Pašlabuma meklētājs Pabriks aiziet no “Vienotības”, lai pievienotos “Attīstībai/Par!”

http://www.la.lv/pabriks-aiziet-no-vienotibas-lai-pievienotos-attistibaipar/

“Vienotības” Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks nolēmis aiziet no partijas, lai pievienotos apvienībai “Attīstībai/Par!”.

Kā aģentūru LETA informēja Pabriks, “lēmums nav bijis viegls, taču tam nevajadzētu būt pārsteigumam ne “Vienotības” oficiālajiem, ne neoficiālajiem vadītājiem”.

Pabriks skaidro, ka nu jau pāris gadus visos iespējamos formātos un forumos ir runājis par plašu patriotisko un eiropeisko partiju koalīciju 13.Saeimas vēlēšanām, lai nākamajā parlamentā būtu pārstāvēti jauni un pieredzējuši politiķi, kurus vieno eiropeiskas vērtības, modernas un taisnīgas Latvijas vīzija. “Diemžēl sīkumainība, intrigas un vēlme par katru cenu saglābt vecos politiķus, kuru laiks ir pagājis, liedza to izdarīt. Par nožēlu jāatzīst, ka spilgti šie netikumi izpaudās nu jau manas bijušās partijas “Vienotība” šaurā loka lēmumos,” norāda Pabriks.

Atvadoties viņš novēl veiksmi visiem biedriem un draugiem “Vienotībā”, taču vienlaikus aicina viņus “darbos, nevis tikai nosaukumā parādīt “Jauno Vienotību” – izbeigt paklausīgu klusēšanu, piesedzot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) neizdarības valdībā, mainīt partiju, nevis tikai piešpaktelēt fasādi”.

Politiķis skaidro, ka ir izvēlējies pievienoties “Attīstībai/Par!” tāpēc, ka tā spējusi savās rindās pulcēt vairāk nekā 1300 jaunu, enerģisku un moderni domājošu cilvēku. “Es darīšu visu, lai palīdzētu nākamajā Saeimā ievest jaunus cilvēkus ar labu izglītību un pasaules pieredzi. Es redzu un ticu, ka viņi deg par taisnīgu, modernu un drošu Latviju,” pārliecināts Pabriks.

Eiroparlamentārietis ir pārliecināts, ka “bez jauna iesaukuma Latvijas politikā, bez mazas revolūcijas parlamentā un valdībā, Latvija turpinās stagnēt”.

Viņš atkārtoti uzsver, ka lēmums par aiziešanu no “Vienotības” nebija viegls, jo ir racionāls cilvēks un politikā viņa prāts biežāk uzvar pār sirdi, bet šoreiz “emocijas un racionāli argumenti ir vienā pusē”. Pabriks redzot, ka viņa kā pieredzējuša politiķa misija esot palīdzēt jauniem cilvēkiem politikā, palīdzēt Eiropas vērtībām Latvijā.

“Es nevēlos turpināt vecās politikas tradīcijas, runājot par jaunu politiku. Es nebūšu izkārtne, kas vēlīgi dod politisku svētību jauniem politiķiem Latvijā. Esmu gatavs strādāt melnu muti, lai “Attīstībai/Par!” iegūtu sabiedrības uzticību un uzvarētu Saeimas vēlēšanās. Jā, es kandidēšu Saeimas vēlēšanās, jā, esmu gatavs jebkuram darbam, jā, es uzskatu, ka drosme un enerģija mainīt nepareizu lietu kārtību ir lielākais deficīts Latvijas politikā,” sava paziņojuma noslēgumā pauž Pabriks.

Apvienība “Attīstībai/Par!” kampaņas preses sekretāre aģentūrai LETA apstiprināja, ka Pabriks pievienojas šim politiskajam spēkam, un saistībā ar to pirmdien, 4.jūnijā, plkst.11 “Attīstībai/Par!” atvērtajā birojā Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 32, notiks preses konference. Tajā kopā ar Pabriku piedalīsies arī apvienības līzdzpriekšsēdētāji Daniels Pavļuts un Juris Pūce.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 1966.gada 22.martā Jūrmalā dzimušais Pabriks, kurš pēc izglītības ir politologs un vēsturnieks, 2002.gadā pirmoreiz kandidējis 8.Saeimas vēlēšanās no Tautas partijas saraksta. Parlamentā viņš nav ievēlēts, taču darbojies tur ar “mīksto mandātu”. No Tautas partijas saraksta Pabriks nesekmīgi kandidējis arī 2004.gadā notikušajās EP vēlēšanās. Vēlāk Pabriks kļuvis par ārlietu ministru Induļa Emša un Aigara Kalvīša valdībās. Arī 2006.gadā politiķis kandidējis Saeimas vēlēšanās no Tautas partijas saraksta un pēc ievēlēšanas atkal kļuvis par ārlietu ministru, taču 2007.gadā no šī amata atkāpies.

2010.gadā Pabriks jau kandidējis Saeimas vēlēšanās no “Vienotības” saraksta, ievēlēts Saeimā un pēc tam kļuvis par aizsardzības ministru Valda Dombrovska valdībā. 2011.gadā viņš atkal ievēlēts Saeimā no “Vienotības” saraksta un atkal kļuvis par aizsardzības ministru Dombrovska valdībā. 2013.gadā Pabriks ministra amatu zaudējis līdz ar Dombrovska demisionēšanu pēc Zolitūdes traģēdijas. Pēc Dombrovska atkāpšanās Pabriks divas reizes nominēts Ministru prezidenta amatam, bet toreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš abas reizes Pabrika kandidatūru noraidījis.

2014.gadā Pabriks atjaunojis Saeimas deputāta mandātu, bet jau tai pašā gadā ievēlēts EP no “Vienotības” saraksta. Līdz šim Pabriks EP darbojies Eiropas Tautas partijas grupā.

“Vienotība” par Pabrika gājienu: pašlabuma meklētājs: 

“Vienotība” komentējusi Arta Pabrika pāriešanu uz citu politisko spēku.

“Artis Pabriks partijas darbā nav aktīvi iesaistījies vairāk nekā divus gadus – viņa vienīgā iniciatīva ir bijusi pirms vēlēšanām apvienoties ar Edgara Jaunupa veidoto politisko projektu, kas partijā kopumā un valdē neguva atbalstu. Mēs uzskatām, ka ar netīru naudu nevar taisīt tīru politiku. Līdz ar to Pabrika aiziešana no partijas nav pārsteigums. Tāpat uzskatām, ka pašlabuma meklētāju laikam Latvijas politikā ir jābeidzas, un galavārdu par to noteikti pateiks vēlētāji,” izteicies”Vienotības”  valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Pēc viņa vārdiem, cienījams ir tas politiķis, kurš strādā un aizstāv savas partijas pārstāvētās idejas un vērtības kā partijas ziedu laikos, tā pārmaiņu periodā.

Kļuvis zināms, ka Pabriks nolēmis aiziet no partijas, lai pievienotos apvienībai “Attīstībai/Par!”. Lēmums nav bijis viegls, taču tam nevajadzētu būt pārsteigumam ne “Vienotības” oficiālajiem, ne neoficiālajiem vadītājiem, norādīja Pabriks.

Pabriks varētu būt viens no “Attīstībai/Par!” saraksta līderiem kādā no apgabaliem

Artis Pabriks varētu būt viens no “Attīstībai/Par!” saraksta līderiem kādā no apgabaliem, preses konferencē žurnālistiem sacīja apvienības līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Pēc viņa vārdiem, apvienībai pievienojies “viens no Latvijas politikas smagsvariem, persona ar izcilu politisko reputāciju un cilvēks, kurš ir viens no sociālpolitisko ideju celmlaužiem Latvijas politikā”. Pavļuts uzsvēra, ka, ņemot vērā Pabrika reputāciju un nopelnus Latvijas politikā, viņš varētu būt viens no “Attīstībai/Par!” līderiem kādā no apgabaliem, tomēr par šo jautājumu vēl notikšot diskusijas, jo saraksti vēl tiek veidoti. Sabiedrība par sarakstiem, to līderiem un premjera amata kandidātu tikšot informēta jūlija sākumā.

Atbildot uz jautājumu, vai eiroparlamentārietis ir iestājies kādā no trīs partijām, kas veido partiju apvienību, Pabriks norādīja, ka nevēlas izdalīt vienu vai otru partiju, tādēļ tikšot meklēti veidi un formulējums, kā politiķim kandidēt kā pārstāvim no visiem trim spēkiem. Savukārt komentējot kandidēšanu nākamajās EP vēlēšanās, viņš norādīja, ka vispirms ir jāuzvar Saeimas vēlēšanās. Ja “Attīstībai/Par!” iegūšot pietiekami labu pārstāvniecību un pietiekamas iespējas mainīt Latvijas politiku, tad politiķis EP vēlēšanās nekandidēšot.

“Mans mērķis nekad nav bijis saistīts ar vienu vai otru partiju. Ja redzu, ka partija ir vai nu negribīga, vai nespējīga politiku īstenot, tad cita ceļa nav,” pievienošanos “Attīstībai/Par!” raksturoja Pabriks.

Viņš piebilda, ka citiem no partijas “Vienotība” aizgājušajiem deputātiem, iespējams, pietrūcis ticības, tie svārstījušies un kļūdījušies, tādēļ nav palikuši partiju apvienībā. “Ja cilvēks kaut ko ir izlēmis, tad tas jānoved līdz galam. Man šīs ticības nepietrūkst,” sacīja politiķis.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 1966.gada 22.martā Jūrmalā dzimušais Pabriks, kurš pēc izglītības ir politologs un vēsturnieks, 2002.gadā pirmoreiz kandidējis 8.Saeimas vēlēšanās no Tautas partijas saraksta. Parlamentā viņš nav ievēlēts, taču darbojies tur ar “mīksto mandātu”. No Tautas partijas saraksta Pabriks nesekmīgi kandidējis arī 2004.gadā notikušajās EP vēlēšanās. Vēlāk Pabriks kļuvis par ārlietu ministru Induļa Emša un Aigara Kalvīša valdībās. Arī 2006.gadā politiķis kandidējis Saeimas vēlēšanās no Tautas partijas saraksta un pēc ievēlēšanas atkal kļuvis par ārlietu ministru, taču 2007.gadā no šī amata atkāpies.

