 9. Saeimas vēlēšanām Berezovskis realizē savas intereses mūsu valstī. «Iedīgļi tam ir,» apgalvoja valdības vadītājs.
Nu jau bijušais iekšlietu ministrs Jēkabsons, kas gan Rīgā, gan Londonā ticies ar Berezovski, pēc NDP lēmuma paziņoja, ka atkāpsies no amata, un savu lēmumu pamatoja ar nepietiekamo iekšlietu sistēmas finansējumu. Kalvītis pieņēma Jēkabsona demisiju.
Šīs nedēļas sākumā Augstākā tiesa noraidīja Berezovska lūgumu apturēt iekšlietu ministra lēmumu un ļaut viņam ierasties Latvijā uz piektdien paredzēto tiesas sēdi. Līdz ar to Berezovskim ieceļot Latvijā būs liegts.

__________________________________________________________

Jēkabsons: Ja vēl būtu ministrs, Berezovski neiekļautu melnajā sarakstā 

LETA 2005. gada 8. novembrī 12:34

Bijušais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons uzskata, ka, turpinot pildīt ministra pienākumus, viņš Krievijā vajāto oligarhu Borisu Berezovski nebūtu iekļāvis melnajā sarakstā, ja vien viņa rīcībā nebūtu nonākuši pierādījumi par Berezovska likumpārkāpumiem

Šodienas intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" Jēkabsons norādīja, ka, būdams vēl iekšlietu ministra amatā, viņš Berezovski nebūtu iekļāvis melnajā sarakstā, jo vēl divas dienas pirms Nacionālās drošības padomes lēmuma par Berezovska iekļaušanu melnajā sarakstā Ģenerālprokuratūra un citas tiesībsargājošas iestādes atzina, ka nav tādas informācijas, ka Berezovskis būtu veicis noziedzīgas darbības vai ka viņš būtu bīstams šai valstij. Tika uzsvērts, ka nav nekāda pamata liegt viņam pārvietošanās brīvību vai tiesības uz vārda brīvību Latvijā. "Taču premjers izteicās (es gan nezinu, vai tās bija viņa personiskās domas), ka Berezovskis jāliek melnajā sarakstā. Tā kā pierādījumu par viņa pretlikumīgo darbību nav, atliek secināt, ka Berezovska kungs likts sarakstā politisku iemeslu dēļ. Mani izbrīna, cik skaļi notika Berezovska ierakstīšana šajā sarakstā. Parasti šādas lietas notiek klusi, tās nebazūnē pa visu pasauli pirms lēmuma pieņemšanas", intervijā laikrakstam sacīja Jēkabsons. Tomēr viņš piebilda, ka pirmajā tikšanās reizē ar Berezovski, ja nebūtu raudzījies tikai uz Lielbritānijas tiesas spriedumu, bet ņēmis vērā arī visus tos padomus un ne tik maigus "mājienus", kas uz viņu tika izdarīti, klausījies padomniekos un visos kanālos, kas ar viņu tajā laikā kontaktējās, tad būtu vajadzējis Berezovski izdot Krievijai. Tāpēc uz laikraksta jautājumu, vai uz Jēkabsonu Maskavas spiedienu izdarījuši cilvēki, kurus bijušais ministrs pats ir pieņēmis darbā, Jēkabsons atbildēja, ka viņš nevar atklāt visu. "Taču saprotiet, ka ministriem tiešā tekstā neviens neko nepavēl, bet saka: "Varbūt būtu labāk darīt tā vai "šitā". Eksperti vai juristi domā, ka pareizi būtu darīt tā." Tāpat arī Maskavai ir dažādi veidi, kā nodot savas vēlmes tālāk", sacīja Jēkabsons. Līdz ar to Jēkabsons nebūtu iekļāvis Berezovski melnajā sarakstā, ja vien viņa rīcībā nenonāktu pierādījumi par Berezovska likumpārkāpumiem. "Arī Lielbritānijas puse nemainīja savu viedokli, ka Berezovskis ir politisks bēglis. Lielbritānijas specdienesti, kuriem ir nez cik reižu lielāka kapacitāte nekā mūsu specdienestiem, līdz pēdējam sīkumam ir izpētījuši Berezovska darbību un neko kriminālu tur nav atraduši. Vēl vairāk: tā kā ir informācija, ka Krievijas specdienesti mēģinājuši Berezovski neitralizēt, Lielbritānijas valdība dod viņam patvērumu un rūpējas par viņa drošību," intervijā sacīja Jēkabsons. Viņš piebilda, ka ir jāaizdomājas, kāpēc premjers bez jebkādas informācijas par apdraudējumu, ko Berezovskis radot Latvijai, paziņoja, ka nepieciešams viņu iekļaut melnajā sarakstā. "Protams, nav mazsvarīgi tas, ka Valsts prezidente gribētu kandidēt uz ANO ģenerālsekretāra amatu un viņai būtu vajadzīgs Putina atbalsts. Un šis lēmums bija labākā dāvana Putinam. Ja šī Berezovska upurēšana un mana nomelnošana nāks par labu tam, lai Latvija varētu nodibināt mūžīgas draudzīgas attiecības ar Krieviju, tad būšu ļoti gandarīts", stāstīja Jēkabsons.



http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/209358-jekabsons_ja_vel_butu_ministrs_span_classhiliteberezovskispan_neieklautu_span_classhilitemelnajaspan_span_classhilitesarakstaspan

__________________________________________________________

Jēkabsons: Berezovska iekļaušanai «melnajā sarakstā» nav pamata

«Apollo» Piektdiena, 2006. gada 21. aprīlis

Kādreizējais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons piektdien kā liecinieks ieradās uz tiesas sēdi, kurā turpināja skatīt Borisa Berezovska sūdzību par viņa iekļaušanu Latvijas valstij nevēlamo personu sarakstā. Jēkabsons uzskata, ka iekļaut Krievijas uzņēmēju «melnajā sarakstā» nav pamata.

Tiesas sēdē Jēkabsons sacīja, ka laikā, kad viņš pildījis iekšlietu ministra pienākumus, viņa rīcībā nav bijusi nekāda informācija, ka Berezovskis radītu draudus Latvijas drošībai.
Jēkabsons kritizēja Ministru prezidenta Aigara Kalvīša rīcību. Viņaprāt, premjeram vajadzēja būt godīgākam un pateikt, ka Berezovskis nav vēlams Latvijas valstij, lai nebojātu attiecības ar Kremli, nevis meklēt iespējamos apdraudējumus un iekšpolitiskus argumentus, kāpēc Krievijas uzņēmēju neielaist Latvijā. Par premjera patiesajiem motīviem liecinot arī tas, ka «Kalvītis publiski izteicies, ka Berezovskis ir nevēlams, kad tam nebija faktiska pamata».
Iekļaut Berezovski nevēlamo personu sarakstā pērn ieteica Nacionālā drošības padome, balstoties uz drošības dienestu analīzi un konsultējoties ar Ģenerālprokuratūru. Ministru prezidents Aigars Kalvītis, tobrīd pildot iekšlietu ministra pienākumus pēc Jēkabsona demisijas, pamatojoties uz šīm rekomendācijām, parakstīja rīkojumu par Berezovska iekļaušanu «melnajā sarakstā».

