CVK reģistrē PLL sarakstu

http://www.delfi.lv/news/national/politics/cvk-oficiali-registre-ari-pll-sarakstu.d?id=33212977

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pirmdien oficiāli reģistrēja arī apvienības "Par labu Latviju" deputātu kandidātu sarakstu, ko apvienība iesniedza jau ceturtdien, bet komisija tos nevarēja pieņemt, jo sarakstam nebija pievienotas kandidātu parakstītas piekrišanas startēt vēlēšanās.

Tagad PLL iesniegusi visus dokumentus un saraksts ir reģistrēts.
Rīgā sarakstā ir 32 kandidāti, saraksta pirmais numurs ir pilsētas vicemērs Ainārs Šlesers, otrais ir izdevniecības "Petit" valdes priekšsēdētājs Aleksejs Šeiņins, bet trešais – bijušais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP). Tāpat Rīgā kandidēs maijā par TP biedri kļuvusī režisore Gaļina Poļiščuka un bijusī veselības ministre Baiba Rozentāle. Pēdējā vieta PLL Rīgas sarakstā atvēlēta Šlesera dzīvesbiedrei, deputātei Inesei Šleserei.
Vidzemē saraksta pirmais numurs būs eksprezidents un PLL vadītājs Guntis Ulmanis, otrā vieta atvēlēta Saeimas deputātei Karinai Pētersonei (LPP/LC), trešā vieta – deputātam Mārim Kučinskim (TP). Pirmspēdējā vieta sarakstā ir deputātam Ventam Armandam Krauklim (TP), bet pēdējā, 30.vieta – deputātam Dzintaram Jaundžeikaram (LPP/LC).
Latgalē apvienības sarakstā būs 19 kandidāti, pirmajā vietā - Daugavpils mēra vietniece Rita Strode, otrajā – Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Jānis Bekešs, trešajā - deputāts Vitālijs Aizbalts (LPP/LC). Tāpat Latgalē kandidēs bijušais robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš, kam sarakstā atvēlētā pēdējā vieta.
Kurzemē PLL sarakstā būs 16 kandidāti, pirmās trīs vietas atvēlētas bijušajam bērnu lietu ministram Ainaram Baštikam (LPP/LC), bijušajam pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam (TP), bijušajam tieslietu un iekšlietu ministram Marekam Segliņam (TP). Tāpat Kurzemē kandidēs bobslejists Jānis Miņins.
Zemgalē kopumā uz Saeimu kandidēs 18 PLL pārstāvji, saraksta augšgalā būs TP līderis Andris Šķēle, bijusī kultūras ministre Helēna Demakova (TP) un Saeimas deputāts Juris Dalbiņš (TP).
Kopumā CVK reģistrējusi jau četrus sarakstus – PLL, apvienības "Saskaņas centrs", apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" un partijas "Par prezidentālu republiku".

Psiholoģiskais karš pret Latviju

Trešdiena, 25.jūnijs (2008) Atis Skalbergs:
http://zinas.nra.lv/viedokli/atis-skalbergs/554-psihologiskais-kars-pret-latviju.htm

"Kas ir lasījis Viktora Suvorova grāmatu "Akvārijs" (izdota arī latviski), tas zina, ka Krievijas Izlūkošanas pārvaldē (krieviski GRU) ir nodaļa, kas speciāli izdomā dažādas teorijas un izplata baumas. Tās spēj dezorientēt ļoti daudzus. Vispirms pamatīgi iebaidīt, tad – censties pakļaut.

Uzņēmējs Vasilijs Meļņiks (viņš bija premjera Aigara Kalvīša ārštata padomnieks) aizgūtnēm sludināja: "Nevajag baidīties no Krievijas ekonomiskās ekspansijas." Tas bija mudinājums nokļūt šīs valsts ekonomiskā atkarībā, kļūt par ķīlnieku bīstamam biznesam.

Integrācijas ministra Oskara Kastēna (LPP/LC) vadībā integrācijas sekretariāts izstrādājis "Jaunas pamatnostādnes sabiedrības integrācijai no 2008. līdz 2018. gadam." Šajās pamatnostādnēs aiz dažādiem svešvārdiem un samudžinātiem formulējumiem slēpjas divkopienu valsts atzīšana un okupācijas legalizēšana. Turpmāk integrācija notikšot nevis uz latviešu valodas bāzes, bet uz multikulturālisma pamatiem. "
"Vilis Vītols rakstā "Par valodu un multikulturālismu" ("Latvijas Avīze" 2008. g. 16. jūnijā) saka: "Tas ir mēģinājums pārvērst latvisku Latviju par multikulturālu Latviju... Patiesībā multikulturālisms būs rusifikācijas atgriešanās."


Advokāts Andris Grūtups intervijā "Latvijas Avīzei" 22. maijā teica: "Situācija kļuvusi bīstama. Latvijas pastāvēšana ir atkarīga no tā, kā mēs tiksim galā ar piekto kolonnu... Tā ideoloģiski joprojām pastāv un ir viens no lielākajiem draudiem mūsu valstij. Tāpēc uzskatu, ka pašreizējās integrācijas politikas vietā ir jāliek krasa latviskošanas politika. Krievi ciena tikai tos, kas paši sevi ciena." Šie patiesie vārdi ļoti nepatika Plineram un Cilēvičam."
"Latviju ik pa laikam apmeklē dažādi politiķi, lai izdarītu spiedienu uz mums. Lielākā daļa no viņiem vēlas, lai mēs piekāptos dažādām Krievijas prasībām. Šā gada martā Rīgā ieradās ASV Valsts sekretāres Kondolīzas Raisas palīga vietnieks Džefrijs Krilla. Viņš tikās ar Krievijas vēstniecības darbiniekiem, Oskaru Kastēnu, Borisu Cilēviču, sniedza intervijas krievu avīzēm, pauda latviešiem naidīgus uzskatus, aicināja krievus iegūt vēlēšanu tiesības. Viņš runāja gandrīz tāpat kā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Šis amerikānis Latvijas valdību pamācīja – domāt, kā nepilsoņus "motivēt pieņemt Latvijas pilsonību". "
"Bijušais Čehijas prezidents Vāclavs Havels nesen teica: "Krieviju pārvalda VDK spiegi un bandīti. Putina vara sevī apvieno sliktāko, kas aizgūts gan no komunisma, gan kapitālisma. Putina ēra atnesa jauna tipa diktatūru, kas ir bīstama savā neuzkrītošajā veidolā."

Lienošā okupācija virzās uz mērķi. Mums jābūt stipriem un gudriem, mums jākopj sava un visas tautas nacionālā pašapziņa, lai nezaudētu šajā psiholoģiskajā karā."