Par Jāņa Straumes otro atzīšanos par sadarbību ar KGB/VDK

Latvijas avīze, Diena, 2013.g.10.aug.

Par Jāņa Straumes otro atzīšanos

Tā notika 2013.g.6.augustā, kad „Latvijas Avīze” pārpublicēja no „Dienas” bijušā Saeimas spīkera pamācības latviešiem, proti, ka nākošajās Saeimas vēlēšanās jābalso par „'Saskaņas Centru” un jāņem šie valdībā. Visa šī ''gudrība'' bija ticami „iepakota”, paslavējot R.Zīli, nosodot visādus kabanovus, bet galvenais, ka latviešiem jādod SC roka, valsts politika jāpagriež austrumu virzienā.

„Zinu, ka daudzi mani uzskata par krievu aģentu'' skaidro Straume. Pirms dažiem gadiem, kad viņš no medībām braucot nokļuva apcietinājumā, jo bija kārtīgi sadzēries, sekoja pirmā atzīšanās, ka kalpojis naidīgiem spēkiem. Tas bija drukāts žurnālā „PRIVĀTĀ DZĪVE”. Sekoja bailes par savu dzīvību, kritika par apvienību TB/LNNK un mājiens, ka jāsadarbojas ar austrumiem un ka aiziet no politikas.

Tagad viņš redz sevi politikā pēc pieciem gadiem. Prokremliskajiem spēkiem viņš ievajadzējies ātrāk, tāpēc tāda otrā atzīšanās, jo svarīgi ir pilnīgi nederīgu domu pasniegt kā ļoti ticamu un varbūt, ka daudzi ņem vērā, ko saka tāds „patriots”. Izrādās, ka Jāņa Straumes nodevīgā darbība nav aizmirsta un atgriešanās politikā var notikt tikai caur ļoti bargu sodu.

Latvieši būs racionāli un neklausīs melīgiem, tautai naidīgiem ieteikumiem. Politiskos līķus  mēs kraujam kaudzītēs, lai maitas putniem arī būtu sava nodarbošanās. Tur priekšā jau ir Jānis Jurkāns. Garlaicīgi nebūs.!

Atis Skalbergs

Pirma VDK aģenta atzīšanās:

Viņa māti un vecomāti izsūtīja uz Sibīriju 1949.gadā. Čekists pielika vecaimātei pie galvas šaujamo un lika parakstīties, ka pati labprātīgi te atbraukusi. Tādi ’’likumi’’ tur valdīja. Zēns auga tādā ievainotā ģimenē. Gribējās atriebties, parādīt daudzu latviešu naidu pret šo iekārtu, un viņš, būdams skolnieks, 14 gadu vecumā uzvilka sarkanbaltsarkano karogu. Viņu noķēra čeka un lika izvēlēties - sadarboties vai iet cietumā. Tas nozīmēja palikt bez izglītības, aprakt savu dzīvi viena naiva protesta dēļ. Mājinieki mudināja - pasargāt sevi, domāt par nākotni. Viņš piekrita, parakstījās un sevī nosolījās nekādā ziņā nekalpot šim režīmam, jo dziļi to ienīda. No sākuma negribīgi izpildīja VDK rīkojumus, tie tādi sīkumi vien bija, visu laiku likās, ka viss būs labi. Rīkojumi kļuva nopietnāki, stāvoklis bīstamāks, atkāpšanās neiespējama, viņš atradās zem VDK stobra. Tas nozīmēja: izdarīšu muļķības - saņemsi lodi vienā vietā, viss kļuva skaidrāks par skaidru. Atpakaļceļa nebija. Viņš ienīda komunismu … un kalpoja šim režīmam. Laiks gāja ātri. Nevienu viņš nebija nositis, neko briesmīgu izdarījis. Viņš mocījās sirds apziņas pārmetumos … un darbojās tālāk, visādi sevi mierināja. Viņš kļuva par vienu no nacionālākās partijas veidotājiem, viņu ievēlēja Saeimā, kļuva par ietekmīgu vīru, spēlēja savu lomu un tas nemaz nebija tik grūti. Runas viņam rakstīja čekai uzticami vīri. Tās bija patriotiskas, nacionālas runas. Dažiem radās kādas aizdomas, bet vienmēr viņš izslīdēja sveikā. Partijā TB/ LNNK viņu kritizēja arvien nesaudzīgāk, bet tas bija par pārdoto dzīvokli un saimnieciskiem darījumiem, toties viņa materiālā labklājība uzlabojās. Vēlēšanās viņš saņēma daudzus jo daudzus mīnusus, bet viņš bija dzīvs un paēdis, savu lomu nospēlējis labi. Nevienu viņš nebija nositis, nav ko sevi mocīt pārmetumos. Pirms trīs gadiem viņš izstājās no TB/LNNK. Viņš brauc ar labu džipu, ienākumu deklerācijā var rakstīt, ka viņam pieder 100 tūkstoši eiro. Divdesmit gadus viņš pavadījis politikā, tur vairs neatgriezīsies. Politikā esot bijušas veiksmes un neveiksmes, nodevības un intrigas. Viņš atzīst, ka ’’manis pārstāvētās partijas rīcība nebija pareiza‘’.

Nav svarīgi nosaukt šī cilvēka vārdu. Tā būtu tikai ziņkāres apmierināšana, priekšā teikšana un nekas vairāk. Cilvēkiem jā vērtē notikumi, procesi, runas dziļāk un jāskata politiskā dzīve kopsakarībās.

Paraksts: 

JĀNIS CAUNE

Par VDK / KGB taktiku un Latvijas mēdijiem

VDK taktika, no tās jāmācās.

Pārlasot IMANTA ĻEŠINSKA atmiņas, kas publicētas žurnālā “LATVIJA ŠODIEN” 1986.g.'' VAR IZDARĪT SECINĀJUMUS PAR VDK taktiku un secināt. ka avīze ''DDD'' ir čekas izdevums, kas drukā ļoti patriotiskus rakstus, aicina uz visādiem izlēcieniem, dara visu ,lai sanaidotu latviešus.

Es savā mūžā neesmu nopircis nevienu šīs avīzes numuru, man to piesūta no ārzemēm ļoti patriotisks cilvēks, tas nozīmē, ka tā tiek izplatīta ārzemēs un tai ir lasītāji, kas nav atšifrējuši, ka to finansē un pieraksta latviešiem naidīgi spēki. Savas atmiņas ĻEŠINSKIS uzrakstīja 1980.g. vasarā, bet tās nav daudzi lasījuši un tā ir kļūda, jo vērtīgākas atziņas par KGB darbību latviski neviens nav uzrakstījis.

ATIS SKALBERGS.

Publicēts ‘Latvija Amerikā’, 2013.g. februārī, 4.numurā.

Atbilde A.Skalbergam (publicēta ‘Latvija Amerikā’, 2013.g. februārī, 6.numurā,

Par VDK un Latvijas mēdijiem.

Atsaucoties uz iepriekšējā numurā publicēto rakstu par VDK darbību caur avīzi DDD gribu teikt, ka man nav tiešas informācijas par to cik aģenti strādā DDD un cik citās avīzēs, bet gribu uzbūvēt nelielu pieņēmumu un secinājumu virkni. Kā zināms, čeku izveidoja PSKP lai nostiprinātu savu vienvadību, bet Latvijas gadījumā tas bija nepieciešams arī lai varētu neatgriezeniski iekļaut Latviju Krievijas (PSRS) sastāvā un iznīcināt jebkuru latvisku noskaņojumu. VDK strādāja PSKP un Latvijas KP vadībā un bija instruments ar, kura palīdzību uz Sibīriju tika izvesti simtiem tūkstoši latviešu un gadu desmitiem tika vajāti disidenti un latviskas Latvijas aizstāvji. LKP vadībā bija A.Gorbunovs (LC), A.Čepānis (ZZS) un komunistiskās nomenklatūras aparātā augstos amatos strādāja J.Urbanovičs (SC), A.Lembergs (ZZS), prezidents A.Bērziņš (TP/ZZS) un daudzi citi, kas ilgstoši ieņēma vai vēl šodien ieņem augstus amatus ‘neatkarīgās’ Latvijas varas iestādēs un pārvalda mēdijus. Piemēram, pēc Lemberga norādījumiem strādā NRA (tā pati, kas gadu desmitiem ar nosaukumu „Cīņa” sludināja komunistisko propagandu, bet daudzi žurnālisti un politiskā virzība joprojām ir tā pati – kritizēt jebkuru patriotisko spēku un veicināt piekāpšanos Krievijai).