2010.gadā Pabriks jau kandidējis Saeimas vēlēšanās no “Vienotības” saraksta, ievēlēts Saeimā un pēc tam kļuvis par aizsardzības ministru Valda Dombrovska valdībā. 2011.gadā viņš atkal ievēlēts Saeimā no “Vienotības” saraksta un atkal kļuvis par aizsardzības ministru Dombrovska valdībā. 2013.gadā Pabriks ministra amatu zaudējis līdz ar Dombrovska demisionēšanu pēc Zolitūdes traģēdijas. Pēc Dombrovska atkāpšanās Pabriks divas reizes nominēts Ministru prezidenta amatam, bet toreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš abas reizes Pabrika kandidatūru noraidījis.

2014.gadā Pabriks atjaunojis Saeimas deputāta mandātu, bet jau tai pašā gadā ievēlēts EP no “Vienotības” saraksta. Līdz šim Pabriks EP darbojies Eiropas Tautas partijas grupā.

 

Latvijas Attīstībai - krievmīļu (Repšes) mēģinājums dabūt SC valdībā

Vai zināt kāpēc JL sašķēlās un izveidojās Pilsoniskā savienība? Tāpēc, ka JL vadība (Repše un viņa tuvākie - Jaunups un Titavs) izdarīja spiedienu par varas dalīšanu ar krieviem, bet patriotiski noskaņotais flangs (Vaidere, Šadurskis, u.c.) tam negribēja piekrist. Dažos Latvijas novados tajā laikā jau bija koalīcija, kur ietilpa JL + SC. Jaunups un Titavs aizvien atklātāk aicinaja uz brīvprātīgu varas dalīšanu ar SC / krieviem. To atbalstīja arī Repše, jo viņam bija vismaz miljonu liels parāds no kāda krievu baņķiera (lasi - revolveris pie deniņiem). Līdz ar to Repšem tajā laikā neizdevās ievest SC valdībā. Visas pazīmes rāda, ka tagad viņš dibina jaunu partiju lai to izdarītu. Piemēram, krievu nauda + Šlesera atbalsts, utml.
Latvijas Attīstībai (LA) dibināšana ir nodevība pret latviešu interesēm vismaz 2 iemeslu dēļ:
a) tas sašķels latviešu vēlētāju balsis un daudzas tiks pazaudētas, balsojot par sīkpartijām, kas paliks zem 5% barjeras (un to vidū būs arī RP un LA);
b) ja LA dabūs vairāk kā 5% un iekļūs saeimā, tad jau agrāk dzirdētās Repšes un Co prasības par varas atdošanu SC'am parādīsies no jauna un tiks realizētas.
NEBALSOJIET par Repši un LA!!
Neaizmirstiet, ka Latvijā pie varas joprojam ir post-komunistiskā nomenklatūra VDK vadībā, kuras mērķis ir (a) sagrābt naudiņu sev (b) atdot Latviju krieviem.

Sanāk iespējamie Repšes partijas dibinātāji

http://www.lsm.lv/lv/zinas/latvija/sanak-iespejamie-repshes-partijas-dibinataji.a58843/#!aid=58843
12. jūnijs, 2013
Nākamgad gaidāmās Saeimas un Eiropas parlamenta vēlēšanas likušas sarosīties arī jauniem politisko spēku veidotājiem. Trešdien uz pirmo Attīstības forumu sanāca ekspremjera Einara Repšes domubiedri, kas jau rudenī varētu izveidot jaunu politisko spēku - Latvijas Attīstības partiju.

Trešdien uz pirmo Latvijas attīstības forumu pulcējās ekspremjera Einara Repšes domubiedri, no kuriem daļa bija manīti pirms 10.Saeimas vēlēšanām izveidotajā apvienībā „Par Labu Latviju”. Arī šodienas foruma diskusija atgādināja jau iepriekš minētās partijas pasākumu.
Preses pārstāvjiem pasākuma norisi filmēt nebija ļauts, taču klausīties varēja jebkurš interesents.
Biedrība „Latvijas attīstībai” par savu prioritāti izvirzījusi valsts pārvaldes modeļa maiņu un uzņēmīguma veicināšanu, jo tieši uzņēmīgi cilvēki, pēc biedrības domām, ir vienīgā cerība Latvijas pastāvēšanai.
„Labklājīgas valstis jebkur pasaulē ir mērķtiecīgu lēmumu un grūtā darbā īstenotu pārmaiņu rezultāts. Ja redzam, ka valsts pārvalde nespēj strādāt vienam stratēģiskam mērķim – attīstībai, bet drīzāk atražo pati sevi, tad mums šāds pārvaldes modelis ir nekavējoties jāmaina,” klāstīja Repše. Biedrībā uzskata, ka jāpalielina balsu skaits Valsts prezidenta ievēlēšanai un īpašas nepieciešamības gadījumā premjeram varētu būt pat tiesības rosināt atlaist Saeimu.
„Valdībai ir jāstrādā kā vienotai un atbildīgai komandai, tāpēc piedāvājam Ministru prezidentam plašākas pilnvaras valdības sastādīšanā, kā arī iespēju sasaukt jaunas Saeimas vēlēšanas, ja parlamenta darbība kļūst nekonstruktīva un valstij būtiski lēmumi iestieg politiskos ķīviņos,” teic biedrības eksperts Edgars Jaunups.
Biedrībā ir izveidotas divas ekspertu darba grupas – viena izstrādā valsts pārvaldes reformas projektu, otra – ekonomikas attīstības programmu. Biedrībā iesaistījies uzņēmējs Mārtiņs Bondars, kuru vēl nesen kā glābšanas salmiņu uzlūkoja Reformu partija. Viņš gan nedod skaidru atbildi, vai varētu būt arī jaunās partijas dibinātājs. Savukārt citi labprāt jau tagad būtu gatavi dibināt partiju.
Pēc trešdien notikušā pasākuma gan vēl nav īsti skaidri zināms, kad jaunā partija varētu tikt dibināta. Politologs Filips Rajevskis norāda, ka daudz būs atkarīgs no pašas partijas piedāvājuma sabiedrībai.

«Latvijas attīstībai» aktīvi gatavojas iesoļot partiju rindās

http://www.lsm.lv/lv/analize/latvijas-attiistiibai-aktiivi-gatavojas-iesoljot-partiju-rindas.a62525/#!aid=62525
6. augusts, 2013.
Ziemā ar stāstiem par Singapūru kā mazu zvejnieku ciematu, tagad ar klipiem, kuros piedalās arī Mārtiņš Bondars un Uldis Osis- pēdējā laikā arvien skaļāk par sevi atgādina ekspremjera, bijušā Latvijas Bankas prezidenta un partijas „Jaunais laiks” radītāja Einara Repšes vadītā biedrība „Latvijas attīstībai”. Repše ar domubiedriem vairs neslēpj plānus veidot jaunu partiju un cīnīties par varu nākamajā rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.

