Rāda ziņas ar etiķeti juris viņķelis. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti juris viņķelis. Rādīt visas ziņas

pirmdiena, 2011. gada 13. jūnijs

PS valde un kongresa norise 11.jūnijā

http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/referendums/pilsoniska-savieniba-par-partijas-reorganizaciju-lems-kopsapulce-julija.d?id=39036020
LETA  11. jūnijs

"Pilsoniskās savienības" (PS) ārkārtas kongresā tika nolemts, ka par partijas reorganizāciju, kopā ar "Jauno laiku" un "Sabiedrību citai politikai" veidojot partiju "Vienotība", tiks lemts kopsapulcē 14.jūlijā.

Saskaņā ar statūtiem, lēmums par partijas reorganizāciju jāpieņem ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Sapulcināt tik lielu PS biedru neizdevās 6.aprīlī, tāpēc Uzņēmumu reģistrs atteicās reģistrēt 6.aprīlī PS kopsapulcē jaunievēlēto PS valdes sastāvu. Kārlis Šadurskis pieļāva, ka arī 14.jūlijā kopsapulcē, iespējams, neizdosies nodrošināt vajadzīgo dalībnieku skaitu un pēc divām nedēļām nāksies sasaukt atkārtotu kopsapulci.

Partijas "Vienotība" dibināšanas kongresu plānots sasaukt 6.augustā.

Šodien PS ārkārtas kongress sākās ar atkārtotu balsojumu par jau ievēlēto PS priekšsēdētāju un valdi, jauni kandidāti netika izvirzīti. Par PS priekšsēdētāju Ģirtu Valdi Kristovski nobalsoja 99 no 120 kongresa delegātiem.

PS valdē tika ievēlēts Kārlis Šadurskis (111), Sandra Kalniete (111), Ilze Vergina (111), Līvija Plavinska (110), Lolita Čigāne (110), Ilma Čepāne (109), Jānis Avotiņš (109), Ina Druviete (105), Janīna Kursīte - Pakule (103), Anna Seile (95), Inese Vaidere (94), Ingmārs Čaklais (93), Linda Medene (91) un Dāvis Stalts (79).

Lai arī vairāki delegāti protestēja, debates kongresā sākās tikai pēc lēmuma "par partijas "Vienotība" veidošanu "pārapstiprināšanas".

Andris Ulāns kritizēja PS vadītājus, kuri, pēc viņa teiktā, "ir labi spēlētāji, bet bieži skrien pirms ratiem, pakļūst zem riteņiem parauj vēl kādu līdzi".

Ināra Dundure atzina, ka partijā ir "aizvainojuma sajūta vienam pret otru", "tiek uzturēta dzīva, negatīva diskusija".

Dāvis Stalts pauda viedokli, ka "Jaunajam laikam" un "Sabiedrībai citai politikai" spriedelējumi par nacionālajām interesēm un godīgu politiku ir tikai aizsegs cīņā par varu.

Stalts kongresa laikā paziņoja, ka kopā ar Ievu Branti un Jāni Boldānu gatavojas tuvākajā laikā izstāties no PS un darboties organizācijā "Demokrātiskie patrioti", kurā tiekot gaidīti arī citi PS, JL, SCP biedri un cilvēki, kas ir ārpus partijām.

PS priekšsēdētājs Kristovskis gan aicināja radikāli noskaņotos jauniešus vēl apdomāties un atgādināja, ka "cīņu uzvarēt var tikai kaujas laukā".

Laura Dreimane pauda satraukumu par apvienības "Vienotība" pausto gatavību sadarboties ar "Saskaņas centru", kas, pēc viņas domām, būtu "politiskā kažoka apmešana uz otru pusi", jo visa "Vienotības" priekšvēlēšanu kampaņa bija balstīta uz cīņu pret SC.

Dreimane tomēr aicināja PS neuzvesties "kā klīrīgai jaunkundzei, kura pēc strīda skrien meklēt jaunu draugu".

Inese Vaidere savukārt brīdināja, ka, aizraujoties ar pašmāju oligarhu apkarošanu, var nākties strādāt krievu oligarhu pavadā. Vaidere pauda šaubas, vai visi SC lēmumi top Latvijā.

