Jēkabsons: Berezovska iekļaušanai «melnajā sarakstā» nav pamata

Berezovska sūdzības lietā nopratinās Jēkabsonu 

http://www.apollo.lv/zinas/berezovska-sudzibas-lieta-nopratinas-jekabsonu/325020

LETA Piektdiena, 2006. gada 27. janv

Augstākās tiesas Senāts piektdien nolēma Krievijas vajātā uzņēmēja Borisa Berezovska sūdzības lietā par viņa iekļaušanu valstij nevēlamo personu sarakstā nopratināt bijušo iekšlietu ministru Ēriku Jēkabsonu (LPP).

Pildot iekšlietu ministra pienākumus, Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) 2005. gada novembrī parakstīja lēmumu iekļaut uzņēmēju Berezovski Latvijai nevēlamo personu sarakstā. Latvijā Berezovskis nevarēs iebraukt arī ar dokumentiem ar Platona Jeļeņina vārdu. Par lēmumu iekļaut Berezovski Latvijai nevēlamo personu sarakstā vienojās Nacionālās drošības padome (NDP) Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vadībā. Sākotnējo lēmumu par Berezovska iekļaušanu tā dēvētajā melnajā sarakstā ministrs pieņēma uz Drošības policijas atzinuma pamata. Šo lēmumu Berezovskis pārsūdzēja Senātā.
Senāts piektdien izlēma nopratināt Jēkabsonu, lai novērstu pretrunas, ko varētu radīt paredzamais spriedums, jo Jēkabsons pērn presē bija izteicies, ka viņa rīcībā nav informācijas, ka Berezovskis radītu draudus Latvijas drošībai.
Iekšlietu ministrijas pārstāvis, Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis tiesā sacīja, ka Drošības policija ir vākusi materiālus par Berezovski un no tiem secināms, ka drošības iestādēm bijusi informācija par vairākiem iekšpolitiskiem un ārpolitiskiem apdraudējumiem no Berezovska puses. Šī informācija nosūtīta Valsts prezidentei, Ministru prezidentam un iekšlietu ministram. Ulmanis nevarēja pateikt, vai Jēkabsons ar šo DP informāciju bija iepazinies. Senatori atzina, ka iepazinušies ar DP savāktajiem materiāliem par Berezovski un šie materiāli apkopoti deviņos sējumos.

Administratīvais process paredz, ka tiesai pašai ir tiesības vākt pierādījumus un Jēkabsons tiks pratināts pēc Senāta iniciatīvas. Nākamā sēde šajā lietā paredzēta šā gada 21. aprīlī. Senāta spriedums šajā lietā būs galīgs un nepārsūdzams.
Senāts piektdien atklātā sēdē sāka Berezovska sūdzības lietas izskatīšanu, lai gan lietas materiālos ir informācija, kas satur valsts noslēpumu. Senatori informēja, ka viņiem ir izsniegta pielaide valsts noslēpumam, lai varētu iztiesāt šo lietu.
Berezovska pārstāvjiem advokātam Laurim Liepam un juristam Andrim Kaņepam, kā arī sēžu sekretāram piektdien bija jāparaksta saistību raksts, ka viņi apņemas neizpaust valsts noslēpumu saturošo informāciju, kas nonāks viņu rīcībā, trešajām personām un ziņot par mēģinājumiem no viņiem šo informāciju izdibināt.
Tomēr, ja līdz nākamajai Senāta sēdei šajā lietā stāsies spēkā ceturtdien Saeimā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā, tad arī Liepam un Kaņepam būs vajadzīga pielaide valsts noslēpumam. Liepa sacīja, ka viņam šādas pielaides neesot, bet, ja klients to vēlēšoties, viņš pielaidi varētu lūgt.

 Liepa Senātā uzsvēra, ka lēmums par Berezovska iekļaušanu valstij nevēlamo personu sarakstā nav motivēts, proti, nav pierādīts, ka viņa klients varētu radīt draudus valsts drošībai vai apdraudēt sabiedrisko kārtību un tālab Latvijai nav vēlams. To publikācijās presē atzinušas arī augstas iekšlietu sistēmas amatpersonas, tāpēc lēmums radot neizpratni. Liepa sacīja, ka iekšlietu ministra lēmumam būtu jābūt juridiski motivētam atšķirībā no ārlietu ministra lēmuma, uz kura pamata personai var piešķirt persona non grata statusu politisku motīvu dēļ. Berezovskis esot pārliecināts, ka nav neviena argumenta, kāpēc viņš būtu iekļaujams nevēlamo personu sarakstā. Lēmums esot balstīts uz pieņēmumu, nevis faktu pamata, uzsvēra Berezovska advokāts.
Pretēju uzskatu Senātā pauda Iekšlietu ministrijas pārstāvis Juridiskā departamenta direktors Mārtiņš Rāzna. Viņš uzsvēra, ka lēmums pieņemts saskaņā ar spēkā esošajām likuma normām un bijis tiesisks. Tas arī atbildis visām administratīvam aktam noteiktajām prasībām. Lēmumā, kā tas paredzēts likumā, nav atspoguļots pats DP atzinums, bet gan norāde uz to, sacīja Rāzna. Viņš sacīja, ka nezina, vai ministram bija informācija par varbūtējiem draudiem Latvijas drošībai.
Kalvītis iepriekš pauda viedokli: drošības iestāžu analīze par Berezovska aktivitātēm, mērķiem un kontaktpersonām Latvijā liecina, ka uzņēmēja vizītes mūsu valstī nebūtu vēlamas. Viņš pieļāva iespēju, ka Berezovskim Latvijā ir politiskas intereses un, iespējams, saistība ar Latvijas politiskajiem spēkiem. Premjers uzsvēra, ka viņš nevēloties, lai pēc 9. Saeimas vēlēšanām Berezovskis realizē savas intereses mūsu valstī. «Iedīgļi tam ir,» apgalvoja valdības vadītājs.
Nu jau bijušais iekšlietu ministrs Jēkabsons, kas gan Rīgā, gan Londonā ticies ar Berezovski, pēc NDP lēmuma paziņoja, ka atkāpsies no amata, un savu lēmumu pamatoja ar nepietiekamo iekšlietu sistēmas finansējumu. Kalvītis pieņēma Jēkabsona demisiju.
Šīs nedēļas sākumā Augstākā tiesa noraidīja Berezovska lūgumu apturēt iekšlietu ministra lēmumu un ļaut viņam ierasties Latvijā uz piektdien paredzēto tiesas sēdi. Līdz ar to Berezovskim ieceļot Latvijā būs liegts.

__________________________________________________________

Jēkabsons: Ja vēl būtu ministrs, Berezovski neiekļautu melnajā sarakstā 

LETA 2005. gada 8. novembrī 12:34

Bijušais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons uzskata, ka, turpinot pildīt ministra pienākumus, viņš Krievijā vajāto oligarhu Borisu Berezovski nebūtu iekļāvis melnajā sarakstā, ja vien viņa rīcībā nebūtu nonākuši pierādījumi par Berezovska likumpārkāpumiem

