V.Vīķe-Freiberga pret izglītības latviskošanu: “Vardarbība”, “ņirgāšanās” – ko vēl izdomās…

http://www.la.lv/vardarbiba-nirgasanas-ko-vel-izdomas/

Māris Antonevičs

4. janvāris, 2018

Pašā gada nogalē, kad medijos dominēja dažādi apskati, nominācijas un vērtējumi, viens pēc otra pēkšņi izlīda divi politiski dzelkšņi. Tie varētu pat šķist īpaši saskaņoti savā starpā, ja vien nebūtu zināms, ka abas personas savā starpā nesazinās, jo runā dažādās valodās. Taču sakāmais abām bija līdzīgs un par vienu tēmu – iecerēto nākamo soli izglītības sistēmas latviskošanā (pāreja uz mācībām valsts valodā visās valsts un pašvaldību finansētajās skolās un valsts valodas īpatsvara palielināšana pamatskolās).
Vispirms Krievijas vēstnieks Jevgeņijs Lukjanovs gada nogales preses konferencē paziņoja, ka “katram cilvēkam ir tiesības iegūt izglītību savā dzimtajā valodā, bet, ja cilvēkam cenšas liegt šādas iespējas, tā ir vardarbīga asimilācija”. Te būtu vietā rubrika – “viņš mūs nepārsteidza”. Varējām pārliecināties, ka jaunais Krievijas vēstnieks turpina sava priekšgājēja uzņemto kursu, kas, protams, nav tapis Antonijas ielas namā Rīgā, bet nepilnus 1000 kilometrus uz austrumiem. Spriežot pēc pasākuma atreferējuma, tālāk gan J. Lukjanovs bija izpaudies diezgan miglaini, runājot kaut kādās metaforās par vilku audzināšanu, pieminējis Maugli, Romas dibinātājus Romulu un Remu un vēl daudz ko citu. Kā nu ne, jo, pārāk tieši tēmējot, var iešaut pats sev kājā – izsakot pārmetumus citiem, Krievijas sūtnim nevajadzētu aizmirst, ka paša pārstāvētajā valstī šis jautājums ir daudz sāpīgāks. Ar armēņu, tadžiku, uzbeku un citu ievērojamo etnisko grupu neatņemamajām “tiesībām iegūt mācības dzimtajā valodā” Maskavā ir kā ir, nemaz nerunājot par augošo ķīniešu kopienu Tālajos Austrumos. Tā ka labāk jau rūpēties pašiem par savu integrācijas politiku, nevis mācīt citus.
Taču otrs paziņojums pārsteidz daudz vairāk. Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga par iecerēto izglītības reformu interneta portālā “rus.delfi.lv” (ar vēlāk sekojošiem tulkojumiem arī “Delfu” latviešu versijā): “Dzimtā valoda ir emocionāla lieta. Un, ja par to ņirgājas, tas nav pieņemami. Katram sava dzimtā valoda ir svarīga.” Pozīcija pret reformu it kā labi atbilst V. Vīķes-Freibergas prezidentūras laika novilcinošajai, neizlēmīgajai integrācijas politikai. Protams, ne jau prezidente vienpersoniski to veidoja, taču savu roku pielika diezgan redzami, ja atceramies kaut vai Valsts valodas likuma atgriešanu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 1999. gadā, pēc kā tas tika mīkstināts. Tāpat viņa uzstāja uz to, ka no likumiem būtu jāsvītro prasība deputātu kandidātiem labi prast valsts valodu. Tolaik tās tika pasniegtas kā starptautisko organizāciju rekomendācijas un Latvijas “mājasdarbs” pirms iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā. Vieglāk, protams, bija klusējot pieņemt šos ieteikumus, nevis pārliecināt ārzemju partnerus, bet tāda tolaik bija politiskās elites izvēle. Pamatojums – nostiprināt Latviju starptautiski, no ārpuses, pirms ķerties klāt iekštelpas sakārtošanai.
Taču tagad? Kas tas vispār par argumentu – “ņirgāšanās par dzimto valodu”… Mēģinājums 27 gadus pēc valsts neatkarības atgūšanas sākt veidot vienotu izglītības sistēmu – “ņirgāšanās”? Krievijas impērijas laikā skolās 19. gadsimta beigās bija kauna plāksnes skolēniem “Govoril po latišski” (“Runāja latviski”) – lūk, tā bija ņirgāšanās. Protams, katra reforma nozīmē pārmaiņas, un ar tām kāds vienmēr būs neapmierināts. Šajā gadījumā ir gan iekšējie, gan ārējie faktori, bet ir arī zemūdens akmeņi, kas izpled šādās intervijās.
Dīvains ir arī piemērs, kuru V. Vīķe-Freiberga šajā sakarā atgādina no savas trimdas bērnības: “Manā skolā, vidusskolā, bija arābu meitenes, gan maz – viņas ilgi neizturēja, bet bija ebreju meitenes, spāņu meitenes, itāļu meitenes, franču meitenes, krievu meitene man bija draudzene. (..) Mūs vienoja tas, ka bijām franču skolā, franču izglītības sistēmā, protams, tā bija vienīgā valoda. Mēs mācījāmies angļu valodu kā svešvalodu un arābu valodu kā svešvalodu.” Tātad bijusī prezidente pati kā piemēru min izglītības sistēmu, kurā visi mācās vienā – valsts valodā, tajā pašā laikā kritizē politisku lēmumu, kas šādu sistēmu Latvijā cenšas izveidot, jo, viņasprāt, tas esot saistīts ar vēlēšanām.
Garajā intervijā vienā no lielākajiem Latvijas krievu valodas medijiem V. Vīķe-Freiberga runā par daudz ko, bet nevienu brīdi neizmanto iespēju mudināt Latvijā dzīvojošos krievus vairāk runāt latviski, aicināt mācīt to bērniem un paskaidrot, kāpēc latviešiem tas ir svarīgi. Un tas ir bēdīgākais.

Jēkabsons: Berezovska iekļaušanai «melnajā sarakstā» nav pamata

Berezovska sūdzības lietā nopratinās Jēkabsonu 

http://www.apollo.lv/zinas/berezovska-sudzibas-lieta-nopratinas-jekabsonu/325020

LETA Piektdiena, 2006. gada 27. janv

Augstākās tiesas Senāts piektdien nolēma Krievijas vajātā uzņēmēja Borisa Berezovska sūdzības lietā par viņa iekļaušanu valstij nevēlamo personu sarakstā nopratināt bijušo iekšlietu ministru Ēriku Jēkabsonu (LPP).

