http://www.pietiek.com/raksti/zrp_skeltnieki_prasa_divas_ministrijas;_aiz_apversuma_stav_uznemeju_intereses
A. Margēviča 16.10.2011.
Aiz sešu Zatlera reformu partijas (ZRP) Saeimas deputātu lēmuma izstāties no partijas, par ko viņi paziņoja svētdien, stāv ekonomiskie grupējumi, kurus nav apmierinājusi panāktā vienošanās par ietekmes sfēru un amatu pārdali topošajā valdībā, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Šķeltnieki, kas pāris stundas pēc „apvērsuma” ZRP rindās jau nodēvēti par „Olšteina reformu partiju”, jo grupas priekšgalā ir deputāts Klāvs Olšteins, izvirzījuši prasību, ka atbalstīs Valda Dombrovska valdības apstiprināšanu apmaiņā pret diviem ministru amatiem jaunajā valdībā, Pietiek pavēstīja sarunās iesaistītie avoti. Sarunās, kas notiek šobrīd, piedalās šķeltnieki, kā arī ZRP un Vienotības vadība.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, sešu no ZRP 11. Saeimā ievēlēto deputātu grupa – Klāvs Olšteins, Elīna Siliņa, Gunārs Rusiņš, Jānis Upenieks, Viktors Valainis un Jānis Junkurs – kas svētdien paziņoja par izstāšanos no partijas, izvirza prasību jaunajā valdībā piedalīties ar diviem ministru amatiem. Runa ir par Iekšlietu ministriju un Satiksmes ministriju. Šķeltnieki sarunās pieprasījuši satiksmes ministra amatam izvirzītā Aivja Roņa nomaiņu. Tāpat iebildes izskanējušas par iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, izglītības ministra Roberta Ķīļa, ekonomikas ministra Daniela Pavļuta kandidatūrām.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ZRP šķeltnieki savu spēku grasās nodemonstrēt pirmdien, kad jaunievēlētā Saeima vēlēs prezidiju un 56 balsu koalīcijai varētu pietrūkt 6 līdz 7 balsis Valda Zatlera apstiprināšanai Saeimas priekšsēdētāja amatā.
Viens no aizkulišu spēlētājiem, kam varētu būt ietekme uz vairākiem no ZRP aizgājušajiem, ir apsardzes firmas TM security īpašnieks Mārtiņš Tenbergs. Kā otrs uzņēmējs, kas ietekmējis „apvērsumu” ZRP, tiek saukts mežistrādes firmas Pata AB īpašnieks, ar Vienotību saistītais Uldis Mierkalns. Uz šiem uzņēmējiem, kas aizkulisēs piedalās neformālās sarunās, cenšoties ietekmēt ietekmes pārdali topošajā valdībā, informēti avoti Pietiek norādīja jau aizvadītās nedēļas sākumā. Tomēr ZRP kodols šķelšanās iespēju partijā turpināja noliegt līdz pat svētdienas pēcpusdienai, kad tas nāca kā pārsteigums.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, bažās par Dombrovska valdības neapstiprināšanu šodien ar atsevišķiem ietekmīgiem uzņēmējiem, kas stāv aiz šī apvērsuma, bija tikušies daži Vienotības vadoši politiķi, cenšoties no tā atrunāt. Līdz šim politikas kuluāros runāts, ka Vienotība ir politiski ieinteresēta ZRP šķelšanā, bet situāciju mainīja apdraudējums Dombrovska valdības apstiprināšanai.
Starp sešiem no ZRP svētdien aizgājušajiem jaunajiem Saeimas deputātiem ir vismaz divi ar Tenbergu saistīti politiķi – firmas TM security personāldaļas priekšnieks Gunārs Rusiņš, kā arī Klāvs Olšteins, kuram Tenbergs bija sniedzis palīdzību priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Kāds ar Tenbergu saistīts avots Pietiek apgalvoja, ka viņš tieši nestāvot aiz apvērsuma ZRP, tomēr „piedalās” sarunās. Pēdējās nedēļās Tenbergs vairakkārt manīts kopā ar Saskaņas centra līderi Nilu Ušakovu. Tomēr vismaz šobrīd nekas neliecina, ka aiz apvērsuma varētu stāvēt reāls mēģinājums izveidot valdību ar SC.
Vairāki avoti ZRP un Vienotībā norādījuši, ka viens no ietekmes centriem, kas stāv aiz apvērsuma ZRP ir firmas Pata AB īpašnieks Uldis Mierkalns. Viņa firmā par juristu ne tik sen strādājis Olšteins, cita starpā atbildot par ofšorkompāniju apkalpošanu. Mierklns cieši saistīts arī ar Vienotības politiķiem Edgaru Jaunupu, Arti Kamparu, no Jaunā laika savulaik izslēgto Danu Titavu. Vairāki iepriekš minētie bieži redzēti vērojam sporta spēles Mierkalnam piederošajā privātajā ložā Arēnā Rīga. Savstarpēji saistīti ir arī Mierkalns un Tenbergs. Lai gan tas nav afišēts, Pietiek no informētiem avotiem zināms, ka TM security sniedz apsardzes pakalpojumus Mierkalnam, kurš saskāries ar dzīvības draudiem, ņemot vērā biznesa vidi Krievijā, kur Pata AB uzsākusi darbību.
Rāda ziņas ar etiķeti jl. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti jl. Rādīt visas ziņas
svētdiena, 2011. gada 16. oktobris
sestdiena, 2011. gada 8. oktobris
Zatlers - vilks aitas ādā
Krišjānis Kariņš: Zatlers izrādījies vilks aitas ādā
08.10.2011 Māris Antonevičs
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=329822:krijnis-kari-zatlers-izrdjies-vilks-aitas-d&catid=95:intervijas&Itemid=113
Ja Valdis Zatlers turpinās politikā braukt kā tanks un nerēķināties ar vēlētāju viedokli, tas var novest pie jaunām ārkārtas vēlēšanām, uzskata "Vienotības" politiķis, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš. Ar viņu vakar sarunājās Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs.
V. Krustiņš: – Kāds ir jūsu vērtējums par mainīgo politisko situāciju?
K. Kariņš: – Man ir bažas, ka šobrīd viss ir nostatīts uz neīstajām kājām. Būtu loģiski, ja valdības veidošanas sarunu pamats būtu partiju ideoloģijas, programmas un valsts attīstības redzējums. Latvijai ir ļoti labs piemērs acu priekšā. Dažas dienas pirms mūsu Saeimas vēlēšanām notika arī parlamenta vēlēšanas Dānijā. Tur par valdības vadītāju kļuvusi Helle Torninga-Šmita, kura ir pirmā sieviete šajā amatā valsts vēsturē. Taču viņas pārstāvētā sociāldemokrātu partija vēlēšanās matemātiski neuzvarēja. Visvairāk balsu saņēma līdzšinējā premjera Larsa Lekes Rasmusena vadītā liberāļu partija, kas šoreiz pat ieguva par vienu vietu vairāk nekā agrāk. Bet būtiskākais, ka sociāldemokrātiem ideoloģiski tuvās kreisās partijas varēja izveidot bloku, kuram parlamentā ir vairākums – 89 balsis, kamēr Rasmusenam ar sabiedrotajiem – 86 balsis.
M. Antonevičs: – Un neviens tur nepiedāvāja veidot "varavīksnes valdību"?
– Nē, uzreiz bija skaidrs, ka valdību veidos Torninga-Šmita un tai būs konkrēta ideoloģiskā pozīcija. Kas tikmēr notiek Latvijā? Mums ir viena partija, kas sevi skaidri pozicionējusi kā kreisa, – "Saskaņas centrs". Tās programma ir pretrunā tam, ko atbalsta "Vienotība" un tās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Divas ideoloģiski tuvākās partijas neapšaubāmi ir Nacionālā apvienība, kas to apliecinājusi ar saviem balsojumiem 10. Saeimas laikā, un – ja var ticēt tam, kas rakstīts pro-grammā, – Zatlera Reformu partija. Ja te būtu Dānija, tad nebūtu nekādu jautājumu, kas veidos nākamo valdību – centriski labējie spēki, kuriem parlamentā kopā ir 56 balsis. "SC" kā vairāku kreisu partiju apvienība paliktu opozīcijā.
Tomēr Zatlera kungs šo diskusiju apgāzis kājām gaisā un grib veidot valdību ar "SC" par katru cenu.
Ko viņš īsti grib? Kā var saprast, galvenā doma ir, ka valdībā vajag mazākumtautības, cittautiešus, krievvalodīgos vai kā nu to vēl apzīmē. Bet šīs vēlēšanas nebija par etniskajiem jautājumiem. Arī pats Zatlers to neuzsvēra. Protams, par "SC" pārsvarā balsoja krievvalodīgie, kas ar savu balsojumu pauduši atbalstu kreisai politikai. Zatlers pirms vēlēšanām īpaši nerunāja par ekonomiskiem jautājumiem, viņš teica, ka šīs vēlēšanas ir par tiesiskumu. Tieši šajos jautājumos "SC" vai to veidojošās partijas konsekventi ir balsojušas pret ierosinājumiem, kas varētu nostiprināt tiesiskumu. Arī pret Šlesera izdošanu KNAB, pēc kā sekoja slavenais rīkojums numur divi.
V. Krustiņš: – Secinājumi? Par ko Zatlers iestājas?
– Acīmredzot Zatlers ir bijis kā vilks aitas ādā. Pirms vēlēšanām viņš runā par tiesiskumu un tamlīdzīgiem jautājumiem, liela daļa vēlētāju viņam uzticas, un tagad izrādās, ka agrāk teiktais ir mazsvarīgs.
– Tipisks latviešu politiķis...
– Es tā neteiktu, manuprāt, šis tomēr ir īpašs gadījums. Zatlers savu aitas ādu ir nometis, un tagad mēs visā pilnībā redzam, kas viņš ir īstenībā. Tagad Zatlers grib veidot kreisu valdību, vienlaikus apšaubot Latvijas kā nacionālas valsts vērtību. Es gribu uzsvērt, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur latviešu valodai un kultūrai ir iespēja zelt un plaukt. Protams, mūsu valsts ir atvērta dažādu tautību cilvēkiem, jo "latvietis" jau nav etnoģenētisks, bet vairāk kultūras jēdziens, tomēr šaubos, ka valdībai ar "Saskaņas centru" latviskums būs prioritāte.
Tie, kas ilgstoši vērojuši "SC", būs pamanījuši, ka šī partija ilgus gadus vairāk aizstāvējusi Kremļa intereses. Tāpēc es uzskatu par ļoti bīstamu tendenci, ka šādu partiju Zatlers tagad grib pievest pie varas.
– Jūs tas pārsteidz?
– Es negribētu teikt, ka pārsteidz, taču apbēdina gan. Zatlers parāda, ka viņš ir pilnīgi neaprēķināms, un viņa izteikumiem un darbībām nav konsekvences. Un, šķiet, viņam nemaz nav neērti savu vēlētāju priekšā.
– To varēja gan paredzēt, ja rūpīgāk seko Zatlera līdzšinējai darbībai Valsts prezidenta amatā. "Saskaņa" savulaik tika veidota ar mērķi, lai samierinātu latviešus ar tām okupācijas sekām, kas te palika pēc padomju režīma. Turklāt partijas veidotāji apzinājās, ka viņiem ir jāiekaro latviešu uzticība, jo bez tās panākumus nevarēs gūt. Ir pagājuši daudzi gadi, un nu viņi to ir panākuši, ko apliecina sadarbība ar Zatlera partiju.
Galvenais jautājums šobrīd ir nevis ekonomika vai tiesiskums, bet kā samierināt latviešus ar okupācijas sekām un likt saprast, ka te nebūs nekāda nacionāla valsts. Un šīs sekas mēs redzam – Lindermans un Osipovs var, daudz nepiepūloties, savākt vairāk nekā desmit tūkstošus parakstu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Tie ir Latvijas pilsoņi, kas parakstās!
– Zatlera personīgo motivāciju es saistītu pirmkārt ar vēlmi pēc varas, un tam varētu būt pakārtota viņa šā brīža politiskā darbība.
– Varu var arī zaudēt, kad esi savu padarījis un neesi vairs vajadzīgs.
– Par to es nešaubos. Tomēr ZRP bez Zatlera ir arī citi deputāti.
M. Antonevičs: – Cik labi jūs viņus pazīstat? Uz partiju sarunām iet un publiski izsakās tikai divas vai trīs personas, pārējie klusē. Rada iespaidu par armiju, kas dzelžaini pakļaujas savam komandierim.
– No jaunievēlētajiem deputātiem es nepazīstu daudzus, bet zinu, ka Zatlera partijas rindās ir vairāki izteikti nacionālpatrioti.
V. Krustiņš: – Vai viņi nav pārāk labticīgi?
– Es pats savulaik ienācu politikā kopā ar "Jauno laiku", kas tolaik bija jauns politiskais spēks. Mums gan pirms vēlēšanām bija ilgāks sagatavošanās periods, lai citam citu iepazītu, sastrādātos. Sākumā bija tā sajūta, ka partijā ir viens spilgts līderis Repše, taču pēc laika ievēlētie deputāti saprata, ka viņi ir tautas priekšstāvji un no viņiem visiem tiek gaidīta atbildīga rīcība. Nevar visu laiku tikai paļauties uz partijas vadītāju.
– Bet kas tagad jādara? Urbanovičs teicis, ka viņam ir plāns "B", ja "Saskaņa" nebūs valdībā.
– Pirmkārt, mums nav jāklausa, ko iesaka citi – Krievija, Amerika vai vēl kāds.
– Amerika arī nav jāklausa, stratēģiskais partneris?
– Nē, mums pašiem ir tiesības lemt savu likteni un nekas nav jādara tikai tāpēc, lai kādam izpatiktu. Mēs pārstāvam tās pašas vērtības kā rietumvalstis, tāpēc nav jāuztraucas, ka sadarbība varētu pārtrūkt.
Otrkārt, šobrīd ir svarīgi saprast, kas būs tie politiķi, kas nākamajā Saeimā pieņems lēmumus. Daži no tiem, kas šobrīd darbojas ZRP valdē un runā partijas vārdā, parlamentā nemaz nav ievēlēti, jo vēlēšanās saņēma ļoti daudz svītrojumu. Mēs jau pirms divām nedēļām piedāvājām sarīkot "Vienotības" un ZRP jaunievēlēto deputātu tikšanos, lai iepazītos un saprastu, kur ir līdzības, kur atšķirības. Zatlera kungs šo iespēju līdz šim ir liedzis. Es domāju, ka viņš baidās. Faktiski viņš baidās no demokrātijas. Taču, kad jaunie deputāti sāks strādāt, domāju, ka šis tas vēl var mainīties.
Man tagad zvana daudzi vēlētāji un saka: "Mēs agrāk balsojām par "Vienotību", bet šoreiz nobalsojām par Zatleru. Kāpēc tagad "SC" grib ņemt valdībā?" Ko es varu teikt? Es par Zatleru nebalsoju... Ja runā par "Vienotības" pozīciju, viena no valdības vadītāja Valda Dombrovska spējām ir būt mierīgam un ārēji samiernieciskākam, bez bravūras uzklausīt sarunas partneri, pat ja uzskati atšķiras. To es ievēroju jau tad, kad veidojās "Jaunais laiks" un mēs diskutējām partijas iekšienē. Es pat teiktu, ka viņam ir pacietība ilgi uzklausīt muļķības, ko es nevarētu.
Tomēr es gribētu uzsvērt, ka no "Vienotības" Saeimā ir ievēlēti politiķi, kuriem ir ļoti skaidrs, ko viņi grib un ko negrib – gan par ekonomisko politiku, gan tiesiskumu, gan nacionālo politiku.
Mēs varam pamācīties, kā nacionālos jautājumus risina, piemēram, Francija vai Vācija. Es reizi mēnesī braucu strādāt uz Strasbūru, kur atrodas Eiroparlamenta galvenā mītne, lai gan ikdienā darbs notiek Briselē. Strasbūra atrodas Elzasas reģionā, bet elzasieši pēc tautības ir ģermāņi, tātad tuvāki vāciešiem. Taču Francijas valdība nekautrējas viņus asimilēt, jo viņu mērķis ir nacionāla valsts.
– Nez vai visi "Vienotības" politiķi būs mierā, ka jūs to saucat par pozitīvu piemēru.
– "Vienotība" ir ilgi virzījusies uz to, ka Latvija ir nacionāla valsts, un nav iemesla, lai tagad no tā atteiktos. Jautājums ir par pieeju – kā mēs to publiski deklarējam. Es esmu mudinājis, ka mums vajadzētu skaidrāk un asāk paust savu pozīciju, Dombrovskis ir par mierīgākām metodēm, bet būtība jau abos gadījumos ir viena un tā pati.
– "Vienotības" ministrs Artis Pabriks viens no pirmajiem sauca, ka vajag iet kopā ar "Saskaņu".
– Tas ir viņa personīgais viedoklis, ko viņš individuāli paudis jau vairākus gadus, taču tā nekad nav bijusi "Vienotības" politiskā stāja.
– Kad "SC" biedrs Armands Strazds pauda savu individuālo viedokli, viņu nekavējoties izslēdza no partijas.
– Bet vai tad partijai jābūt tādai, kur vadonis uzsit dūri galdā un pasaka, kā jārīkojas?
– Tad jau jūs nevarat būt droši, kā jūsu deputāti nobalsos.
– Laiks un vēlētāji visus politiķus noliek savās vietās, to varēja redzēt arī nupat notikušajās vēlēšanās. Cits politiķis, kas tāpat agrāk uzstājīgi mudināja "SC" ņemt valdībā, šajā Saeimā neiekļuva. Domāju, ka vēlētāju viedoklis tiks ņemts vērā arī nākamajā kongresā, ievēlot jauno "Vienotības" partijas valdi.
Tas, ka šobrīd netiek veidota koalīcija "Vienotība" + Zatlera Reformu partija + Nacionālā apvienība, ir Zatlera, nevis "Vienotības" vaina. Acīmredzot viņš to nemaz nav gribējis darīt, tikai pirms vēlēšanām noklusēja. Bet bez ZRP labēju valdību nav iespējams skaitliski izveidot. Faktiski Zatlers trīs nedēļas valsti tur gūstā.
M. Antonevičs: – Bet Zatleram pietiek balsu, lai izveidotu valdību divatā ar "SC".
– Iespējams, viņš to mēģinās darīt. Ja vien visi ZRP deputāti tam būs gatavi. Iespējams, ka šādai koalīcijai var pietrūkt atbalsta parlamentā.
– Kādu jūs redzat valsts attīstību, ja valdību izveido ZRP un "SC", bet jūs paliekat opozīcijā?
– Tad mūsu sabiedrībā būtu liela sacelšanās. Baidos, ka šāds variants nevis saliedētu, bet tikai sašķeltu sabiedrību, jo neapmierināta būtu lielākā daļa latviešu vēlētāju. Politiķi jau var mainīt kažokus, kā to dara Zatlers, bet vēlētāji to nedarīs. Sekas varētu būt gan ekonomiskajai politikai, kas šādas valdības gadījumā kļūtu kreisāka un aizbaidītu iespējamos investorus, gan ģeopolitikā, kas signalizētu, ka notiek pagrieziens Krievijas virzienā. "SC" nav vērā ņemamas politiskas sadarbības ar Eiropas sociāldemokrātiskajiem spēkiem, bet tikai ar Putina "Vienoto Krieviju".
Ja tas tiešām notiks, tas, visticamāk, novedīs pie tautas pieprasījuma pēc vēl vienām ārkārtas Saeimas vēlēšanām. Tas būtu ironiski, ka Zatlera centieni sagrābt varu tiktu apgriezti ar tādu pašu metodi, kādu viņš pats jau reiz izmantojis. Tikai šoreiz tā būtu vērsta pret pašu Zatleru.
08.10.2011 Māris Antonevičs
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=329822:krijnis-kari-zatlers-izrdjies-vilks-aitas-d&catid=95:intervijas&Itemid=113
Ja Valdis Zatlers turpinās politikā braukt kā tanks un nerēķināties ar vēlētāju viedokli, tas var novest pie jaunām ārkārtas vēlēšanām, uzskata "Vienotības" politiķis, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš. Ar viņu vakar sarunājās Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs.
V. Krustiņš: – Kāds ir jūsu vērtējums par mainīgo politisko situāciju?
K. Kariņš: – Man ir bažas, ka šobrīd viss ir nostatīts uz neīstajām kājām. Būtu loģiski, ja valdības veidošanas sarunu pamats būtu partiju ideoloģijas, programmas un valsts attīstības redzējums. Latvijai ir ļoti labs piemērs acu priekšā. Dažas dienas pirms mūsu Saeimas vēlēšanām notika arī parlamenta vēlēšanas Dānijā. Tur par valdības vadītāju kļuvusi Helle Torninga-Šmita, kura ir pirmā sieviete šajā amatā valsts vēsturē. Taču viņas pārstāvētā sociāldemokrātu partija vēlēšanās matemātiski neuzvarēja. Visvairāk balsu saņēma līdzšinējā premjera Larsa Lekes Rasmusena vadītā liberāļu partija, kas šoreiz pat ieguva par vienu vietu vairāk nekā agrāk. Bet būtiskākais, ka sociāldemokrātiem ideoloģiski tuvās kreisās partijas varēja izveidot bloku, kuram parlamentā ir vairākums – 89 balsis, kamēr Rasmusenam ar sabiedrotajiem – 86 balsis.
M. Antonevičs: – Un neviens tur nepiedāvāja veidot "varavīksnes valdību"?
– Nē, uzreiz bija skaidrs, ka valdību veidos Torninga-Šmita un tai būs konkrēta ideoloģiskā pozīcija. Kas tikmēr notiek Latvijā? Mums ir viena partija, kas sevi skaidri pozicionējusi kā kreisa, – "Saskaņas centrs". Tās programma ir pretrunā tam, ko atbalsta "Vienotība" un tās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Divas ideoloģiski tuvākās partijas neapšaubāmi ir Nacionālā apvienība, kas to apliecinājusi ar saviem balsojumiem 10. Saeimas laikā, un – ja var ticēt tam, kas rakstīts pro-grammā, – Zatlera Reformu partija. Ja te būtu Dānija, tad nebūtu nekādu jautājumu, kas veidos nākamo valdību – centriski labējie spēki, kuriem parlamentā kopā ir 56 balsis. "SC" kā vairāku kreisu partiju apvienība paliktu opozīcijā.
Tomēr Zatlera kungs šo diskusiju apgāzis kājām gaisā un grib veidot valdību ar "SC" par katru cenu.
Ko viņš īsti grib? Kā var saprast, galvenā doma ir, ka valdībā vajag mazākumtautības, cittautiešus, krievvalodīgos vai kā nu to vēl apzīmē. Bet šīs vēlēšanas nebija par etniskajiem jautājumiem. Arī pats Zatlers to neuzsvēra. Protams, par "SC" pārsvarā balsoja krievvalodīgie, kas ar savu balsojumu pauduši atbalstu kreisai politikai. Zatlers pirms vēlēšanām īpaši nerunāja par ekonomiskiem jautājumiem, viņš teica, ka šīs vēlēšanas ir par tiesiskumu. Tieši šajos jautājumos "SC" vai to veidojošās partijas konsekventi ir balsojušas pret ierosinājumiem, kas varētu nostiprināt tiesiskumu. Arī pret Šlesera izdošanu KNAB, pēc kā sekoja slavenais rīkojums numur divi.
V. Krustiņš: – Secinājumi? Par ko Zatlers iestājas?
– Acīmredzot Zatlers ir bijis kā vilks aitas ādā. Pirms vēlēšanām viņš runā par tiesiskumu un tamlīdzīgiem jautājumiem, liela daļa vēlētāju viņam uzticas, un tagad izrādās, ka agrāk teiktais ir mazsvarīgs.
– Tipisks latviešu politiķis...
– Es tā neteiktu, manuprāt, šis tomēr ir īpašs gadījums. Zatlers savu aitas ādu ir nometis, un tagad mēs visā pilnībā redzam, kas viņš ir īstenībā. Tagad Zatlers grib veidot kreisu valdību, vienlaikus apšaubot Latvijas kā nacionālas valsts vērtību. Es gribu uzsvērt, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur latviešu valodai un kultūrai ir iespēja zelt un plaukt. Protams, mūsu valsts ir atvērta dažādu tautību cilvēkiem, jo "latvietis" jau nav etnoģenētisks, bet vairāk kultūras jēdziens, tomēr šaubos, ka valdībai ar "Saskaņas centru" latviskums būs prioritāte.
Tie, kas ilgstoši vērojuši "SC", būs pamanījuši, ka šī partija ilgus gadus vairāk aizstāvējusi Kremļa intereses. Tāpēc es uzskatu par ļoti bīstamu tendenci, ka šādu partiju Zatlers tagad grib pievest pie varas.
– Jūs tas pārsteidz?
– Es negribētu teikt, ka pārsteidz, taču apbēdina gan. Zatlers parāda, ka viņš ir pilnīgi neaprēķināms, un viņa izteikumiem un darbībām nav konsekvences. Un, šķiet, viņam nemaz nav neērti savu vēlētāju priekšā.
– To varēja gan paredzēt, ja rūpīgāk seko Zatlera līdzšinējai darbībai Valsts prezidenta amatā. "Saskaņa" savulaik tika veidota ar mērķi, lai samierinātu latviešus ar tām okupācijas sekām, kas te palika pēc padomju režīma. Turklāt partijas veidotāji apzinājās, ka viņiem ir jāiekaro latviešu uzticība, jo bez tās panākumus nevarēs gūt. Ir pagājuši daudzi gadi, un nu viņi to ir panākuši, ko apliecina sadarbība ar Zatlera partiju.
Galvenais jautājums šobrīd ir nevis ekonomika vai tiesiskums, bet kā samierināt latviešus ar okupācijas sekām un likt saprast, ka te nebūs nekāda nacionāla valsts. Un šīs sekas mēs redzam – Lindermans un Osipovs var, daudz nepiepūloties, savākt vairāk nekā desmit tūkstošus parakstu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Tie ir Latvijas pilsoņi, kas parakstās!
– Zatlera personīgo motivāciju es saistītu pirmkārt ar vēlmi pēc varas, un tam varētu būt pakārtota viņa šā brīža politiskā darbība.
– Varu var arī zaudēt, kad esi savu padarījis un neesi vairs vajadzīgs.
– Par to es nešaubos. Tomēr ZRP bez Zatlera ir arī citi deputāti.
M. Antonevičs: – Cik labi jūs viņus pazīstat? Uz partiju sarunām iet un publiski izsakās tikai divas vai trīs personas, pārējie klusē. Rada iespaidu par armiju, kas dzelžaini pakļaujas savam komandierim.
– No jaunievēlētajiem deputātiem es nepazīstu daudzus, bet zinu, ka Zatlera partijas rindās ir vairāki izteikti nacionālpatrioti.
V. Krustiņš: – Vai viņi nav pārāk labticīgi?
– Es pats savulaik ienācu politikā kopā ar "Jauno laiku", kas tolaik bija jauns politiskais spēks. Mums gan pirms vēlēšanām bija ilgāks sagatavošanās periods, lai citam citu iepazītu, sastrādātos. Sākumā bija tā sajūta, ka partijā ir viens spilgts līderis Repše, taču pēc laika ievēlētie deputāti saprata, ka viņi ir tautas priekšstāvji un no viņiem visiem tiek gaidīta atbildīga rīcība. Nevar visu laiku tikai paļauties uz partijas vadītāju.
– Bet kas tagad jādara? Urbanovičs teicis, ka viņam ir plāns "B", ja "Saskaņa" nebūs valdībā.
– Pirmkārt, mums nav jāklausa, ko iesaka citi – Krievija, Amerika vai vēl kāds.
– Amerika arī nav jāklausa, stratēģiskais partneris?
– Nē, mums pašiem ir tiesības lemt savu likteni un nekas nav jādara tikai tāpēc, lai kādam izpatiktu. Mēs pārstāvam tās pašas vērtības kā rietumvalstis, tāpēc nav jāuztraucas, ka sadarbība varētu pārtrūkt.
Otrkārt, šobrīd ir svarīgi saprast, kas būs tie politiķi, kas nākamajā Saeimā pieņems lēmumus. Daži no tiem, kas šobrīd darbojas ZRP valdē un runā partijas vārdā, parlamentā nemaz nav ievēlēti, jo vēlēšanās saņēma ļoti daudz svītrojumu. Mēs jau pirms divām nedēļām piedāvājām sarīkot "Vienotības" un ZRP jaunievēlēto deputātu tikšanos, lai iepazītos un saprastu, kur ir līdzības, kur atšķirības. Zatlera kungs šo iespēju līdz šim ir liedzis. Es domāju, ka viņš baidās. Faktiski viņš baidās no demokrātijas. Taču, kad jaunie deputāti sāks strādāt, domāju, ka šis tas vēl var mainīties.