Repšes biedrība - "Vienotības" un JL cita versija?
Bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs un eksbaņķieris Mārtiņš Bondars, ekonomists Uldis Osis, fiziķis un politiķis Einars Repše. Šī trijotne pēdējo nedēļu laikā regulāri uzrunā televīzijas skatītājus un radio klausītājus, aicinot apmeklēt biedrības „Latvijas attīstībai” mājaslapu.
Saukļi par to, ka valstij beidzot jāieklausās uzņēmējos; nedaudzi, bet ļoti dāsni ziedotāji; milzīgi reklāmas apjomi, politiķu sanāksmes ar miljonāriem - šo pazīmju kopums veicinājis to, ka „Latvijas attīstībai” nereti tiek salīdzināta ar nu jau likvidēto politisko projektu „Par labu Latviju!”. Repše gan apgalvo, ka līdzība ir tikai virspusēja: „Es varu stāstīt par to, ko mēs darām. Un galvenais - mums, salīdzinot ar kādiem agrākiem politiskiem pasākumiem un iniciatīvām, ir pavisam citi mērķi, un to nav iespējams neredzēt. Jūs un jebkurš cilvēks to var redzēt, piedaloties un iesaistoties mūsu darbībā. Mēs esam pietiekami atvērta organizācija. Mūsu reklāmas arī ir uz to orientētas, lai reklamētu attīstības ideju, iesaistīšanās ideju. Mūsu mājas lapa, mūsu Wiki lapa - tur ir iespējams arī neklātienē rediģēt mūsu programmatiskos dokumentus. Vislabāk to ir konstatēt iesaistoties un redzēt, kas notiek patiesībā.”
Ar Repši un senu viņa politisko līdzgaitnieku Edgaru Jaunupu, kas arī ir viens no „Latvijas Attīstībai” dibinātājiem, tiekamies modernas Rīgas centra biroju ēkas sestajā stāvā. Dažus stāvus zemāk atrodas vairākas reklāmas firmas, kas saistītas ar biedrības dibinātāju, bijušo „Vienotības” priekšvēlēšanu kampaņu autoru Aināru Ščipčinski. Starp „Latvijas attīstībai” dibinātājiem ir arī vairāki citi agrākie „Vienotības” vai „Jaunā laika” ziedotāji.
Tomēr tagadējais „Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars, kurš savulaik politikā ienāca tieši līdz ar „Jaunā laika” dibināšanu, noliedz, ka partijas spice savulaik būtu devusies pie Repšes bailēs zaudēt sponsorus. „Tiešām mūsu kopējie braucieni pie Einara uz mājām Ikšķilē: tas bija 2.februāris, mums zīmīgs datums 02.02.02, kas ir „Jaunā laika” dibināšanas laiks. Mēs tradicionāli diezgan šajā laikā vienkārši pasēžam, parunājamies. Tas tāda ierasta tradīcija. Un tas sakrita ar informāciju par potenciāli dibināmo partiju. Mēs nevis atrunāti braucām, bet pajautājām Einaram, vai tā ir taisnība, uz ko viņš tajā brīdī ļoti diplomātiski teica ne jā, ne nē. Tā ka neviens nav atrunājis,” skaidroja Kampars.
Maza, speciālistu partija?
Šī gada sākumā Repše un arī Jaunups no „Vienotības” izstājušies, tāpēc Repše var atklāti runāt par partijas dibināšanas plāniem. „Partijā, ko mēs veidojam, tajā jau šobrīd ir pieteikušies pāri par simts interesentu, ar kuriem mēs katru dienu tiekamies, pārrunājam, viņus vērtējam, iesaistām, strādājam. Ja saskaita kopā tos cilvēkus, kas negrib stāties partijā, bet labprāt nāk uz mūsu pasākumiem, piedalās, diskutē, bet nav vēlēšanās startēt tālāk politikā, tad tādu jau ir stipri pāri 200 kopā. Mūsu nolūks ir, protams, uz partijas dibināšanas brīdi pulcināt ļoti kvalitatīvus 250 cilvēkus. Vairāk mums arī nebūtu nepieciešams, jo mūsu uzstādījums ir kvalitāte nevis masveidīgums vai biedri par katru cenu,” klāsta Repše.
Mārtiņš Bondars, kurš redzams biedrības reklāmās, visai izvairīgi runā par to, viņš būs viens no partijas līderiem un kandidāts uz augstiem amatiem: „Tur vēl ļoti tālu līdz politiskam spēkam. Tur milzīgs ceļš ejam. Šodien teikt, ka viņi ieņems šādu vai tādu nišu, ir neiespējami. Nezinu, kuri cilvēki ir piekrituši piedalīties politiskā spēkā, kuri cilvēki no biedrības izteikuši vēlmi, ka viņi patiešām ies un darbosies tālāk politikā, bet tie cilvēki ir pietiekoši dažādi. Un ir jāspēj par kaut ko vienoties, lai varētu iet zem viena karoga.” Solījumi atbalstīt uzņēmējdarbību ir pārāk vispārīga programma, secināms no Bondara teiktā.
Savu dalību partijas tapšanā konkrētāk apstiprina atsevišķi tās finansētāji, piemēram, advokāts Aldis Gobzems: „Manuprāt, beidzot valstī ir pienācis laiks, ka politikā ir jāiesaistās cilvēkiem, kas bijuši vai ir veiksmīgi savās profesijās, spējuši pierādīt to, ka viņi ir vērā ņemami, pildot savus ikdienas pienākumus. Arī es sevi uzskatu pie tiem, kas ir veiksmīgi savā profesijā, un mans pienākums ir iesiatsīties sabiedriskos procesos.”
Kategorisku „nē” dalībai partijā nesaka arī biedrības dibinātājs - sens Ventspils tranzītbiznesa spēlētājs Olafs Berķis. „Godīgi sakot, tā ir diezgan liela izšķiršanās, un šobrīd vēl esmu pārdomās. Kas attiecas uz domnīcu, biedrībā es viennozīmīgi palikšu un tajā darbošos. Vai es stāšos politiskajā partijā, ja tāda tiks veidota, nezinu, jo es esmu šobrīd „Latvijai un Ventspilij” partijas biedrs. Tātad man būtu jāstājas ārā no turienes, bet neesmu īpaši pieradis „mētāties”. Lai gan pēc pārliecības es esmu pilnīgi drošs „Attīstības fans,” teic Berķis.
Vismaz kā padomdevējs partijā grasās darboties arī ekonomists Uldis Osis, kurš pirms dažiem gadiem bija „Par labu Latviju” ekonomikas programmas rakstītājs. Tomēr viņš, līdzīgi kā Repše, apgalvo - starp abām organizācijām ir būtiskas atšķirības: „Faktiski mēs atbalstām uzņēmīgus cilvēkus ar iniciatīvu, konstruktīvi netradicionāli domājošus, vērstus uz inovāciju. Un tas attiecas uz dažādām jomām: ne tikai uz uzņēmējdarbību, bet arī kultūras jomu, sociālajiem jautājumiem, veselības aprūpē, izglītībā. Uzņēmēju vide arī nav viennozīmīgi, tā ir ļoti atšķirīga. „Par labu Latviju” bija vairāk vērsta uz varas iegūšanu. Šie uzņēmēji, kas atbalsta „Latvijas attīstībai”, nav tendēti uz varu. Un vismaz biedrībā mēs nejūtam tādu presingu kā tas bija „Par labu Latviju”,” apgalvo Osis.
Repšes biedrību jau vērtē kā politisku spēku
Atbalsts „Latvijas attīstībai” nāk arī no it kā negaidītas puses. Visumā atzinīgi par biedrību izsakās viens no tā dēvētajiem oligarhiem, „Par labu Latviju” iniciētājs Ainārs Šlesers. Nav teikts, ka vēsture atkārtosies un uzņēmēju došanās politikā atkal būs lemta neveiksmei, pārliecināts Šlesers: „Tajā laikā bija izveidojusies situācija, kas nebija labvēlīga politiskai apvienībai „Par labu Latviju” un ir jāsaka – tas, ko Repše ar saviem domubiedriem mēģina izmocīt, taisīt programmu, domāju, ka gala rezultātā, ja salīdzināsiet ekonomisko programmu, ko piedāvāja „Par labu Latviju”, tā būs diezgan līdzīga ar to, ko piedāvās šī attīstības biedrība. Jo tās labās jau kaut kur ir apkopotas, jautājums, vai pietiek gudrības un politiskās gribas realizēt.”
„Lai arī Repše ir bijis mans politiskais oponents, bet iniciatīva nolikt to, kas bijis pagātnēm, malā, apvienot spēkus un domāt par attīstību, es esmu gatavs pat savu oponentu atbalstīt, jo viņa idejas šodien man šķiet simpātiskas,” teic Šlesers.
Jau tagad „Latvijas attīstībai” faktiski nodēvēta par politisko spēku kādā Valsts prezidenta Andra Bērziņa preses dienesta relīzē. Tas notika pēc Repšes iniciētās sarunas Melngalvju namā, kurā pārrunāti iespējamie uzlabojumi valsts pārvaldes sistēmā. „Runājot par politisko spēku, faktiski to būtu grūti nodēvēt kā nebūt citādāk, jo Repšes kungs pats savos izteikumos minējis – ja viņa spēks pārtaptu par partiju, tad viņam ir pārliecība par kvotu, ko viņš varētu ieņemt Saeimā. Tātad nenoliedzami šāda ambīcija šai sabiedriskai organizācijai ir. Valsts prezidents šo tikšanos nodefinēja kā publisku tieši tāpēc, lai nebūtu nekādas spekulācijas par tēmu, ka prezidents tiekas ar kādu bijušo vai topošo politiķi paslepus vai par to neinformējot. Līdz ar to viss bija publiski,” tikšanos komentēja prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.
Biedrībai ir pamatīgi finanšu resursi - pērn tie bija gandrīz 200 000 latu. Tā ne vien reklamējas medijos, bet arī organizē forumus un jauniešu nometnes. Repšes bijušajiem partijas biedriem „Vienotībā” tas viss tomēr nedaudz kremt, noprotams no Kampara paustā. „Šī biedrība, kurai ir iespējas iegūt finansējumu no juridiskām personām un kura šādā veidā apmaksā visu gan reklāmas pasākumu, gan visas aktivitātes. Bet tā tomēr nav politisko partiju finansēšanas likuma zināma papildus interpretācija. Bet ja tā ir zināma sagatavošanās startam politikā izmanto savu ļoti lielo finanšu resursu un apiet politisko partiju finansēšanu, kas pārējām politiskajām partijām ir obligāts”
„Mēs redzam, ka tā konkurence parādās līdzīga kā tas bija tajos laikos, kad vieniem šī nauda no kaut kurienes nāca un citiem tās naudas nav bijis - tā kā mums šobrīd,” norāda Kampars.
Kamparam gan nepiekrīt bijušais „Jaunā laika” ģenerālsekretārs Edgars Jaunups. „Nekas neētisks nav reklāmā. Neētiski ir tad ja tu divas-trīs nedēļas pirms vēlēšanām „iegrūd” naudu televīzijā vai radio ļoti lielā intensitātē, sajauc vēlētājam galvu, ka viņš vēlēšanu dienā izdara izvēli, balstoties uz šīm reklāmām, ko viņš ļoti blīvi sajutis pēdējās nedēļās. Tā ir problēma, parādība, ar ko ir jācīnās. (..) Bet izmantot reklāmu, lai piesaistītu cilvēkus, konkurētu cilvēku galvā ar informāciju, tajā skaitā, ka ir šāda iespēja iesaistīties biedrības organizētajās diskusijās, nākt ar savām idejām gadu pirms vēlēšanām, šajā procesā nav nekas neētisks,” apgalvo Jaunups.„Latvijas attīstībai” finansējumu pagājušajā gadā nodrošināja daži lielie ziedotāji.
Ziedotāji naudu nežēlo
Vairāk nekā pusi - 100 000 latu - piešķīra brāļiem Belokoņiem piederošā „Baltic International Bank”. Starp ziedotājiem bija arī uzņēmumi „Norma-S” un „Naftimpeks,” kuru amatpersonas vēsturiski atbalstījušas „Par labu Latviju!”.
Jaunups šos faktus mēģina noliegt, taču tad viņam talkā nāk Repše. „Es tiešām domāju, ka jūs alojaties… Kuri tad tie būtu?” vaicā Jaunups. Taču pēc ziedotāju vārdu nosaukšanas skaidrošanas stafeti pārņem Repše: „Redziet, daudzi cilvēki jau toreiz tika arī maldināti un ticēja organizācijai „Par labu Latviju” un rūgti pēc tam vīlās. Daudzi uzņēmēji tiešām toreiz ticēja, ka tas būs jauns sākums par labu Latviju un atbalstīja šo. Tā ka šeit "a apriori" tiešām nesaskatu neko sliktu.”
Repše apgalvo - biedrībā visi esot vienojušies, ka nekāda favorītisma pret ziedotājiem nebūšot. Topošā partija atbalstīs politiku, kas nākšot par labu nevis atsevišķiem uzņēmumiem, bet gan kādai nozarei kopumā. Uz jautājumu, vai „Latvijas attīstībai” darbosies kā nebanku kreditētāju vai nerezidentu banku lobijs, Jaunups atbild noraidoši, tomēr piebilst: „Mēs nekādā mērā neesam populistiski un neskrienam ar krustu pa priekšu. (..) Un nemēģinām kādu gānīt, ka šī nozare uzņēmējdarbībā ir slikta vai laba. Tas nav profesionāli un tā pret tautsaimniecību kopumā nedrīkst attiekties.”
Atsevišķi biedrības dibinātāji savulaik gan ir izjutuši valsts labvēlību. Tā, piemēram, Donātam Vaitaitim pastarpināti piederošais jaunais bioetanola ražotnes projekts SIA „JP Termināls” teju 25 miljonu latu apmērā pirms dažiem gadiem bija iekļauts valsts galvojuma saņēmēju sarakstā, taču pērn neilgi pēc biedrības dibināšanas no tā izslēgts.

