http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=325262:koalcijas-partneru-mekljumos-partijas-sk-piemirst-vltju&catid=93:la-komentri&Itemid=295
Koalīcijas partneru meklējumos partijas sāk piemirst vēlētāju
27.08.2011 Monika Zīle
Priekšvēlēšanu periodam allaž bijušas raksturīgas dažu putnu riesta laika iezīmes – ir gan izrādīšanās, gan tradicionālā dziesma, kuras izpildītājs tā "uzfederējas", ka slikti saprot apkārtnes notikumus.
Šoreiz politiskā riesta skaņdarbos līdztekus sevis cildināšanai, konkurentu kritikai un tēmai "kā es darītu, ja prastu" spēcīgāk nekā citās reizēs jaušami tirgus elementi. Palaikam tādā pakāpē, ka kļūst neērti, skatoties, cik klaji un pat izmisīgi Zatlera Reformu partija (ZRP) piedāvājas gulties blakus "Saskaņas centram" ("SC") un "Vienotība" savukārt neveiksmīgi tēlo filozofisku mieru. Gribas sasist plaukstas un ūjināt: hallo, kungi un dāmas, nākamās valdības koalīcijas partnera lūkojumos jūs esat tā aizrāvušies, ka vēlētājs kļūst otršķirīgs! Protams, kandidēšana uz Saeimu ir cīņa par varu un šīs sacensības noteikumi pieprasa apstiprinājumus, ka potenciālajam uzvarētājam jau tagad skaidri varas izmantošanas virzieni. Arī politisko spēku ambīcijas ir neatņemama garšviela pirmsvēlēšanu laika virtuvē. Bet rodas šaubas, vai katlā burbuļojošais virums vēlētājam būs baudāms, ja ZRP vienīgais noteikums ir nesadarboties ar Zaļo un zemnieku savienību un dažu paziņojumu zemteksti liecina, ka partija gatava piekāpties "SC" jautājumos, kas latviešu elektorātam ir būtiski.
Droši vien ar sapratni vajag izturēties pret ZRP premjera kandidāta Edmunda Sprūdža paziņojumiem par integrācijas svītrošanu – iespējams, šis jēdziens pagaidām nav trāpījies viņa miglainās izglītošanās līklocī, – bet pats Valdis Zatlers nav mēģinājis politisko rekrūti palabot.
Jo tas varētu neiet pie dūšas "SC", kas – patīk tas mums vai ne – vienīgais starp lielākajiem spēlētājiem neizrāda gatavību nomest virsdrēbes un dejot pie stieņa, lai vēl pirms vēlēšanām dabūtu partneri nākamajai koalīcijai.
Ekonomistu apvienība "2010" tāpat kā pirms citām Saeimas vēlēšanām arī šogad publiskos partiju solījumu analīzi tautsaimnieciskā griezumā. Tas gan solīts tikai pēc 10. septembra, un jāšaubās, vai daudzi vēlētāji lietišķajos atzinumos iedziļināsies. Latviešiem, kā liecina vairāku nesenu balsošanu vēsture, ceļā pie urnām dominē mirkļa emocijas. Bet, godīgi runājot, uz latviešu elektorātu mērķējošās partijas gadiem vaiga sviedros pūlas, lai balsotājs turpinātu mētāties starp kvēlām simpātijām un netīksmi. Vēsā prātā dzīvojot, vēlētājs šobrīd pat, iespējams, atģistos pajautāt pie varas pēdējos gados bijušajiem: sakiet, kādos valsts tālākos un tuvākos attīstības plānos ir izmantoti daudzi Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) pētījumi – teiksim, par dzīves kvalitāti un kultūras pieejamību; kur valdība glabā SAK 2008. gada rekomendācijas par nepieciešamību noteikt tautsaimniecībā prioritāras, tātad īpaši atbalstāmas nozares un to skaitā zinātniskās pētniecības pakalpojumus? Ir bijuši arī citi nopietni SAK pētījumi, kuru rekomendācijas palikušas tikai uz šo dokumentu lapām. Tiesa, uznāca krīze un par vienīgo prioritāti kļuva jostu savilkšana. Viss liecina, ka tuvākajā laikā to atlaist neizdosies, un tāpēc vēl jo svarīgāk uz Saeimu startējošajiem nerībināt tukšu mucu tamburīnus.