Man tagad zvana daudzi vēlētāji un saka: "Mēs agrāk balsojām par "Vienotību", bet šoreiz nobalsojām par Zatleru. Kāpēc tagad "SC" grib ņemt valdībā?" Ko es varu teikt? Es par Zatleru nebalsoju... Ja runā par "Vienotības" pozīciju, viena no valdības vadītāja Valda Dombrovska spējām ir būt mierīgam un ārēji samiernieciskākam, bez bravūras uzklausīt sarunas partneri, pat ja uzskati atšķiras. To es ievēroju jau tad, kad veidojās "Jaunais laiks" un mēs diskutējām partijas iekšienē. Es pat teiktu, ka viņam ir pacietība ilgi uzklausīt muļķības, ko es nevarētu.
Tomēr es gribētu uzsvērt, ka no "Vienotības" Saeimā ir ievēlēti politiķi, kuriem ir ļoti skaidrs, ko viņi grib un ko negrib – gan par ekonomisko politiku, gan tiesiskumu, gan nacionālo politiku.
Mēs varam pamācīties, kā nacionālos jautājumus risina, piemēram, Francija vai Vācija. Es reizi mēnesī braucu strādāt uz Strasbūru, kur atrodas Eiroparlamenta galvenā mītne, lai gan ikdienā darbs notiek Briselē. Strasbūra atrodas Elzasas reģionā, bet elzasieši pēc tautības ir ģermāņi, tātad tuvāki vāciešiem. Taču Francijas valdība nekautrējas viņus asimilēt, jo viņu mērķis ir nacionāla valsts.
– Nez vai visi "Vienotības" politiķi būs mierā, ka jūs to saucat par pozitīvu piemēru.
– "Vienotība" ir ilgi virzījusies uz to, ka Latvija ir nacionāla valsts, un nav iemesla, lai tagad no tā atteiktos. Jautājums ir par pieeju – kā mēs to publiski deklarējam. Es esmu mudinājis, ka mums vajadzētu skaidrāk un asāk paust savu pozīciju, Dombrovskis ir par mierīgākām metodēm, bet būtība jau abos gadījumos ir viena un tā pati.
– "Vienotības" ministrs Artis Pabriks viens no pirmajiem sauca, ka vajag iet kopā ar "Saskaņu".
– Tas ir viņa personīgais viedoklis, ko viņš individuāli paudis jau vairākus gadus, taču tā nekad nav bijusi "Vienotības" politiskā stāja.
– Kad "SC" biedrs Armands Strazds pauda savu individuālo viedokli, viņu nekavējoties izslēdza no partijas.
– Bet vai tad partijai jābūt tādai, kur vadonis uzsit dūri galdā un pasaka, kā jārīkojas?
– Tad jau jūs nevarat būt droši, kā jūsu deputāti nobalsos.
– Laiks un vēlētāji visus politiķus noliek savās vietās, to varēja redzēt arī nupat notikušajās vēlēšanās. Cits politiķis, kas tāpat agrāk uzstājīgi mudināja "SC" ņemt valdībā, šajā Saeimā neiekļuva. Domāju, ka vēlētāju viedoklis tiks ņemts vērā arī nākamajā kongresā, ievēlot jauno "Vienotības" partijas valdi.
Tas, ka šobrīd netiek veidota koalīcija "Vienotība" + Zatlera Reformu partija + Nacionālā apvienība, ir Zatlera, nevis "Vienotības" vaina. Acīmredzot viņš to nemaz nav gribējis darīt, tikai pirms vēlēšanām noklusēja. Bet bez ZRP labēju valdību nav iespējams skaitliski izveidot. Faktiski Zatlers trīs nedēļas valsti tur gūstā.
M. Antonevičs: – Bet Zatleram pietiek balsu, lai izveidotu valdību divatā ar "SC".
– Iespējams, viņš to mēģinās darīt. Ja vien visi ZRP deputāti tam būs gatavi. Iespējams, ka šādai koalīcijai var pietrūkt atbalsta parlamentā.
– Kādu jūs redzat valsts attīstību, ja valdību izveido ZRP un "SC", bet jūs paliekat opozīcijā?
– Tad mūsu sabiedrībā būtu liela sacelšanās. Baidos, ka šāds variants nevis saliedētu, bet tikai sašķeltu sabiedrību, jo neapmierināta būtu lielākā daļa latviešu vēlētāju. Politiķi jau var mainīt kažokus, kā to dara Zatlers, bet vēlētāji to nedarīs. Sekas varētu būt gan ekonomiskajai politikai, kas šādas valdības gadījumā kļūtu kreisāka un aizbaidītu iespējamos investorus, gan ģeopolitikā, kas signalizētu, ka notiek pagrieziens Krievijas virzienā. "SC" nav vērā ņemamas politiskas sadarbības ar Eiropas sociāldemokrātiskajiem spēkiem, bet tikai ar Putina "Vienoto Krieviju".
Ja tas tiešām notiks, tas, visticamāk, novedīs pie tautas pieprasījuma pēc vēl vienām ārkārtas Saeimas vēlēšanām. Tas būtu ironiski, ka Zatlera centieni sagrābt varu tiktu apgriezti ar tādu pašu metodi, kādu viņš pats jau reiz izmantojis. Tikai šoreiz tā būtu vērsta pret pašu Zatleru.
sestdiena, 2011. gada 30. jūlijs
zināmas 'Vienotības' vēlēšanu 'lokomotīves'; Kampars nekandidēs
http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/zinas/portals-zinamas-vienotibas-velesanu-lokomotives-kampars-nekandides.d?id=39793133
www.DELFI.lv | 26. jūlijs 2011 20:16
Apvienības "Vienotības" sarakstā ārkārtas vēlēšanās rudenī Latgalē ar pirmo nummuru startēs bijušais Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis, bet kultūras ministre Sarmīte Ēlerte startēs ar pirmo numuru Zemgalē. Taktisku apsvērumu dēļ vēl nav izlemts, kurā vēlēšanu apgabalā tiks izlikti pārējie trīs "pirmie numuri" – premjers Valdis Dombrovskis, nu jau atlaistās 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, liecina portāla "Pietiek.com" rīcībā esošā informācija.
Kā otrais numurs "Vienotības" sarakstā startēs finanšu ministrs Andris Vilks, bet vēl nav skaidrs, kurā no apgabaliem – Rīgā vai Vidzemē, jo tas atkarīgs no tā, kurā apgabalā tiks izlikts Dombrovskis. Iekšējās diskusijās izlemts abus līdzīgā profila finansistus viena saraksta augšgalā nelikt. Tāpat zināms, ka ar trešo numuru "Vienotības" sarakstā Rīgā startēs apvienības jaunpienācējs, krimināltiesību eksperts Andrejs Judins, vēsta portāls.
"Pietiek.com" norāda, ka "Vienotība" par lielu ieguvumu vēlētāju balsu piesaistīšanai Latgalē uzskatot bijušo Daugavpils mēru Jāni Lāčplēsi, kuru šā gada martā no amata gāza paša partija LPP/LC. Šis apvērsums tika saistīts ar Lāčplēša nepakļāvību atsevišķos vērienīgos iepirkuma konkursos, un drīz pēc notikušā viņš no LPP/LC izstājās.
Portāla rīcībā esošās ziņas arī liecina, ka ar augstiem numuriem Latgales sarakstā no "Vienotības" startēs arī Saeimas deputāti Aleksejs Loskutovs un Kārlis Šadurskis.
Zemgalē ar pirmo numuru, visticamāk, startēs kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, bet vēl pirmajā trijniekā būs tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs un Saeimas deputāts Atis Lejiņš.
Portāls norāda, ka šobrīd vēl neesot skaidrs, kurā tieši vēlēšanu apgabalā startēs pārējie trīs "pirmie numuri" – Dombrovskis, Āboltiņa un Kristovskis.
Pēc neoficiālas informācijas, kas ir "Pietiek.com" rīcībā, "Vienotība" vēl nav izšķīrusies, kādu priekšvēlēšanu taktiku izvēlēties attiecībā pret Zatlera reformu partiju – uzsvērt konkurējošo sarakstu līderu kontrastu, konfrontēt vai neiet uz asumiem. Tādēļ "Vienotības" valde ar sarakstu apstiprināšanu nesteigsies un nogaidīs, līdz būs skaidrs, kur - Rīgā vai Vidzemē - startēs ekspremjers Valdis Zatlers. Tāpat "Vienotības" lokomotīvju izkārtojumu ietekmēs arī tas, vai kandidēt ārkārtas vēlēšanās izlems Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").
Portāls norāda, ka ir atšķirīga informācija par to, no kura apgabala – Rīgas vai Vidzemes - varētu startēt Zatlers. Pēc neoficiālām versijām, "Vienotība" Zatleram visticamāk pretī varētu likt Dombrovski. Bet kārtis varot sajaukt Lembergs, jo "Vienotības" iekšienē ironizē, ka Zatlers nogaidīs līdz pēdējam brīdim, lai neatrastos vienā apgabalā ar Lembergu. "Ja Lembergs ies Rīgā, Zatlers var aizmukt uz Vidzemi," pieļāva kāds "Vienotības" politiķis.
"Vienotības" sarakstu sastādīšanā netiekot izmantots partiju kvotu princips, un galvenais kritērijs vietu sadalei sarakstos esot tas, cik lielu vēlētāju atbalstu politiķis ir guvis iepriekšējās Saeimas vēlēšanās pagājušā gada oktobrī, norāda portāls. Pēc "Pietiek.com" rīcībā esošās informācijas, ar lielu jautājuma zīmi ir Saeimas deputātes Silvas Bendrātes vieta sarakstā. Viņas reputāciju iedragāja drīz pēc vēlēšanām atklātībā nākušais slepenais līgums ar Aivaru Lembergu. Pašlaik faktiski simtprocentīgi zināms, ka vēlēšanās nekandidēs ekonomikas ministrs Artis Kampars, kurš ar šo domu jau esot samierinājies.
Jau vēstīts, ka Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) otrdien oficiāli apstiprinātie sestdien notikušā referenduma rezultāti liecina, ka par rudenī ievēlētās 10.Saeimas atlaišanu nobalsojuši 650 518 cilvēki. Oficiāli apstiprinātie rezultāti liecina, ka referendumā saņemtas 689 823 derīgas zīmes jeb 44,71% no balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita.
Par Saeimas atlaišanu nobalsoja 94% referenduma dalībnieku jeb 42,17% no visu balsstiesīgo iedzīvotāju skaita.
CVK otrdien nolēma, ka ārkārtas parlamenta vēlēšanas notiks 17.septembrī
www.DELFI.lv | 26. jūlijs 2011 20:16
Apvienības "Vienotības" sarakstā ārkārtas vēlēšanās rudenī Latgalē ar pirmo nummuru startēs bijušais Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis, bet kultūras ministre Sarmīte Ēlerte startēs ar pirmo numuru Zemgalē. Taktisku apsvērumu dēļ vēl nav izlemts, kurā vēlēšanu apgabalā tiks izlikti pārējie trīs "pirmie numuri" – premjers Valdis Dombrovskis, nu jau atlaistās 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, liecina portāla "Pietiek.com" rīcībā esošā informācija.
Kā otrais numurs "Vienotības" sarakstā startēs finanšu ministrs Andris Vilks, bet vēl nav skaidrs, kurā no apgabaliem – Rīgā vai Vidzemē, jo tas atkarīgs no tā, kurā apgabalā tiks izlikts Dombrovskis. Iekšējās diskusijās izlemts abus līdzīgā profila finansistus viena saraksta augšgalā nelikt. Tāpat zināms, ka ar trešo numuru "Vienotības" sarakstā Rīgā startēs apvienības jaunpienācējs, krimināltiesību eksperts Andrejs Judins, vēsta portāls.
"Pietiek.com" norāda, ka "Vienotība" par lielu ieguvumu vēlētāju balsu piesaistīšanai Latgalē uzskatot bijušo Daugavpils mēru Jāni Lāčplēsi, kuru šā gada martā no amata gāza paša partija LPP/LC. Šis apvērsums tika saistīts ar Lāčplēša nepakļāvību atsevišķos vērienīgos iepirkuma konkursos, un drīz pēc notikušā viņš no LPP/LC izstājās.
Portāla rīcībā esošās ziņas arī liecina, ka ar augstiem numuriem Latgales sarakstā no "Vienotības" startēs arī Saeimas deputāti Aleksejs Loskutovs un Kārlis Šadurskis.
Zemgalē ar pirmo numuru, visticamāk, startēs kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, bet vēl pirmajā trijniekā būs tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs un Saeimas deputāts Atis Lejiņš.
Portāls norāda, ka šobrīd vēl neesot skaidrs, kurā tieši vēlēšanu apgabalā startēs pārējie trīs "pirmie numuri" – Dombrovskis, Āboltiņa un Kristovskis.
Pēc neoficiālas informācijas, kas ir "Pietiek.com" rīcībā, "Vienotība" vēl nav izšķīrusies, kādu priekšvēlēšanu taktiku izvēlēties attiecībā pret Zatlera reformu partiju – uzsvērt konkurējošo sarakstu līderu kontrastu, konfrontēt vai neiet uz asumiem. Tādēļ "Vienotības" valde ar sarakstu apstiprināšanu nesteigsies un nogaidīs, līdz būs skaidrs, kur - Rīgā vai Vidzemē - startēs ekspremjers Valdis Zatlers. Tāpat "Vienotības" lokomotīvju izkārtojumu ietekmēs arī tas, vai kandidēt ārkārtas vēlēšanās izlems Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").
Portāls norāda, ka ir atšķirīga informācija par to, no kura apgabala – Rīgas vai Vidzemes - varētu startēt Zatlers. Pēc neoficiālām versijām, "Vienotība" Zatleram visticamāk pretī varētu likt Dombrovski. Bet kārtis varot sajaukt Lembergs, jo "Vienotības" iekšienē ironizē, ka Zatlers nogaidīs līdz pēdējam brīdim, lai neatrastos vienā apgabalā ar Lembergu. "Ja Lembergs ies Rīgā, Zatlers var aizmukt uz Vidzemi," pieļāva kāds "Vienotības" politiķis.
"Vienotības" sarakstu sastādīšanā netiekot izmantots partiju kvotu princips, un galvenais kritērijs vietu sadalei sarakstos esot tas, cik lielu vēlētāju atbalstu politiķis ir guvis iepriekšējās Saeimas vēlēšanās pagājušā gada oktobrī, norāda portāls. Pēc "Pietiek.com" rīcībā esošās informācijas, ar lielu jautājuma zīmi ir Saeimas deputātes Silvas Bendrātes vieta sarakstā. Viņas reputāciju iedragāja drīz pēc vēlēšanām atklātībā nākušais slepenais līgums ar Aivaru Lembergu. Pašlaik faktiski simtprocentīgi zināms, ka vēlēšanās nekandidēs ekonomikas ministrs Artis Kampars, kurš ar šo domu jau esot samierinājies.
Jau vēstīts, ka Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) otrdien oficiāli apstiprinātie sestdien notikušā referenduma rezultāti liecina, ka par rudenī ievēlētās 10.Saeimas atlaišanu nobalsojuši 650 518 cilvēki. Oficiāli apstiprinātie rezultāti liecina, ka referendumā saņemtas 689 823 derīgas zīmes jeb 44,71% no balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita.
Par Saeimas atlaišanu nobalsoja 94% referenduma dalībnieku jeb 42,17% no visu balsstiesīgo iedzīvotāju skaita.
CVK otrdien nolēma, ka ārkārtas parlamenta vēlēšanas notiks 17.septembrī
sestdiena, 2011. gada 9. jūlijs
Olšteins un Galvanovskis --> pie Zatlera
http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/saeima/izskiroties-par-labu-toposajai-zatlera-partijai-vienotibu-varetu-pamest-olsteins-un-galvanovskis.d?id=39405313
BNS | 04. jūlijs 2011
Izšķiroties par labu topošajai Zatlera partijai, 'Vienotību' varētu pamest Olšteins un Galvanovskis
Izšķiroties par labu jaunveidojamajai pašreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera partijai, "Vienotības" rindas varētu pamest deputāti Klāvs Olšteins un Guntars Galvanovskis.
Lūgts komentēt abu biedru iespējamo aiziešanu, "Vienotības" priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs Edgars Jaunups atzina, ka abi deputāti jau vērsušies pie viņa, norādot, ka Zatlers šādu piedāvājumu izteicis un solījis arī augstu vietu sarakstā paredzamajās ārkārtas Saeimas vēlēšanās rudenī.
Uzrunāti esot vēl vairāki "Vienotības" biedri, taču šie divi jau runājuši ar Jaunupu un, visticamāk, arī līdzšinējo partiju pametīs.
Zatlers "Vienotībai", kura viņu aicinājusi stāties savās rindās, gan joprojām neesot oficiāli atteicis, savus turpmākos plānus tāpat kā sabiedrībai solot atklāt tikai pēc prezidentūras beigām.
Jaunups izteica nožēlu par šādu pavērsienu, atkārtoti uzsverot, ka tādējādi tikai tiks sadrumstalots elektorāts. Turklāt prezidents to dara, kaut oficiāli noliedz, ka jau strādātu pie savas partijas veidošanas.
"Es personīgi vienmēr esmu uzskatījis un to arī teicis, ka vēl vienas partijas veidošana, manuprāt, Latvijai ir ļoti destruktīva un kaitīga rīcība.. Ļoti žēl, ka viņš [Zatlers] to dara, neskatoties uz to, ka saka, ka ar to nenodarbojas," norādīja Jaunups. Viņaprāt, šāda rīcība novedīs tikai pie sadrumstalotāka parlamenta.
Tāpat "Vienotības" pārstāvis pauda nožēlu, ka gan Olšteins, gan Galvanovskis arī izrādījuši interesi par piedāvājumu un, visticamāk, arī savas līdzšinējās partijas rindas pametīs. "Man nav pamats uzskatīt, ka viņi paliks pie mums. Viņi varētu arī iestāties un iet pie Zatlera kunga, par ko man ir ļoti žēl," atzina Jaunups, piebilstot - ir žēl, ka Zatlera jaunais spēks aprobežojas ar to, ka pārvilks cilvēkus no citām partijām, šajā gadījumā no "Vienotības".
Jau vēstīts, ka Zatlers līdz prezidentūras beigām atsakās runāt par saviem nākotnes plāniem, vien norādot, ka arī turpmāk būs sabiedriski aktīvs un politiski virzīs tautas kustību. Latvijas Televīzija (LTV) tikmēr, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēstīja, ka Zatlers tomēr izšķīries par savas partijas veidošanu un jaunā spēka dibināšanas kongress varētu notikt 17.jūlijā. Savukārt viena no jaunās partijas līderēm varētu būt Latvijas Darba devēju konfederācijas izpilddirektore Elīna Egle.
Egle apstiprināja, ka par iespējamo iesaisti partijā ir bijusi saruna ar prezidentu, taču galīgo lēmumu viņa vēl neesot pieņēmusi. Uz jautājumu, pēc kādiem kritērijiem vadīsies, pieņemot lēmumu, viņa atzina, ka pirmām kārtām tas ir komandas jautājums.
"Lai komandā būtu cilvēki, kas ir spējīgi tās idejas, kuras Zatlers ir komunicējis, ieviest, lai šie cilvēki ir kompetenti un prot tās aizstāvēt," pastāstīja Egle. Galīgo lēmumu viņa solīja pieņemt nedēļas laikā.
Vēstīts arī, ka Zatlera pilnvaras prezidenta krēslā beigsies 7.jūlijā. Viņš pauda pārliecību, ka jaunu politisko spēku līdz paredzamajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām ir iespējams izveidot.
BNS | 04. jūlijs 2011
Izšķiroties par labu topošajai Zatlera partijai, 'Vienotību' varētu pamest Olšteins un Galvanovskis
Izšķiroties par labu jaunveidojamajai pašreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera partijai, "Vienotības" rindas varētu pamest deputāti Klāvs Olšteins un Guntars Galvanovskis.
Lūgts komentēt abu biedru iespējamo aiziešanu, "Vienotības" priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs Edgars Jaunups atzina, ka abi deputāti jau vērsušies pie viņa, norādot, ka Zatlers šādu piedāvājumu izteicis un solījis arī augstu vietu sarakstā paredzamajās ārkārtas Saeimas vēlēšanās rudenī.
Uzrunāti esot vēl vairāki "Vienotības" biedri, taču šie divi jau runājuši ar Jaunupu un, visticamāk, arī līdzšinējo partiju pametīs.
Zatlers "Vienotībai", kura viņu aicinājusi stāties savās rindās, gan joprojām neesot oficiāli atteicis, savus turpmākos plānus tāpat kā sabiedrībai solot atklāt tikai pēc prezidentūras beigām.
Jaunups izteica nožēlu par šādu pavērsienu, atkārtoti uzsverot, ka tādējādi tikai tiks sadrumstalots elektorāts. Turklāt prezidents to dara, kaut oficiāli noliedz, ka jau strādātu pie savas partijas veidošanas.
"Es personīgi vienmēr esmu uzskatījis un to arī teicis, ka vēl vienas partijas veidošana, manuprāt, Latvijai ir ļoti destruktīva un kaitīga rīcība.. Ļoti žēl, ka viņš [Zatlers] to dara, neskatoties uz to, ka saka, ka ar to nenodarbojas," norādīja Jaunups. Viņaprāt, šāda rīcība novedīs tikai pie sadrumstalotāka parlamenta.
Tāpat "Vienotības" pārstāvis pauda nožēlu, ka gan Olšteins, gan Galvanovskis arī izrādījuši interesi par piedāvājumu un, visticamāk, arī savas līdzšinējās partijas rindas pametīs. "Man nav pamats uzskatīt, ka viņi paliks pie mums. Viņi varētu arī iestāties un iet pie Zatlera kunga, par ko man ir ļoti žēl," atzina Jaunups, piebilstot - ir žēl, ka Zatlera jaunais spēks aprobežojas ar to, ka pārvilks cilvēkus no citām partijām, šajā gadījumā no "Vienotības".
Jau vēstīts, ka Zatlers līdz prezidentūras beigām atsakās runāt par saviem nākotnes plāniem, vien norādot, ka arī turpmāk būs sabiedriski aktīvs un politiski virzīs tautas kustību. Latvijas Televīzija (LTV) tikmēr, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēstīja, ka Zatlers tomēr izšķīries par savas partijas veidošanu un jaunā spēka dibināšanas kongress varētu notikt 17.jūlijā. Savukārt viena no jaunās partijas līderēm varētu būt Latvijas Darba devēju konfederācijas izpilddirektore Elīna Egle.
Egle apstiprināja, ka par iespējamo iesaisti partijā ir bijusi saruna ar prezidentu, taču galīgo lēmumu viņa vēl neesot pieņēmusi. Uz jautājumu, pēc kādiem kritērijiem vadīsies, pieņemot lēmumu, viņa atzina, ka pirmām kārtām tas ir komandas jautājums.
"Lai komandā būtu cilvēki, kas ir spējīgi tās idejas, kuras Zatlers ir komunicējis, ieviest, lai šie cilvēki ir kompetenti un prot tās aizstāvēt," pastāstīja Egle. Galīgo lēmumu viņa solīja pieņemt nedēļas laikā.
Vēstīts arī, ka Zatlera pilnvaras prezidenta krēslā beigsies 7.jūlijā. Viņš pauda pārliecību, ka jaunu politisko spēku līdz paredzamajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām ir iespējams izveidot.
piektdiena, 2011. gada 3. jūnijs
JL un SCP varētu steigties dibināt partiju 'Vienotība' bez PS
http://www.delfi.lv/news/national/politics/ps-rigas-domnieks-skuja-jl-un-scp-varetu-steigties-dibinat-partiju-vienotiba-bez-ps.d?id=38835131
PS Rīgas domnieks Skuja:
Rīgas domes deputāts Jānis Mārtiņš Skuja (PS) uzskata, ka "Jaunais Laiks" un "Sabiedrība Citai politikai" varētu steidzināt vienotās partijas "Vienotība" izveidošanu arī bez "Pilsoniskās savienības", bet pašlaik vienotības idejas grauj tieši JL līderi - Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa un Edgars Jaunups, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" sacījis domnieks.
"Skaidrs, ka būs Saeimas ārkārtas vēlēšanas, bet tas ir paskubinājis jau tā sasteigto "Vienotības" partijas dibināšanu: tagad patiešām ir gāze grīdā, lai ar turbo ātrumu to nodibinātu. Bet šāda rīcība izraisa vēl lielāku pretestību tajos "Vienotības" biedros, kas bija pret šo sasteigtību. "Jaunā laika" (JL) kontrolpaketes turētāji var izmantot situāciju, ka "Pilsoniskās savienības" valde nav leģitīma, un kopā ar partijas "Sabiedrība citai politikai" kontrolpaketes turētājiem izlemt, ka dibinās partiju "Vienotība", nelūdzot tajā piedalīties "Pilsonisko savienību". Tas nozīmē, ka PS nebūs gatava stāties "Vienotībā", lai veidotu kopīgu partiju. Tie, kuri būs gatavi atdoties "Jaunajam laikam" un "Vienotībai", varēs izstāties no PS. Runāju nevis partijas, bet savā un savu domubiedru vārdā," klāstījis domnieks.
"Diemžēl esmu dzirdējis apmēram šādus tekstus: ar vai bez PS, bet "Vienotība" būs, taču, ja jūs nevēlaties piebiedroties, varat pastāvēt malā," atklājis Rīgas domnieks.
Viņš spriedis, ka novājināta PS būtu izdevīga "Jaunajam laikam". "Es to redzu kā "Jaunā laika" atriebību tiem biedriem, kas savulaik izstājās no šīs partijas. Neticu JL publiski paustajiem labajiem nodomiem un viņu vēlmei redzēt PS līderus kopā ar "Vienotības" līderiem," sacījis Skuja.
"Es ar pilnu atbildības izjūtu varu pateikt, ka vienīgie, kas grauj vienotības ideju kā tādu, ir pati Solvita Āboltiņa (JL) un Edgars Jaunups (JL)," sacījis domnieks. Viņš arī spriedis, ka "Jaunajam laikam" "šodien vairs nav ko zaudēt".
"JL zīmols ir čupā, Vienotības zīmols arī jau ir sasmērēts, un es neredzu nevienu punktu, kāpēc vajadzētu veidoties tādai "Vienotības" partijai, kāda šobrīd ir izdomāta. Tikai politiskais pašnāvnieks šodien var iesaistīties "Vienotībā"," klāstījis domnieks.
Jau ziņots, ka apvienība "Vienotība", kas paudusi atbalstu Valsts prezidenta Valda Zatlera iniciatīvai rosināt Saeimas atlaišanu, cer līdz referendumam izveidot vienotu partiju un neizslēdz iespēju tajā aicināt Zatleru, ja viņš netiks pārvēlēts uz otro pilnvaru termiņu un vēlēsies iesaistīties aktīvajā politikā.
"Vienotībā" jau ilgstoši notiek iekšējā cīņa par to, cik ātri jāizveido vienotā partija, jo iepriekš Āboltiņa bija paziņojusi, ka tas jāizdara augustā, savukārt PS vēlējusies vispirms vienoties par programatiskiem un tehniskiem jautājumiem un vienas partijas veidošanu nesasteigt.
PS Rīgas domnieks Skuja:
www.DELFI.lv | 01. jūnijs 2011
Rīgas domes deputāts Jānis Mārtiņš Skuja (PS) uzskata, ka "Jaunais Laiks" un "Sabiedrība Citai politikai" varētu steidzināt vienotās partijas "Vienotība" izveidošanu arī bez "Pilsoniskās savienības", bet pašlaik vienotības idejas grauj tieši JL līderi - Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa un Edgars Jaunups, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" sacījis domnieks.
"Skaidrs, ka būs Saeimas ārkārtas vēlēšanas, bet tas ir paskubinājis jau tā sasteigto "Vienotības" partijas dibināšanu: tagad patiešām ir gāze grīdā, lai ar turbo ātrumu to nodibinātu. Bet šāda rīcība izraisa vēl lielāku pretestību tajos "Vienotības" biedros, kas bija pret šo sasteigtību. "Jaunā laika" (JL) kontrolpaketes turētāji var izmantot situāciju, ka "Pilsoniskās savienības" valde nav leģitīma, un kopā ar partijas "Sabiedrība citai politikai" kontrolpaketes turētājiem izlemt, ka dibinās partiju "Vienotība", nelūdzot tajā piedalīties "Pilsonisko savienību". Tas nozīmē, ka PS nebūs gatava stāties "Vienotībā", lai veidotu kopīgu partiju. Tie, kuri būs gatavi atdoties "Jaunajam laikam" un "Vienotībai", varēs izstāties no PS. Runāju nevis partijas, bet savā un savu domubiedru vārdā," klāstījis domnieks.
"Diemžēl esmu dzirdējis apmēram šādus tekstus: ar vai bez PS, bet "Vienotība" būs, taču, ja jūs nevēlaties piebiedroties, varat pastāvēt malā," atklājis Rīgas domnieks.