Rinkēvičs - ZRP pelēkais kardināls (apgalvo Olšteins)

Olšteins: Zatlera kungs nav īstais partijas vadītājs

Diena.lv, 2011. gada 18. oktobris
http://www.diena.lv/latvija/politika/olsteins-zatlera-kungs-nav-istais-partijas-vaditajs-13909724 

No Zatlera Reformu partijas (ZRP) aizgājušais Klāvs Olšteins intervijā Dienai pauž uzskatu, ka eksprezidents Valdis Zatlers nemaz nav īstais partijas vadītājs.
Jautāts, kāda bija viņa politiskā loģika, atšķeļoties no ZRP, K.Olšteins norāda: "Personiski iebildu, un man bija nepieņemama nedemokrātiskā lēmumu pieņemšana un savstarpējā neuzticēšanās Zatlera Reformu partijā. Tas, ko es redzēju, bija tas, ka partijas lēmumi netiek pieņemti frakcijā un valdē."
Viņš stāsta, ka situācija izveidojusies tāda, ka "es sākotnēji tiešām noticēju tiem ideāliem, kurus sludināja Zatlera kungs". "Bet diemžēl šodien esmu vīlies. Tāpēc, ka es redzu, ka Zatlera kungs nav īstais partijas vadītājs. Ka Zatlera Reformu partiju vada tādi cilvēki kā Edgars Rinkēvičs, kurš ir uzņēmies pelēkā kardināla lomu. Ir arī citi cilvēki, kas ir uzurpējuši varu šajā partijā, un tas man nekādā ziņā nav pieņemami. Nav pieņemami redzēt, ka politiski lēmumi tiek pieņemti nevis valdes vai frakcijas sēdēs, bet ārpus tām," Dienai sacīja K.Olšteins.
Deputāts noraida izskanējušās runas, ka par sava lēmuma pieņemšanu varētu būt konsultējies ar Vienotības biedru Edgaru Jaunupu: "Tas ir konkrētu cilvēku safabricēts jautājums. Šis lēmums no manas puses bija pilnībā patstāvīgs. Es to pieņēmu jau ceturtdien. Un, protams, ilgi pārdomāju."
"Mani sākotnējie mērķi tik tiešām bija darboties ar vislielāko mērķtiecību un apziņu tieši, lai Zatlera Reformu partija būtu vislabākā partija, kā man Valdis Zatlers, aicinot to veidot, pirmajā sarunā to teica. Diemžēl tie vārdi neīstenojās un nācās vilties tajos ideālos, kura tika sludināti, dibinot partiju," sacīja deputāts.

ZRP šķeltnieki prasa divas ministrijas; aiz apvērsuma stāv uzņēmēju intereses

http://www.pietiek.com/raksti/zrp_skeltnieki_prasa_divas_ministrijas;_aiz_apversuma_stav_uznemeju_intereses 
A. Margēviča 16.10.2011.


Aiz sešu Zatlera reformu partijas (ZRP) Saeimas deputātu lēmuma izstāties no partijas, par ko viņi paziņoja svētdien, stāv ekonomiskie grupējumi, kurus nav apmierinājusi panāktā vienošanās par ietekmes sfēru un amatu pārdali topošajā valdībā, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Šķeltnieki, kas pāris stundas pēc „apvērsuma” ZRP rindās jau nodēvēti par „Olšteina reformu partiju”, jo grupas priekšgalā ir deputāts Klāvs Olšteins, izvirzījuši prasību, ka atbalstīs Valda Dombrovska valdības apstiprināšanu apmaiņā pret diviem ministru amatiem jaunajā valdībā, Pietiek pavēstīja sarunās iesaistītie avoti. Sarunās, kas notiek šobrīd, piedalās šķeltnieki, kā arī ZRP un Vienotības vadība.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, sešu no ZRP 11. Saeimā ievēlēto deputātu grupa – Klāvs Olšteins, Elīna Siliņa, Gunārs Rusiņš, Jānis Upenieks, Viktors Valainis un Jānis Junkurs – kas svētdien paziņoja par izstāšanos no partijas, izvirza prasību jaunajā valdībā piedalīties ar diviem ministru amatiem. Runa ir par Iekšlietu ministriju un Satiksmes ministriju. Šķeltnieki sarunās pieprasījuši satiksmes ministra amatam izvirzītā Aivja Roņa nomaiņu. Tāpat iebildes izskanējušas par iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, izglītības ministra Roberta Ķīļa, ekonomikas ministra Daniela Pavļuta kandidatūrām.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ZRP šķeltnieki savu spēku grasās nodemonstrēt pirmdien, kad jaunievēlētā Saeima vēlēs prezidiju un 56 balsu koalīcijai varētu pietrūkt 6 līdz 7 balsis Valda Zatlera apstiprināšanai Saeimas priekšsēdētāja amatā.

Viens no aizkulišu spēlētājiem, kam varētu būt ietekme uz vairākiem no ZRP aizgājušajiem, ir apsardzes firmas TM security īpašnieks Mārtiņš Tenbergs. Kā otrs uzņēmējs, kas ietekmējis „apvērsumu” ZRP, tiek saukts mežistrādes firmas Pata AB īpašnieks, ar Vienotību saistītais Uldis Mierkalns. Uz šiem uzņēmējiem, kas aizkulisēs piedalās neformālās sarunās, cenšoties ietekmēt ietekmes pārdali topošajā valdībā, informēti avoti Pietiek norādīja jau aizvadītās nedēļas sākumā. Tomēr ZRP kodols šķelšanās iespēju partijā turpināja noliegt līdz pat svētdienas pēcpusdienai, kad tas nāca kā pārsteigums.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, bažās par Dombrovska valdības neapstiprināšanu šodien ar atsevišķiem ietekmīgiem uzņēmējiem, kas stāv aiz šī apvērsuma, bija tikušies daži Vienotības vadoši politiķi, cenšoties no tā atrunāt. Līdz šim politikas kuluāros runāts, ka Vienotība ir politiski ieinteresēta ZRP šķelšanā, bet situāciju mainīja apdraudējums Dombrovska valdības apstiprināšanai.

Starp sešiem no ZRP svētdien aizgājušajiem jaunajiem Saeimas deputātiem ir vismaz divi ar Tenbergu saistīti politiķi – firmas TM security personāldaļas priekšnieks Gunārs Rusiņš, kā arī Klāvs Olšteins, kuram Tenbergs bija sniedzis palīdzību priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Kāds ar Tenbergu saistīts avots Pietiek apgalvoja, ka viņš tieši nestāvot aiz apvērsuma ZRP, tomēr „piedalās” sarunās. Pēdējās nedēļās Tenbergs vairakkārt manīts kopā ar Saskaņas centra līderi Nilu Ušakovu. Tomēr vismaz šobrīd nekas neliecina, ka aiz apvērsuma varētu stāvēt reāls mēģinājums izveidot valdību ar SC.

Vairāki avoti ZRP un Vienotībā norādījuši, ka viens no ietekmes centriem, kas stāv aiz apvērsuma ZRP ir firmas Pata AB īpašnieks Uldis Mierkalns. Viņa firmā par juristu ne tik sen strādājis Olšteins, cita starpā atbildot par ofšorkompāniju apkalpošanu. Mierklns cieši saistīts arī ar Vienotības politiķiem Edgaru Jaunupu, Arti Kamparu, no Jaunā laika savulaik izslēgto Danu Titavu. Vairāki iepriekš minētie bieži redzēti vērojam sporta spēles Mierkalnam piederošajā privātajā ložā Arēnā Rīga. Savstarpēji saistīti ir arī Mierkalns un Tenbergs. Lai gan tas nav afišēts, Pietiek no informētiem avotiem zināms, ka TM security sniedz apsardzes pakalpojumus Mierkalnam, kurš saskāries ar dzīvības draudiem, ņemot vērā biznesa vidi Krievijā, kur Pata AB uzsākusi darbību.

JL un SCP varētu steigties dibināt partiju 'Vienotība' bez PS

http://www.delfi.lv/news/national/politics/ps-rigas-domnieks-skuja-jl-un-scp-varetu-steigties-dibinat-partiju-vienotiba-bez-ps.d?id=38835131
PS Rīgas domnieks Skuja:

www.DELFI.lv | 01. jūnijs 2011

 

Rīgas domes deputāts Jānis Mārtiņš Skuja (PS) uzskata, ka "Jaunais Laiks" un "Sabiedrība Citai politikai" varētu steidzināt vienotās partijas "Vienotība" izveidošanu arī bez "Pilsoniskās savienības", bet pašlaik vienotības idejas grauj tieši JL līderi - Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa un Edgars Jaunups, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" sacījis domnieks.