Rāda ziņas ar etiķeti edmunds sprūdžs. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti edmunds sprūdžs. Rādīt visas ziņas
piektdiena, 2011. gada 9. septembris
ceturtdiena, 2011. gada 25. augusts
ZRP: valsti vadīs ķēkša un kučieris
http://zinas.nra.lv/viedokli/elita-veidemane/54269-valsti-vadis-keksa-un-kucieris.htm
24.augusts (2011) Elita Veidemane
Priekšvēlēšanu izteicienu zelta fondā, protams, iekļausies Zatlera Reformu partijas (ZRP) premjera amata kandidāta Edmunda Sprūdža sulīgais izteiciens par to, ka viņš nejūtas kā kāpurķēde, ko var mest zem tanka.
Kamēr jauneklis nevēra vaļā muti, tikmēr vēl varēja cerēt, ka aiz gaišajām, valsts nākotnē vērstajām acīm slēpjas gadiem neraksturīgs viedums un dzelžaini pragmatisks prāts, kas ne tikai izvedīs valsti no stagnācijas, bet arī ievedīs plaukstošā pārticībā. Tomēr «kāpurķēde», kuru jaunais censonis acīmredzami nesaprata, kur bāzt, iecēla viņu Latvijas intelekta milžu pirmajā desmitniekā, kurā jau dižojas, piemēram, «nothing special» un «skaistums nāk no iekšām».
Ārkārtas vēlēšanu saspringtā priekšgaisotne izvilina no politiķiem daudzas runas pērles. Nule Jānis Urbanovičs (SC), nervozi atskaldīdamies no kāda žurnālista, teju vai krita histērijā, mēģinādams pierādīt, ka Latvijā ir aparteīds, jo te «cilvēki tiek dalīti labajos un sliktajos, pilsoņi tiek dalīti». Ko ar to domāja Urbanoviča kungs, droši vien nezina ne viņš pats, ne viņa sponsori. Bet skanēja labi. Tomēr, iedziļinoties politiķu domu bezdibeņos, nevajag viņus nosodīt vai citādi pazemināt: viņi domā tikai par mūsu kopīgo labumu, proti, par to, lai mēs, vientiesīgie vēlētāji, nobalsotu pareizi, tas ir, nobalsotu par gaišo nākotni kopā ar konkrētajiem laimes nesējiem.
Jaukajiem piemēriem ne velti izraudzījos Sprūdžu un Urbanoviču: tikko citētais aparteīda skaidrojums ir teju kā pirmās pakāpes brālēns Edmunda Sprūdža atklāsmei, ka «jāpārstāj dalīt sabiedrību krievos un latviešos, labajos un sliktajos». Gan viena, gan otra partija nav noliegusi savstarpēju sadarbību. Un būtu patiešām loģiski, ja ZRP un SC vienotos ilgā un kaislīgā aktā, vēlāk uz tādu savpatnu politiskā svinga pārtiju pieaicinot arī Vienotību, kuras motivācija būt pie varas gandrīz ne ar ko neatšķiras no divu iepriekšminēto veidojumu vēlmēm un mērķiem. Taču ir kāds jautājums, kas neļauj cerēt uz konsonansi šo triju partiju sadarbībā. Un tas ir premjera jautājums.
Kas mudina mazizglītotus ļaudis – tādus kā, piemēram, kāpurķēžu varonis – iedomāties, ka viņi spēj vadīt valsti bez pieredzes, zināšanām un izpratnes? Vai bonuss ir tas, kas šis varonis nezog? Ar kādu lidmašīnu būs drošāk lidot – ar tādu, kuru vada pilots, kas nezog, vai ar tādu, kura pilots prot vadīt lidaparātu? Lumpenproletariāta vadoņa Ļeņina izteiciens par katru ķēkšu, kas prot vadīt valsti, jāpaturpina ar viņa paša sacīto, kas parasti tiek noklusēts, proti, katra ķēkša prot vadīt valsti ne sliktāk par piedzērušu kučieri. Jaunajam, daudzsološajam valsts vadītājam tikai jāizvēlas loma, kas sirdij tuvāka – ķēkšas vai kučiera.