Viņš spriedis, ka novājināta PS būtu izdevīga "Jaunajam laikam". "Es to redzu kā "Jaunā laika" atriebību tiem biedriem, kas savulaik izstājās no šīs partijas. Neticu JL publiski paustajiem labajiem nodomiem un viņu vēlmei redzēt PS līderus kopā ar "Vienotības" līderiem," sacījis Skuja.
"Es ar pilnu atbildības izjūtu varu pateikt, ka vienīgie, kas grauj vienotības ideju kā tādu, ir pati Solvita Āboltiņa (JL) un Edgars Jaunups (JL)," sacījis domnieks. Viņš arī spriedis, ka "Jaunajam laikam" "šodien vairs nav ko zaudēt".
"JL zīmols ir čupā, Vienotības zīmols arī jau ir sasmērēts, un es neredzu nevienu punktu, kāpēc vajadzētu veidoties tādai "Vienotības" partijai, kāda šobrīd ir izdomāta. Tikai politiskais pašnāvnieks šodien var iesaistīties "Vienotībā"," klāstījis domnieks.
Jau ziņots, ka apvienība "Vienotība", kas paudusi atbalstu Valsts prezidenta Valda Zatlera iniciatīvai rosināt Saeimas atlaišanu, cer līdz referendumam izveidot vienotu partiju un neizslēdz iespēju tajā aicināt Zatleru, ja viņš netiks pārvēlēts uz otro pilnvaru termiņu un vēlēsies iesaistīties aktīvajā politikā.
"Vienotībā" jau ilgstoši notiek iekšējā cīņa par to, cik ātri jāizveido vienotā partija, jo iepriekš Āboltiņa bija paziņojusi, ka tas jāizdara augustā, savukārt PS vēlējusies vispirms vienoties par programatiskiem un tehniskiem jautājumiem un vienas partijas veidošanu nesasteigt.
Vienotības ideja ir neglābjami sabojāta
Elita Veidemane
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/48764-intervija-ar-jani-martinu-skuju-vienotibas-ideja-ir-neglabjami-sabojata.htm
Deputāts: Vienotības ideja ir neglābjami sabojāta
Pirmdien politisko partiju apvienības Vienotība valde pēc smagām diskusijām balsojot pieņēma lēmumu dibināt vienotu partiju, sasaucot dibināšanas sapulci ne vēlāk kā 6.augustā. Taču situācija nav tik gluda kā valdes oficiālajā paziņojumā. Ieskatu notikumos un prognozēs dod Rīgas domes deputāts Jānis Mārtiņš Skuja (Pilsoniskā savienība). Šī intervija notika pirms Vienotības valdes sēdes.
- Kādas ir valsts politiskās krīzes atskaņas Rīgas domē?
- Tās jūtamas netieši. Galvaspilsēta ir bez mēra – laikā, kad valsts ir bez parlamenta, kas būs prezidents – nezinām, bet valdība arī var krist jebkurā mirklī. Līdz ar to nav skaidrs, kas šobrīd vada valsti. Taču tiešāka attieksme jūtama tad, ja sākam vērtēt partiju apvienības Vienotība darbību Saeimā un domē. Skaidrs, ka būs Saeimas ārkārtas vēlēšanas, bet tas ir paskubinājis jau tā sasteigto Vienotības partijas dibināšanu: tagad patiešām ir gāze grīdā, lai ar turbo ātrumu to nodibinātu. Bet šāda rīcība izraisa vēl lielāku pretestību tajos Vienotības biedros, kas bija pret šo sasteigtību. Jaunā laika (JL) kontrolpaketes turētāji var izmantot situāciju, ka Pilsoniskās savienības valde nav leģitīma, un kopā ar partijas Sabiedrība citai politikai kontrolpaketes turētājiem izlemt, ka dibinās partiju Vienotība, nelūdzot tajā piedalīties Pilsonisko savienību. Līdz ar to deputātu frakciju bloks Vienotība Rīgas domē izbeigs savu esību. Tas nozīmē, ka PS nebūs gatava stāties Vienotībā, lai veidotu kopīgu partiju. Tie, kuri būs gatavi atdoties Jaunajam laikam un Vienotībai, varēs izstāties no PS. Runāju nevis partijas, bet savā un savu domubiedru vārdā.
- Kad pērnā gada rudenī tauta vēlēja Saeimu, bija cerības, ka mainīsies politiskā vide un ka beidzot tiks pildīti partiju solījumi. Tāpēc Vienotība guva uzvaru, iegūstot 33 vietas parlamentā. Kāpēc tad nekas nemainījās?
- Tāpēc, ka vecie polizauri guva pārsvaru pār jaunajiem spēkiem, jo prata izmantot situāciju vajadzības un izdevīguma robežās. Tas ir diezgan skumji, jo jau nākamajā dienā vēlētāji varēja visas partiju programmas lidināt miskastē. Vecā politiskā kultūra bija un joprojām ir vērsta uz varas sagrābšanu ar spekulācijām, puspatiesībām, šantāžām un darījumiem pa kaktiem un stūriem, uz savējo ielikšanu amatos, aizmirstot būtiskāko – valsti. Labais Saeimas mazākums nespēj pretoties, un es negribu nolikt visu Saeimu – tur ir arī gudri un godīgi cilvēki. Bet Saeimas darbs bija tāds, kāds nu bija, tāpēc paldies Valdim Zatleram par viņa rīcību: beidzot es zinu, ka mūsu valstī ir prezidents.
- Kā vērtējat prezidenta vēlēšanu procesu?
- Tas ir nožēlojams cirks. Kandidāti parādās pēdējā brīdī, notiek kā sliktā teijāterī: uz izrādi neatnākušajam Jānītim tiek atrasts dublieris, kuru fiksi izvēlas no skatuves strādniekiem. Man ir ierosinājums: ar likumu noteikt prezidenta amata kandidātu pieteikšanu ne vēlāk kā deviņus mēnešus pirms vēlēšanām. Kāpēc deviņus? Simboliski, lai redzētu, kas piedzims. Ja vispār piedzims. Tie, kuri ļaujas, lai viņus izvelk pēdējā brīdī, nesaprot, kādu ļaunumu viņi sev nodara. Viņi paši sevi neciena.
- Pēc prezidenta rosinājuma atlaist Saeimu daži Vienotības līderi runāja par Saskaņas centra aicināšanu valdībā.
- Jā, tāds veikals varēja notikt. SC patlaban ir atvērts jebkādiem tirdzniecības pasākumiem. Lai tiktu valdībā, viņi būs gatavi balsot arī par Kvazimodo.
- Bez diez vai viņi atzīs Latvijas okupāciju – tas viņiem sāpīgais jautājums.
- Domāju, ka viņi atrastu veidu, kā liktu pārējiem noticēt, ka viņi to ir atzinuši. Būtu apmēram tā: kāds redzams politiķis to paustu kā partijas viedokli, bet tad, ka SC jau būtu valdībā, viņa partijas biedri pateiktu, ka tas bijis tikai viņa personiskais viedoklis.
- Politiķi var teikt, ko vien vēlas. Viņiem nekas nopietni netiks pārmests. Viņi var arī melot.
- Šo situāciju varētu mainīt: Latvijas likumdošana ļauj iesūdzēt tiesā par maldināšanu – tas attiecas uz kompānijām, kas reklamē dažādas preces. Tās ir patērētāja tiesības. Un šobrīd jebkurš pilsonis varētu iesūdzēt tiesā to partiju, par kuru viņš ir balsojis vēlēšanās, un viņš vinnētu: paskatāmies, kas solīts partijas programmā, salīdzinām to ar reālo dzīvi – nesaskan.
- Ja pareizi atceros, apvienības Vienotība līderi solīja, ka no trim partijām izveidosies viena. Šķiet, ka vienotības šajā jautājumā kā nav, tā nav.
- Diemžēl esmu dzirdējis apmēram šādus tekstus: ar vai bez PS, bet Vienotība būs, taču, ja jūs nevēlaties piebiedroties, varat pastāvēt malā. Turklāt man ir pārmetums žurnālistiem, polittehnologiem un politologiem: jābeidz vienreiz sist Ģirtu Valdi Kristovski. Sitot viņu, tiek vājināta PS kā partija.
- Acīmredzot ne jau par niekiem viņu sit.
- Bet padomājiet, kam ir izdevīga vāja PS? Jaunajam laikam. Es to redzu kā Jaunā laika atriebību tiem biedriem, kas savulaik izstājās no šīs partijas. Neticu JL publiski paustajiem labajiem nodomiem un viņu vēlmei redzēt PS līderus kopā ar Vienotības līderiem. Tas, manuprāt, ir organizēts un tendenciozs uzstādījums: visur un vienmēr nomelnot Kristovski, kurš it kā graujot Vienotību. Bet es ar pilnu atbildības sajūtu varu pateikt, ka vienīgie, kas grauj vienotības ideju kā tādu, ir pati Solvita Āboltiņa un Edgars Jaunups. Ja runājam par partiju apvienības Vienotība graušanu, klāt šiem diviem personāžiem noteikti jāpieskaita ekonomikas ministrs Artis Kampars: viņam pat ordeni par to var iedot. Man ir kauns klausīties, ko par šādu ministru saka Latvijas uzņēmēji, ārzemju kolēģi un investori. Viņu jau sen vajadzēja padzīt, taču viņš ir tā sauktajā „lieliskajā piecniekā”, kurā kopā ar viņu vēl ir Āboltiņa, Jaunups, Mūrniece, bet piektais – Repše – jau ir prom no politikas un no piecnieka.
- Piecnieks gan tūlīt izjuks: Mūrniece atpakaļ uz Saeimu neies, Kampars pēc ārkārtas Saeimas vēlēšanām, jādomā, vairs nebūs ekonomikas ministrs.
- Mūrnieces kundze parādīja savu valstisko attieksmi, neilgu laiku aizvietodama veselības ministru. Toreiz diezgan nesaprotama situācija izveidojās ar ātrās palīdzības automašīnu iepirkumu. Pēdējais varoņdarbs bija radaru konkurss. Tajā uzvarēja Vitronic, kurā ir trīs uzņēmumu grupa. Vitronic intereses Rīgā pārstāv uzņēmums Vitronic Baltica, kas pieder Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) padomniekam Ērikam Teilānam. Vēl viens partneris ir datortehnoloģiju uzņēmums Komerccentrs DATI grupa. Tā īpašnieku sarakstā ir Jaunā laika Ētikas komisijas loceklis Valdis Lokenbahs. Un tad man rodas jautājums: kā ir sagadījies, ka Jaunais laiks ir tik veiksmīgs finanšu piesaistē?
- Ja pareizi saprotu, jūs uzskatāt, ka Pilsoniskajai savienībai nav jāvienojas kopīgā partijā ar Jauno laiku un Sabiedrību citai politikai?
- Jaunais laiks ir kā enkurs, kas noraus dibenā Pilsonisko savienību. Un Jaunajam laikam šodien vairs nav, ko zaudēt. JL zīmols ir čupā, Vienotības zīmols arī jau ir sasmērēts, un es neredzu nevienu punktu, kāpēc vajadzētu veidoties tādai Vienotības partijai, kāda šobrīd ir izdomāta. Tikai politiskais pašnāvnieks šodien var iesaistīties Vienotībā.
- Nu kāpēc uzreiz tā? Vienotības līderi uz karstām pēdām – tūlīt pēc prezidenta rosinājuma atlaist Saeimu – izteicās, ka, ja Zatleru neievēlēs, aicinās viņu stāties Vienotībā, tā sacīt, uzsākt īstu politisko karjeru. Šobrīd Valdis Zatlers ir ļoti populārs, tāpēc tiešām ir izdevīgi viņu aicināt partijas rindās – šāds tēls paaugstinātu iespējas Vienotībai iekļūt 11.Saeimā.
- Šāds kandidāts Vienotībai vajadzīgs kā dzīvības eliksīrs. Vienotība vairs nav ne tuvu tik populāra kā pirms 10.Saeimas vēlēšanām.
- Jūs minējāt „lielisko piecnieku”. Vai tad Valdis Dombrovskis tajā nav ieskaitīts?
- Nē, nav. Viņš ir pats par sevi. Āboltiņa tikai izmanto viņu kā karogu. Man Dombrovska ir pat žēl: bez viņa Jaunā laika reitings būt daudz zemāks, bet, tā kā viņš Vienotībai ir vajadzīgs, Āboltiņas kundze prasmīgi ar viņu manipulē, un beigu beigās šis darbarūķis tiek padarīts par grēkāzi. Viņš betonēja valsts pamatu, lai mēs negrimtu vēl dziļāk, savukārt ekonomikas ministrs Kampars, kuram vajag būvēt trepes, lai rāptos ārā no bedres, pat nedomā neko darīt.
- Un kāpēc tad Vienotība saglabā Kamparu kā ministru?
- Domāju, ka starp Vienotības partijām ir nerakstīta vienošanās: jūs neaiztieciet mūsu ministrus, mēs neaiztiksim jūsējos. Otrs iemesls ir tas, ka Kampars ir šajā „lieliskajā piecniekā”.
- Labi, ir kaut kāda grupa, kas, sanākusi kopā, gudri runā par valsti, taču, domāju, vēl ir jābūt kādam kopīgam cementējošam faktoram, jo ideālistu laiki ir pagājuši. Varbūt tā ir nauda?
- Domāju, ka tiesībsargājošajām iestādēm vajadzētu papētīt, kas Ekonomikas ministrijā notiek ar biokvotām, enerģijas kvotām. Skaidri zinu to, ka ir uzņēmēji, kas nav mierā ar Ekonomikas ministrijas rīcību un lēmumiem, tāpēc vērsīsies tiesā, lai taisnīgi risinātu kvotu sadalīšanas jautājumu. Šāda Ekonomikas ministrijas rīcība neļauj normāli strādāt, un tas ir arī belziens pa valsts ekonomiku. Mani reizēm ir apbēdinājis Lemberga kungs: viņš ir slavējis Jauno laiku par darbību valdībā, bet kā gan to var uzteikt gudrs un saimniecisks cilvēks? Kamparu par viņa darbību ekonomikas ministra amatā nav iespējams slavēt! Bet bez ekonomikas valstij nav nākotnes.
- Formulējiet, lūdzu, kāpēc prezidentam vajadzēja atlaist Saeimu.
- Lai nesodīti nevarētu dzīvot tādi dievi kā Saeimas deputāti. Tas ir sods par nesodāmības sajūtu. Man pat ir tāda sajūta: ja Valdis Zatlers nebūtu rosinājis Saeimas atlaišanu, tauta drīz vien nāktu uz parlamentu ar tikpat lielu naidu kā pirms pāris gadiem 13.janvārī. Uzskatu, ka Valdis Zatlers ir novērsis kādu lielāku tautas sacelšanos.
- Kā prognozējat Saeimas ārkārtas vēlēšanu – ja tādas notiks – rezultātus?
- Vislielākie cietēji būs Vienotība, ZZS nekas īpaši nemainīsies. SC – grūti prognozēt, bet viegli nebūs. Kāpēc? Tāpēc, ka daudz nepatīkamu notikumu saistās ar viņu vārdu, arī tāpēc, ka viņu galvenā lokomotīve – Nils Ušakovs – līdz vēlēšanām, iespējams, neatgriezīsies aktīvajā politikā. Viņam vēl vairākus mēnešus vajadzēs mieru, lai nostātos uz kājām. Un ir iespējams pat radikālāks scenārijs: vajadzēs meklēt jaunu Rīgas mēru. Šo posteni noteikti vēlēsies paturēt SC. Nils ir jauns, izglītots, gudrs, pievilcīgs, labi runā latviski. Ko SC liks viņa vietā, ja būs tāda nepieciešamība? Man pat ir bail domāt par to. Kādu latviski slikti runājošu, neharizmātisku deputātu? Šāda „reklāma” pirms Saeimas vēlēšanām arī nenāks par labu SC.
- Pabeigsim tomēr ar Vienotību. Kādu redzat šīs apvienības nākotni?
- Ideja par vienotību ir neglābjami sabojāta. Ielūkojamies šīs partiju apvienības Ētikas kodeksā. Lūk, punkts: „Būt Latvijas valsts patriotiem un to aizstāvēt”. Vai tas nozīmē graut valsts ekonomiku – kā to tagad dara Kampars? Un vēl: „Kopt Latvijas valsts starptautisko prestižu”. Arī tas neiet kopā ar darbiem Ekonomikas ministrijā. Vai arī : „Uzturēt pastāvīgu, atklātu un godīgu saikni ar sabiedrību”. Bet nekādas saiknes jau nav! Sabiedrība tiek turēta neziņā par valdošās partijas lēmumiem.
- Ja Pilsoniskā savienība tomēr atšķeļas no Vienotības, kas notiek tālāk?
- Labā nozīmē jāaudzē muskuļi, jāatgūst optimisms un labā slava. Ir arī ideja sēsties pie galda ar VL/TB/LNNK un domāt, kā kopā startēt vēlēšanās. Tas būtu tikai loģiski, jo tieši mēs bijām tie, kuri teica, ka nacionālie spēki jāņem koalīcijā. Diemžēl SCP nostājās pozā un izmantoja savas veto tiesības, pastumjot malā nacionālos spēkus.
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/48764-intervija-ar-jani-martinu-skuju-vienotibas-ideja-ir-neglabjami-sabojata.htm
Deputāts: Vienotības ideja ir neglābjami sabojāta
Pirmdien politisko partiju apvienības Vienotība valde pēc smagām diskusijām balsojot pieņēma lēmumu dibināt vienotu partiju, sasaucot dibināšanas sapulci ne vēlāk kā 6.augustā. Taču situācija nav tik gluda kā valdes oficiālajā paziņojumā. Ieskatu notikumos un prognozēs dod Rīgas domes deputāts Jānis Mārtiņš Skuja (Pilsoniskā savienība). Šī intervija notika pirms Vienotības valdes sēdes.
- Kādas ir valsts politiskās krīzes atskaņas Rīgas domē?
- Tās jūtamas netieši. Galvaspilsēta ir bez mēra – laikā, kad valsts ir bez parlamenta, kas būs prezidents – nezinām, bet valdība arī var krist jebkurā mirklī. Līdz ar to nav skaidrs, kas šobrīd vada valsti. Taču tiešāka attieksme jūtama tad, ja sākam vērtēt partiju apvienības Vienotība darbību Saeimā un domē. Skaidrs, ka būs Saeimas ārkārtas vēlēšanas, bet tas ir paskubinājis jau tā sasteigto Vienotības partijas dibināšanu: tagad patiešām ir gāze grīdā, lai ar turbo ātrumu to nodibinātu. Bet šāda rīcība izraisa vēl lielāku pretestību tajos Vienotības biedros, kas bija pret šo sasteigtību. Jaunā laika (JL) kontrolpaketes turētāji var izmantot situāciju, ka Pilsoniskās savienības valde nav leģitīma, un kopā ar partijas Sabiedrība citai politikai kontrolpaketes turētājiem izlemt, ka dibinās partiju Vienotība, nelūdzot tajā piedalīties Pilsonisko savienību. Līdz ar to deputātu frakciju bloks Vienotība Rīgas domē izbeigs savu esību. Tas nozīmē, ka PS nebūs gatava stāties Vienotībā, lai veidotu kopīgu partiju. Tie, kuri būs gatavi atdoties Jaunajam laikam un Vienotībai, varēs izstāties no PS. Runāju nevis partijas, bet savā un savu domubiedru vārdā.
- Kad pērnā gada rudenī tauta vēlēja Saeimu, bija cerības, ka mainīsies politiskā vide un ka beidzot tiks pildīti partiju solījumi. Tāpēc Vienotība guva uzvaru, iegūstot 33 vietas parlamentā. Kāpēc tad nekas nemainījās?
- Tāpēc, ka vecie polizauri guva pārsvaru pār jaunajiem spēkiem, jo prata izmantot situāciju vajadzības un izdevīguma robežās. Tas ir diezgan skumji, jo jau nākamajā dienā vēlētāji varēja visas partiju programmas lidināt miskastē. Vecā politiskā kultūra bija un joprojām ir vērsta uz varas sagrābšanu ar spekulācijām, puspatiesībām, šantāžām un darījumiem pa kaktiem un stūriem, uz savējo ielikšanu amatos, aizmirstot būtiskāko – valsti. Labais Saeimas mazākums nespēj pretoties, un es negribu nolikt visu Saeimu – tur ir arī gudri un godīgi cilvēki. Bet Saeimas darbs bija tāds, kāds nu bija, tāpēc paldies Valdim Zatleram par viņa rīcību: beidzot es zinu, ka mūsu valstī ir prezidents.
- Kā vērtējat prezidenta vēlēšanu procesu?
- Tas ir nožēlojams cirks. Kandidāti parādās pēdējā brīdī, notiek kā sliktā teijāterī: uz izrādi neatnākušajam Jānītim tiek atrasts dublieris, kuru fiksi izvēlas no skatuves strādniekiem. Man ir ierosinājums: ar likumu noteikt prezidenta amata kandidātu pieteikšanu ne vēlāk kā deviņus mēnešus pirms vēlēšanām. Kāpēc deviņus? Simboliski, lai redzētu, kas piedzims. Ja vispār piedzims. Tie, kuri ļaujas, lai viņus izvelk pēdējā brīdī, nesaprot, kādu ļaunumu viņi sev nodara. Viņi paši sevi neciena.
- Pēc prezidenta rosinājuma atlaist Saeimu daži Vienotības līderi runāja par Saskaņas centra aicināšanu valdībā.
- Jā, tāds veikals varēja notikt. SC patlaban ir atvērts jebkādiem tirdzniecības pasākumiem. Lai tiktu valdībā, viņi būs gatavi balsot arī par Kvazimodo.
- Bez diez vai viņi atzīs Latvijas okupāciju – tas viņiem sāpīgais jautājums.
- Domāju, ka viņi atrastu veidu, kā liktu pārējiem noticēt, ka viņi to ir atzinuši. Būtu apmēram tā: kāds redzams politiķis to paustu kā partijas viedokli, bet tad, ka SC jau būtu valdībā, viņa partijas biedri pateiktu, ka tas bijis tikai viņa personiskais viedoklis.
- Politiķi var teikt, ko vien vēlas. Viņiem nekas nopietni netiks pārmests. Viņi var arī melot.
- Šo situāciju varētu mainīt: Latvijas likumdošana ļauj iesūdzēt tiesā par maldināšanu – tas attiecas uz kompānijām, kas reklamē dažādas preces. Tās ir patērētāja tiesības. Un šobrīd jebkurš pilsonis varētu iesūdzēt tiesā to partiju, par kuru viņš ir balsojis vēlēšanās, un viņš vinnētu: paskatāmies, kas solīts partijas programmā, salīdzinām to ar reālo dzīvi – nesaskan.
- Ja pareizi atceros, apvienības Vienotība līderi solīja, ka no trim partijām izveidosies viena. Šķiet, ka vienotības šajā jautājumā kā nav, tā nav.
- Diemžēl esmu dzirdējis apmēram šādus tekstus: ar vai bez PS, bet Vienotība būs, taču, ja jūs nevēlaties piebiedroties, varat pastāvēt malā. Turklāt man ir pārmetums žurnālistiem, polittehnologiem un politologiem: jābeidz vienreiz sist Ģirtu Valdi Kristovski. Sitot viņu, tiek vājināta PS kā partija.
- Acīmredzot ne jau par niekiem viņu sit.
- Bet padomājiet, kam ir izdevīga vāja PS? Jaunajam laikam. Es to redzu kā Jaunā laika atriebību tiem biedriem, kas savulaik izstājās no šīs partijas. Neticu JL publiski paustajiem labajiem nodomiem un viņu vēlmei redzēt PS līderus kopā ar Vienotības līderiem. Tas, manuprāt, ir organizēts un tendenciozs uzstādījums: visur un vienmēr nomelnot Kristovski, kurš it kā graujot Vienotību. Bet es ar pilnu atbildības sajūtu varu pateikt, ka vienīgie, kas grauj vienotības ideju kā tādu, ir pati Solvita Āboltiņa un Edgars Jaunups. Ja runājam par partiju apvienības Vienotība graušanu, klāt šiem diviem personāžiem noteikti jāpieskaita ekonomikas ministrs Artis Kampars: viņam pat ordeni par to var iedot. Man ir kauns klausīties, ko par šādu ministru saka Latvijas uzņēmēji, ārzemju kolēģi un investori. Viņu jau sen vajadzēja padzīt, taču viņš ir tā sauktajā „lieliskajā piecniekā”, kurā kopā ar viņu vēl ir Āboltiņa, Jaunups, Mūrniece, bet piektais – Repše – jau ir prom no politikas un no piecnieka.
- Piecnieks gan tūlīt izjuks: Mūrniece atpakaļ uz Saeimu neies, Kampars pēc ārkārtas Saeimas vēlēšanām, jādomā, vairs nebūs ekonomikas ministrs.
- Mūrnieces kundze parādīja savu valstisko attieksmi, neilgu laiku aizvietodama veselības ministru. Toreiz diezgan nesaprotama situācija izveidojās ar ātrās palīdzības automašīnu iepirkumu. Pēdējais varoņdarbs bija radaru konkurss. Tajā uzvarēja Vitronic, kurā ir trīs uzņēmumu grupa. Vitronic intereses Rīgā pārstāv uzņēmums Vitronic Baltica, kas pieder Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) padomniekam Ērikam Teilānam. Vēl viens partneris ir datortehnoloģiju uzņēmums Komerccentrs DATI grupa. Tā īpašnieku sarakstā ir Jaunā laika Ētikas komisijas loceklis Valdis Lokenbahs. Un tad man rodas jautājums: kā ir sagadījies, ka Jaunais laiks ir tik veiksmīgs finanšu piesaistē?
- Ja pareizi saprotu, jūs uzskatāt, ka Pilsoniskajai savienībai nav jāvienojas kopīgā partijā ar Jauno laiku un Sabiedrību citai politikai?
- Jaunais laiks ir kā enkurs, kas noraus dibenā Pilsonisko savienību. Un Jaunajam laikam šodien vairs nav, ko zaudēt. JL zīmols ir čupā, Vienotības zīmols arī jau ir sasmērēts, un es neredzu nevienu punktu, kāpēc vajadzētu veidoties tādai Vienotības partijai, kāda šobrīd ir izdomāta. Tikai politiskais pašnāvnieks šodien var iesaistīties Vienotībā.
- Nu kāpēc uzreiz tā? Vienotības līderi uz karstām pēdām – tūlīt pēc prezidenta rosinājuma atlaist Saeimu – izteicās, ka, ja Zatleru neievēlēs, aicinās viņu stāties Vienotībā, tā sacīt, uzsākt īstu politisko karjeru. Šobrīd Valdis Zatlers ir ļoti populārs, tāpēc tiešām ir izdevīgi viņu aicināt partijas rindās – šāds tēls paaugstinātu iespējas Vienotībai iekļūt 11.Saeimā.
- Šāds kandidāts Vienotībai vajadzīgs kā dzīvības eliksīrs. Vienotība vairs nav ne tuvu tik populāra kā pirms 10.Saeimas vēlēšanām.
- Jūs minējāt „lielisko piecnieku”. Vai tad Valdis Dombrovskis tajā nav ieskaitīts?
- Nē, nav. Viņš ir pats par sevi. Āboltiņa tikai izmanto viņu kā karogu. Man Dombrovska ir pat žēl: bez viņa Jaunā laika reitings būt daudz zemāks, bet, tā kā viņš Vienotībai ir vajadzīgs, Āboltiņas kundze prasmīgi ar viņu manipulē, un beigu beigās šis darbarūķis tiek padarīts par grēkāzi. Viņš betonēja valsts pamatu, lai mēs negrimtu vēl dziļāk, savukārt ekonomikas ministrs Kampars, kuram vajag būvēt trepes, lai rāptos ārā no bedres, pat nedomā neko darīt.
- Un kāpēc tad Vienotība saglabā Kamparu kā ministru?
- Domāju, ka starp Vienotības partijām ir nerakstīta vienošanās: jūs neaiztieciet mūsu ministrus, mēs neaiztiksim jūsējos. Otrs iemesls ir tas, ka Kampars ir šajā „lieliskajā piecniekā”.
- Labi, ir kaut kāda grupa, kas, sanākusi kopā, gudri runā par valsti, taču, domāju, vēl ir jābūt kādam kopīgam cementējošam faktoram, jo ideālistu laiki ir pagājuši. Varbūt tā ir nauda?
- Domāju, ka tiesībsargājošajām iestādēm vajadzētu papētīt, kas Ekonomikas ministrijā notiek ar biokvotām, enerģijas kvotām. Skaidri zinu to, ka ir uzņēmēji, kas nav mierā ar Ekonomikas ministrijas rīcību un lēmumiem, tāpēc vērsīsies tiesā, lai taisnīgi risinātu kvotu sadalīšanas jautājumu. Šāda Ekonomikas ministrijas rīcība neļauj normāli strādāt, un tas ir arī belziens pa valsts ekonomiku. Mani reizēm ir apbēdinājis Lemberga kungs: viņš ir slavējis Jauno laiku par darbību valdībā, bet kā gan to var uzteikt gudrs un saimniecisks cilvēks? Kamparu par viņa darbību ekonomikas ministra amatā nav iespējams slavēt! Bet bez ekonomikas valstij nav nākotnes.
