Valdība apņēmusies mīkstināt naturalizācijas kartību

Ministru kabinets vakar bez īpašām iebildēm pieņēma Ārlietu ministrijas gatavoto Latvijas ziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) par vispārējo cilvēktiesību situāciju. Šajā dokumenta Latvija pauž apņemšanos pārskatīt naturalizācijas politikas tiesisko regulējumu un informatīvos pasākumus nolūkā palielināt Latvijas pilsoņu skaitu. [...] Tā kā par šo ziņojumu atbildīga ir Ārlietu ministrija, tad vispirms jautāja ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim ("Vienotība"), kādi grozījumi naturalizācijas kartībā paredzēti. Ministrs gan sākotnēji to nevarēja komentēt, jo ziņojuma tapšanā esot piedalījušās gandrīz visas ministrijas, ari Tiesībsarga birojs. Vēlāk gan Kristovskis atcerējās, ka runa esot par nepilsoņu bērnu reģistrēšanu. [...]


Galu gala skaidrību ieviesa MK pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijas Inga Reine. Ziņojuma gatavošanas laikā izkristalizējusies problēma, ka nepilsoņiem, kuri vēlas, lai viņu bērni saņemtu pilsonību, esot jāsaskaras ar pārāk lielu birokrātiju. Proti, iesniegums ar lūgumu atzīt bērnu par Latvijas pilsoni jāiesniedz Naturalizācijas pārvaldei, kaut ari to varētu izdarīt dzimtsarakstu nodaļa reize ar dzimšanas apliecības kārtošanu. I. Reine ari norādīja, ka ziņojumam ir politisks, nevis juridisks raksturs, tādēļ tajā paustās apņemšanas Latvijai neesot saistošas. [...] Uz valdību drīzumā ari varētu tikt virzīti Ministru kabineta noteikumi, kuri ļaus nepilsoņiem iegūt Latvijas pilsonību, vairs nekārtojot naturalizācijas eksāmena valsts valodas daļu, ja viņi ieguvuši valsts valodas prasmes apliecību B zināšanu līmenī. Šis nosacījums gan attieksies tikai uz tiem nepilsoņiem, kuri apliecību saņēmuši kopš 2009. gada 1. septembra, tas ir, jaunā parauga apliecību. Tā Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija stāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Naturalizācijas pārvaldes (PMLP NP) vadītājs Igors Gorbunovs.

Tāpat minētie MK noteikumi paredz, ka izgāšanās gadījumā eksāmena valodas daļu varēs pārlikt pēc trim mēnešiem un vēstures – jau pēc viena mēneša. Šobrīd valsts valodas eksāmena daļu ļauts pārlikt pēc pusgada, vēstures - – pēc trim mēnešiem.

Praksē šie aizliegumi, ka izrādās, tikuši apieti, jo iedzīvotāji nevis gaidījuši nolikto laiku, bet naturalizācijas lietas pārtraukuši un pilsonības iegūšanai pieteikušies par jaunu. MK noteikumu pieņemšana nozīmētu atgriešanos pie 2007. gada mazāk stingras kartības.

Saeimas Pilsonības komisijas vadītājs Visvaldis Lācis ("Visu Latvijai"/"TB"/LNNK) atzina: viņš par jauno kartību neesot sajūsmā, jo tā paplašināšot korupcijas iespējas. Pēdējos četros gados naturalizācijas tempi nav mainījušies: NP saņem ap 3000 naturalizācijas iesniegumu gada. (Latvijas Avīze)

VL/TB/LNNK dibināšanas kongresā sola stiprināt latviešu valodu

http://www.delfi.lv/news/national/politics/vltblnnk-dibinasanas-kongresa-sola-stiprinat-latviesu-valodu.d?id=32830647

4. jūlijs 2010
Solot stiprināt latviešu valodu, tostarp noteikt obligātas mācības latviešu valodā jau no bērnudārza, un iesaistīt politikā jaunatni, svētdien ar 300 delegātu balsīm "par", nevienam neiebilstot un neatturoties, tika nodibināta nacionālā apvienība "Visu Latvijai – TB/LNNK" (VL/TB/LNNK).

