Bondars varētu pieņemt Zatlera piedāvājumu

http://www.pietiek.com/raksti/bondars_varetu_pienemt_zatlera_piedavajumu_

Aizejošais Valsts prezidents Valdis Zatlers ir uzrunājis Mārtiņu Bondaru, aicinot viņu iesaistīties jauna politiska spēka veidošanā, tomēr pirmdienas vakarā, kad notika abu tikšanās, galavārds tam vēl nav dots. No Bondara Pietiek teiktā tomēr izriet, ka viņš Zatlera redzējumam ir noticējis un jūnija beigās varētu tikt pieņemti kādi konkrēti lēmumi. Politikas kuluāros šai kontekstā par Bondaru tiek runāts kā par iespējamu jaunās partijas premjera kandidātu, kurš būtu pieņemams arī tā dēvēto „oligarhu partiju” līderiem. Tas pastiprina spekulācijas par Zatlera partijas tapšanu kā par procesu, kas tiek režisēts no aizkulisēm.

„Jā, es esmu ticies ar Valdi Zatleru, un jā – par ko gan citu mēs tagad varētu runāt kā par politiskajiem procesiem. Protams, ka man rūp, kas notiek Latvijā,” īsi pēc tam, kad bija beigusies viņa saruna ar aizejošo Valsts prezidentu, pirmdien Pietiek apstiprināja Bondars. Viņa studijas Hārvarda universitātē ASV esot beigušās, bet līdz jūnija beigām Bondars ar ģimeni atpakaļ dzimtenē nepārcelsies, jo bērniem jāpabeidz skolas gaitas. „Es vēl neesmu atgriezies Latvijā,” Bondars divreiz atkārtoja uz jautājumu, vai varētu piekrist kļūt par vienu no iespējamās „Zatlera partijas” līderiem.

Tomēr no sarunas ar Bondaru radās iespaids, ka tikšanās ar Zatleru viņu ir pārliecinājusi un šī varētu būt tā reize, kad dažādiem amatiem gadu gaitā neoficiāli apspriestais Bondars varētu piekrist iesaistīties politikā. Pēc stundu ilgās sarunas Bondaram radies iespaids, ka Zatleram ir „racionāls un argumentēts redzējums”, kā sakārtot valsti. „Es viņam 100% noticēju,” atzina Bondars. Viņam bijis svarīgi saprast, vai Zatlera politiskais redzējums neaprobežojas tikai ar pārliecību, ka atliek izolēt no politiskajiem procesiem trīs oligarhus, lai viss valstī sakārtotos, kas, pēc Bondara domām, nav tik vienkārši.

Politikas aizkulisēs pēdējās dienās tiek runāts, ka Bondars varētu būt iespējamās „Zatlera partijas” premjera kandidāts. Tāpat runā, ka par oligarhiem dēvētajiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram šāds notikumu scenārijs bažas neradot. Bondars šādas runas skaidroja ar to, ka, iespējams, radījis par sevi iespaidu kā par prognozējamu, pragmatisku cilvēku.

Spekulācijas par to, ka Zatlers varētu veidot partiju un ka zināma kontrole pār šo procesu no aizkulisēm varētu būt abiem Par labu Latviju līderiem, sākās jau nākamajā dienā pēc Zatlera uzrunas tautai. Daļēji šādas spekulācijas skaidrojamas ar Zatlera padomnieces Sandras Kukules lielo lomu pēdējo Rīgas pils lēmumu tapšanā. Viņa ir par Šlesera menedžeri dēvētā Gundara Kukula dzīvesbiedre.

2007. gada decembrī, kad krita Aigara Kalvīša (TP) valdība, Zatlers Bondaru tāpat kā diplomātu Aivi Roni un eksbaņķieri, tagad par jauno prezidentu ievēlēto Andri Bērziņu bija uzaicinājis kā iespējamu bezpartejisku premjera kandidātu. Pietiek zināms, ka Rīgas pilī Zatleram šo kandidatūru bija nosaucis Ainārs Šlesers, un šo faktu pēc kāda laika apstiprināja arī Zatlera cilvēki. Šleseru ar Bondaru saista ciešas attiecības kopš Vairas Vīķes-Freibergas laikiem, kad Bondars vadīja prezidentes kanceleju.

