http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=87525&date=2010-10-22
Ikviens cilvēks un katra organizēta sistēma, nonākot sev nevēlamos apstākļos, izvēlas kādu no trim iespējām: 1) aiziet, 2) pielāgoties, 3) pielāgot vidi savām vajadzībām. Okupācijas laikā Latvijas pilsoņi no uzspiestās situācijas nevarēja aiziet. Viņiem nācās pielāgoties vai iet bojā.
Iespēja pielāgot Latvijas apstākļus pilsoņu vairākuma un līdz ar to latviešu tautas ilgtermiņa interesēm tagad ir reāla, taču tie cilvēki, kas pēc okupētājvalsts sabrukuma nāca Latvijā pie varas, šo iespēju līdz šim izmantojuši bikli un negribīgi. Jautājums par Latvijas turpmākās attīstības ceļu joprojām paliek atklāts. Šādos apstākļos daudzi visu tautību Latvijas iedzīvotāji valsti pamet. Atliek jautāt – vai pieradums pielāgoties valstī pastāvošajām nebūšanām (un pēdējos gados – arī aiziešana no tām) nav vājinājusi tautas gribu paredzamā nākotnē izmainīt situāciju sev par labu?
Latvijai joprojām pastāv trīs attīstības iespējas – Austrumu diktēta krievu šovinistu kundzība kopā ar plašu korumpētību, dažādu nokrāsu kosmopolītisms jeb "multikulturālisms" vai arī sava nacionāla valsts, aptuveni tāda pati kā vairākumam citu Eiropas Savienības zemju tautu – latviska Latvija.
Pārkrievošanas modeļa atklātākie atbalstītāji vēlēšanās nupat cietuši neveiksmi. Viņu līdzjutēji aiz robežas droši vien jutīsies spiesti vicināt pātagu un kliņģeri, lai vairotu ietekmi tiem šā virziena piekritējiem, kas Saeimā iekļuvuši no citiem sarakstiem. Varbūt par viņu aktīvāku iesaistīšanu spēlē piesolīs kādu ienesīgu darījumu vai liks noprast, ka gardi pamielos kaimiņus, kad tie atbrauks viesos. Te gan der atcerēties, ka piesolīta bezmaksas siera smarža ne allaž un ne visus aizvilina iecerētajā virzienā.
Daži korumpētie Latvijas politikāņi šoreiz Saeimā nav tikuši un iekļuvušo rindas kļuvušas retākas. Tomēr jūtams pagrieziens uz okupācijas seku pārvarēšanu vēl nav noticis. Promaskavisko uzskatu paudēji tagad cenšas izsacīties miglaināk nekā agrāk. Viņi pulcējas galvenokārt ap "Saskaņas centru", kura politiskā seja ir neskaidrāka. 10. Saeimā nupat ievēlētais šā saraksta deputāts Valērijs Kravcovs oktobra speciālizdevuma "Tava avīze" 21. lpp. nesen rakstīja: "... Ir pienācis laiks izveidot stipru Latvijas krievu kopienu ar nodaļām visās lielākajās pilsētās." Te jūtami centieni veidot valsti valstī. Līdzīgas noskaņas manāmas arī alkatīgāko mantraušu politiskajos grupējumos, kam tautas nākotne nerūp.
Smaga cīņa ap latviskas Latvijas ideju un tās paudējiem tagad, kā šķiet, norit "Vienotības" iekšienē, jo te sarosījušies daži nepārprotami kosmopolīti. Tomēr arī savā apvienībā viņi sastop pretsparu. Šķiet, ka arī "Visu Latvijai" var kļūt par nozīmīgu kodolu, ap kuru kristalizēsies latviskās Latvijas idejas. Patrioti ir pamanāmi vēl citās partijās.
Saeimas deputātu vārdi un pat lēmumi Latvijas turpmākās attīstības virzienu, protams, ietekmēs tikai mazā mērā. Izšķirošais spēks būs daudzu tūkstošu cilvēku rīcības gribētais un negribētais rezultāts. Svarīgākie faktori, kas noteiks Latvijas turpmākā ceļa izvēli, būs saimnieciskās dzīves stabilitāte, valodas un kultūras sekmīga attīstība, kā arī nacionālās valsts politiskais spēks. To ietekmēt ir ikviena pilsoņa varā.