Šodienas intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" Jēkabsons norādīja, ka, būdams vēl iekšlietu ministra amatā, viņš Berezovski nebūtu iekļāvis melnajā sarakstā, jo vēl divas dienas pirms Nacionālās drošības padomes lēmuma par Berezovska iekļaušanu melnajā sarakstā Ģenerālprokuratūra un citas tiesībsargājošas iestādes atzina, ka nav tādas informācijas, ka Berezovskis būtu veicis noziedzīgas darbības vai ka viņš būtu bīstams šai valstij. Tika uzsvērts, ka nav nekāda pamata liegt viņam pārvietošanās brīvību vai tiesības uz vārda brīvību Latvijā. "Taču premjers izteicās (es gan nezinu, vai tās bija viņa personiskās domas), ka Berezovskis jāliek melnajā sarakstā. Tā kā pierādījumu par viņa pretlikumīgo darbību nav, atliek secināt, ka Berezovska kungs likts sarakstā politisku iemeslu dēļ. Mani izbrīna, cik skaļi notika Berezovska ierakstīšana šajā sarakstā. Parasti šādas lietas notiek klusi, tās nebazūnē pa visu pasauli pirms lēmuma pieņemšanas", intervijā laikrakstam sacīja Jēkabsons. Tomēr viņš piebilda, ka pirmajā tikšanās reizē ar Berezovski, ja nebūtu raudzījies tikai uz Lielbritānijas tiesas spriedumu, bet ņēmis vērā arī visus tos padomus un ne tik maigus "mājienus", kas uz viņu tika izdarīti, klausījies padomniekos un visos kanālos, kas ar viņu tajā laikā kontaktējās, tad būtu vajadzējis Berezovski izdot Krievijai. Tāpēc uz laikraksta jautājumu, vai uz Jēkabsonu Maskavas spiedienu izdarījuši cilvēki, kurus bijušais ministrs pats ir pieņēmis darbā, Jēkabsons atbildēja, ka viņš nevar atklāt visu. "Taču saprotiet, ka ministriem tiešā tekstā neviens neko nepavēl, bet saka: "Varbūt būtu labāk darīt tā vai "šitā". Eksperti vai juristi domā, ka pareizi būtu darīt tā." Tāpat arī Maskavai ir dažādi veidi, kā nodot savas vēlmes tālāk", sacīja Jēkabsons. Līdz ar to Jēkabsons nebūtu iekļāvis Berezovski melnajā sarakstā, ja vien viņa rīcībā nenonāktu pierādījumi par Berezovska likumpārkāpumiem. "Arī Lielbritānijas puse nemainīja savu viedokli, ka Berezovskis ir politisks bēglis. Lielbritānijas specdienesti, kuriem ir nez cik reižu lielāka kapacitāte nekā mūsu specdienestiem, līdz pēdējam sīkumam ir izpētījuši Berezovska darbību un neko kriminālu tur nav atraduši. Vēl vairāk: tā kā ir informācija, ka Krievijas specdienesti mēģinājuši Berezovski neitralizēt, Lielbritānijas valdība dod viņam patvērumu un rūpējas par viņa drošību," intervijā sacīja Jēkabsons. Viņš piebilda, ka ir jāaizdomājas, kāpēc premjers bez jebkādas informācijas par apdraudējumu, ko Berezovskis radot Latvijai, paziņoja, ka nepieciešams viņu iekļaut melnajā sarakstā. "Protams, nav mazsvarīgi tas, ka Valsts prezidente gribētu kandidēt uz ANO ģenerālsekretāra amatu un viņai būtu vajadzīgs Putina atbalsts. Un šis lēmums bija labākā dāvana Putinam. Ja šī Berezovska upurēšana un mana nomelnošana nāks par labu tam, lai Latvija varētu nodibināt mūžīgas draudzīgas attiecības ar Krieviju, tad būšu ļoti gandarīts", stāstīja Jēkabsons.



http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/209358-jekabsons_ja_vel_butu_ministrs_span_classhiliteberezovskispan_neieklautu_span_classhilitemelnajaspan_span_classhilitesarakstaspan

__________________________________________________________

Jēkabsons: Berezovska iekļaušanai «melnajā sarakstā» nav pamata

«Apollo» Piektdiena, 2006. gada 21. aprīlis

Kādreizējais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons piektdien kā liecinieks ieradās uz tiesas sēdi, kurā turpināja skatīt Borisa Berezovska sūdzību par viņa iekļaušanu Latvijas valstij nevēlamo personu sarakstā. Jēkabsons uzskata, ka iekļaut Krievijas uzņēmēju «melnajā sarakstā» nav pamata.

Tiesas sēdē Jēkabsons sacīja, ka laikā, kad viņš pildījis iekšlietu ministra pienākumus, viņa rīcībā nav bijusi nekāda informācija, ka Berezovskis radītu draudus Latvijas drošībai.
Jēkabsons kritizēja Ministru prezidenta Aigara Kalvīša rīcību. Viņaprāt, premjeram vajadzēja būt godīgākam un pateikt, ka Berezovskis nav vēlams Latvijas valstij, lai nebojātu attiecības ar Kremli, nevis meklēt iespējamos apdraudējumus un iekšpolitiskus argumentus, kāpēc Krievijas uzņēmēju neielaist Latvijā. Par premjera patiesajiem motīviem liecinot arī tas, ka «Kalvītis publiski izteicies, ka Berezovskis ir nevēlams, kad tam nebija faktiska pamata».
Iekļaut Berezovski nevēlamo personu sarakstā pērn ieteica Nacionālā drošības padome, balstoties uz drošības dienestu analīzi un konsultējoties ar Ģenerālprokuratūru. Ministru prezidents Aigars Kalvītis, tobrīd pildot iekšlietu ministra pienākumus pēc Jēkabsona demisijas, pamatojoties uz šīm rekomendācijām, parakstīja rīkojumu par Berezovska iekļaušanu «melnajā sarakstā».

Pretrunas starp Jēkabsona apgalvojumu, ka viņa rīcībā nav bijusi informācija par Berezovska apdraudējumu Latvijai, un to, ka Kalvīša parakstītais rīkojums par Krievijas uzņēmēja iekļaušanu «melnajā sarakstā» pamatots ar drošības iestāžu informāciju par vairākiem Berezovska radītajiem iekšpolitiskiem un ārpolitiskiem apdraudējumiem, bijušais iekšlietu ministrs skaidroja ar to, ka, iespējams, šī informācija iegūta pēc viņa demisijas.
Augstākās tiesas Senāts piektdien skatīja Berezovska sūdzību slēgtā tiesas sēdē, jo lietas materiālos ir konfidenciāli materiāli, kas satur valsts noslēpumu.
Janvārī, kad sāka skatīt lietu, Berezovska aizstāvim Laurim Liepam speciālas pieejas valsts noslēpumam nebija, un tas radīja bažas par viņa turpmāko dalību tiesas procesā, taču īsi pirms sēdes advokāts saņēmis pielaidi valsts noslēpumam.
Jēkabsons atturējās prognozēt tiesas spriedumu, norādot, ka ar tiesu sistēmu kā liecinieks saskaras pirmo reizi.

http://www.apollo.lv/zinas/jekabsons-berezovska-ieklausanai-melnaja-saraksta-nav-pamata/330667

Maskavas pakalpiņi

No Latvijas Avīzes, drukātās versijas, 2012.g. 2. novembrī:
skat 7.lpp.: http://mod2.la.lv/main1.php?dat=2012-11-02&type=la