Neko patriotisku nevar teikt arī par laikrakstu Diena – to nodibināja vēl pirmā Godmaņa valdība ar mērķi popularizēt tā laika valdošā grupējuma (t.i. Gorbunova LC) darbību savukārt tagad tā piederot 3 Latvijas oligarhiem, kurus apvieno vēlme pārdot Maskavai visu, ko vien var pārdot un vienlaicīgi kritizēt nacionālās partijas, kuras mēģina tam pretoties.

Bez šīm nepatriotiskajām latviešu avīzēm Latvijā iznāk vairākas avīzes krievu valodā, kuras veicina Krievijas ietekmes pastiprināšanu Latvijā, aicina krievus nerunāt latviski (pat tad ja viņi šo valodu ir skolā mācījušies) un atklāti grauj Latvijas valsts pamatus, piemēram, pieprasot masveidīgi un automātiski piešķirt Latvijas pilsonību okupācijas laikā nelegāli iebraukušajiem. Savukārt par nodokļu maksātāju naudu uzturētais Latvijas valsts radio katru rītu 3 (trīs!) reizes šīs antilatviskās ziņas izklāsta arī latviešu klausītājiem (lai neviens nevarētu izvairīties no Kremļa propagandas arī tad, ja nepērk un nelasa krievu avīzes). Vēl neilgi pirms valodas referenduma Latvijas valsts radio atvēlēja veselu stundu laika kriminālnoziedzniekam un provokatoram Vladimiram Lindermanam lai tas varētu netraucēti izklāstīt savus plānus par Latgales atdalīšanu un par pāreju uz krievu valodu. Manuprāt, visi šie piemēri liecina par ievērojamu VDK ietekmi minēto masu mēdiju darbībā un nav jau brīnums, jo tur vadošos amatos joprojām strādā komunistu laiku ideologi (I.Ābola, Ā. Jansons, Ā.Kļeckins) un par „ekspertiem” tiek uzaicināti tikai nedaudzi speciāli atlasīti ‘nomenklatūras’ runātāji – galvenokārt bijušie komunisti, piemēram Ilga Gore-Kreituse, LKP funkcionāre), J.Rozenvalds, A. Freimanis utml. (kas izmantojot savus amatus, aktīvi izplata sarkano miglu vēl līdz šim brīdim).

Kāda tad viņiem visiem ir līdzība vai atšķirība no DDD?

DDD (Deokupācija, dekolonizācija, deboļševizācija) avīze konsekventi cīnās par Latvijas Saeimas 1996.g.23 augusta deklarācijas izpildīšanu, kas paredz valdībai veikt šīs nosaukumā minētās darbības un avīzē tā ir viena no galvenajām tēmām. Vai avīze kurina naidu? Katrā ziņā tā neaicina uz okupantu integrāciju, bet gan grib lai valdība veicinātu viņu repatriāciju. Daudzi okupanti to mēģina pasniegt kā naida kurināšanu (bet vai arī Jūs domājat, ka būtu slikti, ja viņi pamestu Latviju?). Deokupācija ir latviešu tautas izdzīvošanas jautājums. Ar safabricētiem argumentiem par ‘naida kurināšanu’ avīzi un tās žurnālisti bija iesūdzēti tiesā, bet tiesa atzina DDD par likumu ietvaros strādājošu avīzi un tā turpina publicēt rakstus, kas nepatīk postkomunistiskajai nomenklatūrai. DDD pārpublicē sludinājumus no Krievijas avīzēm, kur Putins un apgabalu vadītāji aicina krievus atgriezties dzimtenē, kamēr Latvijas lielie mēdiji dara tieši otrādi – nepamatoti vaimanā par daba spēka trūkumu Latvijā (kaut arī ir liels bezdarbs) un aicina vēl vairāk krievus doties uz Latviju vai arī pirkt tur nekustamos īpašumus, lai tādejādi dabūtu uzturēšanās atļaujas un papildinātu Latvijas krievu kopienu.

DDD bieži publicē interesantas intervijas ar sabiedrībā populāriem patriotiskiem cilvēkiem, piem. ar Ingrīdu Strodi, Aleksandru Kiršteinu, Dagmāru Beitneri un citiem, kas atmasko Latvijas okupantu un Krievijas aģentu nekaunīgās provokācijas un kritizē valdības neizdarību cīņā pret tām (un tādēļ šo cilvēku viedokļus mēģina noklusēt lielie mēdiji). Lielie mēdiji no šīm DDD tēmām izvairās un līdz ar to necīnās par Latvijas deokupāciju – tātad tie turpina VDK iesākto ceļu uz patriotu nomelnošanu un valsts pārkrievošanu, piem. piešķirot pilsonību pēc iespējas vairāk nelatviešiem un vienlaicīgi mēģinot to nedot vai atņemt latviešiem, kad vien rodas tāda iespēja. Vairāki pseido-patriotisko partiju vadītāji bieži aicina paātrināt pilsonības piešķiršanu okupantiem, bet kuras avīzes tad tos publicē? (ne jau DDD).

Tādejādi, manuprāt, VDK ietekme ir daudz lielāka lielajos mēdijos, nevis DDD. Tiem, kas nav lasījuši DDD paši (bet ir dzirdējuši par to kritiku no NRA, Dienas, LTV utt.), iesaku šo avīzi palasīt un izdarīt secinājumus pašiem. Negribot nāk prātā sen dzirdēts gadījums par kādu maz izglītotu slaucēju, kas uzstājās PSKP kongresā ar runu un teica, ka viņa gan pati nav lasījusi, bet zina, ka Solžņicins ir slikts, jo tā saka laikraksts Pravda.

Protams, ideāli būtu, ja mums izdotos izvairīties no VDK ietekmes visās jomās, bet līdz tam vēl tālu, zinot, ka čekas maisi joprojām nav atvērti (un līdz ar to mēs joprojām nezinām kuri ir šīs apslēptās indes izplatītāji) un vairākums pie varas esošo joprojām tura šos maisus ciet – tātad aizstāv kremļa aģentus un ļauj tiem turpināt viņu graujošo darbu. Un nav šaubu, ka tādu ir daudz, jo Austrumvācijā Stasi arhīvi tika atvērti 1990.gadā un tad atklājās čekas darbības patiesie mērogi – apmēram katrs otrais austrumvācietis ir kaut reizi sadarbojies ar čeku un katrs sestais ir aktīvi strādājis čekas labā. Kamēr čekas arhīvi nav pieejami, varam tikai minēt vai Latvijā šī proporcija bija lielāka vai mazāka. DDD daudzkārt ir pārmetusi Saeimai un valdībai to, ka čekas maisi nav atvērti un arī to, ka valdība nav panākusi lai Krievija atdot no Latvijas izvestos LPSR VDK arhīvus lai beidzot varētu veikt sabiedrības lustrāciju. Latvijas valdība varēja, piemēram, bloķēt Krievijas uzņemšanu Pasaules Tirdzniecības organizācijā (WTO) un pieprasīt apmaiņā LPSR VDK čekas arhīvus, kā arī robežlīguma parakstīšanu bez Abrenes atdošanas, bet tas netika izdarīts un netika pat pieminēts kā iespēja, kaut gan DDD to ierosināja.

Es nevaru apgalvot, ka DDD slejās nekad nav bijis neviens raksts, kura autors ir čekas aģents, bet šādu aģentu ietekme ir nesalīdzināmi lielāka citos minētajos mēdijos. Varu piekrist Skalberga kungam, ka nenāktu par sliktu pārlasīt I.Lešinska „Kalpības gadus” jo tas ļautu vērīgāk paskatīties apkārt un saprast kas strādā Latvijas interesēs un kas tikai izliekas, bet īstenībā stūrē uz austrumiem (te lasītājs pats droši vien var izdarīt secinājumus, zinot kuru partiju (RP jeb ZRP !!) kuri ministri tagad aicina ieviest krievu valodu Latvijas augstskolās un pretojas Rail Baltica dzelzceļa būvei par ko Eiropa dod naudu, bet tajā vietā grib paplašināt dzelzceļu uz Maskavu).

LA un DDD lasītājs.