Pretrunas starp Jēkabsona apgalvojumu, ka viņa rīcībā nav bijusi informācija par Berezovska apdraudējumu Latvijai, un to, ka Kalvīša parakstītais rīkojums par Krievijas uzņēmēja iekļaušanu «melnajā sarakstā» pamatots ar drošības iestāžu informāciju par vairākiem Berezovska radītajiem iekšpolitiskiem un ārpolitiskiem apdraudējumiem, bijušais iekšlietu ministrs skaidroja ar to, ka, iespējams, šī informācija iegūta pēc viņa demisijas.
Augstākās tiesas Senāts piektdien skatīja Berezovska sūdzību slēgtā tiesas sēdē, jo lietas materiālos ir konfidenciāli materiāli, kas satur valsts noslēpumu.
Janvārī, kad sāka skatīt lietu, Berezovska aizstāvim Laurim Liepam speciālas pieejas valsts noslēpumam nebija, un tas radīja bažas par viņa turpmāko dalību tiesas procesā, taču īsi pirms sēdes advokāts saņēmis pielaidi valsts noslēpumam.
Jēkabsons atturējās prognozēt tiesas spriedumu, norādot, ka ar tiesu sistēmu kā liecinieks saskaras pirmo reizi.

http://www.apollo.lv/zinas/jekabsons-berezovska-ieklausanai-melnaja-saraksta-nav-pamata/330667

Vidzemes partiju vadīs Rūjienas mērs

http://www.ir.lv/2011/7/23/vidzemes-partiju-vadis-rujienas-mers
Nodibinātā Vidzemes partija apvieno vairāku novadu pašvaldību pārstāvjus.

Sestdien Rūjienā oficiāli nodibināta Vidzemes partija, par tās priekšsēdētāju ievēlēts Rūjienas mērs Guntis Gladkins, Saeimas eksdeputāts Vents Armands Krauklis būs viņa vietnieks. Par Vidzemes partijas priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts arī Alūksnes uzņēmējs Egīls Josts, ziņo LETA.


Partijas valdē ievēlēti Aizkraukles novada domes vadītājs Leons Līdums, Alūksnes novada domes vadītājs Aivars Fomins, Alūksnes novada domes deputāts zemnieks Laimonis Sīpols, Pļaviņu ģimnāzijas direktors Vladimirs Samohins, zemnieks un uzņēmējs Aigars Ozoliņš un mazā uzņēmēja Kristīne Naumova, vēsta BNS.

Vidzemes partijas izveides iniciatīvas grupā iesaistījās vairāki iepriekš Tautas partijā bijuši pašvaldību darbinieki. Tā partijas programmas izstrādes darba grupas vadītājs ir bijušais tautpartijietis Vents Armands Krauklis.

Partijas dibināšanas kongresā sestdien pulcējās 202 cilvēki, to vidū pārstāvji no Strenčiem, Valkas, Cēsīm, Aizkraukles, Rūjienas, Skrīveru, Jēkabpils un citiem apvidiem, pavēstīja Gladkins. Uzrunājot klātesošos, viņš arī atkārtoti aicināja aktīvi piedalīties tautas nobalsošanā par 10.Saeimas atlaišanu.


Kongresa sākumā tika nodziedāta valsts himna, ko ievadīja Krauklis.

Bondars varētu pieņemt Zatlera piedāvājumu

http://www.pietiek.com/raksti/bondars_varetu_pienemt_zatlera_piedavajumu_

Aizejošais Valsts prezidents Valdis Zatlers ir uzrunājis Mārtiņu Bondaru, aicinot viņu iesaistīties jauna politiska spēka veidošanā, tomēr pirmdienas vakarā, kad notika abu tikšanās, galavārds tam vēl nav dots. No Bondara Pietiek teiktā tomēr izriet, ka viņš Zatlera redzējumam ir noticējis un jūnija beigās varētu tikt pieņemti kādi konkrēti lēmumi. Politikas kuluāros šai kontekstā par Bondaru tiek runāts kā par iespējamu jaunās partijas premjera kandidātu, kurš būtu pieņemams arī tā dēvēto „oligarhu partiju” līderiem. Tas pastiprina spekulācijas par Zatlera partijas tapšanu kā par procesu, kas tiek režisēts no aizkulisēm.

„Jā, es esmu ticies ar Valdi Zatleru, un jā – par ko gan citu mēs tagad varētu runāt kā par politiskajiem procesiem. Protams, ka man rūp, kas notiek Latvijā,” īsi pēc tam, kad bija beigusies viņa saruna ar aizejošo Valsts prezidentu, pirmdien Pietiek apstiprināja Bondars. Viņa studijas Hārvarda universitātē ASV esot beigušās, bet līdz jūnija beigām Bondars ar ģimeni atpakaļ dzimtenē nepārcelsies, jo bērniem jāpabeidz skolas gaitas. „Es vēl neesmu atgriezies Latvijā,” Bondars divreiz atkārtoja uz jautājumu, vai varētu piekrist kļūt par vienu no iespējamās „Zatlera partijas” līderiem.

Tomēr no sarunas ar Bondaru radās iespaids, ka tikšanās ar Zatleru viņu ir pārliecinājusi un šī varētu būt tā reize, kad dažādiem amatiem gadu gaitā neoficiāli apspriestais Bondars varētu piekrist iesaistīties politikā. Pēc stundu ilgās sarunas Bondaram radies iespaids, ka Zatleram ir „racionāls un argumentēts redzējums”, kā sakārtot valsti. „Es viņam 100% noticēju,” atzina Bondars. Viņam bijis svarīgi saprast, vai Zatlera politiskais redzējums neaprobežojas tikai ar pārliecību, ka atliek izolēt no politiskajiem procesiem trīs oligarhus, lai viss valstī sakārtotos, kas, pēc Bondara domām, nav tik vienkārši.

Politikas aizkulisēs pēdējās dienās tiek runāts, ka Bondars varētu būt iespējamās „Zatlera partijas” premjera kandidāts. Tāpat runā, ka par oligarhiem dēvētajiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram šāds notikumu scenārijs bažas neradot. Bondars šādas runas skaidroja ar to, ka, iespējams, radījis par sevi iespaidu kā par prognozējamu, pragmatisku cilvēku.

Spekulācijas par to, ka Zatlers varētu veidot partiju un ka zināma kontrole pār šo procesu no aizkulisēm varētu būt abiem Par labu Latviju līderiem, sākās jau nākamajā dienā pēc Zatlera uzrunas tautai. Daļēji šādas spekulācijas skaidrojamas ar Zatlera padomnieces Sandras Kukules lielo lomu pēdējo Rīgas pils lēmumu tapšanā. Viņa ir par Šlesera menedžeri dēvētā Gundara Kukula dzīvesbiedre.

2007. gada decembrī, kad krita Aigara Kalvīša (TP) valdība, Zatlers Bondaru tāpat kā diplomātu Aivi Roni un eksbaņķieri, tagad par jauno prezidentu ievēlēto Andri Bērziņu bija uzaicinājis kā iespējamu bezpartejisku premjera kandidātu. Pietiek zināms, ka Rīgas pilī Zatleram šo kandidatūru bija nosaucis Ainārs Šlesers, un šo faktu pēc kāda laika apstiprināja arī Zatlera cilvēki. Šleseru ar Bondaru saista ciešas attiecības kopš Vairas Vīķes-Freibergas laikiem, kad Bondars vadīja prezidentes kanceleju.

Par Bondaru pēdējos gados politiskajās aprindās bija pieņemts runāt kā par personu, kuru savās rindās labprāt redzētu Tautas partija, bet tas bija pēc tam, kad šis politiskais spēks zaudēja ietekmi. Pats Bondars no šādas sasaistes vienmēr ir norobežojies, nekad neslēpjot, ka viņu saista draudzība ar bijušo ārlietu ministru Māri Riekstiņu (TP). 2009. gada martā, kad TP pārstāvis Edgars Zalāns bija izvirzīts premjera amatam, kuru ieguva Valdis Dombrovskis, TP Bondaru Rīgas pilī nosauca kā savu bezpartejisko finanšu ministra kandidātu Zalāna valdībā. Bondars pēc tam Pietiek ir stāstījis, ka tobrīd izvirzījis nosacījumu: viņam jādod rīcības brīvība un finanšu ministram nebūtu saistošas TP politiskās intereses.