  Maskavas pakalpiņi ir visi Latvijas politiķi un partijas, kas saka un apgalvo, ka Latvijas galvenā un gandrīz vienīgā problēma ir ekonomiskā, un tikai viņi zina kā to risināt. Patiesībā Latvijai nav nekādas unikālas, speciālas ekonomiskās problēmas, kas nebūtu visur citur pasaulē. Latvija ir par mazu un Latvijas ekonomija nevar iet uz augšu, ja visapkārt pasaulē ekonomija iet uz leju. Pēdējos 100 gados Eiropā visi iedomājamie ekonomijas modeli tika izmēģināti. Mums nevajag par to vairs strīdēties, bet tikai pieņemt visefektīvākos no tiem, piemēram, Vācijas vai Anglijas vai Igaunijas  un viss. Korupcija, Latvijas izzagšana un oligarhi ir politiska problēma, nevis ekonomiska.
  Pēdējie, kas tā runā, Repše/Balokoņs/Vaitaitis/Mierkalns u.c., ir tikai vēl viens jauns oligarhu grupējums, kas grib tikt pie siles, un nākotnē būs vēl citi. Esiet uzmanīgi, neatbalstiet tādus, ne arī tos, kas slavē Krievijas tirgu, jo cik šprotes tad Krievijā pārdeva VVF, Pabriks un Kalvītis par Abrenes atdošanu?
  BET Latvijā tiešām ir speciāla, unikāla problēma, kas nav nekur citur pasaulē,  un tā ir OKUPĀCIJAS SEKAS. Tās risināšanai nevar lietot citu valstu pieredzi, jo tādas nav. Mums tā jāatrisina pašiem. Tādēļ visām latviešu partijām jāapvienojas ap OKUPĀCIJAS SEKU LIKVIDĒŠANAS programmu.
  Tagad ir īstais laiks krieviem atgriezties savā tēvzemē. Nesen Vladivostokā Putins lepni solīja Hilarijai Klintonei attīstīt Krievijas Āzijas daļu (t.i. 3/4 no Krievijas).  Bet ar ko? Ar vjetnamiešu, korejiešu un ķīniešu darbiniekiem nepietiks – tad Krievijai jāatdod Sibīrija Ķīnai tagad un nav vērts tērēt laiku. Bet laimīgā kārtā gandrīz 3 miljoni nevajadzīgu krievu ir Baltijā un Kēnigsbergā (Karalaučos) un tos Putins var dabūt atpakaļ. Liela daļa no šiem ir militāristu un čekistu bērni, mazbērni un citi ģimenes locekli. Latvija piemēram no dzimšanas vecāki viņiem māca nīst latviešus, ka Latvija ir Krievijas daļa, ka Latvijas neatkarība 1918.g. bija nejauša kļūda utt. Visi šie krievi ir sabojāti un var dzīvot mierīgi tikai Krievijā, sevišķi Krievijā, kādu to veido Putins. Ja kāda zeme ir okupēta, kā Latvija bija, tad, kad okupācija beidzas, visiem okupantiem jādodas prom, jo viņi nevar dzīvot mierīgi un priecīgi starp cilvēkiem pār kuriem viņiem nesen bija vara. Visi psihologi to pateiks.  Krievijas Āzijā ir tik daudz visādas bagātības, ka Maskava tur var maksāt 2 vai 3 reiz lielākas algas un arī ūdens un vide tur ir daudz tīrāki nekā Maskavā.
  Latvijā tikai tie krievi, kas bija Latvijā pirms 1939.g. un viņu pēcteči paturēs Latvijas pilsonību automātiski. Vēl varbūt 10% var palikt, bet mēs viņus pārbaudīsim vienu pēc otra vai viņi ir lojāli latviskai Latvijai un vai mums viņi ir vajadzīgi un noderīgi (un pietiekoši izglītoti).
  Pēc tam mēs ķersimies klāt mūsu pašu kolaboracionistiem un nodevējiem, kā to darīja Norvēģijā pēc 1945.g. Tas, ka Gorbunovs, Godmanis, Aldermane, Kargins un simtiem viņiem līdzīgu vēl staigā brīvi, ir ārprāts.
  Pēc tam vajadzīga godīga jauna privatizācija, no kuras visi latvieši iegūtu, ne tikai oligarhi.
  Tādēļ partijas, kas runā tikai par ekonomiskām lietām, novērš uzmanību no OKUPĀCIJAS SEKU likvidēšanas, un tas ir tieši tas, ko Maskava grib.  Okupācijas laikos latvieši nevarēja runāt par nacionālām lietām, par brīvu Latviju, nevarēja runāt par krievu noziegumiem pret latviešiem, nevarēja kritizēt krievus, nevarēja krievus saukt par okupantiem un kolonistiem, nevarēja teikt lai viņi brauc prom, nevarēja nerunāt krieviski ja krievs to gribēja. Daudzas no šīm lietām ir spēkā vēl šodien, tādēļ nevar teikt, ka Latvija ir īsti brīva. Latvija ir tikai daļēji brīva un ir pēdējais laiks atbrīvot Latviju pilnīgi. Latviešiem jābalso tikai par partijām un cilvēkiem, kas uzņemas un sola to darīt.
  Aivars Slucis

Bondars varētu pieņemt Zatlera piedāvājumu

http://www.pietiek.com/raksti/bondars_varetu_pienemt_zatlera_piedavajumu_

Aizejošais Valsts prezidents Valdis Zatlers ir uzrunājis Mārtiņu Bondaru, aicinot viņu iesaistīties jauna politiska spēka veidošanā, tomēr pirmdienas vakarā, kad notika abu tikšanās, galavārds tam vēl nav dots. No Bondara Pietiek teiktā tomēr izriet, ka viņš Zatlera redzējumam ir noticējis un jūnija beigās varētu tikt pieņemti kādi konkrēti lēmumi. Politikas kuluāros šai kontekstā par Bondaru tiek runāts kā par iespējamu jaunās partijas premjera kandidātu, kurš būtu pieņemams arī tā dēvēto „oligarhu partiju” līderiem. Tas pastiprina spekulācijas par Zatlera partijas tapšanu kā par procesu, kas tiek režisēts no aizkulisēm.

„Jā, es esmu ticies ar Valdi Zatleru, un jā – par ko gan citu mēs tagad varētu runāt kā par politiskajiem procesiem. Protams, ka man rūp, kas notiek Latvijā,” īsi pēc tam, kad bija beigusies viņa saruna ar aizejošo Valsts prezidentu, pirmdien Pietiek apstiprināja Bondars. Viņa studijas Hārvarda universitātē ASV esot beigušās, bet līdz jūnija beigām Bondars ar ģimeni atpakaļ dzimtenē nepārcelsies, jo bērniem jāpabeidz skolas gaitas. „Es vēl neesmu atgriezies Latvijā,” Bondars divreiz atkārtoja uz jautājumu, vai varētu piekrist kļūt par vienu no iespējamās „Zatlera partijas” līderiem.

Tomēr no sarunas ar Bondaru radās iespaids, ka tikšanās ar Zatleru viņu ir pārliecinājusi un šī varētu būt tā reize, kad dažādiem amatiem gadu gaitā neoficiāli apspriestais Bondars varētu piekrist iesaistīties politikā. Pēc stundu ilgās sarunas Bondaram radies iespaids, ka Zatleram ir „racionāls un argumentēts redzējums”, kā sakārtot valsti. „Es viņam 100% noticēju,” atzina Bondars. Viņam bijis svarīgi saprast, vai Zatlera politiskais redzējums neaprobežojas tikai ar pārliecību, ka atliek izolēt no politiskajiem procesiem trīs oligarhus, lai viss valstī sakārtotos, kas, pēc Bondara domām, nav tik vienkārši.

Politikas aizkulisēs pēdējās dienās tiek runāts, ka Bondars varētu būt iespējamās „Zatlera partijas” premjera kandidāts. Tāpat runā, ka par oligarhiem dēvētajiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram šāds notikumu scenārijs bažas neradot. Bondars šādas runas skaidroja ar to, ka, iespējams, radījis par sevi iespaidu kā par prognozējamu, pragmatisku cilvēku.

Spekulācijas par to, ka Zatlers varētu veidot partiju un ka zināma kontrole pār šo procesu no aizkulisēm varētu būt abiem Par labu Latviju līderiem, sākās jau nākamajā dienā pēc Zatlera uzrunas tautai. Daļēji šādas spekulācijas skaidrojamas ar Zatlera padomnieces Sandras Kukules lielo lomu pēdējo Rīgas pils lēmumu tapšanā. Viņa ir par Šlesera menedžeri dēvētā Gundara Kukula dzīvesbiedre.

2007. gada decembrī, kad krita Aigara Kalvīša (TP) valdība, Zatlers Bondaru tāpat kā diplomātu Aivi Roni un eksbaņķieri, tagad par jauno prezidentu ievēlēto Andri Bērziņu bija uzaicinājis kā iespējamu bezpartejisku premjera kandidātu. Pietiek zināms, ka Rīgas pilī Zatleram šo kandidatūru bija nosaucis Ainārs Šlesers, un šo faktu pēc kāda laika apstiprināja arī Zatlera cilvēki. Šleseru ar Bondaru saista ciešas attiecības kopš Vairas Vīķes-Freibergas laikiem, kad Bondars vadīja prezidentes kanceleju.

Par Bondaru pēdējos gados politiskajās aprindās bija pieņemts runāt kā par personu, kuru savās rindās labprāt redzētu Tautas partija, bet tas bija pēc tam, kad šis politiskais spēks zaudēja ietekmi. Pats Bondars no šādas sasaistes vienmēr ir norobežojies, nekad neslēpjot, ka viņu saista draudzība ar bijušo ārlietu ministru Māri Riekstiņu (TP). 2009. gada martā, kad TP pārstāvis Edgars Zalāns bija izvirzīts premjera amatam, kuru ieguva Valdis Dombrovskis, TP Bondaru Rīgas pilī nosauca kā savu bezpartejisko finanšu ministra kandidātu Zalāna valdībā. Bondars pēc tam Pietiek ir stāstījis, ka tobrīd izvirzījis nosacījumu: viņam jādod rīcības brīvība un finanšu ministram nebūtu saistošas TP politiskās intereses.

2009. gada vasarā, kad Bondars aizgāja no Krājbankas valdes priekšsēdētāja amata, ar jaunu sparu uzjundījās runas, ka tas, iespējams, saistīts ar kādiem jaunas partijas izveides plāniem, bet Bondars izvēlējās pārcelties uz ASV, lai studētu Hārvarda universitātē.