- Formulējiet, lūdzu, kāpēc prezidentam vajadzēja atlaist Saeimu.
- Lai nesodīti nevarētu dzīvot tādi dievi kā Saeimas deputāti. Tas ir sods par nesodāmības sajūtu. Man pat ir tāda sajūta: ja Valdis Zatlers nebūtu rosinājis Saeimas atlaišanu, tauta drīz vien nāktu uz parlamentu ar tikpat lielu naidu kā pirms pāris gadiem 13.janvārī. Uzskatu, ka Valdis Zatlers ir novērsis kādu lielāku tautas sacelšanos.
- Kā prognozējat Saeimas ārkārtas vēlēšanu – ja tādas notiks – rezultātus?
- Vislielākie cietēji būs Vienotība, ZZS nekas īpaši nemainīsies. SC – grūti prognozēt, bet viegli nebūs. Kāpēc? Tāpēc, ka daudz nepatīkamu notikumu saistās ar viņu vārdu, arī tāpēc, ka viņu galvenā lokomotīve – Nils Ušakovs – līdz vēlēšanām, iespējams, neatgriezīsies aktīvajā politikā. Viņam vēl vairākus mēnešus vajadzēs mieru, lai nostātos uz kājām. Un ir iespējams pat radikālāks scenārijs: vajadzēs meklēt jaunu Rīgas mēru. Šo posteni noteikti vēlēsies paturēt SC. Nils ir jauns, izglītots, gudrs, pievilcīgs, labi runā latviski. Ko SC liks viņa vietā, ja būs tāda nepieciešamība? Man pat ir bail domāt par to. Kādu latviski slikti runājošu, neharizmātisku deputātu? Šāda „reklāma” pirms Saeimas vēlēšanām arī nenāks par labu SC.
- Pabeigsim tomēr ar Vienotību. Kādu redzat šīs apvienības nākotni?
- Ideja par vienotību ir neglābjami sabojāta. Ielūkojamies šīs partiju apvienības Ētikas kodeksā. Lūk, punkts: „Būt Latvijas valsts patriotiem un to aizstāvēt”. Vai tas nozīmē graut valsts ekonomiku – kā to tagad dara Kampars? Un vēl: „Kopt Latvijas valsts starptautisko prestižu”. Arī tas neiet kopā ar darbiem Ekonomikas ministrijā. Vai arī : „Uzturēt pastāvīgu, atklātu un godīgu saikni ar sabiedrību”. Bet nekādas saiknes jau nav! Sabiedrība tiek turēta neziņā par valdošās partijas lēmumiem.
- Ja Pilsoniskā savienība tomēr atšķeļas no Vienotības, kas notiek tālāk?
- Labā nozīmē jāaudzē muskuļi, jāatgūst optimisms un labā slava. Ir arī ideja sēsties pie galda ar VL/TB/LNNK un domāt, kā kopā startēt vēlēšanās. Tas būtu tikai loģiski, jo tieši mēs bijām tie, kuri teica, ka nacionālie spēki jāņem koalīcijā. Diemžēl SCP nostājās pozā un izmantoja savas veto tiesības, pastumjot malā nacionālos spēkus.
sestdiena, 2011. gada 21. maijs
Uzņēmumu reģistrs atsaka PS jaunās valdes reģistrāciju
BNS Piektdiena, 20. maijs (2011)
Uzņēmumu reģistrs (UR) atteicies reģistrēt 16.aprīlī notikušajā partijas Pilsoniskā savienība (PS) kopsapulcē pieņemtos lēmumus par izmaiņām valdes sastāvā un statūtu grozījumiem, vēsta portāls pietiek.com.
Tas nozīmē, ka, visticamāk, PS būs jāsasauc jauna kopsapulce. Pēc portāla rīcībā esošās informācijas, tas saasinājis jau tā nokaitētās iekšējās attiecības starp partijas strāvojumiem, kurus nosacīti var iedalīt tajos, kas atbalsta strauju konsolidēšanos ar Jauno laiku apvienotā partijā Vienotība, un tajos, kuri kā priekšnoteikumu tam izvirza dažādu problēmjautājumu atrisināšanu, piemēram, finansējuma piesaistes caurredzamību. Jaunievēlētajā valdē, kuru UR nav reģistrējis, vairākumā pārstāvēti PS līderim Ģirtam Valdim Kristovskim lojāli cilvēki, kuri ir pret forsētu apvienošanos Vienotībā.
16.aprīlī sasauktajā PS kopsapulcē sākotnēji nebija kvoruma, jo uz to bija ieradušies tikai 220 no 630 partijas biedriem. Tomēr pēc apspriešanās tika izlemts, ka statūti ļauj juridiski korekti sasaukt atkārtotu kopsapulci, uz kuru vairs neattiektos prasība par minimālo dalībnieku skaitu. PS to arī izdarīja, tajā pašā dienā pārvēlot partijas valdi, grozot statūtus un pieņemot rezolūciju, kas kopumā atbalsta Vienotības izveidi.
Tomēr UR 11.maijā pieņēmis lēmumu atteikt šo izmaiņu reģistrāciju, jo, izskatot iesniegtos dokumentus, secināts, ka tajos ir nepilnības. Līdz ar to nolemts atlikt ieraksta izdarīšanu politisko partiju reģistrā par izmaiņām partijas valdes sastāvā un statūtu jaunās redakcijas reģistrēšanu. Uzņēmumu reģistrs arī noteicis termiņu – šā gada 9. augustu – šo trūkumu novēršanai.
Kristovskis pastāstīja, ka UR esot atteicis reģistrāciju, jo, pēc UR domām, PS nevarēja rīkot atkārtotu kopsapulci vienā un tajā pašā dienā. "Mūsu juristi interpretēja to citādi," viņš piebilda.
Pašlaik radusies situācija tiek izvērtēta, un nākamnedēļ būs lielāka skaidrība par tālāko rīcību.
Pēc pietiek.com rīcībā esošās informācijas, pašlaik dažādi PS strāvojumi meklē vēlamāko juridisko izeju no šīs situācijas.
Kāds jaunās valdes loceklis, lūdzot uz viņu oficiāli neatsaukties, portālam pieļāva, ka Uzņēmumu reģistra konstatētie pārkāpumi, iespējams, attiecas tikai uz statūtu grozījumu reģistrāciju, bet ne uz valdes sastāva apstiprināšanu. Tāpat neoficiāli izskan versijas, ka, iespējams, juridiskās neprecizitātes pieļautas tīši, lai apstrīdētu kopsapulces lēmumus, ja tie būs nevēlami.
"Šī Pilsoniskās savienības valde ir daudziem nevēlama, līdz ar to jau iepriekš ir izplānots variants A gadījumam, ja tiek ievēlēta vēlamā valde, un variants B, ja nevēlama, lai vajadzības gadījumā Uzņēmumu reģistrā panāktu tās atcelšanu," pieļāva kāds avots PS rindās.
Neoficiāli izskan, ka šīm pretrunām ir tālejošs mērķis panākt PS vadības maiņu. No Jaunā laika ir saņemti signāli, ka "mēs iesim ar Pilsonisko savienību tikai bez Ģirta [Valda Kristovska]"".
Jau vēstīts, ka PS kopsapulcē izvērtās sīva cīņa uz valdes locekļu amatiem. Kopsapulce nolēma valdes vadīšanu uzticēt Kristovskim, taču valdē netika PS kampaņas vadītājs Arvils Ašeradens, kuru izkonkurēja Jauniešu nodaļas vadītāja Linda Medene. Valdē netika arī Saeimas deputāti Uģis Rotbergs un Ilze Viņķele, kultūras ministre Sarmīte Ēlerte un citi.
Valdē no reģioniem ievēlēta Saeimas deputāte Ilma Čepāne (Rīga), Rēzeknes novada domes deputāte Līvija Pavlinska (Latgale), PS Dobeles nodaļas vadītājs Jānis Avotiņš (Zemgale), Saeimas deputāte Ilze Vergina (Vidzeme) un Rīgas domes deputāts Dāvis Stalts (Kurzeme).
Tāpat valdē ievēlēti Saeimas deputāti Kārlis Šadurskis, Ina Druviete, Janīna Kursīte-Pakule, Lolita Čigāne un Ingmārs Čaklais, Eiropas Parlamenta deputātes Sandra Kalniete un Inese Vaidere, kā arī bijusī Saeimas deputāte Anna Seile.
Tāpat izvērtās asas diskusijas par statūtu grozījumiem. Sākotnēji statūtu grozījumi paredzēja, ka valde apstiprina kandidatūras Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru amatiem, kā arī to amatpersonu kandidātus, kurus izvirza Saeimas deputāti un ievēlē Saeima.
Tomēr pēc kultūras ministres Sarmītes Ēlertes un deputāta Uģa Rotberga iebildumiem, ka tādējādi tiek ierobežotas Saeimas deputātu tiesības, šī norma tika mīkstināta, dodot valdei tiesības tikai ieteikt kandidatūras.
Vēl statūtu izmaiņas, kas apstiprinātas kopsapulcē, paredz, ka valde ieceļ partijas ģenerālsekretāru un nosaka viņa pienākumus un tiesības. Ģenerālsekretārs vienlaikus nevar ieņemt valdes un Revīzijas komisijas locekļa amatu.
Turpmāk iesniegumam par uzņemšanu partijā būs jāpievieno viena PS biedra (pašlaik divu) rekomendācija, taču šim biedram ir jābūt partijā ne mazāk kā gadu. Tāpat izmaiņas statūtos paredz, ka lēmumu par uzņemšanu partijā pieņems PS valde, pašlaik – PS valde pēc nodaļas ieteikuma. Taču PS valde varēs lūgt nodaļas viedokli par biedra kandidātu, ja viņš dzīvo teritorijā, kur ir izveidota PS nodaļa.
Uzņēmumu reģistrs (UR) atteicies reģistrēt 16.aprīlī notikušajā partijas Pilsoniskā savienība (PS) kopsapulcē pieņemtos lēmumus par izmaiņām valdes sastāvā un statūtu grozījumiem, vēsta portāls pietiek.com.
Tas nozīmē, ka, visticamāk, PS būs jāsasauc jauna kopsapulce. Pēc portāla rīcībā esošās informācijas, tas saasinājis jau tā nokaitētās iekšējās attiecības starp partijas strāvojumiem, kurus nosacīti var iedalīt tajos, kas atbalsta strauju konsolidēšanos ar Jauno laiku apvienotā partijā Vienotība, un tajos, kuri kā priekšnoteikumu tam izvirza dažādu problēmjautājumu atrisināšanu, piemēram, finansējuma piesaistes caurredzamību. Jaunievēlētajā valdē, kuru UR nav reģistrējis, vairākumā pārstāvēti PS līderim Ģirtam Valdim Kristovskim lojāli cilvēki, kuri ir pret forsētu apvienošanos Vienotībā.
16.aprīlī sasauktajā PS kopsapulcē sākotnēji nebija kvoruma, jo uz to bija ieradušies tikai 220 no 630 partijas biedriem. Tomēr pēc apspriešanās tika izlemts, ka statūti ļauj juridiski korekti sasaukt atkārtotu kopsapulci, uz kuru vairs neattiektos prasība par minimālo dalībnieku skaitu. PS to arī izdarīja, tajā pašā dienā pārvēlot partijas valdi, grozot statūtus un pieņemot rezolūciju, kas kopumā atbalsta Vienotības izveidi.
Tomēr UR 11.maijā pieņēmis lēmumu atteikt šo izmaiņu reģistrāciju, jo, izskatot iesniegtos dokumentus, secināts, ka tajos ir nepilnības. Līdz ar to nolemts atlikt ieraksta izdarīšanu politisko partiju reģistrā par izmaiņām partijas valdes sastāvā un statūtu jaunās redakcijas reģistrēšanu. Uzņēmumu reģistrs arī noteicis termiņu – šā gada 9. augustu – šo trūkumu novēršanai.
Kristovskis pastāstīja, ka UR esot atteicis reģistrāciju, jo, pēc UR domām, PS nevarēja rīkot atkārtotu kopsapulci vienā un tajā pašā dienā. "Mūsu juristi interpretēja to citādi," viņš piebilda.
Pašlaik radusies situācija tiek izvērtēta, un nākamnedēļ būs lielāka skaidrība par tālāko rīcību.
Pēc pietiek.com rīcībā esošās informācijas, pašlaik dažādi PS strāvojumi meklē vēlamāko juridisko izeju no šīs situācijas.
Kāds jaunās valdes loceklis, lūdzot uz viņu oficiāli neatsaukties, portālam pieļāva, ka Uzņēmumu reģistra konstatētie pārkāpumi, iespējams, attiecas tikai uz statūtu grozījumu reģistrāciju, bet ne uz valdes sastāva apstiprināšanu. Tāpat neoficiāli izskan versijas, ka, iespējams, juridiskās neprecizitātes pieļautas tīši, lai apstrīdētu kopsapulces lēmumus, ja tie būs nevēlami.
"Šī Pilsoniskās savienības valde ir daudziem nevēlama, līdz ar to jau iepriekš ir izplānots variants A gadījumam, ja tiek ievēlēta vēlamā valde, un variants B, ja nevēlama, lai vajadzības gadījumā Uzņēmumu reģistrā panāktu tās atcelšanu," pieļāva kāds avots PS rindās.
Neoficiāli izskan, ka šīm pretrunām ir tālejošs mērķis panākt PS vadības maiņu. No Jaunā laika ir saņemti signāli, ka "mēs iesim ar Pilsonisko savienību tikai bez Ģirta [Valda Kristovska]"".
Jau vēstīts, ka PS kopsapulcē izvērtās sīva cīņa uz valdes locekļu amatiem. Kopsapulce nolēma valdes vadīšanu uzticēt Kristovskim, taču valdē netika PS kampaņas vadītājs Arvils Ašeradens, kuru izkonkurēja Jauniešu nodaļas vadītāja Linda Medene. Valdē netika arī Saeimas deputāti Uģis Rotbergs un Ilze Viņķele, kultūras ministre Sarmīte Ēlerte un citi.
Valdē no reģioniem ievēlēta Saeimas deputāte Ilma Čepāne (Rīga), Rēzeknes novada domes deputāte Līvija Pavlinska (Latgale), PS Dobeles nodaļas vadītājs Jānis Avotiņš (Zemgale), Saeimas deputāte Ilze Vergina (Vidzeme) un Rīgas domes deputāts Dāvis Stalts (Kurzeme).
Tāpat valdē ievēlēti Saeimas deputāti Kārlis Šadurskis, Ina Druviete, Janīna Kursīte-Pakule, Lolita Čigāne un Ingmārs Čaklais, Eiropas Parlamenta deputātes Sandra Kalniete un Inese Vaidere, kā arī bijusī Saeimas deputāte Anna Seile.
Tāpat izvērtās asas diskusijas par statūtu grozījumiem. Sākotnēji statūtu grozījumi paredzēja, ka valde apstiprina kandidatūras Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru amatiem, kā arī to amatpersonu kandidātus, kurus izvirza Saeimas deputāti un ievēlē Saeima.
Tomēr pēc kultūras ministres Sarmītes Ēlertes un deputāta Uģa Rotberga iebildumiem, ka tādējādi tiek ierobežotas Saeimas deputātu tiesības, šī norma tika mīkstināta, dodot valdei tiesības tikai ieteikt kandidatūras.
Vēl statūtu izmaiņas, kas apstiprinātas kopsapulcē, paredz, ka valde ieceļ partijas ģenerālsekretāru un nosaka viņa pienākumus un tiesības. Ģenerālsekretārs vienlaikus nevar ieņemt valdes un Revīzijas komisijas locekļa amatu.
Turpmāk iesniegumam par uzņemšanu partijā būs jāpievieno viena PS biedra (pašlaik divu) rekomendācija, taču šim biedram ir jābūt partijā ne mazāk kā gadu. Tāpat izmaiņas statūtos paredz, ka lēmumu par uzņemšanu partijā pieņems PS valde, pašlaik – PS valde pēc nodaļas ieteikuma. Taču PS valde varēs lūgt nodaļas viedokli par biedra kandidātu, ja viņš dzīvo teritorijā, kur ir izveidota PS nodaļa.
pirmdiena, 2011. gada 9. maijs
Sudraba: ar 'savējo' iecelšanu amatos 'Vienotība' nodevusi pašas deklarētus principus
www.DELFI.lv | 09. maijs 2011
Palielināt fotoFoto: vienotiba.lv "Vienotības" savulaik "skaļi definētie" godīguma un atklātības principi šīs valdības darbības laikā nodoti, aktīvi ieceļot uzņēmumu padomēs koalīcijas partiju pārstāvjus, uzskata Valsts kontroliere Inguna Sudraba, neslēpjot, ka tas viņai sagādājis vilšanos.
Pirmdien intervijā Latvijas Radio Sudraba pauda, ka pašlaik valsts uzņēmumu valdēs bieži vien nonāk likvidēto padomju locekļi, un tā ir tāda kā amatu kompensēšana. Viņasprāt, vairākiem valžu locekļiem nav atbilstošā kompetence, bet daudzos uzņēmumos valdes skaitliski ir pārāk lielas.
"Man jāatzīst, ka man pašai tā bija rūgta vilšanās, jo "Vienotības" definētie principi - godīgums, atklātība, [..] uz kuriem tik ļoti daudz uzstāja, ka jābūt kompetentiem cilvēkiem un atklātiem konkursiem" šīs valdības darbības laikā ir nodoti, pauda Sudraba.
""Vienotība" šīs valdības sastāvā sāka tik ļoti aktīvi likt savus cilvēkus amatos, man bija ļoti žēl, ka faktiski tie principi, kas tika skaļi definēti [..] ir nodoti," sacīja Valsts kontroliere.
Jau ziņots, ka pēc Saeimas vēlēšanām "Vienotības" un Zaļo un zemnieku koalīcijas valdība aktīvi nomainīja pārstāvjus valsts uzņēmumos. Lielākās izmaiņas piedzīvoja ZZS vadītās Satiksmes ministrijas iestādes, bet arī "Vienotības" vadītajā Ekonomikas ministrijā nomainīti vairāki pārstāvji uzņēmumu vadībā.
Piemēram, februārī kļuva zināms, ka Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) valdē iecelts "Vienotībai" pietuvinātais jurists Andris Gādmanis, reģistrētas izmaiņas arī Ekonomikas ministrijas (EM) pārziņā esošās valsts SIA "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs" (LNMC) vadībā. Par šī uzņēmuma valdes priekšsēdētāju kļuva Jūrmalas domniece, partijas "Jaunais laiks" (JL) biedre Iveta Blaua.
http://bizness.delfi.lv/uznemumi/em-parzina-esosajos-uznemumus-iecel-vienotibas-cilvekus.d?id=36639825
Palielināt fotoFoto: vienotiba.lv "Vienotības" savulaik "skaļi definētie" godīguma un atklātības principi šīs valdības darbības laikā nodoti, aktīvi ieceļot uzņēmumu padomēs koalīcijas partiju pārstāvjus, uzskata Valsts kontroliere Inguna Sudraba, neslēpjot, ka tas viņai sagādājis vilšanos.
Pirmdien intervijā Latvijas Radio Sudraba pauda, ka pašlaik valsts uzņēmumu valdēs bieži vien nonāk likvidēto padomju locekļi, un tā ir tāda kā amatu kompensēšana. Viņasprāt, vairākiem valžu locekļiem nav atbilstošā kompetence, bet daudzos uzņēmumos valdes skaitliski ir pārāk lielas.
"Man jāatzīst, ka man pašai tā bija rūgta vilšanās, jo "Vienotības" definētie principi - godīgums, atklātība, [..] uz kuriem tik ļoti daudz uzstāja, ka jābūt kompetentiem cilvēkiem un atklātiem konkursiem" šīs valdības darbības laikā ir nodoti, pauda Sudraba.
""Vienotība" šīs valdības sastāvā sāka tik ļoti aktīvi likt savus cilvēkus amatos, man bija ļoti žēl, ka faktiski tie principi, kas tika skaļi definēti [..] ir nodoti," sacīja Valsts kontroliere.
Jau ziņots, ka pēc Saeimas vēlēšanām "Vienotības" un Zaļo un zemnieku koalīcijas valdība aktīvi nomainīja pārstāvjus valsts uzņēmumos. Lielākās izmaiņas piedzīvoja ZZS vadītās Satiksmes ministrijas iestādes, bet arī "Vienotības" vadītajā Ekonomikas ministrijā nomainīti vairāki pārstāvji uzņēmumu vadībā.
Piemēram, februārī kļuva zināms, ka Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) valdē iecelts "Vienotībai" pietuvinātais jurists Andris Gādmanis, reģistrētas izmaiņas arī Ekonomikas ministrijas (EM) pārziņā esošās valsts SIA "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs" (LNMC) vadībā. Par šī uzņēmuma valdes priekšsēdētāju kļuva Jūrmalas domniece, partijas "Jaunais laiks" (JL) biedre Iveta Blaua.
http://bizness.delfi.lv/uznemumi/em-parzina-esosajos-uznemumus-iecel-vienotibas-cilvekus.d?id=36639825
pirmdiena, 2011. gada 28. februāris
Lokenbahs (JL) - tarifu regulators
Tarifus turpmāk regulēs savējie
25.02.2011. Autors: Ģirts Zvirbulis. LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=94775
Par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāju parlaments vakar iecēla ar "Jauno laiku" saistīto uzņēmēju Valdi Lokenbahu. Amatus padomē ieguva arī citi valdošajām partijām pietuvināti cilvēki.
Par Lokenbaha iecelšanu balsoja 52 deputāti, pret bija 37, bet atturējās divi deputāti. Lokenbahs ir "Eiropas kustības Latvijā" viceprezidents un arī agrāk ieņēmis vadošus amatus gan nevalstiskajās organizācijās, gan uzņēmumos. Viņš vadījis "Lattelecom" meitas uzņēmumu "Lattelecom Technology", kā arī bijis AS "Dati" prezidents. Jaunais SPRK padomes vadītājs ir "Vienotībā" ietilpstošās partijas "Jaunais laiks" atbalstītājs un ziedotājs.
SPRK padomes locekļa amatā Saeima atbalstīja zvērinātu advokātu Rolandu Irkli, kurš ir arī Pilsoniskās savienības un "Vienotības" valdes loceklis. Par viņa iecelšanu amatā nobalsoja 48 deputāti, pret bija 40 deputāti, bet atturējās divi deputāti.
Padomes locekļa amatā tika iecelts arī finanšu analītiķis un ekonomists ar specializāciju vadības zinātnēs un uzņēmējdarbības vadībā Andris Aniņš. Viņš no 2003. līdz 2005. gadam strādājis Ventspils domē par finanšu nodaļas galveno speciālistu, bet vēlāk bijis finanšu analītiķis un finanšu direktors ar Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimeni saistītajos uzņēmumos "LSF Holdings" un "LSF TRANS". Aniņa iecelšanu SPRK atbalstīja 46 deputāti, pret bija 39, bet atturējās seši tautas kalpi.
Tāpat SPRK padomē Saeima iecēla arī ekonomistu un pašreizējo SPRK padomes locekli Gintu Zeltiņu. Par viņu nobalsoja 49 deputāti, bet pret bija 41 deputāts.
Visbeidzot SPRK padomē tika iecelta arī ekonomiste Inese Ikstena. Viņai ir vairāk nekā 15 gadu pieredze administratīvajā darbā valsts pārvaldē un pieredze darbā vienā no SPRK regulējamām nozarēm – informācijas komunikāciju tehnoloģijas un to pakalpojumi. Par Ikstenas iecelšanu SPRK nobalsoja 45 deputāti, pret bija 42, bet atturējās divi deputāti.
Opozīcijas pārstāvis Einārs Cilinskis ("VL"/"TB"/LNNK) vērsa uzmanību uz to, ka, ieceļot pēc politiskās piederības, nevis profesionālajām kvalitātēm piemeklētus kandidātus, valsts riskē ar to, ka netiks kompetenti izvērtēti tarifi. Turklāt tas esot pretrunā ar Eiropas likumdošanu un labas pārvaldības principiem, kas nosaka, ka regulatoram jābūt politiski neatkarīgam. Savukārt Andris Šķēle (TP) ironizēja par valdošās koalīcijas steigu, nedodot citām frakcijām laiku iepazīties ar izvirzītajām kandidatūrām. Lokenbahs un Irklis savus jaunos pienākumus sāk pildīt šodien, bet Aniņš, Ikstena darbu SPRK uzsāks 2. jūlijā.
"Tēvzemieši gan amatiem vienmēr virzījuši tikai profesionāļus, kas nekādi nav saistīti ar partiju. Piemēram, Emīlu Jakrinu Ceļu satiksmes drošības direkcijā, jo viņam ir autovadītāja apliecība, tātad viņš brauc ar mašīnu un kas apliecina viņa augsto profesionalitāti," uz opozīcijas pārmetumiem ar ironiju atbildēja deputāts Kārlis Šadurskis ("Vienotība"). Savukārt Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins ("Vienotība") uzskata, ka opozīcijas pārmetumi par to, ka nav bijis laika iztaujāt kandidātus, nav īsti pamatoti, jo valdības sēdē šie cilvēki apstiprināti jau pirms vairākām nedēļām un frakcijām bijis laiks uzaicināt viņus uz tikšanos. Turklāt kandidāti esot piemeklēti atklātā konkursā, nevis tikuši īpaši bīdīti no ministru puses.
Viens no pirmajiem izaicinājumiem jaunajam SPRK padomes sastāvam būs izvērtēt jauno elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas kārtību.
25.02.2011. Autors: Ģirts Zvirbulis. LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=94775
Par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāju parlaments vakar iecēla ar "Jauno laiku" saistīto uzņēmēju Valdi Lokenbahu. Amatus padomē ieguva arī citi valdošajām partijām pietuvināti cilvēki.
Par Lokenbaha iecelšanu balsoja 52 deputāti, pret bija 37, bet atturējās divi deputāti. Lokenbahs ir "Eiropas kustības Latvijā" viceprezidents un arī agrāk ieņēmis vadošus amatus gan nevalstiskajās organizācijās, gan uzņēmumos. Viņš vadījis "Lattelecom" meitas uzņēmumu "Lattelecom Technology", kā arī bijis AS "Dati" prezidents. Jaunais SPRK padomes vadītājs ir "Vienotībā" ietilpstošās partijas "Jaunais laiks" atbalstītājs un ziedotājs.
SPRK padomes locekļa amatā Saeima atbalstīja zvērinātu advokātu Rolandu Irkli, kurš ir arī Pilsoniskās savienības un "Vienotības" valdes loceklis. Par viņa iecelšanu amatā nobalsoja 48 deputāti, pret bija 40 deputāti, bet atturējās divi deputāti.
Padomes locekļa amatā tika iecelts arī finanšu analītiķis un ekonomists ar specializāciju vadības zinātnēs un uzņēmējdarbības vadībā Andris Aniņš. Viņš no 2003. līdz 2005. gadam strādājis Ventspils domē par finanšu nodaļas galveno speciālistu, bet vēlāk bijis finanšu analītiķis un finanšu direktors ar Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimeni saistītajos uzņēmumos "LSF Holdings" un "LSF TRANS". Aniņa iecelšanu SPRK atbalstīja 46 deputāti, pret bija 39, bet atturējās seši tautas kalpi.
Tāpat SPRK padomē Saeima iecēla arī ekonomistu un pašreizējo SPRK padomes locekli Gintu Zeltiņu. Par viņu nobalsoja 49 deputāti, bet pret bija 41 deputāts.
Visbeidzot SPRK padomē tika iecelta arī ekonomiste Inese Ikstena. Viņai ir vairāk nekā 15 gadu pieredze administratīvajā darbā valsts pārvaldē un pieredze darbā vienā no SPRK regulējamām nozarēm – informācijas komunikāciju tehnoloģijas un to pakalpojumi. Par Ikstenas iecelšanu SPRK nobalsoja 45 deputāti, pret bija 42, bet atturējās divi deputāti.
Opozīcijas pārstāvis Einārs Cilinskis ("VL"/"TB"/LNNK) vērsa uzmanību uz to, ka, ieceļot pēc politiskās piederības, nevis profesionālajām kvalitātēm piemeklētus kandidātus, valsts riskē ar to, ka netiks kompetenti izvērtēti tarifi. Turklāt tas esot pretrunā ar Eiropas likumdošanu un labas pārvaldības principiem, kas nosaka, ka regulatoram jābūt politiski neatkarīgam. Savukārt Andris Šķēle (TP) ironizēja par valdošās koalīcijas steigu, nedodot citām frakcijām laiku iepazīties ar izvirzītajām kandidatūrām. Lokenbahs un Irklis savus jaunos pienākumus sāk pildīt šodien, bet Aniņš, Ikstena darbu SPRK uzsāks 2. jūlijā.