Pildot iekšlietu ministra pienākumus, Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) 2005. gada novembrī parakstīja lēmumu iekļaut uzņēmēju Berezovski Latvijai nevēlamo personu sarakstā. Latvijā Berezovskis nevarēs iebraukt arī ar dokumentiem ar Platona Jeļeņina vārdu. Par lēmumu iekļaut Berezovski Latvijai nevēlamo personu sarakstā vienojās Nacionālās drošības padome (NDP) Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vadībā. Sākotnējo lēmumu par Berezovska iekļaušanu tā dēvētajā melnajā sarakstā ministrs pieņēma uz Drošības policijas atzinuma pamata. Šo lēmumu Berezovskis pārsūdzēja Senātā.
Senāts piektdien izlēma nopratināt Jēkabsonu, lai novērstu pretrunas, ko varētu radīt paredzamais spriedums, jo Jēkabsons pērn presē bija izteicies, ka viņa rīcībā nav informācijas, ka Berezovskis radītu draudus Latvijas drošībai.
Iekšlietu ministrijas pārstāvis, Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis tiesā sacīja, ka Drošības policija ir vākusi materiālus par Berezovski un no tiem secināms, ka drošības iestādēm bijusi informācija par vairākiem iekšpolitiskiem un ārpolitiskiem apdraudējumiem no Berezovska puses. Šī informācija nosūtīta Valsts prezidentei, Ministru prezidentam un iekšlietu ministram. Ulmanis nevarēja pateikt, vai Jēkabsons ar šo DP informāciju bija iepazinies. Senatori atzina, ka iepazinušies ar DP savāktajiem materiāliem par Berezovski un šie materiāli apkopoti deviņos sējumos.

Administratīvais process paredz, ka tiesai pašai ir tiesības vākt pierādījumus un Jēkabsons tiks pratināts pēc Senāta iniciatīvas. Nākamā sēde šajā lietā paredzēta šā gada 21. aprīlī. Senāta spriedums šajā lietā būs galīgs un nepārsūdzams.
Senāts piektdien atklātā sēdē sāka Berezovska sūdzības lietas izskatīšanu, lai gan lietas materiālos ir informācija, kas satur valsts noslēpumu. Senatori informēja, ka viņiem ir izsniegta pielaide valsts noslēpumam, lai varētu iztiesāt šo lietu.
Berezovska pārstāvjiem advokātam Laurim Liepam un juristam Andrim Kaņepam, kā arī sēžu sekretāram piektdien bija jāparaksta saistību raksts, ka viņi apņemas neizpaust valsts noslēpumu saturošo informāciju, kas nonāks viņu rīcībā, trešajām personām un ziņot par mēģinājumiem no viņiem šo informāciju izdibināt.
Tomēr, ja līdz nākamajai Senāta sēdei šajā lietā stāsies spēkā ceturtdien Saeimā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā, tad arī Liepam un Kaņepam būs vajadzīga pielaide valsts noslēpumam. Liepa sacīja, ka viņam šādas pielaides neesot, bet, ja klients to vēlēšoties, viņš pielaidi varētu lūgt.

 Liepa Senātā uzsvēra, ka lēmums par Berezovska iekļaušanu valstij nevēlamo personu sarakstā nav motivēts, proti, nav pierādīts, ka viņa klients varētu radīt draudus valsts drošībai vai apdraudēt sabiedrisko kārtību un tālab Latvijai nav vēlams. To publikācijās presē atzinušas arī augstas iekšlietu sistēmas amatpersonas, tāpēc lēmums radot neizpratni. Liepa sacīja, ka iekšlietu ministra lēmumam būtu jābūt juridiski motivētam atšķirībā no ārlietu ministra lēmuma, uz kura pamata personai var piešķirt persona non grata statusu politisku motīvu dēļ. Berezovskis esot pārliecināts, ka nav neviena argumenta, kāpēc viņš būtu iekļaujams nevēlamo personu sarakstā. Lēmums esot balstīts uz pieņēmumu, nevis faktu pamata, uzsvēra Berezovska advokāts.
Pretēju uzskatu Senātā pauda Iekšlietu ministrijas pārstāvis Juridiskā departamenta direktors Mārtiņš Rāzna. Viņš uzsvēra, ka lēmums pieņemts saskaņā ar spēkā esošajām likuma normām un bijis tiesisks. Tas arī atbildis visām administratīvam aktam noteiktajām prasībām. Lēmumā, kā tas paredzēts likumā, nav atspoguļots pats DP atzinums, bet gan norāde uz to, sacīja Rāzna. Viņš sacīja, ka nezina, vai ministram bija informācija par varbūtējiem draudiem Latvijas drošībai.
Kalvītis iepriekš pauda viedokli: drošības iestāžu analīze par Berezovska aktivitātēm, mērķiem un kontaktpersonām Latvijā liecina, ka uzņēmēja vizītes mūsu valstī nebūtu vēlamas. Viņš pieļāva iespēju, ka Berezovskim Latvijā ir politiskas intereses un, iespējams, saistība ar Latvijas politiskajiem spēkiem. Premjers uzsvēra, ka viņš nevēloties, lai pēc 9. Saeimas vēlēšanām Berezovskis realizē savas intereses mūsu valstī. «Iedīgļi tam ir,» apgalvoja valdības vadītājs.
Nu jau bijušais iekšlietu ministrs Jēkabsons, kas gan Rīgā, gan Londonā ticies ar Berezovski, pēc NDP lēmuma paziņoja, ka atkāpsies no amata, un savu lēmumu pamatoja ar nepietiekamo iekšlietu sistēmas finansējumu. Kalvītis pieņēma Jēkabsona demisiju.
Šīs nedēļas sākumā Augstākā tiesa noraidīja Berezovska lūgumu apturēt iekšlietu ministra lēmumu un ļaut viņam ierasties Latvijā uz piektdien paredzēto tiesas sēdi. Līdz ar to Berezovskim ieceļot Latvijā būs liegts.