Juris Vidiņš atzinās, ka viņam ir nesimpātiski "Āboltiņas kundze un Štokenbergs", bet personīgās antipātijas ir jāpārvar un PS jāraugās, lai ""Vienotība nepārvēršas par "Pleskavas ceļu nr.2". Arī TB/LNNK, pēc Vidiņa teiktā, neizturēja pārbaudījumu ar naudu un varu. "Tēvzemieti" Gaidi Bērziņu Vidiņš raksturoja kā "kurjeru starp Ventspili un Rīgu", bet Dzintars Rasnačs esot pārāk rūpējies par naudīgiem amatiem kādreizējam TB/LNNK līderim Jānim Straumem.

Juris Viņķelis norādīja arī uz vairākām PS kļūdām, kura valdībā esot "dancojusi pēc Lemberga stabules", samierinājusies ar viņa ielikteņu apstiprināšanu amatos Satiksmes ministrijas uzņēmumu valdēs un pieļāvusi "katastrofu" Iekšlietu ministrijā.

Kongresa noslēgumā Kristovskis solīja PS biedriem, ka sarunas par partijas "Vienotība" veidošanu nesāksies no "baltas lapas". Partneriem JL un SCP esot iesniegta PS izstrādātā "ceļa karte", kurā esot izvirzītas gan konkrētas ideoloģiskas prasības, gan principi, pēc kādiem jāveido "Vienotības" vadība, tās deputātu kandidātu saraksti, kā jānodrošina partijas finansēšana.

svētdiena, 2010. gada 12. septembris

Juris Viņķelis, PS, JL, Rīgas dome

http://www.pv2005.cvk.lv/kand/pv2005.pv2005_rezult_plus.kandidnr=24075635430

Dzimšanas gads : 1952.
Pilsonība : Latvijas
Dzīves vieta : Rīga
Izglītība : augstākā Darba vieta un amats : nodibinājums "Ārstu kongresa fonds", valdes loceklis
Pabeigtas šādas mācību iestādes : Rīgas Medicīnas institūts, 1977, ārstniecība
Latviešu valodas prasmes pašnovērtējums : dzimtā valoda
Tautība : latvietis

E-pasts:  juris.vinkelis@riga.lv

Pirms 2009.g. Rīgas domes vēlēšanam Delna par Juri Viņķeli publicēja šādu apskatu:
http://www.delna.lv/lat/ps-riga/2360-5-juris-vinjkjelis-*/

Pilsoniskā savienība

   Latvijas Ārstu biedrības ģenerālsekretārs
   Bijis RD Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektors

2. Atbildīgā institūcija ir konstatējusi, ka persona ir atradusies interešu konfliktā

1997.gadā Prokuratūra atzina, ka veselības valsts ministrs J.Viņķelis pārkāpis Korupcijas novēršanas likumu, taču nekonstatēja nozieguma sastāvu, tādēļ krimināllietu neierosināja. Prokuratūra savā atzinumā norādīja, ka veselības valsts ministrs neatļauti savienoja amatus, ieņemot direktora amatu SIA Ants, komercdirektora amatu SIA Pan un direktora amatu SIA Narkotisko un psihotropo zāļu lieltirgotava. Ģenerālprokuratūra atzina, ka J.Viņķelis nav atradies ietekmējamā stāvoklī, jo uzņēmējsabiedrības reāli darbību nebija veikušas. Arī pats J.Viņķelis šīs sabiedrības uzskatīja par likvidētām, jo kopš reģistrācijas tās nebija veikušas nekādu saimniecisko darbību. Pēc šī atgadījuma premjerministrs A.Šķēle pieprasīja J.Viņķeļa demisiju.
Avots: LETA

3. Persona ir ar apšaubāmu reputāciju saistībā ar iespējamu neētisku rīcību vai iesaisti koruptīvās darbībās

Laikā, kad J.Viņķelis bija ministru prezidenta Guntara Krasta biroja vadītājs, plašsaziņas līzekļos parādījās informācija, ka G.Krasta birojā četri cilvēki astoņos mēnešos sarunām pa mobilo tālruni iztērējuši 8774,20 LVL. Starp lielākajiem runātājiem bija arī J.Viņķelis, kurš bija iztērējis 2750,27 LVL. Kā tolaik medijiem komentēja LMT pārstāve, tad “lai norunātu šādu summu LMT iekšējā tīklā, klientam ikdienas būtu no vietas jānorunā vairāk nekā 10 stundas, bet, piemēram, zvanot uz ASV, kas ir viens no dārgākajiem LMT tarifiem, klientam ikdienas būtu jānorunā vairāk nekā stunda".
Avots: LETA

4. Personai ir lieli skaidrās naudas uzkrājumi un neskaidri finanšu darījumi
Skaidrajā nauda glābājis vidēji nedaudz virs 10 000 LVL. Visaugstākie ienākumi tika gūti 2007.gadā, kad J.Viņķelis paralēli RD Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektora amatam bija arī padomes loceklis vairākās Rīgas pašvaldības SIA padomēs.