Apvienības dibināšanas kongresā nolemts, ka apvienības darbības mērķis ir "latviskas, demokrātiskas, tiesiskas un ekonomiski plaukstošas Latvijas valsts droša nākotne Eiropas valstu saimē kā garants latviešu nācijas pastāvēšanai, attīstībai, latvisko vērtību sistēmas un tikumības uzturēšanai un izkopšanai, kā arī okupācijas un kolonizācijas seku likvidēšana".

Kongresu atklāja bungu un dūdu grupas "Auļi" muzikāls priekšnesums, savukārt kongresa atklāšanas uzrunu teica apvienības vecākais dalībnieks, Saeimas deputāts Visvaldis Lācis, kurš, atsaucoties uz Romas impērijas romiešu liktoru varas zīmi, sacīja, ka šobrīd tiek izveidots nacionālo spēku "saišķis", ko nevarēs pārlauzt.

TB/LNNK priekšsēdētājs, Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle, uzrunājot kongresu, norādīja, ka ekonomikas un sociālajā jomā nevajag mānīt cilvēkus, solot, ka var pārtraukt Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma programmu. "Tikai "diletanti var teikt, ka varēsim aizņemties kaut kur citur," sacīja Zīle.

Taču ar aizdevējiem jaunajai valdībai būtu jārunā, ka "kaut ko mēs tomēr gribam darīt savādāk", uzsvēra Zīle. Ja vienošanos neizdosies panākt, ekonomiskās krīzes un bezdarba sekas Latvijā būs neatgriezeniskas, uzskata politiķis.

Zīle arī norādīja, ka jaunā apvienība ekonomiski vēlas palīdzēt jaunajām ģimenēm ar valsts galvojumu pirmā mājokļa iegādei, jāpalīdz arī mazajiem uzņēmumiem, savukārt enerģētikas jomā jābūt uzmanīgiem, jo "daudz ko tagad var nopirkt lētāk, tāpēc jāuzmanās, lai Latvijas uzņēmumi nenonāk lielvaru ietekmē".

Zīle arī aicināja nākotnē neaizrauties ar Satversmes grozīšanu, darot to tikai ļoti būtiskos jautājumos, kā arī pauda uzskatu, ka ir laiks padomāt par dubultpilsonības atļaušanu trimdas latviešiem, jo tas ļaus tiem cilvēkiem pasaulē, kas jūtas kā latvieši, nezaudēt saikni ar dzimteni.

"Visu Latvijai!" (VL) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars vispirms kongresa dalībniekiem stāstīja savu sapni par valsti, kurā nacionālās vērtības ir godā un cieņā. Dzintars uzsvēra, ka jaunības degsmi pārstāvošās VL un pieredzējušās TB/LNNK sadarbība ir beidzot īstenota iespēja izveidot patiesu nacionālo spēku apvienību.

Dzintars uzsvēra, ka jaunveidojamā apvienība ir vienīgā no šogad tapušajām, ko vieno skaidra ideoloģija un vienots mērķis. Viņš uzskata, ka šobrīd ideoloģiska skaidrība ir tikai par diviem spēkiem: viens no tiem ir apvienība "Saskaņas centrs", kura mērķis vienmēr būšot Krievijas interešu aizstāvēšana, bet otrs – svētdien izveidotā nacionālo spēku apvienība.

VL līderis uzsvēra, ka VL/TB/LNNK iestāsies par krietni stingrākām valodas normām. "Par katru cenu gribam iekļaut programmā punktu, ka atteikt darbu tikai krievu valodas nezināšanas dēļ nav pieļaujams," sacīja Dzintars.

Viņš arī uzsvēra, ka ļoti būtiska nozīme ir kopīgām vērtībām un emocijām, ko pierāda arī tas, ka dzimstība bija lielāka nevis pēc māmiņu algu ieviešanas, bet Trešās atmodas laikā. Tāpēc būtu jāveido vienota jaunatnes patriotiskā organizācija, uzskata politiķis.