Tas, ka ZRP spice pilnā nopietnībā (sic!) piedāvā valsts trešās amatpersonas kandidātu, kurš pat nejēdz loģiski izklāstīt savas neesošās izglītības peripetijas, liecina par vienu no divām lietām: vai nu par pilnīgu intelektuālo impotenci, vai nu par blefošanu, proti, pēc vēlēšanām premjera godā izpeldēs kāds gluži cits kandidāts. Tiešām grūti noticēt, ka Ministru kabineta vadītāja amata potenciālais ieguvējs, laikam gribēdams parādīt savu bagāto un dziļo latviešu valodu, atbild tādā vieglā zeku žargonā: «Mēs esam gatavi šo jautājumu (par izglītību – E.V.) pārspļaut ar nopietnākiem un sabiedrībai aktuālākiem jautājumiem. Tas, ka tagad kādu nedēļu visi par to cepsies, nu ok, man ir bieza āda, es to pārdzīvošu.» (No portāla pietiek.com) Protams, mums ir bijušas valsts amatpersonas, kas demonstrējušas savas latviešu valodas ubadzību un pliekanumu, taču šis gadījums būtu kā dzirkstošs jauninājums, sak, «labi, davaj, tēma man ir, par ko to disertāciju rakstīt» – kā mīļi izteicās pats premjera amata kandidāts.
Zatlera Reformu partija pretendē – vismaz pati uzskata, ka pretendē – uz valstiska mēroga reformām, kas mainīs Latvijas tautas dzīvi. Protams, mainīs uz laimības un pārticības pusi. Pagaidām izskatās, ka ZRP, nu jau lejupslīdošās popularitātes burbuļu apdullināti, vienkārši bakstās ar dakšām politisko iespēju debesīs, dzenājot reitingu mākoņus. Bet vēlētāji, kurus ZRP, šķiet, uzskata par vientiešiem, ar nepacietību gaida, kad zatleristi, tikuši pie varas, dzimstību veicinās ar PVN paaugstināšanu zīdaiņu precēm, bet tautas fizisko un garīgo veselību uzlabos, paaugstinot nodokli apkurei, grāmatām un zālēm. Lai tā muļķa tauta beidzot nosalst, paliek duma un slima. Tādam plāniņam derēs gan ķēkša, gan piedzērušais kučieris.
24.augusts (2011) Elita Veidemane
Priekšvēlēšanu izteicienu zelta fondā, protams, iekļausies Zatlera Reformu partijas (ZRP) premjera amata kandidāta Edmunda Sprūdža sulīgais izteiciens par to, ka viņš nejūtas kā kāpurķēde, ko var mest zem tanka.
Kamēr jauneklis nevēra vaļā muti, tikmēr vēl varēja cerēt, ka aiz gaišajām, valsts nākotnē vērstajām acīm slēpjas gadiem neraksturīgs viedums un dzelžaini pragmatisks prāts, kas ne tikai izvedīs valsti no stagnācijas, bet arī ievedīs plaukstošā pārticībā. Tomēr «kāpurķēde», kuru jaunais censonis acīmredzami nesaprata, kur bāzt, iecēla viņu Latvijas intelekta milžu pirmajā desmitniekā, kurā jau dižojas, piemēram, «nothing special» un «skaistums nāk no iekšām».
Ārkārtas vēlēšanu saspringtā priekšgaisotne izvilina no politiķiem daudzas runas pērles. Nule Jānis Urbanovičs (SC), nervozi atskaldīdamies no kāda žurnālista, teju vai krita histērijā, mēģinādams pierādīt, ka Latvijā ir aparteīds, jo te «cilvēki tiek dalīti labajos un sliktajos, pilsoņi tiek dalīti». Ko ar to domāja Urbanoviča kungs, droši vien nezina ne viņš pats, ne viņa sponsori. Bet skanēja labi. Tomēr, iedziļinoties politiķu domu bezdibeņos, nevajag viņus nosodīt vai citādi pazemināt: viņi domā tikai par mūsu kopīgo labumu, proti, par to, lai mēs, vientiesīgie vēlētāji, nobalsotu pareizi, tas ir, nobalsotu par gaišo nākotni kopā ar konkrētajiem laimes nesējiem.
Jaukajiem piemēriem ne velti izraudzījos Sprūdžu un Urbanoviču: tikko citētais aparteīda skaidrojums ir teju kā pirmās pakāpes brālēns Edmunda Sprūdža atklāsmei, ka «jāpārstāj dalīt sabiedrību krievos un latviešos, labajos un sliktajos». Gan viena, gan otra partija nav noliegusi savstarpēju sadarbību. Un būtu patiešām loģiski, ja ZRP un SC vienotos ilgā un kaislīgā aktā, vēlāk uz tādu savpatnu politiskā svinga pārtiju pieaicinot arī Vienotību, kuras motivācija būt pie varas gandrīz ne ar ko neatšķiras no divu iepriekšminēto veidojumu vēlmēm un mērķiem. Taču ir kāds jautājums, kas neļauj cerēt uz konsonansi šo triju partiju sadarbībā. Un tas ir premjera jautājums.