__________________________________________________________

Jēkabsons: Ja vēl būtu ministrs, Berezovski neiekļautu melnajā sarakstā 

LETA 2005. gada 8. novembrī 12:34

Bijušais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons uzskata, ka, turpinot pildīt ministra pienākumus, viņš Krievijā vajāto oligarhu Borisu Berezovski nebūtu iekļāvis melnajā sarakstā, ja vien viņa rīcībā nebūtu nonākuši pierādījumi par Berezovska likumpārkāpumiem

Šodienas intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" Jēkabsons norādīja, ka, būdams vēl iekšlietu ministra amatā, viņš Berezovski nebūtu iekļāvis melnajā sarakstā, jo vēl divas dienas pirms Nacionālās drošības padomes lēmuma par Berezovska iekļaušanu melnajā sarakstā Ģenerālprokuratūra un citas tiesībsargājošas iestādes atzina, ka nav tādas informācijas, ka Berezovskis būtu veicis noziedzīgas darbības vai ka viņš būtu bīstams šai valstij. Tika uzsvērts, ka nav nekāda pamata liegt viņam pārvietošanās brīvību vai tiesības uz vārda brīvību Latvijā. "Taču premjers izteicās (es gan nezinu, vai tās bija viņa personiskās domas), ka Berezovskis jāliek melnajā sarakstā. Tā kā pierādījumu par viņa pretlikumīgo darbību nav, atliek secināt, ka Berezovska kungs likts sarakstā politisku iemeslu dēļ. Mani izbrīna, cik skaļi notika Berezovska ierakstīšana šajā sarakstā. Parasti šādas lietas notiek klusi, tās nebazūnē pa visu pasauli pirms lēmuma pieņemšanas", intervijā laikrakstam sacīja Jēkabsons. Tomēr viņš piebilda, ka pirmajā tikšanās reizē ar Berezovski, ja nebūtu raudzījies tikai uz Lielbritānijas tiesas spriedumu, bet ņēmis vērā arī visus tos padomus un ne tik maigus "mājienus", kas uz viņu tika izdarīti, klausījies padomniekos un visos kanālos, kas ar viņu tajā laikā kontaktējās, tad būtu vajadzējis Berezovski izdot Krievijai. Tāpēc uz laikraksta jautājumu, vai uz Jēkabsonu Maskavas spiedienu izdarījuši cilvēki, kurus bijušais ministrs pats ir pieņēmis darbā, Jēkabsons atbildēja, ka viņš nevar atklāt visu. "Taču saprotiet, ka ministriem tiešā tekstā neviens neko nepavēl, bet saka: "Varbūt būtu labāk darīt tā vai "šitā". Eksperti vai juristi domā, ka pareizi būtu darīt tā." Tāpat arī Maskavai ir dažādi veidi, kā nodot savas vēlmes tālāk", sacīja Jēkabsons. Līdz ar to Jēkabsons nebūtu iekļāvis Berezovski melnajā sarakstā, ja vien viņa rīcībā nenonāktu pierādījumi par Berezovska likumpārkāpumiem. "Arī Lielbritānijas puse nemainīja savu viedokli, ka Berezovskis ir politisks bēglis. Lielbritānijas specdienesti, kuriem ir nez cik reižu lielāka kapacitāte nekā mūsu specdienestiem, līdz pēdējam sīkumam ir izpētījuši Berezovska darbību un neko kriminālu tur nav atraduši. Vēl vairāk: tā kā ir informācija, ka Krievijas specdienesti mēģinājuši Berezovski neitralizēt, Lielbritānijas valdība dod viņam patvērumu un rūpējas par viņa drošību," intervijā sacīja Jēkabsons. Viņš piebilda, ka ir jāaizdomājas, kāpēc premjers bez jebkādas informācijas par apdraudējumu, ko Berezovskis radot Latvijai, paziņoja, ka nepieciešams viņu iekļaut melnajā sarakstā. "Protams, nav mazsvarīgi tas, ka Valsts prezidente gribētu kandidēt uz ANO ģenerālsekretāra amatu un viņai būtu vajadzīgs Putina atbalsts. Un šis lēmums bija labākā dāvana Putinam. Ja šī Berezovska upurēšana un mana nomelnošana nāks par labu tam, lai Latvija varētu nodibināt mūžīgas draudzīgas attiecības ar Krieviju, tad būšu ļoti gandarīts", stāstīja Jēkabsons.



http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/209358-jekabsons_ja_vel_butu_ministrs_span_classhiliteberezovskispan_neieklautu_span_classhilitemelnajaspan_span_classhilitesarakstaspan

__________________________________________________________

Jēkabsons: Berezovska iekļaušanai «melnajā sarakstā» nav pamata

«Apollo» Piektdiena, 2006. gada 21. aprīlis

Kādreizējais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons piektdien kā liecinieks ieradās uz tiesas sēdi, kurā turpināja skatīt Borisa Berezovska sūdzību par viņa iekļaušanu Latvijas valstij nevēlamo personu sarakstā. Jēkabsons uzskata, ka iekļaut Krievijas uzņēmēju «melnajā sarakstā» nav pamata.

Tiesas sēdē Jēkabsons sacīja, ka laikā, kad viņš pildījis iekšlietu ministra pienākumus, viņa rīcībā nav bijusi nekāda informācija, ka Berezovskis radītu draudus Latvijas drošībai.
Jēkabsons kritizēja Ministru prezidenta Aigara Kalvīša rīcību. Viņaprāt, premjeram vajadzēja būt godīgākam un pateikt, ka Berezovskis nav vēlams Latvijas valstij, lai nebojātu attiecības ar Kremli, nevis meklēt iespējamos apdraudējumus un iekšpolitiskus argumentus, kāpēc Krievijas uzņēmēju neielaist Latvijā. Par premjera patiesajiem motīviem liecinot arī tas, ka «Kalvītis publiski izteicies, ka Berezovskis ir nevēlams, kad tam nebija faktiska pamata».
Iekļaut Berezovski nevēlamo personu sarakstā pērn ieteica Nacionālā drošības padome, balstoties uz drošības dienestu analīzi un konsultējoties ar Ģenerālprokuratūru. Ministru prezidents Aigars Kalvītis, tobrīd pildot iekšlietu ministra pienākumus pēc Jēkabsona demisijas, pamatojoties uz šīm rekomendācijām, parakstīja rīkojumu par Berezovska iekļaušanu «melnajā sarakstā».