Arī TB/LNNK priekšsēdētāja vietnieks, bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš savā uzrunā akcentēja jaunatnes lielo nozīmi, solot iesaistīt jauniešus sociālpolitiskajos procesos. Apvienībai nevajadzētu "uzsūkt pārbēdzējus ar lielu stāžu citās partijās" , bet potenciālajam pienesumam jānāk no jaunatnes.

Bērziņš pauda viedokli, ka no valsts budžeta būtu jāapmaksā tikai izglītība valsts valodā. Viņaprāt, valsts un pašvaldību izglītības iestādēs mācībām jau no bērnudārza būtu jānotiek tikai latviešu valodā.

Savukārt otrs VL līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks runāja par seno labiešu godīguma likumu, jo "jānovelk robežšķirtne iepriekšējo savtīgumu un jauno godīgumu". Viņš norādīja, ka tirgoņa tikums tiek mērīts pēc viņa maka biezuma, bet godīgo labiešu tikums mīt viņu sirdī. Tāpēc Parādnieks nepiekrīt apvienības "Par labu Latviju!" sludinātajam, ka biznesmeņiem jāiet politikā. Viņaprāt, tie var darboties kā eksperti un padomdevēji, taču plašāks redzējums par valsts pārvaldi būs cilvēkiem, kas nav konkrēti ieinteresēti savā personiskajā biznesā.

Parādnieks arī aicināja, lai nacionālās apvienības forma atbilst saturam, proti, piepildīt to ar nacionālajām vērtībām, un salīdzināja latviešus ar bitēm, kas ir čaklas un, ja daudzas aizstāv savu stropu no lāča, tad tas viņām neko nevar padarīt.

Par VL/TB/LNNK valdes priekšsēdētāju svētdien tika ievēlēts Zīle. Viņa vietnieki būs Bērziņš un Dzintars. Apvienības valdē kongress ievēlēja arī VL pārstāvi Vides ministrijas valsts sekretāra vietnieku Eināru Cilinski un VL locekli Jāni Iesalnieku, savukārt no TB/LNNK - Zīli, Bērziņu, TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Māri Grīnblatu un Balvu mēru Jāni Trupovnieku.

Pēc ievēlēšanas Zīle pauda cerību, ka pēc četriem gadiem, kas būs pavadīti 10.Saeimā "ja arī ne visi runās latviešu valodā, tad nevienam nebūs jākaunas par to, ka viņš runā latviski". Viņš arī pauda cerību, ka līdz tam Latvija būs pārvarējusi krīzi un ekonomika vairs nebūs "mazs rumpītis ar uzblīdušu ūdensgalvu – nekustamo īpašumu nozari". Zīle cer, ka Latvijā būs nostiprinājies vidusslānis un aizvien vairāk cilvēku atgriezīsies no Lielbritānijas un Īrijas.

Zīle norādīja, ka priekšvēlēšanu laikā apvienības kandidātiem jābūt "saspringtiem labā nozīmē", taču aicināja ar cieņu izturēties pret konkurentiem ne tikai no citām partijām, bet arī no sava saraksta, aicinot parādīt, ka "es esmu labākais, nevis tie citi ir sliktāki".

"Lai mums veicas, un ceru, ka jau rudenī mēs piedalīsimies valdības veidošanā, un, iespējams, to arī veidosim,' sacīja Zīle

Apstiprina jaunos ministrus Staķi un Gavaru

http://ir.lv/2010/5/13/apstiprina-jaunos-ministrus

Pēc balsojuma premjers izvairīgi runā par turpmāku drošu valdības koalīcijas vairākumu Saeimā.
Saeima ceturtdien ar nelielu balsu pārsvaru apstiprināja amatā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministri – Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti parlamentā Dagniju Staķi, un veselības ministru – “E.Gulbja” laboratorijas” līdzīpašnieku uzņēmēju Didzi Gavaru.
Staķe Ir.lv pēc apstiprināšanas amatā sacīja, ka Saeimas deputātes mandātu neplāno nolikt, jo varot savienot ministres un parlamenta deputātes pienākumu pildīšanu. Vaicāta, vai viņa pieņems arī kompensāciju, kas pienāksies pēc ministra amata zaudēšanas, Staķe atbildēja apstiprinoši, jo to nosakot darba likumdošana.

