Rāda ziņas ar etiķeti māris grīnblats. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti māris grīnblats. Rādīt visas ziņas

piektdiena, 2010. gada 20. augusts

Māris Grīnblats, TB/LNNK, #5 Rīgas saraksts

http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=10&cbutton=15046535127

Dzimšanas gads: 1955
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Latvijas Valsts universitāte, 1982, augstākā izgl. filozofijā
Kuldīgas 1.vidusskola, 1973, vidējā izglītība
Darba vietas un amati: LR 9. Saeima, deputāts
Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/"LNNK", valdes loceklis
Partiju apvienība "Visu Latvijai!"/"Tēvzemei un Brīvībai"/ LNNK, valdes loceklis
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā valoda
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: šķīries
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
zeme, dzīvojama ēka Rīga (īpašumā)
Visi pārējie jautājumi - NAV.

TB biedrs kopš pirmsākumiem, 1996.g. Krasta (TB) valdībā bija izglītības ministrs un pieņēma likumu par deokupāciju un par pāreju uz izglītību latviešu valodā.

http://lv.wikipedia.org/wiki/M%C4%81ris_Gr%C4%ABnblats

Māris Grīnblats (dzimis 1955. gada 5. janvārī Kuldīgā) ir latviešu politiķis (TB/LNNK), Saeimas deputāts, Latvijas izglītības un zinātnes ministrs laikā no 1995. līdz 1997. gadam.[1]
1973. gadā beidzis Kuldīgas 1. vidusskolu, 1982. gadā absolvējis P.Stučkas Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti. Strādājis par sociologu, skolotāju. 1990.-1993. gados Pilsoņu kongresa delegāts, priekšsēdētāja vietnieks, priekšsēdētājs. Viens no partijas 18. Novembra Savienība izveidotājiem un dalībniekiem. Saeimas deputāts visos tās sasaukumos kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, noliekot deputāta mandātu uz laiku, kamēr ieņēma izglītības un zinātnes ministra amatu Andra Šķēles pirmajā Ministru kabinetā.
No 1992. gada Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai" biedrs. No 2002. gada Saeimas deputātu frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšsēdētājs.

http://izm.izm.gov.lv/ministrija/vesture/maris-grinblats.html

Vaļasprieki: Mūzika, grāmatas

http://www.saeima.lv/saeima8/dep_kart_8.mand_nol_100?PK2=27226622816

No 05.11.02. - Frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK - priekšsēdētājs Uzstāšanās 8.Saeimas sēdēs Darbība 8.Saeimas komisijās, delegācijās, grupās::
komisijas:

........ pastāvīgās komisijas ........ Juridiskā komisija Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija

........ apakškomisijas ........ Juridiskās komisijas apakškomisija darbam ar Kriminālprocesa likumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Nevalstisko organizāciju darbību reglamentējošo likumu izstrādes apakškomisija.
Darbība 5.Saeimā
Darbība 6.Saeimā
Darbība 7.Saeimā

http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/291538-musu_cilveks_apvienibas_tblnnk_priekssedetajs_maris_grinblats

http://politika.blogiem.lv/tag/m%C4%81ris%20gr%C4%ABnblats/


svētdiena, 2010. gada 4. jūlijs

VL/TB/LNNK dibināšanas kongresā sola stiprināt latviešu valodu

http://www.delfi.lv/news/national/politics/vltblnnk-dibinasanas-kongresa-sola-stiprinat-latviesu-valodu.d?id=32830647

4. jūlijs 2010
Solot stiprināt latviešu valodu, tostarp noteikt obligātas mācības latviešu valodā jau no bērnudārza, un iesaistīt politikā jaunatni, svētdien ar 300 delegātu balsīm "par", nevienam neiebilstot un neatturoties, tika nodibināta nacionālā apvienība "Visu Latvijai – TB/LNNK" (VL/TB/LNNK).

Apvienības dibināšanas kongresā nolemts, ka apvienības darbības mērķis ir "latviskas, demokrātiskas, tiesiskas un ekonomiski plaukstošas Latvijas valsts droša nākotne Eiropas valstu saimē kā garants latviešu nācijas pastāvēšanai, attīstībai, latvisko vērtību sistēmas un tikumības uzturēšanai un izkopšanai, kā arī okupācijas un kolonizācijas seku likvidēšana".

Kongresu atklāja bungu un dūdu grupas "Auļi" muzikāls priekšnesums, savukārt kongresa atklāšanas uzrunu teica apvienības vecākais dalībnieks, Saeimas deputāts Visvaldis Lācis, kurš, atsaucoties uz Romas impērijas romiešu liktoru varas zīmi, sacīja, ka šobrīd tiek izveidots nacionālo spēku "saišķis", ko nevarēs pārlauzt.

TB/LNNK priekšsēdētājs, Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle, uzrunājot kongresu, norādīja, ka ekonomikas un sociālajā jomā nevajag mānīt cilvēkus, solot, ka var pārtraukt Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma programmu. "Tikai "diletanti var teikt, ka varēsim aizņemties kaut kur citur," sacīja Zīle.

Taču ar aizdevējiem jaunajai valdībai būtu jārunā, ka "kaut ko mēs tomēr gribam darīt savādāk", uzsvēra Zīle. Ja vienošanos neizdosies panākt, ekonomiskās krīzes un bezdarba sekas Latvijā būs neatgriezeniskas, uzskata politiķis.