Pretrunas starp Jēkabsona apgalvojumu, ka viņa rīcībā nav bijusi informācija par Berezovska apdraudējumu Latvijai, un to, ka Kalvīša parakstītais rīkojums par Krievijas uzņēmēja iekļaušanu «melnajā sarakstā» pamatots ar drošības iestāžu informāciju par vairākiem Berezovska radītajiem iekšpolitiskiem un ārpolitiskiem apdraudējumiem, bijušais iekšlietu ministrs skaidroja ar to, ka, iespējams, šī informācija iegūta pēc viņa demisijas.
Augstākās tiesas Senāts piektdien skatīja Berezovska sūdzību slēgtā tiesas sēdē, jo lietas materiālos ir konfidenciāli materiāli, kas satur valsts noslēpumu.
Janvārī, kad sāka skatīt lietu, Berezovska aizstāvim Laurim Liepam speciālas pieejas valsts noslēpumam nebija, un tas radīja bažas par viņa turpmāko dalību tiesas procesā, taču īsi pirms sēdes advokāts saņēmis pielaidi valsts noslēpumam.
Jēkabsons atturējās prognozēt tiesas spriedumu, norādot, ka ar tiesu sistēmu kā liecinieks saskaras pirmo reizi.

http://www.apollo.lv/zinas/jekabsons-berezovska-ieklausanai-melnaja-saraksta-nav-pamata/330667

Maskavas pakalpiņi

No Latvijas Avīzes, drukātās versijas, 2012.g. 2. novembrī:
skat 7.lpp.: http://mod2.la.lv/main1.php?dat=2012-11-02&type=la

  Maskavas pakalpiņi ir visi Latvijas politiķi un partijas, kas saka un apgalvo, ka Latvijas galvenā un gandrīz vienīgā problēma ir ekonomiskā, un tikai viņi zina kā to risināt. Patiesībā Latvijai nav nekādas unikālas, speciālas ekonomiskās problēmas, kas nebūtu visur citur pasaulē. Latvija ir par mazu un Latvijas ekonomija nevar iet uz augšu, ja visapkārt pasaulē ekonomija iet uz leju. Pēdējos 100 gados Eiropā visi iedomājamie ekonomijas modeli tika izmēģināti. Mums nevajag par to vairs strīdēties, bet tikai pieņemt visefektīvākos no tiem, piemēram, Vācijas vai Anglijas vai Igaunijas  un viss. Korupcija, Latvijas izzagšana un oligarhi ir politiska problēma, nevis ekonomiska.
  Pēdējie, kas tā runā, Repše/Balokoņs/Vaitaitis/Mierkalns u.c., ir tikai vēl viens jauns oligarhu grupējums, kas grib tikt pie siles, un nākotnē būs vēl citi. Esiet uzmanīgi, neatbalstiet tādus, ne arī tos, kas slavē Krievijas tirgu, jo cik šprotes tad Krievijā pārdeva VVF, Pabriks un Kalvītis par Abrenes atdošanu?
  BET Latvijā tiešām ir speciāla, unikāla problēma, kas nav nekur citur pasaulē,  un tā ir OKUPĀCIJAS SEKAS. Tās risināšanai nevar lietot citu valstu pieredzi, jo tādas nav. Mums tā jāatrisina pašiem. Tādēļ visām latviešu partijām jāapvienojas ap OKUPĀCIJAS SEKU LIKVIDĒŠANAS programmu.
  Tagad ir īstais laiks krieviem atgriezties savā tēvzemē. Nesen Vladivostokā Putins lepni solīja Hilarijai Klintonei attīstīt Krievijas Āzijas daļu (t.i. 3/4 no Krievijas).  Bet ar ko? Ar vjetnamiešu, korejiešu un ķīniešu darbiniekiem nepietiks – tad Krievijai jāatdod Sibīrija Ķīnai tagad un nav vērts tērēt laiku. Bet laimīgā kārtā gandrīz 3 miljoni nevajadzīgu krievu ir Baltijā un Kēnigsbergā (Karalaučos) un tos Putins var dabūt atpakaļ. Liela daļa no šiem ir militāristu un čekistu bērni, mazbērni un citi ģimenes locekli. Latvija piemēram no dzimšanas vecāki viņiem māca nīst latviešus, ka Latvija ir Krievijas daļa, ka Latvijas neatkarība 1918.g. bija nejauša kļūda utt. Visi šie krievi ir sabojāti un var dzīvot mierīgi tikai Krievijā, sevišķi Krievijā, kādu to veido Putins. Ja kāda zeme ir okupēta, kā Latvija bija, tad, kad okupācija beidzas, visiem okupantiem jādodas prom, jo viņi nevar dzīvot mierīgi un priecīgi starp cilvēkiem pār kuriem viņiem nesen bija vara. Visi psihologi to pateiks.  Krievijas Āzijā ir tik daudz visādas bagātības, ka Maskava tur var maksāt 2 vai 3 reiz lielākas algas un arī ūdens un vide tur ir daudz tīrāki nekā Maskavā.
  Latvijā tikai tie krievi, kas bija Latvijā pirms 1939.g. un viņu pēcteči paturēs Latvijas pilsonību automātiski. Vēl varbūt 10% var palikt, bet mēs viņus pārbaudīsim vienu pēc otra vai viņi ir lojāli latviskai Latvijai un vai mums viņi ir vajadzīgi un noderīgi (un pietiekoši izglītoti).
  Pēc tam mēs ķersimies klāt mūsu pašu kolaboracionistiem un nodevējiem, kā to darīja Norvēģijā pēc 1945.g. Tas, ka Gorbunovs, Godmanis, Aldermane, Kargins un simtiem viņiem līdzīgu vēl staigā brīvi, ir ārprāts.
  Pēc tam vajadzīga godīga jauna privatizācija, no kuras visi latvieši iegūtu, ne tikai oligarhi.
  Tādēļ partijas, kas runā tikai par ekonomiskām lietām, novērš uzmanību no OKUPĀCIJAS SEKU likvidēšanas, un tas ir tieši tas, ko Maskava grib.  Okupācijas laikos latvieši nevarēja runāt par nacionālām lietām, par brīvu Latviju, nevarēja runāt par krievu noziegumiem pret latviešiem, nevarēja kritizēt krievus, nevarēja krievus saukt par okupantiem un kolonistiem, nevarēja teikt lai viņi brauc prom, nevarēja nerunāt krieviski ja krievs to gribēja. Daudzas no šīm lietām ir spēkā vēl šodien, tādēļ nevar teikt, ka Latvija ir īsti brīva. Latvija ir tikai daļēji brīva un ir pēdējais laiks atbrīvot Latviju pilnīgi. Latviešiem jābalso tikai par partijām un cilvēkiem, kas uzņemas un sola to darīt.
  Aivars Slucis

Andris Bērziņš - prezidents??