5. Ieņemamie amati un ziedojumi

J.Viņķelis ir aktīvi darbojies politikā kopš 90to gadu vidus. Bijis veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā A.Šķēles pirmajā valdībā (1995), veselības valsts ministrs arī A.Šķēles otrajā valdībā, premjera G.Krasta (TB/LNNK) biroja vadītājs (1997), Ekonomikas ministra V.Makarova (TB/LNNK) biroja vadītājs (1997). Līdz ar 1999.gada nogalē iegūto valsts pilnvarnieka amatu Valsts Informācijas tīklu aģentūrā, J.Viņķelis kļuva par vienu no TB/LNNK politiskajiem ielikteņiem vairākās valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēs. Tā piemēram, J.Viņķelis ir bijis padomes loceklis “Latvenergo”, padomes loceklis Starptautiskajā lidostā Rīga, padomes loceklis Jūras medicīnas centrā, pilnvarnieks Veselības Obligātās Apdrošināšanas valsts aģentūrā, izpilddirektors Sabiedrības veselības aģentūrā. 2005.gada aprīlī J.Viņķelis kļuva par Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektoru, vēlāk arī iegūstot labi apmaksātus amatus vairākās pašvaldības uzņēmumu padomēs: SIA”Juglas nami”, pašvaldības SIA “Mežciema namsaimnieks”, pašvaldības SIA “Purvciema nami”, pašvaldības SIA “Valdemāra nami”. Šai laikā arī aktīvi atbalstīja tolaik pārstāvēto TB/LNNK ar ziedojumiem. TB/LNNK ziedojis aptuveni 5000 LVL, savukārt Pilsoniskajai savienībai pa šo laiku paspējis ziedot 2104 LVL.
Avoti: KNAB, VID amatpersonu deklarācijas

7. Persona vairākkārtīgi ir mainījusi politiskās partijas
J.Viņķelis 13 gadus bija TB/LNNK biedrs, aktīvi atbalstīja partiju arī finansiāli. 2005.gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksta, savukārt 2008.gada sākumā no TB/LNNK aizgāja, kļūstot par Pilsoniskās savienības biedru

http://www.delfi.lv/news/soapbox/soapbox/article.php?id=22403224
Ārsts Juris Viņķelis ārstam Andrejam Požrnovam:
Juris Viņķelis, 14. novembris 2008

Šī gada 13.novembrī izskatot Rīgas domes prezidijā jautājumu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanu man, domes deputāts Andrejs Požarnovs (TB/LNNK) ierosināja jautājumu atlikt, lai varētu noskaidrot, vai padomju laikā neesmu sadarbojies ar Valsts Drošības komiteju (VDK) jeb čeku.
Mēdz uzskatīt, ka uz rupjībām, ko izsaka necienīga persona, nevajagot atbildēt. Tam varētu piekrist. Citādi ir ar apzinātiem apmelojumiem. To izplatītājiem parasti ir noteikti mērķi un šie cilvēki zina, ko grib sasniegt. Apmelojumi ir jāatspēko.
Nāku no 5 bērnu katoļu ģimenes. Mans vectēvs Juris bija viens no Latvijas sociāldemokrātiskās partijas dibinātājiem, ko 1941.gadā vācieši apcietināja un 1942.gadā nošāva par sociāldemokrātiskās literatūras drukāšanu. Tēva brālēns Jānis Ritums kara 1944.gadā devās bēgļu gaitās uz Zviedriju. Tur viņš bija aktīvs LSDSP ārzemju komitejas darbinieks, tuvs Bruno Kalniņa līdzgaitnieks. Viņš aktīvi uzturēja sakarus ar disidentiem Latvijā, piegādājot "padomju režīmu apmelojošo" literatūru. Māte Virgīnija pēc kara aktīvi atbalstīja meža brāļus Kurzemē, piegādājot pārtiku, medikamentus un informāciju. Laimīgas sagadīšanās pēc viņai izdevās izvairīties no aresta un pēc tam ilgus gadus viņa dzīvoja ar svešu vārdu. Mans tēvs Antis pēc profesijas skolotājs, Padomju Latvijā pārliecības dēļ nespēja turpināt skolotāja karjeru, tā vietā izvēloties grāmatsējēja arodu. Lielākoties tēvs iesēja mašīnrakstā pavairotus nelegālos katoļu izdevumus, par ko draudēja kriminālatbildība. Vecāki smagos apstākļos uzaudzināja un izskoloja 5 bērnus.