"Skaidrs, ka būs Saeimas ārkārtas vēlēšanas, bet tas ir paskubinājis jau tā sasteigto "Vienotības" partijas dibināšanu: tagad patiešām ir gāze grīdā, lai ar turbo ātrumu to nodibinātu. Bet šāda rīcība izraisa vēl lielāku pretestību tajos "Vienotības" biedros, kas bija pret šo sasteigtību. "Jaunā laika" (JL) kontrolpaketes turētāji var izmantot situāciju, ka "Pilsoniskās savienības" valde nav leģitīma, un kopā ar partijas "Sabiedrība citai politikai" kontrolpaketes turētājiem izlemt, ka dibinās partiju "Vienotība", nelūdzot tajā piedalīties "Pilsonisko savienību". Tas nozīmē, ka PS nebūs gatava stāties "Vienotībā", lai veidotu kopīgu partiju. Tie, kuri būs gatavi atdoties "Jaunajam laikam" un "Vienotībai", varēs izstāties no PS. Runāju nevis partijas, bet savā un savu domubiedru vārdā," klāstījis domnieks.

"Diemžēl esmu dzirdējis apmēram šādus tekstus: ar vai bez PS, bet "Vienotība" būs, taču, ja jūs nevēlaties piebiedroties, varat pastāvēt malā," atklājis Rīgas domnieks.

Viņš spriedis, ka novājināta PS būtu izdevīga "Jaunajam laikam". "Es to redzu kā "Jaunā laika" atriebību tiem biedriem, kas savulaik izstājās no šīs partijas. Neticu JL publiski paustajiem labajiem nodomiem un viņu vēlmei redzēt PS līderus kopā ar "Vienotības" līderiem," sacījis Skuja.

"Es ar pilnu atbildības izjūtu varu pateikt, ka vienīgie, kas grauj vienotības ideju kā tādu, ir pati Solvita Āboltiņa (JL) un Edgars Jaunups (JL)," sacījis domnieks. Viņš arī spriedis, ka "Jaunajam laikam" "šodien vairs nav ko zaudēt".

"JL zīmols ir čupā, Vienotības zīmols arī jau ir sasmērēts, un es neredzu nevienu punktu, kāpēc vajadzētu veidoties tādai "Vienotības" partijai, kāda šobrīd ir izdomāta. Tikai politiskais pašnāvnieks šodien var iesaistīties "Vienotībā"," klāstījis domnieks.

Jau ziņots, ka apvienība "Vienotība", kas paudusi atbalstu Valsts prezidenta Valda Zatlera iniciatīvai rosināt Saeimas atlaišanu, cer līdz referendumam izveidot vienotu partiju un neizslēdz iespēju tajā aicināt Zatleru, ja viņš netiks pārvēlēts uz otro pilnvaru termiņu un vēlēsies iesaistīties aktīvajā politikā.

"Vienotībā" jau ilgstoši notiek iekšējā cīņa par to, cik ātri jāizveido vienotā partija, jo iepriekš Āboltiņa bija paziņojusi, ka tas jāizdara augustā, savukārt PS vēlējusies vispirms vienoties par programatiskiem un tehniskiem jautājumiem un vienas partijas veidošanu nesasteigt.

Vienotības ideja ir neglābjami sabojāta

Elita Veidemane
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/48764-intervija-ar-jani-martinu-skuju-vienotibas-ideja-ir-neglabjami-sabojata.htm
Deputāts: Vienotības ideja ir neglābjami sabojāta

Pirmdien politisko partiju apvienības Vienotība valde pēc smagām diskusijām balsojot pieņēma lēmumu dibināt vienotu partiju, sasaucot dibināšanas sapulci ne vēlāk kā 6.augustā. Taču situācija nav tik gluda kā valdes oficiālajā paziņojumā. Ieskatu notikumos un prognozēs dod Rīgas domes deputāts Jānis Mārtiņš Skuja (Pilsoniskā savienība). Šī intervija notika pirms Vienotības valdes sēdes.