Zīle arī norādīja, ka jaunā apvienība ekonomiski vēlas palīdzēt jaunajām ģimenēm ar valsts galvojumu pirmā mājokļa iegādei, jāpalīdz arī mazajiem uzņēmumiem, savukārt enerģētikas jomā jābūt uzmanīgiem, jo "daudz ko tagad var nopirkt lētāk, tāpēc jāuzmanās, lai Latvijas uzņēmumi nenonāk lielvaru ietekmē".

Zīle arī aicināja nākotnē neaizrauties ar Satversmes grozīšanu, darot to tikai ļoti būtiskos jautājumos, kā arī pauda uzskatu, ka ir laiks padomāt par dubultpilsonības atļaušanu trimdas latviešiem, jo tas ļaus tiem cilvēkiem pasaulē, kas jūtas kā latvieši, nezaudēt saikni ar dzimteni.

"Visu Latvijai!" (VL) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars vispirms kongresa dalībniekiem stāstīja savu sapni par valsti, kurā nacionālās vērtības ir godā un cieņā. Dzintars uzsvēra, ka jaunības degsmi pārstāvošās VL un pieredzējušās TB/LNNK sadarbība ir beidzot īstenota iespēja izveidot patiesu nacionālo spēku apvienību.

Dzintars uzsvēra, ka jaunveidojamā apvienība ir vienīgā no šogad tapušajām, ko vieno skaidra ideoloģija un vienots mērķis. Viņš uzskata, ka šobrīd ideoloģiska skaidrība ir tikai par diviem spēkiem: viens no tiem ir apvienība "Saskaņas centrs", kura mērķis vienmēr būšot Krievijas interešu aizstāvēšana, bet otrs – svētdien izveidotā nacionālo spēku apvienība.

VL līderis uzsvēra, ka VL/TB/LNNK iestāsies par krietni stingrākām valodas normām. "Par katru cenu gribam iekļaut programmā punktu, ka atteikt darbu tikai krievu valodas nezināšanas dēļ nav pieļaujams," sacīja Dzintars.

Viņš arī uzsvēra, ka ļoti būtiska nozīme ir kopīgām vērtībām un emocijām, ko pierāda arī tas, ka dzimstība bija lielāka nevis pēc māmiņu algu ieviešanas, bet Trešās atmodas laikā. Tāpēc būtu jāveido vienota jaunatnes patriotiskā organizācija, uzskata politiķis.

Arī TB/LNNK priekšsēdētāja vietnieks, bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš savā uzrunā akcentēja jaunatnes lielo nozīmi, solot iesaistīt jauniešus sociālpolitiskajos procesos. Apvienībai nevajadzētu "uzsūkt pārbēdzējus ar lielu stāžu citās partijās" , bet potenciālajam pienesumam jānāk no jaunatnes.

Bērziņš pauda viedokli, ka no valsts budžeta būtu jāapmaksā tikai izglītība valsts valodā. Viņaprāt, valsts un pašvaldību izglītības iestādēs mācībām jau no bērnudārza būtu jānotiek tikai latviešu valodā.

Savukārt otrs VL līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks runāja par seno labiešu godīguma likumu, jo "jānovelk robežšķirtne iepriekšējo savtīgumu un jauno godīgumu". Viņš norādīja, ka tirgoņa tikums tiek mērīts pēc viņa maka biezuma, bet godīgo labiešu tikums mīt viņu sirdī. Tāpēc Parādnieks nepiekrīt apvienības "Par labu Latviju!" sludinātajam, ka biznesmeņiem jāiet politikā. Viņaprāt, tie var darboties kā eksperti un padomdevēji, taču plašāks redzējums par valsts pārvaldi būs cilvēkiem, kas nav konkrēti ieinteresēti savā personiskajā biznesā.

Parādnieks arī aicināja, lai nacionālās apvienības forma atbilst saturam, proti, piepildīt to ar nacionālajām vērtībām, un salīdzināja latviešus ar bitēm, kas ir čaklas un, ja daudzas aizstāv savu stropu no lāča, tad tas viņām neko nevar padarīt.

Par VL/TB/LNNK valdes priekšsēdētāju svētdien tika ievēlēts Zīle. Viņa vietnieki būs Bērziņš un Dzintars. Apvienības valdē kongress ievēlēja arī VL pārstāvi Vides ministrijas valsts sekretāra vietnieku Eināru Cilinski un VL locekli Jāni Iesalnieku, savukārt no TB/LNNK - Zīli, Bērziņu, TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Māri Grīnblatu un Balvu mēru Jāni Trupovnieku.

Pēc ievēlēšanas Zīle pauda cerību, ka pēc četriem gadiem, kas būs pavadīti 10.Saeimā "ja arī ne visi runās latviešu valodā, tad nevienam nebūs jākaunas par to, ka viņš runā latviski". Viņš arī pauda cerību, ka līdz tam Latvija būs pārvarējusi krīzi un ekonomika vairs nebūs "mazs rumpītis ar uzblīdušu ūdensgalvu – nekustamo īpašumu nozari". Zīle cer, ka Latvijā būs nostiprinājies vidusslānis un aizvien vairāk cilvēku atgriezīsies no Lielbritānijas un Īrijas.

Zīle norādīja, ka priekšvēlēšanu laikā apvienības kandidātiem jābūt "saspringtiem labā nozīmē", taču aicināja ar cieņu izturēties pret konkurentiem ne tikai no citām partijām, bet arī no sava saraksta, aicinot parādīt, ka "es esmu labākais, nevis tie citi ir sliktāki".

"Lai mums veicas, un ceru, ka jau rudenī mēs piedalīsimies valdības veidošanā, un, iespējams, to arī veidosim,' sacīja Zīle