Par Bondaru pēdējos gados politiskajās aprindās bija pieņemts runāt kā par personu, kuru savās rindās labprāt redzētu Tautas partija, bet tas bija pēc tam, kad šis politiskais spēks zaudēja ietekmi. Pats Bondars no šādas sasaistes vienmēr ir norobežojies, nekad neslēpjot, ka viņu saista draudzība ar bijušo ārlietu ministru Māri Riekstiņu (TP). 2009. gada martā, kad TP pārstāvis Edgars Zalāns bija izvirzīts premjera amatam, kuru ieguva Valdis Dombrovskis, TP Bondaru Rīgas pilī nosauca kā savu bezpartejisko finanšu ministra kandidātu Zalāna valdībā. Bondars pēc tam Pietiek ir stāstījis, ka tobrīd izvirzījis nosacījumu: viņam jādod rīcības brīvība un finanšu ministram nebūtu saistošas TP politiskās intereses.

2009. gada vasarā, kad Bondars aizgāja no Krājbankas valdes priekšsēdētāja amata, ar jaunu sparu uzjundījās runas, ka tas, iespējams, saistīts ar kādiem jaunas partijas izveides plāniem, bet Bondars izvēlējās pārcelties uz ASV, lai studētu Hārvarda universitātē.

Apvienība "Par labu Latviju" ("PLL") izraudzījusies ministru amatu kandidātus

Latvijas Avīze, 19. jūlijs, 2010:
Apvienība "Par labu Latviju" ("PLL") izraudzījusies ministru amatu kandidātus darbam
nākamajā valdībā. Vislielākās neskaidrības "PLL" pagaidām ir ar premjera amata
kandidātu, kuru plānots nosaukt augustā.
Šim amatam no partijas pretendē četri kandidāti – "PLL" valdes priekšsēdētājs Guntis Ulmanis, Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle, LPP/"LC" priekšsēdētājs Ainārs Šlesers un Ogres mērs Edvīns Bartkevičs ("Ogres novadam").
Aizsardzības ministra amatam "PLL" virza Saeimas deputātu Juri Dalbiņu (TP) vai bijušo robežsardzes priekšnieku Gunāru Dāboliņu.
Ārlietu ministra amatam "PLL" virza bijušo ministru Māri Riekstiņu (TP) vai Saeimas deputātu Andri Bērziņu (LPP/"LC").
Attīstības ministra amatam – bijušo pašvaldību lietu ministru Edgaru Zalānu (TP) vai A. Šleseru. Finanšu ministra amatam – A. Škēli vai Mārtiņu Zemīti (TP).
Tieslietu un sabiedriskās kārtības ministra amatam – bijušo iekšlietu sistēmas darbinieku
Imantu Bekešu,
izglītības un kultūras ministra amatam – bijušo kultūras ministri Helēnu
Demakovu (TP) vai Saeimas deputāti Karinu Pētersoni (LPP/"LC").
Ģimenes, veselības un sociālo lietu ministra amatam plānots virzīt Saeimas deputātu Aināru Baštiku (LPP/"LC"), bet
dabas un zemkopības ministra amatam plānots virzīt AS "Rīgas Centrāltirgus" vadītāju Daini Liepiņu (LPP/"LC") vai uzņēmēju Ati Sausnīti.
"PLL" pārstāvji vairāk kārt norādījuši, ka pēc vēlēšanām rosinās grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, paredzot apvienot vairākas ministrijas.”

Apvienības "par labu Latviju" Kurzemes un Zemgales vēlēšanu saraksta līderi

LETA, 2. jūnijs

Zināmi apvienības "Par labu Latviju", kura vēlēšanās startēs ar saukli (AŠ)², vēlēšanu saraksta līderi, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Apvienību plānots dibināt 12.jūnijā, taču jau tagad zināms aptuvenais līderu sadalījums.

Plānots, ka pirmais Rīgas vēlēšanu apgabalā būs LPP/LC līderis un Rīgas domnieks Ainārs Šlesers, bet otrais varētu būt bijušais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP).

No Rīgas vēlēšanu apgabala kandidēs arī bijušais tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP).

Vidzemes vēlēšanu apgabalā pirmais numurs būs Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Andris Šķēle, bet otrais varētu būs LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš. Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta augšgalā būs Saeimas deputāts Oskars Spurdziņš (TP) un Māris Kučinskis (TP).

Kurzemes vēlēšanu apgabalā pirmais varētu būt TP priekšsēdētāja vietnieks Edgars Zalāns vai Saeimas deputāts Ainars Baštiks (LPP/LC). Zināms, ka no šī paša apgabala kandidēs arī uzņēmēja Ieva Plaude. TP vēlas, lai Kurzemes vēlēšanu apgabalā kandidē arī Liepājas domniece Silva Golde (TP).

Zemgales vēlēšanu apgabalā pirmās saraksta vietas dalīs deputāte Kārina Pētersone (LPP/LC) un TP frakcijas deputāts Juris Dalbiņš. Bet Latgales vēlēšanu apgabalā - Daugavpils mēra vietniece Rita Strode (LPP/LC) un Anta Rugāte (TP).