VDK / KGB aģenti vēlēšanu kandidātu sarakstos

LETA 10. augusts 2010

http://www.delfi.lv/news/national/politics/septini-kandidati-iespejams-bijusi-vdk-agenti-pieci-nedrikst-kandidet.d?id=33473525

Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs savā atzinumā Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) norādījis, ka centra rīcībā ir informācija, ka septiņi deputātu kandidāti varētu būt vai ir sadarbojušies ar bijušo LPSR Valsts drošības komiteju kā šī dienesta aģenti, informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.



Par "Saskaņas centra" deputātu kandidātu Ēriku Didrihsonu, partijas "Par prezidentālu republiku" deputātu kandidātu Aivaru Saliņu un partijas "Tautas kontrole" deputātu kandidātu Ēriku Tīrumu ir saņemti atzinumi, ka viņi varētu būt sadarbojušies ar LPSR Valsts drošības komiteju kā šī dienesta aģenti.

Savukārt par Zaļo un zemnieku savienības deputātu kandidātu Arvīdu Ulmi, Pēdējās partijas deputātu kandidātu Robertu Gobziņu, partijas "Daugava - Latvijai" deputātu kandidātiem Aivaru Āķi un Rolandu Zagorski Rolandu ir saņemti atzinumi, ka šie kandidāti ir bijuši LPSR Valsts drošības komitejas aģenti.

Vienlaikus Totalitārisma seku un dokumentēšanas centrs norāda, ka nevienā gadījumā sadarbības fakts nav konstatēts tiesas ceļā, jo nav tikušas ierosinātas pārbaudes lietas. Izņēmums ir Zaļo un zemnieku savienības deputātu kandidāts Ulme, par kura sadarbības faktu ar LPSR Valsts drošības komiteju lieta tika ierosināta un izbeigta, jo Ulme sadarbības faktu atzinis.

Saeimas vēlēšanu likums neaizliedz šīm personām kandidēt Saeimas vēlēšanās, taču sadarbība ar LPSR Valsts drošības komiteju ir jānorāda kandidātu sniegtajās ziņās par sevi, kas ir pieejamas vēlētājiem. Iesniedzot kandidātu sarakstus CVK, neviens no minētajiem deputātu kandidātiem sadarbības faktu ar LPSR Valsts drošības komiteju nav norādījis.

No Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegtajiem atzinumiem izriet, ka pieciem deputātu kandidātiem nav tiesību kandidēt Saeimas vēlēšanās, un CVK būs jāizskata jautājums par šo kandidātu svītrošanu no kandidātu sarakstiem.

Pārbaudot deputātu kandidātu sarakstus, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs ir konstatējis, ka uz partijas "PCTVL - Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" deputātu kandidātiem Oļegu Posadkovu un Sergeju Špaku, partiju apvienības "Ražots Latvijā" deputātu kandidātu Sergeju Simčaku un Kristīgi demokrātiskās savienības deputātu kandidātu Andri Grīnu attiecas Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 3.punktā minētie ierobežojumi, kas noteic, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja persona nav reabilitēta vai sodāmība dzēsta vai noņemta.

Bet uz partiju apvienības "Ražots Latvijā" deputātu kandidātu Zigrfrīdu Laicānu attiecas Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 4.punktā minētie ierobežojumi, kas noteic, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar psihiskiem traucējumiem, kas tām atņēmuši iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas.

Jautājums par augstāk minēto deputātu kandidātu svītrošanu no kandidātu sarakstiem tiks skatīts CVK sēdē 11.augustā plkst.11

Ēriks Didrihsons: Kreisie nāk!
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=30978493
SDP „Saskaņa” biedrs

Tieši šie vārdi ir pamats tām aktivitātēm, kuras notiek liberālo politiķu aprindās. Jaunu politisku apvienību veidošana ar vecajām sejām ir ne vairāk kā tiekšanās saglabāt augstāko varu valsts pārvaldes piramīdas virsotnē. Šo mērķu sasniegšanai, bez šaubām, kārtējo reizi ir jāzombē Latvijas tauta. Lietā tiek likti vecie instrumenti – liekulība, cinisms, populisms. Ne tikai politiķi, bet arī viena daļa lielo uzņēmēju ir uztraukušies. Ja nu pēkšņi rudenī pie varas tik tiešām nāk kreisie?

Daudzu gadu garumā TP vadītās valdības paspārnē bagātajiem bija diezgan omulīgi. Bizness attīstījās un plauka. Pēdējo gadu valdības pieņemtie nepopulārie lēmumi galvenokārt skāra vidusslāni un mazturīgos valsts iedzīvotājus, saudzīgi apejot bagāto slāni. "Biezos" var saprast – ir jāaizstāvas, tādēļ ir jāapvienojas "Vienotībā", tandēmā ŠŠ (Šķēle, Šlesers), Latvijas miljonāru kustībā "Par labu Latviju". Nevienam nav noslēpums, ka rudenī iespējamas lielas izmaiņas valsts varas politiskajā spektrā, kuru rezultātā arī tiks pieņemti nepopulāri lēmumi, bet tie būs veiksmes stāsti sociāli neaizsargātajam Latvijas tautas vairākumam un ne visai patīkami elitei.