Bīstamie padomdevēji

BĪSTAMIE PADOMDEVĒJI

LATVIEŠIEM bieži uzrodas dažādi padomdevēji, kas laipnā, draudzīgā veidā cenšas mūs ietekmēt, tikai viņu padoms ir naidīgs mūsu tautai un valstij, tāpēc jābūt pašiem ar savu pārliecību, zināšanām, lai visu izvērtētu un tikai tad pieņemtu lēmumu. Pirms dažiem gadiem Briseles speciālisti ieteica mums devalvēt latu, jo tas dos lielu labumu mūsu ekonomikai. Mūsu valdība to neizdarīja un tagad dzirdam no tās pašas puses, ka tas bijis pareizs lēmums. Atceramies, ka ŠĶĒLE un ŠLESERS visos medijos klaigāja par nepieciešamību devalvēt mūsu nacionālo valūtu. Tagad šie politiķi ir sevi pilnīgi sakompromitējuši un mēs viņus neuzklausām. 2012.g.augustā Latvijas ebreju kopienas bijušā vadītāja N. Barkāna dēļ iesaka piešķirt dubultpilsonību ļoti daudziem cilvēkiem, kam tā nepienākas un tā būtu mētāšanās ar pilsonību, kas nav pieļaujama. Bijusī ASV vēstniece Gārbere šogad mudināja piedalīties praidā Rīgā, pati gāja un tēloja milzīgu demokrātijas apliecinājumu. Atbalstu latviešos tas neguva. Jau Latvijā ieradies jaunais ASV vēstnieks Pekala un gatavs mūs pamācīt integrācijas jautājumos. Par to mums paziņo Kremļa aģents Gapoņenko. Tas liecina, ka krievi jau paspējuši „apstrādāt” šo diplomātu. Uzticība  amerikāņiem mūsu valstī arvien mazinās. Neesam aizmirsuši DUGLASU DEIVIDSONU, kas bija speciāli sūtīts no  ASV  valsts departamenta, lai ātri nokārtotu ebreju īpašumu restitūcijas jautājumus, kas ir nelikumīgi, negodīgi un mūsu valstij nepieņemami. Sevišķa vilšanās ir tieši amerikāņu politiķos. Arvien biežāk mēs atgādinām, ka ASV un Anglija atdeva Baltijas valstis staļiniskajai PSRS un tad daudzus gadus atgādināja, ka nekad nav atzinusi Baltijas okupācijas leģitimitāti. Drīz no Briseles ieradīsies kāds „padomdevējs”, kas skaidros, ka pašvaldību vēlēšanās jāļauj piedalīties nepilsoņiem. Es ticu, ka mūsu politiķi nosargās mūsu valsti un nepakļausies melīgiem, naidīgiem ieteikumiem.

ATIS SKALBERGS

KRIEVIJAS DIENAS VIESI

KRIEVIJAS DIENAS VIESI 2012.g. maija sākumā ir tā saucamā Krievijas diena, kad vēstniecība Rīgā rīko pieņemšanu un savu viesu pacienāšanu. Šogad krievu vēstnieks A.Vešņakovs Jūrmalas rezidencē rīkoja uzaicināto viesu iepriecināšanu ar bagātiem cienastiem un laipnām sarunām. No Latvijas puses tajā piedalījās Andris Šķēle ar sievu,Raimonds Pauls ar sievu, eksprezidents Guntis Ulmanis,miljonāri Atis Sausnītis,Ivars Strautiņš, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme- Grende, valsts kontroliere Inguna Sudraba, uznemeja Benita Sadovska, politologs Kristians Rozenvalds, Liepājas mērs Uldis Sesks, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars ar draudzeni, Bijušais lidostas „Rīga” direktors Krišjānis Peters ar sievu Anastasiju un Latvijas Raidorganizāciju apvienības izpilddirektori Guntu Līdaku, Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars un kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, Žurnālists Juris Paiders un daži citi ciemiņi. Par to rakstažurnāls''Kas jauns?'' Nr25 (2012.g.19-25.jīūnijs.).

http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/84394/latvijas-prominences-nosvin-krievijas-dienu-foto"

  Esot uzlūgti daudzi politiķi, bet nav atnākuši. nezināmu iemeslu pēc.. No nesenās vēstures mēs labi zinām,ar ko šī vēstniecība nodarbojas,tāpēc katrs var izdarīt savus secinājumus.
ATIS SKALBERGS

Andris Bērziņš - prezidents??

PREZIDENTS?
Valsts pirmajai personai Andrim Bērziņam neklājas viegli pēc tam, kad viņš 2012.g. janvārī paziņoja, ka nepiedalīsies referendumā par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Tauta bija nesaprašanā, tas bija negaidīti un nodevīgi. Daudzi cilvēki zvanīja un rakstīja ‘’Latvijas Avīzei’’ un nosodīja tādu rīcību. Zigurds Mežavilks ierosināja, lai gaidāmo referendumu no savas kabatas apmaksā Satversmes aizsardzības birojs, Drošības policija, Centrālā vēlēšanu komisija un Valsts prezidents, jo tieši šīs amatpersonas ir vainīgas, ka šāds pretlikumīgs, valsts pamatus graujošs pasākums var notikt. Aina Čurkste piekrīt Dr.Aivara Sluča vērtējumam par Latvijas un Igaunijas prezidentiem (16.janv.). 19.janv. radio ‘’brīvajā mikrofonā’’ klausītāji intervēja prezidentu, viens no jautājumiem bija – Ko Jūs savas prezidentūras laikā esat labu izdarījis Latvijas labā? Atbilde bija izvairīga tāpat kā visas pārējās. Viņš ir piedalījies Pirmā Baltijas kanāla raidījumā, runājis krievu valodā, jo tas ir Krievijas finansēts TV kanāls un tajā nav jāpiedalās, jo ir pilnīgi naidīgs mūsu valstij. Ja viņš tajā piedalījās, tad tas rāda, ka prezidentam ir vāji padomdevēji. Prezidents visai vāji uzstājās Ņujorkā Ģenerālās Asamblejas sesijā, vajadzēja taisnoties par savu slikto izrunu un vainīgs izrādījās apgaismojums. Nevienā intervijā viņš nav pateicis neko svarīgu, atbildes bijušas izvairīgas. Ja zinām, ka visas svētku runas raksta citi, tad saprotam, ka tāds prezidents ir dekorācija. 21. janv. LTV trešais kanāls intervē eksprezidenti Vairu Vīķi Freibergu, kura saka, ka noteikti ies uz referendumu un balsos pret krievu valodu un aicināja visus pilsoņus tā rīkoties. Šis loģiskais ieteikums aplidoja visas latviešu radioprogrammas. Redzams, ka žurnālisti ignorē Bērziņu un tam ir motivācija. Šo prezidentu ievēlēja SC deputāti, to tagad atceras daudzi. Slikti, ja virsrakstā jāliek jautājumu zīme, bet tā ir vispareizāk.
ATIS SKALBERGS

Vainīgie kāpēc notiek referendums pret valsts pamatiem

VAINIGOS MEKLEJOT.
Tuvojas 18.februāris – referenduma diena. Cilvēki spriež, kāpēc valsts pārvalde pieļāva, ka nepilsoņu grupa varēja sākt vākt parakstus par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā. 2012.g. 10.janvāra ’’Latvijas Avīze’’ publicē interviju ar Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju ILMU ČEPĀNI, kur viņa cenšas atbildēt uz jautājumiem, kas attiecas uz parakstu vākšanu un referendumu. Jautājums: „Vai nepilsoņi drīkst organizēt pasākumus pret Latvijas valsti?” I.Čepāne: To patiešām grūti saprast. Referendumu nevar organizēt par visu, kas ienāk prātā, jo demokrātija nav visatļautība… Ja Centrālā Vēlēšanu komisija būtu nospiedusi bremzes jau pašā sākumā, tad Lindermanis un pārējie Administratīvajā tiesā piecus gadus tiesātos, apstrīdot komisijas administratīvo aktu, kas liegtu rīkot referendumu… ES tiesas tiesnesis Egils Levits atzinis, ka pēc neatkarības atjaunošanas, politiskā elite, kultivējot pārprastu politkorektumu, ir izvairījusies teikt, ka Latvija ir latviešu nācijas valsts. Mūsu valsts augstākajām amatpersonām, kad sākās visa jezga ap referendumu, vajadzēja vērtēt šā referenduma iespējamos draudus Latvijas neatkarībai. Šobrīd situācija ir tikpat nopietna kā pirms 20 gadiem, kad mēs cīnījāmies par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Tāpēc aicinu labas gribas cilvēkus aizstāvēt savu valsti un referendumā balsot PRET valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Šai intervijā pelnīti pārmetumi izteikti premjeram Dombrovskim un prezidentam A.Bērziņam. Viņi izvairījās stingri paust savu viedokli par parakstu vākšanu, viņu padomnieki klusēja. Tagad, kad prezidents ir paziņojis, ka pats referendumā nepiedalīsies, daudzi ir nesaprašanā, ko nozīmē šāda rīcība. Tad jau katrs varam mājās pateikt, ka ir par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā un uz referendumu neiet. Tie, kas domā, ka viegli uzvarēs latviešu valodas aizstāvji, nav novērtējuši to, ka Krievija ļoti vēlas, lai krievu valoda kļūst par Eiropas Savienības oficiālo valodu un tas var notikt, ja kādā ES dalībvalstī krievu valoda ieguvusi valsts valodas statusu. Tāpēc nauda netiks žēlota, propaganda būs milzīga, uzpirkšanas, draudi, solījumi un viss pārējais, lai tikai panāktu savu. Iespējamas visādas negaidītas provokācijas.
Atis Skalbergs