Sākot studijas Medicīnas institūtā, sadraudzējos ar kursabiedru Pāvilu Brūveru, kas arī nāca no izteiktas brīvdomātāju ģimenes. Bijām spuraini jauni medicīnas studenti. Īpaši neslēpām savus politiskos uzskatus, līdz 4.kursā lietas kardināli mainījās. Pāvils un viņa brālis Olafs tika apcietināti un drīz vien arī notiesāti it kā par pretpadomju socioloģiskās aptaujas veikšanu. Tas notika 1975.gadā. Pēc 4 mēnešu soda izciešanas čekā Pāvils ar ģimeni tika izraidīti no PSRS. Mani kā tuvu Pāvila draugu pirms tiesas VDK darbinieki pratināja, piemērojot liecinieka statusu. Savukārt pēc tiesas man vairāk kārt tika piedāvāts kļūt par VDK ziņotāju, no kā kategoriski atteicos. Tika norādīts, ka par šo lēmumu nāksies samaksāt.

Kopš 1975.gada manai ģimenei pastiprināti tika pievērsta VDK uzmanība. Stingri tika uzraudzīti mūsu kontakti ar radiem rietumos, īpaši ar J.Ritumu, kontrolēta korespondence, VDK aģenti mūsu mājas tuvumā atradās arī radu viesošanās laikā. Situācija saasinājās pēc J.Rituma nāves 1980.gadā. Tika uzsāktas vērienīgas izrēķināšanās ar tiem cilvēkiem Latvijā, kas uzturēja sakarus ar J.Ritumu. 1980.gadā par spiegošanu pret PSRS tika notiesāti J.Rituma domubiedri Būmeistars un Lasmanis. 1981.gadā tika uzsāktas represijas pret brāļu Viņķeļu ģimenēm. Martā apcietināja manu onkuli Valdi Viņķeli. Meklējot pretpadomju literatūru, kratīšanas vienlaikus tika veiktas visās mūsu ģimenes dzīvesvietās. Mani apcietināja 12. maijā dežūras laikā Stradiņu slimnīcas reanimācijas nodaļā. Tobrīd vēl nezināju, ka apcietināts ir arī mans tēvs Antis. Tēva brālis Valdis cietumā nomira pēc 6 mēnešiem, it kā no plaušu karsoņa. Radiniekiem gan bija grūti atpazīt sadauzīto ķermeni. Straujās veselības pasliktināšanās dēļ mans tēvs tika atbrīvots pēc 4 mēnešiem.

Stūra mājas izolatorā pavadīju 9 mēnešus, divus no tiem vieninieka kamerā. Divas reizes pieteicu bada streiku. Sevišķi svarīgu lietu izmeklētājs apakšpulkvedis Bērziņš kādā no pratināšanas reizēm teica, ka viņa kolēģi mani jau laikus esot brīdinājuši ar čeku nejokot. 1982.gada janvārī par pretpadomju materiālu izplatīšanu tiku notiesāts uz diviem gadiem cietumā. Turpmāko ieslodzījuma laiku pavadīju Rīgas Centrālcietumā un Šķirotavas OC78/7. Cietumā mani vairāk kārt apmeklēja VDK darbinieki, piedāvājot pirmstermiņa atbrīvošanu apmaiņā pret sadarbību. Nosēdēju no zvana līdz zvanam.
Par emocijām, pārdzīvoto, zaudēto nerunāšu. Pēc atbrīvošanās ilgi nevarēju atrast darbu specialitātē, jo veselības aprūpes sistēmai kā politiski neuzticams elements nebiju vajadzīgs. Daudzi studiju biedri, bijušie kolēģi, arī daļa draugu no manis vairījās. Dažas dienas pēc iznākšanas no cietuma laikrakstā "Padomju Jaunatne" tika publicēts ķengājošs raksts par manu ģimeni, kurā tikām raksturoti kā kriminālnoziedznieki.