Par Staķes apstiprināšanu amatā balsoja 48, pret bija 24, bet atturējās 5 deputāti. Par Gavaru bija 49, pret – 25, atturējās 6 tautas kalpi.

Uzunājot Saeimu, premjers Valdis Dombrovskis (JL) norādīja, ka Staķe ir pieredzējusi politiķe, kurai ir ilgstoša darba pieredze gan Ministru kabinetā, gan pašvaldībā. Savukārt Gavars esot profesionālis privātajā sektorā, vada vienu no lielākajiem uzņēmumiem savā jomā, pārzina, kā vadīt kolektīvu.

Abu ministru apstiprināšanu atbalstīja koalīcijas, “Sabiedrības citai politikai” deputāti, kā arī neatkarīgie parlamentārieši Aija Barča, Jānis Lagzdiņš, Visvaldis Lācis. Pret bija, atturējās vai nebalsoja opozīcijas deputāti no “Saskaņas centra”, LPP/LC, Tautas partijas un “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”.

Gavars pēc ievēlēšanas žurnālistiem sacīja, ka viņa pirmais darbs būs iepazīšanās ar ministrijas darbu. Pēc tam viņš centīšoties panākt “pēc iespējas loģiskāku un racionālāku sistēmas sakārtošanu”. Vaicāts, kādēļ viņš kā uzņēmējs ienācis politikā, Gavars atbildēja: “Ja neviens nepiedalīsies, tad nekas arī nenotiks.”

Jaunā ministre žurnālistiem sacīja, ka nākamos piecos darba mēnešos viņas galvenā prioritāte būs panākt Eiropas Savienības struktūrfondu ātrāku apguvi, likvidējot birokrātismu. Vaicāta par teritoriālo reformu, Staķe atbildēja, ka strīdu gadījumos izšķirīgais ir iedzīvotāju viedoklis. Staķe sacīja, ka pirmās vizītes viņai būs uz novadiem, kuros sākusies šķelšanās, lai novērtētu, vai vēlme atdalīties ir iedzīvotāju vai “šauru interešu grupu vēlme”.

Jau vēstīts, ka pēc Tautas partijas aiziešanas no valdības tukši palika tieslietu, veselības un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru krēsli. Iepriekš Saeima lielā vienprātībā nobalsoja par diplomāta Aivja Roņa iecelšanu ārlietu ministra amatā. Koalīcija joprojām nav spējusi vienoties par tieslietu ministra portfeli.

Premjers pēc balsojuma par ministriem žurnālistiem izvairīgi atbildēja uz jautājumu, vai šie balsojumi apliecina, ka valdībai Saeimā ir vairākuma atbalsts. Dombrovskis uzsvēra, ka joprojām katram balsojumam jāvāc balsis. Vaicāts par “darījuma cenu” šajos balsojumos, Dombrovskis atbildēja, ka “nekādas cenas par šo balsojumu nebija”.

Premjers atzina, ka jautājums par Tieslietu ministrijas vadību bija atlikts, kamēr neizdosies vienoties par pārējiem amatiem. Jau tuvākajā laikā varētu tikt vērtētas dažādas iespējas, tostarp netiekot izslēgta iespēja šīs ministrijas pārraudzību uzticēt premjera izraudzītam parlamentārajam sekretāram.