- Kādas ir valsts politiskās krīzes atskaņas Rīgas domē?
- Tās jūtamas netieši. Galvaspilsēta ir bez mēra – laikā, kad valsts ir bez parlamenta, kas būs prezidents – nezinām, bet valdība arī var krist jebkurā mirklī. Līdz ar to nav skaidrs, kas šobrīd vada valsti. Taču tiešāka attieksme jūtama tad, ja sākam vērtēt partiju apvienības Vienotība darbību Saeimā un domē. Skaidrs, ka būs Saeimas ārkārtas vēlēšanas, bet tas ir paskubinājis jau tā sasteigto Vienotības partijas dibināšanu: tagad patiešām ir gāze grīdā, lai ar turbo ātrumu to nodibinātu. Bet šāda rīcība izraisa vēl lielāku pretestību tajos Vienotības biedros, kas bija pret šo sasteigtību. Jaunā laika (JL) kontrolpaketes turētāji var izmantot situāciju, ka Pilsoniskās savienības valde nav leģitīma, un kopā ar partijas Sabiedrība citai politikai kontrolpaketes turētājiem izlemt, ka dibinās partiju Vienotība, nelūdzot tajā piedalīties Pilsonisko savienību. Līdz ar to deputātu frakciju bloks Vienotība Rīgas domē izbeigs savu esību. Tas nozīmē, ka PS nebūs gatava stāties Vienotībā, lai veidotu kopīgu partiju. Tie, kuri būs gatavi atdoties Jaunajam laikam un Vienotībai, varēs izstāties no PS. Runāju nevis partijas, bet savā un savu domubiedru vārdā.
- Kad pērnā gada rudenī tauta vēlēja Saeimu, bija cerības, ka mainīsies politiskā vide un ka beidzot tiks pildīti partiju solījumi. Tāpēc Vienotība guva uzvaru, iegūstot 33 vietas parlamentā. Kāpēc tad nekas nemainījās?
- Tāpēc, ka vecie polizauri guva pārsvaru pār jaunajiem spēkiem, jo prata izmantot situāciju vajadzības un izdevīguma robežās. Tas ir diezgan skumji, jo jau nākamajā dienā vēlētāji varēja visas partiju programmas lidināt miskastē. Vecā politiskā kultūra bija un joprojām ir vērsta uz varas sagrābšanu ar spekulācijām, puspatiesībām, šantāžām un darījumiem pa kaktiem un stūriem, uz savējo ielikšanu amatos, aizmirstot būtiskāko – valsti. Labais Saeimas mazākums nespēj pretoties, un es negribu nolikt visu Saeimu – tur ir arī gudri un godīgi cilvēki. Bet Saeimas darbs bija tāds, kāds nu bija, tāpēc paldies Valdim Zatleram par viņa rīcību: beidzot es zinu, ka mūsu valstī ir prezidents.
- Kā vērtējat prezidenta vēlēšanu procesu?
- Tas ir nožēlojams cirks. Kandidāti parādās pēdējā brīdī, notiek kā sliktā teijāterī: uz izrādi neatnākušajam Jānītim tiek atrasts dublieris, kuru fiksi izvēlas no skatuves strādniekiem. Man ir ierosinājums: ar likumu noteikt prezidenta amata kandidātu pieteikšanu ne vēlāk kā deviņus mēnešus pirms vēlēšanām. Kāpēc deviņus? Simboliski, lai redzētu, kas piedzims. Ja vispār piedzims. Tie, kuri ļaujas, lai viņus izvelk pēdējā brīdī, nesaprot, kādu ļaunumu viņi sev nodara. Viņi paši sevi neciena.
- Pēc prezidenta rosinājuma atlaist Saeimu daži Vienotības līderi runāja par Saskaņas centra aicināšanu valdībā.
- Jā, tāds veikals varēja notikt. SC patlaban ir atvērts jebkādiem tirdzniecības pasākumiem. Lai tiktu valdībā, viņi būs gatavi balsot arī par Kvazimodo.
- Bez diez vai viņi atzīs Latvijas okupāciju – tas viņiem sāpīgais jautājums.
- Domāju, ka viņi atrastu veidu, kā liktu pārējiem noticēt, ka viņi to ir atzinuši. Būtu apmēram tā: kāds redzams politiķis to paustu kā partijas viedokli, bet tad, ka SC jau būtu valdībā, viņa partijas biedri pateiktu, ka tas bijis tikai viņa personiskais viedoklis.
- Politiķi var teikt, ko vien vēlas. Viņiem nekas nopietni netiks pārmests. Viņi var arī melot.
- Šo situāciju varētu mainīt: Latvijas likumdošana ļauj iesūdzēt tiesā par maldināšanu – tas attiecas uz kompānijām, kas reklamē dažādas preces. Tās ir patērētāja tiesības. Un šobrīd jebkurš pilsonis varētu iesūdzēt tiesā to partiju, par kuru viņš ir balsojis vēlēšanās, un viņš vinnētu: paskatāmies, kas solīts partijas programmā, salīdzinām to ar reālo dzīvi – nesaskan.
- Ja pareizi atceros, apvienības Vienotība līderi solīja, ka no trim partijām izveidosies viena. Šķiet, ka vienotības šajā jautājumā kā nav, tā nav.
- Diemžēl esmu dzirdējis apmēram šādus tekstus: ar vai bez PS, bet Vienotība būs, taču, ja jūs nevēlaties piebiedroties, varat pastāvēt malā. Turklāt man ir pārmetums žurnālistiem, polittehnologiem un politologiem: jābeidz vienreiz sist Ģirtu Valdi Kristovski. Sitot viņu, tiek vājināta PS kā partija.
- Acīmredzot ne jau par niekiem viņu sit.
- Bet padomājiet, kam ir izdevīga vāja PS? Jaunajam laikam. Es to redzu kā Jaunā laika atriebību tiem biedriem, kas savulaik izstājās no šīs partijas. Neticu JL publiski paustajiem labajiem nodomiem un viņu vēlmei redzēt PS līderus kopā ar Vienotības līderiem. Tas, manuprāt, ir organizēts un tendenciozs uzstādījums: visur un vienmēr nomelnot Kristovski, kurš it kā graujot Vienotību. Bet es ar pilnu atbildības sajūtu varu pateikt, ka vienīgie, kas grauj vienotības ideju kā tādu, ir pati Solvita Āboltiņa un Edgars Jaunups. Ja runājam par partiju apvienības Vienotība graušanu, klāt šiem diviem personāžiem noteikti jāpieskaita ekonomikas ministrs Artis Kampars: viņam pat ordeni par to var iedot. Man ir kauns klausīties, ko par šādu ministru saka Latvijas uzņēmēji, ārzemju kolēģi un investori. Viņu jau sen vajadzēja padzīt, taču viņš ir tā sauktajā „lieliskajā piecniekā”, kurā kopā ar viņu vēl ir Āboltiņa, Jaunups, Mūrniece, bet piektais – Repše – jau ir prom no politikas un no piecnieka.
- Piecnieks gan tūlīt izjuks: Mūrniece atpakaļ uz Saeimu neies, Kampars pēc ārkārtas Saeimas vēlēšanām, jādomā, vairs nebūs ekonomikas ministrs.
- Mūrnieces kundze parādīja savu valstisko attieksmi, neilgu laiku aizvietodama veselības ministru. Toreiz diezgan nesaprotama situācija izveidojās ar ātrās palīdzības automašīnu iepirkumu. Pēdējais varoņdarbs bija radaru konkurss. Tajā uzvarēja Vitronic, kurā ir trīs uzņēmumu grupa. Vitronic intereses Rīgā pārstāv uzņēmums Vitronic Baltica, kas pieder Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) padomniekam Ērikam Teilānam. Vēl viens partneris ir datortehnoloģiju uzņēmums Komerccentrs DATI grupa. Tā īpašnieku sarakstā ir Jaunā laika Ētikas komisijas loceklis Valdis Lokenbahs. Un tad man rodas jautājums: kā ir sagadījies, ka Jaunais laiks ir tik veiksmīgs finanšu piesaistē?
- Ja pareizi saprotu, jūs uzskatāt, ka Pilsoniskajai savienībai nav jāvienojas kopīgā partijā ar Jauno laiku un Sabiedrību citai politikai?
- Jaunais laiks ir kā enkurs, kas noraus dibenā Pilsonisko savienību. Un Jaunajam laikam šodien vairs nav, ko zaudēt. JL zīmols ir čupā, Vienotības zīmols arī jau ir sasmērēts, un es neredzu nevienu punktu, kāpēc vajadzētu veidoties tādai Vienotības partijai, kāda šobrīd ir izdomāta. Tikai politiskais pašnāvnieks šodien var iesaistīties Vienotībā.
- Nu kāpēc uzreiz tā? Vienotības līderi uz karstām pēdām – tūlīt pēc prezidenta rosinājuma atlaist Saeimu – izteicās, ka, ja Zatleru neievēlēs, aicinās viņu stāties Vienotībā, tā sacīt, uzsākt īstu politisko karjeru. Šobrīd Valdis Zatlers ir ļoti populārs, tāpēc tiešām ir izdevīgi viņu aicināt partijas rindās – šāds tēls paaugstinātu iespējas Vienotībai iekļūt 11.Saeimā.
- Šāds kandidāts Vienotībai vajadzīgs kā dzīvības eliksīrs. Vienotība vairs nav ne tuvu tik populāra kā pirms 10.Saeimas vēlēšanām.
- Jūs minējāt „lielisko piecnieku”. Vai tad Valdis Dombrovskis tajā nav ieskaitīts?
- Nē, nav. Viņš ir pats par sevi. Āboltiņa tikai izmanto viņu kā karogu. Man Dombrovska ir pat žēl: bez viņa Jaunā laika reitings būt daudz zemāks, bet, tā kā viņš Vienotībai ir vajadzīgs, Āboltiņas kundze prasmīgi ar viņu manipulē, un beigu beigās šis darbarūķis tiek padarīts par grēkāzi. Viņš betonēja valsts pamatu, lai mēs negrimtu vēl dziļāk, savukārt ekonomikas ministrs Kampars, kuram vajag būvēt trepes, lai rāptos ārā no bedres, pat nedomā neko darīt.
- Un kāpēc tad Vienotība saglabā Kamparu kā ministru?
- Domāju, ka starp Vienotības partijām ir nerakstīta vienošanās: jūs neaiztieciet mūsu ministrus, mēs neaiztiksim jūsējos. Otrs iemesls ir tas, ka Kampars ir šajā „lieliskajā piecniekā”.
- Labi, ir kaut kāda grupa, kas, sanākusi kopā, gudri runā par valsti, taču, domāju, vēl ir jābūt kādam kopīgam cementējošam faktoram, jo ideālistu laiki ir pagājuši. Varbūt tā ir nauda?
- Domāju, ka tiesībsargājošajām iestādēm vajadzētu papētīt, kas Ekonomikas ministrijā notiek ar biokvotām, enerģijas kvotām. Skaidri zinu to, ka ir uzņēmēji, kas nav mierā ar Ekonomikas ministrijas rīcību un lēmumiem, tāpēc vērsīsies tiesā, lai taisnīgi risinātu kvotu sadalīšanas jautājumu. Šāda Ekonomikas ministrijas rīcība neļauj normāli strādāt, un tas ir arī belziens pa valsts ekonomiku. Mani reizēm ir apbēdinājis Lemberga kungs: viņš ir slavējis Jauno laiku par darbību valdībā, bet kā gan to var uzteikt gudrs un saimniecisks cilvēks? Kamparu par viņa darbību ekonomikas ministra amatā nav iespējams slavēt! Bet bez ekonomikas valstij nav nākotnes.
- Formulējiet, lūdzu, kāpēc prezidentam vajadzēja atlaist Saeimu.
- Lai nesodīti nevarētu dzīvot tādi dievi kā Saeimas deputāti. Tas ir sods par nesodāmības sajūtu. Man pat ir tāda sajūta: ja Valdis Zatlers nebūtu rosinājis Saeimas atlaišanu, tauta drīz vien nāktu uz parlamentu ar tikpat lielu naidu kā pirms pāris gadiem 13.janvārī. Uzskatu, ka Valdis Zatlers ir novērsis kādu lielāku tautas sacelšanos.
- Kā prognozējat Saeimas ārkārtas vēlēšanu – ja tādas notiks – rezultātus?
- Vislielākie cietēji būs Vienotība, ZZS nekas īpaši nemainīsies. SC – grūti prognozēt, bet viegli nebūs. Kāpēc? Tāpēc, ka daudz nepatīkamu notikumu saistās ar viņu vārdu, arī tāpēc, ka viņu galvenā lokomotīve – Nils Ušakovs – līdz vēlēšanām, iespējams, neatgriezīsies aktīvajā politikā. Viņam vēl vairākus mēnešus vajadzēs mieru, lai nostātos uz kājām. Un ir iespējams pat radikālāks scenārijs: vajadzēs meklēt jaunu Rīgas mēru. Šo posteni noteikti vēlēsies paturēt SC. Nils ir jauns, izglītots, gudrs, pievilcīgs, labi runā latviski. Ko SC liks viņa vietā, ja būs tāda nepieciešamība? Man pat ir bail domāt par to. Kādu latviski slikti runājošu, neharizmātisku deputātu? Šāda „reklāma” pirms Saeimas vēlēšanām arī nenāks par labu SC.
- Pabeigsim tomēr ar Vienotību. Kādu redzat šīs apvienības nākotni?
- Ideja par vienotību ir neglābjami sabojāta. Ielūkojamies šīs partiju apvienības Ētikas kodeksā. Lūk, punkts: „Būt Latvijas valsts patriotiem un to aizstāvēt”. Vai tas nozīmē graut valsts ekonomiku – kā to tagad dara Kampars? Un vēl: „Kopt Latvijas valsts starptautisko prestižu”. Arī tas neiet kopā ar darbiem Ekonomikas ministrijā. Vai arī : „Uzturēt pastāvīgu, atklātu un godīgu saikni ar sabiedrību”. Bet nekādas saiknes jau nav! Sabiedrība tiek turēta neziņā par valdošās partijas lēmumiem.
- Ja Pilsoniskā savienība tomēr atšķeļas no Vienotības, kas notiek tālāk?
- Labā nozīmē jāaudzē muskuļi, jāatgūst optimisms un labā slava. Ir arī ideja sēsties pie galda ar VL/TB/LNNK un domāt, kā kopā startēt vēlēšanās. Tas būtu tikai loģiski, jo tieši mēs bijām tie, kuri teica, ka nacionālie spēki jāņem koalīcijā. Diemžēl SCP nostājās pozā un izmantoja savas veto tiesības, pastumjot malā nacionālos spēkus.

SC un JL līderi tikušies, bet vienojušies neesot

http://zinas.nra.lv/latvija/politika/31949-sc-un-jl-lideri-tikusies-bet-vienojusies-neesot.htm

Pirmdiena, 27.septembris (2010), plkst.09:26 | Ziņu aģentūra LETA
"Saskaņas centra" (SC) un "Jaunā laika" (JL) līderu tikšanās laikā nav notikusi vienošanās par sadarbību pēc vēlēšanām, atsaucoties uz vienu no tikšanās dalībniekiem Edgaru Jaunupu (JL), raksta laikraksts "Diena".

Pēc Jaunupa stāstītā, SC pārstāvjiem esot norādīts - ja Valda Dombrovska (Vienotība) valdību veidojošajām partijām 10.Saeimā būs stabils vairākums, esošā koalīcija turpinās strādāt, ko SC labi saprotot.