PREZIDENTS?
Valsts pirmajai personai Andrim Bērziņam neklājas viegli pēc tam, kad viņš 2012.g. janvārī paziņoja, ka nepiedalīsies referendumā par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Tauta bija nesaprašanā, tas bija negaidīti un nodevīgi. Daudzi cilvēki zvanīja un rakstīja ‘’Latvijas Avīzei’’ un nosodīja tādu rīcību. Zigurds Mežavilks ierosināja, lai gaidāmo referendumu no savas kabatas apmaksā Satversmes aizsardzības birojs, Drošības policija, Centrālā vēlēšanu komisija un Valsts prezidents, jo tieši šīs amatpersonas ir vainīgas, ka šāds pretlikumīgs, valsts pamatus graujošs pasākums var notikt. Aina Čurkste piekrīt Dr.Aivara Sluča vērtējumam par Latvijas un Igaunijas prezidentiem (16.janv.). 19.janv. radio ‘’brīvajā mikrofonā’’ klausītāji intervēja prezidentu, viens no jautājumiem bija – Ko Jūs savas prezidentūras laikā esat labu izdarījis Latvijas labā? Atbilde bija izvairīga tāpat kā visas pārējās. Viņš ir piedalījies Pirmā Baltijas kanāla raidījumā, runājis krievu valodā, jo tas ir Krievijas finansēts TV kanāls un tajā nav jāpiedalās, jo ir pilnīgi naidīgs mūsu valstij. Ja viņš tajā piedalījās, tad tas rāda, ka prezidentam ir vāji padomdevēji. Prezidents visai vāji uzstājās Ņujorkā Ģenerālās Asamblejas sesijā, vajadzēja taisnoties par savu slikto izrunu un vainīgs izrādījās apgaismojums. Nevienā intervijā viņš nav pateicis neko svarīgu, atbildes bijušas izvairīgas. Ja zinām, ka visas svētku runas raksta citi, tad saprotam, ka tāds prezidents ir dekorācija. 21. janv. LTV trešais kanāls intervē eksprezidenti Vairu Vīķi Freibergu, kura saka, ka noteikti ies uz referendumu un balsos pret krievu valodu un aicināja visus pilsoņus tā rīkoties. Šis loģiskais ieteikums aplidoja visas latviešu radioprogrammas. Redzams, ka žurnālisti ignorē Bērziņu un tam ir motivācija. Šo prezidentu ievēlēja SC deputāti, to tagad atceras daudzi. Slikti, ja virsrakstā jāliek jautājumu zīme, bet tā ir vispareizāk.
ATIS SKALBERGS

VVF tikusies ar Urbanoviču, Āboltiņa gaida

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=316873:vvf-tikusies-ar-urbanoviu-boltia-gaida&catid=72:politika&Itemid=95
28.05.2011 Māra Libeka

Ja kādam šķiet, ka politiķu uzmanības centrā ir tikai divi oficiāli izvirzītie Valsts prezidenta amata kandidāti Valdis Zatlers un Andris Bērziņš, tad tā ir maldinoša pārliecība. 



Politiskajās aizkulisēs notiek aktīva rosīšanās un sarunas jau par nākamo Valsts prezidenta vēlēšanu kārtu, ja Zatleram un Bērziņam nebūs pietiekami daudz balsu. To, ka ne viens, ne otrs tās nesavāks, jau TV5 paredzēja "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, un tas ir zīmīgi.

Neoficiāli zināms, ka "Vienotības" spice kopā ar "Saskaņas centru" varētu izkalt plānu par savu kopīgu prezidenta kandidātu, jo, pēc kāda valdošo aprindu politiķu sacītā, šī esot reti izdevīga iespēja, lai aiz ietekmes vārtiem atstātu visus trīs sabiedrībai labi zināmos oligarhus, pār kuriem kārtējo reizi savilkti drūmi pelēki mākoņi – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs krata Andrim Šķēlem un Aivaram Lembergam piederošos īpašumus, bet pagaidām netiek klāt Šleseram, jo Saeima viņu aizsargā.

Par Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu kā nākamo Rīgas pils saimnieci aizkulisēs runā jau krietni pasen. Bet tagad, kad gaisā virmo ideja par kopīgu "Vienotības" un "Saskaņas centra" kandidātu, Āboltiņas izredzes kļūst arvien reālākas. Vēl jo vairāk tādēļ, ja atceramies faktu, ka Saeimas vēlēšanu naktī viņa paziņoja, ka valdība jāveido kopā ar Urbanoviča partiju. Tiesa, stipri jāšaubās, vai šādam notikumu pavērsienam būs gatava Pilsoniskā savienība.

Saeimā neoficiāli tiek spriests par to, ka Āboltiņas kandidatūra pa prātam būtu arī Aivaram Lembergam, jo līdz ar Āboltiņas ienākšanu Rīgas pilī "Vienotības" varas centrs vājinātos un būtu lielākas iespējas to sašķelt. Saeimas priekšsēdētājas preses sekretārs Aleksis Jarockis sacīja, ka neko par šādām aizkulišu runām nezinot un ka "Vienotībai" esot tikai viens mērķis – panākt, lai V. Zatleru ievēl atkārtoti.

Neoficiāli zināms, ka pie "Saskaņas centra" Saeimas frakcijas vadītāja Jāņa Urbanoviča viesojusies eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga (VVF), lai pārrunātu iespēju uzņemties valsts vadīšanu. J. Urbanovičs ne noliedza, ne apgalvoja, ka bijusi šāda tikšanās, bet viņa līdzgaitnieki, kas vēlējās palikt anonīmi, pastāstīja, ka saruna tiešām notikusi.

"Saskaņas centrs" amatam diezin vai virzīs valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu. Urbanovičam bijusi saruna ar Satversmes aizsardzības biroja priekšnieku Jāni Kažociņu, pēc kuras viņš kļuvis domīgs un nācis pie atziņas, ka pagaidām Sudraba jāatliek malā, vēsta politisko notikumu aculiecinieks.

