www.DELFI.lv : http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=22427295
19. novembris 2008
Pagājušajā nedēļā Politiskā partija "Eiroskeptiķi" mainīja nosaukumu, tagad partijas nosaukums ir Rīcības partija, informēja Uzņēmumu reģistra preses sekretāre Līga Brice.
Skat mājas lapu: http://www.ricibaspartija.lv/
Partija dibināta pirms 2003. gada referenduma par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, apvienojoties partijai "Esi cilvēks" un sabiedriskajai organizācijai "Kustība par neatkarību".
2006. gadā 9. Saeimas vēlēšanās partija saņēma 0,37% balsu
Rāda ziņas ar etiķeti einars grigors. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti einars grigors. Rādīt visas ziņas
piektdiena, 2010. gada 2. aprīlis
ceturtdiena, 2010. gada 1. aprīlis
Politiskā laboratorija (pateicīgs laiks jaunām partijām)
Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze, 2009. gada 24. marts: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=50344
"Daudzi iedzīvotāji apvienojas nelielās grupās un spriež, ko varētu darīt valsts labā."
Sestdien Latvijā varētu tikt nodibināta jauna partija, kurā plāno apvienoties gados jauni, bet sabiedrībā ne pārāk pazīstami cilvēki. Vēl citi ļaudis tikmēr vēro, kas notiek, un domā: vai dibināt savu partiju vai organizēt atbalsta kampaņu kādam jau esošam politiskam spēkam.
Viens no zināmākajiem sestdien dibināmās partijas biedriem ir Didzis Šmits – Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents, kurš savulaik darbojies arī "Jaunajā laikā", pat bijis šīs partijas preses sekretārs, bet vēl pirms tam strādājis Ārlietu ministrijā. No "JL" aizgājis, jo juties šajā partijā vientuļš un vīlies.
Jautāts, kādi cilvēki varētu darboties jaunajā partijā, D. Šmits atzina, ka viņu vārdi plašākai sabiedrībai neko lielu neizteiks, kaut cilvēki esot tiešām profesionāli.
Piemēram, Kristīne Grīviņa bijusi Eiropas Centrālās bankas juriste, tagad Latvijas pārstāve Eiropas Kopienas tiesā. "Mūsu cilvēki līdz šim "Privātajā Dzīvē" nav grozījušies. Kad partija būs nodibināta, tad gan nāksies domāt par atpazīstamību," sacīja D. Šmits.
Bez naudas nevar
Izskanējušās ziņas, ka aiz dibināmās partijas stāv Andris Šķēle, D. Šmits noliedz. Ar A. Šķēli saistītie uzņēmēji Atis Sausnītis un Ivars Strautiņš gan varētu būt vieni no topošās partijas finansiālajiem atbalstītājiem, taču tādi varētu būt arī citi uzņēmēji. "Ļoti daudzi cilvēki Latvijā pazīst Šķēli, bet tas nenozīmē, ka Šķēle ietekmē visu viņu darbību," pauda D. Šmits. Par atbalstu partijai D. Šmits runājis ar ļoti daudziem uzņēmējiem, ne tikai ar minētajiem. "Es runāju ar reāliem biznesmeņiem, kuri ir ražotāji, nevis kaut kādiem shēmotājiem," uzsvēra partijas dibinātājs. "Skaidrs, ka partijas dibināšana pilnīgi bez naudas nav iespējama."
D. Šmits runājis arī ar bijušo Valsts prezidentu Gunti Ulmani, kurš stāties partijā nav solījis, taču dibināšanas kongresu varētu apmeklēt. "Ja Ulmaņa kungs iestātos mūsu partijā, būtu pagodināti, taču lokomotīvi nemeklējam," apgalvoja D. Šmits.
Vēlāk viņš bilda – sabiedrība runā, ka vēlētos politikā redzēt jaunas sejas, bet, kad jaunas sejas tiek piedāvātas, jautā: "Kas tie tādi? Mēs viņus nepazīstam." No tāda viedokļa raugoties, kāds sabiedrībā pazīstams cilvēks partijā būtu noderīgs.
Zināms, ka topošā partija būs sociālliberāla, taču nosaukums tai vēl nav izvēlēts. Arī sīki izstrādātas rīcības programmas dibināšanas brīdī nebūšot. Toties sagatavots vērtību manifests.
"Partijas ideoloģiskais rāmis būs relatīvs, jo Latvijā nav izveidojušās šķiras. Taču zināms, ka partijas acīs katrs cilvēks neatkarīgi no tautības un ticības būs vērtība," tā D. Šmits.
Tāpat partija būšot par to, ka valstij noteiktās situācijās tomēr būtu jāregulē tirgus, toties daļa valsts funkciju būtu nododamas privātās rokās.