"Tēvzemieši gan amatiem vienmēr virzījuši tikai profesionāļus, kas nekādi nav saistīti ar partiju. Piemēram, Emīlu Jakrinu Ceļu satiksmes drošības direkcijā, jo viņam ir autovadītāja apliecība, tātad viņš brauc ar mašīnu un kas apliecina viņa augsto profesionalitāti," uz opozīcijas pārmetumiem ar ironiju atbildēja deputāts Kārlis Šadurskis ("Vienotība"). Savukārt Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins ("Vienotība") uzskata, ka opozīcijas pārmetumi par to, ka nav bijis laika iztaujāt kandidātus, nav īsti pamatoti, jo valdības sēdē šie cilvēki apstiprināti jau pirms vairākām nedēļām un frakcijām bijis laiks uzaicināt viņus uz tikšanos. Turklāt kandidāti esot piemeklēti atklātā konkursā, nevis tikuši īpaši bīdīti no ministru puses.
Viens no pirmajiem izaicinājumiem jaunajam SPRK padomes sastāvam būs izvērtēt jauno elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas kārtību.
pirmdiena, 2010. gada 1. novembris
"Delna": Bendrātei jānoliek 9. un 10.Saeimas deputāta mandāts
http://www.ir.lv/2010/10/26/dombrovskis-bendrate-bauda-pilnu-kolegu-uzticibu
10.Saeimā ievēlētā deputāte Silva Bendrāte no “Vienotības” baudot pilnu kolēģu uzticību, otrdienas rītā Latvijas Televīzijā apliecināja premjers Valdis Dombrovskis (“Vienotība”). Kā ziņo BNS, atsaucoties uz interviju ar premjeru raidījumā "Labrīt, Latvija", Dombrovska izteikumi liecinājuši, ka partija neplāno prasīt viņai nolikt deputāta mandātu. Savukārt "Sabiedrība par atklātību "Delna"" uzskata, ka Bendrātei ir jānoliek gan 9., gan 10.Saeimas deputātes mandāts.
"Redziet, te situācija ir sekojoša, te runa ir par '90.gadu vidū notikušu komercdarbību. Un atbilstoši pašas Bendrātes kundzes sniegtajai informācijai, šis trasta līgums, vai kas tur tas ir bijis, sen ir lauzts. Un "Vienotības" kolēģi, kas ar Silvu Bendrāti strādājuši, tai skaitā arī es, varu pateikt, ka viņa bauda pilnu kolēģu uzticību. Un nekādu pazīmju, ka viņa varētu mēģināt virzīt kaut kādas intereses astoņu gadu darbā nav bijis," teica Dombrovskis.
Viņa vērtējumā ”ironiski varētu teikt, ka ir sācies kaut kāds kompromatu pat ne karš, bet tāds kariņš”. Dombrovskis intervijā paudis neizpratni, ka par šīs informācijas publiskošanas mērķi, jo parasti šāda veida aktivitātes notiekot pirms vēlēšanām, nevis divas nedēļas pēc, kā tas bijis šoreiz.
Sabiedrība par atklātību “Delna” uzskata, ka Bendrāte “ir smagi pievīlusi savu velētāju uzticību” un atklātībā nākusī informācija ir pamats gan 9., gan arī 10.Saeimas deputāta mandāta nolikšanai. “Ir jāsaprot, ka Jūsu slepenā saistība ar Lembergu faktiski liek apšaubīt Jūsu parlamentārās darbības godprātību astoņu gadu garumā,” teikts vēstulē deputātei.“Delna” aicina Bendrāti doties pie saviem vēlētājiem un uzklausīt viņu domas par notikušo un savu turpmāko vietu politikā.
“Delna” arī norāda, ka atklātībā nākušais līgums rada jautājumus par vairākiem aizklātiem balsojumiem Saeimā, kuros pretēji solītajam netika apstiprinātas amatpersonas, kuras strādājušas korupcijas apkarošanā, piemēram, balsojums par Jutu Strīķi 2003.gadā KNAB vadītāja amatam, vai balsojums par ģenerālprokuroru Jāni Maizīti 2010.gada maijā.
“Vienotības” Ētikas komisijas vadītājs Ina Druviete Ir.lv sacīja, ka tā ir “Jaunā laika” Ētikas komisijas lieta, “pagaidām tā ir zemāka līmeņa komisijas lieta”. Taču, “izvērtējot tīri cilvēciski” Druviete noraidīja iespēju, ka Bendrāte varētu pildīt pasūtījumu, par viņas godaprātu viņai šaubu neesot. Savukārt “Jaunā laika” Ētikas komisijas vadītājs Guntis Bērziņš teica, ka pagaidām nav plānots šo situāciju vērtēt, jo “to nav prasījusi valde”. Viņam tā nešķietot akūta lieta. “Vispirms Ētikas komisijai būtu jāvienojas, vai tas būtu jautājums, ko mums vajadzētu skatīt.”
Jau ziņots, ka portāls “Pietiek.com” publicējis trasta līgumu starp Ventspils mēru Aivaru Lembergu un tolaik Silvu Ērmani. Lembergs viņai piešķīris tiesības par viņa naudu iegādāties kapitāldaļas SIA "Kurzemes radio". Šis fakts nav parādījies Bendrātes ikgadējā deklarācijā. Portāls ir vērsies tiesībsargājošajās iestādēs.
TV3 raidījums “Nekā personīga” svētdien ziņoja, ka “Vienotībā” tomēr ir biedri, kas uzskata, ka Bendrāte nedrīkst vairs palikt partijā. Jaunievēlētā deputāte Lolita Čigāne (PS) teica, ka viņa šādā situācijā mandātu noliktu.
“Es noteikti noliktu mandātu, ja es būtu nonākusi tādā situācijā, kad es vai nu nejauši vai būtu aizmirsusi par to, ka man ir bijušas šādas parādsaistības un turklāt vēl nesaprastu, kā šīs parādsaistības attiecas uz manu uzticamību un arī uz partijas uzticamību kopumā. Nu, šī diemžēl būs prizma, kā uz viņas balsojumiem un arī kopumā uz "Vienotības" balsojumiem skatīsies cilvēki. Tas vienkārši neaizmirsīsies,” sacīja Čigāne, kura iepriekš bijusi arī "Sabiedrības par atklātību - “Delna"” padomes priekšsēdētāja.
Tomēr Čigāne “Nekā personīga” neko nesacīja, ka varētu iniciēt šo jautājumu apvienībā izskatīt.
10.Saeimā ievēlētā deputāte Silva Bendrāte no “Vienotības” baudot pilnu kolēģu uzticību, otrdienas rītā Latvijas Televīzijā apliecināja premjers Valdis Dombrovskis (“Vienotība”). Kā ziņo BNS, atsaucoties uz interviju ar premjeru raidījumā "Labrīt, Latvija", Dombrovska izteikumi liecinājuši, ka partija neplāno prasīt viņai nolikt deputāta mandātu. Savukārt "Sabiedrība par atklātību "Delna"" uzskata, ka Bendrātei ir jānoliek gan 9., gan 10.Saeimas deputātes mandāts.
"Redziet, te situācija ir sekojoša, te runa ir par '90.gadu vidū notikušu komercdarbību. Un atbilstoši pašas Bendrātes kundzes sniegtajai informācijai, šis trasta līgums, vai kas tur tas ir bijis, sen ir lauzts. Un "Vienotības" kolēģi, kas ar Silvu Bendrāti strādājuši, tai skaitā arī es, varu pateikt, ka viņa bauda pilnu kolēģu uzticību. Un nekādu pazīmju, ka viņa varētu mēģināt virzīt kaut kādas intereses astoņu gadu darbā nav bijis," teica Dombrovskis.
Viņa vērtējumā ”ironiski varētu teikt, ka ir sācies kaut kāds kompromatu pat ne karš, bet tāds kariņš”. Dombrovskis intervijā paudis neizpratni, ka par šīs informācijas publiskošanas mērķi, jo parasti šāda veida aktivitātes notiekot pirms vēlēšanām, nevis divas nedēļas pēc, kā tas bijis šoreiz.
Sabiedrība par atklātību “Delna” uzskata, ka Bendrāte “ir smagi pievīlusi savu velētāju uzticību” un atklātībā nākusī informācija ir pamats gan 9., gan arī 10.Saeimas deputāta mandāta nolikšanai. “Ir jāsaprot, ka Jūsu slepenā saistība ar Lembergu faktiski liek apšaubīt Jūsu parlamentārās darbības godprātību astoņu gadu garumā,” teikts vēstulē deputātei.“Delna” aicina Bendrāti doties pie saviem vēlētājiem un uzklausīt viņu domas par notikušo un savu turpmāko vietu politikā.
“Delna” arī norāda, ka atklātībā nākušais līgums rada jautājumus par vairākiem aizklātiem balsojumiem Saeimā, kuros pretēji solītajam netika apstiprinātas amatpersonas, kuras strādājušas korupcijas apkarošanā, piemēram, balsojums par Jutu Strīķi 2003.gadā KNAB vadītāja amatam, vai balsojums par ģenerālprokuroru Jāni Maizīti 2010.gada maijā.
“Vienotības” Ētikas komisijas vadītājs Ina Druviete Ir.lv sacīja, ka tā ir “Jaunā laika” Ētikas komisijas lieta, “pagaidām tā ir zemāka līmeņa komisijas lieta”. Taču, “izvērtējot tīri cilvēciski” Druviete noraidīja iespēju, ka Bendrāte varētu pildīt pasūtījumu, par viņas godaprātu viņai šaubu neesot. Savukārt “Jaunā laika” Ētikas komisijas vadītājs Guntis Bērziņš teica, ka pagaidām nav plānots šo situāciju vērtēt, jo “to nav prasījusi valde”. Viņam tā nešķietot akūta lieta. “Vispirms Ētikas komisijai būtu jāvienojas, vai tas būtu jautājums, ko mums vajadzētu skatīt.”
Jau ziņots, ka portāls “Pietiek.com” publicējis trasta līgumu starp Ventspils mēru Aivaru Lembergu un tolaik Silvu Ērmani. Lembergs viņai piešķīris tiesības par viņa naudu iegādāties kapitāldaļas SIA "Kurzemes radio". Šis fakts nav parādījies Bendrātes ikgadējā deklarācijā. Portāls ir vērsies tiesībsargājošajās iestādēs.
TV3 raidījums “Nekā personīga” svētdien ziņoja, ka “Vienotībā” tomēr ir biedri, kas uzskata, ka Bendrāte nedrīkst vairs palikt partijā. Jaunievēlētā deputāte Lolita Čigāne (PS) teica, ka viņa šādā situācijā mandātu noliktu.
“Es noteikti noliktu mandātu, ja es būtu nonākusi tādā situācijā, kad es vai nu nejauši vai būtu aizmirsusi par to, ka man ir bijušas šādas parādsaistības un turklāt vēl nesaprastu, kā šīs parādsaistības attiecas uz manu uzticamību un arī uz partijas uzticamību kopumā. Nu, šī diemžēl būs prizma, kā uz viņas balsojumiem un arī kopumā uz "Vienotības" balsojumiem skatīsies cilvēki. Tas vienkārši neaizmirsīsies,” sacīja Čigāne, kura iepriekš bijusi arī "Sabiedrības par atklātību - “Delna"” padomes priekšsēdētāja.
Tomēr Čigāne “Nekā personīga” neko nesacīja, ka varētu iniciēt šo jautājumu apvienībā izskatīt.
pirmdiena, 2010. gada 18. oktobris
Ilze Buņķe: Kāpēc Landmanis aģitē par 'Vienotības' sadarbību ar SC
Ilze Buņķe, Ventspils pilsētas domes deputāte, 17. oktobris 2010
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=34679743
Ne bez intereses izlasīju visos lielākajos Latvijas interneta medijos publicēto Vienotības (Jaunā laika) pārstāvja Aiva Landmaņa, bijušā Ventspils pilsētas domes deputāta, atklāto vēstuli savas partiju apvienības biedriem, kurā aktīvi un uzstājīgi tiek aģitēts par Vienotības nepieciešamu sadarbību ar Saskaņas centru (SC) valdības veidošanā.
Taču, jāatzīst, tādu īstu pārsteigumu šī vēstule nesagādāja, jo gan tās zemteksts, gan rašanās zemūdens akmeņi man ir pilnīgi skaidri, un, domāju, arī plašākai sabiedrībai būs interesanti ar tiem iepazīties.
Vispirmām kārtām jau par pašu Aivi Landmani, kā viņš pats sevi pozicionē, iepriekšējā sasaukuma Ventspils domes deputātu no Jaunā laika. Lai gan savu atklāto vēstuli viņš piebārstījis ar visdažādākajām frāzem par "oligarhu varas ietekmi", A.Landmanis pats visai cieši darbojas konkrēta oligarha - miljonāra un Jaunā laika sponsora Olafa Berķa pakļautībā. Kā O.Berķa cilvēks A.Landmanis figurējis virknē Ventspils uzņēmumu, tajā skaitā plaši pazīstamajos Ventspils tranzītkaros ierautajā Ventbunkerā, VB Holdingā un O.Berķim piederošajā N&J. Turklāt, kā jau īstenai oligarhijai piedienas, pārstāvējis sava saimnieka intereses arī mediju biznesa uzņēmumā Mediji un poligrāfija, kas tolaik kontrolēja laikrakstu "Kurzemes radio", "TV Dzintare", kā arī "Latgales televīzija". Tātad viņa uznāciens ar vēstuli nav nekas cits kā lēts triks, ar ko mēģināts apmuļķot gan Vienotības mazāk informēto daļu, gan Latvijas sabiedrību kopumā. Jo lai nu kuram, bet ne jau A.Landmanim, ņemot vērā viņa paša darbības sava maizestēva interesēs, tagad būtu morālas tiesības spriedelēt par oligarhu sazvērestībām. Un diez vai Latvijas sabiedrībai te būtu jānolaižas līdz A.Landmaņa slēptajam piedāvājumam sadalīt oligarhus labajos un sliktajos. Jo pie labajiem tad acīmredzot būtu pieskaitāms ne tikai O.Berķis, bet arī Oļegs Stepanovs, kuru Rīgas birojā Doma laukumā, ja var ticēt mediju ziņām, mēdzis apciemot atkal tas pats A.Landmanis.
Ikviens neuzmanīgs un politiski ekonomiskajās aizkulisēs ne pārāk informēts vērotājs no malas var uzdot tiešām loģisku jautājumu - kāpēc A.Landmanis "pamodies" tagad, pēc vēlēšanām, kad Vienotības karstā retorika cīņā ar promaskavisko SC jau beigusies un, var droši teikt, pateicoties tieši tai, Vienotība guvusi tik iespaidīgu deputātu mandātu skaitu 10.Saeimā? Acīmredzot A.Landmanim pilnīgi un galīgi piemirsies Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas šova pamatelements - debates un aptaujas par tēmu, kurš būs nākamais premjers: "briesmīgais, uz Maskavu orientētais" Urbanovičs vai jaukais latviskais Dombrovskis. Vienotības kampaņā šie divi spēki tika nemitīgi pretnostatīti ar uzsvaru par tēmu - ja latviskais elektorāts nesaliedēsies, pie varas nāks Kremļa apoloģēti, un Latvijai beigas. Tieši Vienotība daļā vēlētāju sacēla bailes no iespējamas prokrieviskas pēcvēlēšanu valdības Urbanoviča vadībā. Tāpēc arī jautājums - kāpēc A.Landmanis vispār klusēja tad, bet tik skaļi runā tagad? Ja Vienotības kampaņas uzsvari un vēlētājiem priekšvēlēšanu laikā ar putām uz lūpām dotie solījumi neapmierināja, vajadzēja publiski protestēt un varbūt pat paziņot par izstāšanos no Jaunā laika tad, kad kampaņa tika veidota un solījumi vēlētājiem bira kā no pārpilnības raga.
Taču, protams, atbilde uz jautājumu, kāpēc A.Landmanis aktivizējies tieši šobrīd, mēģinot uzspiest Vienotībai sadarbību ar SC valstiskā mērogā, ir pilnīgi skaidra. Tāpēc, ka viņa tā sauktā atklātā vēstule, visticamāk, ir divu partiju atsevišķu sponsoru diktāts, lai mēģinātu ievirzīt jaunās valdības koalīcijas veidošanu sev vēlamajā gultnē. Ieinteresētais sponsors no Vienotības puses, jādomā, ir A.Landmaņa darba devējs "labais oligarhs" O.Berķis, bet no SC puses - arī "labais oligarhs" O.Stepanovs.
Visdrīzāk, lielākā daļa Vienotības biedru nemaz nezina par šīs partiju apvienības sastāvdaļas - Jaunā laika - ciešo sadarbību ar promaskavisko SC, piemēram, Ventspils pilsētas domē, kur šo abu iepriekšminēto oligarhu darbošanās lieliski papildina viena otru. Tagad šo pašu modeli tiek mēģināts izspēlēt jau visas Latvijas līmenī. Par spīti Vienotības vēlētāja ticībai, ka, balsojot par Vienotību un Dombrovski, viņš balso pret SC un Urbanoviču. Tagad sanāk, ka varbūt par Berķi, bet ne pret Stepanovu...
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=34679743
Ne bez intereses izlasīju visos lielākajos Latvijas interneta medijos publicēto Vienotības (Jaunā laika) pārstāvja Aiva Landmaņa, bijušā Ventspils pilsētas domes deputāta, atklāto vēstuli savas partiju apvienības biedriem, kurā aktīvi un uzstājīgi tiek aģitēts par Vienotības nepieciešamu sadarbību ar Saskaņas centru (SC) valdības veidošanā.
Taču, jāatzīst, tādu īstu pārsteigumu šī vēstule nesagādāja, jo gan tās zemteksts, gan rašanās zemūdens akmeņi man ir pilnīgi skaidri, un, domāju, arī plašākai sabiedrībai būs interesanti ar tiem iepazīties.
Vispirmām kārtām jau par pašu Aivi Landmani, kā viņš pats sevi pozicionē, iepriekšējā sasaukuma Ventspils domes deputātu no Jaunā laika. Lai gan savu atklāto vēstuli viņš piebārstījis ar visdažādākajām frāzem par "oligarhu varas ietekmi", A.Landmanis pats visai cieši darbojas konkrēta oligarha - miljonāra un Jaunā laika sponsora Olafa Berķa pakļautībā. Kā O.Berķa cilvēks A.Landmanis figurējis virknē Ventspils uzņēmumu, tajā skaitā plaši pazīstamajos Ventspils tranzītkaros ierautajā Ventbunkerā, VB Holdingā un O.Berķim piederošajā N&J. Turklāt, kā jau īstenai oligarhijai piedienas, pārstāvējis sava saimnieka intereses arī mediju biznesa uzņēmumā Mediji un poligrāfija, kas tolaik kontrolēja laikrakstu "Kurzemes radio", "TV Dzintare", kā arī "Latgales televīzija". Tātad viņa uznāciens ar vēstuli nav nekas cits kā lēts triks, ar ko mēģināts apmuļķot gan Vienotības mazāk informēto daļu, gan Latvijas sabiedrību kopumā. Jo lai nu kuram, bet ne jau A.Landmanim, ņemot vērā viņa paša darbības sava maizestēva interesēs, tagad būtu morālas tiesības spriedelēt par oligarhu sazvērestībām. Un diez vai Latvijas sabiedrībai te būtu jānolaižas līdz A.Landmaņa slēptajam piedāvājumam sadalīt oligarhus labajos un sliktajos. Jo pie labajiem tad acīmredzot būtu pieskaitāms ne tikai O.Berķis, bet arī Oļegs Stepanovs, kuru Rīgas birojā Doma laukumā, ja var ticēt mediju ziņām, mēdzis apciemot atkal tas pats A.Landmanis.
Ikviens neuzmanīgs un politiski ekonomiskajās aizkulisēs ne pārāk informēts vērotājs no malas var uzdot tiešām loģisku jautājumu - kāpēc A.Landmanis "pamodies" tagad, pēc vēlēšanām, kad Vienotības karstā retorika cīņā ar promaskavisko SC jau beigusies un, var droši teikt, pateicoties tieši tai, Vienotība guvusi tik iespaidīgu deputātu mandātu skaitu 10.Saeimā? Acīmredzot A.Landmanim pilnīgi un galīgi piemirsies Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas šova pamatelements - debates un aptaujas par tēmu, kurš būs nākamais premjers: "briesmīgais, uz Maskavu orientētais" Urbanovičs vai jaukais latviskais Dombrovskis. Vienotības kampaņā šie divi spēki tika nemitīgi pretnostatīti ar uzsvaru par tēmu - ja latviskais elektorāts nesaliedēsies, pie varas nāks Kremļa apoloģēti, un Latvijai beigas. Tieši Vienotība daļā vēlētāju sacēla bailes no iespējamas prokrieviskas pēcvēlēšanu valdības Urbanoviča vadībā. Tāpēc arī jautājums - kāpēc A.Landmanis vispār klusēja tad, bet tik skaļi runā tagad? Ja Vienotības kampaņas uzsvari un vēlētājiem priekšvēlēšanu laikā ar putām uz lūpām dotie solījumi neapmierināja, vajadzēja publiski protestēt un varbūt pat paziņot par izstāšanos no Jaunā laika tad, kad kampaņa tika veidota un solījumi vēlētājiem bira kā no pārpilnības raga.
Taču, protams, atbilde uz jautājumu, kāpēc A.Landmanis aktivizējies tieši šobrīd, mēģinot uzspiest Vienotībai sadarbību ar SC valstiskā mērogā, ir pilnīgi skaidra. Tāpēc, ka viņa tā sauktā atklātā vēstule, visticamāk, ir divu partiju atsevišķu sponsoru diktāts, lai mēģinātu ievirzīt jaunās valdības koalīcijas veidošanu sev vēlamajā gultnē. Ieinteresētais sponsors no Vienotības puses, jādomā, ir A.Landmaņa darba devējs "labais oligarhs" O.Berķis, bet no SC puses - arī "labais oligarhs" O.Stepanovs.
Visdrīzāk, lielākā daļa Vienotības biedru nemaz nezina par šīs partiju apvienības sastāvdaļas - Jaunā laika - ciešo sadarbību ar promaskavisko SC, piemēram, Ventspils pilsētas domē, kur šo abu iepriekšminēto oligarhu darbošanās lieliski papildina viena otru. Tagad šo pašu modeli tiek mēģināts izspēlēt jau visas Latvijas līmenī. Par spīti Vienotības vēlētāja ticībai, ka, balsojot par Vienotību un Dombrovski, viņš balso pret SC un Urbanoviču. Tagad sanāk, ka varbūt par Berķi, bet ne pret Stepanovu...
piektdiena, 2010. gada 8. oktobris
K.Kariņš: Nav nekādas vajadzības paplašināt valdošo koalīciju
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=86836
Šobrīd sabiedrībā aktualizējies jautājums ne tikai par valdības veidošanu, bet arī par krieviski runājošo vēlētāju interešu pārstāvniecību valsts pārvaldē. Konkrētāk tas attiecas uz "Saskaņas centra" ("SC") iesaistīšanu vai neiesaistīšanu valdošajā koalīcijā.
Vispirms bez emocijām ir jāizanalizē vēlēšanu rezultāts. No tā redzam, ka Valda Dombrovska vadītās valdības partijas ir palielinājušas savu īpatsvaru Saeimā no 48 līdz 63 vietām. Ņemot vērā, ka šīs partijas līdz šim spējušas vienoties par kopīgu darbu, tostarp par šā gada budžetu, loģika diktē, ka tām ir ne tikai mandāts, bet vēlētāju uzdevums turpināt uzsākto darbu. Nav nekādas vajadzības paplašināt valdošo koalīciju, jo ir patiesi pārliecinoši stabils vairākums.
Opozīcijā tad paliktu divas partijas – "SC" ar 29 vietām un "Par labu Latviju" ("PLL") ar 8 vietām. Jebkurā demokrātiskā valstī šāds risinājums būtu sagaidāms un uzskatāms par pašsaprotamu. "PLL" jau ir pametusi valdības koalīciju (un saņēmusi vēlētāju nosodījumu), bet "SC" līderi publiski pauž valdības koalīcijai neatbalstāmu politiku, proti, "SC" piedāvā palielināt budžeta deficītu un atteikties no eiro ieviešanas 2014. gadā, kas ir klajā pretrunā ar Valda Dombrovska skaidri uzņemto valdības fiskālās un monetārās politikas kursu. Kāda sadarbība valdības koalīcijā?
Kāpēc tad tiek runāts par "SC" iesaistīšanu koalīcijas darbā? Iemesls, protams, ir tas, ka "SC" piesaista krievvalodīgos vēlētājus daudz lielākā proporcijā nekā jebkura cita partija. Taču, manuprāt, jautājums ir jādala – sadarbība ar "SC" kā politisku partiju un krievvalodīgo vēlētāju iesaistīšana. Tas nav viens un tas pats.
Problēma nav tā, ka "SC" netiktu iekļauta valdošā koalīcijā. Problēma ir tā, ka vienīgā partija, kura spēj masveidā piesaistīt krievvalodīgos vēlētājus, saista sevi nevis ar kādu Eiropas Savienības politisko grupu, bet ar Vladimira Putina vadīto "Vienotā Krievija". Tāpat "SC" turpina ne tikai programmā uzstāt uz krievu valodas atzīšanu kā otro valsts valodu (kas ir pretrunā ar valdības uzņemto integrācijas kursu), bet turpina noliegt okupācijas faktu, kas, manuprāt, ir tikpat neticami, kā kādai Vācijas politiskai partijai noliegt nacisma noziegumus. Fakti paliek fakti, lai arī cik nepatīkami tie būtu.
"Vienotībai" un Valdim Dombrovskim kā vēlēšanās uzvarējušam premjeram ir pienākums darīt visu, lai mainītu šo situāciju. Valdībai jāvēršas pie visām tautību grupām valstī, lai tām nebūtu jāvēršas pie Kremlim radniecīgas partijas pēc pārstāvniecības. Taču šāda valdības pretimnākšana nevar būt uz Latvijas kā nacionālas valsts rēķina, kā pašreizējā "SC" politika to faktiski pieprasa.
"SC" vēlētāji absolūtā vairākumā ir no Latgales un Rīgas, kur arī ir vislielākās krievvalodīgo kopienas. Skaidrs ir tas, ka šie vēlētāji jūtas varas atstumti un neiesaistīti.
Lai mazinātu krievvalodīgo atsvešinātību, ir jāstiprina valdības integrācijas politika gan sociālajā sfērā, gan etniskajā. Ir jānodrošina tas, lai visi valsts iedzīvotāji vienlīdz labi prastu valsts valodu un saprastu tās vēsturi. Šajā sakarā būtu pakāpeniski jāizbeidz diskriminējošā izglītības sistēma, kas daudziem Latvijas bērniem laupa iespēju pilnvērtīgi apgūt valsts valodu, mācoties krievu valodas skolās. Visiem valsts iedzīvotājiem ir jādod vienādas iespējas uz pilnu izglītību latviešu valodā, ne tikai latviešu bērniem. Tā būtu patiesa integrācijas veicināšana.
Jāatzīst arī fakts, ka līdz šim informāciju krievu valodā par norisēm Latvijā galvenokārt iespējams iegūt tikai no Krievijas plašsaziņas līdzekļiem. Lai integrētu krievvalodīgo sabiedrības daļu, šī situācija ir jāmaina. Tāpat "Vienotībai" un citām "latviešu" partijām ir daudz aktīvāk jāstrādā krievvalodīgo kopienu centros, lai uzrunātu un iesaistītu spējīgus cilvēkus valsts politiskajā dzīvē. Mūsu valstī faktiski nav "krievu drauda". Mums tikai jālauž neauglīgais cikls, ka vairākums krievvalodīgo griež savu seju Maskavas, nevis Eiropas virzienā.
Attiecībā uz jaunievēlēto Saeimu piekrītu tam, ka valdošai koalīcijai ir jābūt konstruktīvai sadarbībai ar visu opozīciju. Visi vēlētāji ir vienlīdz vērtīgi Latvijas pilsoņi. Taču tas nenozīmē obligātu "SC" iesaistīšanu valdības koalīcijā vai Valda Dombrovska ekonomikas politikas maiņu. Politikā vienmēr būs pozīcija un opozīcija. Taču valdībai ir jāstrādā tā, lai aizvien mazinātos to pilsoņu skaits, kuri paši jūtas varas pamesti.
Šobrīd sabiedrībā aktualizējies jautājums ne tikai par valdības veidošanu, bet arī par krieviski runājošo vēlētāju interešu pārstāvniecību valsts pārvaldē. Konkrētāk tas attiecas uz "Saskaņas centra" ("SC") iesaistīšanu vai neiesaistīšanu valdošajā koalīcijā.
Vispirms bez emocijām ir jāizanalizē vēlēšanu rezultāts. No tā redzam, ka Valda Dombrovska vadītās valdības partijas ir palielinājušas savu īpatsvaru Saeimā no 48 līdz 63 vietām. Ņemot vērā, ka šīs partijas līdz šim spējušas vienoties par kopīgu darbu, tostarp par šā gada budžetu, loģika diktē, ka tām ir ne tikai mandāts, bet vēlētāju uzdevums turpināt uzsākto darbu. Nav nekādas vajadzības paplašināt valdošo koalīciju, jo ir patiesi pārliecinoši stabils vairākums.