Šķēles paziņojums, ka "svarīgi ir panākt, lai uzņēmēju šaubas par valsts pozitīvu attīstību mazinātos, lai viņiem būtu savs politiskais lobijs, ka uzņēmēji ir izslāpuši ne tikai pēc profesionālā, bet arī politiskā lobija Latvijā, ka viņi nemitīgi tiekot ignorēti," ir melīgs no pirmā līdz pēdējam vārdam. Andri, kuram gan citam, ja ne Tev un TP bija vislielākā iespēja lobēt lielos uzņēmējus, un to jūs arī darījāt. Tādā veidā atpakaļ saņemot milzu naudu, kuru bija iespējams izmantot priekšvēlēšanu kampaņās. Ne jau no jūsu partijas ierindas biedru naudām "pozitīvisma kampaņās" tika pārtērēti simtiem tūkstoši latu, kurus vēl šodien likuma noteiktajā kārtībā neesat atgriezuši valsts kasei.

Banku sektora loma valsts ekonomikā ir īpašs stāsts, par ko būtu jārunā finanšu tirgus speciālistiem. Tomēr ir lietas, kuras izprast vajadzētu katram. Latvijas Republikā šobrīd strādā 21 banka un 8 ārvalstu banku filiāles, kā arī vairākas Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs reģistrētās kredītiestādes un to filiāles. 2009. gadā apmēram 75% no Latvijas banku apmaksātā pamatkapitāla piederēja ārvalstu akcionāriem.

Tikai viena banka – VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" – atrodas Latvijas valsts īpašumā (2009. gada septembrī pamatkapitāls – 6,1% no kopējā banku apmaksātā pamatkapitāla). Jāpiebilst, ka šī banka veic arī attīstības bankas funkcijas. AS "Parex banka" valstij piederošās 85,14% akcijas tika nodotas VAS "Privatizācijas aģentūra" turējumā. Monetāro finanšu iestāžu kopējie operatīvie zaudējumi 2009. gada pirmajos deviņos mēnešos bija 573,5 milj. Ls.

Vai nebūtu pareizāk izveidot Latvijas attīstības banku kā atsevišķu iestādi? Ar likumu noteikt, ka visi LR izsniegtie kredīti tiek izsniegti latos, pakāpeniski izņemot no komercbankām valsts un pašvaldību, kā arī tām piederošo uzņēmumu finanšu līdzekļus un noguldot tos valsts bankās. Lai to izdarītu, ir jāveic izmaiņas likumā "Par Latvijas Banku". Šāds solis Latvijā turpmāk varētu novērst iespēju būvēt Eiropā dārgākos tiltus un bibliotēkas. Tas varētu būt smieklīgi, ja nebūtu tik dramatiski, ka pēc SVF pieprasījuma 2 gadu laikā spējām samazināt valsts izdevumus 2 x 500 milj. Ls apmērā un 1 miljardu latu iesviest "Parex bankas" kurtuvē, bet nespējām atrast naudu Dienvidu tilta būvniecībai. Aizņemoties naudu komercbankās, izmaksas, salīdzinot ar reālajām, sadārdzinājās vairākas reizes. Tieši tā notiek arī ar Nacionālās bibliotēkas celtniecību. Kāda jēga no nodokļu maksātāju naudas barot banku sektora resnos tēviņus, ja šī sektora lielākā daļa nepieder Latvijas valstij?

Ir naivi cerēt, ka valsts jebkad atgūs "Parex bankā" ieguldītos līdzekļus. Nauda, jo sevišķi, ja tā ir aizņemta, jāiegulda reālā ekonomikā, nevis mēģinājumos atdzīvināt pussprāgušu zelta teļu. Tā vietā liberāli orientēti politiķi kārtējo reizi piedāvā stutēt bagātos, nosakot gada maksimālo apliekamo ienākuma līmeni 30 000 Ls, virs kura vairs nepiemērotu IIN. Atsevišķu uzņēmēju lobēšanu valsts pārvaldē uzskatīt par normu. Lasot visus šos solījumus un jaunveidoto apvienību programmas un mērķus, liekas, ka 19 gadus Latvijas valsti ir pārvaldījuši marsieši vai vēl tālāku planētu pārstāvji, kuriem nav bijis nekādas daļas, kas notiks ar Latviju un tās tautu, un ka beidzot pie varas nāks īstie latvju bāleliņi, kas glābs citplanētiešu postā novesto Latviju. Jāatzīst, ka gan bāleliņu, gan marsiešu sejas ir stipri līdzīgas. Arī evolūcijas ceļš ir tāds pats – bez pēdām pazudušais G 24 kredīts, miljons par sagriezto kuģi, 3 Latvenergo miljoni, 20 miljoni par Dienvidu tiltu. Nez vai kas paliks pāri no "Parex bankas" miljarda. Apetīte aug ēdot.

Esmu pārliecināts, ka uzņēmēju izveidotā blice kārtējo reizi saziedos miljonus vajadzīgo politiķu ievēlēšanas kampaņai, taču neticu, ka vēlētāju vairākums vēlēšanu sarakstos neatpazīs tos "varoņus", kuri 19 gadus ir "cītīgi strādājuši", lai novestu valsti un tās iedzīvotājus nabadzībā un izmisumā.