Partija negrasās piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet pašvaldību vēlēšanās gan tā dažviet varētu piedalīties. "Galvenais mērķis ir Saeimas vēlēšanas," atzina D. Šmits. "Sarosījāmies uz partijas dibināšanu tāpēc, ka bija liela ārkārtas vēlēšanu iespējamība, taču, ja jāgaida līdz kārtējām Saeimas vēlēšanām, varbūt pat labāk, varēsim mierīgāk sagatavoties."
Jau pagājušajā nedēļā D. Šmits kopā ar domubiedriem nodibinājis biedrību "Tautas laiks", kura gan uzskatāma par tādu kā partijas dibināšanas instrumentu. Esot tehniski vienkāršāk savākt naudu un noīrēt telpas kongresam, ja ir biedrība.
Viņš stāstīja, ka partijas pirmsākums bija jauno cilvēku tikšanās kādā dzīvoklī pirms trim mēnešiem. Tikšanās reizē spriests par to, ka vairs nav iespējams noskatīties, kā "izčākst valsts, un ka kaut kas jādara, lai valsts noturētos". Jautāts, kāpēc aktīvisti nevarēja pievienoties kādai jau esošai partijai, D. Šmits atbildēja: "Neredzu nekā ļauna jaunas partijas dibināšanā."
Pēc D. Šmita novērotā, šobrīd daudzi valsts iedzīvotāji apvienojoties nelielās grupās un spriežot, kā būtu iespējams ko darīt valsts labā.
"Politiskā laboratorija" atdzimusi (http://www.politiskalaboratorija.lv/lv/)
Viņam taisnība – bijušais Tautas partijas ģenerālsekretārs Augusts Kūravs kopā ar uzņēmēju Arnoldu Babri un vēl citiem domubiedriem arī apsver partijas dibināšanu. Viņi sākuši ar nevalstiskās organizācijas dibināšanu – 6. martā nodibināta biedrība "Politiskā laboratorija". Šāds nosaukums šķiet dzirdēts. Savulaik mūsu laikrakstā tika publicēts raksts par politisko laboratoriju, kurā A. Kūravs solījis par 200 latiem apmācību, kā kļūt par politiķi. Raksta varonis uzskata – kādam tāda laboratorija traucējusi, tāpēc viņš nogaidījis vairākus gadus un tikai tagad nolēmis atkal izmantot šo nosaukumu.
Patlaban biedrībā ir apmēram 60 biedru; tā tiek uzturēta no biedru naudām. Jaunie biedri vispirms tiek apmācīti par ekspertiem un tad var darboties ekonomikas, finanšu vai izglītības klasē un domāt, ko šajās jomās vajadzētu uzlabot, kā valstij attīstīties.
Biedrībā esot arī cilvēki, kuri, tāpat kā A. Kūravs, jau darbojušies politikā. Viņu vārdus bez saskaņošanas ar pašiem gan A. Kūravs negribēja nosaukt. Runājot par sevi, viņš apgalvoja, ka TP savulaik esot vīlies.
A. Babris teica, ka Latvijā nav partiju, kurā nebūtu kraupaino avju – atšķiroties tikai kraupainības pakāpe. "Tiem biedrības biedriem, kas nāk no partijām, mēs sakām, kuram partijas biedram derētu rokas, kuram mutīti nomazgāt," stāstīja A. Babris.
No šīs biedrības varētu izaugt partija, atzina A. Kūravs: "Mums ir redzējums, kā valsts varētu iziet no ekonomiskās krīzes. Mūsu plānu piedāvāsim likumdevējiem.
Taču, ja politiķiem tas neliksies interesants, ja viņi to nevēlēsies īstenot, dibināsim partiju paši. Jaunu partiju dibināšanai apstākļi ir ļoti pateicīgi. Taču nav māksla partiju uztaisīt, māksla ir to vadīt." A. Babris piebilda: neesot pašmērķis nodibināt partiju, svarīgi esot ietekmēt procesus. "Mēs varam arī izraudzīties kādu partiju un sniegt tai atbalstu; es varu, piemēram, aģitatorus uz savu uzņēmumu aizvest." Tāpat biedrība varot nolemt darboties, lai apzināti kādu partiju gremdētu. Tāds lēmums varētu tikt pieņemts, ja kādā partijā "darbosies tikai nelieši vai idioti galīgajā formā".
***
UZZIŅA
Uzņēmumu reģistrā martā reģistrētas divas jaunas politiskās partijas: "Vienota Rēzekne" un apvienība "Iedzīvotāji".
Pašlaik politisko partiju reģistrā Uzņēmumu reģistrs reģistrējis 49 partijas un to apvienības.