Opozīcijā tad paliktu divas partijas – "SC" ar 29 vietām un "Par labu Latviju" ("PLL") ar 8 vietām. Jebkurā demokrātiskā valstī šāds risinājums būtu sagaidāms un uzskatāms par pašsaprotamu. "PLL" jau ir pametusi valdības koalīciju (un saņēmusi vēlētāju nosodījumu), bet "SC" līderi publiski pauž valdības koalīcijai neatbalstāmu politiku, proti, "SC" piedāvā palielināt budžeta deficītu un atteikties no eiro ieviešanas 2014. gadā, kas ir klajā pretrunā ar Valda Dombrovska skaidri uzņemto valdības fiskālās un monetārās politikas kursu. Kāda sadarbība valdības koalīcijā?
Kāpēc tad tiek runāts par "SC" iesaistīšanu koalīcijas darbā? Iemesls, protams, ir tas, ka "SC" piesaista krievvalodīgos vēlētājus daudz lielākā proporcijā nekā jebkura cita partija. Taču, manuprāt, jautājums ir jādala – sadarbība ar "SC" kā politisku partiju un krievvalodīgo vēlētāju iesaistīšana. Tas nav viens un tas pats.
Problēma nav tā, ka "SC" netiktu iekļauta valdošā koalīcijā. Problēma ir tā, ka vienīgā partija, kura spēj masveidā piesaistīt krievvalodīgos vēlētājus, saista sevi nevis ar kādu Eiropas Savienības politisko grupu, bet ar Vladimira Putina vadīto "Vienotā Krievija". Tāpat "SC" turpina ne tikai programmā uzstāt uz krievu valodas atzīšanu kā otro valsts valodu (kas ir pretrunā ar valdības uzņemto integrācijas kursu), bet turpina noliegt okupācijas faktu, kas, manuprāt, ir tikpat neticami, kā kādai Vācijas politiskai partijai noliegt nacisma noziegumus. Fakti paliek fakti, lai arī cik nepatīkami tie būtu.
"Vienotībai" un Valdim Dombrovskim kā vēlēšanās uzvarējušam premjeram ir pienākums darīt visu, lai mainītu šo situāciju. Valdībai jāvēršas pie visām tautību grupām valstī, lai tām nebūtu jāvēršas pie Kremlim radniecīgas partijas pēc pārstāvniecības. Taču šāda valdības pretimnākšana nevar būt uz Latvijas kā nacionālas valsts rēķina, kā pašreizējā "SC" politika to faktiski pieprasa.
"SC" vēlētāji absolūtā vairākumā ir no Latgales un Rīgas, kur arī ir vislielākās krievvalodīgo kopienas. Skaidrs ir tas, ka šie vēlētāji jūtas varas atstumti un neiesaistīti.
Lai mazinātu krievvalodīgo atsvešinātību, ir jāstiprina valdības integrācijas politika gan sociālajā sfērā, gan etniskajā. Ir jānodrošina tas, lai visi valsts iedzīvotāji vienlīdz labi prastu valsts valodu un saprastu tās vēsturi. Šajā sakarā būtu pakāpeniski jāizbeidz diskriminējošā izglītības sistēma, kas daudziem Latvijas bērniem laupa iespēju pilnvērtīgi apgūt valsts valodu, mācoties krievu valodas skolās. Visiem valsts iedzīvotājiem ir jādod vienādas iespējas uz pilnu izglītību latviešu valodā, ne tikai latviešu bērniem. Tā būtu patiesa integrācijas veicināšana.
Jāatzīst arī fakts, ka līdz šim informāciju krievu valodā par norisēm Latvijā galvenokārt iespējams iegūt tikai no Krievijas plašsaziņas līdzekļiem. Lai integrētu krievvalodīgo sabiedrības daļu, šī situācija ir jāmaina. Tāpat "Vienotībai" un citām "latviešu" partijām ir daudz aktīvāk jāstrādā krievvalodīgo kopienu centros, lai uzrunātu un iesaistītu spējīgus cilvēkus valsts politiskajā dzīvē. Mūsu valstī faktiski nav "krievu drauda". Mums tikai jālauž neauglīgais cikls, ka vairākums krievvalodīgo griež savu seju Maskavas, nevis Eiropas virzienā.
Attiecībā uz jaunievēlēto Saeimu piekrītu tam, ka valdošai koalīcijai ir jābūt konstruktīvai sadarbībai ar visu opozīciju. Visi vēlētāji ir vienlīdz vērtīgi Latvijas pilsoņi. Taču tas nenozīmē obligātu "SC" iesaistīšanu valdības koalīcijā vai Valda Dombrovska ekonomikas politikas maiņu. Politikā vienmēr būs pozīcija un opozīcija. Taču valdībai ir jāstrādā tā, lai aizvien mazinātos to pilsoņu skaits, kuri paši jūtas varas pamesti.
ceturtdiena, 2010. gada 7. oktobris
'Vienotība' un ZZS turpinās sadarbību nākamajā Saeimā
http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/vienotiba-un-zzs-turpinas-sadarbibu-nakamaja-saeima-valdibu-cer-apstiprinat-2novembri.d?id=34421811
Saskaņā ar provizoriskajiem 10.Saeimas vēlēšanu rezultātiem visvairāk balsis ieguvusī partiju apvienība "Vienotība" un trešo lielāko vēlētāju atbalstu saņēmusī Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) turpinās sadarbību arī nākamajā Saeimā, svētdien vienojās abu politisko spēku līderi.
Partijas jau vienojušās par laika grafiku, lai 2. novembrī, kad uz pirmo sēdi sanāks 10.Saeima, varētu apstiprināt valdību, pēc tikšanās ar ZZS pārstāvjiem žurnālistiem pastāstīja premjers Valdis Dombrovskis (JL). Tāpat plānots laikus pārrunāt starptautiskā aizdevuma programmas turpināšanu.
Saskaņā ar provizoriskiem vēlēšanu rezultātiem "Vienotībai" kopā ar ZZS ir 55 balsis parlamentā, tāpēc abi spēki var turpināt kopīgo darbu koalīcijā, taču tā ir jāpaplašina, pēc tikšanās žurnālistiem atzina ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Kā iespējamie partneri nakamajā koalīcijā tiek izvērtēti gan VL-TB/LNNK, ar ko "Vienotība" tiekas svētdien uzreiz pēc ZZS, gan apvienība "Saskaņas centrs", ar kuru "Vienotībai" tikšanās paredzēta pirmdien. VL-TB/LNNK ietilpstošie "tēvzemieši" Dombrovska vadītajā valdībā strādā jau šobrīd, bet arī ar SC "Vienotība" meklēs "saskares punktus", atzina Dombrovskis, vērtējot, kurš no spēkiem būtu tīkamāks koalīcijas partneris.
Arī Brigmanis atteicās nosaukt, kurš no šiem spēkiem ZZS būtu politiski simpātiskāks, sakot "te nav skaistumkonkurss, svarīgākais ir vienošanās par darāmajiem darbiem".
Dombrovskis norādīja, ka sarunās piedalījās visu "Vienotības" veidojošo partiju līderi un "nepārvaramus iebildumus pret sadarbību ar ZZS partneri, Ventspils mēra Aivara Lemberga vadīto partiju "Latvijai un Ventspilij" neviens neizteica".
Gan Dombrovskis, gan Brigmanis apgalvoja, ka par iespējamo amatu sadali valdībā šobrīd runāt ir pāragri, jo vispirms jāpabeidz sarunas ar visiem iespējamajiem partneriem.
Savukārt ZZS premjera amata kandidāts, Ventspils mērs Aivars Lembergs žurnālistiem atzina, ka "Vienotība" ir uzvarējusi vēlēšanās, tāpēc tai ir pirmā roka partneru izvēlē. Lembergs uzsvēra, ka viņam iebildumu nebūtu ne pret VL-TB/LNNK, kuru līderis Roberts Zīle savulaik bijis satiksmes ministrs un Lemberga sadarbība ar viņu bijusi veiksmīga, ne arī pret SC, jo pašlaik partijas "Ventspilij un Latvijai" pārstāvji veiksmīgi sadarbojas gan ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC), gan ar SC Saeimas frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču.
Lembergs atzina, ka Ventspils domē SC ir "asā" opozīcijā, taču "nevajadzētu Ventspils attiecības pārnest uz Rīgu". Lembergs arī uzsvēra,ka viņam nebūs jāsadarbojas ar konkrētiem atsevišķiem "Vienotības" deputātiem, jo likumdošanas darbā viņš neiesaistīsies, bet sadarbosies ar valdības ministriem.
Savukārt nacionālās apvienības VL-TB/LNNK līderis Roberts Zīle , kurš pārstāv apvienībā ietilpstošos "tēvzemiešus", pēc tikšanās ar Dombrovski guvis iespaidu, ka premjers vēlas turpināt darbu esošajā koalīcijā, proti, kopā ar ZZS un VL-TB/LNNK.
Zīle atzina, ka "priekšā ir vairāki smagi lēmumi" un viņš to apzinoties. VL-TB/LNNK respektēs Dombrovska pozīciju un to, ka "Vienotība" tiksies un pārrunās iespējamo sadarbību arī ar pašlaik opozīcijā esošajām apvienībām "Saskaņas centrs" (SC) un "Par labu Latviju" (PLL).
Tomēr Zīle uzsvēra, ka VL-TB/LNNK nostāja nestrādāt vienā koalīcijā ar SC paliek spēkā, un to pašu žurnālistiem sacīja arī VL vadītājs Raivis Dzintars. Vienlaikus Zīle atzina, ka kaut kāda veida sadarbība ar SC ir iespējama, taču par tās formu ir jālemj premjeram, kuram pirms tam jākonsultējas ar "Vienotības" līderiem.
Zīlem neesot iemesla neticēt, ka koalīcijas pamata modelis varētu nebūt tāds, kā to iepriekš nosauca premjers – proti, tiek saglabāta esošā koalīcija.
Zīle arī pauda pārliecību, ka ar 63 balsīm, ko pašlaik valdošā koalīcija ieguvusi saskaņā ar provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, tā būtu stabila.
Savukārt pēc provizoriskajiem rezultātiem 10.Saeimas vēlēšanās otro vietu ieguvušās SC līderis Jānis Urbanovičs vēlas vispirms redzēt tagadējā Ministru prezidenta un vēlēšanu uzvarētājas apvienības "Vienotība" premjera amata kandidāta Dombrovska piedāvājumu un tikai pēc tam runāt par iespējamo sadarbību.
Urbanovičs uzsvēra, ka pat nevēlas apspriest jautājumus par SC "ņemšanu koalīcijā vai sadarbības piedāvājumiem, pirms ir redzēts Dombrovska plāns".
"Sarunā ar Dombrovski mums galvenais ir, kas viņam padomā, jo neviens pirms vēlēšanām viņam neuzdeva jautājumus par darāmo, bet iztaujāja opozīciju un ekspertus," sacīja Urbanovičs.
Viņš uzskata, ka pilsoņi ir nobalsojuši pret pārmaiņām, tomēr ekonomiskās krīzes apstākļos esot vajadzīga liela koalīcija, kas būtu plašāka par 60 vietām parlamentā, lai varētu paveikt "lielus darbus".
Urbanovičs ir pārliecināts, ka "iegūto mandātu aritmētikai ir mazāka nozīme nekā konkrēto kandidātu plusiņu un svītrojumu ģeometrijai", uzsverot Saeimas sastāva nozīmi pirms sarunām par jebkādu sadarbību.
Jau vēstīts, ka apvienība "Vienotība" ir uzvarējusi 10.Saeimas vēlēšanās un, saņemot 31% vēlētāju atbalstu, iegūs 33 vietas parlamentā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti pēc 1003 no 1013 iecirkņu saskaitīšanas.
Otro vietu un 29 vietas Saeimā ieguvusi apvienība "Saskaņas centrs" (SC) ar 26% vēlētāju atbalstu, bet trešo vietu – Zaļo un Zemnieku savienība, kuru atbalstījuši 19,6% vēlētāju un kas ieņems 22 no 100 parlamenta krēsliem.
Pa astoņām vietām Saeimā ieguvušas apvienība "Par labu Latviju" un VL-TB/LNNK, kas katra saņēmušas 7,6% vēlētāju atbalstu.
Saskaņā ar provizoriskajiem 10.Saeimas vēlēšanu rezultātiem visvairāk balsis ieguvusī partiju apvienība "Vienotība" un trešo lielāko vēlētāju atbalstu saņēmusī Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) turpinās sadarbību arī nākamajā Saeimā, svētdien vienojās abu politisko spēku līderi.
Partijas jau vienojušās par laika grafiku, lai 2. novembrī, kad uz pirmo sēdi sanāks 10.Saeima, varētu apstiprināt valdību, pēc tikšanās ar ZZS pārstāvjiem žurnālistiem pastāstīja premjers Valdis Dombrovskis (JL). Tāpat plānots laikus pārrunāt starptautiskā aizdevuma programmas turpināšanu.
Saskaņā ar provizoriskiem vēlēšanu rezultātiem "Vienotībai" kopā ar ZZS ir 55 balsis parlamentā, tāpēc abi spēki var turpināt kopīgo darbu koalīcijā, taču tā ir jāpaplašina, pēc tikšanās žurnālistiem atzina ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Kā iespējamie partneri nakamajā koalīcijā tiek izvērtēti gan VL-TB/LNNK, ar ko "Vienotība" tiekas svētdien uzreiz pēc ZZS, gan apvienība "Saskaņas centrs", ar kuru "Vienotībai" tikšanās paredzēta pirmdien. VL-TB/LNNK ietilpstošie "tēvzemieši" Dombrovska vadītajā valdībā strādā jau šobrīd, bet arī ar SC "Vienotība" meklēs "saskares punktus", atzina Dombrovskis, vērtējot, kurš no spēkiem būtu tīkamāks koalīcijas partneris.
Arī Brigmanis atteicās nosaukt, kurš no šiem spēkiem ZZS būtu politiski simpātiskāks, sakot "te nav skaistumkonkurss, svarīgākais ir vienošanās par darāmajiem darbiem".
Dombrovskis norādīja, ka sarunās piedalījās visu "Vienotības" veidojošo partiju līderi un "nepārvaramus iebildumus pret sadarbību ar ZZS partneri, Ventspils mēra Aivara Lemberga vadīto partiju "Latvijai un Ventspilij" neviens neizteica".
Gan Dombrovskis, gan Brigmanis apgalvoja, ka par iespējamo amatu sadali valdībā šobrīd runāt ir pāragri, jo vispirms jāpabeidz sarunas ar visiem iespējamajiem partneriem.
Savukārt ZZS premjera amata kandidāts, Ventspils mērs Aivars Lembergs žurnālistiem atzina, ka "Vienotība" ir uzvarējusi vēlēšanās, tāpēc tai ir pirmā roka partneru izvēlē. Lembergs uzsvēra, ka viņam iebildumu nebūtu ne pret VL-TB/LNNK, kuru līderis Roberts Zīle savulaik bijis satiksmes ministrs un Lemberga sadarbība ar viņu bijusi veiksmīga, ne arī pret SC, jo pašlaik partijas "Ventspilij un Latvijai" pārstāvji veiksmīgi sadarbojas gan ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC), gan ar SC Saeimas frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču.
Lembergs atzina, ka Ventspils domē SC ir "asā" opozīcijā, taču "nevajadzētu Ventspils attiecības pārnest uz Rīgu". Lembergs arī uzsvēra,ka viņam nebūs jāsadarbojas ar konkrētiem atsevišķiem "Vienotības" deputātiem, jo likumdošanas darbā viņš neiesaistīsies, bet sadarbosies ar valdības ministriem.
Savukārt nacionālās apvienības VL-TB/LNNK līderis Roberts Zīle , kurš pārstāv apvienībā ietilpstošos "tēvzemiešus", pēc tikšanās ar Dombrovski guvis iespaidu, ka premjers vēlas turpināt darbu esošajā koalīcijā, proti, kopā ar ZZS un VL-TB/LNNK.
Zīle atzina, ka "priekšā ir vairāki smagi lēmumi" un viņš to apzinoties. VL-TB/LNNK respektēs Dombrovska pozīciju un to, ka "Vienotība" tiksies un pārrunās iespējamo sadarbību arī ar pašlaik opozīcijā esošajām apvienībām "Saskaņas centrs" (SC) un "Par labu Latviju" (PLL).
Tomēr Zīle uzsvēra, ka VL-TB/LNNK nostāja nestrādāt vienā koalīcijā ar SC paliek spēkā, un to pašu žurnālistiem sacīja arī VL vadītājs Raivis Dzintars. Vienlaikus Zīle atzina, ka kaut kāda veida sadarbība ar SC ir iespējama, taču par tās formu ir jālemj premjeram, kuram pirms tam jākonsultējas ar "Vienotības" līderiem.
Zīlem neesot iemesla neticēt, ka koalīcijas pamata modelis varētu nebūt tāds, kā to iepriekš nosauca premjers – proti, tiek saglabāta esošā koalīcija.
Zīle arī pauda pārliecību, ka ar 63 balsīm, ko pašlaik valdošā koalīcija ieguvusi saskaņā ar provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, tā būtu stabila.
Savukārt pēc provizoriskajiem rezultātiem 10.Saeimas vēlēšanās otro vietu ieguvušās SC līderis Jānis Urbanovičs vēlas vispirms redzēt tagadējā Ministru prezidenta un vēlēšanu uzvarētājas apvienības "Vienotība" premjera amata kandidāta Dombrovska piedāvājumu un tikai pēc tam runāt par iespējamo sadarbību.
Urbanovičs uzsvēra, ka pat nevēlas apspriest jautājumus par SC "ņemšanu koalīcijā vai sadarbības piedāvājumiem, pirms ir redzēts Dombrovska plāns".
"Sarunā ar Dombrovski mums galvenais ir, kas viņam padomā, jo neviens pirms vēlēšanām viņam neuzdeva jautājumus par darāmo, bet iztaujāja opozīciju un ekspertus," sacīja Urbanovičs.
Viņš uzskata, ka pilsoņi ir nobalsojuši pret pārmaiņām, tomēr ekonomiskās krīzes apstākļos esot vajadzīga liela koalīcija, kas būtu plašāka par 60 vietām parlamentā, lai varētu paveikt "lielus darbus".
Urbanovičs ir pārliecināts, ka "iegūto mandātu aritmētikai ir mazāka nozīme nekā konkrēto kandidātu plusiņu un svītrojumu ģeometrijai", uzsverot Saeimas sastāva nozīmi pirms sarunām par jebkādu sadarbību.
Jau vēstīts, ka apvienība "Vienotība" ir uzvarējusi 10.Saeimas vēlēšanās un, saņemot 31% vēlētāju atbalstu, iegūs 33 vietas parlamentā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti pēc 1003 no 1013 iecirkņu saskaitīšanas.
Otro vietu un 29 vietas Saeimā ieguvusi apvienība "Saskaņas centrs" (SC) ar 26% vēlētāju atbalstu, bet trešo vietu – Zaļo un Zemnieku savienība, kuru atbalstījuši 19,6% vēlētāju un kas ieņems 22 no 100 parlamenta krēsliem.
Pa astoņām vietām Saeimā ieguvušas apvienība "Par labu Latviju" un VL-TB/LNNK, kas katra saņēmušas 7,6% vēlētāju atbalstu.
Āboltiņā sāk sarunas ar SC: "Vienotība" sāk koalīcijas veidošanas sarunas
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/348525-vienotiba_jau_svetdien_sak_koalicijas_veidosanas_sarunas
Apvienības sastāvā ietilpstošās partijas "Jaunais laiks" Saeimas frakcijas telpās plkst. 13.30 notiks sarunas ar Zaļo un zemnieku savienību, bet stundu vēlāk tiks apspriesta sadarbība ar Nacionālo apvienību ""Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK".
Savukārt pirmdien "Vienotības" vadība tiksies ar "Saskaņas centru", lai apspriestu iespējamās sadarbības formas.
Āboltiņa: ar SC ir jārunā
Svētdienas rītā intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" Āboltiņa sacīja: "Ar "Saskaņas centru" ir jārunā." Viņa arī norādīja, ka plānots runāt arī ar apvienības "Par labu Latviju" pārstāvjiem, taču netieši norādīja, ka šīs apvienības iesaistīšana valdības darbā ir maz ticama.
Nevēlas pieļaut Kalvīša valdības kļūdu
Runājot par "Saskaņas centra" iesaistīšanu valdības darbā, Āboltiņa norādīja, ka "Vienotība" nevēlas pieļaut Aigara Kalvīša valdības kļūdu, kad parlaments tika sadalīts divās karojošās nometnēs. "Saskaņas centra" panākumi vēlēšanās ir ievērojami un to, pēc Āboltiņas vārdiem, nedrīkst neņemt vērā.
Tāpat Āboltiņa sacīja, ka vēlētāju atbalsts ir uzticības kredīts, kurš ir jāatjauno. "Vienotība" valdības veidošanas sarunās priekšrocību dos tiem partneriem, ar kuriem līdz šim ir kopā strādāts un kopā ar kurām ir "Vienotība" ir uzņēmusies solidāru atbildību par smagajiem lēmumiem.
pirmdiena, 2010. gada 27. septembris
SC un JL līderi tikušies, bet vienojušies neesot
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/31949-sc-un-jl-lideri-tikusies-bet-vienojusies-neesot.htm
Pirmdiena, 27.septembris (2010), plkst.09:26 | Ziņu aģentūra LETA
"Saskaņas centra" (SC) un "Jaunā laika" (JL) līderu tikšanās laikā nav notikusi vienošanās par sadarbību pēc vēlēšanām, atsaucoties uz vienu no tikšanās dalībniekiem Edgaru Jaunupu (JL), raksta laikraksts "Diena".
Pēc Jaunupa stāstītā, SC pārstāvjiem esot norādīts - ja Valda Dombrovska (Vienotība) valdību veidojošajām partijām 10.Saeimā būs stabils vairākums, esošā koalīcija turpinās strādāt, ko SC labi saprotot.
Neoficiāli izskanējis, ka pēc SC iniciatīvas notikusi tās līderu Nila Ušakova un Jāņa Urbanoviča tikšanās ar JL vadības pārstāvjiem Solvitu Āboltiņu, Arti Kamparu un Jaunupu. Šādu informāciju izplatījuši šo partiju konkurenti, piemēram, Tautas partijas līderis Andris Šķēle pieļāvis, ka ""Vienotība" ar SC jau ir vienojusies veidot valdību", neatklājot, uz kā pamata ir balstīti viņa pieņēmumi.
JL līdere Āboltiņa uz to atbildējusi: "Būvēt koalīciju pirms vēlēšanām ir nedroša nodarbe. Nekāda vienošanās nav bijusi." Taču gan Āboltiņa, gan Jaunups atzīst, ka pilnīgi izslēgt šādu sadarbības modeli tomēr nevarot, jo pēc vēlēšanām nepieciešams izveidot stabilu valdību ar pārliecinošu vairākumu. Jaunups personīgi uzskata, ka tad labāk ir runāt ar SC, nevis ar Aināru Šleseru (PLL), ar kuru sadarbību ilgtermiņā ir grūti iedomāties.
SC līderis Urbanovičs atzina, ka viņš ir ticies arī ar "Vienotības" pārstāvjiem, taču pirms vēlēšanām neesot iespējams paredzēt, kurš ar kuru veidos koalīciju. SC mērķis esot būt valdībā.
Tikmēr laikraksts "Neatkarīgā" vēsta par baumām politiskajās aprindās, ka SC un "Vienotības" tuvināšanās notiekot pēc ASV vēstniecības iniciatīvas, lai pēc Saeimas vēlēšanām šie divi politiskie spēki varētu izveidot valdību. Kā kandidāts Ministru prezidenta vai vismaz finanšu ministra amatam šai koalīcijai tiekot ieteikts pašreizējais Starptautiskā valūtas fonda (SVF) konsultants, kādreizējās Valda Birkava valdības valsts budžeta valsts ministrs Jānis Platais.
Kā raksta laikraksts, Platais tiekot ieteikts kā "neitrāls speciālists" un "kompromisa figūra", prognozējot, ka diviem lielajiem politiskajiem spēkiem - "Vienotībai" un SC - būs grūti vienoties par kopēju premjeru. Ja tomēr politiskie spēki nevarēšot vienoties par Plato kā premjeru, tad viņam esot jākļūst par finanšu ministru.
Bijušais LPSR Valsts plāna komitejas speciālists Platais Latvijas Republikā pazīstams kļuva pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā, kad viņš, tāpat kā toreizējais labklājības ministrs Jānis Ritenis, regulāri paziņoja par kaut kādu izdevumu vai sociālo garantiju samazināšanu. Ņemot vērā Platā slikto ziņu vēstneša reputāciju, viņu arī citas valdības esot izmantojušas šajā ampluā, piemēram, kā premjera Andra Šķēles padomnieks Platais 1996.gadā ticis deleģēts skaidrot, kāpēc valdība plāno atcelt nodokļu atvieglojumus personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni.
Platais kā SVF konsultants darbojies vairākās valstīs. 2008.gadā "Dienas Bizness" rakstīja, ka Platais kopš 2004.gada strādājis augstā amatā Afganistānas Finanšu ministrijā.
"Vienotības" līderis Ģirts Valdis Kristovskis uz jautājumu par "Vienotības" un SC politiķu kopīgu tikšanos ar ASV diplomātiem, kurā būtu bijusi runa par Platā kandidatūru finanšu ministra postenī, atbildēja: "Ja jūs ar amerikāņiem esat par to runājis, tad viņiem arī par to prasiet. Pagaidām par koalīciju runāt ir pāragri." Arī SC līderis Jānis Urbanovičs norādījis, ka "tādā formātā tikšanās nav notikusi. Es tādā neesmu piedalījies, taču, ja kāds no mūsējiem būtu piedalījies, es noteikti to zinātu". Vaicāts par iespējamo atbalstu Platā kandidatūrai, Urbanovičs norādījis, ka pēdējos desmit gadus par Plato nekas neesot runāts. "Atminos, ka bija tāds kalsns ierēdnis Finanšu ministrijā," teica politiķis.
Pirmdiena, 27.septembris (2010), plkst.09:26 | Ziņu aģentūra LETA
"Saskaņas centra" (SC) un "Jaunā laika" (JL) līderu tikšanās laikā nav notikusi vienošanās par sadarbību pēc vēlēšanām, atsaucoties uz vienu no tikšanās dalībniekiem Edgaru Jaunupu (JL), raksta laikraksts "Diena".
Pēc Jaunupa stāstītā, SC pārstāvjiem esot norādīts - ja Valda Dombrovska (Vienotība) valdību veidojošajām partijām 10.Saeimā būs stabils vairākums, esošā koalīcija turpinās strādāt, ko SC labi saprotot.
Neoficiāli izskanējis, ka pēc SC iniciatīvas notikusi tās līderu Nila Ušakova un Jāņa Urbanoviča tikšanās ar JL vadības pārstāvjiem Solvitu Āboltiņu, Arti Kamparu un Jaunupu. Šādu informāciju izplatījuši šo partiju konkurenti, piemēram, Tautas partijas līderis Andris Šķēle pieļāvis, ka ""Vienotība" ar SC jau ir vienojusies veidot valdību", neatklājot, uz kā pamata ir balstīti viņa pieņēmumi.
JL līdere Āboltiņa uz to atbildējusi: "Būvēt koalīciju pirms vēlēšanām ir nedroša nodarbe. Nekāda vienošanās nav bijusi." Taču gan Āboltiņa, gan Jaunups atzīst, ka pilnīgi izslēgt šādu sadarbības modeli tomēr nevarot, jo pēc vēlēšanām nepieciešams izveidot stabilu valdību ar pārliecinošu vairākumu. Jaunups personīgi uzskata, ka tad labāk ir runāt ar SC, nevis ar Aināru Šleseru (PLL), ar kuru sadarbību ilgtermiņā ir grūti iedomāties.
SC līderis Urbanovičs atzina, ka viņš ir ticies arī ar "Vienotības" pārstāvjiem, taču pirms vēlēšanām neesot iespējams paredzēt, kurš ar kuru veidos koalīciju. SC mērķis esot būt valdībā.
Tikmēr laikraksts "Neatkarīgā" vēsta par baumām politiskajās aprindās, ka SC un "Vienotības" tuvināšanās notiekot pēc ASV vēstniecības iniciatīvas, lai pēc Saeimas vēlēšanām šie divi politiskie spēki varētu izveidot valdību. Kā kandidāts Ministru prezidenta vai vismaz finanšu ministra amatam šai koalīcijai tiekot ieteikts pašreizējais Starptautiskā valūtas fonda (SVF) konsultants, kādreizējās Valda Birkava valdības valsts budžeta valsts ministrs Jānis Platais.
