TP Muižniece viltojusi dokumentus

Premjers: ja informācija apstiprināsies, Muižniecei jāpamet ST
LETA | 23. februāris 2011


Ja informācija par to, ka, iespējams, tagadējā Satversmes tiesas (ST) tiesnese Vineta Muižniece iepriekš ir viltojusi Saeimas komisijas sēdes protokolu, viņai ir jāatkāpjas no tiesneša amata, trešdien intervijā "Radio 101" uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Premjers uzsvēra, ka izskanējuši kliedzoši fakti par iespējamu Juridiskās komisijas sēdes protokolu viltošanu, būtiski mainot sēdes laikā pieņemtos lēmumus, un, ja tie apstiprināsies, viņai būtu jāatkāpjas no tiesneses amata.

Valdības vadītājs atgādināja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs iepriekš virzīja likumprojektu par kriminālatbildību partiju finansēšanas pārkāpumos un likumprojekts "iestrēga" tieši Juridiskajā komisijā.

Atgādinām, ka bijusī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja un Tautas partijas deputāte, tagadējā Satversmes tiesas tiesnese Vineta Muižniece, iespējams, pagājušā parlamenta laikā viltojusi komisijas sēdes protokolu, lai kavētu grozījumus Krimināllikumā, kas saistīti ar partiju nelikumīgu finansēšanu.

Par to šodien speciāli sasauktā preses konferencē informēja tagadējā Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (V) un Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs (V). Deputāti norādīja, ka par šo lietu šodien vērsīsies Ģenerālprokuratūrā.

Kā skaidroja Loskutovs un Čepāne, gadījums saistīts ar 2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdi. Tās audioieraksts liecina, ka deputāti minētos Krimināllikuma grozījumus nolēmuši virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, savukārt protokolā norādīts, ka likumprojektu nepieciešams pilnveidot. Līdz ar to likumprojekta tālāka virzīšana nobremzēta.

Pēc deputātu teiktā, Juridiskās komisijas konsultantes atzinušas, ka Muižniece devusi norādījumus, ko rakstīt protokolā.

Šo protokolu parakstījusi Muižniece un deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=94711

Bijusī Saeimas komisijas priekšsēdētāja to sauc par politiskajām intrigām

Bijusī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece (attēlā) savulaik viltojusi komisijas sēdes protokolu, lai novilcinātu lielajām partijām nepatīkamu likumprojektu. To vakar paziņoja Saeimas deputāti Aleksejs Loskutovs un Ilma Čepāne.

Incidents noticis 2009. gada 1. septembrī, kad Saeimas Juridiskā komisija pirms pirmā lasījuma skatīja grozījumus Krimināllikumā. Tie paredzēja noteikt bargus sodus (tostarp arī brīvības atņemšanu) cilvēkiem, kas nelikumīgi ziedo politiskajām partijām, un partijniekiem, kas nelikumīgos ziedojumus pieņēmuši vai pat pieprasījuši. Tāpat likumprojektā bija paredzēts no atbildības atbrīvot personas, kuras informējušas tiesībsargājošās iestādes par minētajām nelikumībām.

Sēdes audioierakstā fiksēts balsojums par likumprojekta virzīšanu uz pirmo lasījumu, kurā septiņi no astoņiem klātesošajiem deputātiem balsoja par, bet viens (tēvzemietis Dzintars

Rasnačs) atturējās. Neskatoties uz to, likumprojekts Saeimas sēdē tā arī nekad nenonāca. Savukārt sēdes protokolā par atbalstošo balsojumu nekas nav minēts. Tā vietā atrodams šāds teksts: "Juridiskā komisija, ņemot vērā to, ka Ministru kabinets strādā pie partiju vēlēšanu sistēmas finansēšanas pilnveidošanas, rosina arī šo likumprojektu pilnveidot un iesniegt kopā ar valdības gatavoto jauno likumprojektu par partiju finansēšanas kārtību. Juridiskā komisija uzskata, ka jautājumi, kas saistīti ar partiju finansēšanu, ir jāskata kompleksi un saskaņoti."

Kā pašreizējai Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Ilmai Čepānei paskaidrojušas komisijas konsultantes, šādu tekstu viņām likusi sagatavot toreizējā komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece. Turklāt protokols tapis četrus mēnešus pēc komisijas sēdes. To parakstījusi Muižniece un toreizējais komisijas sekretārs Dzintars Rasnačs.