2007. gada 1. janvārī Uzņēmumu reģistrs sāka politisko partiju reformu, kas paredzēja pārreģistrēties esošām politiskajām organizācijām un to apvienībām no politisko organizāciju (partiju) reģistra uz politisko partiju reģistru. Pēc reformas 17 partijām un to apvienībām sākts likvidācijas process.
Politisko partiju darbības pamatprincipus, organizatorisko struktūru, likvidāciju un reorganizāciju regulē Politisko partiju likums. Par partijas dibinātājiem var būt 18 gadu vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi. Dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par 200.
"Daudzi iedzīvotāji apvienojas nelielās grupās un spriež, ko varētu darīt valsts labā."
Sestdien Latvijā varētu tikt nodibināta jauna partija, kurā plāno apvienoties gados jauni, bet sabiedrībā ne pārāk pazīstami cilvēki. Vēl citi ļaudis tikmēr vēro, kas notiek, un domā: vai dibināt savu partiju vai organizēt atbalsta kampaņu kādam jau esošam politiskam spēkam.
Viens no zināmākajiem sestdien dibināmās partijas biedriem ir Didzis Šmits – Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents, kurš savulaik darbojies arī "Jaunajā laikā", pat bijis šīs partijas preses sekretārs, bet vēl pirms tam strādājis Ārlietu ministrijā. No "JL" aizgājis, jo juties šajā partijā vientuļš un vīlies.
Jautāts, kādi cilvēki varētu darboties jaunajā partijā, D. Šmits atzina, ka viņu vārdi plašākai sabiedrībai neko lielu neizteiks, kaut cilvēki esot tiešām profesionāli.
Piemēram, Kristīne Grīviņa bijusi Eiropas Centrālās bankas juriste, tagad Latvijas pārstāve Eiropas Kopienas tiesā. "Mūsu cilvēki līdz šim "Privātajā Dzīvē" nav grozījušies. Kad partija būs nodibināta, tad gan nāksies domāt par atpazīstamību," sacīja D. Šmits.
Bez naudas nevar
Izskanējušās ziņas, ka aiz dibināmās partijas stāv Andris Šķēle, D. Šmits noliedz. Ar A. Šķēli saistītie uzņēmēji Atis Sausnītis un Ivars Strautiņš gan varētu būt vieni no topošās partijas finansiālajiem atbalstītājiem, taču tādi varētu būt arī citi uzņēmēji. "Ļoti daudzi cilvēki Latvijā pazīst Šķēli, bet tas nenozīmē, ka Šķēle ietekmē visu viņu darbību," pauda D. Šmits. Par atbalstu partijai D. Šmits runājis ar ļoti daudziem uzņēmējiem, ne tikai ar minētajiem. "Es runāju ar reāliem biznesmeņiem, kuri ir ražotāji, nevis kaut kādiem shēmotājiem," uzsvēra partijas dibinātājs. "Skaidrs, ka partijas dibināšana pilnīgi bez naudas nav iespējama."
D. Šmits runājis arī ar bijušo Valsts prezidentu Gunti Ulmani, kurš stāties partijā nav solījis, taču dibināšanas kongresu varētu apmeklēt. "Ja Ulmaņa kungs iestātos mūsu partijā, būtu pagodināti, taču lokomotīvi nemeklējam," apgalvoja D. Šmits.
Vēlāk viņš bilda – sabiedrība runā, ka vēlētos politikā redzēt jaunas sejas, bet, kad jaunas sejas tiek piedāvātas, jautā: "Kas tie tādi? Mēs viņus nepazīstam." No tāda viedokļa raugoties, kāds sabiedrībā pazīstams cilvēks partijā būtu noderīgs.
Zināms, ka topošā partija būs sociālliberāla, taču nosaukums tai vēl nav izvēlēts. Arī sīki izstrādātas rīcības programmas dibināšanas brīdī nebūšot. Toties sagatavots vērtību manifests.
"Partijas ideoloģiskais rāmis būs relatīvs, jo Latvijā nav izveidojušās šķiras. Taču zināms, ka partijas acīs katrs cilvēks neatkarīgi no tautības un ticības būs vērtība," tā D. Šmits.
Tāpat partija būšot par to, ka valstij noteiktās situācijās tomēr būtu jāregulē tirgus, toties daļa valsts funkciju būtu nododamas privātās rokās.
Partija negrasās piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet pašvaldību vēlēšanās gan tā dažviet varētu piedalīties. "Galvenais mērķis ir Saeimas vēlēšanas," atzina D. Šmits. "Sarosījāmies uz partijas dibināšanu tāpēc, ka bija liela ārkārtas vēlēšanu iespējamība, taču, ja jāgaida līdz kārtējām Saeimas vēlēšanām, varbūt pat labāk, varēsim mierīgāk sagatavoties."