Neoficiāli izskanējis, ka pēc SC iniciatīvas notikusi tās līderu Nila Ušakova un Jāņa Urbanoviča tikšanās ar JL vadības pārstāvjiem Solvitu Āboltiņu, Arti Kamparu un Jaunupu. Šādu informāciju izplatījuši šo partiju konkurenti, piemēram, Tautas partijas līderis Andris Šķēle pieļāvis, ka ""Vienotība" ar SC jau ir vienojusies veidot valdību", neatklājot, uz kā pamata ir balstīti viņa pieņēmumi.

JL līdere Āboltiņa uz to atbildējusi: "Būvēt koalīciju pirms vēlēšanām ir nedroša nodarbe. Nekāda vienošanās nav bijusi." Taču gan Āboltiņa, gan Jaunups atzīst, ka pilnīgi izslēgt šādu sadarbības modeli tomēr nevarot, jo pēc vēlēšanām nepieciešams izveidot stabilu valdību ar pārliecinošu vairākumu. Jaunups personīgi uzskata, ka tad labāk ir runāt ar SC, nevis ar Aināru Šleseru (PLL), ar kuru sadarbību ilgtermiņā ir grūti iedomāties.

SC līderis Urbanovičs atzina, ka viņš ir ticies arī ar "Vienotības" pārstāvjiem, taču pirms vēlēšanām neesot iespējams paredzēt, kurš ar kuru veidos koalīciju. SC mērķis esot būt valdībā.

Tikmēr laikraksts "Neatkarīgā" vēsta par baumām politiskajās aprindās, ka SC un "Vienotības" tuvināšanās notiekot pēc ASV vēstniecības iniciatīvas, lai pēc Saeimas vēlēšanām šie divi politiskie spēki varētu izveidot valdību. Kā kandidāts Ministru prezidenta vai vismaz finanšu ministra amatam šai koalīcijai tiekot ieteikts pašreizējais Starptautiskā valūtas fonda (SVF) konsultants, kādreizējās Valda Birkava valdības valsts budžeta valsts ministrs Jānis Platais.

Kā raksta laikraksts, Platais tiekot ieteikts kā "neitrāls speciālists" un "kompromisa figūra", prognozējot, ka diviem lielajiem politiskajiem spēkiem - "Vienotībai" un SC - būs grūti vienoties par kopēju premjeru. Ja tomēr politiskie spēki nevarēšot vienoties par Plato kā premjeru, tad viņam esot jākļūst par finanšu ministru.

Bijušais LPSR Valsts plāna komitejas speciālists Platais Latvijas Republikā pazīstams kļuva pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā, kad viņš, tāpat kā toreizējais labklājības ministrs Jānis Ritenis, regulāri paziņoja par kaut kādu izdevumu vai sociālo garantiju samazināšanu. Ņemot vērā Platā slikto ziņu vēstneša reputāciju, viņu arī citas valdības esot izmantojušas šajā ampluā, piemēram, kā premjera Andra Šķēles padomnieks Platais 1996.gadā ticis deleģēts skaidrot, kāpēc valdība plāno atcelt nodokļu atvieglojumus personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni.

Platais kā SVF konsultants darbojies vairākās valstīs. 2008.gadā "Dienas Bizness" rakstīja, ka Platais kopš 2004.gada strādājis augstā amatā Afganistānas Finanšu ministrijā.

"Vienotības" līderis Ģirts Valdis Kristovskis uz jautājumu par "Vienotības" un SC politiķu kopīgu tikšanos ar ASV diplomātiem, kurā būtu bijusi runa par Platā kandidatūru finanšu ministra postenī, atbildēja: "Ja jūs ar amerikāņiem esat par to runājis, tad viņiem arī par to prasiet. Pagaidām par koalīciju runāt ir pāragri." Arī SC līderis Jānis Urbanovičs norādījis, ka "tādā formātā tikšanās nav notikusi. Es tādā neesmu piedalījies, taču, ja kāds no mūsējiem būtu piedalījies, es noteikti to zinātu". Vaicāts par iespējamo atbalstu Platā kandidatūrai, Urbanovičs norādījis, ka pēdējos desmit gadus par Plato nekas neesot runāts. "Atminos, ka bija tāds kalsns ierēdnis Finanšu ministrijā," teica politiķis.

TB/LNNK un Vienotība (Kristovskis, Diena)

Kristovskis nav pret TB/LNNK, bet vēlas arī "Visu Latvijai!"
Ināra Egle , Sestdiena, 10. aprīlis (2010)
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/kristovskis-nav-pret-tb-lnnk-bet-velas-ari-visu-latvijai-2010-04-10-1

Latvijas labā Pilsoniskās savienības (PS) un arī Vienotības līderis Ģirts Valdis Kristovskis ir gatavs strādāt kopā apvienībā ar saviem bijušajiem partijas biedriem no Tēvzemei un brīvībai/LNNK, «lai kādas sāpīgas atmiņas ir palikušas pagātnē». Taču viņš Dienai atzina, ka nevarot runāt par TB/LNNK ienākšanu Vienotībā, nerunājot par sadarbību ar Visu Latvijai!.

Viņaprāt, pie sarunu galda ir jāsēž ar visiem. TB/LNNK varētu būt iespējas uz atsevišķa asociētā dalībnieka līguma pamata iekļauties Vienotībā. Taču TB/LNNK līderis Roberts Zīle uzsvēra, ka arī partijā ir dažādi viedokļi, tāpēc līdz 17. aprīlī paredzētajam kongresam partijas valde nenāks klajā ar skaidru viedokli par turpmāko. Savukārt Vienotībai pirms izšķiršanās par jauniem sabiedrotajiem ir svarīgi zināt, kāds ir TB/LNNK biedru vairākuma viedoklis.

Pirms četriem gadiem, kad TB/LNNK izstrādāja stratēģiju nākamajiem četriem gadiem līdz 10. Saeimas vēlēšanām, tās mērķis bija panākt, lai tieši uz TB/LNNK bāzes konsolidētos labējās konservatīvās partijas, cerībā, ka tēvzemieši būs tie, kuri veidos nākamo valdību pēc 10. Saeimas vēlēšanām. Tagad partija ir nonākusi situācijā, kurā tās līderi atzinuši, ka TB/LNNK viena ar atsevišķu sarakstu nespēj iekļūt Saeimā. Iespaidu uz TB/LNNK atstāja arī tās šķelšanās pirms pāris gadiem, kad no TB/LNNK aizgāja Ģ. V. Kristovskis kopā ar domubiedriem, iesaistoties PS veidošanā.

Tagad no Ģ. V. Kristovska labvēlības daļēji ir atkarīgas TB/LNNK iespējas startēt vēlēšanās. Tiesa, noteicošās ir TB/LNNK sarunas ar Jauno laiku, jo tieši caur premjera partiju, kas ir apvienībā ietekmīgākais politiskais spēks, tēvzemieši var pretendēt uz iespēju startēt vēlēšanās zem Vienotības karoga. No abu partiju līdzšinējām sarunām izriet, ka tas varētu notikt uz cienījamiem noteikumiem ar ne mazāk kā desmit vietām kandidātu sarakstā. Taču tam būs nepieciešama visu Vienotību veidojošo partiju piekrišana. R. Zīle atzina, ka neskaidrības rada arī tas, ka nav zināms, kā veidosies Sarmītes Ēlertes vadītās Meierovica biedrības sadarbība ar Vienotību. S. Ēlerte nesen medijos esot paudusi prieku, ka TB/LNNK nav iekļuvusi Rīgas domē, tas partijas biedriem neesot palicis nepamanīts. Jau rakstīts, ka pēc partiju pasūtījuma veiktie pētījumi liecina, ka Vienotības vēlētājs kopīgajā kandidātu sarakstā varētu svītrot tēvzemiešus.

TB/LNNK nav vienprātības par vēlamāko rīcību, jo ir biedri un pat nodaļas, kas uzskata, ka ir jāveido apvienība kopā ar Visu Latvijai!, piesaistot citus nacionālos spēkus. Saeimas deputāts Pēteris Tabūns atbalsta šo viedokli, jo pie vēlētājiem esot jāiet ar ideoloģiski skaidru piedāvājumu, kas balstīts uz nacionālajām vērtībām. Viņam esot grūti iedomāties, kā varētu atrasties vienotā komandā ar S. Ēlerti, kura negatīvi izteikusies par atsevišķiem partijas biedriem, kuru vidū ir arī P. Tabūns. Viņam pieņemama šķistu sadarbība arī ar Zaļo un Zemnieku savienību, ar kuru ir notikušas sarunas.

Partijas valdei uz kongresu vajadzētu iet jau ar skaidru piedāvājumu par to, kā partija varētu pieteikt sevi vēlēšanās, uzskata valdes loceklis, bijušais Rīgas mērs Jānis Birks. Viņš pats vēlēšanās varētu nekandidēt, bet bija jaušams, ka atbalsta sadarbību ar Vienotību. R. Zīle cer, ka izdosies vienoties par saprātīgu kompromisu, un pauž gandarījumu, ka arī Ģ. V. Kristovskis ir gatavs aizmirst seno laiku aizvainojumus svarīgu mērķu vārdā. Taču R. Zīlem ir grūti komentēt to, ka TB/LNNK iekļaušanās Vienotībā ir saistīta ar Visu Latvijai!, jo abām partijām sarunas notiek atsevišķi. Visu Latvijai! tās ir ar Pilsonisko savienību, bet TB/LNNK - ar Jauno laiku.