2009. gada vasarā, kad Bondars aizgāja no Krājbankas valdes priekšsēdētāja amata, ar jaunu sparu uzjundījās runas, ka tas, iespējams, saistīts ar kādiem jaunas partijas izveides plāniem, bet Bondars izvēlējās pārcelties uz ASV, lai studētu Hārvarda universitātē.

TP kongress

http://www.delfi.lv/news/national/politics/tp-paskritiska-rezolucija-par-saviem-ienaidniekiem-atzist-nekompetenci-liekulibu-un-pavirsibu.d?id=37472541
TP paškritiskā rezolūcijā par saviem ienaidniekiem atzīst nekompetenci, liekulību un paviršību
www.DELFI.lv | 19. marts 2011
Tautas partija (TP) atzīst, ka tās kļūdas bija "neveiksmīga personāla politika" un novirzīšanas no savukārt noteiktajām vērtībām, bet partijas "ienaidnieki ir augstprātība, liekulība un izvairīšanas no kļūdu analīzes", tāpēc turpmāk TP vienojās īstenot politiku, kurai nav raksturīgs populisms, teikts partijas 14.kongresā sestdien pieņemtajā rezolūcijā.

Rezolūcijā atzīts, ka pašlaik partijai Saeimā ir ierobežotā ietekme un partija pēdējos gadus pieļāvusi politiskās kļūdas un "novirzīšanos no partijas Manifestā definētajām vērtībām".

TP atzīst, ka tās vājums bija neveiksmīgā personāla politika, grūtības paskaidrot sabiedrībai savus lēmumus un nespēja īstenot konsekventu labēju ekonomikas politiku. "Mūsu ienaidnieki ir augstprātība, nekompetence, liekulība, paviršība, izvairīšanās no kļūdu analīzes un nespēja mainīties," secināts rezolūcijā. Partija gan uzskata, ka tās spēks šobrīd ir "jaunā maiņa, pieredze un zināšanas par valsts pārvaldi, budžetu, reģioniem un ārlietām".

TP rezolūcija gan turpina kritizēt valdību par to, ka tā "šobrīd nepiedāvā nekādu plānu vai vīziju, lai izvairītos no negatīvā valsts attīstības scenārija, un valdības darbu raksturo īstermiņa domāšana, savtīgas intereses un citu politisko spēku dēmonizācija".

Tāpēc TP kongress rezolūcija vienojās, ka partija īstenos politiku ar skaidrām pamatvērtībām un bez populisma. TP rezolūcijā apņēmās ievērot "pamatvērtības: nacionāla pašapziņa, sociāli atbildīga tirgus ekonomika, atbalsts bērniem un ģimenēm, latviskuma un vēsturisko tradīciju saglabāšana un stingra Latvijas nacionālo interešu aizstāvība Eiropā un pasaulē".

TP vienojās īstenot politiku, kurai nav raksturīgs populisms, un veidot partiju par tādu organizāciju, "kura spēj vienot cilvēkus reģionos un galvaspilsētā, spēj vienot pieredzi ar jaunības degsmi, kuras galvenā vērtība ir cilvēks", teikts rezolūcijā.

Partija arī plāno meklēt risinājumu "pieaugošajiem negatīvajiem procesiem" – sabiedrības novecošanās tendencei, globālās konkurences spiedienam, vides un ekoloģiskajiem draudiem, enerģētiskajai nedrošībai, sabiedrības sašķeltībai un nekontrolētai migrācijai.

Tāpat TP plānos ir īstenot tādu politiku, kuras pamatā ir relatīvi zemi nodokļi, kurus maksā visi, zema inflācija, kontrolēts budžeta deficīta un valsts parāda līmenis, kā arī atbalsts privātai iniciatīvai – jo īpaši vietējiem ražotājiem un produktiem.

TP rezolūcija arī norādīta nepieciešamība veidot lietišķas attiecības ar starptautiskajiem aizdevējiem, panākot pēc iespējas izdevīgākus aizdevuma atmaksas nosacījumus. Partija arī vienojās, ka pievienošanās eirozonai nedrīkst būt pašmērķis, bet gan līdzeklis valsts attīstībai.

Jau vēstīts, ka pirms 10.Saeimas vēlēšanām Tautas partija, kuras reitingi liecināja - partija neiekļūs Saeimā, kopā ar LPP/LC, vairākiem reģionālajiem spēkiem un uzņēmējiem izveidoja apvienību PLL, kas ieguva parlamentā astoņas vietas un pašlaik atrodas dziļā opozīcijā.
TP līderis Andris Šķēle sestdien kongresā atzina, ka PLL nebūs Tautas partijas ilgtermiņa nākotnē. "Politisko uzdevumu plašais spektrs nosaka un pieprasa grūto izvēli – TP pašai spēt pacelties, atgūt mūsu vēlētāju, nostiprināt un pieaudzēt TP mandātu un atgriezt Latviju atkal uz augšupejošām kāpnēm," pauda Šķēle.

http://www.delfi.lv/news/national/politics/skele-pll-nebus-tautas-partijas-ilgtermina-nakotne.d?id=37468833

Šķēle: PLL nebūs Tautas partijas ilgtermiņa nākotne

Politiskā apvienība "Par labu Latviju" (PLL) šobrīd ir Tautas partijas (TP) parlamentārās pārstāvības ietvars, bet nebūs TP ilgtermiņa politiskā nākotne, sestdien TP kongresā pauda partijas līderis Andris Šķēle.

"Saeimas frakcija un kolēģi apvienības partijās ir un būs mums svarīgi, bet tikai ar mērķi realizēt mūsu politiskās idejas un programmas nostādnes. Mēs visi vēlamies dzīvot labā Latvijā. Taču politisko uzdevumu plašais spektrs nosaka un pieprasa grūto izvēli – TP pašai spēt pacelties, atgūt mūsu vēlētāju, nostiprināt un pieaudzēt TP mandātu un atgriezt Latviju atkal uz augšupejošām kāpnēm," pauda Šķēle.

Viņš norādīja, ka TP pārstāvjiem Saeimā un apvienības frakcijai, kuru vada Edgars Zalāns, būs "arvien precīzāk un inteliģentāk jāiezīmē tieši TP pozīcija". "Par spīti valdības piekoptajai politikai, kura daudzās jomās un visupirms komunālo pakalpojumu jomā rezultējas milzīgu izmaksu pieaugumā, TP deputātiem pašvaldībās un vadot tās, būs daudz precīzāk un aktīvāk jāsameklē iespējamie labākie risinājumi iedzīvotāju labā," norādīja Šķēle.

"Tautas partijai ir jāspēj saprast pašai sevi, jāspēj dot vērtējums savas pašas dzīvei, panākumiem un zaudējumiem, atzīt alošanos un atmest rīcības nekonsekvenci. To politiskās nākotnes reibuma sajūtu, kas valdīja partijas vadības rindās līdz pat 2009. gadam, šķiet vairs neredzam, bet arī apņēmību grauzt politiskās opozīcijas garoziņu ne visu kolēģu acīs var šodien saskatīt," atzina TP līderis.