Jau pagājušajā nedēļā D. Šmits kopā ar domubiedriem nodibinājis biedrību "Tautas laiks", kura gan uzskatāma par tādu kā partijas dibināšanas instrumentu. Esot tehniski vienkāršāk savākt naudu un noīrēt telpas kongresam, ja ir biedrība.
Viņš stāstīja, ka partijas pirmsākums bija jauno cilvēku tikšanās kādā dzīvoklī pirms trim mēnešiem. Tikšanās reizē spriests par to, ka vairs nav iespējams noskatīties, kā "izčākst valsts, un ka kaut kas jādara, lai valsts noturētos". Jautāts, kāpēc aktīvisti nevarēja pievienoties kādai jau esošai partijai, D. Šmits atbildēja: "Neredzu nekā ļauna jaunas partijas dibināšanā."
Pēc D. Šmita novērotā, šobrīd daudzi valsts iedzīvotāji apvienojoties nelielās grupās un spriežot, kā būtu iespējams ko darīt valsts labā.
"Politiskā laboratorija" atdzimusi (http://www.politiskalaboratorija.lv/lv/)
Viņam taisnība – bijušais Tautas partijas ģenerālsekretārs Augusts Kūravs kopā ar uzņēmēju Arnoldu Babri un vēl citiem domubiedriem arī apsver partijas dibināšanu. Viņi sākuši ar nevalstiskās organizācijas dibināšanu – 6. martā nodibināta biedrība "Politiskā laboratorija". Šāds nosaukums šķiet dzirdēts. Savulaik mūsu laikrakstā tika publicēts raksts par politisko laboratoriju, kurā A. Kūravs solījis par 200 latiem apmācību, kā kļūt par politiķi. Raksta varonis uzskata – kādam tāda laboratorija traucējusi, tāpēc viņš nogaidījis vairākus gadus un tikai tagad nolēmis atkal izmantot šo nosaukumu.
Patlaban biedrībā ir apmēram 60 biedru; tā tiek uzturēta no biedru naudām. Jaunie biedri vispirms tiek apmācīti par ekspertiem un tad var darboties ekonomikas, finanšu vai izglītības klasē un domāt, ko šajās jomās vajadzētu uzlabot, kā valstij attīstīties.
Biedrībā esot arī cilvēki, kuri, tāpat kā A. Kūravs, jau darbojušies politikā. Viņu vārdus bez saskaņošanas ar pašiem gan A. Kūravs negribēja nosaukt. Runājot par sevi, viņš apgalvoja, ka TP savulaik esot vīlies.
A. Babris teica, ka Latvijā nav partiju, kurā nebūtu kraupaino avju – atšķiroties tikai kraupainības pakāpe. "Tiem biedrības biedriem, kas nāk no partijām, mēs sakām, kuram partijas biedram derētu rokas, kuram mutīti nomazgāt," stāstīja A. Babris.
No šīs biedrības varētu izaugt partija, atzina A. Kūravs: "Mums ir redzējums, kā valsts varētu iziet no ekonomiskās krīzes. Mūsu plānu piedāvāsim likumdevējiem.
Taču, ja politiķiem tas neliksies interesants, ja viņi to nevēlēsies īstenot, dibināsim partiju paši. Jaunu partiju dibināšanai apstākļi ir ļoti pateicīgi. Taču nav māksla partiju uztaisīt, māksla ir to vadīt." A. Babris piebilda: neesot pašmērķis nodibināt partiju, svarīgi esot ietekmēt procesus. "Mēs varam arī izraudzīties kādu partiju un sniegt tai atbalstu; es varu, piemēram, aģitatorus uz savu uzņēmumu aizvest." Tāpat biedrība varot nolemt darboties, lai apzināti kādu partiju gremdētu. Tāds lēmums varētu tikt pieņemts, ja kādā partijā "darbosies tikai nelieši vai idioti galīgajā formā".
***
UZZIŅA
Uzņēmumu reģistrā martā reģistrētas divas jaunas politiskās partijas: "Vienota Rēzekne" un apvienība "Iedzīvotāji".
Pašlaik politisko partiju reģistrā Uzņēmumu reģistrs reģistrējis 49 partijas un to apvienības.
2007. gada 1. janvārī Uzņēmumu reģistrs sāka politisko partiju reformu, kas paredzēja pārreģistrēties esošām politiskajām organizācijām un to apvienībām no politisko organizāciju (partiju) reģistra uz politisko partiju reģistru. Pēc reformas 17 partijām un to apvienībām sākts likvidācijas process.
