Kristīne Drēviņa, PS, #22 Rīgas saraksts, Lietussargu grupa

http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=6082530489

Dzimšanas gads: 1975
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Kopenhāgenas biznesa skola sadarbībā ar Rīgas Juridisko augstskolu, 2002, maģistrs Eiropas Savienības tiesībās
   Francois Rabelais vārdā nosauktā Tūras Universitāte, Francija, 2000, maģistra grāds Eiropas Savienības tiesībās
Latvijas Universitāte, 1998, politikas zinātnes bakalaura grāds
Darba vietas un amati: Eiropas Savienības Tiesa, Latvijas Republikas pārstāve
   LR Tieslietu ministrija, Eiropas Savienības Tiesas departaments, direktore
   Eiropas Savienības tiesību asociācija, valdes locekle
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latviete
Ģimenes stāvoklis: precējusies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
   dzīvoklis Rīga (īpašumā)
3. Nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām
   dzīvoklis Rīga (iznomā)
   dzīvoklis (apakšiznomā) Vācija (nomā)
   dzīvoklis Rīga (nomā)
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
   Deutschebank Frankfurtes filiāle 6000 EUR

http://www.pilsoniska-savieniba.lv/?&s=1279526559&fu=i&id=1280158932
Dzimusi: 1975. gadā Rīgā

Izglītība: maģistra grāds ES tiesībās Kopenhāgenas biznesa skolā sadarbībā ar Rīgas Juridisko augstskolu, maģistra grāds ES tiesībās Fransuā Rablē vārdā nosauktajā Tūras universitātē Francijā

Nodarbošanās: Latvijas Republikas pārstāve ES Tiesā, Tieslietu ministrijas ES Tiesas departamenta direktore, ES tiesību asociācijas valdes locekle

Iepriekšējā darba pieredze: Eiropas Centrālās bankas Juridiskā dienesta juriskonsulte, pieredze Tieslietu ministrijā, Vērtspapīru tirgus komisijā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, lektore Valsts administrācijas skolā, Latvijas Universitātē, Eiropas Publiskās pārvaldes institūtā, Grācas Universitātē un Bolzāno Eiropas akadēmijā

Hobiji: ceļošana, velo braukšana, sēņošana, zolīte, futbols, eksotisko ēdienu gatavošana, literatūra.

http://www.jaunlatvija.lv/
"Tāpēc paplašināsim nepilsoņu iespējas iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā. "
Drēviņa ir Jaunlatvijas biedre kopā ar tādiem, kā Aleksandrs Tralmaks utml. Jaunlatvija ir PLL "jauniešu" organizācija

„Vienotībai” tikai krievi var dot varu

Normunds Grostiņš,19. jūnijs
http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/blog/normunds-grostins/vienotibai-tikai-krievi-var-dot-varu

Redzams, ka ticamākā valdošā koalīcija oktobrī būs „krievi plus oligarhi” (SC, PLL, ZZS). SC un PLL jau veic regulāras konsultācijas un saskaņo darbību, tai skaitā Rīgas Domē.

Tā nu nabaga „Vienotība” a priori tiek lemta ņerkstēšanai opozīcijā pēc RD parauga. Kopā ar TB/LNNK un VL. ZZS kopā ar Vienotību neies kaut vai tāpēc, ka aiz Kristovska saskata Ventspils oligarcha Stepānova ēnu.


Tiesa, PLL ietilpstošā „Jaunlatvija” arī kuluāros bieži tiek uzskatīta par Stepānova kabatas partiju. Tomēr Kristovska ietekme Vienotībā ir lielāka, nekā „Jaunlatvijas” ietekme PLL. Līdz ar to ZZS drīzāk ies „saimniekot” ar pārējo oligarhu partijām, tā vietā, lai ākstītos kopā ar „Vienotību”.


Varianti, kas var atvest „Vienotību” pie varas, ir vai nu mazticama koalīcija ar „Saskaņas Centru”, vai jauna spēcīga, antioligarhiska politiskā spēka parādīšanās „Saskaņas Centra” politiskajā nišā. Sadalot SC prognozētās 34 vietas Saeimā, piemēram, 17:17. Tad plāns „krievi plus oligarhi” oktobrī varētu arī neizdoties.


Līdzīgs efekts būtu PCTVL panākumiem, ja tie ietu un tiktu pieņemti koalīcijā ar „Vienotību”. Par gatavību veidot šādu koalīciju jau paziņojis PCTVL pārstāvis Jakovs Pliners.


SC savukārt veicina konkurentu aktivizāciju PCTVL politiskajā nišā. Tas, manuprāt, ir viens no faktoriem, kas veicina Lindermana un Osipova partiju aktivitātes pieaugumu.


Būtu cirks par brīvu, ja vien ievēlētie cirka mākslinieki jau rudenī nesāktu lemt miljardu latu un miljonu cilvēku likteņus. Kā zināms, 90 % pašreizējās Saeimas sastāva grib kandidēt atkal. Ko tas nozīmē Latvijas ekonomikai, mēs visi jau zinām.