Viņš solīja, ka "mums ir un būs visciešākie kontakti ar uzņēmējiem, katrs uzņēmīgs un godīgs cilvēks ir mūsu pirmais sabiedrotais, mēs esam pateicīgi viņiem par atbalstu, ko esam saņēmuši". "Jā, uzņēmēji nav vieglas personības, daudzi ir raupji kā jau pamatakmeņi, bet faktiski tikai viņu risks, viņu uzņēmība, viņu spīts ir ļāvis pat šajos ekonomiskās politikas "mēra" gados, jauki nosauktos par konsolidācijas un stabilizācijas gadiem, aizpildīt lielāko daļu valsts budžeta," uzskata politiķis.

Analizējot TP sniegumu pērn rudenī notikušajās 10.Saeimas vēlēšanās, Šķēle atzina, ka "vilšanās sajūta par krīzes smagumu, par TP toreizējo līderu nespēju to prognozēt un laicīgi veikt labi pamatotu skarbu un nepieciešamu profilaksi, faktiski bija jau rezultējusies lielas sabiedrības daļas slēdzienā – TP nav vietas 10. Saeimā". "Bija zaudēta pragmatiskā, nacionālā un lietišķā politiskā spēka slava, bet radīts augstprātīgas, korumpētas, nekonsekventas partijas tēls," atzina TP līderis, norādot, ka "es pārņēmu TP partijas vadību, ja tā var teikt, uz lejupejoša eskalatora kāpnēm". "Un smagā bagāža kā tāda pārkrauta mugursoma plecos, šķiet, nedeva ne mazāko cerību spēt skriet augšup pa lejupejošām kāpnēm," atzina Šķēle.

Tomēr, viņaprāt, "maza pārstāvniecība ir labāka kā nekāda" un "TP ir spējusi to, ko nespēja sociāldemokrāti, savulaik LC un arī ZZS, netiekot attiecīgajos politiskos ciklos pārstāvēti Latvijas parlamentā".

Šķēle uzskata, ka "šodien svarīgākais būtu diskusija par TP, par TP iespējām un soļiem konsekventas politikas virzienā". Viņš atgādināja, ka nedaudz vairāk kā pēc diviem gadiem būs pašvaldību vēlēšanas, pēc trīsarpus – nākamās kārtējās Saeimas velēšanas. Politiķis uzsvēra, ka "šis ceļš būs garš gan laikā, gan darāmo darbu ziņā".

Taču "ja darīsim visu rūpīgi, apdomīgi un konsekventi, tad pēc kāda laika, un var gadīties ne pārāk īsa, cilvēku uztverē TP tēls var mainīties", cer Šķēle. "Pašreizējais būtu jāaizstāj ar saprātīgas politikas nesējas būtību. Tātad ar citu saturu. TP ir ejams nozīmīgs laika sprīdis sava kompetences, autoritātes un uzticamības atjaunošanā. Bet tas ir iespējams ceļš, un pārveidojot mūsu jauniešu lozungu viņu gada sapulcē – ticu, ka reiz būs atkal oranžs. Tas ir pragmatisks, kompetents, saprātīgs un paļāvību raisošs politisks spēks, TP nākotnes tēlu iezīmēja partijas līderis.

Par TP galvenajām vērtībām Šķēle atzina demogrāfijas jautājumus, "modernu nacionālismu", kas balstīts Eiropas kristīgajās vērtībās, privātīpašuma "valstiska aizsardzība, tā izaugsme, tā uzkrāšana".

Šķēle uzskata, ka "nācijas izdzīvošanai ir svarīgs strādīgs cilvēks, pašpietiekams cilvēks, cilvēks, kas gatavs maksāt nodokļus un uzturēt valsti". "Mūsu vēlētājs nav vienas nakts nodokļu revolūcijas fans. Pat ja šādai naktij kāds pielipina valsts glābšanas birku. Un tas TP ir jāņem vērā. Mums ir jāiestājas par ļaudīm, kuri pieprasa atbildīgu un paredzamu politiku," sacīja TP līderis.

Šķēle atzina, ka "ir kolēģi [bijušie TP biedri], nu jau var teikt, ka bijušie, kas dažādu iemeslu pēc bija spiesti pieņemt lēmumu atstāt TP rindas". "Tie ir individuāli lēmumi, balstīti gan savas personīgās karjeras apdraudējumā, gan vēlmē pielāgoties konjuktūrai. Mēs rēķināmies, ka šādi gadījumi var būt arī turpmāk. Mēs pieņemam to zināšanai un nebaramies nevienam nopakaļ. Par lielāko daļu pat esam pārliecināti, ka viņi balsos par TP sarakstu nākošajās vēlēšanās, kā jau viņi to vienmēr ir darījuši līdz šim. Pat ja kāds būs savu oranžo būtību pārsedzis ar zaļu, zilu vai citas krāsas uzsvārci," sacīja Šķēle.

Viņš arī uzsvēra, ka "tikai caur gados jaunu cilvēku iesaisti politikā, TP spēs atrast līdzvērtīgu maiņu un atjaunot oranžo zīmolu".

"TP valdes vārdā varu šodien apliecināt, ka tiks atbalstīti visi tie centieni, visas tās pūles, visi tie mūsu cilvēki, kuri savu personīgo izvēli saistīs ar atrašanos TP rindās kā ilgtermiņa izvēli. Var jau būt, ka pašvaldību vēlēšanu specifikas dēļ ir vietas, kur vienkāršāk būtu, ejot īstermiņa ceļu, teikt – balsojiet par mani, es nu esmu vietējās partijas biedrs. Bet ir pilnīgi droši, ka tas neattaisnosies ilgtermiņā ne novadam, ne valstij kopumā." TP stratēģiju pašvaldību vēlēšanās raksturoja Šķēle.

Jau vēstīts, ka pirms 10.Saeima svēlēšanām tautas partija, kuras reitingi liecināja - partija neiekļūs Saeimā, kopā ar LPP/LC, vairākiem reģionālajiem spēkiem un uzņēmējiem izveidoja apvienību PLL, kas ieguva parlamentā astoņas vietas un pašlaik atrodas dziļā opozīcijā.

TP Muižniece viltojusi dokumentus

Premjers: ja informācija apstiprināsies, Muižniecei jāpamet ST
LETA | 23. februāris 2011


Ja informācija par to, ka, iespējams, tagadējā Satversmes tiesas (ST) tiesnese Vineta Muižniece iepriekš ir viltojusi Saeimas komisijas sēdes protokolu, viņai ir jāatkāpjas no tiesneša amata, trešdien intervijā "Radio 101" uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Premjers uzsvēra, ka izskanējuši kliedzoši fakti par iespējamu Juridiskās komisijas sēdes protokolu viltošanu, būtiski mainot sēdes laikā pieņemtos lēmumus, un, ja tie apstiprināsies, viņai būtu jāatkāpjas no tiesneses amata.

Valdības vadītājs atgādināja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs iepriekš virzīja likumprojektu par kriminālatbildību partiju finansēšanas pārkāpumos un likumprojekts "iestrēga" tieši Juridiskajā komisijā.

Atgādinām, ka bijusī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja un Tautas partijas deputāte, tagadējā Satversmes tiesas tiesnese Vineta Muižniece, iespējams, pagājušā parlamenta laikā viltojusi komisijas sēdes protokolu, lai kavētu grozījumus Krimināllikumā, kas saistīti ar partiju nelikumīgu finansēšanu.

Par to šodien speciāli sasauktā preses konferencē informēja tagadējā Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (V) un Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs (V). Deputāti norādīja, ka par šo lietu šodien vērsīsies Ģenerālprokuratūrā.

Kā skaidroja Loskutovs un Čepāne, gadījums saistīts ar 2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdi. Tās audioieraksts liecina, ka deputāti minētos Krimināllikuma grozījumus nolēmuši virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, savukārt protokolā norādīts, ka likumprojektu nepieciešams pilnveidot. Līdz ar to likumprojekta tālāka virzīšana nobremzēta.