Kam kalpo dr. Zatlers? (VDK, kopš dezertēšanas Černobiļā)

KAM kalpo dr.Zatlers?
2011.g.13.novembrī TV politikas eksperti vērtēja Zatlera partijas neveiksmes, jo partijas reitings ir tik ļoti krities, ka ir jau zem 5% Viņa izteicieni arī esot dīvaini: ZZS nosauca par tārpiem, tagad valdību par fašistisku. Dīvaini. Partijā valda neuzticība, tikai kādi 8 deputāti aizstāvot vadoni. Partijas slēgtās sēdes kāds ieraksta un informāciju nopludina. Lielākā šķelšanās bija, kad partija nobalsoja, ka ies koalīcijā ar Nacionālo apvienību. Aizdomas pieauga, kad par ārlietu ministra Edgara Rinkēviča parlamentāro sekretāru apstiprināja Viktoru Makarovu, kurš pirms šīs partijas dibināšanas darbojies organizācijā ‘’Baltijas forums’’. Šo veidojumu vispareizāk būtu saukt par krievu šovinistu un padomju ideoloģijas aizstāvju apvienību, kuras mērķis ir izplatīt melus par Baltijas valstīm, lai tās kompromitētu informatīvajā telpā. SC vadonis Urbanovičs bija šī foruma tēvs. Kas ir Makarovs? Es viņu uzskatu par specdienesta aģentu , kas laikus iestājies šai steidzami dibinātajā partijā, lai to virzītu Kremļa virzienā. Radio komentētājs Eduards Liniņš 31.okt. raidījumā ļoti pozitīvi vērtēja šo Makarovu. Esmu sameklējis gandrīz visas publikācijas, kur intervē šo vīru . Visas atbildes ir bijušas ļoti pareizas, latviešus aizstāvošas.
Viss tiek darīts, lai iegūtu uzticību, lai lasītājs saprastu, ka viņš ir īsts patriots. Jo patriotiskākas ir šīs atbildes, jo manī nostiprinās pārliecība, ka viņš ir aģents. Būtu stulbi gaidīt citādākas atbildes, ja viņam ir cits mērķis. Joprojām latvieši meklē atbildi, vai 28. Maijā Zatleram vajadzēja atlaist Saeimu? Kas ir panākts? Kāds ir ieguvums? Neapmierinātība pieaug, neticība Zatleram ir vislielākā. Uzpeld ziņas, ka tad, kad notika Černobiļas atomreaktora avārija, Zatleru kopā ar citiem ārstiem sūtīja likvidēt tā sekas. Tur ieradies, viņš sapratis, ka var dabūt nāvējošu apstarojumu itin viegli un būtu neprāts to darīt. Viņš centās izvairīties no šiem nāves draudiem un dezertēja. Viņu noķēra. Pēc kara laika likumiem draudēja nāves sods. Šai brīdī pastiepās pretī VDK ‘’izpalīdzīgā roka’’. Tālākais nav zināms , tikai nojaušams. Abas puses par kaut ko vienojās. Tā Zatlera dīvainības izskaidro vieni. Es neapgalvoju, ka tā ir vislielākā patiesība pēdējā pakāpē. Katram ir tiesības meklēt savu skaidrojumu.Arvien pārliecinošāk nostiprinās doma, ka 28. Maija rīkojums Nr 2 bija mums naidīgu spēku diktēts, jo ieguvumi un zaudējumi vēl nav sarēķināmi . Oligarhi nav pazuduši, ofšori darbojas. Zatlers uz īsu mirkli bija ‘’ varonis’’.
ATIS SKALBERGS

Komentārs:
Valdis Zatlers Cernobilaa saprata, ka var dabut navigu radiacijas devu un dezerteja no dienesta. Par to draudeja naves sods. Ir versija, ka saja bridi VDK uznema kontaktus ar V.Zatleru un paglaba no soda, bet par to ieguva bezierunu paklausibu...

V.Makarovs - ZRP un Saeimas pāevēlēšanas rezultāts

IEGUVUMI UN ZAUDĒJUMI.
Tagad sāk parādīties īstie ieguvumi un zaudējumi, ko radīja 11. Saeimas vēlēšanas. Jā, ievēlējām jaunu parlamentu, jau apstiprinājām jaunu valdību un varam ieraudzīt lietas, kas satrauc latviešus, proti, ka atbildīgos amatos izvirza aizdomīgas personas, piemēram, Viktoru Markovu par ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru. Viņš nāk no ZRP, šī partija dibināta pusotra mēneša laikā, lielā steigā, tajā varēja iestāties arī svešas valsts specdienesta aģenti, jo nekāda nopietna kontrole nebija, Zatlers tikai bazūnēja, ka viņu partijā cilvēkus nedala krievos un latviešos. Nevienu reizi viņš neteica, ka šī partija ies koalīcijā ar SC, bet, kad vēlēšanas bija beigušās, tad to pateica. Tā bija krāpšana, jo vēlētāji nebūtu par to balsojuši. Tāpēc arī radās šķelšanās – seši deputāti atdalījās no ZRP. Olšteins internetā savā rakstā „Karalis ir kails” pateica, ka partijas „pelēkie kardināli” ir bijušais prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkevičs un prezidenta padomniece likumdošanas jautājumos Sandra Kukule. Viņas vīrs Gundars Kukuls ir labs draugs Šleseram. 22.okt. Zatlers atzina, ka pie šķelšanās partijā vainīgs ir viņš. Tauta šo partiju sauc par „atriebes partiju”, ar ko Zatlers parādīs, ka viņš no politikas nepaliks malā. Viņu neievēlēja par Saeimas spīkeru, kaut gan bija tāda vienošanās. Tas ir vēl viens iemesls, lai apvainotos. Runājot par koalīcijas nostiprināšanu, bija ieteikums tajā aicināt ZZS deputātus. Zatlers sāka runāt par tārpiem un sarkanajām līnijām. Tas izsauca cilvēku sašutumu, viņi zvanīja uz avīžu redakcijām, sauca eksprezidentu par nodevēju un nosodīja tādu izrunāšanos. Ar šo partiju daudzi latvieši cerēja, ka sāksies jauna , godīga politika un valsts augšupeja. Tas nav noticis. Makarova virzīšana ārlietu ministrijā ir nesaprotama un bīstama, jo viņš darbojies Urbanoviča vadītajā organizācijā „Baltijas forums”. Tā ir provokatoriska organizācija, kas kalpo Kremlim, lai radītu šķietamību, ka Baltijas valstīs nav demokrātijas, ka te apspiež visu krievisko, ka nedod pilsonību nepilsoņiem, ka ES jānāk palīgā savaldīt nacionāļus. Makarovs ļoti pūlējās, lai SC būtu koalīcijā. Dažādās intervijās viņš atbildējis tieši tā, kā jāatbild gudram spiegam, lai sasniegtu savus mērķus. Vislielākais ieguvums ir tas, ka jaunajā Saeimā nav PCTVL, Šlesera partijas, likvidējusies Tautas partija, nav ievēlēts Štokenbergs, ka 14 mandātus ieguvusi Nacionālā apvienība. Pie zaudējumiem pieskaitāms tas, ka neievēlēja Kristovski. Tos latviešus, kas iestājušies SC , citi latvieši uzskata par nodevējiem, bet vairums krievu – par pielīdējiem, kuriem uzticēties nedrīkst. Kādu laiku šie latvieši tēloja tādus kā protestētājus. Bet tagad apjēdz, ka nostājušies pret savu tautu un valsti. Divi deputāti zvērestu teica augšzemnieku dialektā un, šķiet, jutās lieli patrioti. Abi bija no ZRP. Koalīcija ir vārga un es tai neparedzu ilgu mūžu.
ATIS SKALBERGS

