Rāda ziņas ar etiķeti gunārs kūtris. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti gunārs kūtris. Rādīt visas ziņas

sestdiena, 2018. gada 21. jūlijs

Nebruģēsim ceļu pašlabuma meklētājiem! - Pabrikam un Kūtrim

http://www.eliesma.lv/nebrugesim-celu-paslabuma-mekletajiem

15. Jūnijs 2018,Andrejs Lucāns , Burtniekos
 °
Uzrakstīt šo aicinājumu izprovocēja divas valstī pazīstamas personas — Artis Pabriks un Gunārs Kūtris. Paldies viņiem! A. Pabriks man ir paraugs frizūrai, bet G. Kūtris uzjundī atmiņā satīriķi Raikinu: kad viņam uzjautāja par kāda enerģiska cilvēka sociālo stāvokli, atbilde bija izsmeļoša: «Jemu prinadļežaļi toļko usiki» (no kr. val. — Viņam piederēja tikai ūsiņas). Patlaban viņi abi pamet, pieņemu, viņuprāt grimstošos kuģus — «Vienotību» un «No sirds Latvijai». Kā saka — politiskā oža. Pret to varētu arī nebūt iebildumi — zudusi ticība partijas spējai realizēt pieteiktos mērķus, kas bija tik lieli un cēli! Patiesībā manu interesi izraisa partijas, kuras stiprināt viņi dodas un kuras, domāju, cer ar pienācējiem celt savus reitingus.
Izteikšu savas  domas. Kas ir A. Pabriks? Savulaik būdams ārlietu ministrs, sakarā ar pieņemto «Rezolūciju par Latvijas okupāciju» un no tās izrietošo dekolonizāciju, viņš skaidroja: «Jā, Ženēvas konvencija to nosaka... Tomēr, manuprāt, mēs nevaram pieprasīt šai iedzīvotāju daļai izbraukt no Latvijas. Ženēvas konvencija varētu noderēt, lai to starptautiski izmantotu kā argumentu Latvijas pozīciju stiprināšanai. Un tad uzsvērt: mēs šajā jautājumā piekāpjamies, taču tā ir mūsu brīva vēlme un griba, nevis tāpēc, ka kāds to drīkstētu uzspiest» («Liesma», 21.09.2004.). Gļēvās nostājas sekas — referendums par otru valsts valodu. Kas ir G. Kūtris? Viņa vadītā Satversmes tiesa akceptēja uz nepatiesībām pamatotu un ar ST sprieduma nepārsūdzamības statusu nodrošinātu latviešu tautas un Latvijas valsts nodevības aktu, kas mērāms ar 1293,6 km2 Abrenes un tai pieguļošo sešu pagastu Latvijas zemes nelikumīgu un tautas neakceptētu uzdāvināšanu Krievijai (Saeima, 8.02.2007.). Saeimas deputātu politiskās migrācijas procesus vēroju no skata punkta — pasaki, kas ir tavi draugi, un es pateikšu, kas esi tu. Aicinu savus laikabiedrus septiņreiz padomāt, pirms izšķirties par labu partijām «Attīstībai/Par» (mentors Artis Pabriks) un «ZZS» (mentors Gunārs Kūtris). Atbalstīsim domās un darbos Valda Krastiņa priekšlikumu: «Saeimas vēlēšanās rudenī jāievēl jauna, mazāk šmucīga politiskā elite.»

svētdiena, 2012. gada 22. jūlijs

SLIKTA VALSTS PĀRVALDE


SLIKTA  VALSTS PARVALDE. 
2012.g.5.febr.LTV  1. kanālā beidzot analizēja stāvokli, kādā ir valsts pēc Lindermana provokācijām un atzina, ka attiecīgās institūcijas nenovērtēja iespējamo ļaunumu, ko var izdarīt naidīgi spēki. Lindermana rīcība tika salīdzināta ar Hitleru, kas savā laikā darbojās līdzīgi, sarīkoja četrus referendumus un tad pārņēma varu valstī. Tika izmantotas kinohronikas, minēti skaitļi  utt.  Tie pārliecināja. 
Tagad vairums latviešu atzīst, ka valsts pārvaldītāji notikumus palaida pašplūsmē, neviens nepieņēma stingrus lēmumus. Naudu parakstu vākšanai deva valdība no valsts budžeta, pret tādu rīcību uzstājās tikai Nac.apvienības ministri   Gaidis Bērziņš un Jaunzeme- Grende, visi pārējie balsoja PAR. 
Valsts prezidents nekur neiejaucās, it kā tas neapdraudētu valsti.  Satversmes tiesas priekšsēdātājs Gunārs Kūtris radio gari taisnojās, kāpēc nav apturēts referendums, bet mani tas nepārliecināja. 
EP   tiesnese Iveta  Ziemele  Saeimā pateica, ka referendums ir antikonstituāls.  
Mūsu ST izlēma tā, kā to ieteica Krievijas  ārlietu ministrs Sergejs  Lavrovs, kā to vēlējās  vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs.  
Tagad tiek vākti paraksti jaunam referendumam, lai visiem nepilsoņiem tūlīt iedotu pilsonību. Cik tālu mēs aiz iesim ar tādu valsts pārvaldi?
 ATIS SKALBERGS