Pēc deputātu teiktā, Juridiskās komisijas konsultantes atzinušas, ka Muižniece devusi norādījumus, ko rakstīt protokolā.

Šo protokolu parakstījusi Muižniece un deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=94711

Bijusī Saeimas komisijas priekšsēdētāja to sauc par politiskajām intrigām

Bijusī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece (attēlā) savulaik viltojusi komisijas sēdes protokolu, lai novilcinātu lielajām partijām nepatīkamu likumprojektu. To vakar paziņoja Saeimas deputāti Aleksejs Loskutovs un Ilma Čepāne.

Incidents noticis 2009. gada 1. septembrī, kad Saeimas Juridiskā komisija pirms pirmā lasījuma skatīja grozījumus Krimināllikumā. Tie paredzēja noteikt bargus sodus (tostarp arī brīvības atņemšanu) cilvēkiem, kas nelikumīgi ziedo politiskajām partijām, un partijniekiem, kas nelikumīgos ziedojumus pieņēmuši vai pat pieprasījuši. Tāpat likumprojektā bija paredzēts no atbildības atbrīvot personas, kuras informējušas tiesībsargājošās iestādes par minētajām nelikumībām.

Sēdes audioierakstā fiksēts balsojums par likumprojekta virzīšanu uz pirmo lasījumu, kurā septiņi no astoņiem klātesošajiem deputātiem balsoja par, bet viens (tēvzemietis Dzintars

Rasnačs) atturējās. Neskatoties uz to, likumprojekts Saeimas sēdē tā arī nekad nenonāca. Savukārt sēdes protokolā par atbalstošo balsojumu nekas nav minēts. Tā vietā atrodams šāds teksts: "Juridiskā komisija, ņemot vērā to, ka Ministru kabinets strādā pie partiju vēlēšanu sistēmas finansēšanas pilnveidošanas, rosina arī šo likumprojektu pilnveidot un iesniegt kopā ar valdības gatavoto jauno likumprojektu par partiju finansēšanas kārtību. Juridiskā komisija uzskata, ka jautājumi, kas saistīti ar partiju finansēšanu, ir jāskata kompleksi un saskaņoti."

Kā pašreizējai Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Ilmai Čepānei paskaidrojušas komisijas konsultantes, šādu tekstu viņām likusi sagatavot toreizējā komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece. Turklāt protokols tapis četrus mēnešus pēc komisijas sēdes. To parakstījusi Muižniece un toreizējais komisijas sekretārs Dzintars Rasnačs.

Audioieraksta un protokola neatbilstības atklājušās pavisam nesen, kad Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijā aktualizēts jautājums par kriminālatbildības noteikšanu par nelikumīgu finansēšanu un apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs lūdzis Juridiskajai komisijai informāciju par šo likumprojektu.

Tuvākajā laikā Loskutovs un Čepāne vērsīsies pie ģenerālprokurora ar lūgumu izvērtēt iespēju sākt kriminālprocesu, jo minētajās darbībās saskatāmas noziedzīga nodarījuma (dienesta viltojuma) pazīmes. I. Čepāne uzsvēra, ka nav runa par politisku izrēķināšanos, bet gan ļoti nopietnu likumpārkāpumu. "Nepieņemami, ka šādi rīkojas Saeimas deputāts, bet vēl nepatīkamāk, ka šāda persona šobrīd ir Satversmes tiesas tiesnese," teica Čepāne.

Dzintars Rasnačs atcerējās sēdi un balsojuma rezultātu, bet par iespējamām nesakritībām starp sēdes audioierakstu un viņa parakstīto protokolu esot uzzinājis no manis. Viņaprāt, notikusi tehnisko darbinieku kļūda. "Ja jūs domājat, ka kāds pārlasa visu protokolu un pēc dzirdes salīdzina ar audioierakstu, tad tā nekur pasaulē nenotiek. Par dokumenta saturu atbild tehniskie darbinieki, bet komisijas priekšsēdētājs nes politisko atbildību. Otrais parakstītājs ir atbildīgs par jautājuma skaidrošanu," atrunājās Rasnačs, kuram bieži vien nākoties parakstīt uzreiz piecus sešus protokolus. Arī apstāklis, ka protokols top vairākus mēnešus pēc sēdes, neesot nekas neparasts, Juridiskajā komisijā tā gadoties bieži.

Aģentūrai LETA V. Muižniece ar Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdzes Līnas Kovaļevskas starpniecību paudusi nožēlu, ka tagadējie deputāti to laiku, ko varētu veltīt likumdošanas procesam, izmanto politiskajām intrigām, par kādām arī uzskatāmi minētie paziņojumi. Tāpat Muižniece uzskata, ka komisijas sēdes protokols nav Saeimas komisijas sēdes stenogramma, kur teiktais atspoguļojams vārds vārdā. ST tiesnese arī piebilda, ka šobrīd patiešām ir aizgājusi no politikas un politiskās intrigas nekomentēs.

Tautas partijas līderis Andris Šķēle interneta portālā "Delfi" paudis viedokli, ka šādas lietas "izcelšana gaismā" pēc pusotra gada ir "kārtējais čepānisms" ar mērķi novērst sabiedrības uzmanību no budžeta konsolidācijas ietvaros paredzētās nodokļu celšanas.

Arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris ar savas palīdzes starpniecību informēja, ka nekādu komentāru nebūs, jo šis esot "Saeimas jautājums".

Strīda pamatā esošos Krimināllikuma grozījumus iniciējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Kopš 2005. gada tie klīda pa valdības gaiteņiem, līdz 2009. gada vasarā tika iesniegti Saeimā, kur iesprūda Juridiskās komisijas atvilktnē. Tagad likumprojekts tiks virzīts kā Juridiskās komisijas likumprojekts.