Tauta neatbalsta SC ņemšanu valdībā

TV PRESES KLUBS.
2011.g.23. septembrī pēc raidījuma „100.panta preses klubs” dažādu avīžu žurnālisti tikās ar piecu politisko partiju pārstāvjiem, lai iztaujātu par iespējamo koalīciju. Pēc 11. Saeimas vēlēšanām pagājušas četras dienas, bet kas veidos koalīciju nav zināms, tikai sastādītas dažādas ekspertu grupas, kas izvērtē pareizāko variantu. Šāda rīcība nepārliecina, daudzi to uzskata par laika vilkšanu, lai sagaidītu valsts prezidentu no ASV. Raidījumu vadīja Mareks Segliņš. Viņš uzaicināja skatītājus izteikt savas domas par sekojošām partiju kombinācijām: 1)ZRP- SC, 2) ZRP-V-SC,3) ZRP-V-TB/LNNK. Klātesošie atcerējās, ka ZZS iepriekšējā Saeimā balsojuši līdzīgi par daudziem svarīgiem jautājumiem, tāpēc sadarbība ar ZZS nevar būt. Nils Ušakovs sēdēja tāds bēdīgs, nekas vairs viņā nebija no tās nekaunības, kad viņš savās aģitējošās runās meloja nenoguris. Man likās, ka visas šīs sarunas vērstas uz to, lai bez lieliem asumiem , neizraisot nacionālu spriedzi, neņemtu SC valdībā. Zatlers bija tas, kas pirms vēlēšanām bija teicis, ka viņa partijā nav krievu un latviešu, ka nacionalitāte nav izšķirošā. Tagad viņš diplomātiski cenšas apiet iespējamās domstarpības. Ja politiķiem nebija skaidrs, kam ar ko jāiet valdībā, tad skatītāji atbildēja pārliecinoši:
1) 309 zvani - 5%,
2)886 zvani - 15%
3) 4693 zvani – 80%.
Pēc šī raidījuma man personīgi Zatlers nepatīk vēl vairāk.
ATIS SKALBERGS

SC melīgās reklāmas Latvijas radio

PRETSPARS MELIEM °
Latvijas radio aktīvi politisko reklāmu raida kreisās partijas, slavinot SC idejas un kritizējot labējās partijas, tās vainojot pilnīgi visā, kas ir slikts. Klausīties tādu aģitāciju ir grūti un apvainojoši, nejēdzīgi, jo cilvēki tiek uzskatīti par pilnīgiem muļķiem.
No 7.septembra pēc katras šādas SC reklāmas skan apvienības „Vienotība” atbilde, kurā teikts, ka 50 gadus kreisās idejas, solījumi, teorijas bija Latvijā noteicošās un tās veicināja atpalicību visās dzīves jomās, ka nedrīkst uzticēties kreiso politiķu meliem un fantāzijām. Tagad tādas reklāmas var klausīties, jo tās liek domāt.
Pilnīgi smieklīgas ir Šlesera partijas reklāmas, kas aizgūtnēm slavē savu „vadoni”, piedēvējot tam visādus varoņdarbus, kas nesuši peļņu simtiem miljonu latu vērtībā. Var tikai priecāties, ka ir tik bezjēdzīgas reklāmas, jo tām reti kas tic.
ATIS SKALBERGS

Oligarhu kapusvētki

OLIGARHU kapusvētki.


Ideja rīkot tādu ceremoniju radās jauniešiem prezidenta vēlēšanu dienā, kad pie Saeimas nama pulcējās Valda Zatlera piekritēji, kas atbalstīja šīs Saeimas atlaišanu, jo Zatlers bija teicis, ka deputāti pieņem likumus šauru ļaužu interesēs, oligarhu interesēs, dod brīvību shēmotājiem, kas spēj apiet visus ierobežojumus. Visu valsti bija nokaitinājusi KNAB vadītāja Normunda Vilnīša lieta, kad viņš biroja darbu bija organizējis tā, ka šī iestāde „ķēra” mazos likumpārkāpējus, bet lielajiem klāt neķērās. Bija radīta ilūzija, ka darbs notiek, tikai rezultātu nav. Kādu laiku tādu darba imitāciju var nepamanīt, bet gāja mēneši un neviens nespēja neko šim vadītājam padarīt. Viņš atkārtoja: „mani iecēla Saeima, tikai tā mani var atcelt”. Neviens no trim oligarhiem šo vadītāju nekritizēja.

Zatlers, ierosinot atlaist Saeimu, teica, ka notiekot valsts nozagšana, ka uz ārzonu bankām aizplūstot lielas summas, tā rīkojoties oligarhi. 2009.g. uz ofšoriem no Latvijas aizgājuši 523 miljoni latu, ka no nenomaksātiem nodokļiem valsts budžets nav saņēmis 27,8 miljonus latu, ka ZZS deputāti izvairās no šo jautājumu apspriešanas. Neticība valsts institūcijām arvien pieaug, vāji strādā tieslietu sistēma. Katru nedēļu Valsts Kontrole dažādās valsts iestādēs atklāj nopietnus finansiālus pārkāpumus, bet sodu nesaņem neviens. Par to ziņo TV. Kad jaunais valsts prezidents Andris Bērziņš 2. jūnijā iznāca no Saeimas nama, kāda jauniešu grupa to sagaidīja ar saucieniem: „Oligarhiem – nē!” Kāds ierosināja sarīkot oligarhu kapusvētkus, lai publiski tos nosodītu. Spontāni radās doma tos sarīkot Daugavā uz AB dambja. Šo informāciju ātri izplatīja internetā un 8. jūnijā tur pulcējās apmēram 8000 cilvēku. Nekādu negadījumi nav bijuši. TV kameru priekšā Šķēle un Šlesers, dīvaini smaidot, teica, ka priecājoties par tādām aktivitātēm, bet Lembergs teica, ka tās apdraudot viņa ģimeni.

8.jūnija vakarā notika TV raidījums „KAS NOTIEK LATVIJĀ?”, ko vada Jānis Domburs. Raidījumā piedalījās politiķi, deputāti, ārsti, dažādi speciālisti. Jautājums bija kopējs – Kā vērtējat jaunākos notikumus Latvijas politikā un sabiedrībā? TV skatītāji bija aicināti atbildēt uz jautājumiem:

1) oligarhu kapusvētki ir pareiza akcija,

2) aplama akcija

3)oligarhu problēma politikā ir oligarhi

4) nav oligarhi.

Aptaujas rezultāti;

1) 554 , 2) 79, 3) 1300, 4)174

ATIS SKALBERGS

Andris Bērziņš (no zzs un šķēles grupas) - prezidents

PAR JAUNO PREZIDENTU


Medijos vislielākā interese ir par jauno valsts prezidentu Andri Bērziņu. TV raidījumā „De facto”, ko vada Ilze Nagla un Jānis Geste, redzējām skaistu māju, kas uzcelta Amatas novadā un pieder jaunajam prezidentam. Tas skaitās viesu nams un uzcelts par ES fonda līdzekļiem, celtniecībā izlietojot 178 000 latu. Kā viesu nams tas nav darbojies nevienu dienu, jo tā celta un lietota kā privātmāja. AB visādi taisnojas, melo, bet nespēj neko pierādīt. Fakti liecina par negodīgu fonda līdzekļu izlietojumu. Šī raidījuma operators filmējis dažādu politiķu sarunas no liela attāluma tieši 2. jūnijā, prezidenta vēlēšanu laikā. Speciālists , kas prot lasīt pēc lūpu kustībām apstiprināja to, ka ZZS deputāti vienojās ar SC deputātiem, lai tie balso par AB. Visplašākās ziņas par jauno prezidentu publicētas žurnālā „IR” Nr22 (2011.g.2.-8. jūnijs.). Raksta autore ir Anda Burve – Rozīte par viņu saka, ka viņš ir neietekmējams jebkuros apstākļos, ka galva viņam strādā kā skaitļošanas mašīna. Bērziņa mugurkaulam par labu liecina dzirdētais, ka savulaik viņš cīnījies pret Andra Šķēles plānu pievienot Unibankai bankrotējošo Zemes banku, kā arī iebildis pret to, ka valstij piederošo Unibanku privatizē Parex, raksta autore. Runājot par privāto dzīvi, laulībā ar Dzintru Bērziņu dzimis dēls Aigars un meita Eva, kas tagad dzīvo Skandināvijā un pieņēmusi vīra, tumšādaina amerikāņa uzvārdu Manavaduge. Bērziņam ir seši mazbērni. Pēc šķiršanās ar Dzintru Bērziņu pēc daudziem gadiem sastapis tagadējo dzīves draudzeni Daci Seisumu. Viņa ir ārste endokrinoloģe, strādā Stradiņu slimnīcā. Abi dzīvo kopā desmit gadus, viņiem ir sešus gadus vecs dēls Kristaps. Raksta autore uzzinājusi, ka Bērziņam ir 20 gadus veca meita, kura nenes tēva uzvārdu. Dace Seisuma saka, ka ar dzīves draugu ir norunājuši, ka uz pieņemšanām, vizītēm viņam būs jābrauc vienam. „Esam pielāgojušies – viņš nemaisās medicīnā, es – politikā.”