PLL sastāvdaļas

www.DELFI.lv, 12. jūnijs 2010
http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-labu-latviju-vadis-ulmanis-par-kandidesanu-vel-nezina-1555.d?id=32458507

Skat pilnu rakstu: http://politikudarbi.blogspot.com/2010/06/par-labu-latviju-vadis-ulmanis.html
Valdē no Tautas partijas ievēlēti Andris Šķēle un Mārtiņš Zemītis, no LPP/LC – Ainārs Šlesers un Normunds Teteris, no partijas "Ogres Novadam" – Edvīns Bartkevičs, no partijas "Latgales Tauta" - Mečislavs Vēveris, no partijas "Vienotā Rēzekne" – Juris Pietkevičs, no tautas kustības "Par labu Latviju" – uzņēmēji Atis Sausnītis, Juris Savickis, Aleksejs Šeiņins Aleksandrs Milovs, Aivars Ločmelis un Gunts Rāvis.

Tautas partija, LPP/LC, partijas "Ogres novadam", "Latgales tauta", "Vienotā Rēzekne" un tautas kustība "Par labu Latviju" nobalsoja par politiskās apvienības programmu un parakstīja kustības "Par labu Latviju" manifestu un sadarbības memorandu, savukārt partija "Jaunlatvija", kas arī plāno pievienoties šai apvienībai, pagaidām ir tikai asociēta biedre, jo nav balsojusi par pievienošanos savā kongresā.

LPP/LC gatavo atbildi Vienotībai

NRA, 7.jūnijs (2010), Ilze Zālīte
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/24624-lpplc-gatavo-atbildi-vienotibai.htm

Nedēļas nogalē notikušajā partijas LPP/LC 5. kongresā likts pamats tam, lai pēc dažām dienām tiktu dibināta jauna politiskā apvienība. Pretnostatot savus spēkus apvienībai Vienotība, LPP/LC 10. Saeimas vēlēšanās startēs kopā ar kustību Par labu Latviju, Tautas partiju, partiju Jaunlatvija un reģionālajiem spēkiem.

LPP/LC valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers pauda pārliecību, ka topošā apvienība būs spēcīgs spēlētājs, kam ir izredzes gan uzvarēt Saeimas vēlēšanās, gan arī veidot nākamo valdību.

Neraugoties uz pasīvo un maz ieinteresēto noskaņojumu, kāds dažubrīd valdīja kongresa dalībnieku rindās, partijas vadība tomēr centās radīt darbīgu un optimisma pilnu kongresa gaisotni. Atklājot kongresu, LPP/LC ģenerālsekretārs Vitālijs Aizbalts pauda viedokli, ka šābrīža valdošie politiķi: "iestājas vienīgi "pret" – lietu, mākoņiem, citām partijām, neredzot, kas notiek ar bezdarbniekiem, pensionāriem un bērniem. Taču mēs cīnīsimies "par" – Latvijas nākotni un cilvēkiem".

Arī A. Šlesers savā runā aicināja nedomāt par pagātnē pieļautajām kļūdām, bet gan koncentrēties uz nākotnes uzdevumiem. "Ir pienācis laiks tiem cilvēkiem, kuri zina, kā palīdzēt Latvijai attīstīties tālāk, kā veidot jaunus veiksmes stāstus," uzsvēra LPP/LC līderis.

Uzrunājot vairāk nekā 450 kongresa dalībniekus, gan A. Šlesers, gan Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis lielu uzmanību pievērsa tieši ekonomisko jautājumu analīzei, tādējādi atkārtoti akcentējot LPP/LC gatavību konsolidēties tieši ar uzņēmēju kustību. I. Godmanis un A. Šlesers uzsvēra, ka šobrīd galvenās problēmas saistītas tieši ar darba tirgu, jo tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju pametot valsi, lai dotos peļņā uz ārzemēm. Tiesa, I. Godmanis pauda cerību, ka vēlētāji noticēs tādiem profesionāļiem kā, piemēram, Ivars Strautiņš, kas nodrošina darba vietas pienrūpniecībā, Gunārs Ķirsons, Kirovs Lipmans un citi uzņēmēji, kuri protot būt labi saimnieki savos uzņēmumos un būšot tādi arī valsts pārvaldē.

Tikmēr A. Šlesers galveno uzmanību vērsa uz nepieciešamību veicināt eksportu, palielināt vietējo uzņēmēju konkurētspēju, kā arī samazināt nodokļu slogu, padarot Latviju par pievilcīgu zemi ārvalstu investīcijām. LPP/LC vadītājs arī vairākkārt atgādināja par Latvijas izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, kas mums ļaujot kļūt par tiltu starp Rietumiem un Austrumiem, kā arī par neaizsalstošajām ostām un mežu resursiem, kas varot sekmēt valsts labklājību. "Latvija gaida rīcības cilvēkus, kuri gatavi strādāt un padarīt Latviju par tikpat veiksmīgu mazo ekonomiku, kāda ir, piemēram, Nīderlande," sacīja A. Šlesers

Arī Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle uzsvēra, ka jaunajai apvienībai būšot pa spēkam jau pēc trim gadiem likt aizmirst vārdu "krīze". Viņš arī iezīmēja konkrētu nākamās apvienības darbības programmu: TP līderis solīja 10% pievienotās vērtības nodokļa likmi zālēm, apkurei, transportam un grāmatām, tāpat arī bezdeficīta budžetu un valsts pārvaldes aparāta samazināšanu.

Jaunās priekšvēlēšanu apvienības dibināšana notiks jau šajā nedēļas nogalē, un plānots, ka apvienībā kopumā būs apmēram 10 000 biedru.