Politisko partiju darbības pamatprincipus, organizatorisko struktūru, likvidāciju un reorganizāciju regulē Politisko partiju likums. Par partijas dibinātājiem var būt 18 gadu vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi. Dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par 200.
trešdiena, 2010. gada 31. marts
Nodibina partiju 'Par prezidentālu republiku'
Raksts 27. martā no Delfi / LETA: http://www.delfi.lv/news/national/politics/nodibina-partiju-par-prezidentalu-republiku.d?id=30884447
PPR mājas lapa: http://www.ppr.lv/
Sestdien Rīgā, Mazajā ģildē, notiekošajā kongresā tika nobalsots par jaunas partijas "Par prezidentālu republiku" dibināšanu.
Par partijas dibināšanu nobalsoja visi 288 kongresa dalībnieki, nevienam nebalsojot pret vai atturoties.
Partijas valdes priekšsēdētāja amatā kongresā ievēlēts biedrības "Politiskā laboratorija" valdes loceklis Einars Grigors.
Partijas valdē ievēlēts arī ārsts, bijušais Rīgas domes deputāts un Siguldas opermūzikas svētku rīkotājs Dainis Kalns, bijušais Latvijas Automobiļu federācijas prezidents Dainars Dambergs, publiskās un privātās partnerības biedrības "Sernikon" valdes locekle Ulrika Auniņa, biedrības "Latvija - prezidentāla valsts" valdes loceklis, basketbola skolas "Rīga" direktors Guntis Šēnhofs, uzņēmuma "Aiguta" ģenerāldirektors Aigars Taukulis, Latvijas Organiskās sintēzes institūta asistents Egils Bisenieks, SIA "Grandeg" īpašnieks Andris Lubiņš un Ints Cālītis.
Partijas pamatprogramma koncentrējas uz izmaiņām līdzšinējā Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā, tai skaitā iedzīvotāju pilsoniskās atbildības palielināšanu, kā arī ievērojamu labklājības līmeņa paaugstināšanu valstī un plašāku sociālo garantiju nodrošināšanu, izmaiņām nodokļu sistēmā.
Partijas dibinātāji un atbalstītāji sevi definē kā tautas daļu, kas kas jauna politiskā spēka veidolā ir gatavi aizsākt jaunu politiskās kultūras laikmetu un ir pārliecināti, ka šādu mērķi var sasniegt tikai stipra, vienota un par sevi pārliecināta sabiedrība. Viņi vēloties mierīgā, demokrātiskā ceļā kardināli mainīt politisko sistēmu, jo tikai ar jauna politiskā spēka nākšanu pie varas ir iespējama valsts un tautas ekonomiskā atdzimšana.
Šodien partijas dibināšanas kongresā nolasītajā manifestācijā tika bagātīgi kritizēti pastāvošie politiskie spēki saistībā ar darbošanos savtīgās interesēs un saiknes zaudēšanu ar tautu. Vairākkārt tika akcentēts, ka valsts atrodas pie kritiskās robežas un vilcināšanās apdraud visas tautas un valsts turpmāku pastāvēšanu, tādēļ nepieciešama tūlītēja rīcība, nevis diskusijas par pagātnes kļūdām.
Kritizēti tika arī valstī īstenotie taupības pasākumi, kas nevis veicinot attīstību, bet mazinot gan ieņēmumus, gan izdevumus, kāpinot sociālo spriedzi un draudot pārvērsties par "nāvējošu anoreksiju valsts mērogā".
Manifestā tika arī uzsvērts, ka partijas pārstāvji ir izstrādājuši detalizētu plānu, kā panākt uzplaukumu katrā nozarē, bet pirms tam nepieciešams atjaunot nerakstītu līgumu starp valsti un tautu, jo pretējā gadījumā izveidojusies situācija, kurā valstij noliedzot savus pienākumus, iedzīvotāji noliedz valsti.
Partijas pamatprogramma paredz konsekventu darbu pie Latvijas labklājības pieauguma un nacionālā komforta politikas īstenošanas. Tāpat pamatprogramma paredz arī partijas ilgtermiņa valsts tautsaimniecības attīstības plāna apstiprināšanu Saeimā, kura realizācijai tiks iecelti profesionāli un nepolitiski ministri. Paredzēts arī ieviest tautas dzīves līmeņa uzlabošanas kalendāru, par kura izpildi personīgi būs atbildīgs tautas vēlētais prezidents.
Tāpat tā paredz Riodežaneiro deklarācijas ilgtspējīgai attīstībai desmit pamatprincipu realizāciju, tostarp labklājības sabiedrības, stabilas tautsaimniecības veidošanu, Latvijas no starptautiskās palīdzības saņēmējvalsts pārvēršanu par pašpietiekamu valsti, kas nepieciešamības gadījumā spēj sniegt palīdzību arī citām, kā tirgus ekonomikas mehānismu pārveidošanu ilgtspējīgai attīstībai.