VĒLĒT IR JĀIET! TAS IR SVĒTS PIENĀKUMS

Nācies dzirdēt sakām: es neiešu vēlēt! Ja cilvēks neiet uz vēlēšanām, tad viņš parāda, ka tam svešs ir valsts karogs, himna un ģerbonis. Tie ir cilvēki bez savas politiskās, nacionālās stājas. Un tieši tā pret tiem jāizturas . Dzejnieks Olafs Gūtmanis Liepājas avīzē Kurzemes Vārds ir rakstījis: ‘’Ja cilvēks neiet vēlēt, tad viņš labprātīgi izvēlas būt par tādu kā nepilsoni – bez valstiskās un bez nacionālās pašapziņas. Vēlēt ir jāiet! Tas ir katra latvieša svēts pienākums. Šis priekšvēlēšanu laiks rāda , ka pie varas raujas Latvijai pilnīgi naidīgi un ļauni cilvēki, kas melo ,bezatbildīgi sola, kas jau pazīstami kā negodīgi darboņas.17. septembrī Latvijas radio raidījumā uzstājās bijušais deputāts Imants Burvis, kas tagad reklamē jaundibinātu partiju’’ Daugava – Latvijai ‘’, kas vēlas padarīt Daugavu kuģojamu no Baltijas jūras līdz Melnai jūrai. Šo projektu Vides ministrs Vējonis nosauca par slima suņa murgiem.
Bet atrodas cilvēki, kas gatavi iznīcināt Latviju, lai tikai paši iedzīvotos. Šajās dienās radio, TV, avīzēs dzirdam un , lasām melus. Lai apstrādātu vēlētājus dažu partiju polit-tehnologi, izgudro stratēģiski viltīgus un taktiski gudrus plānus, kā apkrāpt vēlētājus. Viens no veiklākajiem ir Ēriks Stendzenieks, kas no Tautas partijas un Pirmās partijas izveidoja partiju Par labu Latviju. Vai vēlētājs būs aizmirsis šo abu partiju nodevības un negodīgumu? Šīs partijas premjera kandidāts A. Šlesers ar lielu bravūru sniedz vienu interviju pēc otras ,liela sevi, bezkaunīgi melo un cenšas radīt drosmīga politiķa iespaidu. Bet tas neizdodas, jo žurnālisti atgādina viņa neizpildītos solījumus. 2008.gadā Šlesers paziņoja, ka aizies no politikas, ja Latvijas Pasts pēc pāris gadiem nestrādās ar vairāku miljonu latu peļņu. Bet peļņas nav. Viņš solīja neslēgt nevienu pasta nodaļu. 2008.gadā slēdza 238 nodaļas. Tika solīts, ka pēc pieciem, sešiem gadiem ( tas būtu līdz 2013. gadam) mūsu valstī būs labāki ceļi nekā Igaunijā. Mēs labi zinām, cik slikti ir mūsu ceļi. Tikai pilnīgi naivs cilvēks var ticēt Šlesera lielīgajiem solījumiem. Ar bravūru un nekaunību tālu tikt tomēr nevar.
Tāpēc ka ir tādi melīgi politiķi ,tautā valda neticība pret viņiem. Mūsu Saeimā ir daudzi deputāti, kas nevienu reizi nav uzstājušies debatēs. Daudzo partiju deputātu kandidātos ir cilvēki, kurus interesē tikai deputāta alga. Vēlētājiem pašiem jāseko līdzi partiju darbiem un nav jātic melīgiem solījumiem.
Atis Skalbergs

Juris Viņķelis, PS, JL, Rīgas dome

http://www.pv2005.cvk.lv/kand/pv2005.pv2005_rezult_plus.kandidnr=24075635430

Dzimšanas gads : 1952.

Pilsonība : Latvijas
Dzīves vieta : Rīga
Izglītība : augstākā Darba vieta un amats : nodibinājums "Ārstu kongresa fonds", valdes loceklis
Pabeigtas šādas mācību iestādes : Rīgas Medicīnas institūts, 1977, ārstniecība
Latviešu valodas prasmes pašnovērtējums : dzimtā valoda
Tautība : latvietis

E-pasts:  juris.vinkelis@riga.lv

Pirms 2009.g. Rīgas domes vēlēšanam Delna par Juri Viņķeli publicēja šādu apskatu:
http://www.delna.lv/lat/ps-riga/2360-5-juris-vinjkjelis-*/

Pilsoniskā savienība

   Latvijas Ārstu biedrības ģenerālsekretārs
   Bijis RD Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektors

2. Atbildīgā institūcija ir konstatējusi, ka persona ir atradusies interešu konfliktā

1997.gadā Prokuratūra atzina, ka veselības valsts ministrs J.Viņķelis pārkāpis Korupcijas novēršanas likumu, taču nekonstatēja nozieguma sastāvu, tādēļ krimināllietu neierosināja. Prokuratūra savā atzinumā norādīja, ka veselības valsts ministrs neatļauti savienoja amatus, ieņemot direktora amatu SIA Ants, komercdirektora amatu SIA Pan un direktora amatu SIA Narkotisko un psihotropo zāļu lieltirgotava. Ģenerālprokuratūra atzina, ka J.Viņķelis nav atradies ietekmējamā stāvoklī, jo uzņēmējsabiedrības reāli darbību nebija veikušas. Arī pats J.Viņķelis šīs sabiedrības uzskatīja par likvidētām, jo kopš reģistrācijas tās nebija veikušas nekādu saimniecisko darbību. Pēc šī atgadījuma premjerministrs A.Šķēle pieprasīja J.Viņķeļa demisiju.
Avots: LETA

3. Persona ir ar apšaubāmu reputāciju saistībā ar iespējamu neētisku rīcību vai iesaisti koruptīvās darbībās

Laikā, kad J.Viņķelis bija ministru prezidenta Guntara Krasta biroja vadītājs, plašsaziņas līzekļos parādījās informācija, ka G.Krasta birojā četri cilvēki astoņos mēnešos sarunām pa mobilo tālruni iztērējuši 8774,20 LVL. Starp lielākajiem runātājiem bija arī J.Viņķelis, kurš bija iztērējis 2750,27 LVL. Kā tolaik medijiem komentēja LMT pārstāve, tad “lai norunātu šādu summu LMT iekšējā tīklā, klientam ikdienas būtu no vietas jānorunā vairāk nekā 10 stundas, bet, piemēram, zvanot uz ASV, kas ir viens no dārgākajiem LMT tarifiem, klientam ikdienas būtu jānorunā vairāk nekā stunda".
Avots: LETA

4. Personai ir lieli skaidrās naudas uzkrājumi un neskaidri finanšu darījumi
Skaidrajā nauda glābājis vidēji nedaudz virs 10 000 LVL. Visaugstākie ienākumi tika gūti 2007.gadā, kad J.Viņķelis paralēli RD Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektora amatam bija arī padomes loceklis vairākās Rīgas pašvaldības SIA padomēs.

5. Ieņemamie amati un ziedojumi

J.Viņķelis ir aktīvi darbojies politikā kopš 90to gadu vidus. Bijis veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā A.Šķēles pirmajā valdībā (1995), veselības valsts ministrs arī A.Šķēles otrajā valdībā, premjera G.Krasta (TB/LNNK) biroja vadītājs (1997), Ekonomikas ministra V.Makarova (TB/LNNK) biroja vadītājs (1997). Līdz ar 1999.gada nogalē iegūto valsts pilnvarnieka amatu Valsts Informācijas tīklu aģentūrā, J.Viņķelis kļuva par vienu no TB/LNNK politiskajiem ielikteņiem vairākās valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēs. Tā piemēram, J.Viņķelis ir bijis padomes loceklis “Latvenergo”, padomes loceklis Starptautiskajā lidostā Rīga, padomes loceklis Jūras medicīnas centrā, pilnvarnieks Veselības Obligātās Apdrošināšanas valsts aģentūrā, izpilddirektors Sabiedrības veselības aģentūrā. 2005.gada aprīlī J.Viņķelis kļuva par Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektoru, vēlāk arī iegūstot labi apmaksātus amatus vairākās pašvaldības uzņēmumu padomēs: SIA”Juglas nami”, pašvaldības SIA “Mežciema namsaimnieks”, pašvaldības SIA “Purvciema nami”, pašvaldības SIA “Valdemāra nami”. Šai laikā arī aktīvi atbalstīja tolaik pārstāvēto TB/LNNK ar ziedojumiem. TB/LNNK ziedojis aptuveni 5000 LVL, savukārt Pilsoniskajai savienībai pa šo laiku paspējis ziedot 2104 LVL.
Avoti: KNAB, VID amatpersonu deklarācijas

7. Persona vairākkārtīgi ir mainījusi politiskās partijas
J.Viņķelis 13 gadus bija TB/LNNK biedrs, aktīvi atbalstīja partiju arī finansiāli. 2005.gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksta, savukārt 2008.gada sākumā no TB/LNNK aizgāja, kļūstot par Pilsoniskās savienības biedru

http://www.delfi.lv/news/soapbox/soapbox/article.php?id=22403224
Ārsts Juris Viņķelis ārstam Andrejam Požrnovam:
Juris Viņķelis, 14. novembris 2008