Vienīgā vieta, kurā beidzot man piedāvāja ārsta darbu bija Bolderājas poliklīnika. Uz turieni neviens sevi cienošs ārsts nebija ar mieru doties. Ar prieku pieņēmu darba piedāvājumu, kļūstot par vienīgo latviski runājošo ārstu Bolderājā.
Tad nāca atmoda un cerēju, ka piedzīvoto varēšu aizmirst uz neatgriešanos.
Izrādījās, ka tik vienkārši nebija. 1997.gadā piesakoties kandidēt Saeimas vēlēšanās, ar pārsteigumu atklāju, ka esmu "čekas maisos". Jutos gluži kā Stabu ielas pagrabā, kurā bija neiespējami pierādīt savu nevainīgumu. Bija jāpaiet laikam, lai šādā situācijā varētu pieņemt vienīgo pareizo lēmumu - savu taisnību aizstāvēt tiesā. Atšķirībā no 1982. gada tas šoreiz izdevās. Skat. Pielikumu.
Tādi esam.
Sveiciens Latvijas neatkarības 90.gadadienā! (Arī Andrejam Požarnovam)
Cieņā, Juris Viņķelis
Skat arī raksta komentārus: http://www.delfi.lv/news/soapbox/soapbox/article.php?id=22403224&com=1

Skat abu brāļu atbildes uz apsūdzībām un pašas apsūdzības:
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/194119-brali_vinkeli_lugs_saukt_pie_atbildibas_anonima_zinojuma_autorus

http://www.mango.lv/zinas/nejedzibas/redakcija/juris-vinkelis-domes-sede-laiz-mulki.m?id=28833931

Pēteris Viņķelis, PS

http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro9.EiroKand09.kandid?NR1=3&cbutton=81379834521

Dzimšanas gads - 1966
Dzimums - vīrietis
Pilsonība - Latvijas
Dzīvesvieta - Jūrmala
Darbavieta - SIA "Intentum"
Pabeigtas šādas mācību iestādes - Frīdriha Vilhelma Bonnas universitāte, 1993, politikas zinātne
   - Maskavas valsts universitāte, 1991, psiholoģijas maģistrs
Darbavietas un ieņemamie amati - SIA "Intentum", valdes loceklis
- Biedrībā "Radošās ekonomikas institūts", valdes loceklis
- Izglītības inovāciju biedrība, padomes loceklis
Ģimenes stāvoklis - precējies, 5 bērni
Latviešu valodas un citu Eiropas Savienības oficiālo valodu prasmes pašnovērtējums - Latviešu - dzimtā, Angļu - brīvi, Vācu - labi, Franču, Zviedru un Spāņu - pamatzināšanas

Šie dati ņemti no EP vēlēšanām, kur kandidātiem nav jāuzrāda iespejamā sadarbība ar VDK/KGB vai tamlīdzīgam iestādēm.
http://diena.lv/lat/politics/hot/cvk-atzist-kludu-eiropas-parlamenta-rezultatos?comments=3
Tas nozīmē, ka bez PS galvgalī esošās Sandras Kalnietes un Ineses Vaideres iespējas sākt darbu Eiropas parlamentā varētu būt Kārlim Šadurskim vai Pēterim Viņķelim.
Peteris Viņķelis netika ievelēts par EP deputātu 2009.g. but kļuva par Sabdras Kalnietes biroja kosultantu:

http://vinkelis.net/about/

Pēteris Vinķelis ir konsultants sabiedriskās politikas jautājumos. Viņš ir padomnieks Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes birojā Briselē.

Viņam ir plaša valsts, starptautiskā un sabiedriskā darba pieredze. 11 gadu laikā diplomātiskajā dienestā (1991-2002) viņš darbojās Latvijas vēstniecībās Maskavā un Vašingtonā, bija Latvijas Ārlietu ministrijas Drošības politikas nodaļas vadītājs. 2002.-2003. gadā viņš bija Ministru prezidenta padomnieks, bet 2003.-2006. gadā Sorosa fonda – Latvija izpilddirektora vietnieks un fonda Plašākās Eiropas programmas direktors.
Pēteris Vinķelis ir ar izcilību absolvējis Maskavas valsts universitāti, iegūstot maģistra grādu psiholoģijā (1991). Viņš ir turpinājis izglītību politikas zinātnē Bonnas universitātē (1992-93) un Džordža Maršala Drošības pētījumu centrā Garmišpartenkirhenē, Vācijā (1995).
Jūrmalnieks un piecu bērnu tēvs.