Kas mudina mazizglītotus ļaudis – tādus kā, piemēram, kāpurķēžu varonis – iedomāties, ka viņi spēj vadīt valsti bez pieredzes, zināšanām un izpratnes? Vai bonuss ir tas, kas šis varonis nezog? Ar kādu lidmašīnu būs drošāk lidot – ar tādu, kuru vada pilots, kas nezog, vai ar tādu, kura pilots prot vadīt lidaparātu? Lumpenproletariāta vadoņa Ļeņina izteiciens par katru ķēkšu, kas prot vadīt valsti, jāpaturpina ar viņa paša sacīto, kas parasti tiek noklusēts, proti, katra ķēkša prot vadīt valsti ne sliktāk par piedzērušu kučieri. Jaunajam, daudzsološajam valsts vadītājam tikai jāizvēlas loma, kas sirdij tuvāka – ķēkšas vai kučiera.
Tas, ka ZRP spice pilnā nopietnībā (sic!) piedāvā valsts trešās amatpersonas kandidātu, kurš pat nejēdz loģiski izklāstīt savas neesošās izglītības peripetijas, liecina par vienu no divām lietām: vai nu par pilnīgu intelektuālo impotenci, vai nu par blefošanu, proti, pēc vēlēšanām premjera godā izpeldēs kāds gluži cits kandidāts. Tiešām grūti noticēt, ka Ministru kabineta vadītāja amata potenciālais ieguvējs, laikam gribēdams parādīt savu bagāto un dziļo latviešu valodu, atbild tādā vieglā zeku žargonā: «Mēs esam gatavi šo jautājumu (par izglītību – E.V.) pārspļaut ar nopietnākiem un sabiedrībai aktuālākiem jautājumiem. Tas, ka tagad kādu nedēļu visi par to cepsies, nu ok, man ir bieza āda, es to pārdzīvošu.» (No portāla pietiek.com) Protams, mums ir bijušas valsts amatpersonas, kas demonstrējušas savas latviešu valodas ubadzību un pliekanumu, taču šis gadījums būtu kā dzirkstošs jauninājums, sak, «labi, davaj, tēma man ir, par ko to disertāciju rakstīt» – kā mīļi izteicās pats premjera amata kandidāts.
Zatlera Reformu partija pretendē – vismaz pati uzskata, ka pretendē – uz valstiska mēroga reformām, kas mainīs Latvijas tautas dzīvi. Protams, mainīs uz laimības un pārticības pusi. Pagaidām izskatās, ka ZRP, nu jau lejupslīdošās popularitātes burbuļu apdullināti, vienkārši bakstās ar dakšām politisko iespēju debesīs, dzenājot reitingu mākoņus. Bet vēlētāji, kurus ZRP, šķiet, uzskata par vientiešiem, ar nepacietību gaida, kad zatleristi, tikuši pie varas, dzimstību veicinās ar PVN paaugstināšanu zīdaiņu precēm, bet tautas fizisko un garīgo veselību uzlabos, paaugstinot nodokli apkurei, grāmatām un zālēm. Lai tā muļķa tauta beidzot nosalst, paliek duma un slima. Tādam plāniņam derēs gan ķēkša, gan piedzērušais kučieris.
svētdiena, 2011. gada 21. augusts
ZRP - Zatlera Reformu partija
Zatlera Reformu Partija 2011.g.augustā reklamējas visaktīvāk, saka , ka tā nešķiro latviešus un krievus, labos un sliktos, ka viss virzīts uz valsts ekonomiku. Par ekonomikas jautājumiem partijā atbildīgais ir Vjačeslavs Dombrovskis, runā ar lielu akcentu, jo ir krievs, uzsver, ka studējis ASV, augustā notika šīs partijas kongress, kurā par premjermistra kandidātu izvirzīja 30 gadus jauno uzņēmēju Edmundu Sprūdžu, viņu intervēja „Latviešu Avīze”( 13. augustā.) Runājot par sadarbību ar citām partijām, viņš saka, ka koalīcijā neies ar oligarhu partijām-ZZS, LPP/LC. Arī partnerība ar SC būtu visai sarežģīta, grāvis starp ZRP un SC nav nepārlecams, taču atstarpe ir diezgan liela, ar viņiem jāstrādā pragmatiski, ar naida kurināšanu mēs dabūsim tikai naidu pretī. Arī ar Nacionālo Apvienību ir paplats grāvis starpā, tuvākais partneris ir „Vienotība”. 11. Saeimas vēlēšanas notiks 17. Septembrī.
ATIS SKALBERGS
ATIS SKALBERGS
Abonēt:
Ziņas (Atom)