ATIS SKALBERGS

Jurkāns - Krievijas interešu aizstāvis

INTERVIJA AR Jāni JURKĀNU.
2011.g.25.jūnija „Latvijas Avīzē” bija intervija ar bijušo ārlietu ministru Jāni Jurkānu. Sākotnēji mani pārņēma dusmas, ka jālasa saruna ar latviešiem pilnīgi naidīgu cilvēku, bet pakāpeniski sapratu, ka savās atbildēs Jurkāns sevi atmasko vēl vairāk. Viņš nosoda to, ka SC netiek laists valdībā, saka, ka nevajag lietot vārdu okupācija, ka slikti ir saukļi „krievi nāk” un „latvieti, nepadodies!”, ka panākumus gūs tā partija, par kuru balsos gan latvieši, gan krievi. Tādu partiju centās veidot Šlesers un Raimonds Pauls, pats Jurkāns bija tās konsultants un tā saucās Latvijas Pirmā partija. Tomēr tā panākumus neguva. Tagad sākusies gatavošanās 11. Saeimas vēlēšanām. Visa saruna virzīta uz to, lai valdībā tiktu SC. Tas, ka šīs partijas deputāti 14. jūnijā, komunistisko represiju upuru piemiņas dienā, ignorēja piemiņas pasākumu pie Brīvības pieminekļa, Jurkānam nav ko atbildēt, kaut gan tā ir staļinisma aizstāvēšana. Vēlreiz latviešiem naidīgais politiķis sevi atmasko, un tas ir labi. Vēlētāji 17. septembrī, kad notiks jaunās Saeimas vēlēšanas, nebalsos par promaskaviskām un oligarhu partijām. Meļiem un demagogiem jau grūtāk piekrāpt vēlētājus.
ATIS SKALBERGS

Tautas Partija (intervija ar Šķēli)

TAUTAS PARTIJA cer uz veiksmi
2011.g.19.martā Rīgā notika Tautas partijas kongress, kurā tā izvērtēja sasniegto un sprieda, kas jādara, lai sekmīgi piedalītos pašvaldību vēlēšanās, kas notiks 2013. gadā. Galveno referātu nolasīja partijas vadītājs Andris Šķēle. Pirmdien, 22. martā radio vairāk kā pusstundu partijas vadītāju izjautāja žurnālisti un radioklausītāji. Šķēle atzina, ka partija Saeimā atrodas visdziļākajā opozīcijā, ka tai "jāspēj saprast pašai sevi", ka apvienība PLL nebūs TP nākotne, ka sadarbība ar Pirmo partiju / LC beigsies, ka jāatgūst uzticība, jāpārraksta partijas programma, jānāk ar jaunām idejām, ka reģionos lēnām izčākst atbalsts, tāpēc jādarbojas aktīvi un gudri, jābūt principiāliem. Runātājs centās radīt iespaidu, ka viņi zina, kas jādara ekonomiskās situācijas uzlabošanā, ka enerģiski strādājot Saeimā un gūstot atbalstu. Tomēr lielākā sarunas daļa bija veltīta pašreizējās valdības kritizēšanai . Šķēle nievājoši izteicās par visu, ko šī valdība labi darījusi. Žurnālistu jautājumi bija visai indīgi. Atbildes bija izvairīgas vai arī kritiskie jautājumi tika noraidīti kā nepareizi , izvērtēt Slaktera, Kalvīša un citu TP ministru darbību runātājs nevēlējās. To, ka cilvēki netic šīs partijas propagandai, reklāmām, solījumiem, noslēpumainajiem mājieniem, ka TP ir liels potenciāls, diez vai kādu pārliecināja. To, ka vairāki šīs partijas cilvēki iejaukti dažādās krāpnieciskās afērās, nekādu skaidrojumu neguva, jo tās tika noraidītas. Partijai ir vēlēšanās iegūt varu, bet tauta tomēr atceras melus un negodīgu rīcību, ko tautpartijieši pastrādājuši. Raidījuma laikā piezvanīja Jānis Jurkāns un aicināja Šķēli uz sadarbību spēcīgā opozīcijā ar Saskaņas Centru un saņēma noraidošu atbildi. Kad pirms 10. Saeimas vēlēšanām Šķēle atgriezās politikā, viņš, tāpat kā šoreiz, cenšas radīt šķietamību, ka viņš spēs izdarīt brīnumus. Tauta netic, jo jūtas piekrāpta un citu kritizēšana nevairo uzticību. Šķietamības burbulis ir jau pārsprādzis. Vēlētājs grib redzēt labus darbus, nevis jaunus, melīgus solījumus.
ATIS SKALBERGS

Neticu (Pabrikam)

NETICU
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece aiziet no šī darba. Kas būs viņas vietā? Tādu jautājumu uzdod „Latvijas Avīze” 2011.g.19. februārī un aptaujā vairākus speciālistus. Atbildes ir izvairīgas. Rita Aksenoka, bijusī prokurore atceras, ka šai amatā labi veicies Kristovskim, varbūt ir iespējamas maiņas – viņš dotos uz Iekšlietu ministriju, Artis Pabriks – uz ārlietu ministriju. Tāda doma nav nekāds pārsteigums, jo Pabriks visādi centies parādīt, ka viņu interesē šis amats. 19. februārī, kad Kristovskis bija devies komandējumā uz ASV, Pabriks pavadīja Zviedrijas ārlietu ministru Kārli Biltu uz Līgatni, kur padomju laika varasvīri 9 metru dziļumā bija iekārtojuši sev patvertni kara gadījumā.
Es personīgi neticu Pabrikam kā politiķim, ne tikai neticu, bet baidos, ka no viņa var iznākt Munters nr 2. Atceroties ar kādu centību viņš rūpējās par robežlīgumu ar Krieviju, manī aug tikai noraidoša attieksme pret viņu. Kad pirms dažiem gadiem aktualizējās jautājums par kompensācijām ebreju kopienai, viņš skaidroja, ka vajadzēs maksāt, jo tā mēs parādītu savu attieksmi pret holokaustu. Tāds domu gājiens bija kaut kas briesmīgs. Arī šogad, kad atkārtoti politiķi sprieda par ebreju kopienas interesēm un mūsu valsti apmeklēja ASV departamenta sūtīts cilvēks Duglass Deividsons, Pabriks pauda izpratni par ciemiņa mērķiem. Pabriks ar savas partijas –Sabiedrība Citai Politikai - biedriem panāca, ka koalīcijā nepieņēma Nacionālās apvienības deputātus. 22.febr. TV Valsts Kontroles vadītāja Inguna Sudraba paziņoja, ka Aizsardzības ministrijā nelietderīgi iztērēti divi miljoni latu. Pabriks nepārliecinoši taisnojās.
2011.g.februārī vizītē ASV bija Ģirts Valdis Kristovskis un godam apliecināja sevi kā gudru ārlietu ministru. Tiem, kam patīk pļāpāt par ministru rotāciju, nāksies savus ieteikumus paturēt pie sevis.
ATIS SKALBERGS