E: peteris@vinkelis.net

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/194119-brali_vinkeli_lugs_saukt_pie_atbildibas_anonima_zinojuma_autorus
2003. g. 14. februārī

Atlūgumu iesniegušais premjera padomnieks Pēteris Viņķelis, kā arī ceturtdien anonīmajā vēstījumā vairākiem Saeimas deputātiem minētais viņa brālis Juris Viņķelis drīzumā, visticamāk, vērsīsies Ģenerālprokuratūrā, lūdzot saukt pie atbildības, viņuprāt, "melīgās informācijas izplatītājus".

Anonīmajā ziņojumā par, iespējams, "sevišķas uzticamības PSRS drošības dienestu" aģentu nodēvētais Juris Viņķelis intervijā izplatīto informāciju saistīja ar iesākto specdienestu reformu. "Specdienesti ir milzīgi nobijušies par priekšā stāvošo reformu. Arī [Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšniekam Lainim] Kamaldiņam aprīlī beidzas pilnvaras, un pie šādas koalīcijas viņam ir mazas izredzes šajā amatā palikt, tāpēc, iespējams, specdienesti vēlas mainīt esošo koalīciju, īpaši, ja atceramies to, ka iepriekšējo reizi Kamaldiņš apstiprināts ar Tautas partijas atbalstu," sacīja Juris Viņķelis. Juris Viņķelis, kurš ir arī TB/LNNK biedrs un savulaik vadījis Guntara Krasta biroju ES integrācijas lietās, pauda, ka vienīgais, kas viņam liek šaubīties par specdienestu saistību ar ziņojuma izplatīšanu, ir tā "zemais profesionālisms daudzās faktu kļūdās". "Negribas ticēt, ka mūsu specdienesti strādā tik ļoti zemā līmenī," atzina Juris Viņķelis, pieļaujot iespēju, ka tas varētu būt arī "politisko oponentu pirksts". "Jebkurā gadījumā šī paziņojuma galvenais mērķis ir cilvēku darīt nedrošu, lai varētu vieglāk ar viņu manipulēt un nepieļaut iesākto reformu realizēšanos sev nevēlamā virzienā," sacīja Juris Viņķelis.
Premjera padomnieka brālis (Pēteris) arī uzskaitīja vairākas anonīmajā vēstulē minētās faktu kļūdas. "Pirmkārt, jau brāļa sieva ir nevis Kalugina, bet Kulagina. Viņas tēvs nav vis bijušais čekas ģenerālis Kalugins, bet Maskavas universitātes pasniedzējs Kulagins," sacīja Juris Viņķelis. Viņš arī pauda neizpratni, kāpēc anonīmajā ziņojumā nav pieminēts fakts, ka 2001.gadā Zemgales priekšpilsētas tiesa ar tiesas spriedumu nav konstatējusi Jura Viņķeļa sadarbību ar Valsts drošības komiteju. "Par to, ka šāda informācija klejo, zināju jau 1997.gadā un tieši tāpēc nolēmu vērsties tiesā, lai pierādītu pretējo, taču par to vēstulē nekas nav minēts. Tas nozīmē, ka sešus septiņus gadus specdienesti šo informāciju turēja siltu, nogaidot vispiemērotāko brīdi, kad to vilkt ārā," teica Viņķelis.
Viņš arī norādīja, ka par šīs informācijas nepatiesumu liecina fakts, ka Jurim Viņķelim, strādājot bijušā premjerministra Guntara Krasta valdībā un pildot veselības valsts ministra pienākumus, bijusi augstākās pakāpes pielaide valsts noslēpumam. "Tie ir murgu murgi, jo šāda pati pielaide bija arī Pēterim," klāstīja Juris Viņķelis. Viņš arī pauda nožēlu, ka masu medijos šobrīd tiek runāts tikai par anonīmā ziņojuma saturu, nevis par to, kas to ir izplatījis. Arī ekspremjers un Jura Viņķeļa partijas biedrs Guntars Krasts, kura vadībā Viņķelis strādājis valdībā, atzina, ka par Jura Viņķeļa saistību ar specdienestiem viņam "nekad nav bijušas aizdomas". Viņš arī uzsvēra, ka Jurim Viņķelim nav liegta pieeja klasificētajai informācijai un Latvijas drošības dienesti nekad nav devuši mājienus, ka Juris Viņķelis nebūtu uzticams. "Šis fakts manās acīs mazina ticību anonīmajā vēstulē rakstītajam, jo šāda veida informācijai būtu jāparādās iepriekš citādā veidā," sacīja Krasts.