Audioieraksta un protokola neatbilstības atklājušās pavisam nesen, kad Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijā aktualizēts jautājums par kriminālatbildības noteikšanu par nelikumīgu finansēšanu un apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs lūdzis Juridiskajai komisijai informāciju par šo likumprojektu.

Tuvākajā laikā Loskutovs un Čepāne vērsīsies pie ģenerālprokurora ar lūgumu izvērtēt iespēju sākt kriminālprocesu, jo minētajās darbībās saskatāmas noziedzīga nodarījuma (dienesta viltojuma) pazīmes. I. Čepāne uzsvēra, ka nav runa par politisku izrēķināšanos, bet gan ļoti nopietnu likumpārkāpumu. "Nepieņemami, ka šādi rīkojas Saeimas deputāts, bet vēl nepatīkamāk, ka šāda persona šobrīd ir Satversmes tiesas tiesnese," teica Čepāne.

Dzintars Rasnačs atcerējās sēdi un balsojuma rezultātu, bet par iespējamām nesakritībām starp sēdes audioierakstu un viņa parakstīto protokolu esot uzzinājis no manis. Viņaprāt, notikusi tehnisko darbinieku kļūda. "Ja jūs domājat, ka kāds pārlasa visu protokolu un pēc dzirdes salīdzina ar audioierakstu, tad tā nekur pasaulē nenotiek. Par dokumenta saturu atbild tehniskie darbinieki, bet komisijas priekšsēdētājs nes politisko atbildību. Otrais parakstītājs ir atbildīgs par jautājuma skaidrošanu," atrunājās Rasnačs, kuram bieži vien nākoties parakstīt uzreiz piecus sešus protokolus. Arī apstāklis, ka protokols top vairākus mēnešus pēc sēdes, neesot nekas neparasts, Juridiskajā komisijā tā gadoties bieži.

Aģentūrai LETA V. Muižniece ar Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdzes Līnas Kovaļevskas starpniecību paudusi nožēlu, ka tagadējie deputāti to laiku, ko varētu veltīt likumdošanas procesam, izmanto politiskajām intrigām, par kādām arī uzskatāmi minētie paziņojumi. Tāpat Muižniece uzskata, ka komisijas sēdes protokols nav Saeimas komisijas sēdes stenogramma, kur teiktais atspoguļojams vārds vārdā. ST tiesnese arī piebilda, ka šobrīd patiešām ir aizgājusi no politikas un politiskās intrigas nekomentēs.

Tautas partijas līderis Andris Šķēle interneta portālā "Delfi" paudis viedokli, ka šādas lietas "izcelšana gaismā" pēc pusotra gada ir "kārtējais čepānisms" ar mērķi novērst sabiedrības uzmanību no budžeta konsolidācijas ietvaros paredzētās nodokļu celšanas.

Arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris ar savas palīdzes starpniecību informēja, ka nekādu komentāru nebūs, jo šis esot "Saeimas jautājums".

Strīda pamatā esošos Krimināllikuma grozījumus iniciējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Kopš 2005. gada tie klīda pa valdības gaiteņiem, līdz 2009. gada vasarā tika iesniegti Saeimā, kur iesprūda Juridiskās komisijas atvilktnē. Tagad likumprojekts tiks virzīts kā Juridiskās komisijas likumprojekts.

TP samazinās (aiziet Jānis Lagzdiņš, tiek izslēgts Rinalds Muciņš)

TP par padomu došanu Mūrniecei izslēdz Muciņu:
http://www.delfi.lv/news/national/politics/tp-par-padomu-dosanu-murniecei-izsledz-mucinu.d?id=31577519

Tautas partijas (TP) valde pagājušajā nedēļā izslēgusi no partijas veselības ministres pienākumus pildošās Lindas Mūrnieces (JL) padomnieku Rinaldu Muciņu, portālam "Delfi" apstiprināja TP preses sekretārs Arno Pjatkins.

Viņš skaidroja, ka Muciņš lūdzis apturēt viņa darbību partijā tikai uz laiku, tomēr valde, gan skatot viņa iesniegumu, gan reaģējot uz situāciju kopumā, nolēmusi viņu no partijas izslēgt. TP valde esot uzskatījusi par nepieņemamu viņa darbošanos faktiski politiskā amatā citā partijā, jo ministra padomnieka amats ir politisks postenis.
Lēmumu partijas valde pieņēmusi vienbalsīgi.