KNAB darbojas

KORUPCIJAS NOVĒRŠANAS UN APKAROŠANAS BIROJU nodibināja pēc ASV valdības stingras prasības. Tas nav paticis nevienam, kas nodarbojas ar krāpnieciskām lietām. Sevišķi Tautas partijai tas nepatika. A.Kalvītis pat noņēma toreizējo vadītāju A. Loskutovu. Oligarhi visu laiku ir centušies pakļaut biroju savai ietekmei. Mainījās tā vadītājs Par to kļuva Normunds Vilnītis. Viņa darbībai sekojam līdz. Mani neatstāj aizdomas, ka viņš ir blēžu ieliktenis. Nesen viņš sāka reorganizēt biroju. Pret to iebilda viņa vietnieki Juta Strīķe un ALVIS VILKS. Premjers Dombrovskis pieprasīja apturēt reorganizāciju. Sākās sūdzēšanās. Konfliktu izskatīja Nacionālās drošības padomes sēdē. Tajā Juris Dalbiņš ( TP) un Dzintars Jaundžeikers ( LPP/ LC) nobalsoja, aizstāvot Vilnīti. Rūpīgi šis konflikts analizēts nedēļas žurnālā ‘’ IR’ ’Nr 10 10-16.jūnijs 2010, kur teikts, ka Vilnīša plāni sakrīt ar politiķu vēlmēm vājināt KNAB. Savulaik Andris Šķēle vēlējies mazināt Jutas Strīķes ietekmi un ieteicis atbrīvoties no viņas. Vilnīša reorganizācija faktiski bija nodarboties ar sīkām lietām jeb imitēt darbu. Birojs it kā strādā, bet no tā maz jēgas. Tieši tādas ir oligarhu intereses. Pagaidām KNAB uzsākusi vērienīgu operāciju, arestējot 8 LATVENERGO darbiniekus un tās priekšsēdētāju Kārli MIĶELSONU . Izdarītas 30 kratīšanas, atrasti svarīgi pierādījumi. izņemti 250.000 eiro ,atmazgātās summas 1,13 miljoni latu. Tūlīt pēc aresta advokāts Rusanovs visas apsūdzības noliedza, bet tiesa nolēma apsūdzētos paturēt apcietinājumā. K.Miķelsons, kurš vēl nesen TV bija teicis, ka pelnīt 3000 Ls mēnesī ir pazemojoši, tika aizvests rokudzelžos. Vilnītis aizliedza J.Strīķei sniegt intervijas. Aizstāvība turpināja darboties – presē parādījās raksts, kas izteica versijas, ka vainīgas kaut kādas ārvalstu kompānijas. Zinot, ka Latvijā viss ir pērkams, nav ticības, ka uzvarēs taisnība. Pērkami žurnālisti sacerēs jaunas versijas. Nauda netiks taupīta. Aizdomas, ka Vilnītis ir marionete, pastiprinās. Advokāti prasīja mainīt apcietinātajiem drošības līdzekli. Tiesa 6.jūlijā apcietinātos paturēja apcietinājumā.

Ēlerte krievu laikrakstam Telegrafs

Ēlerte: Būs jāizvēlas starp ekstrēmistiem un bariņu oligarhu
LETA, 2010. g. 24. martā
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/324269-elerte_bus_jaizvelas_starp_ekstremistiem_un_barinu_oligarhu

Laikraksta "Diena" bijušās galvenās redaktores Sarmītes Ēlertes un domubiedru nodibinātās "Meierovica biedrības" mērķis ir veicināt un attīstīt komunikāciju starp Latvijas sabiedrību un politiķiem, intervijā laikrakstam "Telegraf" saka Ēlerte.

Ēlerte norāda, ka neplāno kādas personas no biedrības virzīt partiju apvienībā "Vienotība", "ja nu vien viņi paši to vēlēsies darīt..". Līdz maijam vairāki cilvēki solījuši sniegt Ēlertei atbildi par vēlmi iesaistīties politikā..

"Vienotības" bažas par deputātu vietu skaita iespējamu samazināšanos politiķiem Saeimā, ja "Meierovica biedrība" piedāvās maksimāli daudz bezpartejisku cilvēku, Ēlerte dēvē par normālu pašsaglabāšanās tieksmi. "Bet parlaments nav darba vieta, par kuru būtu jācīnās. "Vienotībai" ir jādomā, kā sasniegt maksimālo ietekmi nākamajā Saeimā. Ir labi, ka trīs partijas nolemj būt kopā, taču ar to nepietiek. Gatavība sadarboties ar tiešās demokrātijas formām "Vienotību" var tikai stiprināt," uzskata Ēlerte un piebilst, ka runa varētu būt par 3-5 deputātu vietām bezpartejiskiem deputātiem.

Par labu sasniegumu Ēlerte uzskata iespēju jaunajā Saeimā izveidot koalīciju ar vēl vienu partiju, bet ne ar divām. "Lietussargu revolūcijas" mērķis bija atlaist rīcībnespējīgu Saeimu - pašlaik mums ir fantastiska iespēja ievēlēt jaunu kvalitatīvu Saeimu.
Tas ir tā vērts, lai par to pacīnītos, uzskata biedrības pārstāve.

Izvēle - ekstrēmisti vai oligarhi.
Pēc viņas teiktā, koalīcijas veidošanai būs jāizvēlas starp nacionālistiski noskaņotu partiju "Visu Latvijai!", kas balansē uz ekstrēmisma robežas, un bariņu oligarhu un "Saskaņas centru", kas biedējot Ēlerti ar savām attiecībām ar autoritatīvo Krieviju. "Tā būs mazākā ļaunuma izvēle; lai izvēlētos, būs jāredz personālijas - kas tieši iekļūs Saeimā," piebilst Ēlerte. Viņa gan "Vienotībā" neredzot "Visu Latvijai!".

Viņa ir pārliecināta, ka nākamajā Saeimā nebūs pašreizējo personu. Nākamajā Saeimā jebkura partiju kombinācija būs kompromiss, "demokrātija ir kompromiss. Pašlaik ir grūti izraudzīties mazāko ļaunumu. Korupcija kā sistēma nozīmē, ka Latvija vienmēr būs neattīstīta valsts. Ir atsevišķi principi, no kuriem nākotnē nevajadzētu atteikties, - nacionāla valsts kā bāze integrācijai un orientācija uz Rietumiem."

Uzņēmēji pārdodas par šprotu bundžiņu.
..Ēlerte uzskata, ka tuvākajā nākotnē Krievijā saglabāsies autoritāra valdība, kas mēģinās paplašināt ietekmes jomas. Pēc notikumiem Gruzijā viens no Latvijas uzdevumiem esot savas drošības nostiprināšana. Krievu tanki Latvijā gan nenākšot, drīzāk būšot mēģinājumi ietekmēt Latviju caur ES un NATO politiku, tāpēc te daudz kas būs atkarīgs no tā, kas veidos jauno valdību.

Ēlerte intervijā norāda, ka "Meierovica biedrība" iestājas par sistemātisku Latvijas attīstību. Problēmas esot tad, kad daži uzņēmēji ir gatavi pārdot savu ģeopolitisko orientāciju par šprotu bundžiņu.
Uz jautājumu, vai viņa neuzticas ne oligarhiem, kas pārdodas par šprotu bundžiņu, ne "saskaņiešiem", Ēlerte norāda, ka SC var daudz runāt par savām programmām, bet pēc būtības tā ir tikai viena - etniskā - jautājuma partija.
"Tāpēc viņi spēja nosūtīt dzimtenes nodevēju uz Eiroparlamentu - lai gan man ir grūti saprast, kas var būt kopīgs Rubikam ar Ušakovu.
No otras puses, daudz ļauna darījuši Dobelis un Tabūns", kurus uztver kā sabiedrības vairākuma viedokļa paudējus.
Ēlerte uzskata, ka Latvijā stabila attīstība nebūs iespējama, kamēr būs spēkā etniskā balsošana.
"Latvijas demokrātiskajai valstij ir pilnīgi vienalga, kas ir bijis okupētājs. Var sākt skaitīt, cik gājuši bojā padomju, cik vācu okupācijas laikā, taču doma ir cita: pirms kara Latvija bija neatkarīga valsts, un okupācija ir noziegums. Jebkura cilvēka, politiķa, valsts pienākums ir tikt skaidrībā ar savu pagātni. Un tas, ka Latvija tad nebija noteicēja par sevi, neatceļ nepieciešamību saprast, kas toreiz notika," skaidro Ēlerte.
Viņu nesatraucot iespēja, ka SC izveidot koalīciju ar oligarhiem "bez viņas": "Latiņa ir jāceļ augstu - gan priekš citiem, gan sevis. Jā, koalīcija bez mums ir iespējama, un tas būs ļoti slikti Latvijai."