 Vairāki Saeimas deputāti ceturtdien saņēmuši anonīmu ziņojumu, kurā norādīts, ka Repšes padomnieks Pēteris Viņķelis, "pēc partnerdienestu ziņām, ir Krievijas specdienestu aģents", savukārt viņa sieva "Darja Kalugina, pēc partnerdienestu ziņām, ir SVR (služba vņešņei razvedki - ārējās izlūkošanas dienests) darbiniece".
Par Juri Viņķeli anonīmajā ziņojumā savukārt norādīts, ka viņš, iespējams, "tika pieskaitīts sevišķās uzticamības aģentiem, kuru uzskaites kartītes 70.gadu beigās, pēc PSRS VDK priekšsēdētāja pirmā vietnieka pavēles, tika izņemtas no kartotēkas".
Anonīmajā ziņojumā arī norādīts, ka "Juris Viņķelis ir bijušais VDK aģents ar segvārdu ''jūrnieks'', par kuru informācija ir arī Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā". "Juri Viņķeli vervējis LPSR VDK Rīgas pilsētas daļas virsnieks Volkovs." Anonīmā ziņojuma sniegtā informācija liecina, ka "Jura Viņķeļa viens no uzdevumiem bija Pāvila Brūvera (tagad radio "Brīvā Eiropa" vadītājs) izstrāde. Viņķeļa sadarbība ar VDK fiksēta no 1975. līdz 1978.gadam, bet aģenta kartīte - forma Nr.3 - nav atrodama Latvijā atstātajā kartotēkā". Brūvers, kas vada radio "Brīvā Eiropa" latviešu redakciju, apšauba, ka Juris Viņķelis varētu būt Krievijas VDK aģents. Brūvers pa tālruni no Prāgas BNS stāstīja, ka viņi ar Juri Viņķeli bijuši labi draugi, kopā studējuši Rīgas Medicīnas institūtā. Kad 1974.gadā par pretpadomju darbību Brūveru tiesāja, Juris Viņķelis bijis vienīgais, kas tiesā par viņu sniedzis pozitīvu liecību un izteicis neizpratni par apsūdzību. Par to Juri Viņķeli, tāpat kā Brūveru, izslēdza no augstskolas. Pēc tam gan Juris Viņķelis esot atjaunots augstskolā. Cietumā savukārt viņš nonācis par to, ka izplatījis Brūvera jau emigrācijā Vācijā sarakstīto grāmatu par disidentiem PSRS. "Esmu pārliecināts, ka viņi [VDK] uz Juri [Viņķeli] izdarījuši spiedienu, tāpat, kā toreiz uz mani. Tomēr neticu, ka viņš toreiz būtu salūzis," sacīja Brūvers. Anonīmajā ziņojumā norādīts: "Arī par Jura brāli Pēteri Viņķeli ir pamatota informācija par viņa saistību ar Krievijas specdienestiem. 1997.gadā Pēteris Viņķelis bija izstrādes objekts LR Aizsardzības ministrijas Militārās pretizlūkošanas dienestam". Anonīmā ziņojuma izplatītāji norāda, ka "gan iekšlietu ministrs, gan Ministru prezidents, gan vairāki Nacionālās drošības padomes locekļi ir informēti, ka pastāv informācija par premjera biedra Einara Repšes padomnieka Pētera Viņķeļa saistību ar Krievijas specdienestiem". "Diemžēl Latvijas dienestiem ir dots uzdevums neko šajā jautājumā nedarīt un tālāk neinteresēties, jo ministrs saka, ka Repše ir informēts un vairs ne par ko nav jāuztraucas. Tā ka mēs redzam, ka vairākus mēnešus nekas nenotiek, un mums nav legālu iespēju pildīt savu pienākumu šajā jautājumā," rakstīts paziņojumā.