Jau vēstīts, ka mazākumā palikušajā Valda Dombrovska (JL) valdībā vairāki ministri pilda divus pienākumus, tostarp iekšlietu ministrei Mūrniecei ir uzticēta Veselības ministrijas (VM) vadība. Bijušo Labklājības ministrijas un VM ierēdni un bijušo veselības ministru Muciņu Mūrniece izvēlējās par padomnieku kā nozares profesionāli.

TP rindas Saeimā rūk; partiju pamet Lagzdiņš (21. apr, LETA):
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/327910-tp_rindas_saeima_ruk_partiju_pamet_lagzdins

Tautas partijas (TP) Saeimas deputāts un ilggadējs tās biedrs Jānis Lagzdiņš šodien paziņojis, ka izstājas no TP un turpmāk darbosies kā neatkarīgais deputāts, ziņo Latvijas radio. Lagzdiņam ir vislielākā parlamentārā pieredze, jo viņš parlamentā darbojies jau Augstākās padomes laikā un balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu. .

Lagzdiņš nolēmis jau rīt oficiāli izstāties no Saeimas frakcijas un turpmāk darboties kā neatkarīgais deputāts un plāno atbalstīt koalīciju.

TP frakcijas vadītāja Vineta Muižniece aģentūrai LETA apstiprināja, ka Lagzdiņš šodien ir paziņojis par nodomu izstāties no partijas un frakcijas, jo viņam atsevišķos jautājumos ir atšķirīgs viedoklis.
"Lagzdiņš ir godīgi pateicis, ka arī turpmāk atsevišķos jautājums viņa un partijas viedoklis varētu atšķirties," sacīja Muižniece. Viņa norādīja, ka partija respektē Lagzdiņa izvēli. Muižniece norādīja, ka joprojām gan neesot skaidrības par citu frakcijas deputātu Jāni Klaužu, kurš nav pārreģistrējies TP un nav sniedzis skaidru atbildi, vai paliks TP frakcijā.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Lagzdiņš dzimis 1952.gadā un ieguvis augstāko juridisko izglītību, vairākus gadus strādājis par juriskonsultu un zvērinātu advokātu..
Atmodas gados Lagzdiņš vadījis Tautas frontes Liepājas nodaļu un Augstākajā padomē atbalstījis Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu. Līdz 1993.gadam bijis LTF biedrs, pēc tam bijis viens no partijas "Latvijas ceļš" dibinātājiem. No "Latvijas ceļa" izstājies 1998.gadā un iestājies Tautas partijā . Lagzdiņš ievēlēts visās Saeimās kopš neatkarības atjaunošanas un ieņēmis dažādus amatus, piemēram, bijis TP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs..

Lielu sabiedrības uzmanību Lagzdiņš izpelnījās 2007.gadā, kad pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera ievēlēšanas izliecās pa parlamenta ēkas logu un cilvēkiem pie Saeimas rādīja rupju žestu.
Lagzdiņš apgalvoja, ka žests bijis domāts tikai kādam viņa sen neredzētam paziņam, ar kuru kopā kādreiz dienējis padomju armijā. Deputāts tomēr pēc notikušā izplatīja paziņojumu, kurā atvainojas "visiem, kurus 31.maijā pie Saeimas ēkas aizvainojis ar savu žestu".
Lagzdiņš par nepiedienīgā žesta rādīšanu saņēma bargāko sodu, kāds paredzēts Saeimas kārtības rullī. Politiķim tika izteikts rakstveida brīdinājums, par ko tika paziņots no Saeimas tribīnes un kas tika publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Ladzdiņa pašrakstīta biogrāfija: http://www.gramata21.lv/users/lagzdins_janis/
LTF biedrs 1989 - 1992, ilgstošs LC biedrs (1993 - 1997), kopš 1998 gada TP biedrs.
Dzimis Liepājā, pēc izglītības jurists,pēc dienesta PSRS armijā (1976-78) strādājis Latvijas PSR Sociālās nodrošināšanas ministrijas Skaitļošanas centrā, Liepājas rajona Lauktehnikas apvienībā, ražošanas apvienībā "Baltija" par juriskonsultu un vecāko juriskonsultu (1979-1987). No 1988. gada - advokāts un no 1994. gada - zvērināts advokāts.
Saeimā cita vidū bijis Pilsonības likuma izpildes komisijas loceklis (tātad kopā ar LC veicis 'gandrīz nulles' varianta ieviešanu.