Saeimas deputāts nerunā latviski: Kravcovs

KRAVCOVS – SC SIMBOLS


10. Saeimā no Saskaņas Centra ievēlētais deputāts Valerijs Kravcovs kļuvis ļoti populārs, jo viņš neprot valsts valodu un bēg no žurnālistiem. Cilvēki brīnas, kā tas var būt, ka viņš ir Latvijas pilsonis, bet nespēj pateikt pat dažus teikumus latviski. Izrādās, ka tajā laikā, kad viņš kārtojis pilsonības iegūšanu, viņš no Liepājas braucis uz Valmieru un tur to nokārtojis kopā ar citiem liepājniekiem. Lieta nodota pārbaudīšanai. Nacionālā bloka deputāti pieprasa izslēgt viņu no Saeimas, jo viņš nespēj saprast nevienu likumu, Ko Saeima pieņem. Bet tāda likuma nav. Izrādās, ka vēl kādi 15 deputāti ļoti vāji zina valsts valodu. Tas ir liels kauns šai partijai. Urbanovičs visādi aizstāv savus partijas biedrus, bet tas neizdodas ,jo tas ir izsmiekls, ka likumus gatavojas pieņemt tādi, kas paši tos nesaprot. Nevar kliegt, ka nacionāļi visu pārspīlē, jo tik nožēlojams stāvoklis nav nevienas citas valsts parlamentā. Pašā partijā ir deputāti, kas atzīst, ka valsts valodas nezināšana grauj ticību šai partijai. Pirms vēlēšanām Urbanovičs teica: „Mēs uzspiedīsim savas varas formulu!” Šāda formula atbaida cilvēkus no šīs partijas, kas cenšas izlikties, ka tā aizstāv arī latviešus. Kravcovs kāpa tribīnē un no papīra lapiņas boksterēja, ka viņš ir lepns sibīrietis, kas uz ceļiem nekritīs. Tagad viņš izplatījis atklātu vēstuli Latvijas masu medijiem, kurā skaidro, ka nav piemānījis savu vēlētāju, stāsta. Cik viņš labs un novērš uzmanību, tērzējot par citām lietām. Raksts saucas: „Esmu pasludināts par ienaidnieku.”(Latvijas Avīze, 2011.g. 5.febr.). SC amatpersonas pastrādā dažādas nelikumības. Rīgas mērs Nils Ušakovs piešķīris diviem Krievijas pilsoņiem 31. janvārī dzīvokļus Rīgā Tas parāda, kas būtībā ir šie cilvēki . Bet visīstākais šīs partijas simbols ir Kravcov s: nekaunīgs, melīgs, krāpniecisks. Te nu ir tā saskaņa.

ATIS SKALBERGS

Aivars Slucis atbild

AIVARS SLUCIS atbild
No ASV dzīvojošā ārsta AIVARA SLUČA sarakstes ar Pilsoniskās Savienības biedriem daži provokatori centās sarīkot lielu apsūdzību ar politisku smaku. No konteksta izrautiem vārdiem veidoja tendenciozus secinājumus , ka darīšana ar rusofobu un melīgi visādus grēkus piedēvēja Kristovskim. Provokācija neizdevās, jo trūka loģikas. Tagad ārsts publicējis jaunu rakstu „Affirmative Action” (Latvijas Avīze 2010.g.1.decembris, 19.lpp. ), kur nekas no konteksta nav jāizrauj.
„No1940.g.līdz Staļina nāvei 1953.g. latvieši tika nogalināti, izsūtīti uz nāvi Sibīrijā, dzīti ārā no Latvijas, līdz 1/3 latviešu vairs nebija Latvijā”, raksta A. Slucis. Šī publikācija apliecina, ka tās autors nosoda staļiniskās represijas, kurās cieta arī krievi un ebreji, nevis kāda viena tauta. Tas nav vienīgais raksts, kas vērsts pret staļinismu. Viņš apmaksāja savu publikāciju laikrakstā „International Herald Tribune” 1998.g.30. septembrī, kur amerikāņiem skaidroja, ka holokausts sākās nevis Vācijā 1940.gadā, bet daudz agrāk Padomju Savienībā, kad komunisti Ukrainā, mākslīgi radot badu, nogalināja apmēram 5 miljonus ukraiņu, kad 1937. un 1938.gadā komunistu impērijā organizēja holokaustu pret tur dzīvojošiem latviešiem, igauņiem, lietuviešiem, vāciešiem. Latviešu ārsts, sākot no 1993.gada rakstījis un apmaksājis vairāk nekā 20 šādu patiesu rakstu ASV avīzēs.
A. Slucis finansējis daudzu patriotisku grāmatu izdošanu Latvijā. Tāda ir Margaritas Stradiņas grāmata „Atņemtā dzimtene”, Veltas Šimanskas grāmata „Tas bija toreiz” (2003.), Marijas Rancānes-Ozolas grāmata „Man bija sešpadsmit”. Viņš finansējis vienpadsmit Gunāra Birkmaņa grāmatu izdošanu. Vairākas no pieminētajām grāmatām izdotas 1000 eksemplāros un dāvinātas Latvijas skolām
B. Viņš apmaksājis manu grāmatu „Ar ticību Latvijas saulei” (1999), „Gods kalpot Latvijai” (2005) atkārtotu izdošanu un dāvināšanu skolām. Viņš piešķīris trim Latvijas radio žurnālistiem (1999.g.) speciālas balvas par patriotiskiem raidījumiem, apbalvojis skolotāju grupu par jaunatnes patriotisko audzināšanu. Draudzīgā aicinājuma fonds 2004.gadā Cēsīs apbalvoja ārstu un mecenātu Aivaru Sluci ar Draudzīgā aicinājuma medaļu un Goda diplomu. Viņš ir liels Latvijas patriots, kas aizstāv savu dzimteni, taisnību, godīgumu, zināšanas un latvietību.
No 2008.g. mecenāts sadarbojas ar Vītola fondu, kas piešķir talantīgiem un mazturīgiem Latvijas jauniešiem stipendiju, lai viņi varētu iegūt augstāko izglītību. A. Slucis apmaksā 20 stipendijas.
2006.gadā Slucis ziedojis100 tūkstošus USD Rīgas Brāļu kapu fondam. „Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods” ir viņa dzīves būtības izteicējs.
ATIS SKALBERGS

Ļaunums

LTV varam skatīties dokumentālu filmu ‘’ 1000 jūdzes līdz Eņģeļu pilsētai.’’ Tajā redzam, kā deviņi latviešu ceļotāji ar četrām apvidus mašīnām aizbraukuši uz Krievijas ziemeļiem – Arhangeļskas apgabalu, kur pirms 60 gadiem bijušas Gulaga nometnes. Tagad tur valda pamestība, cilvēku ir maz , sabrūk mājas. Tur ir pamesta vesela pilsēta. Filmas autori neko nekritizē, tikai filmē to, kas ir redzams, uzslavē vietējos zēnus, izmaksā viņiem saldējumu. Satiktie cilvēki ir draudzīgi, kāda sieviete stāsta. Ka te strādājuši latvieši, igauņi, poļi – visi bijuši izsūtītie, tiklīdz varējuši, tūlīt aizbraukuši. Tur ir lielas teritorijas, kur cilvēki vispār nav. Demogrāfiskais stāvoklis kaimiņvalstī ir ļoti slikts. Valdība ir saukusi krievus atgriezties etniskajā dzimtenē daudzkārt, solījusi pārcelšanās naudu, dzīvokļus, darbu, citus labumus, bet atsaucība bijusi niecīga. Šī valsts daļa iet bojā. Es negribētu, ka tur sāktu dzīvot ķīnieši, tāpēc meklēju cēloņus, kāpēc ir tāds stāvoklis? Domas aiziet pagātnē, Krievijas vēsturē. Staļinlaikos Gulaga nometnēs aizgāja bojā desmitiem miljoni. Vai tas nav kaut kāds lāsts , kas tagad nolaidies pār šo zemi, kur kādreiz drausmīgā veidā iznīcināja visdažādāko tautu cilvēkus? Kas vainīgs? Komunistiskā ideoloģija, kas radīja Ļaunuma impēriju? Ļoti ticami.
Kas mainījies? Ideoloģija nedaudz izskaistināta, bet būtība tā pati. Ļaunums saglabājies. Agresivitāte, citu valstu iekarošana, meli, meli , meli. Vēstures vietā propoganda, bruņošanās. Ja mūsdienās grūtāk iekarot otru valsti ar bumbvedējiem un tankiem, tad var mēģināt tā, kā tas notika Latvijā: nodibināja Kremlim uzticamu partiju, sameklēja nodevējus, dāsni finansēja un centās parlamentārā ceļā sagrābt varu. ĻAUNUMS bija ideoloģijas virzītājspēks. Neizdevās. 2010. gadā vairāk nekā 300 Latvijas nepilsoņu pieņēma Krievijas pilsonību, bet neviens nepārcēlās uz dzīvi savā etniskajā dzimtenē. Izskan aizdomas, ka tas darīts tāpēc, lai nākotnē varētu šos cilvēkus izmantot provokācijām pret Latviju. Krievi iebruka Gruzijā 2008. gadā it kā lai aizstāvētu savus pilsoņus . Krievu režisors Andrejs Ņekrasovs uzņēmis dokumentālu filmu par šo karu. Tā saucas „Krievijas mācību stundas”. Tā izrādīta arī Rīgā, bet pašā Krievijā tikai četras reizes, jo baidās to demonstrēt tāpēc, ka tā pasaka taisnību par šo karu.
„Šī filma” saka autors „ir par noziegumiem. Tā ir personiska filma par manām urdošajām rūpēm par savu tautu. Ziniet, man ar viņiem ir jādzīvo.” Kremļa propaganda par šo karu izplatīja melus, bet Ņekrasova kolēģi par viņu smējās. Bija cilvēki, kas pateicās par patiesību (šī intervija publicēta žurnālā IR, nr.25, 23. – 29.septembris, 2010). Par Putinu viņš saka, ka tas ir Santpeterburgas huligāns , džeks ar mačo reakcijām to sliktākajās izpausmēs. Ņekrasovs: „Krievi nav dumji, viņi redz, ka viņiem melo”. Medvedjeva vārdi neko nenozīmē. Viņš var teikt vienalga ko, jo neviens viņu netur pie vārda.Ja nav brīvu mediju, var teikt atkal un atkal, neviens neliks par šiem vārdiem atbildēt. Es domāju, ka krievi pašreizējo stāvokli nepacietīs mūžīgi. Krievija atzīst, ka valstij lielu ļaunumu nodara alkoholisms, narkotikas, Hiv vīrus. Valsts pelna, pārdodot gāzi, naftu, citus derīgos izrakteņus, ieročus, bet citu valstu attieksme pret Kremli ir aizdomu pilna. Pat Baltkrievijas prezidents Lukašenko šogad pateica, ka viņa valsts vairs neklanīsies Krievijas priekšā. Arvien pārliecinošāk redzams, ka ar ļaunumu maz ko var panākt, tāpat kā ar meliem.
ATIS SKALBERGS