Tiesa noraida Kabanova prasību pret Visvaldi Lāci

LETA, 21.05.2010
http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319051

Ceturtdien Vidzemes apgabaltiesa noraidīja Saeimas "Saskaņas centra" frakcijas deputāta Nikolaja Kabanova prasību pret neatkarīgo deputātu Visvaldi Lāci par goda un cieņas aizskaršanu. Tiesā tika paziņots saīsinātais spriedums. Pilnais spriedums šajā lietā būs zināms 4.jūnijā. Pēc sprieduma paziņošanas 30 dienu laikā to varēs pārsūdzēt.

Jau ziņots, ka 2009.gada jūlijā Saeimā tika izskatīts jautājums par Kabanova ievēlēšanu par NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas locekli-aizstājēju. Publisko debašu laikā deputāts Lācis nosauca SC deputātu par "Latvijas un latviešu tautas ienaidnieku". Oktobrī Kabanovs iesniedza Madonas rajona tiesā prasību pret Lāci par goda un cieņas aizskaršanu.

Pagājušā gada 11.novembrī Madonas rajona tiesa apmierināja Kabanova prasību pret Lāci. Tiesa lēmusi, ka Lācim arī jāapmaksā Kabanova tiesas izdevumi - 53,23 lati. Tā kā Lācis nebija ieradies uz lietas izskatīšanas sākumu, bet pēc tam ieradies pauda neapmierinātību par tiesas spriedumu, tiesnesis esot nolēmis uzlikt deputātam Lācim sodu 70 latu apmērā par necieņas izrādīšanu tiesai.

Vēlāk, izskatot Lāča iesniegumu, Madonas tiesa nolēma naudas sodu samazināt līdz 35 latiem. Lācis Madonas rajona tiesā pārsūdzēja tiesas spriedumu, kurš liek viņam no Saeimas tribīnes atvainoties Kabanovam, kuru Lācis nosaucis par "Latvijas un latviešu tautas ienaidnieku". Lācis savā apelācijas sūdzībā lūdza tiesu pilnībā noraidīt Kabanova prasību kā nepamatotu un taisīt jaunu spriedumu.

Aivis Ronis (ciešas saites ar Jurkānu)

Jaunais ārlietu ministrs – Aivis Ronis
http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunais-arlietu-ministrs--aivis-ronis.d?id=31559685

Ar milzīgu atbalstu bijušo diplomātu Aivi Roni ārlietu ministra amatā ceturtdien apstiprināja Saeima. Par Roni nobalsoja 90 deputāti, atturējās viens, bet pret nebija neviena. Līdz ar bezpartejiskā Roņa kļūšanu par ministru, šobrīd Valda Dombrovska (JL) vadītajā valdībā, ko martā atstāja Tautas partija, vakanti palikuši veselības un tieslietu ministra krēsli, kā arī reģionālās attīstības un pašvaldības ministra amats, par kura saglabāšanu vai likvidēšanu vēl nav pieņemts galīgais lēmums.

Dombrovskis debatēs pauda pārliecību, ka Ronis kā profesionālis spēs turpināt Latvijas ārpolitikas kontinuitāti.

Pēc balsojuma Ronis žurnālistiem jokojot atzina, ka par šādu rezultātu balsojumā būtu greizsirdīgs jebkurš pasaules diktators, taču viņš to uztver kā parlamenta atbalstu iepriekšējam ārpolitikas kursam.

Piecu mēnešu laikā Ronis vēlētos turpināt ārpolitikas virzību un panākt lielāko atbalstu ārpolitikai gan no Saeimas, gan no sabiedrības puses. Viņš norādīja, ka negrasās mainīt nekādas Ārlietu ministrijas amatpersonas, nodrošinot ārpolitikas īstenošanas nepārtrauktību.

Dombrovskis pēc balsojuma pauda gandarījumu par pārliecinošo atbalstu Ronim, kas pierādot, ka kandidatūra izvēlēta veiksmīgi.

Vienīgais deputāts, kurš balsojumā atturējās, bija "Visu Latvijai!" pārstāvis Visvaldis Lācis.

Ronis dzimis Kuldīgā 1968.gada 20.maijā. 1991.gadā viņš pabeidzis studijas Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā, no 1999. līdz 2000.gadam Fulbraita stipendijas ietvaros izstrādājis zinātnisko projektu Kolumbijas universitātē ASV.