VVF - Vaira Vīķe-Freiberga uzsāk SC atbalsta kampaņu

VVF pēc 10. Saeimas vēlēšanām uzsakusi aktīvu atbalsta kampaņu SC un citiem krieviskajiem spēkiem.

http://diena.lv/lat/politics/hot/freiberga-valsts-bus-ieguveja-ja-valdiba-ienaks-krievvalodigie-politiki#comments 

Vīķe-Freiberga: valsts būs ieguvēja, ja valdībā ienāks krievvalodīgie politiķi

"Latvijas sabiedrība būs tikai ieguvēja, ja valdībā ienāks krievvalodīgie politiķi," intervijā laikrakstam "Telegraf" izteikusies eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Tomēr vienlaikus viņa uzsver, ka "Saskaņas centram" vajadzētu mainīt retoriku, kas nav pieņemama citiem politiskajiem spēkiem.
V. Vīķe-Feiberga uzskata, ka ir pagājis pietiekami ilgs laiks - 20 gadi, kopš Latvija ieguva neatkarību - lai vēlētāji savu izvēli balstītu uz notikumiem vēsturē. Ir nepieciešams koncentrēties uz to, kas pašreiz nepieciešams sabiedrībai, pirmkārt, jau ekonomikai.
Uzskatam, ka Latvijai nepieciešama jauna konstitūcija, lai sasniegtu kvalitatīvas izmaiņas politikā, V. Vīķe-Freiberga uzsver: principā konstitūciju var mainīt, bet tam ir nepieciešami ļoti pamatoti argumenti, un cilvēki, kuri ir gatavi tos atbalstīt.

V. Vīķe-Freiberga uzskata, ka jaunā Saeima un tās izveidotā valdība sabiedrībā radīs tikai jaunu lūzuma punktu. Pēc viņas domām, lai izveidotu veiksmīgu varas līdzsvaru starp prezidentu, Saeimu un valdību nepieciešams veikt dažas izmaiņas prezidenta pilnvaru palielināšanā.
Eksprezidente uzsver, ka cilvēks var mācīties visu mūžu. Viņa cer, ka jaunā Saeimas seja ienesīs jaunas darba pieejas parlamentā un tie, kuri jau darbojas politikā, spēs tās efektīvi izmantot. "Katrā poltiskajā partijā ir spēcīgi politiķi. Taču ir jautājums par to - cik labu komandu viņi spēs izveidot, un vai tauta tai izticēsies. Ceru, ka visas partijas savā starpā spēs sastrādāties, pat ar tām, ar kurām pirmsvēlēšanu kampaņās apmainījās asiem izteicieniem," skaidro V. Vīķe-Freiberga.
Par "Saskaņas centra" ienākšanu valdībā eksprezidente saka: "Vispirms viņiem pašiem jāpozicionē sava nostāja ne tikai vēlētāju, bet arī pārējo partiju acīs. Ja cilvēks ierodas ar paziņojumu, kurš nav pieņemams nevienam citam, tad ir grūti cerēt uz sadarbību. Pēc manām domām, nav pieņemama divvalodība, jo pasaulē nav nevienas citas valsts, kur latviešu valoda būtu kā viena no oficiālajām valodām. Nepilsoņiem piedalīties vēlēšanās - tas ir pavisam cits jautājums, jo viņi dzīvo šajā valstī un maksā nodokļus. Ātrāk vai vēlāk tas notiks, jo Eiropas prasības uz to arī ved."

http://zinas.nra.lv/latvija/politika/34261-eksprezidente-sc-ir-potenciali-partneri-jebkurai-koalicijai.htm
Eksprezidente (VVF): SC ir potenciāli partneri jebkurai koalīcijai:
Piektdiena, 29.oktobris (2010), LETA
Kamēr valdībai ir 51 balss Saeimā, tikmēr to nogāzt nevar, atzīst eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, komentējot jaunās valdības veidošanas gaitu.
Vienlaikus viņa uzskata, ka jaunās Saeimas sasaukuma laikā ir iespējamas dažādas partiju kombinācijas, kas nodrošina vismaz 51 balsi.

Vilis Vītols: Vienotībai jāpieņem arī Visu Latvijai!

"Latvijas Avīzes" žurnālistu Voldemāra Krustiņa un Daces Kokarevičas saruna ar sabiedrisko darbinieku un mecenātu Vili Vītolu.
http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319016
Fragmenti:
"V. Krustiņš: – Jūsu nesen iznākušo grāmatu "Savējiem" izlasīs cilvēki, kuriem interesē Latvija. Grāmatas vērtība ir tā, ka esat pateicis atklāti savas domas. Šodien viens otrs politisks darbinieks un pat partija, kas skaitās ļoti progresīva, diez vai atļautos teikt to, ko jūs esat pateicis, un diez vai ļautu saviem biedriem paust tādus vērtējumus. Kopš grāmatas uzrakstīšanas jau pagājis laiks, ir jauni notikumi, jauni vērojumi un vērtējumi, tāpēc vaicāšu – ko vēl neesat pateicis un kad rakstīsit otru grāmatu?

V. Vītols: – Esmu laimīgā situācijā – nevēlos ieņemt kādu jaunu amatu. Turklāt esmu jau vecumā, kad cilvēks var atļauties teikt, ko domā. Jaunībā ir citādi – jāraugās, lai viss būtu pateikts politiski korekti. Jau tā šodien latviešu vidū ir tik daudz strīdu... Es centos rakstīt tā, lai nevienam neko nepārmestu. Un negribu jaukties politikā, jo tas nāk par sliktu fondiem, kuros darbojos. Otru grāmatu laikam neuzrakstīšu.

– Jūs esat bijis piesardzīgs politikā... Droši vien pareizi darāt. Jā, šīs mūsu grupas, partijas un dažādie veidojumi, kas ir politikā, ir dažādi un reizēm – dīvaini.

– Es domāju, ka "Vienotībai" vajadzētu pieņemt arī "Visu Latvijai!". No vienas puses, izskatītos tā kā par daudz uz labo pusi, bet, no otras puses, vajadzētu uzlūgt "Vienotībā" arī sociāldemokrātus. Tad jau būtu tāda maza Tautas fronte un uzvara oktobrī būtu gandrīz nodrošināta."

"– Sakiet, ko jūs domājat par nodokļiem, ko tagad sola arvien likt klāt mājām, zemesgabaliem?