Šī gada 13.novembrī izskatot Rīgas domes prezidijā jautājumu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanu man, domes deputāts Andrejs Požarnovs (TB/LNNK) ierosināja jautājumu atlikt, lai varētu noskaidrot, vai padomju laikā neesmu sadarbojies ar Valsts Drošības komiteju (VDK) jeb čeku.
Mēdz uzskatīt, ka uz rupjībām, ko izsaka necienīga persona, nevajagot atbildēt. Tam varētu piekrist. Citādi ir ar apzinātiem apmelojumiem. To izplatītājiem parasti ir noteikti mērķi un šie cilvēki zina, ko grib sasniegt. Apmelojumi ir jāatspēko.
Nāku no 5 bērnu katoļu ģimenes. Mans vectēvs Juris bija viens no Latvijas sociāldemokrātiskās partijas dibinātājiem, ko 1941.gadā vācieši apcietināja un 1942.gadā nošāva par sociāldemokrātiskās literatūras drukāšanu. Tēva brālēns Jānis Ritums kara 1944.gadā devās bēgļu gaitās uz Zviedriju. Tur viņš bija aktīvs LSDSP ārzemju komitejas darbinieks, tuvs Bruno Kalniņa līdzgaitnieks. Viņš aktīvi uzturēja sakarus ar disidentiem Latvijā, piegādājot "padomju režīmu apmelojošo" literatūru. Māte Virgīnija pēc kara aktīvi atbalstīja meža brāļus Kurzemē, piegādājot pārtiku, medikamentus un informāciju. Laimīgas sagadīšanās pēc viņai izdevās izvairīties no aresta un pēc tam ilgus gadus viņa dzīvoja ar svešu vārdu. Mans tēvs Antis pēc profesijas skolotājs, Padomju Latvijā pārliecības dēļ nespēja turpināt skolotāja karjeru, tā vietā izvēloties grāmatsējēja arodu. Lielākoties tēvs iesēja mašīnrakstā pavairotus nelegālos katoļu izdevumus, par ko draudēja kriminālatbildība. Vecāki smagos apstākļos uzaudzināja un izskoloja 5 bērnus.

Sākot studijas Medicīnas institūtā, sadraudzējos ar kursabiedru Pāvilu Brūveru, kas arī nāca no izteiktas brīvdomātāju ģimenes. Bijām spuraini jauni medicīnas studenti. Īpaši neslēpām savus politiskos uzskatus, līdz 4.kursā lietas kardināli mainījās. Pāvils un viņa brālis Olafs tika apcietināti un drīz vien arī notiesāti it kā par pretpadomju socioloģiskās aptaujas veikšanu. Tas notika 1975.gadā. Pēc 4 mēnešu soda izciešanas čekā Pāvils ar ģimeni tika izraidīti no PSRS. Mani kā tuvu Pāvila draugu pirms tiesas VDK darbinieki pratināja, piemērojot liecinieka statusu. Savukārt pēc tiesas man vairāk kārt tika piedāvāts kļūt par VDK ziņotāju, no kā kategoriski atteicos. Tika norādīts, ka par šo lēmumu nāksies samaksāt.

Kopš 1975.gada manai ģimenei pastiprināti tika pievērsta VDK uzmanība. Stingri tika uzraudzīti mūsu kontakti ar radiem rietumos, īpaši ar J.Ritumu, kontrolēta korespondence, VDK aģenti mūsu mājas tuvumā atradās arī radu viesošanās laikā. Situācija saasinājās pēc J.Rituma nāves 1980.gadā. Tika uzsāktas vērienīgas izrēķināšanās ar tiem cilvēkiem Latvijā, kas uzturēja sakarus ar J.Ritumu. 1980.gadā par spiegošanu pret PSRS tika notiesāti J.Rituma domubiedri Būmeistars un Lasmanis. 1981.gadā tika uzsāktas represijas pret brāļu Viņķeļu ģimenēm. Martā apcietināja manu onkuli Valdi Viņķeli. Meklējot pretpadomju literatūru, kratīšanas vienlaikus tika veiktas visās mūsu ģimenes dzīvesvietās. Mani apcietināja 12. maijā dežūras laikā Stradiņu slimnīcas reanimācijas nodaļā. Tobrīd vēl nezināju, ka apcietināts ir arī mans tēvs Antis. Tēva brālis Valdis cietumā nomira pēc 6 mēnešiem, it kā no plaušu karsoņa. Radiniekiem gan bija grūti atpazīt sadauzīto ķermeni. Straujās veselības pasliktināšanās dēļ mans tēvs tika atbrīvots pēc 4 mēnešiem.

Stūra mājas izolatorā pavadīju 9 mēnešus, divus no tiem vieninieka kamerā. Divas reizes pieteicu bada streiku. Sevišķi svarīgu lietu izmeklētājs apakšpulkvedis Bērziņš kādā no pratināšanas reizēm teica, ka viņa kolēģi mani jau laikus esot brīdinājuši ar čeku nejokot. 1982.gada janvārī par pretpadomju materiālu izplatīšanu tiku notiesāts uz diviem gadiem cietumā. Turpmāko ieslodzījuma laiku pavadīju Rīgas Centrālcietumā un Šķirotavas OC78/7. Cietumā mani vairāk kārt apmeklēja VDK darbinieki, piedāvājot pirmstermiņa atbrīvošanu apmaiņā pret sadarbību. Nosēdēju no zvana līdz zvanam.
Par emocijām, pārdzīvoto, zaudēto nerunāšu. Pēc atbrīvošanās ilgi nevarēju atrast darbu specialitātē, jo veselības aprūpes sistēmai kā politiski neuzticams elements nebiju vajadzīgs. Daudzi studiju biedri, bijušie kolēģi, arī daļa draugu no manis vairījās. Dažas dienas pēc iznākšanas no cietuma laikrakstā "Padomju Jaunatne" tika publicēts ķengājošs raksts par manu ģimeni, kurā tikām raksturoti kā kriminālnoziedznieki.

Vienīgā vieta, kurā beidzot man piedāvāja ārsta darbu bija Bolderājas poliklīnika. Uz turieni neviens sevi cienošs ārsts nebija ar mieru doties. Ar prieku pieņēmu darba piedāvājumu, kļūstot par vienīgo latviski runājošo ārstu Bolderājā.
Tad nāca atmoda un cerēju, ka piedzīvoto varēšu aizmirst uz neatgriešanos.
Izrādījās, ka tik vienkārši nebija. 1997.gadā piesakoties kandidēt Saeimas vēlēšanās, ar pārsteigumu atklāju, ka esmu "čekas maisos". Jutos gluži kā Stabu ielas pagrabā, kurā bija neiespējami pierādīt savu nevainīgumu. Bija jāpaiet laikam, lai šādā situācijā varētu pieņemt vienīgo pareizo lēmumu - savu taisnību aizstāvēt tiesā. Atšķirībā no 1982. gada tas šoreiz izdevās. Skat. Pielikumu.
Tādi esam.
Sveiciens Latvijas neatkarības 90.gadadienā! (Arī Andrejam Požarnovam)
Cieņā, Juris Viņķelis
Skat arī raksta komentārus: http://www.delfi.lv/news/soapbox/soapbox/article.php?id=22403224&com=1

Skat abu brāļu atbildes uz apsūdzībām un pašas apsūdzības:
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/194119-brali_vinkeli_lugs_saukt_pie_atbildibas_anonima_zinojuma_autorus

http://www.mango.lv/zinas/nejedzibas/redakcija/juris-vinkelis-domes-sede-laiz-mulki.m?id=28833931