Kā raksta laikraksts, Platais tiekot ieteikts kā "neitrāls speciālists" un "kompromisa figūra", prognozējot, ka diviem lielajiem politiskajiem spēkiem - "Vienotībai" un SC - būs grūti vienoties par kopēju premjeru. Ja tomēr politiskie spēki nevarēšot vienoties par Plato kā premjeru, tad viņam esot jākļūst par finanšu ministru.
Bijušais LPSR Valsts plāna komitejas speciālists Platais Latvijas Republikā pazīstams kļuva pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā, kad viņš, tāpat kā toreizējais labklājības ministrs Jānis Ritenis, regulāri paziņoja par kaut kādu izdevumu vai sociālo garantiju samazināšanu. Ņemot vērā Platā slikto ziņu vēstneša reputāciju, viņu arī citas valdības esot izmantojušas šajā ampluā, piemēram, kā premjera Andra Šķēles padomnieks Platais 1996.gadā ticis deleģēts skaidrot, kāpēc valdība plāno atcelt nodokļu atvieglojumus personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni.
Platais kā SVF konsultants darbojies vairākās valstīs. 2008.gadā "Dienas Bizness" rakstīja, ka Platais kopš 2004.gada strādājis augstā amatā Afganistānas Finanšu ministrijā.
"Vienotības" līderis Ģirts Valdis Kristovskis uz jautājumu par "Vienotības" un SC politiķu kopīgu tikšanos ar ASV diplomātiem, kurā būtu bijusi runa par Platā kandidatūru finanšu ministra postenī, atbildēja: "Ja jūs ar amerikāņiem esat par to runājis, tad viņiem arī par to prasiet. Pagaidām par koalīciju runāt ir pāragri." Arī SC līderis Jānis Urbanovičs norādījis, ka "tādā formātā tikšanās nav notikusi. Es tādā neesmu piedalījies, taču, ja kāds no mūsējiem būtu piedalījies, es noteikti to zinātu". Vaicāts par iespējamo atbalstu Platā kandidatūrai, Urbanovičs norādījis, ka pēdējos desmit gadus par Plato nekas neesot runāts. "Atminos, ka bija tāds kalsns ierēdnis Finanšu ministrijā," teica politiķis.
svētdiena, 2010. gada 12. septembris
Juris Viņķelis, PS, JL, Rīgas dome
http://www.pv2005.cvk.lv/kand/pv2005.pv2005_rezult_plus.kandidnr=24075635430
Dzimšanas gads : 1952.
Pilsonība : Latvijas
Dzīves vieta : Rīga
Izglītība : augstākā Darba vieta un amats : nodibinājums "Ārstu kongresa fonds", valdes loceklis
Pabeigtas šādas mācību iestādes : Rīgas Medicīnas institūts, 1977, ārstniecība
Latviešu valodas prasmes pašnovērtējums : dzimtā valoda
Tautība : latvietis
E-pasts: juris.vinkelis@riga.lv
Pirms 2009.g. Rīgas domes vēlēšanam Delna par Juri Viņķeli publicēja šādu apskatu:
http://www.delna.lv/lat/ps-riga/2360-5-juris-vinjkjelis-*/
Pilsoniskā savienība
Latvijas Ārstu biedrības ģenerālsekretārs
Bijis RD Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektors
2. Atbildīgā institūcija ir konstatējusi, ka persona ir atradusies interešu konfliktā
1997.gadā Prokuratūra atzina, ka veselības valsts ministrs J.Viņķelis pārkāpis Korupcijas novēršanas likumu, taču nekonstatēja nozieguma sastāvu, tādēļ krimināllietu neierosināja. Prokuratūra savā atzinumā norādīja, ka veselības valsts ministrs neatļauti savienoja amatus, ieņemot direktora amatu SIA Ants, komercdirektora amatu SIA Pan un direktora amatu SIA Narkotisko un psihotropo zāļu lieltirgotava. Ģenerālprokuratūra atzina, ka J.Viņķelis nav atradies ietekmējamā stāvoklī, jo uzņēmējsabiedrības reāli darbību nebija veikušas. Arī pats J.Viņķelis šīs sabiedrības uzskatīja par likvidētām, jo kopš reģistrācijas tās nebija veikušas nekādu saimniecisko darbību. Pēc šī atgadījuma premjerministrs A.Šķēle pieprasīja J.Viņķeļa demisiju.
Avots: LETA
3. Persona ir ar apšaubāmu reputāciju saistībā ar iespējamu neētisku rīcību vai iesaisti koruptīvās darbībās
Laikā, kad J.Viņķelis bija ministru prezidenta Guntara Krasta biroja vadītājs, plašsaziņas līzekļos parādījās informācija, ka G.Krasta birojā četri cilvēki astoņos mēnešos sarunām pa mobilo tālruni iztērējuši 8774,20 LVL. Starp lielākajiem runātājiem bija arī J.Viņķelis, kurš bija iztērējis 2750,27 LVL. Kā tolaik medijiem komentēja LMT pārstāve, tad “lai norunātu šādu summu LMT iekšējā tīklā, klientam ikdienas būtu no vietas jānorunā vairāk nekā 10 stundas, bet, piemēram, zvanot uz ASV, kas ir viens no dārgākajiem LMT tarifiem, klientam ikdienas būtu jānorunā vairāk nekā stunda".
Avots: LETA
4. Personai ir lieli skaidrās naudas uzkrājumi un neskaidri finanšu darījumi
Skaidrajā nauda glābājis vidēji nedaudz virs 10 000 LVL. Visaugstākie ienākumi tika gūti 2007.gadā, kad J.Viņķelis paralēli RD Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektora amatam bija arī padomes loceklis vairākās Rīgas pašvaldības SIA padomēs.
5. Ieņemamie amati un ziedojumi
J.Viņķelis ir aktīvi darbojies politikā kopš 90to gadu vidus. Bijis veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā A.Šķēles pirmajā valdībā (1995), veselības valsts ministrs arī A.Šķēles otrajā valdībā, premjera G.Krasta (TB/LNNK) biroja vadītājs (1997), Ekonomikas ministra V.Makarova (TB/LNNK) biroja vadītājs (1997). Līdz ar 1999.gada nogalē iegūto valsts pilnvarnieka amatu Valsts Informācijas tīklu aģentūrā, J.Viņķelis kļuva par vienu no TB/LNNK politiskajiem ielikteņiem vairākās valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēs. Tā piemēram, J.Viņķelis ir bijis padomes loceklis “Latvenergo”, padomes loceklis Starptautiskajā lidostā Rīga, padomes loceklis Jūras medicīnas centrā, pilnvarnieks Veselības Obligātās Apdrošināšanas valsts aģentūrā, izpilddirektors Sabiedrības veselības aģentūrā. 2005.gada aprīlī J.Viņķelis kļuva par Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektoru, vēlāk arī iegūstot labi apmaksātus amatus vairākās pašvaldības uzņēmumu padomēs: SIA”Juglas nami”, pašvaldības SIA “Mežciema namsaimnieks”, pašvaldības SIA “Purvciema nami”, pašvaldības SIA “Valdemāra nami”. Šai laikā arī aktīvi atbalstīja tolaik pārstāvēto TB/LNNK ar ziedojumiem. TB/LNNK ziedojis aptuveni 5000 LVL, savukārt Pilsoniskajai savienībai pa šo laiku paspējis ziedot 2104 LVL.
Avoti: KNAB, VID amatpersonu deklarācijas
7. Persona vairākkārtīgi ir mainījusi politiskās partijas
J.Viņķelis 13 gadus bija TB/LNNK biedrs, aktīvi atbalstīja partiju arī finansiāli. 2005.gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksta, savukārt 2008.gada sākumā no TB/LNNK aizgāja, kļūstot par Pilsoniskās savienības biedru
http://www.delfi.lv/news/soapbox/soapbox/article.php?id=22403224
Ārsts Juris Viņķelis ārstam Andrejam Požrnovam:
Juris Viņķelis, 14. novembris 2008
Šī gada 13.novembrī izskatot Rīgas domes prezidijā jautājumu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanu man, domes deputāts Andrejs Požarnovs (TB/LNNK) ierosināja jautājumu atlikt, lai varētu noskaidrot, vai padomju laikā neesmu sadarbojies ar Valsts Drošības komiteju (VDK) jeb čeku.
Mēdz uzskatīt, ka uz rupjībām, ko izsaka necienīga persona, nevajagot atbildēt. Tam varētu piekrist. Citādi ir ar apzinātiem apmelojumiem. To izplatītājiem parasti ir noteikti mērķi un šie cilvēki zina, ko grib sasniegt. Apmelojumi ir jāatspēko.
Nāku no 5 bērnu katoļu ģimenes. Mans vectēvs Juris bija viens no Latvijas sociāldemokrātiskās partijas dibinātājiem, ko 1941.gadā vācieši apcietināja un 1942.gadā nošāva par sociāldemokrātiskās literatūras drukāšanu. Tēva brālēns Jānis Ritums kara 1944.gadā devās bēgļu gaitās uz Zviedriju. Tur viņš bija aktīvs LSDSP ārzemju komitejas darbinieks, tuvs Bruno Kalniņa līdzgaitnieks. Viņš aktīvi uzturēja sakarus ar disidentiem Latvijā, piegādājot "padomju režīmu apmelojošo" literatūru. Māte Virgīnija pēc kara aktīvi atbalstīja meža brāļus Kurzemē, piegādājot pārtiku, medikamentus un informāciju. Laimīgas sagadīšanās pēc viņai izdevās izvairīties no aresta un pēc tam ilgus gadus viņa dzīvoja ar svešu vārdu. Mans tēvs Antis pēc profesijas skolotājs, Padomju Latvijā pārliecības dēļ nespēja turpināt skolotāja karjeru, tā vietā izvēloties grāmatsējēja arodu. Lielākoties tēvs iesēja mašīnrakstā pavairotus nelegālos katoļu izdevumus, par ko draudēja kriminālatbildība. Vecāki smagos apstākļos uzaudzināja un izskoloja 5 bērnus.
Sākot studijas Medicīnas institūtā, sadraudzējos ar kursabiedru Pāvilu Brūveru, kas arī nāca no izteiktas brīvdomātāju ģimenes. Bijām spuraini jauni medicīnas studenti. Īpaši neslēpām savus politiskos uzskatus, līdz 4.kursā lietas kardināli mainījās. Pāvils un viņa brālis Olafs tika apcietināti un drīz vien arī notiesāti it kā par pretpadomju socioloģiskās aptaujas veikšanu. Tas notika 1975.gadā. Pēc 4 mēnešu soda izciešanas čekā Pāvils ar ģimeni tika izraidīti no PSRS. Mani kā tuvu Pāvila draugu pirms tiesas VDK darbinieki pratināja, piemērojot liecinieka statusu. Savukārt pēc tiesas man vairāk kārt tika piedāvāts kļūt par VDK ziņotāju, no kā kategoriski atteicos. Tika norādīts, ka par šo lēmumu nāksies samaksāt.
Kopš 1975.gada manai ģimenei pastiprināti tika pievērsta VDK uzmanība. Stingri tika uzraudzīti mūsu kontakti ar radiem rietumos, īpaši ar J.Ritumu, kontrolēta korespondence, VDK aģenti mūsu mājas tuvumā atradās arī radu viesošanās laikā. Situācija saasinājās pēc J.Rituma nāves 1980.gadā. Tika uzsāktas vērienīgas izrēķināšanās ar tiem cilvēkiem Latvijā, kas uzturēja sakarus ar J.Ritumu. 1980.gadā par spiegošanu pret PSRS tika notiesāti J.Rituma domubiedri Būmeistars un Lasmanis. 1981.gadā tika uzsāktas represijas pret brāļu Viņķeļu ģimenēm. Martā apcietināja manu onkuli Valdi Viņķeli. Meklējot pretpadomju literatūru, kratīšanas vienlaikus tika veiktas visās mūsu ģimenes dzīvesvietās. Mani apcietināja 12. maijā dežūras laikā Stradiņu slimnīcas reanimācijas nodaļā. Tobrīd vēl nezināju, ka apcietināts ir arī mans tēvs Antis. Tēva brālis Valdis cietumā nomira pēc 6 mēnešiem, it kā no plaušu karsoņa. Radiniekiem gan bija grūti atpazīt sadauzīto ķermeni. Straujās veselības pasliktināšanās dēļ mans tēvs tika atbrīvots pēc 4 mēnešiem.
Stūra mājas izolatorā pavadīju 9 mēnešus, divus no tiem vieninieka kamerā. Divas reizes pieteicu bada streiku. Sevišķi svarīgu lietu izmeklētājs apakšpulkvedis Bērziņš kādā no pratināšanas reizēm teica, ka viņa kolēģi mani jau laikus esot brīdinājuši ar čeku nejokot. 1982.gada janvārī par pretpadomju materiālu izplatīšanu tiku notiesāts uz diviem gadiem cietumā. Turpmāko ieslodzījuma laiku pavadīju Rīgas Centrālcietumā un Šķirotavas OC78/7. Cietumā mani vairāk kārt apmeklēja VDK darbinieki, piedāvājot pirmstermiņa atbrīvošanu apmaiņā pret sadarbību. Nosēdēju no zvana līdz zvanam.
Par emocijām, pārdzīvoto, zaudēto nerunāšu. Pēc atbrīvošanās ilgi nevarēju atrast darbu specialitātē, jo veselības aprūpes sistēmai kā politiski neuzticams elements nebiju vajadzīgs. Daudzi studiju biedri, bijušie kolēģi, arī daļa draugu no manis vairījās. Dažas dienas pēc iznākšanas no cietuma laikrakstā "Padomju Jaunatne" tika publicēts ķengājošs raksts par manu ģimeni, kurā tikām raksturoti kā kriminālnoziedznieki.
Vienīgā vieta, kurā beidzot man piedāvāja ārsta darbu bija Bolderājas poliklīnika. Uz turieni neviens sevi cienošs ārsts nebija ar mieru doties. Ar prieku pieņēmu darba piedāvājumu, kļūstot par vienīgo latviski runājošo ārstu Bolderājā.
Tad nāca atmoda un cerēju, ka piedzīvoto varēšu aizmirst uz neatgriešanos.
Izrādījās, ka tik vienkārši nebija. 1997.gadā piesakoties kandidēt Saeimas vēlēšanās, ar pārsteigumu atklāju, ka esmu "čekas maisos". Jutos gluži kā Stabu ielas pagrabā, kurā bija neiespējami pierādīt savu nevainīgumu. Bija jāpaiet laikam, lai šādā situācijā varētu pieņemt vienīgo pareizo lēmumu - savu taisnību aizstāvēt tiesā. Atšķirībā no 1982. gada tas šoreiz izdevās. Skat. Pielikumu.
Tādi esam.
Sveiciens Latvijas neatkarības 90.gadadienā! (Arī Andrejam Požarnovam)
Cieņā, Juris Viņķelis
Skat arī raksta komentārus: http://www.delfi.lv/news/soapbox/soapbox/article.php?id=22403224&com=1
Skat abu brāļu atbildes uz apsūdzībām un pašas apsūdzības:
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/194119-brali_vinkeli_lugs_saukt_pie_atbildibas_anonima_zinojuma_autorus
http://www.mango.lv/zinas/nejedzibas/redakcija/juris-vinkelis-domes-sede-laiz-mulki.m?id=28833931
Dzimšanas gads : 1952.
Dzīves vieta : Rīga
Izglītība : augstākā Darba vieta un amats : nodibinājums "Ārstu kongresa fonds", valdes loceklis
Pabeigtas šādas mācību iestādes : Rīgas Medicīnas institūts, 1977, ārstniecība
Latviešu valodas prasmes pašnovērtējums : dzimtā valoda
Tautība : latvietis
E-pasts: juris.vinkelis@riga.lv
Pirms 2009.g. Rīgas domes vēlēšanam Delna par Juri Viņķeli publicēja šādu apskatu:
http://www.delna.lv/lat/ps-riga/2360-5-juris-vinjkjelis-*/
Pilsoniskā savienība
Latvijas Ārstu biedrības ģenerālsekretārs
Bijis RD Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektors
2. Atbildīgā institūcija ir konstatējusi, ka persona ir atradusies interešu konfliktā
1997.gadā Prokuratūra atzina, ka veselības valsts ministrs J.Viņķelis pārkāpis Korupcijas novēršanas likumu, taču nekonstatēja nozieguma sastāvu, tādēļ krimināllietu neierosināja. Prokuratūra savā atzinumā norādīja, ka veselības valsts ministrs neatļauti savienoja amatus, ieņemot direktora amatu SIA Ants, komercdirektora amatu SIA Pan un direktora amatu SIA Narkotisko un psihotropo zāļu lieltirgotava. Ģenerālprokuratūra atzina, ka J.Viņķelis nav atradies ietekmējamā stāvoklī, jo uzņēmējsabiedrības reāli darbību nebija veikušas. Arī pats J.Viņķelis šīs sabiedrības uzskatīja par likvidētām, jo kopš reģistrācijas tās nebija veikušas nekādu saimniecisko darbību. Pēc šī atgadījuma premjerministrs A.Šķēle pieprasīja J.Viņķeļa demisiju.
Avots: LETA
3. Persona ir ar apšaubāmu reputāciju saistībā ar iespējamu neētisku rīcību vai iesaisti koruptīvās darbībās
Laikā, kad J.Viņķelis bija ministru prezidenta Guntara Krasta biroja vadītājs, plašsaziņas līzekļos parādījās informācija, ka G.Krasta birojā četri cilvēki astoņos mēnešos sarunām pa mobilo tālruni iztērējuši 8774,20 LVL. Starp lielākajiem runātājiem bija arī J.Viņķelis, kurš bija iztērējis 2750,27 LVL. Kā tolaik medijiem komentēja LMT pārstāve, tad “lai norunātu šādu summu LMT iekšējā tīklā, klientam ikdienas būtu no vietas jānorunā vairāk nekā 10 stundas, bet, piemēram, zvanot uz ASV, kas ir viens no dārgākajiem LMT tarifiem, klientam ikdienas būtu jānorunā vairāk nekā stunda".
Avots: LETA
4. Personai ir lieli skaidrās naudas uzkrājumi un neskaidri finanšu darījumi
Skaidrajā nauda glābājis vidēji nedaudz virs 10 000 LVL. Visaugstākie ienākumi tika gūti 2007.gadā, kad J.Viņķelis paralēli RD Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektora amatam bija arī padomes loceklis vairākās Rīgas pašvaldības SIA padomēs.
5. Ieņemamie amati un ziedojumi
J.Viņķelis ir aktīvi darbojies politikā kopš 90to gadu vidus. Bijis veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā A.Šķēles pirmajā valdībā (1995), veselības valsts ministrs arī A.Šķēles otrajā valdībā, premjera G.Krasta (TB/LNNK) biroja vadītājs (1997), Ekonomikas ministra V.Makarova (TB/LNNK) biroja vadītājs (1997). Līdz ar 1999.gada nogalē iegūto valsts pilnvarnieka amatu Valsts Informācijas tīklu aģentūrā, J.Viņķelis kļuva par vienu no TB/LNNK politiskajiem ielikteņiem vairākās valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēs. Tā piemēram, J.Viņķelis ir bijis padomes loceklis “Latvenergo”, padomes loceklis Starptautiskajā lidostā Rīga, padomes loceklis Jūras medicīnas centrā, pilnvarnieks Veselības Obligātās Apdrošināšanas valsts aģentūrā, izpilddirektors Sabiedrības veselības aģentūrā. 2005.gada aprīlī J.Viņķelis kļuva par Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektoru, vēlāk arī iegūstot labi apmaksātus amatus vairākās pašvaldības uzņēmumu padomēs: SIA”Juglas nami”, pašvaldības SIA “Mežciema namsaimnieks”, pašvaldības SIA “Purvciema nami”, pašvaldības SIA “Valdemāra nami”. Šai laikā arī aktīvi atbalstīja tolaik pārstāvēto TB/LNNK ar ziedojumiem. TB/LNNK ziedojis aptuveni 5000 LVL, savukārt Pilsoniskajai savienībai pa šo laiku paspējis ziedot 2104 LVL.
Avoti: KNAB, VID amatpersonu deklarācijas
7. Persona vairākkārtīgi ir mainījusi politiskās partijas
J.Viņķelis 13 gadus bija TB/LNNK biedrs, aktīvi atbalstīja partiju arī finansiāli. 2005.gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksta, savukārt 2008.gada sākumā no TB/LNNK aizgāja, kļūstot par Pilsoniskās savienības biedru
http://www.delfi.lv/news/soapbox/soapbox/article.php?id=22403224
Ārsts Juris Viņķelis ārstam Andrejam Požrnovam:
Juris Viņķelis, 14. novembris 2008
Šī gada 13.novembrī izskatot Rīgas domes prezidijā jautājumu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanu man, domes deputāts Andrejs Požarnovs (TB/LNNK) ierosināja jautājumu atlikt, lai varētu noskaidrot, vai padomju laikā neesmu sadarbojies ar Valsts Drošības komiteju (VDK) jeb čeku.
Mēdz uzskatīt, ka uz rupjībām, ko izsaka necienīga persona, nevajagot atbildēt. Tam varētu piekrist. Citādi ir ar apzinātiem apmelojumiem. To izplatītājiem parasti ir noteikti mērķi un šie cilvēki zina, ko grib sasniegt. Apmelojumi ir jāatspēko.
Nāku no 5 bērnu katoļu ģimenes. Mans vectēvs Juris bija viens no Latvijas sociāldemokrātiskās partijas dibinātājiem, ko 1941.gadā vācieši apcietināja un 1942.gadā nošāva par sociāldemokrātiskās literatūras drukāšanu. Tēva brālēns Jānis Ritums kara 1944.gadā devās bēgļu gaitās uz Zviedriju. Tur viņš bija aktīvs LSDSP ārzemju komitejas darbinieks, tuvs Bruno Kalniņa līdzgaitnieks. Viņš aktīvi uzturēja sakarus ar disidentiem Latvijā, piegādājot "padomju režīmu apmelojošo" literatūru. Māte Virgīnija pēc kara aktīvi atbalstīja meža brāļus Kurzemē, piegādājot pārtiku, medikamentus un informāciju. Laimīgas sagadīšanās pēc viņai izdevās izvairīties no aresta un pēc tam ilgus gadus viņa dzīvoja ar svešu vārdu. Mans tēvs Antis pēc profesijas skolotājs, Padomju Latvijā pārliecības dēļ nespēja turpināt skolotāja karjeru, tā vietā izvēloties grāmatsējēja arodu. Lielākoties tēvs iesēja mašīnrakstā pavairotus nelegālos katoļu izdevumus, par ko draudēja kriminālatbildība. Vecāki smagos apstākļos uzaudzināja un izskoloja 5 bērnus.
Sākot studijas Medicīnas institūtā, sadraudzējos ar kursabiedru Pāvilu Brūveru, kas arī nāca no izteiktas brīvdomātāju ģimenes. Bijām spuraini jauni medicīnas studenti. Īpaši neslēpām savus politiskos uzskatus, līdz 4.kursā lietas kardināli mainījās. Pāvils un viņa brālis Olafs tika apcietināti un drīz vien arī notiesāti it kā par pretpadomju socioloģiskās aptaujas veikšanu. Tas notika 1975.gadā. Pēc 4 mēnešu soda izciešanas čekā Pāvils ar ģimeni tika izraidīti no PSRS. Mani kā tuvu Pāvila draugu pirms tiesas VDK darbinieki pratināja, piemērojot liecinieka statusu. Savukārt pēc tiesas man vairāk kārt tika piedāvāts kļūt par VDK ziņotāju, no kā kategoriski atteicos. Tika norādīts, ka par šo lēmumu nāksies samaksāt.
Kopš 1975.gada manai ģimenei pastiprināti tika pievērsta VDK uzmanība. Stingri tika uzraudzīti mūsu kontakti ar radiem rietumos, īpaši ar J.Ritumu, kontrolēta korespondence, VDK aģenti mūsu mājas tuvumā atradās arī radu viesošanās laikā. Situācija saasinājās pēc J.Rituma nāves 1980.gadā. Tika uzsāktas vērienīgas izrēķināšanās ar tiem cilvēkiem Latvijā, kas uzturēja sakarus ar J.Ritumu. 1980.gadā par spiegošanu pret PSRS tika notiesāti J.Rituma domubiedri Būmeistars un Lasmanis. 1981.gadā tika uzsāktas represijas pret brāļu Viņķeļu ģimenēm. Martā apcietināja manu onkuli Valdi Viņķeli. Meklējot pretpadomju literatūru, kratīšanas vienlaikus tika veiktas visās mūsu ģimenes dzīvesvietās. Mani apcietināja 12. maijā dežūras laikā Stradiņu slimnīcas reanimācijas nodaļā. Tobrīd vēl nezināju, ka apcietināts ir arī mans tēvs Antis. Tēva brālis Valdis cietumā nomira pēc 6 mēnešiem, it kā no plaušu karsoņa. Radiniekiem gan bija grūti atpazīt sadauzīto ķermeni. Straujās veselības pasliktināšanās dēļ mans tēvs tika atbrīvots pēc 4 mēnešiem.
Stūra mājas izolatorā pavadīju 9 mēnešus, divus no tiem vieninieka kamerā. Divas reizes pieteicu bada streiku. Sevišķi svarīgu lietu izmeklētājs apakšpulkvedis Bērziņš kādā no pratināšanas reizēm teica, ka viņa kolēģi mani jau laikus esot brīdinājuši ar čeku nejokot. 1982.gada janvārī par pretpadomju materiālu izplatīšanu tiku notiesāts uz diviem gadiem cietumā. Turpmāko ieslodzījuma laiku pavadīju Rīgas Centrālcietumā un Šķirotavas OC78/7. Cietumā mani vairāk kārt apmeklēja VDK darbinieki, piedāvājot pirmstermiņa atbrīvošanu apmaiņā pret sadarbību. Nosēdēju no zvana līdz zvanam.
Par emocijām, pārdzīvoto, zaudēto nerunāšu. Pēc atbrīvošanās ilgi nevarēju atrast darbu specialitātē, jo veselības aprūpes sistēmai kā politiski neuzticams elements nebiju vajadzīgs. Daudzi studiju biedri, bijušie kolēģi, arī daļa draugu no manis vairījās. Dažas dienas pēc iznākšanas no cietuma laikrakstā "Padomju Jaunatne" tika publicēts ķengājošs raksts par manu ģimeni, kurā tikām raksturoti kā kriminālnoziedznieki.
Vienīgā vieta, kurā beidzot man piedāvāja ārsta darbu bija Bolderājas poliklīnika. Uz turieni neviens sevi cienošs ārsts nebija ar mieru doties. Ar prieku pieņēmu darba piedāvājumu, kļūstot par vienīgo latviski runājošo ārstu Bolderājā.
Tad nāca atmoda un cerēju, ka piedzīvoto varēšu aizmirst uz neatgriešanos.
Izrādījās, ka tik vienkārši nebija. 1997.gadā piesakoties kandidēt Saeimas vēlēšanās, ar pārsteigumu atklāju, ka esmu "čekas maisos". Jutos gluži kā Stabu ielas pagrabā, kurā bija neiespējami pierādīt savu nevainīgumu. Bija jāpaiet laikam, lai šādā situācijā varētu pieņemt vienīgo pareizo lēmumu - savu taisnību aizstāvēt tiesā. Atšķirībā no 1982. gada tas šoreiz izdevās. Skat. Pielikumu.
Tādi esam.
Sveiciens Latvijas neatkarības 90.gadadienā! (Arī Andrejam Požarnovam)
Cieņā, Juris Viņķelis
Skat arī raksta komentārus: http://www.delfi.lv/news/soapbox/soapbox/article.php?id=22403224&com=1
Skat abu brāļu atbildes uz apsūdzībām un pašas apsūdzības:
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/194119-brali_vinkeli_lugs_saukt_pie_atbildibas_anonima_zinojuma_autorus
http://www.mango.lv/zinas/nejedzibas/redakcija/juris-vinkelis-domes-sede-laiz-mulki.m?id=28833931
Pēteris Viņķelis, PS
http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro9.EiroKand09.kandid?NR1=3&cbutton=81379834521
Dzimšanas gads - 1966
Dzimums - vīrietis
Pilsonība - Latvijas
Dzīvesvieta - Jūrmala
Darbavieta - SIA "Intentum"
Pabeigtas šādas mācību iestādes - Frīdriha Vilhelma Bonnas universitāte, 1993, politikas zinātne
- Maskavas valsts universitāte, 1991, psiholoģijas maģistrs
Darbavietas un ieņemamie amati - SIA "Intentum", valdes loceklis
- Biedrībā "Radošās ekonomikas institūts", valdes loceklis
- Izglītības inovāciju biedrība, padomes loceklis
Ģimenes stāvoklis - precējies, 5 bērni
Latviešu valodas un citu Eiropas Savienības oficiālo valodu prasmes pašnovērtējums - Latviešu - dzimtā, Angļu - brīvi, Vācu - labi, Franču, Zviedru un Spāņu - pamatzināšanas
Šie dati ņemti no EP vēlēšanām, kur kandidātiem nav jāuzrāda iespejamā sadarbība ar VDK/KGB vai tamlīdzīgam iestādēm.
http://diena.lv/lat/politics/hot/cvk-atzist-kludu-eiropas-parlamenta-rezultatos?comments=3
Tas nozīmē, ka bez PS galvgalī esošās Sandras Kalnietes un Ineses Vaideres iespējas sākt darbu Eiropas parlamentā varētu būt Kārlim Šadurskim vai Pēterim Viņķelim.