– Mūsu nodokļu sistēma līdz šim bija ļoti nepareiza. Arī netaisna. Tiem cilvēkiem, kas pelna algu, bija uzkrauta visa lielā nasta. Turpretī dividendes, banku procenti un kapitāla pieaugums ar nodokļiem nebija aplikts.

– Tagad kapitāla piesaistīšanai dos dzīvesvietas atļaujas...

– Doma par tām uzturēšanās atļaujām nav slikta, tikai skaitļi ir nepareizi. Cik zinu, piemēram, lai Honkongas ķīnieši Kanādā dabūtu uzturēšanās atļaujas, viņiem vajadzēja ieguldīt vienu miljonu Kanādas dolāru. Ja Latvijā tie griesti būtu saprātīgi, piemēram, miljons eiro...

– Kanāda ieguldītāju acīs ir kaut kas cits un Latvija – kaut kas cits...

– Izmantojot šo iespēju, Kanādas rietumu krastā ir sabraukuši tik daudz ķīniešu, ka vankūverieši sāk nopietni uztraukties.

Ja tie skaitļi paliks tādi, kā paredzēts likuma pirmajā versijā, arī mums būs par ko uztraukties, jo tad varam citu vidū sagaidīt te dažādus nevēlamus elementus. Ja investors iegulda vienu miljonu eiro, tad cita lieta. Bet, ja griesti būs 25 000 lati, tad mums te sabrauks bariem tādu, kuri neko valstij nedos. Sauksim lietas īstajos vārdos – uzturēšanās atļaujas saņems iebraucēji no Austrumiem. Nevienam vācietim vai zviedram tāda atļauja nav vajadzīga. Mums jau tagad ir pamatīga pieredze ar iebraucējiem no Austrumiem. Liela daļa no viņiem izrāda necieņu pret latviešu valodu, to nemaz nemēģina iemācīties. Šie cilvēki nav nekādi investori, tie tikai padziļinās mūsu sociālās problēmas.

Vēl par īpašuma nodokļiem. Pagājušos astoņpadsmit gadus mēs bijām pieraduši, ka nodokļi kopumā bija zemi, izņemot tos nodokļus, ko cilvēki maksā sakarā ar algu. Bet citur tā nav. Piemēram, maniem vecākiem bija dzīvoklis Floridā. Viņi maksāja pusotru procentu gadā. Un īpašuma vērtību kontrolēja un pārskatīja ik pa diviem vai trim gadiem. Parasti nodokļi palielinājās.

– Viņiem droši vien bija kādi iekrājumi bankā?

– Bija gan."

Jūrmalgeita, Šķēle, Šlesers

LTV 2006.gada 12.marta raidījuma “De facto” sižeta par balsu pirkšanu Jūrmalā transkripts
http://www.politika.lv/temas/9086/

Žurnālistu teksts studijā:
Pirms gada notika pašvaldību vēlēšanas. Varbūt kādās pašvaldībās tās paliks atmiņā ar lieliskiem ievēlētiem deputātiem, kas paveikuši labus darbus. Lai nu tā būtu. Bet lielos vilcienos šīs vēlēšanas preses slejās ierakstītas kā pirmās, kuras apēno politiskās korupcijas skandāli – balsu pirkšana Rēzeknē un Jūrmalā.

Kukuļdošanas lieta Jūrmalas mēra vēlēšanās nu jau nodota tiesai. De facto zināms, ka lietas ietvaros pratināti daudzi politiskie smagsvari. Ne tikai Ainārs Šlesers, bet arī Andris Šķēle, Jānis Straume un citi. Lai arī ne pret vienu partijas līderi apsūdzības nav celtas, par izmeklētāju interesi viņi publiski vai nu nav runājuši nemaz, vai ,pieķerti, ejam uz prokuratūru runājuši nelabprāt.

Mūsu rīcībā ir nonākuši šīs krimināllietas materiāli. Paredzot dažu politiķu reakciju pēc nākamā sižeta parādīšanas, uzreiz sakām, ka lietu mums nav devusi ne Ģenerālprokuratūra, ne KNAB.

Tātad mūsu rīcībā ir kukuļdošanā apsūdzētā Germana Miluša telefonsarunu atšifrējumi un dažu liecinieku pratināšanas protokoli, kas apliecina sarunu īstumu. Šovakar jūs nedzirdēsit autentisko telefonsarunu ierakstu, bet titros ir saglabāta tā valoda, kāda tā bija krimināllietas materiālos. Tiesā, protams, tiks skatītas vēl citas apsūdzēto sarunas un tas ainu uzzīmēs vēl skaidrāk, taču arī šie nepilnīgie materiāli diezgan skaidri parāda kas, ko un par ko visā šajā lietā ir zinājis.

Sižets
Žurnālista teksts:

Jūrmala. 2005.gada 18. marts. Pašvaldību vēlēšanas notikušas pirms nedēļas. No 11 sarakstiem ievēlētajiem jaunajiem domniekiem tā pagājusi karstās koalīcijas veidošanas sarunās. Šodien jānotiek Jūrmalas mēra vēlēšanām. Nosaukti divi kandidāti - bijušais mērs, Latvijas pirmās partijas biedrs Juris Hlevickis un jaunievēlētā Jaunā Laika kandidāte Inese Aizstrauta. Spēku samērs sliecas par labu Aizstrautai – 8 pret 7.

Par Aizstrautu balsot gatavojas trīs Jaunā Laika domnieki, Dainis Urbanovičs no sociāldemokrātiem, Raimonds Munkevičs no „Jūrmala – mūsu mājas”, Ilmārs Ančāns no „Mūsu zeme” un divi tēvzemiešu deputāti - Juris Griķis un Aigars Tampe.

Pretējā pusē ir LPP ar savu kandidātu Hlevicki, pieci kreiso partiju pārstāvji un Tautas partijas deputāts Agris Kalnciems.

Lai situācija kardināli mainītos, nepieciešama tikai viena balss un Pirmās partijas kandidāta atbalstītāji, viņu vidū arī liels zemju īpašnieks Jūrmalā Germans Milušs, rosās.




'Delna': Jūrmalgeita nav tikai 'partiju ķīviņi'!
Roberts Putnis, 06. aprīlis 2006
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/delna-jurmalgeita-nav-tikai-partiju-kivini.d?id=14105824

“Sabiedrība par atklātību Delna” pauž savu satraukumu par politiskās elites mēģinājumiem ar Jūrmalas kukuļošanas lietu saistīto politisko atbildību noreducēt līdz valdības koalīcijas iekšējo strīdu līmenim. Atbildība par pasākumu plānu politiskās korupcijas novēršanā gulstas uz valdības vadītāja pleciem.