Ints Dālderis TP, JL #6 Rīgas saraksts

Ints Dālderis
Dzimšanas gads: 1971
Ārvalstu pilsonība: nav

Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: JVLMA, 1996, mākslas bakalaurs, klarnetes specialitāte
Darba vieta un amats: LR Kultūras ministrija, kultūras ministrs
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: precējies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
     dzīvoklis Rīga (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads)
     automašīna Alfa Romeo , izl.gads:1997, reģ.gads:1997
     automašīna Toyota , izl.gads:2004, reģ.gads:2004
     automašīna Alfa Romeo , izl.gads:2007, reģ.gads:2007
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
21059 EUR
9. Kandidātam piederošie vērtspapīri sadalījumā pa to veidiem [norādot to veidu, skaitu, summu (nominālvērtībā) un juridiskās personas - vērtspapīru eminenta - nosaukumu, privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norādot tikai to skaitu]
fonda daļas Swedbank 670 LVL (160,88 gab.)

http://lv.wikipedia.org/wiki/Ints_D%C4%81lderis
Ints Dālderis ir dzimis 1971. gada 10. februārī Majoros, Jūrmalā. Mācījies Rīgas 49. vidusskolā. Klarnetes spēli no 1986. līdz 1990. gadam apguvis Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā ar pedagogiem V. Vorobjovu un D. Voicišu. 1996. gadā absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju profesora Ģirta Pāžes vadībā.
No 2005. līdz 2006. gadam bija LNO simfoniskā orķestra direktors. No 2006. gada decembra līdz kļūšanai par kultūras ministru 2009. gadā bija Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra direktors. Šajā laikā koncertu apmeklējums ir pieaudzis no 64 līdz 93 procentiem un ir četrkāršoti biļešu ienākumi.
Ir vadījis klarnetes klasi J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un kopš 2005. gada ir akadēmijas docētājs. Bijušais Latvijas Kultūrkapitāla fonda padomes loceklis (2006—2008) un mūzikas un dejas mākslas ekspertu padomes priekšsēdētājs, Latvijas izpildītāju un producentu apvienības valdes priekšsēdētājs, Latvijas Mūzikas akadēmijas rektora padomnieku konventa loceklis

Darbs valdībā un politiķa karjera.

2009. gada 11. martā Tautas partija Dālderi virzīja kultūras ministra krēslam Dombrovska valdībā. 12. martā Saeima apstiprināja valdību un Ints Dālderis kļuva par ministru. Ap šo laiku arī iestājās Tautas partijā. 2010. gada 17. martā partija izstājās no valdības un atsauca visus ministrus, tostarp, Dālderi. 19. martā Dālderis nolēma izstāties no partijas, tādējādi paliekot amatā.
28. jūnijā I. Dālderis pievienojās partijai "Jaunais laiks", kā arī paziņoja, ka piedalīsies nākamajās Saeimas vēlēšanās

Vaira Paegle, PS, TP

Ilgstoši dabojusies TP un kopā ar TP balsojusi par Abrenes atdošanu un par visiem citiem nodevīgajiem TP lēmumiem.

http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=18222637821

Dzimšanas gads: 1942
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Ņūhemšīras Universitāte, ASV, 1967, maģistra grāds starptautiskajās attiecībās
Tafta Universitāte, ASV, 1964, bakalaura grāds vēsturē un starptautiskajās attiecībās
Darba vietas un amati: LR 9.Saeima, deputāte
LR Saeima, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja
Baltijas un Melnās jūras alianse, valdes locekle
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: tekoši
Tautība: latviete
Ģimenes stāvoklis: precējusies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
māja un zeme (kopīpašumā) ASV (īpašumā)
dzīvoklis (kopīpašumā) Rīga (īpašumā)
māja un zeme (kopīpašumā) Rīga (īpašumā)
zeme Staicele (īpašumā)
māja un zeme Rojas novads (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads) - nav
3. Nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām
dzīvokļu nams Rīga (iznomā)
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas - nav
5. Kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas - nav
6. Kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu - nav
7. Kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus - nav
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
Bank of America 143520 USD
Swedbank 1286,73 LVL
9. Kandidātam piederošie vērtspapīri sadalījumā pa to veidiem [norādot to veidu, skaitu, summu (nominālvērtībā) un juridiskās personas - vērtspapīru eminenta - nosaukumu, privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norādot tikai to skaitu] - nav

Deputātu kandidāts(-e) ir norādījis(-usi), ka nav sadarbojies(-usies) ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.

http://www.pilsoniska-savieniba.lv/?&s=1279526559&fu=i&id=1280158953

Dzimusi: 1942. gadā Rīgā

Izglītība: maģistra grāds starptautiskajās attiecībās Ņūhempšīras universitātē ASV

Nodarbošanās: Saeimas deputāte, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja, Baltijas–Melnās jūras alianses valdes locekle

Iepriekšējā darba pieredze: NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja, ilgus gadus darbojusies Saeimas Ārlietu un Eiropas lietu komisijā, Stratēģiskās plānošanas un attīstības nodaļas direktore, vadības konsultante

CVK reģistrē PLL sarakstu

http://www.delfi.lv/news/national/politics/cvk-oficiali-registre-ari-pll-sarakstu.d?id=33212977

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pirmdien oficiāli reģistrēja arī apvienības "Par labu Latviju" deputātu kandidātu sarakstu, ko apvienība iesniedza jau ceturtdien, bet komisija tos nevarēja pieņemt, jo sarakstam nebija pievienotas kandidātu parakstītas piekrišanas startēt vēlēšanās.

Tagad PLL iesniegusi visus dokumentus un saraksts ir reģistrēts.
Rīgā sarakstā ir 32 kandidāti, saraksta pirmais numurs ir pilsētas vicemērs Ainārs Šlesers, otrais ir izdevniecības "Petit" valdes priekšsēdētājs Aleksejs Šeiņins, bet trešais – bijušais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP). Tāpat Rīgā kandidēs maijā par TP biedri kļuvusī režisore Gaļina Poļiščuka un bijusī veselības ministre Baiba Rozentāle. Pēdējā vieta PLL Rīgas sarakstā atvēlēta Šlesera dzīvesbiedrei, deputātei Inesei Šleserei.
Vidzemē saraksta pirmais numurs būs eksprezidents un PLL vadītājs Guntis Ulmanis, otrā vieta atvēlēta Saeimas deputātei Karinai Pētersonei (LPP/LC), trešā vieta – deputātam Mārim Kučinskim (TP). Pirmspēdējā vieta sarakstā ir deputātam Ventam Armandam Krauklim (TP), bet pēdējā, 30.vieta – deputātam Dzintaram Jaundžeikaram (LPP/LC).
Latgalē apvienības sarakstā būs 19 kandidāti, pirmajā vietā - Daugavpils mēra vietniece Rita Strode, otrajā – Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Jānis Bekešs, trešajā - deputāts Vitālijs Aizbalts (LPP/LC). Tāpat Latgalē kandidēs bijušais robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš, kam sarakstā atvēlētā pēdējā vieta.
Kurzemē PLL sarakstā būs 16 kandidāti, pirmās trīs vietas atvēlētas bijušajam bērnu lietu ministram Ainaram Baštikam (LPP/LC), bijušajam pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam (TP), bijušajam tieslietu un iekšlietu ministram Marekam Segliņam (TP). Tāpat Kurzemē kandidēs bobslejists Jānis Miņins.
Zemgalē kopumā uz Saeimu kandidēs 18 PLL pārstāvji, saraksta augšgalā būs TP līderis Andris Šķēle, bijusī kultūras ministre Helēna Demakova (TP) un Saeimas deputāts Juris Dalbiņš (TP).
Kopumā CVK reģistrējusi jau četrus sarakstus – PLL, apvienības "Saskaņas centrs", apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" un partijas "Par prezidentālu republiku".