Partija paredzējusi arī realizēt sociālo drošības politiku, nodrošinot visiem dzīvesvietu, izglītības iespējas, minimālās vecuma un invaliditātes pensijas atbilstību oficiālajam iztikas minimumam, kā arī apstākļu veicināšanu nodarbinātības iespēju radīšanai, tostarp ieviešot atvieglojumus uzņēmējiem, kas rada papildus darba vietas un valsts kapitāla līdzdalību uzņēmējdarbībā.
Partijas programma runā arī par labvēlīgas vides nodrošināšanu jaunatnes, sporta un fiziskajām aktivitātēm, kā arī profilaktisko pasākumu kompleksa paplašināšanu, ierobežojot slimību izplatību. Tāpat solīts skaidri formulēt bezmaksas pakalpojumu klāstu veselības aizsardzībā. Tā paredz arī obligātas valsts apmaksātas vidējās izglītības ieviešanu un valsts pasūtījuma nodrošināšanu profesionālajā un augstākajā izglītībā. Savukārt sportam jātiek paceltam valsts kulta līmenī, kā jaunatnes disciplīnas un motivētas aizņemtības garantam.
Programma paredz Zemessardzes lomas palielināšanu sabiedrības drošības un kārtības nostiprināšanai valstī, atjaunojot tās formācijas pēc teritoriālā principa, kā arī NATO valstu sadarbības un profesionālās armijas stiprināšanu.
Partija sola ieviest saprātīgu nodokļu sistēmu, kas stimulē ražošanas, lauku saimniecību un eksporta attīstību, ar to saprotot nodokļu pazemināšanu. Tāpat solīts garantēts valsts iepirkums vietējo zemnieku lauksaimniecības produktiem un pārtikas ražošanas nozaru atjaunošanu un attīstīšanu un atjaunošanu. Zinātnei budžetu katru gadu paredzēts palielināt par 50%, līdz tas sasniedz Eiropas Savienības valstu līmeni.
Savukārt valsts pārvaldē bez jau minētās valsts vēlētas prezidenta institūcijas ieviešanas, partija atbalsta tautvaldību principu ieviešanu, kur jautājumu apspriešanā piedalās arodbiedrības, uzņēmēju un citu sabiedrības grupu apvienojošās organizācijas, tāpat arī izmaiņas vēlēšanu sistēmā, nodrošinot iespējas vēlētājiem atsaukt deputātus.
Viena no partijas dibināšanas iniciatorēm ir biedrība "Politiskā laboratorija". Jau ziņots, ka minētā biedrība un "Latvija - prezidentāla valsts" un "Uzņēmēju un ražotāju apvienība Latvijas attīstībai" pieņēmušas lēmumu par jaunas politiskās partijas dibināšanu nākamā gada sākumā.
Tāpat iepriekš ziņots, ka partijas dibināšanas iniciators ir sabiedrībā mazāk pazīstamu uzņēmēju domubiedru grupa, ko vienojis "Arēnas Rīga" un uzņēmuma "Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris, kurš savulaik jau startējis Saeimas vēlēšanās no Konservatīvās partijas saraksta, taču Saeimā ievēlēts netika.
Aptuveni 80% no topošās partijas biedriem esot uzņēmēji, kuriem rūp turpmākā valsts attīstība. "Galvenais topošās partijas darbības lauciņš ir tautsaimniecības sakārtošana," saka Babris. Viņš gan noliedz, ka partijā aktīvi piedalīsies pats. "Man šobrīd ir daudz biznesa projektu, ar kuriem strādāt. Taču nepieciešamības gadījumā būšu gatavs veltīt vairāk laika arī partijas darbiem."
Topošās partijas uzņēmēju vidū ir arī firmas "Grandeg" valdes loceklis Andris Lubiņš, kurš gan vēl šaubās, iet politikā vai palikt uzņēmējdarbībā. Viņš gan ir pārliecināts, ka uzņēmējiem "pietiek čīkstēt" un jāsāk kaut ko darīt, lai notiktu pārmaiņas valstī.
Skaidru izvēli toties ir izdarījis firmas "Bostons" valdes priekšsēdētājs Vilnis Silarājs, kurš piedalījies arī partijas programmas izstrādāšanā. Viņš, piemēram, partijas darbības prioritātēs esot iekļāvis tādas lietas kā nodokļu izlīdzināšana ar Lietuvu un Igauniju, lai uzņēmēji būtu konkurētspējīgi, kā arī robežu kontroles stiprināšana, lai būtu mazāk kontrabandas preču. Kā jau partijas nosaukumā minēts, viens no tās ilgtermiņa mērķiem ir vēlēšanu sistēmas maiņa, taču "cilvēkiem ir jāēd un bērni skolā jālaiž jau šodien, tādēļ šobrīd jākoncentrējas uz sabalansēta budžeta veidošanu sakārtotas tautsaimniecības ietvaros," sacīja Silarājs.