No 1989. līdz 1991.gadam Ronis strādājis par žurnālistu Latvijas televīzijas informatīvo raidījumu redakcijā, bet vēlāk ilgus gadus viņa darbība saistīta ar ārlietu sektoru. No 1991. līdz 1992.gadam viņš Ārlietu ministrijā (ĀM) strādājis par Politiskā departamenta vadošo speciālistu, vēlāk kļuvis par ārlietu ministra Jāņa Jurkāna palīgu politiskajos jautājumos. No 1992.gada nogales līdz 1993.gada aprīlim Ronis bijis ĀM preses sekretārs.

1993.-1995.gadā Ronis strādāja par Latvijas vēstniecības Zviedrijā pirmo sekretāru. Atgriezies Latvijā, viņš līdz 2000.gadam bija ĀM valsts sekretāra Māra Riekstiņa (iepriekšējā ministra) vietnieks divpusējās attiecībās. Vienlaikus Ronis 1998.-2000.gadā pildīja Latvijas vēstnieka Turcijā pienākumus, rezidējot Rīgā.

2000.-2004.gadā Ronis ASV galvaspilsētā Vašingtonā pildīja Latvijas vēstnieka pienākumus, no 2001.gada bija arī nerezidējošā vēstnieka Meksikā amatā. 2004.gadā Ronim bija jāpārceļas uz Briseli, kur viņš bija Latvijas vēstnieks NATO. 2005.gada rudenī viņš iesniedza atlūgumu.

Kopš 2005.gada beigām Ronis ir Latvijas–Amerikas finanšu foruma valdes priekšsēdētājs, 2009.gada augustā viņš uzaicināts piedalīties jaunās NATO Stratēģiskās koncepcijas ekspertu darba grupā. Kopš 2008.gada oktobra Ronis darbojas arī Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijā.

Visvaldis Lācis iestājas Visu Latvijai

Diena.lv, 2010. gada 20. aprīlis, Barbara Alīte:
http://http//www.diena.lv/lat/politics/hot/visvaldis-lacis-iestajas-visu-latvijai

Saeimas deputāts Visvaldis Lācis izdarījis savu politisko izvēli, iestājoties Visu Latvijai.

"Sirdī esmu bijis kopā ar "Visu Latvijai!" kopš tā veidojās kā sabiedriska organizācija," izteicies deputāts. Viņaprāt, šobrīd ir īpaši nepieciešams nacionāli domājošiem latviešiem apvienoties kopīgā darbībā. Esmu pārliecināts, ka tieši šai jaunajai paaudzei ar skaidriem, nacionāliem ideāliem, mērķtiecību un sirdsdegsmi pieder nākotne, saka V.Lācis.

V.Lācis politisko karjeru sāka 1993.gadā, kandidējot 5.Saeimas vēlēšanās "Mūsu Zemes" sarakstā, liecina aģentūras LETA arhīvs. 2006.gadā viņš uz Saeimu kandidē jau no ZZS saraksta. Vairākus gadus V.Lācis bija bezpartejiskais Saeimas deputāts.

(Visvaldis Lācis esot bijis arī LNNK biedrs)

http://www.postfactum.lv/1/1/?id_news=39989
Visvaldis Lācis: Es esmu saviem gadiem neparasts vīrietis.

Kaut es esmu 86 gadu vecs, viņi viļas. Viņi viļas tāpēc, ka salīdzina mani ar parastu, vidēju vīrieti manā vecumā. Es drīkstu atļauties sacīt, ka es esmu saviem gadiem neparasts vīrietis.
Pierādījumu sacītam netrūkst. Kad "Visu Latvijai" izvirzīja 2009.gadā mani kā deputāta kandidātu uz ES parlamentu, pazīstamais žurnālists kosmopolītiķis K.Streips tūdaļ paziņoja, ka lūk, viņš nesaprotot, ko tas Visvaldis Lācis 85 gadu vecumā varētu darīt Briselē. Man neatlika nekas cits kā aizstāvēties.