Šlesers Latviju vedot pie ilgstošas atpalicības.
Komentējot pašreizējo situāciju valdībā, no kuras nesen izstājās Tautas partija, atstājot valdību mazākumā, Ēlerte uzskata, ka pagaidām var iztikt ar šo premjeru un šo valdību līdz vēlēšanām, "kooperēšanās iespējama ar visiem. Tagad nav tādas situācijas, lai dzīvotu bez valdības. Līdz vēlēšanām nav tik daudz laika atlicis, var padzīvot arī ar mazākuma valdību."

Viņasprāt, Šlesers (LPP/LC) ir viens no pašreizējās sistēmas arhitektiem, kas Latviju ved pie ilgstošas atpalicības.
"Šī sistēma ir pretrunā ar atklātu konkurenci, ar iniciatīvu un sabiedrības attīstību. Situācija līdz vēlēšanām ir īpaši kritisks laiks - Dombrovskim ir jāatrod atbalsts, lai Latvija būtu rīcībspējīga," piebilst Ēlerte.
Viņa uzskata, ka galvenā atbildība par pašreizējo ekonomisko situāciju jāuzņemas valstij, kurai jau ilgu laiku bija iespēja apturēt kreditēšanas bumu bankās. "Es runāju par Aigara Kalvīša kā bijušā premjera un tolaik vislielākās partijas vadītāja atbildību. Eksperti mūs brīdināja, bet Kalvītis viņus nedzirdēja un palielināja valsts izdevumus. Tā ir viņa politiskā atbildība," norāda Ēlerte.

"Jaunā laika" (JL) atbildību viņa šajā situācijā nesaskatot, jo "tā nebija sistēmas daļa. Lai gan Latvijā vienmēr būs koalīcijas valdības, taču JL šo sistēmu neradīja. Varbūt Repše arī nodarbojās ar dīvainu biznesu, bet tas ir viņa personīgais prāts, muļķības, aizraušanās, nekas vairāk.".

Pēc Ēlertes teiktā, pašlaik "Vienotība" izstrādā kopīgu programmu - tajā neesot neatrisināmu pretrunu. "Domāju, ka rezultātā nebūs ne krasi labēju, ne krasi kreisu ekonomisku uzstādījumu," piebilda Ēlerte

Jūrmalgeita, Šķēle, Šlesers

LTV 2006.gada 12.marta raidījuma “De facto” sižeta par balsu pirkšanu Jūrmalā transkripts
http://www.politika.lv/temas/9086/

Žurnālistu teksts studijā:
Pirms gada notika pašvaldību vēlēšanas. Varbūt kādās pašvaldībās tās paliks atmiņā ar lieliskiem ievēlētiem deputātiem, kas paveikuši labus darbus. Lai nu tā būtu. Bet lielos vilcienos šīs vēlēšanas preses slejās ierakstītas kā pirmās, kuras apēno politiskās korupcijas skandāli – balsu pirkšana Rēzeknē un Jūrmalā.

Kukuļdošanas lieta Jūrmalas mēra vēlēšanās nu jau nodota tiesai. De facto zināms, ka lietas ietvaros pratināti daudzi politiskie smagsvari. Ne tikai Ainārs Šlesers, bet arī Andris Šķēle, Jānis Straume un citi. Lai arī ne pret vienu partijas līderi apsūdzības nav celtas, par izmeklētāju interesi viņi publiski vai nu nav runājuši nemaz, vai ,pieķerti, ejam uz prokuratūru runājuši nelabprāt.

Mūsu rīcībā ir nonākuši šīs krimināllietas materiāli. Paredzot dažu politiķu reakciju pēc nākamā sižeta parādīšanas, uzreiz sakām, ka lietu mums nav devusi ne Ģenerālprokuratūra, ne KNAB.

Tātad mūsu rīcībā ir kukuļdošanā apsūdzētā Germana Miluša telefonsarunu atšifrējumi un dažu liecinieku pratināšanas protokoli, kas apliecina sarunu īstumu. Šovakar jūs nedzirdēsit autentisko telefonsarunu ierakstu, bet titros ir saglabāta tā valoda, kāda tā bija krimināllietas materiālos. Tiesā, protams, tiks skatītas vēl citas apsūdzēto sarunas un tas ainu uzzīmēs vēl skaidrāk, taču arī šie nepilnīgie materiāli diezgan skaidri parāda kas, ko un par ko visā šajā lietā ir zinājis.

Sižets
Žurnālista teksts:

Jūrmala. 2005.gada 18. marts. Pašvaldību vēlēšanas notikušas pirms nedēļas. No 11 sarakstiem ievēlētajiem jaunajiem domniekiem tā pagājusi karstās koalīcijas veidošanas sarunās. Šodien jānotiek Jūrmalas mēra vēlēšanām. Nosaukti divi kandidāti - bijušais mērs, Latvijas pirmās partijas biedrs Juris Hlevickis un jaunievēlētā Jaunā Laika kandidāte Inese Aizstrauta. Spēku samērs sliecas par labu Aizstrautai – 8 pret 7.

Par Aizstrautu balsot gatavojas trīs Jaunā Laika domnieki, Dainis Urbanovičs no sociāldemokrātiem, Raimonds Munkevičs no „Jūrmala – mūsu mājas”, Ilmārs Ančāns no „Mūsu zeme” un divi tēvzemiešu deputāti - Juris Griķis un Aigars Tampe.

Pretējā pusē ir LPP ar savu kandidātu Hlevicki, pieci kreiso partiju pārstāvji un Tautas partijas deputāts Agris Kalnciems.

Lai situācija kardināli mainītos, nepieciešama tikai viena balss un Pirmās partijas kandidāta atbalstītāji, viņu vidū arī liels zemju īpašnieks Jūrmalā Germans Milušs, rosās.




'Delna': Jūrmalgeita nav tikai 'partiju ķīviņi'!
Roberts Putnis, 06. aprīlis 2006
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/delna-jurmalgeita-nav-tikai-partiju-kivini.d?id=14105824

“Sabiedrība par atklātību Delna” pauž savu satraukumu par politiskās elites mēģinājumiem ar Jūrmalas kukuļošanas lietu saistīto politisko atbildību noreducēt līdz valdības koalīcijas iekšējo strīdu līmenim. Atbildība par pasākumu plānu politiskās korupcijas novēršanā gulstas uz valdības vadītāja pleciem.

Nepilnu mēnesi garajās diskusijās par Jūrmalas kukuļošanas skandālu visi saistītie politiskie spēki zaudē savu autoritāti un novērš uzmanību no savas politiskās atbildības. Tas rada ievērojamus stabilitātes riskus tuvajās Saeimas vēlēšanās.
Latvijas Pirmās partijas ministrs Ainārs Šlesers atkāpās no amata tikai koalīcijas partneru, mediju un sabiedrības liela spiediena ietekmē. LPP neuzņēmās nekādu atbildību par notikušo, lai gan atklātībā nonākušie telefona sarunu ieraksti liecina par vistiešāko LPP saikni ar notikušo noziegumu. LPP politiķu un A.Šlesera izteikumi skaidri apliecina, ka šis politiskais spēks “mafijas stila tirgošanos” joprojām uzskata par ierastu un pieņemtu politikas praksi. Šo iespaidu apstiprina Valsts kontroles atklātā brutālā administratīvo resursu izmantošana politiskiem nolūkiem, A. Šleseram vadot Satiksmes ministriju.

Tautas partija četru nedēļu laikā ir konsekventi atteikusies vērtēt savas partijas dibinātāja Andra Sķēles lomu saistībā ar Jūrmalā notikušo noziegumu. Gluži pretēji - TP politiķi nekautrējas uzsvērt Šķēles “tēva” statusu partijas izveidē un lepoties ar morāles izpratni, kas ir tuvāka lojalitātei “mafijas krusttēvam” kā tautas priekšstāvja un kalpa goda izpratnei.

TP apgalvojumi par Šķēles marģinālo lomu ir pretrunā ar TP vēlmi piedāvāt Šķēlem veselības ministra amatu tagadējās valdības izveides procesā. No šīs domas TP atteicās tikai pēc mediju un sabiedrības sašutuma. Lai novērstu uzmanību no savas atbildības šajā lietā, TP ir izmantojusi visu politisko arsenālu no agresīviem uzbrukumiem saviem koalīcijas partneriem, atbildības novelšanas līdz formāliem un nepatiesiem argumentiem par it kā statūtu noteiktiem ierobežojumiem vērtēt A.Šķēles rīcību. TP argumentācija politiskajā diskusijā nostiprina priekšstatu par šīs partijas noslēgto raksturu un realizēto interešu grupu politiku.