PPR mājas lapa: http://www.ppr.lv/
Sestdien Rīgā, Mazajā ģildē, notiekošajā kongresā tika nobalsots par jaunas partijas "Par prezidentālu republiku" dibināšanu.
Par partijas dibināšanu nobalsoja visi 288 kongresa dalībnieki, nevienam nebalsojot pret vai atturoties.
Partijas valdes priekšsēdētāja amatā kongresā ievēlēts biedrības "Politiskā laboratorija" valdes loceklis Einars Grigors.
Partijas valdē ievēlēts arī ārsts, bijušais Rīgas domes deputāts un Siguldas opermūzikas svētku rīkotājs Dainis Kalns, bijušais Latvijas Automobiļu federācijas prezidents Dainars Dambergs, publiskās un privātās partnerības biedrības "Sernikon" valdes locekle Ulrika Auniņa, biedrības "Latvija - prezidentāla valsts" valdes loceklis, basketbola skolas "Rīga" direktors Guntis Šēnhofs, uzņēmuma "Aiguta" ģenerāldirektors Aigars Taukulis, Latvijas Organiskās sintēzes institūta asistents Egils Bisenieks, SIA "Grandeg" īpašnieks Andris Lubiņš un Ints Cālītis.
Partijas pamatprogramma koncentrējas uz izmaiņām līdzšinējā Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā, tai skaitā iedzīvotāju pilsoniskās atbildības palielināšanu, kā arī ievērojamu labklājības līmeņa paaugstināšanu valstī un plašāku sociālo garantiju nodrošināšanu, izmaiņām nodokļu sistēmā.
Partijas dibinātāji un atbalstītāji sevi definē kā tautas daļu, kas kas jauna politiskā spēka veidolā ir gatavi aizsākt jaunu politiskās kultūras laikmetu un ir pārliecināti, ka šādu mērķi var sasniegt tikai stipra, vienota un par sevi pārliecināta sabiedrība. Viņi vēloties mierīgā, demokrātiskā ceļā kardināli mainīt politisko sistēmu, jo tikai ar jauna politiskā spēka nākšanu pie varas ir iespējama valsts un tautas ekonomiskā atdzimšana.
Šodien partijas dibināšanas kongresā nolasītajā manifestācijā tika bagātīgi kritizēti pastāvošie politiskie spēki saistībā ar darbošanos savtīgās interesēs un saiknes zaudēšanu ar tautu. Vairākkārt tika akcentēts, ka valsts atrodas pie kritiskās robežas un vilcināšanās apdraud visas tautas un valsts turpmāku pastāvēšanu, tādēļ nepieciešama tūlītēja rīcība, nevis diskusijas par pagātnes kļūdām.
Kritizēti tika arī valstī īstenotie taupības pasākumi, kas nevis veicinot attīstību, bet mazinot gan ieņēmumus, gan izdevumus, kāpinot sociālo spriedzi un draudot pārvērsties par "nāvējošu anoreksiju valsts mērogā".
Manifestā tika arī uzsvērts, ka partijas pārstāvji ir izstrādājuši detalizētu plānu, kā panākt uzplaukumu katrā nozarē, bet pirms tam nepieciešams atjaunot nerakstītu līgumu starp valsti un tautu, jo pretējā gadījumā izveidojusies situācija, kurā valstij noliedzot savus pienākumus, iedzīvotāji noliedz valsti.
Partijas pamatprogramma paredz konsekventu darbu pie Latvijas labklājības pieauguma un nacionālā komforta politikas īstenošanas. Tāpat pamatprogramma paredz arī partijas ilgtermiņa valsts tautsaimniecības attīstības plāna apstiprināšanu Saeimā, kura realizācijai tiks iecelti profesionāli un nepolitiski ministri. Paredzēts arī ieviest tautas dzīves līmeņa uzlabošanas kalendāru, par kura izpildi personīgi būs atbildīgs tautas vēlētais prezidents.
Tāpat tā paredz Riodežaneiro deklarācijas ilgtspējīgai attīstībai desmit pamatprincipu realizāciju, tostarp labklājības sabiedrības, stabilas tautsaimniecības veidošanu, Latvijas no starptautiskās palīdzības saņēmējvalsts pārvēršanu par pašpietiekamu valsti, kas nepieciešamības gadījumā spēj sniegt palīdzību arī citām, kā tirgus ekonomikas mehānismu pārveidošanu ilgtspējīgai attīstībai.