Murjāņu sporta internātskola pēc mana lūguma sastādīja komisiju. Komisijā ietilpa skolas direktora vietnieks sporta darbā A.Teteris, Latvijas vieglatlētikas izlases treneris izturības nostiprināšanā Ļaksa, kā arī ilggadējais skolas sporta ārsts Zemītis. Valsts svētku dienas, 4.maija pēcpusdienā, es karstā laikā komisijas kontrolē veicu 20km bez apstāšanās un atpūtas 3 stundās un 16 sekundēs. Pirms šī pārgājiena asinsspiediens man bija 140/90. Pēc 20 minūšu atpūtas atguļoties zālienā, man asinsspiediens jau bija normāls 130/80, kā arī pulss bija normāls. "Latvijas Avīzes" žurnālists šo gājienu un šos mērījumus atspoguļoja avīzē. Man ir izsniegts Murjāņu sporta vidusskolas attiecīgs sertifikāts.

2010. gada 3.martā Olimpiskā centrā "Arēna", uz normāla lieluma futbola laukuma futbolā sacentās Latvijas un Lietuvas Saeimu komandas. Jaunībā līdz 35 gadu vecumam es biju spēlējis LPSR virslīgas komandās. Līdz 43.gada skaitlim, es turpināju spēlēt futbolu zemāku līgu komandās. Pārcēlies uz dzīvi laukos, es priekšpēdējo reizi futbolu padomju saimniecības "Vestiena" komandā spēlēja 63 gadu vecumā. Pēc abu minēto parlamenta komandu spēles "Saskaņas centra" deputāts M.Zemļinskis, kas Latvijas izlasē pavadījis 105 spēles, TV intervijā teica, ka Visvaldis spēlējis nevainojami.

Es esmu sportojis visā mūža garumā. 1985.gadā, 61g.vecumā, Ozolnieku, senioru meistarsacīkstēs stadionā es, nebūdams vieglatlēts, uzvarēju sprintā – 60m. skrējienā, kā arī lodes grūšanā. Toreizējais LFK un SK priekšsēdis Znatnajs apbalvodams mani nosauca par ātrāko pensionāru.
Tenisu es iemācījos spēlēt 46 gadu vecumā un nebūdams tenisists ieguvu 2.vietu starp Latvijas senioriem un piedalījos valstu sacensībā senioriem pret Igaunijas komandu. Līdz 40.mūža gadam es esmu diezgan regulāri piedalījies basketbola, galda tenisa un badmintona sacensībās sava prieka dēļ, kaut arī bez kādiem panākumiem. Pēdējos 33 gadus pavadījis laukos, es nekad neesmu izvairījies arī no smaga fiziska darba. Es nekad neesmu smēķējis, nelietoju alkoholu, pēdējos 7 gadus arī alu Jāņos nē.

Daži "gudrinieki" iesaka man kā daudzu rakstu un grāmatu autoram atstāt Saeimu un rakstīt grāmatas. Es jau to daru, pēc apgāda "Jumava" piedāvājuma augustā izdevniecība laidīs klajā manu 14.grāmatu "Kurzeme 1944./1945.". Šie "gudrinieki" aizmirst jeb nezina, ka reti kāds no viņiem vispār varētu nosaukt kādu rakstnieku, kas uzrakstījis grāmatas pie 80 gadu sasniegšanas. Bet es 85 gadu vecumā debitēju dramaturģijā. 2009.gada 14.un 15.martā, ik dienas, pa stundai, Latvijas Radio izskanēja manis sarakstītā raidluga "Es vēlos mājās pārnākt" par latviešu leģionu. To iestudēja ļoti pazīstamais Dailes teātra režisors Kārlis Auškāps un 16 Dailes teātra aktieri.

"Veselā miesā mājo vesels gars", to lūk tie, kas uzskata mani par vecu politikai, atceraties!