Nepilnu mēnesi garajās diskusijās par Jūrmalas kukuļošanas skandālu visi saistītie politiskie spēki zaudē savu autoritāti un novērš uzmanību no savas politiskās atbildības. Tas rada ievērojamus stabilitātes riskus tuvajās Saeimas vēlēšanās.
Latvijas Pirmās partijas ministrs Ainārs Šlesers atkāpās no amata tikai koalīcijas partneru, mediju un sabiedrības liela spiediena ietekmē. LPP neuzņēmās nekādu atbildību par notikušo, lai gan atklātībā nonākušie telefona sarunu ieraksti liecina par vistiešāko LPP saikni ar notikušo noziegumu. LPP politiķu un A.Šlesera izteikumi skaidri apliecina, ka šis politiskais spēks “mafijas stila tirgošanos” joprojām uzskata par ierastu un pieņemtu politikas praksi. Šo iespaidu apstiprina Valsts kontroles atklātā brutālā administratīvo resursu izmantošana politiskiem nolūkiem, A. Šleseram vadot Satiksmes ministriju.

Tautas partija četru nedēļu laikā ir konsekventi atteikusies vērtēt savas partijas dibinātāja Andra Sķēles lomu saistībā ar Jūrmalā notikušo noziegumu. Gluži pretēji - TP politiķi nekautrējas uzsvērt Šķēles “tēva” statusu partijas izveidē un lepoties ar morāles izpratni, kas ir tuvāka lojalitātei “mafijas krusttēvam” kā tautas priekšstāvja un kalpa goda izpratnei.

TP apgalvojumi par Šķēles marģinālo lomu ir pretrunā ar TP vēlmi piedāvāt Šķēlem veselības ministra amatu tagadējās valdības izveides procesā. No šīs domas TP atteicās tikai pēc mediju un sabiedrības sašutuma. Lai novērstu uzmanību no savas atbildības šajā lietā, TP ir izmantojusi visu politisko arsenālu no agresīviem uzbrukumiem saviem koalīcijas partneriem, atbildības novelšanas līdz formāliem un nepatiesiem argumentiem par it kā statūtu noteiktiem ierobežojumiem vērtēt A.Šķēles rīcību. TP argumentācija politiskajā diskusijā nostiprina priekšstatu par šīs partijas noslēgto raksturu un realizēto interešu grupu politiku.

Arī Valsts prezidente, kura citos kritiskos brīžos ir spējusi veiksmīgi un aktīvi “saukt pie kārtības” politiķus, Jūrmalgeitas skandālā zaudē autoritāti ar atturību un virspusējību, vērtējot notikušo. Īpaši skaudri tas ir vēsturiska atskata kontekstā. Tieši Jūrmalas kukuļdošanas lietā “atkalievēlamā” LPP mēra Jura Hlevicka laikā Valsts prezidentes ģimene saņēma un pieņēma zemes nekustamā īpašuma piedāvājumu no pašvaldības, kas apmierinātu tās vēlmes “dzīvot pie ūdeņiem”. Tajā laikā noteicošais spēks Jūrmalas domē bija LPP un Ainārs Šlesers līdz pat Jūrmalgeitai baudīja prezidentes “labākā politiskā drauga” tēlu.

Tāpēc “Delna” aicina politiķus beidzot nosodīt Jūrmalā notikušo noziegumu, izvērtēt savas partijas lomu, kā arī skaidri distancēties no šādas prakses savai darbībai nākotnē. Tas ir attiecināms arī uz koalīcijas partneru izvēli.

Papildus Saeimai steidzami ir jāpieņem normas, kas efektīvi sodītu partijas par partiju finanšu pārkāpumiem; radītu pamatu partiju finansēšanai no valsts budžeta; nostiprinātu medijus; nodrošinātu sabiedrisko raidorganizāciju neatkarību, to neatkarīgu un stabilu finansējumu; ierobežotu priekšvēlēšanu reklāmu radio un TV; kā arī reglamentētu lobētāju darbību.

LPP atbilde par A. Šlesera iesaisti Jūrmalgeitas skandālā
http://www.politika.lv/temas/politikas_process/9367/
"Mūsu rīcībā ir prokuratūras slēdziens: “Izbeigt lietu pret A.Šleseru nozieguma sastāva trūkuma dēļ.” Mums nav pamata neticēt prokuroram un A.Šleseram"
Jevgenija Stalidzāne
LPP frakcijas priekšsēdētāja vietniece

TP atbilde par A. Šķēles iesaisti Jūrmalgeitas skandālā
http://www.politika.lv/temas/politikas_process/9401/

"Atbildot uz Jūsu 14. marta vēstuli, gribētu Jūs informēt, ka Tautas partijas frakcijā netiks vērtēta Andra Šķēles privātās telefonsarunas šādu iemeslu dēļ:

A.Šķēle jau vairāk nekā trīs gadus nav Saeimas deputāts un neieņem citus valsts amatus, kā arī neveic pienākumus valsts un pašvaldību iestādēs;
A.Šķēle ir privātpersona, un Jūsu vēstulē minētās telefonsarunas ir privātas un tās nav notikušas Tautas partijas, tās frakcijas vai šo institūciju amatpersonu uzdevumā;
Latvijas Pamatlikumā un citos likumos ir stingri aizsargāta personas vārda brīvība. Latvijas Republikas Satversmes 100.pants nosaka: “Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.”
Tāpat gribētu Jūs informēt, ka Tautas partijas frakcija savu principiālo nostāju attiecībā pret Jūrmalas kukuļošanas notikumiem ir paudusi:

15.marta frakcijas sēdē, atbalstot Tautas partijas izvirzītā premjera Aigara Kalvīša rīcību, pieprasot satiksmes ministra Ainara Šlesera demisiju;
24.marta frakcijas sēdē, pieņemot lēmumu – izstrādāt un iesniegt Saeimā grozījumus likumos, lai nepieļautu līdzīgu politiskās korupcijas gadījumu atkārtošanos.
Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs
Jānis Lagzdiņš"

Tiesas spriedums:
http://www.diena.lv/upload/manual/jurmalgeita-palata.doc