Peteris Viņķelis netika ievelēts par EP deputātu 2009.g. but kļuva par Sabdras Kalnietes biroja kosultantu:
http://vinkelis.net/about/
Pēteris Vinķelis ir konsultants sabiedriskās politikas jautājumos. Viņš ir padomnieks Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes birojā Briselē.
Viņam ir plaša valsts, starptautiskā un sabiedriskā darba pieredze. 11 gadu laikā diplomātiskajā dienestā (1991-2002) viņš darbojās Latvijas vēstniecībās Maskavā un Vašingtonā, bija Latvijas Ārlietu ministrijas Drošības politikas nodaļas vadītājs. 2002.-2003. gadā viņš bija Ministru prezidenta padomnieks, bet 2003.-2006. gadā Sorosa fonda – Latvija izpilddirektora vietnieks un fonda Plašākās Eiropas programmas direktors.
Pēteris Vinķelis ir ar izcilību absolvējis Maskavas valsts universitāti, iegūstot maģistra grādu psiholoģijā (1991). Viņš ir turpinājis izglītību politikas zinātnē Bonnas universitātē (1992-93) un Džordža Maršala Drošības pētījumu centrā Garmišpartenkirhenē, Vācijā (1995).
Jūrmalnieks un piecu bērnu tēvs.
E: peteris@vinkelis.net
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/194119-brali_vinkeli_lugs_saukt_pie_atbildibas_anonima_zinojuma_autorus
2003. g. 14. februārī
Atlūgumu iesniegušais premjera padomnieks Pēteris Viņķelis, kā arī ceturtdien anonīmajā vēstījumā vairākiem Saeimas deputātiem minētais viņa brālis Juris Viņķelis drīzumā, visticamāk, vērsīsies Ģenerālprokuratūrā, lūdzot saukt pie atbildības, viņuprāt, "melīgās informācijas izplatītājus".
Anonīmajā ziņojumā par, iespējams, "sevišķas uzticamības PSRS drošības dienestu" aģentu nodēvētais Juris Viņķelis intervijā izplatīto informāciju saistīja ar iesākto specdienestu reformu. "Specdienesti ir milzīgi nobijušies par priekšā stāvošo reformu. Arī [Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšniekam Lainim] Kamaldiņam aprīlī beidzas pilnvaras, un pie šādas koalīcijas viņam ir mazas izredzes šajā amatā palikt, tāpēc, iespējams, specdienesti vēlas mainīt esošo koalīciju, īpaši, ja atceramies to, ka iepriekšējo reizi Kamaldiņš apstiprināts ar Tautas partijas atbalstu," sacīja Juris Viņķelis. Juris Viņķelis, kurš ir arī TB/LNNK biedrs un savulaik vadījis Guntara Krasta biroju ES integrācijas lietās, pauda, ka vienīgais, kas viņam liek šaubīties par specdienestu saistību ar ziņojuma izplatīšanu, ir tā "zemais profesionālisms daudzās faktu kļūdās". "Negribas ticēt, ka mūsu specdienesti strādā tik ļoti zemā līmenī," atzina Juris Viņķelis, pieļaujot iespēju, ka tas varētu būt arī "politisko oponentu pirksts". "Jebkurā gadījumā šī paziņojuma galvenais mērķis ir cilvēku darīt nedrošu, lai varētu vieglāk ar viņu manipulēt un nepieļaut iesākto reformu realizēšanos sev nevēlamā virzienā," sacīja Juris Viņķelis.
Premjera padomnieka brālis (Pēteris) arī uzskaitīja vairākas anonīmajā vēstulē minētās faktu kļūdas. "Pirmkārt, jau brāļa sieva ir nevis Kalugina, bet Kulagina. Viņas tēvs nav vis bijušais čekas ģenerālis Kalugins, bet Maskavas universitātes pasniedzējs Kulagins," sacīja Juris Viņķelis. Viņš arī pauda neizpratni, kāpēc anonīmajā ziņojumā nav pieminēts fakts, ka 2001.gadā Zemgales priekšpilsētas tiesa ar tiesas spriedumu nav konstatējusi Jura Viņķeļa sadarbību ar Valsts drošības komiteju. "Par to, ka šāda informācija klejo, zināju jau 1997.gadā un tieši tāpēc nolēmu vērsties tiesā, lai pierādītu pretējo, taču par to vēstulē nekas nav minēts. Tas nozīmē, ka sešus septiņus gadus specdienesti šo informāciju turēja siltu, nogaidot vispiemērotāko brīdi, kad to vilkt ārā," teica Viņķelis.
Viņš arī norādīja, ka par šīs informācijas nepatiesumu liecina fakts, ka Jurim Viņķelim, strādājot bijušā premjerministra Guntara Krasta valdībā un pildot veselības valsts ministra pienākumus, bijusi augstākās pakāpes pielaide valsts noslēpumam. "Tie ir murgu murgi, jo šāda pati pielaide bija arī Pēterim," klāstīja Juris Viņķelis. Viņš arī pauda nožēlu, ka masu medijos šobrīd tiek runāts tikai par anonīmā ziņojuma saturu, nevis par to, kas to ir izplatījis. Arī ekspremjers un Jura Viņķeļa partijas biedrs Guntars Krasts, kura vadībā Viņķelis strādājis valdībā, atzina, ka par Jura Viņķeļa saistību ar specdienestiem viņam "nekad nav bijušas aizdomas". Viņš arī uzsvēra, ka Jurim Viņķelim nav liegta pieeja klasificētajai informācijai un Latvijas drošības dienesti nekad nav devuši mājienus, ka Juris Viņķelis nebūtu uzticams. "Šis fakts manās acīs mazina ticību anonīmajā vēstulē rakstītajam, jo šāda veida informācijai būtu jāparādās iepriekš citādā veidā," sacīja Krasts.
Vairāki Saeimas deputāti ceturtdien saņēmuši anonīmu ziņojumu, kurā norādīts, ka Repšes padomnieks Pēteris Viņķelis, "pēc partnerdienestu ziņām, ir Krievijas specdienestu aģents", savukārt viņa sieva "Darja Kalugina, pēc partnerdienestu ziņām, ir SVR (služba vņešņei razvedki - ārējās izlūkošanas dienests) darbiniece".
Par Juri Viņķeli anonīmajā ziņojumā savukārt norādīts, ka viņš, iespējams, "tika pieskaitīts sevišķās uzticamības aģentiem, kuru uzskaites kartītes 70.gadu beigās, pēc PSRS VDK priekšsēdētāja pirmā vietnieka pavēles, tika izņemtas no kartotēkas".
Anonīmajā ziņojumā arī norādīts, ka "Juris Viņķelis ir bijušais VDK aģents ar segvārdu ''jūrnieks'', par kuru informācija ir arī Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā". "Juri Viņķeli vervējis LPSR VDK Rīgas pilsētas daļas virsnieks Volkovs." Anonīmā ziņojuma sniegtā informācija liecina, ka "Jura Viņķeļa viens no uzdevumiem bija Pāvila Brūvera (tagad radio "Brīvā Eiropa" vadītājs) izstrāde. Viņķeļa sadarbība ar VDK fiksēta no 1975. līdz 1978.gadam, bet aģenta kartīte - forma Nr.3 - nav atrodama Latvijā atstātajā kartotēkā". Brūvers, kas vada radio "Brīvā Eiropa" latviešu redakciju, apšauba, ka Juris Viņķelis varētu būt Krievijas VDK aģents. Brūvers pa tālruni no Prāgas BNS stāstīja, ka viņi ar Juri Viņķeli bijuši labi draugi, kopā studējuši Rīgas Medicīnas institūtā. Kad 1974.gadā par pretpadomju darbību Brūveru tiesāja, Juris Viņķelis bijis vienīgais, kas tiesā par viņu sniedzis pozitīvu liecību un izteicis neizpratni par apsūdzību. Par to Juri Viņķeli, tāpat kā Brūveru, izslēdza no augstskolas. Pēc tam gan Juris Viņķelis esot atjaunots augstskolā. Cietumā savukārt viņš nonācis par to, ka izplatījis Brūvera jau emigrācijā Vācijā sarakstīto grāmatu par disidentiem PSRS. "Esmu pārliecināts, ka viņi [VDK] uz Juri [Viņķeli] izdarījuši spiedienu, tāpat, kā toreiz uz mani. Tomēr neticu, ka viņš toreiz būtu salūzis," sacīja Brūvers. Anonīmajā ziņojumā norādīts: "Arī par Jura brāli Pēteri Viņķeli ir pamatota informācija par viņa saistību ar Krievijas specdienestiem. 1997.gadā Pēteris Viņķelis bija izstrādes objekts LR Aizsardzības ministrijas Militārās pretizlūkošanas dienestam". Anonīmā ziņojuma izplatītāji norāda, ka "gan iekšlietu ministrs, gan Ministru prezidents, gan vairāki Nacionālās drošības padomes locekļi ir informēti, ka pastāv informācija par premjera biedra Einara Repšes padomnieka Pētera Viņķeļa saistību ar Krievijas specdienestiem". "Diemžēl Latvijas dienestiem ir dots uzdevums neko šajā jautājumā nedarīt un tālāk neinteresēties, jo ministrs saka, ka Repše ir informēts un vairs ne par ko nav jāuztraucas. Tā ka mēs redzam, ka vairākus mēnešus nekas nenotiek, un mums nav legālu iespēju pildīt savu pienākumu šajā jautājumā," rakstīts paziņojumā.
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/293465-cilveks_no_tikla
Sallija Benfelde, Žurnāls "Nedēļa" , 2006. g. 31. janvārī
Vai nu tuvo vēlēšanu iespaidā, vai citu iemeslu dēļ, pēdējā laikā aktualizējušās runas par ietekmes tīkliem pasaulē. Par vienu no šāda tīkla veidotājiem tiek uzskatīts arī miljardieris Soross — viņš savos tīklos iepinis Latviju, liekot tai dzīvot pēc viņa, amerikāņu vai vēl kādām interesēm. Par pasaules tīkliem un Latvijas politiku "Nedēļa" sarunājas ar Pēteri Viņķeli — Sorosa fonds Latvija izpilddirektora vietnieku.
Pētera Viņķeļa CV vēsta, ka viņš ir psihologs, kurš diplomu ieguvis Maskavas Valsts universitātē, no 1992. līdz 1993. gadam studējis psiholoģiju un politoloģiju Bonnas universitātē, bet savā specialitātē nav strādājis. 1988. gadā Viņķelis ir piedalījies Latvijas Tautas frontes kopas dibināšanā Maskavā un 1991. gadā bijis Latvijas radio korespondents Maskavā. Jāņa Petera aicināts, pievērsies diplomātijai un no 1991. līdz 1995. gadam bijis Latvijas vēstniecības Maskavā preses sekretārs, pēc tam — arī pirmais sekretārs. Strādājis Latvijas Ārlietu ministrijā par Drošības politikas nodaļas vadītāju, bet no 1998. līdz 2002. gadam bijis Latvijas vēstniecības Vašingtonā padomnieks. Trīs mēnešus viņš bijis arī Ministru prezidenta Einara Repšes padomnieks, bet tad aizgājis no šā amata. 2003. gada sākumā Saeimas deputāti saņēma anonīmus ziņojumus par to, ka Pēteris Viņķelis ir Krievijas specdienestu aģents. Lietu pētīja SAB, Prokuratūra ierosināja krimināllietu par godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu, bet pārbaudes rezultāti netika publiskoti, netika atrasts arī apmelotājs. Nu jau gandrīz trīs gadus Viņķelis strādā Sorosa fonds Latvija. Sarunas sākumā viņš ir ļoti diplomātisks un lielākoties runā kā "no grāmatas" — tā, ka ik pa brīdim gribas palūgt Pēteri Viņķeli runāt ikdienišķā valodā. Uz jautājumu, vai tā ir diplomāta pieredze vai raksturs, kas veidojuši tik "neitrālu" izteiksmes veidu, Viņķelis atbild, ka gan viens, gan otrs, un tikai pēc stundām divām no žurnālista atvadās arī cilvēks, kurš reizēm var neslēpt savas emocijas.
Dzimšanas gads - 1966
Dzimums - vīrietis
Dzīvesvieta - Jūrmala
Darbavieta - SIA "Intentum"
Pabeigtas šādas mācību iestādes - Frīdriha Vilhelma Bonnas universitāte, 1993, politikas zinātne
- Maskavas valsts universitāte, 1991, psiholoģijas maģistrs
Darbavietas un ieņemamie amati - SIA "Intentum", valdes loceklis
- Biedrībā "Radošās ekonomikas institūts", valdes loceklis
- Izglītības inovāciju biedrība, padomes loceklis
Ģimenes stāvoklis - precējies, 5 bērni
Latviešu valodas un citu Eiropas Savienības oficiālo valodu prasmes pašnovērtējums - Latviešu - dzimtā, Angļu - brīvi, Vācu - labi, Franču, Zviedru un Spāņu - pamatzināšanas
Šie dati ņemti no EP vēlēšanām, kur kandidātiem nav jāuzrāda iespejamā sadarbība ar VDK/KGB vai tamlīdzīgam iestādēm.
http://diena.lv/lat/politics/hot/cvk-atzist-kludu-eiropas-parlamenta-rezultatos?comments=3
Tas nozīmē, ka bez PS galvgalī esošās Sandras Kalnietes un Ineses Vaideres iespējas sākt darbu Eiropas parlamentā varētu būt Kārlim Šadurskim vai Pēterim Viņķelim.
Peteris Viņķelis netika ievelēts par EP deputātu 2009.g. but kļuva par Sabdras Kalnietes biroja kosultantu:
http://vinkelis.net/about/
Pēteris Vinķelis ir konsultants sabiedriskās politikas jautājumos. Viņš ir padomnieks Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes birojā Briselē.
Viņam ir plaša valsts, starptautiskā un sabiedriskā darba pieredze. 11 gadu laikā diplomātiskajā dienestā (1991-2002) viņš darbojās Latvijas vēstniecībās Maskavā un Vašingtonā, bija Latvijas Ārlietu ministrijas Drošības politikas nodaļas vadītājs. 2002.-2003. gadā viņš bija Ministru prezidenta padomnieks, bet 2003.-2006. gadā Sorosa fonda – Latvija izpilddirektora vietnieks un fonda Plašākās Eiropas programmas direktors.
Pēteris Vinķelis ir ar izcilību absolvējis Maskavas valsts universitāti, iegūstot maģistra grādu psiholoģijā (1991). Viņš ir turpinājis izglītību politikas zinātnē Bonnas universitātē (1992-93) un Džordža Maršala Drošības pētījumu centrā Garmišpartenkirhenē, Vācijā (1995).
Jūrmalnieks un piecu bērnu tēvs.
E: peteris@vinkelis.net
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/194119-brali_vinkeli_lugs_saukt_pie_atbildibas_anonima_zinojuma_autorus
2003. g. 14. februārī
Atlūgumu iesniegušais premjera padomnieks Pēteris Viņķelis, kā arī ceturtdien anonīmajā vēstījumā vairākiem Saeimas deputātiem minētais viņa brālis Juris Viņķelis drīzumā, visticamāk, vērsīsies Ģenerālprokuratūrā, lūdzot saukt pie atbildības, viņuprāt, "melīgās informācijas izplatītājus".
Anonīmajā ziņojumā par, iespējams, "sevišķas uzticamības PSRS drošības dienestu" aģentu nodēvētais Juris Viņķelis intervijā izplatīto informāciju saistīja ar iesākto specdienestu reformu. "Specdienesti ir milzīgi nobijušies par priekšā stāvošo reformu. Arī [Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšniekam Lainim] Kamaldiņam aprīlī beidzas pilnvaras, un pie šādas koalīcijas viņam ir mazas izredzes šajā amatā palikt, tāpēc, iespējams, specdienesti vēlas mainīt esošo koalīciju, īpaši, ja atceramies to, ka iepriekšējo reizi Kamaldiņš apstiprināts ar Tautas partijas atbalstu," sacīja Juris Viņķelis. Juris Viņķelis, kurš ir arī TB/LNNK biedrs un savulaik vadījis Guntara Krasta biroju ES integrācijas lietās, pauda, ka vienīgais, kas viņam liek šaubīties par specdienestu saistību ar ziņojuma izplatīšanu, ir tā "zemais profesionālisms daudzās faktu kļūdās". "Negribas ticēt, ka mūsu specdienesti strādā tik ļoti zemā līmenī," atzina Juris Viņķelis, pieļaujot iespēju, ka tas varētu būt arī "politisko oponentu pirksts". "Jebkurā gadījumā šī paziņojuma galvenais mērķis ir cilvēku darīt nedrošu, lai varētu vieglāk ar viņu manipulēt un nepieļaut iesākto reformu realizēšanos sev nevēlamā virzienā," sacīja Juris Viņķelis.
Premjera padomnieka brālis (Pēteris) arī uzskaitīja vairākas anonīmajā vēstulē minētās faktu kļūdas. "Pirmkārt, jau brāļa sieva ir nevis Kalugina, bet Kulagina. Viņas tēvs nav vis bijušais čekas ģenerālis Kalugins, bet Maskavas universitātes pasniedzējs Kulagins," sacīja Juris Viņķelis. Viņš arī pauda neizpratni, kāpēc anonīmajā ziņojumā nav pieminēts fakts, ka 2001.gadā Zemgales priekšpilsētas tiesa ar tiesas spriedumu nav konstatējusi Jura Viņķeļa sadarbību ar Valsts drošības komiteju. "Par to, ka šāda informācija klejo, zināju jau 1997.gadā un tieši tāpēc nolēmu vērsties tiesā, lai pierādītu pretējo, taču par to vēstulē nekas nav minēts. Tas nozīmē, ka sešus septiņus gadus specdienesti šo informāciju turēja siltu, nogaidot vispiemērotāko brīdi, kad to vilkt ārā," teica Viņķelis.
Viņš arī norādīja, ka par šīs informācijas nepatiesumu liecina fakts, ka Jurim Viņķelim, strādājot bijušā premjerministra Guntara Krasta valdībā un pildot veselības valsts ministra pienākumus, bijusi augstākās pakāpes pielaide valsts noslēpumam. "Tie ir murgu murgi, jo šāda pati pielaide bija arī Pēterim," klāstīja Juris Viņķelis. Viņš arī pauda nožēlu, ka masu medijos šobrīd tiek runāts tikai par anonīmā ziņojuma saturu, nevis par to, kas to ir izplatījis. Arī ekspremjers un Jura Viņķeļa partijas biedrs Guntars Krasts, kura vadībā Viņķelis strādājis valdībā, atzina, ka par Jura Viņķeļa saistību ar specdienestiem viņam "nekad nav bijušas aizdomas". Viņš arī uzsvēra, ka Jurim Viņķelim nav liegta pieeja klasificētajai informācijai un Latvijas drošības dienesti nekad nav devuši mājienus, ka Juris Viņķelis nebūtu uzticams. "Šis fakts manās acīs mazina ticību anonīmajā vēstulē rakstītajam, jo šāda veida informācijai būtu jāparādās iepriekš citādā veidā," sacīja Krasts.
Vairāki Saeimas deputāti ceturtdien saņēmuši anonīmu ziņojumu, kurā norādīts, ka Repšes padomnieks Pēteris Viņķelis, "pēc partnerdienestu ziņām, ir Krievijas specdienestu aģents", savukārt viņa sieva "Darja Kalugina, pēc partnerdienestu ziņām, ir SVR (služba vņešņei razvedki - ārējās izlūkošanas dienests) darbiniece".
Par Juri Viņķeli anonīmajā ziņojumā savukārt norādīts, ka viņš, iespējams, "tika pieskaitīts sevišķās uzticamības aģentiem, kuru uzskaites kartītes 70.gadu beigās, pēc PSRS VDK priekšsēdētāja pirmā vietnieka pavēles, tika izņemtas no kartotēkas".
Anonīmajā ziņojumā arī norādīts, ka "Juris Viņķelis ir bijušais VDK aģents ar segvārdu ''jūrnieks'', par kuru informācija ir arī Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā". "Juri Viņķeli vervējis LPSR VDK Rīgas pilsētas daļas virsnieks Volkovs." Anonīmā ziņojuma sniegtā informācija liecina, ka "Jura Viņķeļa viens no uzdevumiem bija Pāvila Brūvera (tagad radio "Brīvā Eiropa" vadītājs) izstrāde. Viņķeļa sadarbība ar VDK fiksēta no 1975. līdz 1978.gadam, bet aģenta kartīte - forma Nr.3 - nav atrodama Latvijā atstātajā kartotēkā". Brūvers, kas vada radio "Brīvā Eiropa" latviešu redakciju, apšauba, ka Juris Viņķelis varētu būt Krievijas VDK aģents. Brūvers pa tālruni no Prāgas BNS stāstīja, ka viņi ar Juri Viņķeli bijuši labi draugi, kopā studējuši Rīgas Medicīnas institūtā. Kad 1974.gadā par pretpadomju darbību Brūveru tiesāja, Juris Viņķelis bijis vienīgais, kas tiesā par viņu sniedzis pozitīvu liecību un izteicis neizpratni par apsūdzību. Par to Juri Viņķeli, tāpat kā Brūveru, izslēdza no augstskolas. Pēc tam gan Juris Viņķelis esot atjaunots augstskolā. Cietumā savukārt viņš nonācis par to, ka izplatījis Brūvera jau emigrācijā Vācijā sarakstīto grāmatu par disidentiem PSRS. "Esmu pārliecināts, ka viņi [VDK] uz Juri [Viņķeli] izdarījuši spiedienu, tāpat, kā toreiz uz mani. Tomēr neticu, ka viņš toreiz būtu salūzis," sacīja Brūvers. Anonīmajā ziņojumā norādīts: "Arī par Jura brāli Pēteri Viņķeli ir pamatota informācija par viņa saistību ar Krievijas specdienestiem. 1997.gadā Pēteris Viņķelis bija izstrādes objekts LR Aizsardzības ministrijas Militārās pretizlūkošanas dienestam". Anonīmā ziņojuma izplatītāji norāda, ka "gan iekšlietu ministrs, gan Ministru prezidents, gan vairāki Nacionālās drošības padomes locekļi ir informēti, ka pastāv informācija par premjera biedra Einara Repšes padomnieka Pētera Viņķeļa saistību ar Krievijas specdienestiem". "Diemžēl Latvijas dienestiem ir dots uzdevums neko šajā jautājumā nedarīt un tālāk neinteresēties, jo ministrs saka, ka Repše ir informēts un vairs ne par ko nav jāuztraucas. Tā ka mēs redzam, ka vairākus mēnešus nekas nenotiek, un mums nav legālu iespēju pildīt savu pienākumu šajā jautājumā," rakstīts paziņojumā.
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/293465-cilveks_no_tikla
Sallija Benfelde, Žurnāls "Nedēļa" , 2006. g. 31. janvārī
Vai nu tuvo vēlēšanu iespaidā, vai citu iemeslu dēļ, pēdējā laikā aktualizējušās runas par ietekmes tīkliem pasaulē. Par vienu no šāda tīkla veidotājiem tiek uzskatīts arī miljardieris Soross — viņš savos tīklos iepinis Latviju, liekot tai dzīvot pēc viņa, amerikāņu vai vēl kādām interesēm. Par pasaules tīkliem un Latvijas politiku "Nedēļa" sarunājas ar Pēteri Viņķeli — Sorosa fonds Latvija izpilddirektora vietnieku.
Pētera Viņķeļa CV vēsta, ka viņš ir psihologs, kurš diplomu ieguvis Maskavas Valsts universitātē, no 1992. līdz 1993. gadam studējis psiholoģiju un politoloģiju Bonnas universitātē, bet savā specialitātē nav strādājis. 1988. gadā Viņķelis ir piedalījies Latvijas Tautas frontes kopas dibināšanā Maskavā un 1991. gadā bijis Latvijas radio korespondents Maskavā. Jāņa Petera aicināts, pievērsies diplomātijai un no 1991. līdz 1995. gadam bijis Latvijas vēstniecības Maskavā preses sekretārs, pēc tam — arī pirmais sekretārs. Strādājis Latvijas Ārlietu ministrijā par Drošības politikas nodaļas vadītāju, bet no 1998. līdz 2002. gadam bijis Latvijas vēstniecības Vašingtonā padomnieks. Trīs mēnešus viņš bijis arī Ministru prezidenta Einara Repšes padomnieks, bet tad aizgājis no šā amata. 2003. gada sākumā Saeimas deputāti saņēma anonīmus ziņojumus par to, ka Pēteris Viņķelis ir Krievijas specdienestu aģents. Lietu pētīja SAB, Prokuratūra ierosināja krimināllietu par godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu, bet pārbaudes rezultāti netika publiskoti, netika atrasts arī apmelotājs. Nu jau gandrīz trīs gadus Viņķelis strādā Sorosa fonds Latvija. Sarunas sākumā viņš ir ļoti diplomātisks un lielākoties runā kā "no grāmatas" — tā, ka ik pa brīdim gribas palūgt Pēteri Viņķeli runāt ikdienišķā valodā. Uz jautājumu, vai tā ir diplomāta pieredze vai raksturs, kas veidojuši tik "neitrālu" izteiksmes veidu, Viņķelis atbild, ka gan viens, gan otrs, un tikai pēc stundām divām no žurnālista atvadās arī cilvēks, kurš reizēm var neslēpt savas emocijas.
sestdiena, 2010. gada 11. septembris
Uģis Resnis JL #32 Rīgas saraksts
http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=69086137023
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Inčukalna novads
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Latvijas Universitāte, 2009, bakalaura grāds filozofijā
Darba vietas un amati: LR Saeima, deputāta palīgs
Politiskā partija "Jaunais laiks", Jaunatnes nodaļas vadītājs
Biedrība "Jaunie", valdes loceklis
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: neprecējies
Īpašumi: Nav
http://resnis.wordpress.com/2010/03/08/dizains/
http://resnis.wordpress.com/2010/07/21/gudrie-daritaji-un-zagligie-mulki/
http://www.vienotiba.lv/ugis_resnis
"Esmu dzimis skolotāju ģimenē. Gan mans tēvs, māte un abas vecmammas ir strādājuši dažādos laikos par skolotājiem. Varbūt tas ir arī iemesls tam, ka vienmēr esmu uzskatījis, ka izglītība ir noteicošais cilvēka dzīves kvalitātē.
Bērnības gadus es pavadīju pamīšus Aucē un Vangažos, tieši mana dzīve Vangažos man atklāja to, ka vajag rūpēties un izturēties ar cieņu pret savu valsti un tautību. Iemesls tam ir pavisam prozaisks : Vangažos etniskais sastāvs bija pārsvarā veidojies no Betonrūpnīcas strādnieku un cietumnieku ģimenēm."
"2009.04.- šobrīd- LR Ministru kabinets, premjera ārštata padomnieks
2009.03. - šobrīd- LR Saeima – deputāta palīgs
2007.12 – 2009.02.- Rīgas komercģimnāzija – skolotājs.
2005.09-2006.05.- SMF ‘’ Candle Light’’ Ražošanas daļas vadītājs."
Ārvalstu pilsonība: nav
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Latvijas Universitāte, 2009, bakalaura grāds filozofijā
Darba vietas un amati: LR Saeima, deputāta palīgs
Politiskā partija "Jaunais laiks", Jaunatnes nodaļas vadītājs
Biedrība "Jaunie", valdes loceklis
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: neprecējies
Īpašumi: Nav
http://resnis.wordpress.com/2010/03/08/dizains/
http://resnis.wordpress.com/2010/07/21/gudrie-daritaji-un-zagligie-mulki/
http://www.vienotiba.lv/ugis_resnis
"Esmu dzimis skolotāju ģimenē. Gan mans tēvs, māte un abas vecmammas ir strādājuši dažādos laikos par skolotājiem. Varbūt tas ir arī iemesls tam, ka vienmēr esmu uzskatījis, ka izglītība ir noteicošais cilvēka dzīves kvalitātē.
Bērnības gadus es pavadīju pamīšus Aucē un Vangažos, tieši mana dzīve Vangažos man atklāja to, ka vajag rūpēties un izturēties ar cieņu pret savu valsti un tautību. Iemesls tam ir pavisam prozaisks : Vangažos etniskais sastāvs bija pārsvarā veidojies no Betonrūpnīcas strādnieku un cietumnieku ģimenēm."
"2009.04.- šobrīd- LR Ministru kabinets, premjera ārštata padomnieks
2009.03. - šobrīd- LR Saeima – deputāta palīgs
2007.12 – 2009.02.- Rīgas komercģimnāzija – skolotājs.
2005.09-2006.05.- SMF ‘’ Candle Light’’ Ražošanas daļas vadītājs."
Abonēt:
Ziņas (Atom)