Arī Valsts prezidente, kura citos kritiskos brīžos ir spējusi veiksmīgi un aktīvi “saukt pie kārtības” politiķus, Jūrmalgeitas skandālā zaudē autoritāti ar atturību un virspusējību, vērtējot notikušo. Īpaši skaudri tas ir vēsturiska atskata kontekstā. Tieši Jūrmalas kukuļdošanas lietā “atkalievēlamā” LPP mēra Jura Hlevicka laikā Valsts prezidentes ģimene saņēma un pieņēma zemes nekustamā īpašuma piedāvājumu no pašvaldības, kas apmierinātu tās vēlmes “dzīvot pie ūdeņiem”. Tajā laikā noteicošais spēks Jūrmalas domē bija LPP un Ainārs Šlesers līdz pat Jūrmalgeitai baudīja prezidentes “labākā politiskā drauga” tēlu.

Tāpēc “Delna” aicina politiķus beidzot nosodīt Jūrmalā notikušo noziegumu, izvērtēt savas partijas lomu, kā arī skaidri distancēties no šādas prakses savai darbībai nākotnē. Tas ir attiecināms arī uz koalīcijas partneru izvēli.

Papildus Saeimai steidzami ir jāpieņem normas, kas efektīvi sodītu partijas par partiju finanšu pārkāpumiem; radītu pamatu partiju finansēšanai no valsts budžeta; nostiprinātu medijus; nodrošinātu sabiedrisko raidorganizāciju neatkarību, to neatkarīgu un stabilu finansējumu; ierobežotu priekšvēlēšanu reklāmu radio un TV; kā arī reglamentētu lobētāju darbību.

LPP atbilde par A. Šlesera iesaisti Jūrmalgeitas skandālā
http://www.politika.lv/temas/politikas_process/9367/
"Mūsu rīcībā ir prokuratūras slēdziens: “Izbeigt lietu pret A.Šleseru nozieguma sastāva trūkuma dēļ.” Mums nav pamata neticēt prokuroram un A.Šleseram"
Jevgenija Stalidzāne
LPP frakcijas priekšsēdētāja vietniece

TP atbilde par A. Šķēles iesaisti Jūrmalgeitas skandālā
http://www.politika.lv/temas/politikas_process/9401/

"Atbildot uz Jūsu 14. marta vēstuli, gribētu Jūs informēt, ka Tautas partijas frakcijā netiks vērtēta Andra Šķēles privātās telefonsarunas šādu iemeslu dēļ:

A.Šķēle jau vairāk nekā trīs gadus nav Saeimas deputāts un neieņem citus valsts amatus, kā arī neveic pienākumus valsts un pašvaldību iestādēs;
A.Šķēle ir privātpersona, un Jūsu vēstulē minētās telefonsarunas ir privātas un tās nav notikušas Tautas partijas, tās frakcijas vai šo institūciju amatpersonu uzdevumā;
Latvijas Pamatlikumā un citos likumos ir stingri aizsargāta personas vārda brīvība. Latvijas Republikas Satversmes 100.pants nosaka: “Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.”
Tāpat gribētu Jūs informēt, ka Tautas partijas frakcija savu principiālo nostāju attiecībā pret Jūrmalas kukuļošanas notikumiem ir paudusi:

15.marta frakcijas sēdē, atbalstot Tautas partijas izvirzītā premjera Aigara Kalvīša rīcību, pieprasot satiksmes ministra Ainara Šlesera demisiju;
24.marta frakcijas sēdē, pieņemot lēmumu – izstrādāt un iesniegt Saeimā grozījumus likumos, lai nepieļautu līdzīgu politiskās korupcijas gadījumu atkārtošanos.
Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs
Jānis Lagzdiņš"

Tiesas spriedums:
http://www.diena.lv/upload/manual/jurmalgeita-palata.doc

Kampars uz "Lattelecom" padomes priekšsēdētāja amatu virzīs Valdi Lokenbahu

Kampars uz "Lattelecom" padomes priekšsēdētāja amatu virzīs Valdi Lokenbahu
BNS, Piektdiena, 23. oktobris (2009):
http://www.diena.lv/lat/business/hotnews/kampars-uz-lattelecom-padomes-priekssedetaja-amatu-virzis-valdi-lokenbahu

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) uz Latvijas elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzēja Lattelecom padomes priekšsēdētāja amatu virzīs Lattelecom meitasuzņēmuma Lattelecom Technology bijušo valdes priekšsēdētāju Valdi Lokenbahu, apstiprināja ministra preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Viņš sacīja, ka V.Lokenbahu nolemts virzīt šim amatam kā profesionālu ekspertu telekomunikāciju jomā.
Sabajevs gan nevarēja pateikt, kad plānota Lattelecom akcionāru sapulce, kurā varētu lemt par V.Lokenbaha iecelšanu Lattelecom padomes priekšsēdētāja amatā.

Iepriekšējais Lattelecom padomes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis (TP) 1.jūlijā aizgāja no šā amata, kā iemeslu šādai rīcībai minot nepieciešamību likvidēt padomes arī tajos uzņēmumos, kuros valsts ir viens no akcionāriem.
Lattelecom padomē pašlaik Latvijas pusē darbojas Jānis Grēviņš, Kārlis Krēsliņš un Inga Spriņķe. Otru Lattelecom līdzīpašnieku - skandināvu TeliaSonera - padomē pārstāv Ūve Larss Alms, Ivonne Djerfa, Anderšs Gilders Leifs, Jūakims Rolfs Sundstrems un Tija Tuovinena, liecina Lursoft datubāzē pieejamā informācija.
Lattelecom piedāvā integrētus elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumus, sniedz telekomunikāciju, tīklu projektēšanas un izbūves pakalpojumus, nodrošina datu pārraides un IT infrastruktūras risinājumus, interneta un kontaktu centra pakalpojumus, kā arī biznesa procesu ārpakalpojumus. Pašlaik Lattelecom īpašnieki ir Latvijas valsts (51%) un skandināvu TeliaSonera (49%).

Psiholoģiskais karš pret Latviju

Trešdiena, 25.jūnijs (2008) Atis Skalbergs:
http://zinas.nra.lv/viedokli/atis-skalbergs/554-psihologiskais-kars-pret-latviju.htm

"Kas ir lasījis Viktora Suvorova grāmatu "Akvārijs" (izdota arī latviski), tas zina, ka Krievijas Izlūkošanas pārvaldē (krieviski GRU) ir nodaļa, kas speciāli izdomā dažādas teorijas un izplata baumas. Tās spēj dezorientēt ļoti daudzus. Vispirms pamatīgi iebaidīt, tad – censties pakļaut.

Uzņēmējs Vasilijs Meļņiks (viņš bija premjera Aigara Kalvīša ārštata padomnieks) aizgūtnēm sludināja: "Nevajag baidīties no Krievijas ekonomiskās ekspansijas." Tas bija mudinājums nokļūt šīs valsts ekonomiskā atkarībā, kļūt par ķīlnieku bīstamam biznesam.

Integrācijas ministra Oskara Kastēna (LPP/LC) vadībā integrācijas sekretariāts izstrādājis "Jaunas pamatnostādnes sabiedrības integrācijai no 2008. līdz 2018. gadam." Šajās pamatnostādnēs aiz dažādiem svešvārdiem un samudžinātiem formulējumiem slēpjas divkopienu valsts atzīšana un okupācijas legalizēšana. Turpmāk integrācija notikšot nevis uz latviešu valodas bāzes, bet uz multikulturālisma pamatiem. "
"Vilis Vītols rakstā "Par valodu un multikulturālismu" ("Latvijas Avīze" 2008. g. 16. jūnijā) saka: "Tas ir mēģinājums pārvērst latvisku Latviju par multikulturālu Latviju... Patiesībā multikulturālisms būs rusifikācijas atgriešanās."


