VDK materiālu pētniekus satrauc, ka pēdējos gados iznīcināti vairāki vērtīgi dokumenti

http://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/vdk-materialu-petniekus-satrauc-ka-pedejos-gados-iznicinati-vairaki-vertigi-dokumenti/
 VDK materiālu pētniekus satrauc, ka pēdējos gados iznīcināti vairāki vērtīgi dokumenti

9. janvārī 10:03

Lāsma Grundule, LNT Ziņas

Beidzot, pēc pusotra gada sākoties Valsts drošības komitejas dokumentu izpētes komisijas praktiskajam darbam, radušās bažas par atsevišķu pētniekiem noderīgu dokumentu iznīcināšanu. Vai tām ir pamats un vai visas vēstures liecības ir drošībā?

VDK dokumenti un materiāli Latvijā tiek glabāti dažādās iestādēs. Lielākā daļa no tiem, kas pārsvarā saistīti ar padomju represīvā režīma cilvēktiesību pārkāpumiem, atrodas Valsts arhīvā un pētniecībai esot brīvi pieejami.
Bijušās VDK bibliotēkas materiāli nonāca Policijas akadēmijā, tagad – koledžā. 2013. gadā tika izveidota speciāla komisija, kas lēma, ka daļa no bibliotēkas krājuma jāatdod Drošības policijai, pavisam neliela jāpatur, bet 43 vienības ir jāiznīcina.
Iznīcinātās bibliotēkas vienības nevarot saukt par VDK dokumentiem, tomēr pētniecībai materiāli varētu būt derējuši, neslēpj VDK dokumentu izpētes komisijas loceklis.
Tāpat bažas radījusi iespēja, ka, iztekot glabāšanas termiņam, varētu tikt iznīcināta daļa no jau neatkarīgas Latvijas tiesu lietu par VDK sadarbības fakta konstatēšanu materiāliem. Tiesnesis Juris Stukāns aicinājis pētnieku komisiju vērsties Tieslietu ministrijā, lai tā aicinātu tiesas atstāt šīs kategorijas lietas pastāvīgai glabāšanai.
Lai iegūtu pilnu ainu, pētniekiem trūkst ziņu par VDK operatīvajiem dokumentiem, kuri glabājas Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā. Taču SAB durvis, pēc pētnieku teiktā, viņiem līdz šim vēl aizvien paliek slēgtas.

Top Latvijas Likteņdārzs

28. augustā TV pirmajā kanālā skatījām  četru stundu garu tiešraidi no Kokneses, kur jau vairākus gadus top Latvijas Likteņdārzs- piemiņas vieta visiem latviešiem,kas cieta no sarkano okupantu noziegumiem. Iekārtot šādu Likteņdārzu ierosināja latvietis Vilis Vītols, atgriezies no Venecuelas. Viņš arī ziedoja naudu, lai varētu praktiski uzsākt šajā salā, ko no visām pusēm apskalo Daugava, veidot dārzu, kur tuvinieki, draugi varētu stādīt augļu kokus par piemiņu izsūtītajiem, okupantu iznīcinātajiem cilvēkiem. Ir jau izdarīts liels darbs, šo svēto ideju realizējot.  Ir uzcelts skaists amfi teātris ābeļu alejas galā, izveidots ceļš apkārt salai, uzsākta laivu piestātnes izbūve , iestādīti daudzi kociņi. Tā ir svētvieta, kur cilvēki piemin komunisma upurus  un smeļas spēkus dzīvei. Tiešraides laikā uz salas pie Kokneses pilsdrupām dziedāja kori vairāku diriģentu vadībā.Tika izdziedātas skaistākās un patriotiskākās dziesmas. Solo dziedāja Ieva Akurātere un Renārs Kaupers. Visu laiku TV skatītāji  pa tālruni 90006483 varēja ziedot Likteņdārza fondam. Viens zvans- viens lats. TV ekrāna stūrī visu laiku mainījās skaitļi, jo visu laiku cilvēki ziedoja.  Četru stundu laikā tika ziedoti vairāk nekā 29 000 latu. Pērn bija saziedoti 5 200 latu. Ziedot var ne tikai pa tālruni, bet arī iegādājoties ziedojumu zīmes 5 un 10 latu vērtībā . Ziedotāji ir arī uzņēmumi , kas palīdz ar materiāliem, tehniku, darba spēku . Tā ir tautas svētvieta un tāda ir tautas attieksme pret to. Ar uzticību Latvijai, brīvībai, neatkarībai mēs uzvarēsim.
Atis Skalbergs