http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/293465-cilveks_no_tikla
Sallija Benfelde, Žurnāls "Nedēļa" , 2006. g. 31. janvārī

Vai nu tuvo vēlēšanu iespaidā, vai citu iemeslu dēļ, pēdējā laikā aktualizējušās runas par ietekmes tīkliem pasaulē. Par vienu no šāda tīkla veidotājiem tiek uzskatīts arī miljardieris Soross — viņš savos tīklos iepinis Latviju, liekot tai dzīvot pēc viņa, amerikāņu vai vēl kādām interesēm. Par pasaules tīkliem un Latvijas politiku "Nedēļa" sarunājas ar Pēteri Viņķeli — Sorosa fonds Latvija izpilddirektora vietnieku.

Pētera Viņķeļa CV vēsta, ka viņš ir psihologs, kurš diplomu ieguvis Maskavas Valsts universitātē, no 1992. līdz 1993. gadam studējis psiholoģiju un politoloģiju Bonnas universitātē, bet savā specialitātē nav strādājis. 1988. gadā Viņķelis ir piedalījies Latvijas Tautas frontes kopas dibināšanā Maskavā un 1991. gadā bijis Latvijas radio korespondents Maskavā. Jāņa Petera aicināts, pievērsies diplomātijai un no 1991. līdz 1995. gadam bijis Latvijas vēstniecības Maskavā preses sekretārs, pēc tam — arī pirmais sekretārs. Strādājis Latvijas Ārlietu ministrijā par Drošības politikas nodaļas vadītāju, bet no 1998. līdz 2002. gadam bijis Latvijas vēstniecības Vašingtonā padomnieks. Trīs mēnešus viņš bijis arī Ministru prezidenta Einara Repšes padomnieks, bet tad aizgājis no šā amata. 2003. gada sākumā Saeimas deputāti saņēma anonīmus ziņojumus par to, ka Pēteris Viņķelis ir Krievijas specdienestu aģents. Lietu pētīja SAB, Prokuratūra ierosināja krimināllietu par godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu, bet pārbaudes rezultāti netika publiskoti, netika atrasts arī apmelotājs. Nu jau gandrīz trīs gadus Viņķelis strādā Sorosa fonds Latvija. Sarunas sākumā viņš ir ļoti diplomātisks un lielākoties runā kā "no grāmatas" — tā, ka ik pa brīdim gribas palūgt Pēteri Viņķeli runāt ikdienišķā valodā. Uz jautājumu, vai tā ir diplomāta pieredze vai raksturs, kas veidojuši tik "neitrālu" izteiksmes veidu, Viņķelis atbild, ka gan viens, gan otrs, un tikai pēc stundām divām no žurnālista atvadās arī cilvēks, kurš reizēm var neslēpt savas emocijas.

trešdiena, 2010. gada 11. augusts

Ilze Viņķele, PS #11 Rīgas saraksts


http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=81351334341


Dzimšanas gads: 1971
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Rīgas Stradiņa universitāte, 2009, veselības zinātņu maģistra grāds
   "Attīstība", 2001, 2.līmeņa profesionālā augstākā izglītība, specialitāte - sociālā darbiniece
Darba vietas un amati: LR Saeima, frakcija "Pilsoniskā savienība", vecākā konsultante
   Politiskā partija "Pilsoniskā savienība", valdes locekle
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latviete
Ģimenes stāvoklis: precējusies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
dzīvoklis Rīga (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads) - automašīna MiniCooper , izl.gads:2003, reģ.gads:2003
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
40 000 EUR
6. Kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu - nav
7. Kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus
1000 LVL
PS mājas lapā:


Dzimusi: 1971. gadā Rēzeknē
Izglītība: veselības zinātņu maģistra grāds RSU, doktorante LU
Nodarbošanās: Saeimas frakcijas PS vecākā konsultante, PS valdes locekle
Iepriekšējā darba pieredze: krīzes centrs ielu bērniem „Marsa gatve”, vides ministra padomniece, parlamentārā sekretāre īpašu uzdevumu ministram ES fondu apguves lietās.

Hobiji: vēja dēlis, skriešana un sniega dēlis

http://www.vienotiba.lv/ilze_vinkele
"Esmu dzimusi un augusi Rēzeknē. Studēju žurnālistiku Latvijas Universitātē, augstskolā „Attīstība” apguvu sociālās darbinieces profesiju. Izglītību turpināju RSU, iegūstot maģistra grādu sabiedrības veselības programmā. Šobrīd studēju LU doktorantūrā politikas zinātni, specializācijā publiskā pārvalde un administrācija.

Esmu trīs dēlu mamma".

Bijusi arī EP deputāta Roberta Zīles palīdze;
Vīrs Juris Viņķelis - bijušais Veselības ministrs no JL. Nejaukt ar Pēteri Viņķeli, kurš ir mācījies čekas augstskolā Maskavā, precējies ar Darju un neskatoties uz to (vai tieši tādēļ) kļuvis par PS ārlietu stratēģijas vadītāju.