Kam taisnība (par KNAB)

Normunds Vilnītis par KNAB priekšnieku sāka strādāt no2009.g. marta. Pēc kāda laika viņš rosināja iestādē veikt reorganizāciju, proti, korupcijas apkarošanu aktīvāk veikt reģionos, ne tikai Rīgā, kur saimnieciskā darbība arī var būt koruptīva. Radās aizdomas, ka, sadalot iestādes darbiniekus pa reģioniem, viņi padarīs mazāk un šis darbs var atgādināt darba imitāciju, nevis stingru, principiālu cīņu pret korupciju. No ārpuses izskatīsies, ka KNAB strādā, bet tā būs tikai ilūzija. Ieguvēji būs shēmotāji, krāpnieki, blēži. Šīs aizdomas Vilnītis nespēja kliedēt. Citu darbinieku domas, ieteikumus priekšnieks neņēma vērā. Viņš ieteica likvidēt valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļu, atlaist vienu no saviem vietniekiem. Pretestība priekšnieka apšaubāmajiem ieteikumiem pieauga. Sākās pakāpeniska darbinieku iebaidīšana. Darbs notika aizdomu gaisotnē. Biroja darbinieki vērsās prokuratūrā. Priekšnieks attiecīgi izmantoja savu dienesta stāvokli, lai parādītu, kurš te noteicējs. Nesaskaņas pārauga konfliktā , kurā iesaistījās premjers. TV ziņoja, ka V.Dombrovskim iesniegta apsūdzība, kurā 70 epizodēs atmaskots biroja vadītājs. Premjers izveidoja speciālu komisiju, kas sastāv no prokurora, deputātiem, politiķiem, juristiem un citiem speciālistiem, lai izvērtētu radušos konfliktsituāciju.
2010.g.24. novembrī TV raidījumā „Kas notiek Latvijā?”, ko vada Jānis Domburs, aicināja studijā Normundu Vilnīti, viņa vietniekus Jutu Strīķi, Alvi Vilku, prokuroru, deputātus, citus speciālistus. Visas Latvijas priekšā norisinājās izskaidrošanās. Tika minēts, ka biroja darbinieki rakstījuši trīs atklātas vēstules, izsakot neuzticību Vilnītim. Tās parakstījuši kopā vairāk nekā 100 no 142 biroja darbiniekiem. Vilnītim klājās grūti. TV kamera ir nežēlīga, tās priekšā meli ir meli, tos nevar noslēpt. Viskritiskākā bija Juta Strīķe. Kad biroju vadīja Loskutovs, Šķēle viņam ieteica atbrīvoties no Strīķes. Raidījuma laikā notika arī telefonaptauja. Tās rezultāti: 1)biroja vadītājs jāatbrīvo vai pašam jāaiziet 3349 zvani, 2) padotajiem jāstrādā 327 zvani.
Komisijas pieņemto lēmumu sūtīs uz Saeimu apstiprināšanai. Vilnīti iecēla parlaments, noņemt var parlaments. Jāgaida parlamenta lēmums.
ATIS SKALBERGS

Jauni draudi (LF)

2010.g.2. oktobrī notika 10. Saeimas vēlēšanas, bet Šlesers ar savējiem jau gatavojas pašvaldību vēlēšanām, kas notiks pēc diviem gadiem. Viņš noslēdza sadarbības līgumu ar SC. To jāuztver kā brīdinājuma zvanu jaunai priekšvēlēšanas kampaņai. Šlesers atkal gatavs gozēties TV kameru priekšā un stāstīt, kas tā būs par varenu un gudru sadarbību, tikai pašlaik nav daudz klausītāju un vēl mazāk to, kas teiktajam ticētu. Jau pirms iepriekšējām vēlēšanām bija skaistas runas un solījumi, kas tik Rīgas domē notiks, kāda lieliska sadarbība būs ar Maskavas domi, kā Latvijas preces ar uzlīmi „Mūsu marka” pirks Maskavā un citur. Līdz šai dienai tie palikuši tikai solījumi.
Aizvadītās vēlēšanas jāizvērtē vēl un vēlreiz, jo tās bija ļoti nozīmīgas. Politikas komentētājs Aivars Ozoliņš žurnālā „IR” Nr33, 17.- 24. Nov. 2010. Raksta: „Šī nav vienkārši kārtējā reize, kad promaskaviska partija netiek Latvijas valdībā . Tā ir Kremļa polittehnologu laboratorijās izlolotā un piecus gadus rūpīgi koptā „pēdējā un galīgā” varas iegūšanas projekta izgāšanās. Urbanovičs neblefoja, solīdams ņemt varu, lai nojauktu pašreizējo un vietā būvētu „trešo republiku”. Ušakovs runāja nopietni, divas dienas pirms vēlēšanām Pirmajā Baltijas kanālā pasludinādams, ka šīs būšot vissvarīgākās vēlēšanas no visām, jo būšot iespēja „labot pirms 20 gadiem pieļautās kļūdas un noteikt citādu valsts attīstību turpmākajiem 20 gadiem”. Ar to pilsētas mērs pateica, ka viņš ir naidīgs šodienas Latvijas politiskajai sistēmai. Vai tāds cilvēks drīkst būt Rīgas mērs? Uz šo jautājumu atbildēs gan Ušakovs, gan tauta.
Kremļa aģenti gatavoja valsts apvērsumu. To nepieļāva latviešu vēlētāji. Naidīgas valsts slepenais dienests rīko dažādas provokācijas pret Latviju, apmelojot mūsu deputātus, dažādi iejaucoties mūsu iekšējās lietās. Skan aicinājumi izrīkoties te tāpat kā Abhāzijā un Osetijā. SC draud pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiek darīts viss , lai grautu valsts institūcijas. Sagaidāmas piektās kolonas aktivizēšanās. Esam jau pieredzējuši miskastes spridzināšanu iepretim Krievijas vēstniecībai, sinagogas spridzināšanu Vecrīgā, grautiņus 2009.g. 13. janvārī, kad jauniešu grupa turēja rokās lielu Krievijas karogu, saucot: „Rossija”. Tās dienas vakarā ārste no rakstnieku poliklīnikas devās mājup un redzēja, kā vecpilsētā iesoļo vienādi ģērbta jauniešu grupa. Tas viss ir nofilmēts. Ko noskaidrojuši tie speciālisti, kam ar to jānodarbojas, nav zināms, kādam politiskam spēkam tas nav izdevīgi. Jaunus draudus rada tie , kas gatavo valsts apvērsumu.
Apzinoties stāvokļa svarīgumu, vēlreiz pateicos visiem latviešiem visā pasaulē, kas balsoja par latviešu partijām, kas aizstāvēja Latvijas brīvību un neatkarību.
TEV MŪŽAM DZĪVOT LATVIJA!
ATIS SKALBERGS