Advokāts Andris Grūtups intervijā "Latvijas Avīzei" 22. maijā teica: "Situācija kļuvusi bīstama. Latvijas pastāvēšana ir atkarīga no tā, kā mēs tiksim galā ar piekto kolonnu... Tā ideoloģiski joprojām pastāv un ir viens no lielākajiem draudiem mūsu valstij. Tāpēc uzskatu, ka pašreizējās integrācijas politikas vietā ir jāliek krasa latviskošanas politika. Krievi ciena tikai tos, kas paši sevi ciena." Šie patiesie vārdi ļoti nepatika Plineram un Cilēvičam."
"Latviju ik pa laikam apmeklē dažādi politiķi, lai izdarītu spiedienu uz mums. Lielākā daļa no viņiem vēlas, lai mēs piekāptos dažādām Krievijas prasībām. Šā gada martā Rīgā ieradās ASV Valsts sekretāres Kondolīzas Raisas palīga vietnieks Džefrijs Krilla. Viņš tikās ar Krievijas vēstniecības darbiniekiem, Oskaru Kastēnu, Borisu Cilēviču, sniedza intervijas krievu avīzēm, pauda latviešiem naidīgus uzskatus, aicināja krievus iegūt vēlēšanu tiesības. Viņš runāja gandrīz tāpat kā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Šis amerikānis Latvijas valdību pamācīja – domāt, kā nepilsoņus "motivēt pieņemt Latvijas pilsonību". "
"Bijušais Čehijas prezidents Vāclavs Havels nesen teica: "Krieviju pārvalda VDK spiegi un bandīti. Putina vara sevī apvieno sliktāko, kas aizgūts gan no komunisma, gan kapitālisma. Putina ēra atnesa jauna tipa diktatūru, kas ir bīstama savā neuzkrītošajā veidolā."

Lienošā okupācija virzās uz mērķi. Mums jābūt stipriem un gudriem, mums jākopj sava un visas tautas nacionālā pašapziņa, lai nezaudētu šajā psiholoģiskajā karā."

Kārlis Sarkans, Dr. ekon.

Skat: http://www.varutautai.lv/?page_id=248

Spēcīgs līderis Latvijai bez padomju laika bagāžas, gatavs SAKĀRTOT LATVIJU !

Dzimis: Toronto, Kanādā
Pilsonība: Latvijas un Kanādas
Vecums: 46 gadi
Valodas: pirmā valoda Angļu, otrā Latviešu, nedaudz apguvis arī: Ķīniešu, Krievu, Vācu, Japāņu, Arābu valodu.

Izglītība:
» Doktorantūra Ekonomikā Latvijas Universitātē
» Maģistratūra Finansēs Wharton School of the University of Pennsylvania (skaitās labākā finansu apmācība pasaulē)
» Bakalaura Inženiera grāds Toronto Universitātē

Pieredze:
» Investīciju vadītājs – Apbalvojums kā labākais fonds pasaulē, saņemts 2006.g. un 1997.g.
» Populārs pasniedzējs Latvijas Universitātē- Finanšu Sarunas un Vērtspapīru Portfeļa Vadība.
» Pasniedz lekcijas arī Lihtenšteinas Universitātē.
Ģimenes Vēsture:

Kārļa vectēvs bija Latvijas Bankas direktors Ulmaņa laikā un pirmajā grupā tika izsūtīts no Latvijas, nogalināts aiz robežas. Vecmāte un tante bija izsūtītas Sibīriju. Tēvs aizbēga projām uz Vāciju un tad uz Kanādu. Kārļa onkulis bija Jānis Liepiņš, Rīgas Sv. Jāņa Baznīcas un Rīgas Doma Baznīcas mācītājs.

Valdības uzskati:
Valdības pārstāvji nedrīkst vienlaicīgi pārstāvēt gan tautu, gan personīgās biznesa intereses. Tas ne tikai ir neētiski, bet arī nelikumīgi.
Ir pret korupciju un būtu gatavs ieviest nāves sodu, ja tauta par to nobalsotu vairumā. Tomēr jābūt vismaz obligātam cietumsodam no 1 līdz 6 gadiem ar pilnīgu mantas konfiskāciju.
Tauta tiks aizstāvēta izveidojot brīvo tirgu, kur firmām ir jāsacenšas ar konkurentu firmām, nodrošinot iedzīvotājiem zemākās cenas par labāku preci vai pakalpojumu.
Gatavs atteikties no savām biznesa interesēm, ja tiks iecelts valdības amatā.

Papildus:
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas gribēju palīdzēt Latvijai un ienācu kopā ar Amerikāņu latvieti Cerbuli, kas uzstādīja Rīgas Fondu biržu. Izveidoju vērtspapīru brokeru firmu, kam bija kapitāla daļas arī no Latvijas Depozītu Bankas. Līdz ar to, redzēju visu, kas notika brīvības sākumā, ieskaitot privatizācijas procesu ar oligarhu iekārtošanos, bet diemžēl toreiz nevarēju ietekmēt neko savādāk. Tagad, ar iegūto dzīves pieredzi, ir skaidrs ko un kā jārisina, lai sakārtotu Latviju!

Man nav nekādās saistības vai solījumi oligarhiem vai citiem cilvēkiem vai organizācijām, vai svešām valstīm, kas varētu ietekmēt manu vienīgo darbu – aizstāvēt Latvijas tautu un sakārtot Latviju.

NEKAD neesmu krimināli sodīts vai uzsākts kāds kriminālprocess.
NAV slēptie atbalstītāji aizmugurē, kam ir sasolītas kaut kādas lietas, kad sākšu sakārtot Latviju. Vājas īpašības varētu būt:
Ģimenes stāvoklis – šķīries – bet tas neietekmēs manu darbu, lai aizstāvētu tautu.
Komercstrīdi – Ir bijuši daži pēdējo 20 gadu laikā, sakarā ar to, ka es biju valdē vairākās firmās. Visas lietas jau sen ir nokārtotas. – Tas neietekmēs manu darbu valdībā vai tautas aizstāvēšanā, ja nu vienīgi ir padarījis mani spēcīgāku

Labākās publikācijas:

Profesors ieliek valdībai atzīmi:
http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/8778/profesors-ieliek-valdibai-atzimi

Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums bija viens no visaugstākajiem pasaulē, vairākus gadus pārsniedzot pieaugumu pat Ķīnā. Pēc ekonomikas teorijas būtu loģiski, ja valdība veidotu budžeta pārpalikumu un uzkrātu naudu, lai nosargātu mūs no nākamās krīzes, tā būtu saprātīga rīcība no tautas pārstāvju puses. Taču skatoties uz iepriekšējiem gadiem, paveras «cita» ekonomikas teorijas prakse.
Skatieties!

Gads Budžetā pārtēriņš Ministru Prezidenti Vadošā partija
1999 – 165 milj. latu: Andris Šķēle/Vilis Krištopans LC/TP
2000 – 132 milj. latu: Andris Šķēle/Andris Bērziņš TP/LC
2001 – 109 milj. latu: Andris Bērziņš LC
2002 – 131 milj. latu: Andris Bērziņš/Einars Repše LC/JL
2003 – 104 milj. latu: Einars Repše JL
2004 – 77 milj. latu: E.Repše/I.Emsis/A.Kalvītis JL/LZP/TP
2005 – 37 milj. latu: Aigars Kalvītis TP
2006 – 53 milj. latu: Aigars Kalvītis TP
2007 – 47 milj. latu: Aigars Kalvītis/Ivars Godmanis TP/LC
2008 – 672 milj. latu: Ivars Godmanis LC
2009* – 700 milj. latu: Valdis Dombrovskis JL
* prognoze

Dati: no Centrālās statistikas pārvaldes un LR Ministru kabineta
Ja kāds vēlētos speciāli kaitēt Latvijas ilgtermiņa ekonomikas attīstībai, tad nebūtu iespējams rīkoties vēl veiksmīgāk par šīm grupām.
Mans nosaukums visiem būtu «Deficītu karaļi» ar novērtējumu par darbu «FAILED» (izgāzušies). Desmit baļļu sistēmā es valdības ministriem ieliktu atzīmi «1». Balli «1» tikai tāpēc, ka vēl joprojām brīnumainā kārtā uz pasaules ir mazs zemes lauciņš, kuru sauc par Latvijas Republiku;

Kārlis Sarkans: Ne tikai 0% Iedzīvotāju Ienākumu Nodoklis, bet arī Budžeta Pārpalikums !
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=29513507

Lai iekustinātu ekonomiku un izveidotu daudz jaunu un īstu darba vietu, mums steidzami jāsamazina nodokļi, lai beidzot Latvija varētu stipri atšķirties no citām grūstošām valstīm. Tīģervalstis Āzijā tieši tā izdarīja attīstības laikā, un tagad tās ir bagātākās valstīs pasaulē. Pielietojot sekojošo programmu, nebūtu jāsamazina pensijas vai izglītības izdevumi.

1. Samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli uz 0%, samazināt juridisko personu ienākumu nodokli uz 0%, uzreiz samazināt sociālās iemaksas uz 10% un pēc 6 mēnešiem uz 0%. Mazliet pacelt akcīzes nodokli x 1,21.
2. Drastiski samazināt valdības izmaksas, pārstrukturēt valdību un atteikties no vairākām funkcijām, kas bremzē ekonomikas un darba vietu attīstību.

Šodien Latvijā ir viena no vislielākajam un visneefektīvākajām valdībām pasaulē. Mēs aizņemamies arvien vairāk un vairāk naudas, lai barotu tikai "kungus", tādā veidā mēs atdodam svešām valstīm mūsu tautas nākotni. Tikai valdības parāds vien ir gandrīz 60% no IKP un, skatoties uz mūsu nākotnes demogrāfiju un esošo emigrāciju, mēs jau šodien pārsniedzam iespēju vispār kādreiz atmaksāt parādus.

Vairākums skatās uz citām pasaules valstīm (tīšām meklē sliktākos piemērus pasaulē), kurām ir daudz lielāks budžeta deficīts, tādējādi mēģinot pamatot mūsu deficītu. Visām valstīm, kurām nākotnē ir ilgtermiņa ekonomiskā attīstība, nevienai nav bijis budžeta deficīts 10% līdz 13% no IKP un neviena no tām, pēdējo 10 gadu ekonomikas pieauguma laikā, nepārtērēja gada budžetu, kā arī neiztukšoja sociālā uzkrājuma kases, kā to darīja Latvijā. Īsumā, Latvijas valdībai nav tiesības tagad pārtērēt budžetu!

No pašas valdības publicētā 2010. gada budžeta, ir redzami sekojoši dati:
Ienākumi kopā sastāda 3.862 miljardi Ls.
Ja mēs samazinātu nodokļus, kā minēts pirmajā punktā (pirmajos sešos mēnešos) un nedaudz paceltu akcīzes nodokli, ienākums būtu 2.953 miljardi Ls.

Izdevumi kopā sastāda 4,4 miljardi Ls.
No tiem 0.823 ir saistīti ar ES programmām un 0.945 ir pensijām, ko mēs neaiztiksim.
Samazinot valdības izmaksas, kā minēts otrajā punktā, izmaksas būtu 2.690 miljardi Ls.

Veicot tik straujas izmaiņas īstermiņā bezdarba līmenis pieaugs, kamēr valsts pārvalžu darbinieki pārorientēsies uz privāto sektoru un eksportēs. Cilvēkiem jāpāriet no izdevumu sektora, kas neko neražo, uz privāto uzņēmējdarbību ar augstu pievienoto vērtību, tas, protams, prasa laiku.

Tādā veidā Latvijai būtu budžeta pārpalikums, un mēs visi varētu daudz ātrāk attīstīties un kļūt par jauno Tīģervalsti ES, ar eksportu un daudz reālām darba vietām ... taču šodienas vadības rīcība novedīs mūs līdz bankrotam un pārvērtīs par tukšu zemesgabalu.
Skat. arī: http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/8778/vai-daleji-nodoklu-samazinajums-uz-0-ir-utopisks

Lūdz Latvijai vairāk neizsniegt kredītu
http://db.lv/r/167874-ludz-latvijai-vairak-neizsniegt-kreditu

Haiti palīdzēs Latvijai!
http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/8778/haiti-palidzes-latvijai?comments=2#comments

Latvijas Gāze pakalpojumu pārdod par 237% dārgāk nekā citviet?
http://www.tvnet.lv/zinas/tava_balss/297142
Pagājušajā ziemā A/S Latvijas Gāze pārdeva Latvijas iedzīvotājiem gāzi par 237% dārgāk, nekā par to maksāja Kanādas iedzīvotāji. Latvijas Gāze ir uzcenojusi virsū gandrīz dubultīgi no savas iepirkšanas cenas

Gāze ir viena no nepieciešamākajām precēm katram iedzīvotājam ikdienas dzīvē, kā arī valstij, lai attīstītu ražošanu un uzņēmējdarbību. Tādi monopolisti kā Latvijas Gāze ir vainīgi, ka samazinās uzņēmēji un uzņēmējdarbība, ir apgrūtināta dzīve visiem ... un ar savu darbību ir pacēlusi bezdarbnieku skaitu un paātrinājusi emigrāciju no Latvijas. .

Pēc man pieejamās informācijas pagājušajā ziemā A/S Latvijas Gāze no Krievijas iepirka dabasgāzi vidēji par Ls 0,24 kubikmetrā. Krievijas firmas par Ls 0,24 (ieskaitot peļņu) izdara sekojošo: • atrod dabasgāzi, • izsūknē ārā no zemes, vietās, kur nav ceļu • sakompresē • attransportē līdz cauruļvadiem • nosūta pa dārgām, pašu uzstādītām caurulēm gandrīz 3000 km līdz Latvijas robežai .

Latvijas Gāze tad uzliek papildus Ls 0,24 par kubikmetru, un par to viņi: • sūta caur vecām caurulēm no padomju laikā un izsūta rēķinus. ..... neizklausās, ka ir nopelnījuši tos Ls 0,24.

Kanādā šo procesu veic vairākas privātas konkurējošas firmas, kurām ir jāizdara tas pats, kas jāizdara Krievijas firmām un Latvijas Gāzei, un vēl jānopelna klāt peļņai ... viss par Ls 0,20 par kubikmetru. Ceļš no atradnēm līdz galvaspilsētai Kanādā ir tāds pats kā no Krievijas līdz Latvijai, bet Kanādā algas līmenis ir 10 reizes augstāks. .

Kāpēc mūsu valdība aizsargā tādu kaitīgu monopolu un apstiprina tik augstas cenas pret mums? To nav grūti saprast. .

Mums ir jāveido valdība, kas aizstāv tautu, nevis valdības kabatas, kas atļautu konkurencei darboties gāzes tirgū.

Agrāk apkopotās ziņas par Politiķu Vārdiem un Darbiem (www.politika.Blogiem.lv)

Izmantojot šo saiti var aiznavigēt uz agrāk apkopotiem rakstiem un referencēm par Latvijas politiķu vārdiem un darbiem:

http://politika.blogiem.lv/

Zemāk iekopētās birkas ir ņemtas no blogiem.lv (lai radītu aptuvenu priekšstatu par to informāciju, ko tur var sagaidīt).

gazprom akcijas par Abrenes pārdošanu?

Par virsrakstā minēto tēmu ir daudz rakstīts, bet lieta lidz galam laikam vēl nav skaidra (kaut gan parasti nav dūmi bez uguns).
Viens no šādiem rakstiem ir par TP "vecbiedra" Gundara Bērziņa neviltoto 'sašutumu', ka par šo tēmu vispār uzdrošinās runāt un to izmeklēt, skat:
http://easyget.lv/latvija-un-pasaule/read/6154/
Teksts zemāk iekopēts no šī raksta:

Gundars Bērziņš: Tika veikta Kalvīša telefonsarunu noklausīšanās

"Šobrīd [Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis] Kažociņš apgalvo, ka noklausīšanās iet mazumā. Visu pārbauda prokurors, un viss ir likumīgi. Bet tad tiek lietots cits paņēmiens - lai formāli saņemtu likumīgu noklausīšanās sankciju, tiek rakstīti visādi ziņojumi par jebkuru cilvēku," uzskata Bērziņš.
...
Pēc viņa vārdiem, "nesen viens ziņotājs uzrakstīja - viņam šķietot, ka saistībā ar Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanu premjers Aigars Kalvītis, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) un premjera padomnieks Pēteris Ustubs varētu būt saņēmuši "Gazprom" akcijas".

"Lai gan to var viegli pārbaudīt, uz šā absurdā ziņojuma pamata tika ierosināta pārbaudes lieta, tika uzsākta viņu telefona sarunu noklausīšanās, novērošana, sarakstes kontrole. "
...
"Es nebrīnos, ka šādām darbībām ir dota sankcija: viena lieta ir muļķīgais ziņojums, pavisam cita, ja ar šādu pieteikumu nāk tik nopietna iestāde kā SAB. Tad tas jau ož pēc valsts nodevības, tāpēc tiesnesis neriskēs nedot sankciju."