VIEDOKĻI
Imants Parādnieks, Visu Latvijai! līdzpriekšsēdētājs:

Latviešu tautas intereses vislabāk varētu aizstāvēt liela organizācija un Vienotība uz tādas statusu pretendē. Mēs ceram, ka tā būs uz nacionālo interešu aizstāvības pamata veidota apvienība. Taču ir iespējams, ka Vienotībā ieiet tikai Tēvzemei un brīvībai/LNNK, bet Visu Latvijai! tiek atstāta ārpus apvienības. Visu Latvijai! strādā ar jauno paaudzi, jo tā mainīs Latvijas virzību, bet apvienības veidotāji vairs nav politikā jaunie. Mēs no Vienotības sagaidām godīgu attieksmi pret mums, ja reiz runā par godīgu attieksmi politikā, tad viscaur ir jābūt godīgiem. Ja Visu Latvijai! paliks ārpusē, tad tā startēs vēlēšanās kopā ar citiem nacionāli domājošiem cilvēkiem.

Edgars Jaunups, Jaunā laika pārstāvis Vienotības veidošanas sarunās:

Skaidrība par Vienotības sastāvu vajadzētu būt, vēlākais, līdz maija sākumam. Piekrītu Ģirtam Valdim Kristovskim, ka sarunas jāturpina ar abām partijām, bet beigās būs lēmuma pieņemšana. Piekrītu arī tam, ka latviešu vēlētāju balsis nevajadzētu šķelt, bet ir jautājums, vai vienošanās ir iespējama? Ja sarunās ar TB/LNNK man ir sajūta, ka tas ir iespējams, jo tā tomēr ir politikā pieredzējusi partija, tad Visu Latvijai! līdz šim ir redzēta pozicionējamies tikai vienā jautājumā. Taču mums kā premjera partijai un, cerams, ka arī kā premjera partijai nākotnē, būs svarīgs atbalsts daudzos nopietnos jautājumos.

Jānis Dinevičs un LSDSP

Diena, Ināra Ērgle, Ceturtdiena, 8. aprīlis (2010):
http://www.diena.lv/lv/laikraksts/727321-dinevics-neatdos-partiju-vienotibai
Dinevičs neatdos partiju Vienotībai:
"LSDSP viena 10. Saeimā vairs nevar iekļūt, tāpēc partijai ir jāmeklē sabiedrotie, bet «tam ir jābūt spēcīgam politiskajam spēkam, nevis kādai sīkpartijai». Tā LSDSP priekšsēdis Jānis Dinevičs sacīja kongresā pērn rudenī, solot atkāpties no amata, ja šo mērķi neizdosies īstenot. Kongresā sestdien viņš aicinās delegātus lemt par apvienības veidošanu tieši ar nelielas ietekmes partijām. To reitingi rada šaubas par iespēju šādā sastāvā pārvarēt iekļūšanai Saeimā nepieciešamo 5% barjeru. No amata J. Dinevičs plāno atkāpties tikai, ja kongress šo piedāvājumu noraidīs un lems, ka vēlēšanās jāstartē ar atsevišķu sarakstu.
Iespējams, viņam nāksies atkāpties, jo lēmuma pieņemšanai par apvienības veidošanu būs nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums. LSDSP valde ar divu balsu vairākumu (8 – par, 4 – pret, 2 – atturas) otrdien nolēma aicināt kongresu lemt par apvienības veidošanu ar Agra Sūnas vadīto partiju Latvijas kustība Solidaritāte, Guntara Krasta vadīto apvienību Libertas.lv, kurā ir Mūsu zeme, Sociālā taisnīguma partija un Pensionāru un senioru partija.
Latvijas faktu marta aptauja rāda, ka par Pensionāru un senioru partiju balsotu 0,7%, par LSDSP – 0,4%, par Mūsu zemi – 0,2%, un tas rada šaubas par apvienības izredzēm. Tās pastiprina LSDSP rezultāti Rīgas domes vēlēšanās pērn jūnijā – partija ieguva 1,2% balsu.
Vienīgi Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar saraksta līderi Ati Lejiņu sociāldemokrāti startēja daudzmaz cienījami, saņemot gandrīz 4% balsu, ar ko nepietika iekļūšanai EP. Pērn kongresā kolēģi aicināja A. Lejiņu uzņemties LSDSP vadītāja amatu, taču J. Dinevičs posteni nevēlējās
atstāt un A. Lejiņš kļuva tikai par priekšsēža vietnieku. A. Lejiņš, kurš ir parakstījis
Sarmītes Ēlertes veidotās Meierovica biedrības aicinājumu par labām pārmaiņām, bija
starp tiem, kuri LSDSP valdes sēdē šonedēļ aicināja turpināt sarunas ar apvienību
Vienotība. Taču J. Dinevičs šādu iespēju nepieļauj, jo uzskata, ka tas nozīmētu pazaudēt
partiju. "Ja trim cilvēkiem grib iztirgot labas vietas perspektīvā sarakstā, atstājot LSDSP
bez iespējas piedalīties vēlēšanās, tad tā ir cūcība," Dienai teica J. Dinevičs. Viņš nevienu
vārdā nesauca, bet nojaušams, ka runa ir par A. Lejiņu, ģenerālsekretāru Ansi Dobeli un
Ervīnu Labanovski, jo tieši šos sociāldemokrātus domubiedri no Sabiedrības citai
politikai vēlējās redzētVienotības sarakstā. A. Lejiņš teica, ka kongresa iznākums
noteikšot viņa tālāko rīcību, un atzina, ka būtu jau rudenī piekritis vadīt LSDSP, ja J.Dinevičs dotu viņam savu vietu, un neatteiktos to darīt arī tagad.
Bija izskanējis, ka Vienotībā sociāldemokrāti nevar ieiet ar J. Dineviču kā līderi, tāpēc viņš šo sadarbības virzienu neatbalsta. Viens no Vienotības veidotājiem Edgars Jaunups (JL), paužot personīgo viedokli, sacīja, ka tā tikai daļēji varētu būt tiesa, jo ar J. Dineviča vārdu saistās
LSDSP darbība tās valdīšanas laikā Rīgas domē un atbildība par to. Taču svarīgākais ir
ideoloģiskais rāmis, jo sadarbībā ar kreisi orientētajiem sociāldemokrātiem "šī rāmja
robežas sāk zust", atzina E. Jaunups un uzsvēra, ka sarunas ar LSDSP var turpināties.


LSDSP vēlas veidot apvienību pirms 10.Saeimas vēlēšanām
LETA : http://www.diena.lv/lat/politics/hot/lsdsp-velas-veidot-apvienibu-pirms-10-saeimas-velesanam
Trešdiena, 7. aprīlis (2010) 12:09

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku apvienība (LSDSP) vēlas veidot apvienību ar Agra Sūnas vadīto partiju "Latvijas kustība Solidaritāte" un Guntara Krasta vadīto apvienību "Libertas.lv", kurā ietilpst partija "Mūsu zeme", Sociālā taisnīguma partija un Pensionāru un senioru partija, lai ar kopīgu deputātu kandidātu sarakstu startētu 10.Saeimas vēlēšanās, aģentūrai LETA pastāstīja LSDSP valdes priekšsēdētājs Jānis Dinevičs.

Par LSDSP dalību jaunajā priekšvēlēšanu apvienībā tiks lemts LSDSP kongresā, kas notiks sestdien, 10.aprīlī, plkst.11 viesnīcā "Radisson SAS Daugava".

Pērn augustā LSDSP nāca klajā ar paziņojumu, ka atzinīgi novērtē sākto Latvijas politisko partiju konsolidācijas procesu un ir gatava tajā iesaistīties.
"Mēs apzināmies Latvijas sarežģīto ekonomisko un politisko situāciju, kas prasa nekavējoties meklēt risinājumus, kuru realizācija var prasīt lielu uzdrīkstēšanos. Šādus risinājumus rast un realizēt var tikai, konsolidējot un apvienojot politiskos spēkus, kuri ir gatavi vienoties par skaidru Latvijas nākotnes vīziju," bija teikts LSDSP izplatītajā paziņojumā.

Pērn oktobrī tika ziņots, ka LSDSP un "Sabiedrība citai politikai" (SCP) nolēmušas sākt konsultācijas, lai saskaņotu abu partiju politiskās un ekonomiskās nostādnes. Partiju vadītāji Aigars Štokenbergs un Dinevičs bija vienojušies, ka abas partijas pārrunās daudzus politiskus jautājumus. Kopā tika svinēta 20.gadadiena kopš LSDSP darbības atjaunošanas. "SCP tagad vairāk ir orientējusies ne uz mums, bet uz "Vienotību", kuras viedoklis Štokenbergam ir saistošāks nekā vienošanās ar sociāldemokrātiem," teica Dinevičs.

Iepriekšējā LSDSP kongresā Dinevičs uzsvēra, ka LSDSP 10.Saeimas vēlēšanās noteikti piedalīsies - vai nu ar savu sarakstu, kurš tiks papildināts ar kandidātiem, kuri nav LSDSP biedri, vai kopā ar sadarbības partneriem kādā apvienībā. LSDSP 41.kongresa delegāti pērn oktobrī nobalsoja par pilnvarojumu valdei sākt sarunas ar citiem politiskiem spēkiem par kopīga saraksta veidošanu 10.Saeimas vēlēšanās.
LSDSP ārkārtas kongresā, kas notiks 10.aprīlī, divām trešdaļām delegātu būs jāatbalsta sociāldemokrātu priekšvēlēšanu apvienība. Ja kopīgu vēlēšanu sarakstu ar kādu ietekmīgu partiju neizdosies izveidot, Dinevičs sola demisionēt no LSDSP priekšsēdētāja amata.
LSDSP rezultāti aizvadītajās pašvaldību un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās bija pieticīgi. No 118 pašvaldībām vēlētāji ir atbalstījuši LSDSP sarakstu tikai 19 novados, kopumā ievēlot 37 deputātus. Pēc Dineviča teiktā, tas ir "katastrofāli niecīgs deputātu skaits".
Lai arī LSDSP saraksts, kura līderis bija Atis Lejiņš, EP vēlēšanās trijos vēlēšanu apgabalos savāca vairāk nekā 5% balsu, valstī kopumā neviens no LSDSP kandidātiem par EP deputātu ievēlēts netika .