Partija paredzējusi arī realizēt sociālo drošības politiku, nodrošinot visiem dzīvesvietu, izglītības iespējas, minimālās vecuma un invaliditātes pensijas atbilstību oficiālajam iztikas minimumam, kā arī apstākļu veicināšanu nodarbinātības iespēju radīšanai, tostarp ieviešot atvieglojumus uzņēmējiem, kas rada papildus darba vietas un valsts kapitāla līdzdalību uzņēmējdarbībā.
Partijas programma runā arī par labvēlīgas vides nodrošināšanu jaunatnes, sporta un fiziskajām aktivitātēm, kā arī profilaktisko pasākumu kompleksa paplašināšanu, ierobežojot slimību izplatību. Tāpat solīts skaidri formulēt bezmaksas pakalpojumu klāstu veselības aizsardzībā. Tā paredz arī obligātas valsts apmaksātas vidējās izglītības ieviešanu un valsts pasūtījuma nodrošināšanu profesionālajā un augstākajā izglītībā. Savukārt sportam jātiek paceltam valsts kulta līmenī, kā jaunatnes disciplīnas un motivētas aizņemtības garantam.
Programma paredz Zemessardzes lomas palielināšanu sabiedrības drošības un kārtības nostiprināšanai valstī, atjaunojot tās formācijas pēc teritoriālā principa, kā arī NATO valstu sadarbības un profesionālās armijas stiprināšanu.
Partija sola ieviest saprātīgu nodokļu sistēmu, kas stimulē ražošanas, lauku saimniecību un eksporta attīstību, ar to saprotot nodokļu pazemināšanu. Tāpat solīts garantēts valsts iepirkums vietējo zemnieku lauksaimniecības produktiem un pārtikas ražošanas nozaru atjaunošanu un attīstīšanu un atjaunošanu. Zinātnei budžetu katru gadu paredzēts palielināt par 50%, līdz tas sasniedz Eiropas Savienības valstu līmeni.
Savukārt valsts pārvaldē bez jau minētās valsts vēlētas prezidenta institūcijas ieviešanas, partija atbalsta tautvaldību principu ieviešanu, kur jautājumu apspriešanā piedalās arodbiedrības, uzņēmēju un citu sabiedrības grupu apvienojošās organizācijas, tāpat arī izmaiņas vēlēšanu sistēmā, nodrošinot iespējas vēlētājiem atsaukt deputātus.
Viena no partijas dibināšanas iniciatorēm ir biedrība "Politiskā laboratorija". Jau ziņots, ka minētā biedrība un "Latvija - prezidentāla valsts" un "Uzņēmēju un ražotāju apvienība Latvijas attīstībai" pieņēmušas lēmumu par jaunas politiskās partijas dibināšanu nākamā gada sākumā.
Tāpat iepriekš ziņots, ka partijas dibināšanas iniciators ir sabiedrībā mazāk pazīstamu uzņēmēju domubiedru grupa, ko vienojis "Arēnas Rīga" un uzņēmuma "Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris, kurš savulaik jau startējis Saeimas vēlēšanās no Konservatīvās partijas saraksta, taču Saeimā ievēlēts netika.
Aptuveni 80% no topošās partijas biedriem esot uzņēmēji, kuriem rūp turpmākā valsts attīstība. "Galvenais topošās partijas darbības lauciņš ir tautsaimniecības sakārtošana," saka Babris. Viņš gan noliedz, ka partijā aktīvi piedalīsies pats. "Man šobrīd ir daudz biznesa projektu, ar kuriem strādāt. Taču nepieciešamības gadījumā būšu gatavs veltīt vairāk laika arī partijas darbiem."
Topošās partijas uzņēmēju vidū ir arī firmas "Grandeg" valdes loceklis Andris Lubiņš, kurš gan vēl šaubās, iet politikā vai palikt uzņēmējdarbībā. Viņš gan ir pārliecināts, ka uzņēmējiem "pietiek čīkstēt" un jāsāk kaut ko darīt, lai notiktu pārmaiņas valstī.
Skaidru izvēli toties ir izdarījis firmas "Bostons" valdes priekšsēdētājs Vilnis Silarājs, kurš piedalījies arī partijas programmas izstrādāšanā. Viņš, piemēram, partijas darbības prioritātēs esot iekļāvis tādas lietas kā nodokļu izlīdzināšana ar Lietuvu un Igauniju, lai uzņēmēji būtu konkurētspējīgi, kā arī robežu kontroles stiprināšana, lai būtu mazāk kontrabandas preču. Kā jau partijas nosaukumā minēts, viens no tās ilgtermiņa mērķiem ir vēlēšanu sistēmas maiņa, taču "cilvēkiem ir jāēd un bērni skolā jālaiž jau šodien, tādēļ šobrīd jākoncentrējas uz sabalansēta budžeta veidošanu sakārtotas tautsaimniecības ietvaros," sacīja Silarājs.
Abonēt:
Ziņas (Atom)